Paplašinātā meklēšana
Meklējam aina.
Atrasts vārdos (156):
- aina:1
- daina:1
- Gaina:1
- jaina:1
- maina:2
- maina:1
- maina:3
- Maina:1
- Raina:1
- vaina:1
- ainava:1
- ataina:1
- Duaina:1
- Graina:1
- hiaina:1
- Idaina:1
- ozaina:1
- Dainas:1
- Alpaina:1
- Ērvaina:1
- galaina:1
- Gubaina:1
- kopaina:1
- Lahaina:1
- Molaina:1
- Nemaina:1
- nevaina:1
- ņečaina:1
- pupaina:1
- Salaina:1
- Udžaina:1
- Ukraina:1
- čainajs:1
- Dainava:1
- Hainaņa:1
- Kainaži:1
- mainada:1
- mainala:1
- mainaļa:1
- Tainaņa:1
- Vainagi:1
- vainags:1
- vainaks:1
- aeroaina:1
- Aguraina:1
- Bānpaina:1
- haumaina:1
- kaktaina:1
- Kasraina:1
- kļavaina:1
- pusvaina:1
- Rakhaina:1
- Redžaina:1
- Ridžaina:1
- spīgaina:1
- sutraina:1
- Šorlaina:1
- Gainasch:1
- Hainasch:1
- Huainaņa:1
- Kainaiži:1
- utainais:1
- vainagāt:1
- vainagot:1
- vainakāt:1
- vainasts:1
- žūžainas:1
- ainavceļš:1
- ainavieši:1
- ainavisks:1
- ainavists:1
- ainavtips:1
- ainavzeme:1
- Aragvaina:1
- asinsaina:1
- Baraņaina:1
- draugaina:1
- gangraina:1
- Geithaina:1
- Glinvaina:1
- Kirhhaina:1
- līdzvaina:1
- smilgaina:1
- Veismaina:1
- vilkvaina:1
- bezvainas:1
- pogainais:1
- pūkainais:1
- ainavparks:1
- ainažnieki:1
- Andricaina:1
- Bērntpaina:1
- Enridžaina:1
- Krestlaina:1
- Molamjaina:1
- molibdaina:1
- Pelistaina:1
- Portiraina:1
- smilktaina:1
- stereoaina:1
- vīveļvaina:1
- Teinainano:1
- vainadziņš:1
- vainadzīte:1
- vainagkoks:1
- vainaglapa:1
- vainagzars:1
- zobvainags:1
- Bārkoldaina:1
- Grosenhaina:1
- Karigālaina:1
- krītamvaina:1
- lielpupaina:1
- pasaulsaina:1
- Bainazarova:1
- Hainažskaja:1
- krunkainais:1
- ķitvainazīt:1
- svītrainais:1
- vainagdzega:1
- vainagojums:1
- vainagoties:1
- vainaguguns:1
- vainagveida:1
- ainavapvalks:1
- ainavformāts:1
- ainavzinātne:1
- aerofotoaina:1
- pakrūtsvaina:1
- dritvainazīt:1
- kaitesvainas:1
- kultūrainava:1
- pamatvainags:1
- šķībacainais:1
- tumšādainais:1
- vainagbaļķis:1
- vainagkociņš:1
- vainagradzis:1
- ainavelements:1
- Rietumukraina:1
- Ummelkaivaina:1
- vainagbalodis:1
- vainagveidīgs:1
- ainavstruktūra:1
- kopvainaglapji:1
- vainagartērija:1
- ainavrajonēšana:1
- ainavzinātnisks:1
- šķirtvainaglapu:1
- ainavorientācija:1
- Ardžentainailesa:1
- šķirtvainaglapji:1
- vainaguzgrieznis:1
- vainagtaustekleņi:1
- Doberlūga-Kirhhaina:1
- Grinhaina-Beierfelde:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (3224):
- drīzala (Svītrainas) govs vārds
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
- benga Ābolainas govs vārds
- akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis
- Inachis io acainais raibenis
- Smerinthus ocellatus acainais sfings
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra
- garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- ģeogrāfiskais apvalks ainavapvalks
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
- čūslējs Aizaugusi, purvaina vieta
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- apcirknis akas grodu vainagi
- grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- akmenaite Akmeņaina vieta
- akmenājs Akmeņaina vieta
- rēvine akmeņaina vieta jūrā
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot
- skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā
- akutis Akotainais
- Carex atherodes akotainais grīslis
- Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms
- pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ
- bunce Apaļa, vēderaina pudele
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā
- rentgenkamera aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam)
- Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- aizēnota vieta apēnota, ļoti ēnaina vieta
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam
- apglumt Apglumēt; kļūt gļotainam, glumam
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
- Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
- Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
- ietekmēt ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku)
- iespaidot ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus; [ietekmēt]{s:2640}
- vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
- zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags
- plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
- ievaiņagot ar vainagu aptvert, izrotāt (ko)
- damakša ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta
- damākša ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta
- damakšņa ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta
- damaksnējs ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta
- damaksnis ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta
- damaukša ar zāli un krūmiem aizaugusi, purvaina vieta
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- leikogramma Asins leikocītu aina, leikocītu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmeklēšanas rezultāti
- asins aina asinsaina
- korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem)
- haimatūrija Asiņaina urīna izdalīšanās
- Amaranthus caudatus astainais amarants
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā
- Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks
- Dryas octopetala astoņvainaglapu driāde
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam
- ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
- Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
- deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
- interlinjāža attālums starp salikuma rindu apakšējo un augšējo līniju, ko metāla salikumā maina, ievietojot kailmateriālus, bet datorsalikumā – izmantojot speciālu programmatūru vai komandas
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses
- optiskais attēls attēls (aina), ko veido optiskie stari no objekta pēc iziešanas caur optisko sistēmu
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām
- ileostomija Atveres izveidošana līkumainajā zarnā
- linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas
- argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
- Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
- Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks
- Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
- Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
- Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
- Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
- Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
- Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai
- vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem
- tērpums Augonis, strutojoša vaina
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure
- ziemene Ausaina ziemas cepure
- Eremophila alpestris ausainais cīrulis
- Salix aurita ausainais kārkls
- sīkausu plumbago ausainais plumbago
- Plumbago auriculata ausainais plumbago
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
- avotājs Avotaina vieta
- dumbras Avotaina vieta
- olūksna Avotaina vieta mežā
- avuksnājs Avotaina vieta purvā
- atpīlis Avotaina vieta, kas pa ziemu neaizsalst
- avoksna Avotaina vieta, mitraine
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas
- hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām
- Jāča Baiša - pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē
- albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- mice Baltgalvainas govs vārds
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli
- Erinaceus concolor baltkrūtainais ezis
- Allium albopilosum baltmatainais sīpols
- Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe
- sirobs Baļķis, baļķu vainags
- vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4)
- augsta jūra bangaina jūra
- Noemacheilus barbatulus bārdainais akmeņgrauzis
- rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus")
- kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus")
- Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis
- Procnias averano bārdainais zvanputns
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu
- dobājs Bedraina vieta
- meņģe Bedraina, dubļaina, purvaina vieta
- grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs
- finis coronat opus beigas vainago darbu
- belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava
- pimpināt bez vainas ilgstoši raudināt
- bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
- pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos
- acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
- etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai
- karioplastīns Bezkrāsaina kodolviela, no kuras veidojas mitotiskā vārpsta
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
- reljefs spiedums bezkrāsaina reljefa attēla iespiešana papīrā vai kartonā, izmantojot reljefu formu; cilspiedums
- ahromatūrija Bezkrāsaina urīna ekskrēcija
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru
- protofilīns Bezkrāsaina viela, kas pārvēršas par hlorofilu gaisa vai oglekļa dioksīda ietekmē
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi
- ciāns bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu (CN)~2~; diciāns
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss)
- benzīns Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks
- Columella edentula bezzobainais cilindrgliemezis
- Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
- kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
- ķencis Bieza, glīzdaina masa
- putu gumija bieza, poraina gumija
- putugumija Bieza, poraina gumija; putu gumija
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
- Sedum pachyphyllum biezlapainais laimiņš
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
- Aegolius funereus bikšainais apogs
- Buteo lagopus bikšainais klijāns
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības
- izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
- parametrons Bistabila shēma, kas stāvokļos "0" un "1" ģenerē pretējas fāzes elektriskās svārstības ar frekvenci f, ja ar frekvenci 2f periodiski maina šās shēmas rezonanses kontūra induktivitāti vai kapacitāti
- niķināties Blēņoties, būt untumainam
- smaga augsne blīva, mālaina augsne
- smaga zeme (arī augsne) blīva, mālaina zeme, arī augsne
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
- neglītums Bojājums, vaina
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
- vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem
- Sylvia conspillicata briļļainais ķauķis
- ačikiriks Briļļainais, tāds, kas nēsā brilles
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
- sēma govs brūni lāsaina govs
- kosīte Brūni plankumaina vista
- Erinaceus europaeus brūnkrūtainais ezis
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
- buņu Buņu bārda - pinkaina bārda
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
- aukt būt aukstam, vētrainam
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi
- ņirbēt būt daudzkrāsainam, arī spožam
- ņirbt būt daudzkrāsainam, arī spožam
- grežoties būt kaprīzam, untumainam
- krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
- izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
- slepstoties būt noslēpumainam cilvēkam
- nošālēties būt paģirainam
- apsapakalāties būt pakulainam
- pāraudzināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
- ietekmēt būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību)
- raut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli
- izmācīt būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos
- cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
- krepečāties būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma
- slēgt būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.)
- liesmot būt trauksmainam, aizrautīgam
- untumoties būt untumainam
- nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
- immāties būt untumainam, stūrgalvīgam
- tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
- ksilenols C6H3(CH3)2OH, dimetilfenols, bezkrāsaina kristāliska viela, pastāv sešu izomēru veidā; tās salicilāti lietoti pret reimatismu
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni
- caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne
- kārseknis Caurumaina karote vai siets kāšanai
- cekulīte Cekulaina vista
- tupsa Cekulaina vista
- Podiceps cristatus cekulainais dūkuris
- slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
- Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis
- celmājs Celmaina vieta, izcirtums
- celmiens Celmaina vieta, izcirtums, celmājs
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli)
- nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām
- diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
- ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
- gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu
- staigulis cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis
- mietnieks cilvēks, kas bieži mij, maina (ko)
- merkantilists cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma
- prostitūta cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās
- cinata Cinājs - ciņaina vieta
- plintauka Ciņaina pļava
- cinaine Ciņaina vieta
- cinājs Ciņaina zemes platība
- krimslas cīpslaina gaļa
- skrīpsti Cīpslaina gaļa
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā
- Carduus crispus cirtainais dzelksnis
- guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus")
- Pelecanus crispus cirtainais pelikāns
- Petroselinum crispum cirtainais pētersīlis
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum")
- culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
- adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus
- Achillea umbellata čemurainais pelašķis
- Butomus umbellatus čemurainais puķumeldrs
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- protviņa Četrkantaina skārda cepešpanna
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai
- taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
- klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības
- čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
- daiņa Daina
- Potentilla bifurca dakšainais retējs
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
- līgotnis daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas
- iesmilktene daļēji smilšaina zeme
- ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma
- dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai
- darījums darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām)
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
- sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
- tambūrs Daudzstūraina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja
- Caltha polypetale daudzvainaglapu purene
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
- kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
- teraliti dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa
- papildskaitlis dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu
- stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
- Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību
- universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada
- ainiņa dem. --> aina
- vainadziņš dem. --> vainags
- vaiņaķelis dem. --> vainags
- vainedziņš dem. --> vainags
- vaiņedziņš dem. --> vainags
- ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina
- rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ermaks Dīvaina parādība; ērms
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
- guttiferae Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi, retāk lakstaugi, ar sekrētu (pienainas sulas) tvertnēm zaros, lapās
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
- kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
- īstais mēlzieds divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām
- vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- bicepss divgalvainais augšdelma muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā
- Vespertilio murinus divkrāsainais sikspārnis
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
- incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
- ārdeklis Divzarainas mēslu dakšas, ar ko uz lauka ārda mēslojumu
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
- Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Lobaria scorbiculata dobumainais plaušķērpis
- trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā
- dubultošanās drukas defekts – viena un tā paša elementa attēlošanās ar nelielu nobīdi, kas maina krāsu raksturlielumus, samazina attēla asumu, tādējādi ietekmējot attēla kvalitāti
- apmākulis Drūms laiks, mākoņainas debesis
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu)
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri)
- džorga Dubļaina peļķe
- žambris Dubļaina peļķe
- žamburs Dubļaina peļķe
- žvancka Dubļaina peļķe
- žumpis Dubļaina peļķe, vircas bedre
- dūņājs Dubļaina vieta, dubļu masa
- stragaiņš Dubļaina vieta, kur strieg
- mēņģis Dubļaina, grūti izbrienama vieta
- blaņģis Dubļaina, izmirkusi zeme; smaga, ūdeņaina zeme
- dumbēris Dubļaina, mālaina bedre
- dumbieris Dubļaina, mālaina bedre
- zumberģis Dubļaina, mālaina bedre
- zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis
- mīne Dubļaina, neizbraucama peļķe uz ceļa
- ukņa Dubļaina, neizbraucama vieta uz ceļa
- bračka Dubļaina, netīra vieta
- dunāksts dubļaina, purvaina vieta
- stīgoņa Dubļaina, slīkšņaina vieta
- mīlis Dubļi; dubļaina, mālaina vieta
- danga Dubļu peļķe; mīksta, purvaina zeme
- sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
- sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
- soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
- dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs; dumbrājs
- sutnājs Dūkstaina, ar zāli apaugusi, bet ziemā neaizsalstoša vieta
- dūksnājs Dūkstājs; staigna purvaina vieta
- dūksnēja Dūkstājs; staigna purvaina vieta
- sadūgt Dūmakainam, drūmam, tumšam kļūt
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
- slaņķis Dumbra, dubļaina vieta
- popa zeme dumbraina purva zeme
- dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta; purvājs; dūkstājs
- dūņājs Dūņaina vieta
- Acanthus spinosus dzeloņainais akants
- Amaranthus spinosus dzeloņainais amarants
- Cynara scolymus dzeloņainais artišoks
- kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā)
- Capparis spinosa dzeloņainais kapers
- Xanthium spinosum dzeloņainais smaildadzis
- traķene dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- baltdriģenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdures Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdurzāle Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdurzāles Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- eņģeļtaure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- nokamps Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- padziras Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- runčābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- sētābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- tracenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- trakene Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- trakine Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- trakumābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- velābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- vilkābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- zeltābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī)
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
- žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
- žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
- Arachnothera crysogenys dzeltenbārdainais zirnekļputniņš
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā
- Cerasus glandulosa dziedzerainais ķirsis
- Xanthium strumarium dziedzerainais smaildadzis
- urga Dziļa gramba uz dubļaina ceļa
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās
- dzirksteļains Dzirksteļaina dzija - sakrokojusies dzija
- skrimstala dzīslaina gaļa
- apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai
- klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu
- izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
- Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu
- Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam
- palseņi Ēdiena veids (kunkuļaina putra)
- cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos
- petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- apakškronis Ēkas apakšējais vainags
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa
- sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
- oleamens Eļļaina, mīksta ziede jeb liniments
- hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss
- ēniena Ēnaina vieta
- lievenis Ēnaina vieta zem koka
- enkurs tur enkurs labi ieracies gruntī un vietu nemaina
- olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei
- olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei
- miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa
- ēršķot Ērkšķot, augt dzeloņainam
- ērkšot Ērkšķot, augt dzeloņainam; ēršķot
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
- Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
- Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm
- Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- fildeperss Fildekosam līdzīga, zīdaina dzija, ko izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai
- abpusējs sānapgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no abiem sāniem
- kontrapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no aizmugures
- apakšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no apakšas
- augšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no augšas
- jaukts apgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no dažādām pusēm
- sānapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no sāniem
- tiešais apgaismojums filmējsmās ainas apgaismojums no priekšpuses
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
- vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš"
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu
- graudainums formu procesos – iespiedformas faktūra, kam raksturīga graudaina un raupja virsma; ofseta iespiedformas virsmas graudainība veicina tirāžnoturības palielināšanos, jo uzlabo gaismjutīgā slāņa saķeri ar pamatni un palielina neapdrukājamo elementu mitrumuzņēmību
- stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas
- aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
- barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā
- trikolore Franču trīskrāsainais karogs (zils, balts, sarkans)
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
- casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
- Juncus capitatus galvainais donis
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā)
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
- auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā
- aerofotoainas pamatpunkti galvenais punkts, galvenais satekpunkts, nullsagrozījumu punkts jeb ainas izocentrs
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi)
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
- ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna
- Plecotus auritus garausainais sikspārnis
- brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
- Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
- jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos
- stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām
- stirkle Garkājaina, daudz vai ātri skraidoša aita
- lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
- pazemes valstība garu mājvieta pēc ķermeņa nāves; daudzās reliģijās tā ir ēnaina pusreāla vieta, kurā valda nāves dievs
- Hymenocallis longipetala garvainaglapu peruāņu narcise
- koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks)
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
- Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α
- Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
- ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
- joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
- klešķaina maize glīzdaina maize
- duņka Glīzdaina maize
- gļecka Glīzdaina maize
- glezis Glīzdaina maize
- kļecka Glīzdaina maize
- klešķe Glīzdaina maize
- ķiebla Glīzdaina masa
- glitums Glīzdaina vieta maizē
- gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi
- glots Gļotaina viela
- glumeklis Gļotaina viela, gļotas
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
- glumiķis Gļotainais, glumais
- glotāt Gļotainam kļūt
- afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
- glēma Gļotainas nogulsnes
- miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs
- mustaļa Govs ar melnām lūpām, mustaina govs
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
- čarkstis Grantaina zeme
- grantiens Grantaina zeme
- zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
- granoplazma Graudaina citoplazma
- granuloplazma Graudaina citoplazma
- zvirgzde Graudaina zeme
- Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
- ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls
- granulārais EPT graudainais EPT
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
- zvirgt Graudainam kļūt
- granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
- plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā
- Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- UAH Grivna; Ukrainas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- trisele Grotburas vietā paceļama neliela, stipra trīsstūraina vētras bura ar vaļēju apakšējo malu
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem)
- uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu
- logospazma Grūdienveida vai krampjaina vārdu izruna
- čokurs Grumbuļaina, nelīdzena pika
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
- pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- telpiskais krustojums ģeodēzisko koordinātu aprēķināšana pēc ainas koordinātu mērījumiem steropārī
- landšafts Ģeografiskā ainava
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
- hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu
- tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
- porizols Hermetizējošs starpliku materiāls, grīstē savērpta poraina gumija
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā
- perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju
- boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei
- piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm
- rentgendifraktometrs Iekārta rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar kvantu skaitītājiem
- paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu
- kaulainais labirints iekšējās auss ejas un dobumi, kuros atrodas plēvainais labirints un kuri pildīti ar perilimfu
- sagrauztība iekšējs sabrukums, vainas apziņa
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
- storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai
- dirfraktometrs ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī
- difraktometrs ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
- pseidofons ierīce, kas izmaina dzirdamības virzienu
- pārveidotājs ierīce, kas maina elektriskās strāvas parametrus
- modifikators ierīce, kas maina mašīnas darba gaitu
- rezistordevējs ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē
- spārna mehānismi ierīces lidmašīnas spārnā, kuras maina aerodinamisko raksturojumu
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
- galanskōs vystas iesarkanspalvainas liela auguma vistas (gaiļi)
- optiski mainīga iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar optiski mainīgiem pigmentiem, kuros ir novērojamas lielas krāsu nobīdes (kas ievērojami maina toni) atkarībā no apskates vai apgaismojuma leņķa
- fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
- caurspīdīga krāsa iespiedkrāsa, kura pēc uzklāšanas uz apdrukājamās virsmas maina tās toni, bet kurai atšķirībā no klājošas krāsas piemīt spēja laist cauri gaismas starus
- interferentas iespiedkrāsas iespiedkrāsas ar speciāliem pigmentiem, kas maina krāstoni uz novilkuma atkarībā no gaismas staru krišanas leņķa; lai radītu interferences efektu, pigmenta vietā iespiedkrāsā var tikt ievadīti arī šķidri kristāliskie polimēri
- drukas defekti iespiedprodukcijas trūkumi, kas radušies rašošanas procesā; Tos iedala trīs grupās: 1) tehnoloģiski defekti, ko rada nepareiza materiālu un palīgmateriālu izvēle vai uzglabāšana, operāciju kārtības neievērošana un kļūdaina darba organizācija; 2) iekārtas radīti defekti, kas saistīti ar mehāniskiem bojājumiem vai nepietiekamu apkopi; 3) defekti, kas radušies drukas procesā
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs
- sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos
- ikrene Ikraina zivs
- moļļāties ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas)
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
- kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis
- nitroglicerīns Indīga, dzidra, eļļaina, eksplozīva viela
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem
- sikara Indijas tempļa vainaga daļa virs celles
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība
- monokomparators instruments aeroainas koordinātu mērīšanai vienā ainā
- koronogrāfs instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai
- būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu
- irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam)
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
- Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1)
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā
- noplāvāt Izbalēt, saulē kļūt plankumainam
- dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam
- īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu
- avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta
- aizkurtēt Izkurtēt, tapt porainam, pārkoksnēties, izčākstēt
- žļurka Izmirkusi mālaina zeme
- šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme
- nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām)
- kutināt pakrūti izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
- kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
- nokroņot Izrotāt ar vainagiem
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala
- domāt Iztēlē, atmiņā veidot tēlus, ainas; iztēloties, atcerēties
- ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam
- sarievēt izveidoties rievainam, ar rievainu virsmu
- indiferents līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli izmaina, līdzsvars saglabājas
- labils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, līdzsvars neatjaunojas
- stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
- Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti
- salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu
- jākelētājs Jaunietis, kas bieži maina draudzenes
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā
- pārejkadri Jebkurš filmas materiāls, kas savieno vienas ainas divus dažādus kadrus
- mīmikas muskulis jebkurš muskulis, kas maina sejas izteiksmi
- Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
- kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
- onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos
- pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
- Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
- Dermestes lardarius jostainais ādgrauzis
- pātaru deķis jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu
- hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
- stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas
- Cjundžou šaurums jūras šaurums Dienvidķīnas jūrā, starp Leidžou pussalu un Hainaņas salu, Ķīnas teritorija
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- mietus laiks jurģi, kad gājēji maina darba vietu
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
- halochromija kāda bezkrāsaina savienojuma tieksme pārvērsties par sālsveidīgu krāsainu savienojumu
- intrazonalitāte kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem
- vārnagi kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta")
- kinklīze kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana
- kustīgs kadrs kadrs, kura uzņemšanas laikā kamera pārvietojas – maina savu attālumu no filmējamā objekta vai izseko tā kustībai
- meizulāns kāds auduma veids, kuram rievaina augšpuse, bet apakšpuse gluda
- skraidonis kāds, kas bieži maina darbus, nodarbošanos
- pauntumoties kādu laiku būt untumainam
- kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
- gliests Kaila, smilšaina, neauglīga zeme
- slāga Kaite, vaina, mocība; grūtības; nelaime
- pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus")
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore
- Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
- Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.)
- kalnājs Kalnaina vieta
- mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem
- Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
- Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas
- Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra
- Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
- Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli
- Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
- Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
- aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes
- kaļķājs Kaļķaina zeme
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
- līmlapiņa kancelejas prece - neliela izmēra, parasti krāsaina papīra lapiņas, kuru viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
- zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- sēru lente Kapu vainaga lente
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
- Scleroderma verrucosum kārpainais cietpūpēdis
- Philadelphus pubescens var. verrucosus kārpainais filadelfs
- Lycoperdon perlatum kārpainais pūpēdis
- Euonymus verrucosus kārpainais segliņš
- bezvāržkoks Kārpainais segliņš ("Euonymus verrucosa")
- Sphagnum papillosum kārpainais sfagns
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
- bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē
- pastēte Kārtainais pīrāgs ar šādas masas pildījumu
- Allium stipitatum kārtainais sīpols
- Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
- Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
- Clavatia excipuliformis kātainais zaķpūpēdis
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- helkodermatoze katra čūlaina ādas slimība
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
- eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija
- kaulniece Kaulaina sieviete
- zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas
- gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids
- krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla
- liešana keramikas izstrādājumu veidošanas paņēmiens - lejamo masu (šlikeri) lej ģipša vai cita poraina materiāla veidnē, kas uzsūc ūdeni no šlikera, un veidnē izveidojas cieto daļiņu kārtiņa
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.)
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina
- attēls kinofilmas emulsijas slānī fiksētās ainas projekcija uz ekrāna
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- kucīte Klanis, piemēram, pļaujmašīnai, kombainam
- mikroklimatoloģija Klimatoloģijas nozare par klimatu piezemes gaisa slānī ģeogrāfiskās ainavas nelielā daļā
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
- Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
- laža Kļūda, panīkums, vaina; neveiksme; neizdošanās
- parekforija Kļūdaina atcerēšanās
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta
- pseidohromestēzija Kļūdaina krāsas uztvere
- steka izzude kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā tiek meklēts elements, bet steks ir tukšs
- steka pārpilde kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā trūkst vietas jauna elementa ierakstam
- apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā
- labojums kļūdainas informācijas, norāžu vai teksta precizēšanas rezultāts
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati
- saklešķēt kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi)
- izacot kļūt acainam (1) - parasti par maizi
- noasarot kļūt asarainam (par acīm, seju)
- atskabargāties kļūt atskabargainam
- aptumis kļūt biezam un gļotainam
- apblaukšt kļūt blāvam, miglainam (par acīm)
- izblāvāties kļūt blāvi plankumainam
- sablieķēties kļūt blīvam, glīzdainam; sablīvēties
- izķirpēt kļūt caurumainam, šūnainam
- nocīpslot kļūt cīpslainam, šķiedrainam
- laboties kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem)
- červelēt kļūt červeļainam; čokuroties, rauties
- červelēties kļūt červeļainam; sarauties, savilkties
- izmīkšt kļūt dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu); izmīkšēt
- duļķēties kļūt duļķainam
- duļķoties kļūt duļķainam
- pieduļķoties kļūt duļķainam
- dūņot kļūt duļķainam (ar dūņām)
- sapļankāties kļūt duļķainam (samaisoties, sajaucoties kopā)
- aizduļķoties kļūt duļķainam, neskaidram, arī netīram (par šķidrumu)
- sadūkt kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam, drūmam, apmākties
- piedugt kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam
- dūņāties kļūt dūņainam, dubļainam
- dūņoties kļūt dūņainam, dubļainam
- saglīdināt kļūt glīzdainam
- saglīst kļūt glīzdainam
- saglīvēt kļūt glīzdainam
- uzglecēt kļūt glīzdainam
- uzglezēt kļūt glīzdainam
- saglīdēt kļūt glīzdainam (par maizi)
- saglīdēties kļūt glīzdainam (par maizi)
- saklieķēties kļūt glīzdainam (par maizi)
- klešķēt kļūt glīzdainam, saķept, smērēt
- gliedēt kļūt glumam, gļotainam
- pieglemēt kļūt glumam, gļotainam
- saglumināt kļūt glumam, gļotainam
- glīvēt kļūt glumam, gļotainam, dūņainam, dubļainam
- apglemēt kļūt glumam, slidenam, gļotainam
- bļūt kļūt gļotainam
- dumēt kļūt gļotainam
- gletēt kļūt gļotainam
- glezēt kļūt gļotainam
- noglīmēt kļūt gļotainam
- noglitināt kļūt gļotainam
- uzglemēt kļūt gļotainam
- izbļūt kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs
- noglumt kļūt gļotainam vai glumam
- uzglitēt kļūt gļotainam, glumam
- gliemēt kļūt gļotainam, glumēt
- uzplukt kļūt gļotainam, glumēt
- izburbēt kļūt irdenam, arī porainam
- izčaurēt kļūt irdenam, porainam
- izčaurēties kļūt irdenam, porainam
- izkurcināties kļūt irdenam, porainam (par zemi)
- spurt kļūt izspūrušam, arī spurainam
- purt kļūt izspūrušam, spurainam
- norudīties kļūt krāsainam, kā lapas rudenī
- noraibināties kļūt krāsainam, raibam
- iekrupt kļūt kraupainam, kreveļainam
- nokrupt kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt
- apkrupēt kļūt kraupjainam, kreveļainam
- rēpēt kļūt kreveļainam, kraupainam
- apkrupt kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam
- čoksterēties kļūt krunkainam
- krecēties kļūt kunkuļainam, gabalainam
- kunkulēt kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu
- lēkšēt kļūt lēkšainam
- lekšēt kļūt lēkšķainam
- lekšķēt kļūt lēkšķainam
- noskarāties kļūt lēkšķainam
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku)
- mākties kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem
- mākuļoties kļūt mākoņainam; mākties
- apduļķoties kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam
- aizmiegoties kļūt miegainam
- apmiegoties kļūt miegainam
- miegāties kļūt miegainam
- nomiegoties kļūt miegainam
- nosamiegāties kļūt miegainam
- miegot kļūt miegainam, snauduļot
- bļugt kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst
- vurvēt kļūt mīkstam, purvainam
- appluzerēt kļūt nelīdzenam, grumbuļainam
- appluzerēties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam
- čokuroties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi)
- kraupt kļūt nelīdzenam, kreveļainam
- nopluzerēt kļūt nelīdzenam, skabargainam
- nopluzerēties kļūt nelīdzenam, skabargainam
- sadumēt kļūt neskaidram, dūmakainam; apmākties
- pakulot kļūt pakulainam
- pakuloties kļūt pakulainam
- sapakulot kļūt pakulainam
- sasapakalāties kļūt pakulainam (par audumu)
- pārtaukoties kļūt pārāk taukainam
- sadunēt kļūt pavisam dūmakainam, dūmainam
- plančkāt kļūt peļķainam, šļakstīt
- izšķīst kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku)
- notrusties kļūt pinkainam
- sasavelties kļūt pinkainam (par apmatojumu)
- novillāties kļūt pinkainam, saveļoties apmatojumam, apspalvojumam
- sakamot kļūt pinkuļainam, savelties (cietās) pikās
- izplaisāt kļūt plaisainam
- izplāvāties kļūt plaisainam, saplaisāt
- lāsēt kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem
- drīksnēt kļūt plankumainam, raibam
- plankumot kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1)
- saplaukāt kļūt plaukainam
- saplaukāties kļūt plaukainam
- izpluznāties kļūt plūksnainam
- noplaukāt kļūt plūksnainam
- noplaukāties kļūt plūksnainam
- nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
- gumzāties kļūt popainam
- izecot kļūt porainam
- izšūnāties kļūt porainam
- izurbulēt kļūt porainam
- purtēt kļūt porainam
- urbaļāt kļūt porainam
- uzkurtēt kļūt porainam
- izčābarāt kļūt porainam, drupanam, izgaist
- sakurkt kļūt porainam, izkaltušam, dobam
- izkucēt kļūt porainam, izkurtēt
- izpurtēt kļūt porainam, izkurtēt
- izčāgāt kļūt porainam, viscaur irdenam
- izdribt kļūt praulainam
- sapubuļot kļūt pubuļainam
- sapubuļoties kļūt pubuļainam
- pumpot kļūt pumpainam, tulznainam
- piestigt kļūt purvainam
- sakraupēt kļūt raupjam, kreveļainam
- atklāties kļūt redzamam (par ainavu, skatu); pavērties
- ierepēt kļūt repainam
- ierept kļūt repainam
- ierēpēt kļūt repainam (par suni)
- saskrandāt kļūt skrandainam
- noskarāt kļūt skrandainam, lēkšķainam
- noplušķēt kļūt skrandainam, saplūkātam, saplosītam
- slāņoties kļūt slāņainam (1)
- slāņoties kļūt slāņainam (2)
- kārtoties kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem
- ņurgt kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam
- sprogt kļūt sprogainam
- apspurāties kļūt spurainam
- sasaspurāties kļūt spurainam
- apspurt kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu)
- izspurāties kļūt spurainam; kļūt izspūrušam
- nosterbelēt kļūt stērbeļainam, noskrandušam
- nosterbelēties kļūt stērbeļainam, noskrandušam
- iegņūzt kļūt stūrainam, saliekties leņķī
- sveķoties kļūt sveķainam
- atspurdzēties kļūt šķiedrainam, izspūrušam pinkainam
- atspuroties kļūt šķiedrainam, pinkainam, spurainam
- šūnot kļūt šūnainam, porainam
- izkārot kļūt šūnainam, porainam, uzrūgt
- nomākties kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- novilkties kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu); apmākties (2)
- mākties kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- piemākties kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu)
- taucēties kļūt taukainam
- taukoties kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu)
- uzčulgāt kļūt tulznainam
- uzpangot kļūt tulznainam
- iztulznāt kļūt tulznainam, aprepēt
- iztulznāties kļūt tulznainam, aprepēt
- pangot kļūt tulznainam; uzpampt
- apmilzt kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm)
- piesust kļūt tveicīgam, dūmakainam
- sauntumoties kļūt untumainam
- aputēties kļūt utainam, apaugt ar utīm
- izpekstēt kļūt vājam, kalsnam, vārgam un miegainam
- iepraulēt kļūt vietumis praulainam
- vilnāt kļūt villainam
- villēties kļūt vilnainam
- villot kļūt vilnainam
- novilnāt kļūt vilnainam, apaugt ar vilnu (matiem)
- novilnāties kļūt vilnainam, pārklāties ar vilnu (matiem)
- apglitēt kļūt visapkārt slidenam, glumam, jēlam, gļotainam; apglumēt
- noblauzgāties kļūt viscaur blaugznainam (par galvas ādu)
- apgļitēt kļūt viscaur gļotainam, glumam, slidenam
- nomigloties kļūt viscaur miglainam
- nočervelēt kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu)
- izšūnāt kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot
- izšūnot kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot
- izpraulēt kļūt viscaur praulainam
- izkurtēt kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
- nobarbalēt kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām)
- sasveķoties kļūt viscaur sveķainam
- vižņot kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem
- saķeburoties kļūt zarainam, nelīdzenam
- splīnēties kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam
- spurāties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
- spuroties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
- spurāties kļūt, arī būt spurainam (3)
- spuroties kļūt, arī būt spurainam (3)
- spurāties kļūt, arī būt spurainam (4)
- spuroties kļūt, arī būt spurainam (4)
- apmākties kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu)
- samiegoties kļūt, parasti ļoti, miegainam
- salēkšķēt kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram
- sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
- saburbēt kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
- sakrēslot kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla
- sačervelēties kļūt, parasti viscaur, červeļainam
- sačokuroties kļūt, parasti viscaur, čokurainam
- saglīzdēt kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi)
- sagļotēt kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
- sagļotot kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
- saspurāties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
- saspuroties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
- sakrevēt kļūt, parasti viscaur, kreveļainam
- saplūksnoties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1)
- saplūksnāties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1)
- saplūksnāt kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
- saplūksnot kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
- karete knābjainais jūras bruņurupucis - jūras bruņurupuču suga siltās jūrās, ko medī ragvielas dēļ; draud iznīcība
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
- kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos
- syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
- iekavas Koka konstrukcijās dažādu daļu sastiprināšanai no apaļas vai četrstūrainas dzelzs izgatavoti savienojumi
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus
- piezari Koka vainaga sastāvdaļa, kas sedz zaru asis un veido ziedus, lai nestu augļus
- stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu
- vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu
- vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros
- koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru
- padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī
- koksnes mehāniskie bojājumi koksnes vainas un defekti, kas radušies koka ciršanas, sagarumošanas vai transportēšanas laikā
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu
- vainagu klājs koku vainagu kopums (mežā)
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
- šūpelis Kombaina detaļa - ierīce sietu ievietošanai
- vāls Kombaina vārpsta
- pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
- ainavzinātne Kompleksā fizioģeogrāfija; fizioģeogrāfijas nozare, kurā pēta ģeogrāfiskos kompleksus kā Zemes ainavapvalka teritoriālās struktūras sastāvdaļas
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- koplapas Kopā saaugušas vainaglapas
- kopaina Kopēja, vienojoša aina; kopskats (1)
- virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
- Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
- simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
- Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
- pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām)
- krāčupe Krāčaina upe
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
- elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot)
- koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne
- stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
- mataukla Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam
- mataukle Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla
- matauklis Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla
- šatierītis Krāsaina dzija
- aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu
- pastele Krāsaina krīta irbulis
- digitālā krāsu dalīšana krāsaina oriģināla (attēla) tehnoloģiskā krāsu dalīšana atsevišķos viena mēroga vienkrāsu attēlos, izmantojot datorsistēmas, elektroniskos krāsu dalītājus - korektorus
- analogā krāsu dalīšana krāsaina oriģināla (attēla) tehnoloģiska krāsu dalīšana atsevišķos vienkrāsu viena mēroga attēlos, izmantojot krāsu filtrus un reproducējošos fotoaparātus
- serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
- hromorinoreja Krāsaina sekrēta izdalīšanās no deguna
- hromokrīnija Krāsaina sekrēta vai ekskrēta izdalīšanās
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai)
- hromocīts Krāsaina šūna, piem., eritrocīts
- greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā)
- graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai)
- krāsainais krīts krāsainais krītiņš
- zīmējamais krīts Krāsainais krītiņš
- iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki
- hromospermija Krāsainas spermas izdale
- graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu)
- organiskās krāsvielas krāsainas, šķīstošas organiskas vielas, no kurām izgatavo iespiedkrāsas un krāsu lakas; var būt dabiskas vai mākslīgas izcelsmes
- izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- LCA Kreisā vainagartērija (angļu "left coronary artery")
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
- crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma
- krēslaine Krēslaina vieta
- leķe Kreveļaina vāts
- uzkraupēt Kreveļainam kļūt
- Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- Krimas Autonomā Republika Krima, Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība, tās pilnais nosaukums
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
- kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas
- kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
- arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes
- grumbaine Krokaina āda vai drēbe
- Helvella crispa krokainais rumpucis
- Macrogastra plicatula krokainais vārpstiņgliemezis
- kārnēklis Krūmaina pļava
- cemeris Krūmiem apaugusi purvaina vieta mežā
- Rapistrum rugosum krunkainais rācenītis
- krunkainais vējāzītis krunkainais rācenītis
- parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu
- sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
- grindzins Kruzuļaina matu cirta
- liposteatoze Ksantomas veids, kurā veidojas fosfatīdu vai cerebrozīdu ieslēgumi putainajās šūnās
- kūdrājs Kūdraina vieta; kūdraina augsne
- švira Kūdraina zeme
- tarpeņa kūdrainas augsnes gabals
- asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
- ūdensmērītājs kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- mīkstblaktis kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- Lemna gibba kuprainais ūdenszieds
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente
- džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs
- lapsasaste Ķekarainais amarants
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs
- aizsmādēt Ķengājot, zākājot, meklējot vainas, dabūt prom (aizvākt)
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- ftors Ķīmisks elements, bezkrāsaina, stipri smirdoša gāze, tas pats kas fluors
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
- Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz)
- fenšui ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli
- Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas
- Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā
- šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis
- šķīrējs Labības kombaina detaļa - veldres atdalītājs
- plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa
- mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
- Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā
- eļļas laka laka, kas pēc sastāva ir analoģiska eļļas krāsai, bet tās sastāvā nav pigmenta, kas piešķirtu krāstoni, tāpēc laka ir caurspīdīga un bezkrāsaina
- gruntslaka laka, kas pēc sastāva ir analoģiska gruntskrāsai, bet tās sastāvā nav pigmenta, kas tai piešķirtu krāstoni, tāpēc laka ir caurspīdīga un bezkrāsaina; to klāj pirms lakošanas, lai uzlabotu lakas spīdumu (īpaši UV lakām), vai pirms līmes uzklāšanas, lai uzlabotu līmes saķeri ar virsmu
- blistera (laka) laka, kas tiek uzklāta uz noteiktiem apdrukātās virsmas laukumiem un caurspīdīgās plēves piepresēšanas procesā, paaugstinātas temperatūras iedarbībā, maina savas īpašības, kļūstot par caurspīdīgu līmi, kas stingri notur plēvi
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus
- štriba Lapaina rīkste
- Bidens frondosa lapainais sunītis
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
- sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
- lapotne Lapu vainagu kopums
- nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums
- Petronia petronia lāsumainais akmeņzvirbulis
- Bradypterus thoracicus lāsumainais krūmķauķis
- Catharus guttatus lāsumainais māņstrazds
- Monarcha guttula lāsumainais monarhķauķis
- Muscicapa griseisticta lāsumainais mušķērājs
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
- ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
- pulsējošs lauks lauks, kura indukcijas vektors nemaina virzienu, bet tā lielums mainās pēc sinusa likuma
- gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela
- morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus)
- bezdvēsele Lelle, nedzīva ainava
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos)
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
- līčupe Līčaina upe
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
- protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- petaloīds Līdzīgs vainaglapai
- miksocīts liela daudzstūraina vai zvaigžņveida šūna mukoīdos audos
- pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
- drifterbura Liela, vēderaina papildbura, ko vieglā vējā var pacelt kopā ar spinakeru
- balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris
- mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums
- Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
- Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
- Anthyllis macrocephala lielgalvainais pērkonamoliņš
- žakarda pinums lielrakstainais auduma pinums
- monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e)
- serpiginozs Lienošs, līkumains; tāds, kam lokveida vai līkumaina forma, piem., dažām ādas slimībām
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- lītaine vasara lietaina vasara
- likata lekata lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai
- lītinis Lietus; tāds, kas piemērots lietainam laikam
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- ķeķeris Līka, gara, zaraina nūja
- griezt likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā
- kroņot likt vainagu (galvā), rotāt ar vainagu
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja
- drābule Linaina plecu sega sievietēm
- kūlīšsējējs Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos
- kūlīšu sējējs Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos
- miksolipoma Lipoma ar gļotainas deģenerācijas perēkļiem
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
- lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst
- deīse Lūgšanas ainas ikonogrāfisks attēlojums gk. Bizantijas un senkrievu glezniecībā
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
- drepekls Lupataina drēbe, kas ātri var sairt
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums
- varens ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu
- fluorūdeņradis ļoti indīga, bezkrāsaina gāze ar asu smaku
- šaudīkla ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu
- kā notiesāts ļoti nelāgā jutoņā, vainas apziņā
- smitaklis ļoti netīra, sārņaina (it kā piesmitēta) drēbe
- burbucis ļoti purvaina vieta, kur ir grūti vai neiespejami nokļūt
- nolaistība ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā
- ķemmdzija ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas
- ataugu priede ļoti zaraina priede, kas augusi klajā laukā
- aritmoloģija mācība par skaitļu noslēpumainajām īpašībām
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas
- Coronilla varia mainīgā vainadzīte
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
- pubuļaina debess mākoņainas debesis
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli
- ikonogrāfija Mākslas zinātnē - stingri noteikta zināmas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes
- angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti
- klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā)
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists
- Carex vaginata makstainais grīslis
- grantmālains Mālaina (grunts, augsne) ar grants piejaukumu
- glīzdaine Mālaina augsne
- glīzdiens Mālaina augsne
- mālaugsne Mālaina augsne
- glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena
- bala Mālaina ieleja bez kokiem
- mālzeme Mālaina zeme, augsne
- mālijs Mālaine, mālaina zeme
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- mea culpa mana vaina
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
- Clausilia dubia margainais vārpstiņgliemezis
- papīra masa masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa
- Tangara larvata maskainais tangars
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
- gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās
- darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ
- Trifolium arvense matainais āboliņš
- pelēkais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- kaķa oleņas matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- kaķa pauteņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- laimes puķe matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- lauku pūpoliņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- runča pautiņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- zaķu pogas matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- runča pauti matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- aitu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- kakla āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- kaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- lauku āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- Māras āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- matu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- noru āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pelēkais āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- peļu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- timotiņa āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- zaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- vilnainais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- Syringa villosa matainais ceriņš
- Rhinoceros tichorinus matainais degunradzis
- Dicrurus hottentotus matainais drongo
- Polytrichum piliferum matainais dzegužlins
- spilvainais grīslis matainais grīslis
- Carex pilosa matainais grīslis
- ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem
- grubuļošana materiāla virsmas apstrāde virsmas faktūras mainīšanai – graudainas, grubuļainas vai citas faktūras izveidei
- absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
- termiskā apstrāde materiālu apstrādes tehnoloģija, kurā ar karsēšanu un sekojošu dzesēšanu maina materiāla struktūru un tai atbilstošās īpašības
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
- Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm)
- tuntula Maza, strutaina tulzna (izsitums uz ādas)
- pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem
- rekons Mazākā gēna daļa, kas rekombinācijā maina savu novietojumu nesadaloties
- miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā
- Echinocererus subinermis mazērkšķainajs ehinocerejs
- panīšķēties mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam
- patirvēties mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam
- tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
- mēroga inversori mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina ainas un projekcijas plakņu saistītos attālumus ar objektīva galveno plakni
- bīters Mehānisms kombaina vai kuļmašīnas kuļamā iekārtā; mehānisms zāles miltu agregātā
- pārvads Mehānisms, kas pārvada kustību ar spēka parametriem (spēku, griezes momentu) un attiecīgi izmaina kinemātisko parametru (leņķisko vai lineāro ātrumu)
- zeltsprodze Meitene ar zeltainas krāsas matiem
- drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu)
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
- dumbra zeme melna, purvaina, auglīga zeme
- bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga
- melnkrēte Melnmataina sieviete
- putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
- Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
- mēroga mērpārveidotājs mērīšanas pārveidotājs, kas maina mērāmo lielumu noteiktu reižu skaitu
- mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā
- rezistīvie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuros mērāmais lielums, iedarbojoties uz pārveidotāju, maina rezistora pretestību; vienkāršākie ir reostata mērpārveidotāji, kuros pretestība mainās, mainoties reostata slīdkontakta stāvoklim
- parametriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, uz kuriem iedarbojoties, mērāmais neelektriskais lielums maina elektriskās vai magnētiskās ķēdes parametrus R, C, L, M
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
- kuģa kaķis mezglaina pletne
- Juncus nodulosus mezglainais donis
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi
- mežiens Mežaina vieta, meža masīvs, brikšņi
- Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs
- osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
- miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule
- tvāpuļot Miegainam būt, miegoties
- garas acis miegainas, nogurušas acis
- šlāpmice Miegamice, miegaina meitene
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
- dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem)
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) mīksta, gļotaina masa
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda
- jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa
- ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
- ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem
- ēzelīte Mīksta, smalka, sprogaina vilna
- predentīns Mīksta, šķiedraina viela, kas veido primāro dentīnu un zoba pulpu aptverošā dentīna iekšējo slāni
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus
- Verbascum lychnitis miltainais deviņvīruspēks
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
- pārpersonīgais Mistiskais, noslēpumainais
- liediķis Mitra smilšaina vieta pašā jūras malā, kur iestieg
- ļevēnīca Mitra vieta, purvaina pļava
- apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu)
- dumbriens Mitra, kūdraina zeme
- sutrienis Mitra, purvaina vieta
- sutriens Mitra, purvaina vieta
- liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa")
- gārša Mitra, purvaina zeme
- gārši Mitra, purvaina zeme
- vēris Mitras, zāļainas upju līču pļavas; purvainas pļavas
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
- fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.)
- mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš
- mīzelēts Mīzelēts audums - audums, kura viena puse ir gluda, bet otra - vilnaina
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās)
- Moulmeina Molamjaina, pilsēta Mjanmā (Birmā)
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti)
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
- liekna Muklājs, staigna vieta; mitra purvaina vieta mežā; zema vieta starp 2 pauguriem
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi
- delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz
- izmurgot Murgos redzēt (tēlus, ainas)
- mūsāds Mūsējāds, putnuraibumaina seja
- izpildorgāns Muskulis vai dziedzeris, kura darbība maina kairinātāja lielumu un līdz ar to novērš iemeslu, kas izraisīja refleksu
- papildkauls Muskuļa palīgierīce, kas izmaina cīpslas piestiprināšanas leņķi un atvieglo muskuļa darbu
- barības vads muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi
- miodēmija Muskuļaudu taukaina deģenerācija
- hemispazma Muskuļu krampjaina savilkšanās vienā sejas pusē
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
- morfoloģiskās mutācijas mutācijas, kas izmaina organisma morfoloģiskās pazīmes
- neitrālās mutācijas mutācijas, kas neizmaina organisma dzīvotspēju
- lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu
- Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
- Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
- lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus
- čarpatas zeme neauglīga smilšaina augsne
- žvyry neauglīga, grantaina zeme
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- kurbete negaidīta, dīvaina rīcība
- šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko)
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
- Thymus praceox var. pseudolanuginosus neīstais vilnainais mārsils
- klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize
- bizdings Neizprotams garastāvoklis, dīvaina uzvedība
- gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu
- piegaža Nelaime, trūkums, vaina
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana
- dādas Nelīdzena, bedraina vieta
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām
- šēra neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.)
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai)
- ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista
- vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā
- trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
- savrupiene neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli
- mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete
- Angst nemiers; vainas apziņa vai nožēla; (psihoanalīzē) patoloģiskas bažas
- mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē
- červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu)
- burvība Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība
- principatteice Nepareiza aparāta darbība, ko izraisījusi kļūdaina aparāta projektēšana, konstruēšana, ieregulēšana vai lietošana
- kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos
- ģilstags Nepatīkama, trokšņaina lieta
- butēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, alkēns, 3 izomēri, bezkrāsainas gāzes; butilēns
- butilēns Nepiesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze
- koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū
- spīteru vaiņags neprecētu meiteņu vainaga veids
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus
- gārgulis Neskaidra, krēpaina elpa
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem)
- netārpa Netikums; ķibele, vaina
- netārps Netikums; ķibele, vaina
- lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens
- nenoziedzīgs Nevainīgs, bez vainas
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu
- Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana
- hemopielektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās asiņaina šķidruma uzkrāšanās dēļ
- avenīns no auzām iegūta slāpekļaina viela; auzu glutelīns
- bitumenols no bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām
- farnesols no dažādām ēteriskām eļļām iegūstams alkohola atvasinājums, bezkrāsaina kustīga eļļa ar vāju smaržu
- šitake no Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos
- smailnagla no metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu
- parafīneļļa no naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; vazelīneļļa
- vazelīneļļa no naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa
- pozitīvs no negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
- sadugāties no nogulsnēm kļūt duļķainam
- kājdrēbe no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- kājpalags no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
- mitella no trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai
- piesaule no vēja aizsargāta, saulaina vieta
- piegoze no vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule
- saulgozis no vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule
- aizgozne no vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse
- krāģarkls no zaraina koka izgatavots arkls
- egļi no zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas
- eglene no zarainas egles šķilām pagatavotas ecēšas
- kokzaru dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas
- saskrandāties Nodilt, kļūt skrandainam
- ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ
- ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
- skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam
- klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu
- novaiņagot Noņemt līgavas vainagu
- aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst)
- atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam
- atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā
- koron- norāda uz vainagu, vainagveida
- korono- norāda uz vainagu, vainagveida
- mij- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu
- velūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma
- notikums norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas pārmaina, ietekmē (kā) stāvokli, procesu
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
- modalitāte Nosacījums, kurš maina drogas iedarbību (homeopātijā) vai pastiprina vai pavājina kādu simptomu
- vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega
- slepstinieks noslēpumaina persona
- dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām
- plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram
- radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana
- atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt)
- saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens
- kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes
- apeidoze Novirze no slimībai raksturīgās klīniskās vai histoloģiskās ainas
- corpus delicti nozieguma sastāvs; galvenie vainas pierādījumi
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina
- hologrāfija objektu (trīsdimensiju, telpisku veidojumu) telpiskā attēla iegūšanas metode, kas pamatojas uz koherentu viļņu interferenci un šīs interferences ainas (hologrammas) ierakstu fotogrāfiskajā materiālā (augstas izšķiršanas spējas fotoemulsijas slānī)
- tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts)
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā
- cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju
- piešķire Operācija, kas maina vērtību šādiem elementiem: mainīgajam, reģistram, masīva elementam, ieraksta laukam
- telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma)
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos
- vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai
- dizontoģenēze Organisma kļūdaina attīstība
- provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns
- ozolvaiņags Ozola vainags
- turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku
- maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē)
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam
- pamešas Pamešu vainas - ar buršanu izraisītas slimības
- pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
- pagriezt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
- savaldīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- novērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli
- sasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements
- pakustināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos
- nomaisīt panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko)
- sagriezt panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu
- izmācīt panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos
- luģenīte panēsāta, skrandaina ziemas cepure
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
- epifenomens Papildsimptoms, kas pievienojas slimības pamatainai; komplikācija
- virskalandrs papīra mašīnā neiemontēts kalandrs, kurš aprīkots ar vairākiem kalandra cilindriem, kas izvietoti cits virs cita tā, ka elastīgos nomaina gluda tērauda cilindri, no kuriem tikai viens tiek griezts
- matēts papīrs papīrs, kura virsma ir nedaudz grubuļaina; šī iemesla dēļ tai nepiemīt gludums un spožums, kas raksturīgs glancētam papīram
- kaurs Papuve vai ciņaina ganība
- Rivjēra par rivjērām dažkārt dēvē ainaviski līdzīgus piejūras kūrortu rajonus citās valstīs, piemēram, Kornvolas rivjēra Lielbritānijā
- pseidoalēlisms Parādība, ka gēns sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm jeb transgēniem, kuru mutācijas specifiski izmaina bazigēna funkciju
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas
- Galerida cristata parastais cekulcīrulis jeb cekulainais cīrulis
- Datura stramonium parastais velnābols jeb dzeloņainais velnābols
- skraidulis parasti savienojumā "pasaules skraidulis": cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām)
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām)
- sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- eļļoties pārklāties ar eļļu; kļūt eļļainam
- apmākties pārklāties ar mākoņiem: kļūt mākoņainam
- apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses)
- tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- rievainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia sulcata"), tās lapoņa virspuse tīmekļaina, ar rievveidīgiem sorāļiem
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
- sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam
- bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli
- pasaulsaina Pasaules aina
- ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta
- Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam
- agravācija Pastiprināšana (vainas), esošās situācijas pārspīlēšana
- granuloze Pastiprināta epidermas graudaina slāņa šūnu veidošanās, saistīta ar hiperkeratozi
- Vidusčehijas augstiene pauguraina augstiene Čehu masīva vidienē, Čehijā, garums — \~120 km, augstums — līdz 723 m
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km
- kalvenes Pauguraina vieta pļavā
- kalvene Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma)
- kalviņa Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma)
- pakalnāja Pauguraina zeme
- Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km
- adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā
- Gracula religiosa pauguru maina
- Mona Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Moni"), administratīvais centrs - Molamjaina, platība - 12155 km^2^, 2672000 iedzīvotāju (2002. g.)
- čiekste Paveca, grumbaina sieviete
- čiekstena Paveca, grumbaina sieviete
- čiekstene Paveca, grumbaina sieviete
- vainagojums paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3)
- nevainīgs kā jērs pavisam bez vainas
- Piejūra pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem
- Gaujaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe)
- Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
- Austrumlatgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes
- Rietumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi
- Daugavzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu
- Ventaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni
- Augšzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi
- Ziemeļvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus starp Piejūru un Gaujaszemi
- Rietumkursa pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi
- Austrumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- Austrumkursa pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- Gaujava pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei
- atlīt pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties
- mazvērtīgu jaunaudžu rekonstrukcija pēc sastāva vai biezuma (slēguma) mežsaimnieciskajām, rekreācijas vai ainaviskajām prasībām neatbilstošu dabiski atjaunojušos mežaudžu pārveidošana
- akseleratora pedālis pedālis, ar kuru maina darbmaisījuma padevi motora cilindrā
- saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā
- pušnīca pelavaina maize
- pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām
- jahtu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla
- laivu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla
- gargzda Pelēka, smilšaina zeme
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
- skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem
- klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos)
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla)
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu
- Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā
- križa Pieczarainas koka dakšas, kas līdzīgas lāpstai
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība
- taukšēt Piestā sagrūst eļļainas (kaņepes)
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1)
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1)
- iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam
- dugt Pietvīkt, tvaikainam palikt
- hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus
- rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana)
- Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Ansdeno pilsēta Haiti (_Anse-d’Hainault_), Granansas departamenta rietumos
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Temvaiku pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2010 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bonriki pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2120 iedzīvotāju (2005. g.)
- Eita pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Teaoraereke pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 3940 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bikenibau pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 6170 iedzīvotāju (2005. g.)
- Haikou pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Huainaņa pilsēta Ķīnā ("Huainan"), Aņhui provincē, 877800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Baotina pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas dienvidu daļā
- Dunfana pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas rietumu piekrastē, Bakbo (Tonkinas) līča krastā
- Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča
- Leduna pilsēta Ķīnā, Hainaņas provinces un salas dienvidrietumu daļā
- Venčana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Geitsheda pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
- Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mounšva pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_)
- Sjiņjina pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķa ziemeļu daļā
- Baihe pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
- Dzjali pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
- Junkana pilsēta Taivānā, Tainaņas piepilsēta, 210600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
- Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
- Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
- Amvrosijivka pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos (_Амвросіївка_), Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Luhanska pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada
- Hersona pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Odesa pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
- Ļviva pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga
- Sumi pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harkiva pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Černihiva pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hānava pilsēta Vācijā ("Hanau"), Hesenes federālajā zemē, osta Mainas krastā, 89900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Riselsheima pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
- Frankfurte pie Mainas pilsēta Vācijas vidienē, Hesenē, Mainas krastos ("Frankfurt am Main"), 701400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms
- Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
- bubuļbārda Pinkaina bārda
- bozelis Pinkaina galva
- ķeragalva Pinkaina galva
- kudlis Pinkaina galva, ļoti sapinkoti mati
- būzēlis Pinkaina, savēlusies galva
- kudla Pinkaina, savēlusies spalva dzīvniekiem
- peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
- Carex digitala pirkstainais grīslis
- lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji
- pīšu Pīšu koks - sveķaina egle
- šķirboties plaisāt, šķirbainam kļūt
- ciloze Plakstiņa krampjaina trīce
- laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs
- gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē)
- pleura Plāna saišķaudaina plēve, kas sedz plaušu virsu, cieši saaug ar plaušu audiem un pāriet uz krūšu kurvja sienu un diafragmu
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru
- pluta Plānā, krāsainā kārtiņa uz rāvaina ūdens
- poikilodermija plankumaina ādas pigmentācija un atrofija
- Arum maculatum plankumainais ārums
- Phlox maculata plankumainais floksis
- Chlamidera maculata plankumainais lapeņputns
- Pardalotus punctatus plankumainais panterputniņš
- Phoca vitulina plankumainais ronis
- Conium mulatum plankumainais suņstobrs
- suņburkšķi plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- baršķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkšķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkšņi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkšs Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burksti Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- buršķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- šīrliņi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburči Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburkāns Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburkši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburkšķis Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņķimenes Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņstiebri Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņstobri Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņustobrs Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās
- dziemuļa Plankumainas govs vārds
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
- Klusā okeāna ziemeļaustrumu lielieplaka plašākais okeāna gultnes pazeminājums starp Aelutu dziļvagu ziemeļos, Ziemeļrietumu grēdu, Havaju un Lainas grēdu rietumos, dziļums - līdz 7168 m
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
- rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
- Geranium platypetalum platvainaglapu gandrene
- blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens
- blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas
- plunksna Plēvaina, cīpslaina gaļa
- membranozais labirints plēvainais labirints
- turzīte Plēvjaina sūreņu dzimtas augu maksts, kas izveidojusies saaugot pielapēm un aptver stublāja mezgla apakšdaļu
- mēnesnīca Pliks pauris - apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu)
- plurzēt Pļāpāt sīkumainas muļķības
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa - asmens, kas nopļauj zāli, labību u. tml.
- tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava
- Phoca hispida botnica pogainais Baltijas ronis
- Phoca hispida pogainais ronis
- termogrāfija poligrāfijā jebkurā tehnoloģijā drukātu iespieddarbu apstrāde ar speciāliem termopulveriem, kas siltuma ietekmē maina iespiedelementu reljefu un piešķir tiem metālisku nokrāsu
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību)
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā
- dzēšlapa Poraina papīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai
- agloporīts Poraina vieglbetona pildviela, ko iegūst, apdedzinot mālu un akmeņogļu maisījumu
- actaina maize poraina, labi uzrūgusi maize
- organiskie siltumizolācijas materiāli porainas koksnes skaidu un šķiedru plātnes, kūdras plātnes, korķa izstrādājumi, putuplasti u. c.
- vulkāniskie sārņi porainas lavas drumslas, kas veidojas sprādzienā vai lavas straumes virspusē
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot
- Juncus atrticulatus posmainais donis
- spožaugļu donis posmainais donis
- regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts
- dermofūgs Pretsēnīšu līdzeklis, koncentrēts šķīdums, kuru atšķaida atkarībā no slimības ainas
- karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
- štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
- sekundārā miksedēma priekšlaicīga novecošana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru atrofija: sausa, grumbaina āda, pāragra zobu izkrišana, seksuālās funkcijas izsīkums, fizisks un psihisks vājums
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
- primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
- elektroslapināšans process, kad elektrovadītāja šķidruma piliens, kam pievada strāvu, maina formu, sākot slapināt virsmu; kā arī pretējs process - kad pilienu mehāniski deformē, tas ģenerē elektrisko lādiņu
- pārvietošana process, kurā dzīvas būtnes (cilvēki, dzīvnieki) maina savu atrašanās vietu
- pārmagnetizēšana process, kurā ferimagnētiska vai feromagnētiska parauga magnetizācijas virzienu maina uz pretējo ārējā magnētiskā lauka iedarbībā
- QuarkXPress profesionāla grafikas dizaina un maketēšanas programma, kas ļauj veidot un rediģēt maketu WYSIWYG režīmā
- attēlu filtrs programma, kas, mainot pikseļu ēnojumus, maina attēla vai tā daļas izskatu; to izmanto, lai palielinātu attēla kontrastainību un pievienotu attēlam dažādas fona struktūras un speciālus efektus
- filtrs programma, piemēram, kārtošanas palīgprogramma, kas maina elementu kārtību datu sekvencēs, vai pārvēršanas palīgprogramma, kas datus, tekstu vai grafiku pārvērš no viena formāta citā
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas
- allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze
- mierīgā protuberance protuberance, kas lēni maina izskatu un var pastāvēt mēnešiem ilgi
- protvins Protviņa - četrkantaina skārda cepešpanna
- zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā
- Arctium tomentosum pūkainais diždadzis
- pūkdadzis Pūkainais diždadzis ("Arctium tomentosum")
- Emus hirtus pūkainais dižīsspārnis
- Philadelphus pubescens pūkainais filadelfs
- Carex hirta pūkainais grīslis
- Tragopogon heterospermus pūkainais plostbārdis
- Vicia hirsuta pūkainais vīķis
- peķoties Pukoties, tiepties, būt untumainam
- mirene Puķaina vilnas galvas drānele
- mirma Puķaina vilnas galvas drānele
- mirmine Puķaina vilnas galvas drānele
- meldri Puķu meldri - čemurainais puķumeldrs ("Butomus umbellatus")
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru
- pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
- Astrophytum myriostigma punktainais astrofīts
- nekustīgais punkts punkts (elements), ko dotā transformācija nemaina, t. i., pārveido sevī (piemēram, rotācijas centrs); invariants
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi
- šnargaļāt Puņķoties, kļūt puņķainam
- šnargļāt Puņķoties, kļūt puņķainam
- purvleja Purvaina ieleja
- lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram
- štedzere purvaina meža pļava
- velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos
- urga Purvaina peļķe
- pārpalas purvaina pļava
- purvene purvaina pļava
- dūkaļa Purvaina pļava
- dumbra Purvaina pļava
- dupenis Purvaina pļava
- lekminis Purvaina pļava
- šļanka Purvaina pļava
- stramene Purvaina pļava
- virga Purvaina pļava
- žūklis Purvaina pļava pie upes
- pīsāji Purvaina pļava, tīrums
- pīsums Purvaina pļava, tīrums
- lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas
- soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu
- soklājs Purvaina pļavmala gar mežu
- stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja
- tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja
- teice Purvaina vai pļavām bagāta vieta
- pļunči purvaina vieta
- sotnajs purvaina vieta
- damurga Purvaina vieta
- dumblājs Purvaina vieta
- jelga Purvaina vieta
- lēvenis Purvaina vieta
- līksne Purvaina vieta
- līsma Purvaina vieta
- purekslis Purvaina vieta
- sūkste Purvaina vieta
- odzīte Purvaina vieta mežā
- lepējums Purvaina vieta pļavā
- dimbeģis Purvaina vieta, dūksts
- lēza Purvaina vieta, kas līgojas
- lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā
- lēze Purvaina vieta, kas līgojas; lēza
- akačājs Purvaina vieta, kur ir daudz ar ūdeni piepildījušos bedru
- puroklis purvaina vieta, kur nekas neaug
- staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus
- brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
- brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
- līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala
- ļava Purvaina vieta, kuras virsma šūpojas, daļēji aizaudzis ezers
- purvaine purvaina vieta, teritorija, kurā dominē purvu un mitrāju ainava; arī purvaina augsne
- purvājs Purvaina vieta, teritorija; arī purvs
- purājs Purvaina vieta; purvājs
- dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1
- pīsa zeme purvaina zeme
- žebieksne Purvaina, ar bieziem krūmiem apaugusi vieta mežā
- derglājs Purvaina, ar zāli un krūmiem pieaugusi vieta
- stramenes purvaina, klaja pļava
- ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs
- līkstavas Purvaina, liela pļava
- lēvens Purvaina, līgana vieta, arī izskalots krasts
- līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
- līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
- līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
- slāksne purvaina, mitra zeme
- irkne Purvaina, mukla staigna vieta
- ļevens Purvaina, nestabila vieta
- ļevers Purvaina, nestabila vieta
- ļavans Purvaina, nestabils
- aluksna Purvaina, staigna vieta
- budūksnis Purvaina, staigna vieta
- driegnis Purvaina, staigna vieta
- džūkste Purvaina, staigna vieta
- lekņa Purvaina, staigna vieta
- mukla Purvaina, staigna vieta
- mūklis Purvaina, staigna vieta
- pūņu zeme purvaina, staigna zeme
- čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā
- purēnietis purvainas teritorijas iedzīvotājs
- purenietis Purvainas vietas apdzīvotājs
- atpīle Purvainas vietas, kas ziemu neaizsalst
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā)
- purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju
- balga Purvs, purvaina vieta
- līvis Purvs, purvaina, līgana vieta
- pussaule Puse saulainas dienas
- pusvaina Puse vainas
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
- Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
- Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m)
- Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
- Leidžou pussala pussala Ķīnas dienvidos, Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m
- Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m)
- Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m)
- fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni
- Ceanothus thyrsiflorus pušķainais ceanots
- pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata
- petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā
- dūmakot radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1)
- gaudot radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem)
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- Podiceps auritus ragainais dūkuris
- dižcekulainā slīce ragainais dūkuris ("Podiceps auritus", senāk "Dytes auritus")
- Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš
- vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā
- raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
- raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
- raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
- Vallonia costata raibainais zāģgliemezis
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai
- borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai
- villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām
- algīns Recekļaina līmviela, ko iegūst no aļģēm un izmanto audumu kvalitātes uzlabošanai
- stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1)
- aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava (1)
- iekrāsoties refl. --> iekrāsot (1); kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu
- izpilddaļa Regulācijas mehānisma daļa, kas maina kairinātāja lielumu
- rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina
- irta Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs
- irte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs
- īrte Repsis, neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs
- trosks Resna, pubuļaina vieta dzijā
- aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem
- poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- bantustāna Rezervāts DĀR, 1959.-1994. g. melnādainajiem iedzīvotājiem bija ierīkotas 9 bantustānas
- Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
- Redžaina Ridžaina, pilsēta Kanādā ("Regina")
- ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem
- ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu
- vadāmais ritenis ritenis, kas ar stūres sistēmu maina transportlīdzekļa kustības virzienu
- ranteņš Robaina apmale (parasti par apaviem)
- robmalains Robains, tāds, kam ir robainas malas
- stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
- stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu
- periculum Romiešu tiesībās risks vispār, bet jo sevišķi pircēja risks, kuram bij jāmaksā par pirkto lietu arī tad, ja tā nebij viņam nodota un gājusi bojā pie pārdevēja bes pēdējā vainas
- spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā
- Spergularia rubra rožainais pagaurs
- Allium roseum rožainais sīpols
- vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
- švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa
- rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula")
- baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā
- izurbaļāties Rūgstot kļūt šūnainam
- izurbulēties Rūgstot kļūt šūnainam, porainam
- pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi
- zvira Rupja, akmeņaina (upes) grants
- žvira Rupja, akmeņaina grants
- žvirs Rupja, akmeņaina grants
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
- mardavainis Rūpnīcā austa, liela, rakstaina vilnas plecu šalle ar bārkstīm
- rūtainīte Rūtaina auduma lakats, villaine
- galdaine Rūtaina drāna
- mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals
- aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja
- kubebisms Saindēšanās ar kubebu (akūta gastroenterīta aina)
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
- ainavisks saistīts ar ainavu (1), tai raksturīgs
- ainavisks saistīts ar ainavu (2), tai raksturīgs
- ainavzinātnisks saistīts ar ainavzinātni, tai raksturīgs
- kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina
- hektika Sakāpināts darbīgums, drudžaina steiga
- saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi)
- sērksnis Sakņaina pār ūdeni pārkarīga krastmala
- pacere Sakņaina, iedobumaina pakraste
- sapickāt Sakristies, kļūt glīzdainam
- sapickāties Sakristies, kļūt glīzdainam
- sapļekāt Sakristies, kļūt glīzdainam
- gleča Sakritusies, neizrūgusi maize; mālaina zeme, glūda
- glitināt sākt gļotāt, kļūt gļotainam
- ieacoties sākt kļūt acainam (par sieru, to gatavojot)
- klieķēt sākt kļūt glīzdainam (par maizi)
- gļotot sākt kļūt gļotainam
- ieķirmēt sākt kļūt tārpainam
- aizčākstēt sākt novīst, pārkoksnēties, izčākstēt, kļūt porainam
- aizburbēt sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt
- Cresa sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.)
- Unalaška sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska
- Masīra sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m
- Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
- Nunivaka sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
- Mļeta sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
- Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
- Hainaņa sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci
- Skira sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes
- Roda sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Rhodhos_), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
- Sama sala Egejas jūras dienvidos, Dienvidsporādu salu grupā (Grieķijas teritorija), platība - 476 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1436 m
- Tasa sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijā, platība - 379 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1203 m
- Samotrake sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 176 kvadrātkilometri, apdzīvota, kalnaina, augstums - līdz 1586 m
- Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
- Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
- Palavana sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla
- Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
- Sebu sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
- Mindoro sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, Minaropas reģiona ziemeļaustrumos, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
- Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
- Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
- Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
- Madura sala Javas jūrā, Indonēzijā, ietilpst Lielo Zunda salu grupā, Javas salas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m
- Kerkira sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m
- Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
- Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
- Kirisimasi sala Klusajā okeānā ("Kiritimati"), lielākā no Lainas salām, Kiribati teritorija, platība - 577 kvadrātkilometri, 5100 iedzīvotāju (2005. g.), senāk dēvēta par Ziemsvētku salu
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Grīnailenda sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha
- Butona sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns)
- Niasa sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m
- Floresa sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Komoda sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m
- Serama sala Moluku salu grupā, Indonēzijā (indon. val. "Seram"), platība - 17100 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 3019 m
- Buru sala Moluku salu grupā, Indonēzijā, platība - 12655 kvadrātkilometri, 210600 iedzīvotāju (2019. g.), kalnaina, augstākā virsotne - Kaupalatmadas kalns (2428 m)
- Halmahera sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors
- Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
- Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
- Sauthemptona sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
- hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas
- stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
- Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
- Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
- Philepitta castanea samtainais māņnektārputns
- samtainā filepita samtainais māņnektārputns ("Philepitta castanea")
- uzplaisāt Saplaisāt, kļūt plaisainam
- reverie Sapņojums; domīga, sapņaina rakstura skaņdarba nosaukums
- ločtornis Sardzes tornis ostas akvatorijā, no kura veic arī peldlīdzekļu kustības kopainas novērojumus un vadību
- kraupulis Sarepējams, raupja, kraupjaina vieta
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija
- terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos
- kuņa Sarkani lāsumaina jūras zivs, kas līdzīgas zutim, bet mazāka
- rozālijs Sārta, rožaina krāsviela
- sakruvežot Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam
- sakruvežoties Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs")
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
- izrapēt Satrunēt, kļūt porainam
- sauldiena Saulaina diena
- dundurnīca Saulaina vieta
- saulaine Saulaina vieta
- saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta
- saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta
- sēris Sausa, smilšaina, neauglīga augsne
- zemdega Sausa, sūnaina pļava
- ezerfolija Sausas krāsas lapiņas (krāsainas plēvītes), kuras lieto iespiedumam uz iesējuma
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību
- drasku savienojumā "drisku drasku iet" - skrandainam, nodriskātam staigāt
- dzidaine savienojumā "dzidaina pagale" - asa, šķēpveidīga malkas pagale
- lievains savienojumā "lievaina egle" - egle, kurai ir cieta ziemeļu puse, parādījusies lieva
- vainags savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
- vads savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars
- uzplēst savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz
- augsekas shēma secība, kādā kultūras nomaina cita citu un iziet visus augsekas laukus (periodu, kurā tas notiek, sauc par rotāciju)
- kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis
- Melampyrum crystatum sekstainais nārbulis
- jebiķis Seksuāli parāk aktīvs vīrietis, kas bieži maina partneres
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā)
- lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem
- laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
- Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
- Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas
- lazdenes Sēņu suga, kas aug zem lazdām, pienaina ar melnu virsmalu
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
- pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs
- koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai)
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
- repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
- kronis Siju vainags būvniecības laikā
- mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
- osilka Sīkgraudaina galoda
- mazlabība Sīkgraudaina labība, ko izmanto gk. lopbarībai
- briketēšana Sīkgraudaina materiāla sapresēšana ģeometriski pareizos vienāda lieluma gabalos - briketēs - ar saistvielām vai bez tām
- čūksnājs Sīkiem, bieziem krūmiem aizaugusi, slīkšņaina vieta
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta
- ūbeliene Sīkraibumaina veca vista
- Oreocererus pseudofossulatus sīkrievainais oreocerejs
- krājulība Sīkumaina taupība, sīkstulība
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts mikroporainas masas veidā, sorbents
- tējas sēne simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
- polietilēns sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu
- perikardijs Sirds somiņa, plāna saišķaudaina plēve, kas ietver sirdi
- tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās
- koronārie asinsvadi sirds vainagartērijas, kas baro sirds muskuli
- koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās
- koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos
- pievilcīgs Skaists, patīkams (par parādībām dabā, ainavu)
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība
- klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma
- Sleipnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina astoņkājainais zirgs
- Sleipners Skandināvu mitoloģijā - Odina astoņkājainais zirgs
- Phlox paniculata skarainais floksis
- Carex paniculata skarainais grīslis
- Clerodendrum paniculatum skarainais klerodendrs
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Rhododendron hirsutum skarbmatainais rododendrs
- izredzes Skats (uz kurieni), aina
- perspektīva Skats tālumā (uz kurieni), aina
- paswīda Skats, aina
- izskats Skats, ainava
- pamatuzbūve Skatuves ietērpa konstrukcija, ko nemaina visā izrādē vai vairākos tās cēlienos (ainās)
- skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma
- krapčene Skrandaina sieviete, ubadze
- ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle
- atslarpatāt Skrandainam (un slapjam) atnākt
- nosknarēt Skrandainam kļūt
- lēvurot Skrandainam kļūt, nolietoties
- ņērbt Skrandainam, noplīsušam kļūt
- Tulostoma fimbriatum skropstainais kātpūpēdis
- graņonka Sķautņaina stikla glāze
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu
- glete Slapja, dubļaina augsne
- dumburīna Slapja, dūksnaina vieta
- ļarva Slapja, lipīga, dubļaina zeme
- lēsa Slapja, smaga un pinkaina zeme
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem
- klieķis Slidena, glīzdaina masa, samirkusi mālzeme
- muklums Slīkšņaina, purvaina vieta
- striegņa Slīkšņaina, purvaina vieta
- striegnums Slīkšņaina, purvaina vieta
- pļurra Slikta smilšaina augsne, mitrās smiltis
- čarba zeme slikta, smilšaina augsne
- pekņa Slikti izcepta, glīzdaina maize
- duņķis Slikti izcepusies, glīzdaina maize
- glete Slikti izcepusies, glīzdaina maize
- gleze Slikti izcepusies, glīzdaina maize
- šusla Slikts, skābs dzeramais; ūdeņaina zupa
- hiperlibidomānija Slimīga dzimumtieksmes pastiprināšanās, kas izraisa pastiprinātu seksuālo aktivitāti, kā arī maina cilvēka psiholoģiju, seksuālās dziņas realizācija viņam kļūst par galveno dzīves mērķi
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina
- fosgēns Smacējoša indīgā kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar pūstoša siena smaku
- kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
- Alchemilla acutiloba smaildaivainais rasaskrēsliņš
- Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis
- Syringa tomentella smalkmatainais ceriņš
- metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi
- monpasjē Smaržainas augļu konfektes; monpansjē
- smečka smerliņš jeb bārdainais akmeņgrauzis
- smilts augsne smilšaina augsne
- peskinis Smilšaina augsne
- smilktine Smilšaina augsne
- smiltszeme Smilšaina augsne; 80% un vairāk smilts saturoša aramzeme (irdne)
- uzmālis Smilšaina mālzeme
- ūzmāls Smilšaina mālzeme
- smēlis Smilšaina vieta
- smilšu zeme smilšaina zeme
- smilšu augsne smilšaina zeme
- pese Smilšaina zeme
- smilts zeme smilšaina zeme, arī augsne
- smilšzeme Smilšaina zeme, augsne
- Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā)
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija
- gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
- Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants
- sniegonis Sniegājs, sniegaina kalna virsotne
- alpīns reljefs sniegiem un ledājiem klātu kalnu reljefs, kam raksturīgas asas, robotas kores, smailas virsotnes, stāvas, klinšainas nogāzes ar kārēm un dziļām trogielejām
- pārmācīt Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību
- Sarcophylus harrisi somainais velns
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis
- Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes
- sampo Somu un karēļu mitoloģijā - brīnumainas dzirnavas, pārpilnības avots
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
- pele Spalvaina dzimumzīme
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- noplūsnēt Spalvainam kļūt
- ķeblains Spalvainas kājas
- spalvenes spalvainas pastalas
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos
- pterīgijs Spārnveida plēve, trīsstūraina konjunktīvas kroka acs spraugas apvidū, biežāk mediāli, saaugusi ar radzenes virsmu
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā
- gaismjutīgais slānis speciāli veidots slānis, kurš noteikta starojuma ietekmē maina savas strukturālās un fizikāli ķīmiskās īpašības, ko izmanto fotogrāfiju (emulsijas slānis) un formu plašu (kopējamais slānis) izgatavošanā; fotoemulsija
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- fotorezists speciāls fotoemulsijai līdzīgs materiāls, kas maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības pēc eksponēšanas; paredzēts informatīva teksta vai attēlu pārnešanai
- lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana; spēcīgs, brāzmains lietus
- krusasgāze Spēcīga, brāzmaina krusa, ar neparasti lielām ledus daļiņām
- snieggāze Spēcīga, brāzmaina snigšana; spēcīgs, brāzmains sniegs
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi
- fiška Spēle ar apaļajiem, bilžainajiem žetoniem
- hidrauliskais trieciens spiediena strauja palielināšanās pa cauruļvadu tekošā šķidrumā, ja šā šķidruma tecēšanasa ātrumu maina momentāni, piemēram, cauruļvadu noslēdzot
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
- koraļļčūskas spilgti krāsainas kobru dzimtas čūskas; gk. Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- Agrimonia pilosa spilvainais ancītis
- badmintons sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš
- skura Sprogaina galva
- skurra Sprogaina galva
- skurre Sprogaina galva
- Sphagnum squarrosum spurainais sfagns
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara
- kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
- dūnājs Staigna, dūņaina vieta
- ūkņa Staigna, dūņaina vieta purvā
- dumbēris Staigna, purvaina vieta
- dumbieris Staigna, purvaina vieta
- dumbriens Staigna, purvaina vieta
- dumbris Staigna, purvaina vieta
- jūkne Staigna, purvaina vieta
- muklājs Staigna, purvaina vieta
- stiegna Staigna, purvaina vieta
- varte Staigna, purvaina vieta, kura neder liellopu ganībām
- staignājs Staigna, purvaina vieta, teritorija
- dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas
- slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta
- lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri
- spurģis Staraina kokarde
- spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
- tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem
- glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu
- nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok)
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
- nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas
- pseidobronhektāzija stāvoklis, kad daļēji atelektātisku plaušu segmentu bronhogrammā vērojama bronhektāzei līdzīga aina ar saīsinātiem un paplašinātiem lielajiem bronhiem; šīs pārmaiņas nenorāda uz bronhu sienas bojājumu
- koronārisms stāvoklis, ko raksturo vainagartēriju spazmas
- Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos
- viskoze Stigra, bezkrāsaina masa, ko iegūst no celulozes, sēroglekļa un sārma
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā
- šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.)
- smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam)
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi
- kūzerīte stipri izspūrusi, izjukusi, sprogaina frizūra
- sapempt stipri uztūkt, kļūt pumpainam, bumbuļainam
- cirpa Stirpa, četrstūraina iegarena siena kaudze
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu
- aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce
- Trifolium angulatum stūrainais āboliņš
- kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku)
- līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš
- Zosterops lateralis sudrabainais briļļputniņš
- pašdzidrināšanās Sulā nešķīstošo augļu daļiņu kārtaina nosēšanās uz trauka pamatnes augļu pārstrādē
- pirza sūnaina pļava
- pirza Sūnaina, dūkstaina pļava
- krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama
- sveķmalka Sveķaina koksne, ko izmanto darvas ieguvei
- darvāksnis Sveķaina malka
- svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu
- ķieņi Sveķaina priedes malka
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai
- sveķeļi Sveķaina, parasti priedes malka, no kuras agrāk tecināja darvu
- daga Sveķainas priedes malkas kvēpi
- smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale
- smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals
- smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals
- smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals
- smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals
- sveķi Sveķains koks; sveķaina koka gabals
- sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
- basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām
- atkaļni sviķeļainais adījums (viens valdziņš labiski, viens kreiliski)
- apoteoze Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē)
- strīpaiņi Svītraina auduma brunči
- hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
- strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm)
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
- Mniotilta varia svītrainais austrumķauķis
- Thryothorus pleurostictus svītrainais ceplītis
- Cissus striata svītrainais efejvīns
- Dendroica tigrina svītrainais kokķauķis
- Grannulax lineatus svītrainais krūmājsīlis
- Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja
- sīkraibais ķauķis svītrainais ķauķis
- Sylvia nisoria svītrainais ķauķis
- Locustella lanceolata svītrainais sisinātājķauķis
- Myrmotherula surinamensis svītrainais skudrceplītis
- Mephitis mephitis svītrainais skunkss
- svītrēties svītrainam kļūt
- kauss šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi
- stumbrs šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- virsis šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga
- priede šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga
- rūta šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu
- liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
- nātre šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- smailknābis šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis
- Chlorosaccus fluidus šīs ģints suga, kas veido gļotainas kolonijas, Latvijā konstatēta Ķemeru apkaimes purvos
- ebeni šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu
- ērika šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta
- palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
- panātre šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- Allium angulosum šķautnainais sīpols
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
- jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- otoreja Šķidruma (seroza vai strutaina) tecēšana no auss
- endolimfa Šķidrums auss plēvainajā labirintā
- šķiedreklis Šķiedraina drāna
- fibrācija Šķiedraina uzbūve; šķiedru sakārtojums; šķiedru veidošanās
- peņauka šķiedraina virve (nicinošs apzīmējums)
- spurgulot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam
- spurguļot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti
- rozgani tā, ka ir sārta, rožaina nokrāsa
- zeltspāru Tāda (ēka), kurai ir zltainas spāres
- idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime
- cakains tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale
- koplapains tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā
- antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī
- krušainis tāds, kam grumbuļaina miza (par koku)
- kupls tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem)
- greidainis tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem)
- greidāts tāds, kam ir krāsainas, horizontālas svītras (par audumiem)
- kramagalva tāds, kam ir kraupaina galva
- kraupgalvis tāds, kam ir kraupaina galva
- raupjš tāds, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma; nelīdzens, grumbuļains (par kā virsmu)
- pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem)
- plakankājis tāds, kam ir pekainas kājas
- plakankājītis tāds, kam ir pekainas kājas
- piecstūrains tāds, kam ir pieci stūri; tāds, kam ir piecstūraina forma, veids
- bubuļbārda tāds, kam ir pinkaina bārda
- ķērgalvis tāds, kam ir pinkaina galva
- pinkgalvains tāds, kam ir pinkaina galva (mati, bārda)
- repuļains tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu)
- rēpuļains tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu)
- sarkansprāklis tāds, kam ir sarkana kājstarpe; rudastainais erickiņš
- rozāgans tāds, kam ir sārta, rožaina nokrās
- rozgans tāds, kam ir sārta, rožaina nokrāsa
- spalvlapains tāds, kam ir spalvainas lapas
- sudrabzvīņots tāds, kam ir sudrabainas zvīņas
- vainagveida tāds, kam ir vainaga forma, veids
- zeltcirtains tāds, kam ir zeltainas cirtas
- zeltziedains tāds, kam ir zeltainas krāsas ziedi
- kramgalvis tāds, kam kraupaina galva
- dēmonisks tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna, vara, spējas
- šķirtlapains tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā
- fotohromatisks tāds, kas apgaismojuma ietekmē maina krāsu
- abortīvs tāds, kas aptur vai krasi maina norisi
- smieklīgs tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2)
- interkoronolds tāds, kas atrodas starp vainagveida apakšžokļa izaugumiem
- aortokoronārs tāds, kas attiecas uz aortu un vainagartērijām
- dzīvelnieks tāds, kas bieži maina dzīves vietu
- nepastāvīgs tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams
- svaidīgs tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1)
- kustīgs tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm); arī darbīgs
- noturīgs tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē; tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības
- nekustīgs tāds, kas ir bez kustības; tāds, kas nemaina savu stāvokli
- pakalainis tāds, kas ir gatavots no pakulaina auduma
- dzīpurainis tāds, kas ir izgatavots no krāsainas vilnas dzijas
- kroņots tāds, kas ir rotāts ar vainagu
- klejojošs tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu)
- paklausīgs tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- vazoaktīvs tāds, kas maina asinsvada diametru
- kustīgs tāds, kas maina stāvokli dažādos virzienos (par ķermeni, tā daļām)
- mazkustīgs tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām); tāds, kas maz maina stāvokli, formu
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- atematisks tāds, kas neizmaina saturu, tēmu
- termolabile tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana
- termolabils tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana
- energoneatkarīgs tāds, kas nemaina savas īpašības atslēdzot elektroenerģiju
- nekustīgs tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu (par parādībām dabā); tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas; rāms, mierīgs
- stūrgalvīgs tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- nekustīgs tāds, kas nemaina savu stāvokli (piemēram, par ierīcēm, iekārtām, to daļām)
- mainīgs tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu
- jauns tāds, kas nomaina veco, nāk tā vietā
- smiltis tāds, kas parasti aug smilšainas augsnēs (par augiem, to sugām)
- metamorfs tāds, kas pārveidojas, maina struktūru, izskatu, sastāvu
- nosacīts tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību
- pilsētveidojošs tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu; tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas
- skraidīgs tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu)
- vijīgs tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.)
- lokans tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru (par balsi)
- nemierīgs tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību
- krāšņs tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu)
- tuksnešains tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas (parasti par ainavu, teritoriju)
- kluss tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu); viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām
- zeltspalvu tāds, kuram ir zeltainas krāsas apspalvojums
- galvenais stars taisne, kas iet caur projekcijas centru perpendikulāri aeroainas plaknei
- plāte Taisnstūraina plāna panna (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī
- špunts Taisnstūraina rieva, grope
- taisnstūrvārpsta Taisnstūraina vārpsta
- taisnstūrvītne Taisnstūraina vītne
- klasiskais kutertakelējums tajā bija četrstūraina grotbura ar gafeli, topbura, štagbura, klīvers un ārējais klīvers (flīgers)
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
- gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi)
- brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina
- glīdēt Tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
- tārpizēda Tārpaina sēne
- ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
- monolīts tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas
- pusklejotājs tas (tāds), kas samērā bieži maina apmešanās vietu (piemēram, par tautu, cilti)
- zāles tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli
- kapacitatīvā tastatūra tastatūra, kurā, nospiežot taustiņu, iedarbina elektronisku shēmu, kas izmaina elektrisko lādiņu kondensatorā un ģenerē atbilstošu kodu
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi
- bura Tauriņziežu dzimtas zieda vainaga 2 brīvās sāniskās vainaglapas
- tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām
- laiviņa tauriņziežu dzimtas ziedu vainaga divas apakšējās, saaugušās vainaglapas
- karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa
- kandi tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu
- kaijani tauta, dzīvo Kalamantānas salas kalnainajā centrālajā daļā (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- li tauta, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, iedalās ciltīs (ha, he, lai, meifu), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
- klejotājtauta tauta, kas bieži maina apmešanās vietu
- ukraiņi tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji; runā ukraiņu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie
- etīde Teātra mākslā - vingrinājums (parasti nelielas dramatiskas ainas veidā bez teksta)
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus
- krāsu dalīšana tehnoloģisks paņēmiens krāsaina oriģināla (attēla) sadalīšanai atsevišķos vienkrāsu viena mēroga attēlos, izmantojot krāsu filtrus vai selektīvus gaismas avotus
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē
- skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne
- aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos
- līkņošana teksta (burtu, simbolu utt.) pārvēršana vektoru objektos, ko veic ar drukas failiem, lai nodrošinātos pret fontu aizvietošanu, izskata un izvietojuma maiņu un nodrošinātu teksta atbilstību sākotnējam dizainam
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- fantasmagorija Tēli, ainas, kas veidojas slimīgā iztēlē, murgu vīzija
- pastorāle Tēlotājā mākslā - idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; ainava (2)
- veduta Tēlotājmākslā - detalizēti un precīzi attēlota ainava
- aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums)
- Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā
- lauksaimnieciskā ainava teritorija, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas nosaka gan ainavas ārējo veidolu, gan būvju izkārtojumu un lielā mērā arī dzīvesveidu un vidi
- ainavrajonēšana Teritorijas iedalīšana atsevišķos ainaviskos kompleksos, kas atšķiras pēc dabas apstākļiem un cilvēka darbības izpausmēm
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi
- antropogēnā slodze tieša vai netieša cilvēku un viņu saimnieciskās darbības iedarbība uz dabu kopumā vai uz tās atsevišķiem komponentiem un elementiem (ainavām, dabas resursiem u. tml.)
- Python reticulatus tīklainais pitons
- Sempervivum arachnoideum tīklainais sempervivs
- hromoretinogrāfija Tīklenes krāsaina fotogrāfija
- bunkuris Tilpne, tvertne labības kombaina graudu sabiršanai
- ūdinis Tīrs ūdens, ar kuru nomaina netīru ūdeni, ko mazgājot, skalojot
- nosprogot Tīties, sacirtāties, kļūt sprogainam, pārklāties ar cirtām
- attēla kontrastainums tonālo atšķirību pakāpe starp attēla laukumiem, melnbalta vai krāsaina attēla raksturojums uz fotomateriāla, krāsu piesātinājuma atšķirība novilkuma gaišākajos un tumšākajos laukumos
- tonālā gradācija toņu intensitātes atšķirības kadrā atkāra no filmējamās ainas apgaismojuma pakāpes
- kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma
- dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai
- mārkļi Trakulīgi sapņi, fantastiskas ainas nemierīgā miegā
- igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts
- tromps Trijstūraina nišveida velve
- šķēpene Trijškautnaina lāpāmā adata
- trigemins Trijzarainais sejas nervs
- ciklopropāns Trimetilēns, alicikliskais ogļūdeņradis, bezkrāsaina gāze, narkozes līdzeklis
- lauktranzistors Trīsizvadu pusvadītāju ierīce, kuras vadītspēju maina ar strāvai perpendikulāri vērstu elektrisko lauku, ko modulē ieejas signāls
- latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
- klīverbura Trīsstūraina burinieku priekšbura
- trijstūrene trīsstūraina cepure
- trīsstūris Trīsstūraina cepure
- mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem
- fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks
- spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu
- pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas
- bezānfoks Trīsstūraina štagbura, ko paceļ bezānmasta priekšpusē
- breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
- Procnias tricarunculata trīsūsainais zvanputns
- Magnolia tripetala trīsvainaglapu magnolija
- būšķis Trokšņaina būtne
- kukuružņiks Trokšņaina krievu lidmašīna (Otrā pasaules kara laikā)
- targa Trokšņaina runāšana
- draca Trokšņaina uzdzīve
- dracis Trokšņaina uzdzīve
- dracka Trokšņaina uzdzīve
- drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis
- pekste Trokšņaina, ķildīga persona
- šķetere Trokšņaina, ķildīga sieviete
- šindigs Trokšņainas, lētas viesības
- šindings Trokšņainas, lētas viesības
- granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas
- burseracejas Tropu koku dzimta, divdīgļlapji, ar pienainas sulas un balzama sveķu ejām
- trūde Trūdaina augsne
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība
- rapēt Trunēt, kļūt porainam
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
- Cerasus tomentosa tūbainais ķirsis
- Achillea tomentosa tūbainais pelašķis
- fillīti Tumši, blīvi, slāņoti metamorfi ieži, kas sastāv no sīkzvīņainas vizlas, hlorīta un kvarca
- rudais Tumškrāsaina, indīga čūska
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos
- hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas)
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju
- vikariāti Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas dažādos areālos viena otru nomaina vai viena areāla robežās sastopamas dažādās ekoloģiskajās nišās
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- slāpuksnis Ūdeņaina augsne
- pļurza Ūdeņaina smilts zeme
- čulga Ūdeņaina tulzna
- puzuris Ūdeņaina tulzna
- čulka Ūdeņaina tulzna; čulga
- sutonis Ūdeņaina zeme
- žulga Ūdeņaina zeme
- plancka Ūdeņaina zupa
- gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu
- herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis)
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums
- ūdenszeme Ūdeņnaina zeme
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers
- Nambi Ugandas gandu mitoloģijā - sieviete, kuras vainas dēļ pasaulē parādījās nāve
- UA Ukraina, valsts divburtu kods
- UKR Ukraina, valsts trīsburtu kods
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X)
- Kijiva Ukrainas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Dņepras krastos, 2845000 iedzīvotāju (2013. g.)
- kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks
- aizkrācieši Ukrainas kazaki no 16. līdz 18. gadsimtam
- hetmanis Ukrainas nacionālā karaspēka komandieris 1918. g.
- holodomors Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums
- Mazkrievija Ukrainas nosaukums no 17. gs. vidus līdz 1917. g.
- UkrPSR Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika
- Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā
- Žovtņevoje Ukrainas pilsētas Nikolajevas daļa, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, atrodas Dienvidbugas kreisajā krastā, pilsētas dienvidos
- verhovinieši Ukraiņi, kas dzīvo Austrumkarpatu ziemeļaustrumu un dienvidrietumu nogāzēs, Ukrainas dienvidrietumos un daļēji Slovākijā, iedalās etnogrāfiskās grupās: boiki, guculi, lemki
- huculi ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos
- guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos; huculi
- boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums
- erskas Untumainas dusmas (par bērnu)
- Bandama upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina
- Saskvehana upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina
- Beni upe Bolīvijā, Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri
- Paranaiba upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina
- Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
- Bella upe Kanādā, Jukonas teritorijas ziemeļrietumu daļā, Porkjupainas labā krasta pieteka
- Ponoja upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina
- Lukuga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina
- Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
- Pjana upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves
- Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
- Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
- Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
- Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
- Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
- Vorkslica upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka
- Vorskla upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē
- Suna upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi
- Tuloma upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi
- Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
- Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
- Vaha upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina
- Abaine upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa
- Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina
- Sana upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā
- Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
- Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
- Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Merlo upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
- Hajčura upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Aiša upe Vācijā (_Aisch_), Bavārijā, Mainas baseinā
- Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
- Kincinga upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka
- Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
- aeroplanšete uz cietas pamatnes samontētas savietotas aerofotoainas
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību
- uz (kāda) birkas uz kāda rēķina, kāda vainas dēļ
- dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai
- graidi Uzaudumi jeb uzadījumi; krāsainas, horizontālas svītras (ieaudumi) drānā
- ponturs Uzkalniņš; ciņaina, sausa, sūnaina vieta
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību
- attēls uzņemamās vides ainas fiksējums filmas emulsijas slānī
- kredītiestāde uzņēmējsabierība, kas uzglabā fizisku un juridisku personu naudas noguldījumus, izsniedz kredītus, veic starpniekoperācijas savu klientu savstarpējos norēķinos, kā arī maina valūtu un veica citas finanšu operācijas
- mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu
- mainītava Uzņēmums, iestāde, kur (ko) apmaina
- nourrāt Uzstādīt vainagu uz jaunbūves jumta
- piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Ahenbahs Vācu gleznotājs ainavists (Andreas Achenbach, 1815.-1910. g.)
- sadalītājs Vadības sistēmas ierīce, kas maina enerģijas nesēja (darba šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmas virzienu
- lavēt vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem)
- sagriezt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) izmaina virzienu
- vaiņa Vaina
- raskata Vaina, grūtums, smags darbs
- rastaga Vaina, grūtums, smags darbs
- kaltība Vaina, noziegums
- mainīgā vainadzīte vainadzīšu ģints suga ("Coronilla varia")
- koronilīns Vainadzīšu indīgs glikozīds
- coronilla Vainadzītes
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1)
- Lychnis coronaria vainaga guntiņa
- Chrysanthemum coronarium vainaga krizantēma
- Pitta baudii vainaga pita
- Stropharia coronilla vainaga virpainīte
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam)
- Zonotrichia atricapilla vainaga zvirbuļstērste
- koronarīts Vainagartēriju iekaisums
- koronārskleroze Vainagartēriju skleroze
- krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks
- vaiņagkoks Vainagkoks
- ziedlapa Vainaglapa
- nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa
- kronītis Vainaglapu kopums ziedam
- vainags Vainaglapu kopums ziedam
- kronēt Vainagot
- nokronēt Vainagot
- vainagāt Vainagot
- vaiņagot Vainagot
- vainakāt Vainagot
- vaiņakot Vainagot
- apvaiņagot Vainagot, rotāt vainagiem
- Geastrum quadrifidum vainagotā zemeszvaigzne
- kronēties Vainagoties
- vaiņagoties Vainagoties
- nokronoties Vainagoties, izpušķoties
- vaiņukots Vainagots
- krancis Vainags
- kronis Vainags
- vaiņags Vainags
- vainaks Vainags
- vaiņaks Vainags
- vaiņugs Vainags
- vaiņuks Vainags
- vainugs Vainags (1)
- vainuks Vainags (1)
- kronis Vainags (kokam)
- rozainītis Vainags, vainadziņš
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
- phoronidae Vainagtaustekļaiņi
- tentaculata Vainagtaustekļaiņi
- kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
- koronāls Vainagveida
- koronoīds Vainagveida
- vainagveidīgs Vainagveida
- kronis Vainagveida vijums, pinums
- vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga
- simetriska funkcija vairāku mainīgo (argumentu) funkcija, kas paliek nemainīga, ja argumentus maina vietām
- kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā
- pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma
- neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta
- diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem
- daiļliteratūras valoda valoda, ko lieto kā dzīves tēlaina atspoguļojuma līdzekli dažādu žanru daiļdarbos
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu
- Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
- metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu
- miltāt Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem)
- miltot Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem)
- Carex contigua vārpainais grīslis
- pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
- gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem
- grebeža Veca, grumbaina sieviete
- lauzene Veca, krunkaina, plata cepure
- pompaļa Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas
- pompaža Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas
- Vaiņagi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukuma variants
- Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski
- Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis
- ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā
- Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis
- briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež
- vējūzis Vējaina vieta
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji
- iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina); iegriba, untums
- hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam)
- abaks Vertikāla balsta vainagojuma (kapiteļa) augšējā daļa, parasti četrstūraina plāksne
- dzestre Vēsa ēnaina vieta
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts
- ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā)
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme
- pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- putuplasts Viegla poraina plastmasa
- makats Viegla vilnaina drāna mēbeļu apvilkšanai
- svēlis Viegla, grantaina smilts
- izčāgusi maize viegla, mīksta, poraina maize
- apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm)
- dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas
- modifikators viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības
- euforbijs viela, ko iegūst no dažu euforbijas sugu iegriezumiem, no kuriem iztek pienaina ātri sacietējoša sula
- katalizators viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās
- sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā
- psihoaktīvās vielas vielas, kas ietekmē un maina indivīda psihiskos procesus un uzvedību, piemēram, izziņu, uztveri, domāšanu, garastāvokli, reakciju, emocijas un afektus
- nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu
- biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu
- aizvietojumi viena no juridiskajā praksē plaši izmantotajām metožu grupām - līdzekļi ar kuru palīdzību aizvieto vai nomaina lietas vai personas, piešķirot kādas noteiktas tiesības vai veidojot kādu noteiktu juridisku situāciju
- ha viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
- he viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
- lai viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
- meifu viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults
- velotūrisms viena no specializētā un aktīvā tūrisma formām - vairāku dienu ceļošana ar velosipēdu pa noteiktu maršrutu aktīvās atpūtas un izziņas nolūkā, parasti ainaviski gleznainos apvidos
- hondriosoma viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām
- Bairiki viena no Taravas atola salām uz kurām atrodas Kiribati galvaspilsēta - Tarava, šajā salā atrodas Kiribati valdības ēkas, prezidenta rezidence un parlamenta ēka, centrālā pasta ēka un bibliotēka; Teinainano
- anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā
- kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
- synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā
- neīstais mēlzieds viendzimuma vai neauglīgs mēlzieds, kas veidojies saaugot 3 vainaglapām
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
- antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas
- idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā
- drukāšana vienkrāsaina vai daudzkrāsaina raksta veidošana uz tekstilizstrādājuma ar īpašiem paņēmieniem
- parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
- heterogonija viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze
- vielas nezūdamības likums viens no dabas pamatlikumiem, kas nosaka, ka dabas procesos vila nezūd un nerodas klāt no jauna, tikai maina savu vietu vai veidu
- tereftalskābe viens no ftalskābes (karbonskābes) izomēriem, bezkrāsaina kristāliska viela, lieto polimēru rūpniecībā
- skeletzars viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu
- Alūksnes jaunā pils viens no ievērojamākajiem 19. gs. vidus neogotikas stila piemininekļiem Latvijā, celta 1861.-1863. g., viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā - parks izveidots 18. gs. 2. p. kā angļu ainavas parks ar romantiskiem paviljoniem
- eksperimentāls pētījuma dizains viens no kvantitatīvo pētījumu dizaina veidiem, to izmanto pētījumos, kad nepieciešams pārbaudīt cēloņsakarības un noskaidrot neatkarīgo mainīgo ietekmi uz atkarīgo mainīgo; pētījuma dalībniekus iedala eksperimentālajā grupā, uz kuru tiek veikta iedarbība, un kontroles grupā, uz kuru iedarbība netiek veikta
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina
- Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu
- Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus)
- vainagzars viens no zariem, kas veido koka vainagu
- garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu)
- žarbsts vieta ēkas sienā, pa kuru uzrāpties (plaisas, zaraina vieta, puļķi)
- klintājs vieta, kur ir daudz klinšu; klinšaina augstiene
- mālājs vieta, kur ir mālaina zeme, māls; mālaina augsne
- mezoklimats Vietējais klimats - nelielas teritorijas klimats; parasti ar to saprot klimata apstākļus, kas raksturīgi noteiktai ģeogrāfiskai ainavai
- Thylacinus cynocephalus vilksomainis jeb somainais vilks
- tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
- talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
- Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- zlaņķis Vircas bedre, dubļaina peļķe
- ausaine vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaina cepure
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- Hoverla virsotne Karpatos, Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidos, augstums - 2060 m
- ridžionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; reģionālisms
- reģionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; ridžionālisms
- optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni
- vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās
- grafikas dizains vizuālās komunikācijas māksla, kuras uzdevumi ir vizuālu, grafisku problēmu risināšana vai vizuāla stilizēšana, izmantojot mākslinieciskās iespējas, ko sniedz tipografika, dažādas drukas vai attēla apstrādes tehnikas, digitālas, mehāniskas vai manuālas metodes, ar mērķi radīt grafisku dizaina darbu
- ainavas vizuālais piesārņojums vizuāli nosakāma ainavas harmonijas izjaukšana ar ainavai neatbilstīgām ēkām, inženierbūvēm, lielu atkritumu daudzumu
- skats Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; aina (2)
- noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
- zālaine Zālaina vieta, arī zālājs
- jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
- palukste Zāļaina vieta ūdenī
- padone Zāļaina vieta upē
- tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā
- župurs Zaraina kārts
- žumbērklis Zaraina kārts izžāvēta āboliņa kaudzes izveidei
- žumburis Zaraina maikste
- čipslis Zaraina malkas pagale
- žeberglītis Zaraina nūja balstam (zirņiem u. tml.)
- knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja
- zarene Zaraina runga
- zarenīca Zaraina runga
- čaka Zaraina runga, nūja
- čīsla Zaraina vieta vai saaugums malkas pagalē, kas traucē to saskaldīt
- žērklis Zaraina, mitra, sasalusi eglīte
- gaļaspriede Zaraina, sveķaina priede
- seriņi Zarainas kārtis, uz kā zirņus, āboliņu u. tml žāvēja
- žaikstis Zarainas koka kārtis zirnāju atbalstam
- žerbuļi Zarainas koka kārtis zirņu atbalstam
- žumburis Zarains koks, zaraina šķila
- galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves
- galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi
- Sebastus marinus zeltainais asaris
- Mesocricetus auratus zeltainais jeb Sīrijas kāmis
- Sericulus chrysocephalus zeltainais lapeņputns
- Potentilla aurea zeltainais retējs
- Allium flavum zeltainais sīpols
- Canis aureus zeltainais šakālis
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
- meldziris Zema pļava, kur aug meldri un doņi; mitra, purvaina vieta
- Tendrovas strēle zema smilšaina sala Melnās jūras ziemeļu piekrastē, uz dienvidiem no Odesas, Ukrainā, garums - 65 km, platums - līdz 1,8 km
- rāva Zema, purvaina vieta
- slēsne Zema, purvaina vieta
- ielāns Zema, purvaina, kokiem apaugusi vieta
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā)
- landarts Zemes māksla, vides mākslas paveids, ainavas veidošanas māksla; arī ainavu arhitektūra; lendarts, lendārts
- ortofotoattēls Zemes virsas attēls, kurā novērsti sagrozījumi, kas fotografēšanas brīdī radušies ainas slīpuma vai slīpuma un reljefa ietekmē
- Baohu zemesrags Ķīnā, Hainaņas salas salas ziemeļaustrumos, izvirzījums Dienvidķīnas jūrā
- Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m
- Pilišs Zemi cilu kalni Ungārijā, uz ziemeļiem no Budapeštas, garums - \~30 km, augstums - līdz 757 m, stāva, klinšaina dienvidu nogāze
- Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži
- prievene Zīda vainags ar izšuvumiem
- Ptinolorhynchus violaceus zīdainais lapeņputns
- perigons Zieda apziednis ar vienkāršām lapām, nav diferencēts kauslapās un vainaglapās
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas
- rīklīte zieda robeždaļa starp apmali un stobriņu saaugušā vainagā
- petalum Zieda vainaglapa
- kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās
- mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem)
- nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām
- pildīts zieds zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu
- piltuvzieds zieds ar piltuvveidīgu vainagu (piemēram, tīteņiem)
- stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem)
- zvaniņzieds Zieds ar zvanveida vainadziņu
- zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā
- pušķainis ziedu vainags
- sūnactiņa Ziemciešu dzimtas ģints ("Moneses") ar vienu sugu, mūžzaļs lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
- CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- ziepupīte Ziepjaina upīte
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu
- zīls Zīle 1(2) - pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla)
- kleidomantija Zīlēšana ar atslēgu, biežāk lietota apsūdzētā vainas pierādīšanai
- zilvaiņags Zils vainags
- Nectarinia chalybea zilsvītrainais nektārputns
- krīta zīmulis zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš
- ainavu ģeofizika zinātnes nozare, kas pētī ainavu veidošanās procesu enerģētiku
- ainavu ģeoķīmija zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko elementu migrāciju ainavapvalkā
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Argyroneta aquatica"), kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās)
- perimilolīze Zoba vainadziņa cieto audu destrukcija
- Melilotus dentatus zobainais amoliņš
- Valerianella dentata zobainais baldriņš
- pastāvīgie zobi zobi, kas bērnam izšķiļas 5–7 gadu vecumā un pakāpeniski nomaina piena zobus
- zooparks Zooloģiskais dārzs, kurā akcentēta parka ainava un kurā izvietota dzīvnieku ekspozīcija
- zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags
- intimisti Zviedru mākslinieku grupa, t. sk., T. Palms, A. Munte, V. Akselsons, kuri 1917 kļuva ievērojami ar intīmi lirisku ainavu glezniecību
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā
- Juniperus squamata zvīņainais kadiķis
- eksfoliācija zvīņošanās; ādas vai nekrotisku audu lēveraina lobīšanās
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
- buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
- žuburonis Žuburaina ziedkopa
aina citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV