Paplašinātā meklēšana
Meklējam roti.
Atrasts vārdos (429):
- roti:1
- proti:1
- oiroti:1
- rotieši:1
- rotināt:1
- rotināt:2
- pieroti:1
- erotica:1
- ēroties:1
- erotika:1
- protiet:1
- protijs:1
- protium:1
- skrotis:1
- trotils:1
- trotiņš:2
- trotiņš:1
- Kondroti:1
- zefiroti:1
- agroties:1
- Akrotiri:1
- auroties:1
- baroties:1
- bēroties:1
- ceroties:1
- čūroties:2
- čūroties:3
- čūroties:1
- erotiķis:1
- erotisks:1
- erotisms:1
- erroties:1
- eurotium:1
- grotiņas:1
- gūroties:1
- jēroties:1
- kāroties:1
- karotiņa:1
- ķēroties:1
- mēroties:1
- Mirotice:1
- pāroties:1
- parotija:1
- parrotia:1
- protista:1
- protisti:1
- sēroties:2
- sēroties:1
- siroties:1
- skrotiņš:1
- sūroties:1
- tiroties:1
- vēroties:1
- vīroties:1
- zaroties:1
- rotinieks:1
- piemēroti:1
- akrotisms:1
- aprotināt:1
- atrotināt:1
- četroties:1
- dikrotija:1
- erotikoni:1
- fidroties:1
- hidrotika:1
- ierotināt:1
- izrotināt:1
- kļēroties:1
- ķeproties:1
- makrotija:1
- metroties:1
- mētroties:1
- mikrotija:1
- mitroties:1
- nerroties:1
- nīgroties:1
- Protiriha:1
- Protivīna:1
- sarotināt:1
- sieroties:1
- skaroties:1
- skuroties:1
- sparoties:1
- spuroties:1
- staroties:1
- svaroties:1
- svāroties:1
- svēroties:1
- šķiroties:1
- uzrotināt:1
- vairoties:1
- veproties:1
- zvāroties:1
- zvēroties:1
- zvīroties:1
- žabroties:1
- žvīroties:1
- rotināties:1
- aizrotināt:1
- apceroties:1
- apjēroties:1
- apvīroties:1
- atauroties:1
- atbaroties:1
- atgaroties:1
- atsēroties:1
- atzaroties:1
- biedroties:1
- bļauroties:1
- cukuroties:1
- čemuroties:1
- čokuroties:1
- čumuroties:1
- dagerotips:1
- dzedroties:1
- dzidroties:1
- eirotirgus:1
- erotiskums:1
- eurotiales:1
- ferotipija:1
- ģiedroties:1
- Halirotijs:1
- ieauroties:1
- ieerroties:1
- iegūroties:2
- iegūroties:1
- iekāroties:1
- iesūroties:1
- ievēroties:1
- ievīroties:1
- izauroties:1
- izbaroties:1
- izčūroties:1
- izerroties:1
- izgaroties:1
- izidroties:1
- izkaroties:1
- izkāroties:1
- izsēroties:1
- izsiroties:1
- izzaroties:1
- kamaroties:1
- kaparoties:1
- kapuroties:1
- karotināze:1
- kuburoties:1
- kumuroties:1
- ķēbaroties:1
- ķeburoties:1
- ķeparoties:1
- ķepuroties:1
- ļēburoties:1
- ļemuroties:1
- ļepuroties:1
- mistroties:1
- nastroties:1
- nefrotisks:1
- neirotiķis:1
- neirotisks:1
- neirotisms:1
- nekrotisks:1
- neurotiķis:1
- neurotisks:1
- noauroties:1
- nobaroties:1
- nočūroties:1
- noerroties:1
- nokaroties:1
- nokāroties:1
- nosēroties:2
- nosēroties:1
- nosūroties:1
- nozaroties:1
- pabaroties:1
- paerroties:1
- pagaroties:1
- pamēroties:1
- pasēroties:1
- pasūroties:1
- pātaroties:1
- pierotinis:1
- piparoties:1
- pirotipija:1
- saauroties:1
- sabaroties:1
- saceroties:1
- sadūroties:1
- saerroties:1
- sakāroties:1
- sapāroties:1
- sasūroties:1
- savīroties:1
- sazaroties:1
- sclerotium:1
- skadroties:1
- stiproties:1
- švītroties:1
- tītaroties:1
- uzbaroties:1
- žandroties:1
- žeberoties:1
- žuburoties:1
- aizauroties:1
- aizzaroties:1
- aloerotisms:1
- anakrotisms:1
- anālerotika:1
- apnīgroties:1
- apstaroties:1
- atbauroties:1
- atmauroties:1
- atspuroties:1
- atstaroties:1
- bucerotidae:1
- čempuroties:1
- čunčuroties:1
- čunduroties:1
- čunguroties:1
- čunkuroties:1
- dankaroties:1
- eurotiaceae:1
- ferrotipija:1
- ģenguroties:1
- hidrotipija:1
- hlorotimols:1
- iebauroties:1
- iegudroties:1
- iemauroties:1
- ieputroties:1
- iesparoties:1
- iestaroties:1
- ievairoties:1
- iezvēroties:1
- izbauroties:1
- izdzīroties:1
- izgudroties:1
- izkleroties:1
- izkļeroties:1
- izkļēroties:1
- izkūdroties:1
- izmauroties:1
- iznerroties:1
- izspuroties:1
- izstaroties:1
- izšķiroties:1
- izvairoties:1
- kankaroties:1
- karotinoīdi:1
- kuprotipija:1
- ķeimuroties:1
- ķemburoties:1
- ļenkaroties:1
- mikrotipija:1
- nobauroties:1
- nokleroties:1
- nomauroties:1
- nomieroties:1
- nonerroties:1
- noputroties:1
- nospuroties:1
- nošķiroties:1
- nozvāroties:1
- pabauroties:1
- padzīroties:1
- pamparoties:1
- panīgroties:1
- pārbaroties:1
- paspuroties:1
- pavairoties:1
- pazvāroties:1
- piebaroties:1
- piemēroties:1
- pļēguroties:1
- pumpuroties:1
- sačurroties:1
- samieroties:1
- samitroties:1
- sanerroties:1
- saputroties:1
- sasparoties:1
- saspuroties:1
- sastaroties:1
- sasvaroties:1
- savairoties:1
- sazvāroties:1
- sazvēroties:1
- sclerotinia:1
- skaidroties:1
- sklerotiķis:1
- sklerotisks:1
- stengroties:1
- šķiedroties:1
- trikrotisms:1
- vinguroties:1
- vinkuroties:1
- aizbauroties:1
- aizmauroties:1
- amfierotisms:1
- apķepuroties:1
- aprotināties:1
- atķepuroties:1
- atšvītroties:1
- autoerotisms:1
- dagerotipija:1
- Grotiņgrāvis:1
- iecukuroties:1
- iekaparoties:1
- ieķepuroties:1
- ierotināties:1
- iestiproties:1
- ievīteroties:1
- izkaparoties:1
- izķeburoties:1
- izķepuroties:1
- izķēpuroties:1
- iznāstroties:1
- izpātaroties:1
- izsvītroties:1
- izvingroties:1
- karotinēmija:1
- katakrotisms:1
- monokrotisms:1
- noenkuroties:1
- noģiedroties:1
- noķepuroties:1
- nospodroties:1
- pabiedroties:1
- paķepuroties:1
- pārgudroties:1
- pārkūdroties:1
- pievairoties:1
- polikrotisms:1
- protionamīds:1
- protirihieši:1
- renotrotisks:1
- sabendroties:1
- sabiedroties:1
- sacukuroties:1
- sačemuroties:1
- sačokuroties:1
- sačumuroties:1
- sakuburoties:1
- sakukuroties:1
- sakumuroties:1
- saķeburoties:1
- saķepuroties:1
- samistroties:1
- sapanaroties:1
- sarotināties:1
- sažuburoties:1
- sklerotizēts:1
- sphaerotilus:1
- tesarotipija:1
- uzķeburoties:1
- uzķepuroties:1
- uzrotināties:1
- aizķepuroties:1
- aizpātaroties:1
- aizvīteroties:1
- aizžuburoties:1
- anadikrotisms:1
- apskaidroties:1
- atpļēguroties:1
- atskaidroties:1
- bradikrotisks:1
- elektrotipija:1
- izdunduroties:1
- izmeimuroties:1
- izpļēguroties:1
- izpumpuroties:1
- izskaidroties:1
- līdzsvaroties:1
- nekrotizēties:1
- nokankaroties:1
- nopluduroties:1
- nopļēguroties:1
- noskaidroties:1
- noškiedroties:1
- novantaroties:1
- pārcukuroties:1
- piebiedroties:1
- pieķepuroties:1
- predikrotisks:1
- sabendaroties:1
- sačunčuroties:1
- sačunguroties:1
- sačunkuroties:1
- sadunduroties:1
- sakunkuroties:1
- sapamparoties:1
- sapumpuroties:1
- sastengroties:1
- tetrakrotisks:1
- aizplīvuroties:1
- anatrikrotisms:1
- anthocerotidae:1
- antikserotisks:1
- antrotimpanīts:1
- baksterotipija:1
- heteroerotisms:1
- hidrotionēmija:1
- hidrotionūrija:1
- hlorprotiksēns:1
- interkarotisks:1
- izklemperoties:1
- karotidodīnija:1
- katadikrotisms:1
- nolanckaroties:1
- osteoporotiķis:1
- pieļenkuroties:1
- protistoloģija:1
- rhinocerotidae:1
- subsklerotisks:1
- antisklerotisks:1
- antrotimpanisks:1
- karotinodermija:1
- katatrikrotisms:1
- sclerotiniaceae:1
- transferotipija:1
- aterosklerotisks:1
- elektrotipogrāfs:1
- karotikoklinoīds:1
- parotidoskleroze:1
- hiperkarotinēmija:1
- oseoaponeirotisks:1
- hiperneirotizācija:1
- karotikotimpānisks:1
- flebosklerotizācija:1
- varikosklerotizācija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1253):
- vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- aizšļaukāties Aiziet goroties.
- aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- spirituoso Apgaroti, dedzīgi (mūzikā).
- divoto Apgaroti, dievbijīgi.
- trasporto Apgaroti, jūsmīgi.
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties).
- apvadāties Aplekties, pāroties (par govi).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām).
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
- dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
- krāst Ar karoti izcelt (izzvejot biezumus).
- izencēties Ar mokām izķepuroties.
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- dasist Ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes.
- anālerotika Ar tūpli un sēžu saistītā erotika.
- konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu).
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām.
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- izrādīties Atklāties, noskaidroties.
- pierādīties Atklāties, noskaidroties.
- atķeparāties Atķepuroties.
- prausties Atlabt, uzbaroties.
- atmaurot Atmauroties.
- atomradikāļi Atomi, kuros ir nesapāroti elektroni.
- radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- noklārēties Atskurbt; noskaidroties.
- atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu.
- atspurēties Atspuroties.
- atšķirības atvadas šķiroties.
- atzarot Atzaroties (2).
- izstarot Atzaroties (2).
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs.
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- aurēties Auroties.
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- mozēties Āzēties; nerroties.
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- mist Barot, baroties, pārtikt.
- salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
- suimīties baroties, ēst.
- gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
- mitēties Baroties, pārtikt.
- tuklēties Baroties.
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
- katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
- catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- čupoties Biedroties, draudzēties.
- burzīties biedroties, satikties
- tusēt Biedroties, satikties.
- tusēties Biedroties, satikties.
- tusoties Biedroties, satikties.
- čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
- biedrēties Biedroties.
- noķuņķēt Biezi aizplīvuroties.
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
- plaikšņīt Brīžiem skaidroties.
- fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- brūnausu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes amaurotis").
- ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- zintēties Burties; buroties pareģot.
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- Kondrati Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kondroti" nosaukuma variants.
- kantovys cieti, nepiemēroti apavi.
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
- cukurāties Cukuroties.
- cukurēties Cukuroties.
- taurēties Čokuroties, saritināties.
- čumuroties Čokuroties.
- čungurēties Čokuroties.
- ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
- subsklerotisks Daļēji sklerotisks.
- vairošanās Darbība, process --> vairoties.
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- hierarhiskais tīkls datoru tīkls, kurā datu apstrādes un vadības funkcijas tiek izpildītas dažādos līmeņos un šo funkciju izpildi veic tam piemēroti datori.
- krolīt Daudz ēst, baroties.
- lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija.
- rokas instrumenti dažādu materiālu apstrādei būvobjektā un mājas apstākļos piemēroti instrumenti; ir griezējinstrumenti, aizzīmēšanas instrumenti un palīginstrumenti.
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē.
- radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- pasīgi Derīgi; piemēroti.
- apcīms divās rindās sastatīti, apcepuroti stati.
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- dokumenta oriģināla atvasinājums dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu, proti: dokumenta noraksts (kopija), dokumenta izraksts vai dokumenta dublikāts.
- akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām.
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
- ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
- ksantēmija Dzeltens serums, piem., karotinēmijas, holēmijas gadījumā.
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
- digitācija Dzimumorgānu vai erotisko zonu kairināšana ar pirkstiem.
- spirito Dzīvi, apgaroti, spēcīgi.
- animando Dzīvi; apgaroti; tempa paātrinājuma apzīmējums.
- pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte.
- vaislas gatavība dzīvnieku spēja vairoties, dzimumgatavība.
- refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks.
- uzēsties Ēdot uzbaroties.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
- emericella Eirociju dzimtas ģints "Eurotium" nosaukuma sinonīms.
- nosaklemsties Ejot pa dubļainu, nelīdzenu ceļu vai ar nepiemērotiem apaviem, nogurt.
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties.
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
- elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos.
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem.
- seksene Erotiska filma.
- erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
- murzilka Erotisks žurnāls.
- erotoģenēze Erotisku sajūtu rašanās.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- afrodīzija Erotisms, dzimumdziņa.
- ēroties Erroties.
- kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti.
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
- fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film".
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m).
- eksplicīta nozīme formāli izteikta nozīme pretstatā neizteiktai, resp., implicītai, nozīmei, proti, nozīme, kam ir savs formāls rādītājs.
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni.
- akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās.
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna.
- svēdrēties Gaišoties, noskaidroties (par debesīm).
- atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
- atsaganīties Ganoties uzbaroties.
- dasaganīties Ganoties uzbaroties.
- izaganīties Ganoties uzbaroties.
- pasaganīties Ganoties uzbaroties.
- uzganīties Ganoties uzbaroties.
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
- aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
- atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atgorīties Goroties atnākt.
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi.
- griljāža grauzdēti cukuroti rieksti.
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
- Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- vēlais grīslis grīšļu suga ("Carex serotina").
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums.
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci.
- micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- izdzīrāties Idzīroties.
- iemauroties Ieauroties (par vēju).
- ieaurēties Ieauroties.
- iebaurāties Iebauroties.
- iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
- skumēties Iegribēties, iekāroties.
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
- ieģeisties Iekāroties.
- iekāreties Iekāroties.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- aizbauroties Iemauroties, aizmauroties, iebauroties.
- apmauties Iemauroties, sākt maurot.
- aizamaurāties Iemauroties.
- aizmauties Iemauroties.
- aizmaurot Iemauties, iebauroties.
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
- pakešu savācējs-sadalītājs ierīce, kas nodrošina tādu staciju vai termināļu piekļuvi pakešu komutācijas datu tīkliem, kuri nav piemēroti darbam pakešu komutācijas režīmā.
- atstarotā signāla korektors ierīce, kas novērš videosignāla rindu fāzes vai amplitūdas kropļojumus, kurus izraisa atstarotie signāli.
- iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
- atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
- ieselēties Ievairoties, savairoties (kur).
- ieselināties Ievairoties, savairoties (kur).
- ieaugļoties Ieviesties un pavairoties.
- pieselēties Ieviesties, pievairoties.
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- ieselīties Ieviesties, savairoties.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
- piesabārties Ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- nospiesties Ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam.
- karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2).
- noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
- noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
- nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
- nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
- izbaroties Ilgāku laiku, daudz baroties.
- izbauroties Ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties.
- izerroties Ilgāku laiku, daudz erroties.
- izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- iznerroties Ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
- latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem.
- infarkcija Infarkta veidošanās; nekrotizētie audi rada iekaisumu, kam seko rētošanās un kapsulas veidošanās.
- osteotribe Instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas.
- uzirt Iroties (pret straumi) nokļūt.
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
- aizirties Iroties attālināties.
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1).
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- pairties Iroties pavirzīties; paairēties.
- uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū).
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- noerroties Īsu brīdi erroties un pārstāt erroties.
- saspirināt Īsu brīdi ķepuroties, spārdīties un pārstāt.
- nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
- nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
- nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot; nomauroties (1).
- izaurēties Izauroties (1).
- izaurēties Izauroties (2).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
- izdzīrēties Izdzīroties.
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties.
- izgudrēties Izgudroties.
- izidrāt Izidroties.
- izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties.
- izakarāties Izkaroties.
- noplaikšķināt Izkliedēties (par mākoņiem), noskaidroties (par debesīm vai drūmu seju).
- izķeberēties Izķeburoties.
- iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- izpīrināties Izķepuroties, ķepurojoties izkļūt.
- izkaparāties Izķepuroties.
- izkaparēties Izķepuroties.
- izkaparoties Izķepuroties.
- izķeparāties Izķepuroties.
- izķeperēties Izķepuroties.
- izķēpuroties Izķepuroties.
- izspīrēties Izķepuroties.
- izspīrināties Izķepuroties.
- izspīrīties Izķepuroties.
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- dabāt Izpatikt, piemēroties cita dabai.
- dābt Izpatikt, piemēroties cita dabai.
- izņārbāties Izplūkāties, šķiedroties.
- izplūksnāties Izplūkāties, šķiedroties.
- izpūkāties Izplūkāties, šķiedroties.
- izpūkoties Izplūkāties, šķiedroties.
- noslēgt rēķinus izrēķināties, atmaksāt izskaidroties.
- nokārtot rēķinus izrēķināties, izskaidroties.
- kārtot rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
- nokārtot (retāk kārtot) rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
- atskaidrēties Izskaidroties.
- izaskaidrāties Izskaidroties.
- izkreijāt Izsmelt (ar karoti).
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- no vilka bēg, uz lāci krīt izvairoties no mazākā ļaunuma, sastopas ar vēl lielāku.
- sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazaroties (1).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburoties.
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
- izzarot Izzaroties; sazaroties.
- IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās).
- IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās).
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- krāsts Kāds, kas mīl rakņāties ar karoti pa putras bļodu, meklēdams biezumus.
- vēršava Kāds, kas netaktiski un nepiemēroti uzvedas, kā vērsis.
- ķeceris Kāds, kurš ar pirkstiem vai karoti rakņājas pa ēdienu.
- paskaidrēties Kādu brīdi noskaidroties.
- izkarāties Kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- trusēt Kalst, nīkt, šķiedroties, notrūkt.
- kaparot Kaparoties.
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- kārēties Kāroties.
- kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
- flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos.
- leprotīns Karotinoīds, kas iegūts no lepras mikobaktērijām.
- sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
- kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem.
- ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
- pārģiedrīties Kaut cik noskaidroties (par debesīm).
- dablandīties Klīstot, klaiņojot piebiedroties.
- atnīdēties Klusi atmauroties.
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem).
- atēsties Kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties.
- červelēt Kļūt červeļainam; čokuroties, rauties.
- nokūsāt Kļūt netīram, vāroties aplipt.
- aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas nekrotiski audi.
- pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
- nākt dienas gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties.
- nākt gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties.
- atsaklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, apslēptu).
- atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3).
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila.
- politipāža Kokgrebumi, kas pavairoti ar stereotipu vai galvanostereotipu palīdzību un ko lieto kā tipveida ilustrācijas grāmatās u. c. izdevumos.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- sarkanknābja kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Hylexetastes perrotii").
- bezzaru koksne koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus.
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
- algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām.
- sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni.
- ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem; ziemzaļās kosas.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji.
- kreimot Krejot (parasti ar karoti).
- kraiškas Krējuma paliekas piena podā pēc krējuma nosmelšanas ar karoti.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
- palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- trīt Kult (sviestu ar karoti).
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- piesakurēties Kuroties (kam), piesilt (par telpu).
- piesakurināties Kuroties (kam), piesilt (par telpu).
- nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
- nokurēties Kuroties sadegt.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- kausēt Kūsāt, vāroties tecēt pāri malām.
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties.
- uzkuļināties Ķepurojoties (ar grūtībām) izķepuroties.
- atķepurot Ķepuroties šurp, tipināt šurp.
- spīrēt Ķepuroties, spārdīt, mocīt.
- ķeprot Ķepuroties, spārdītie.
- izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
- kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
- ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties.
- lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
- spirenēties ķepuroties, spārdīties.
- kapačāties Ķepuroties, spārdīties.
- ķēbaroties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeburēties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeparāties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeparoties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeperēt Ķepuroties, spārdīties.
- ķeperēties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeproties Ķepuroties, spārdīties.
- ķepurēties Ķepuroties, spārdīties.
- ķiparāties Ķepuroties, spārdīties.
- saspīrenēties Ķepuroties, spārdīties.
- saspirināties Ķepuroties, spārdīties.
- spirāties Ķepuroties, spārdīties.
- spurduļot Ķepuroties, spārdīties.
- stikāt Ķepuroties, spārdīties.
- stikāties Ķepuroties, spārdīties.
- šuinīties Ķepuroties, spārdīties.
- ķēbarot Ķepuroties, spirināties.
- ķeburēt Ķepuroties, spirināties.
- ķeburot Ķepuroties, spirināties.
- ķeburoties Ķepuroties, spirināties.
- ķaimerēties Ķepuroties, turēties pretim.
- cērot Ķepuroties.
- kaparāties Ķepuroties.
- ķeberēties Ķepuroties.
- ķiberēties Ķepuroties.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus.
- žuva Laika apstākļi, kas piemēroti (siena, labības u. tml.) žāvēšanai.
- temporizēt Laika apstākļiem piemēroties, nogaidīt labākus laikus.
- sarkankrāsotais laimiņš laimiņu suga ("Sedum rubrotinctum").
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- vēlā ieva Latvijā introducēta ievu suga ("Padus serotina").
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
- lecensvārki Lēkšanai, lēkāšanai piemēroti svārki.
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- aerastēnija Lidotāju psihoneirotisks stāvoklis ar elpas trūkumu un vieglu depresiju.
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
- balanksēties Līdzsvaroties.
- naudītis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus", senāk "Rhinanthus crista galli", arī "Alectrolophus").
- penēzis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus").
- plaknes Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus").
- plaktene Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus").
- plaktiņi Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus").
- plikši Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus").
- Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā (_Akrotiri Sovereign Base), atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē.
- klobači Lieli, nepiemēroti apavi.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- brodija Liliju dzimtas ģints ("Brodiaea"), dekoratīvi augi, piemēroti ziedu griešanai.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību.
- sītometrs Lubiša izgudroti labības svari.
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- nemērsmags Ļoti smags, nepiemēroti smags.
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- izdunkurēt Maisīt ar karoti blīvu ēdienu.
- izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu).
- macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints.
- telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
- pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
- svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- bioloģisks materiāls materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā.
- pacērot Mazliet ķepuroties, spārdīties.
- appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
- pavārstīties Mazliet, nedaudz noskaidroties.
- saspēkoties Mēroties spēkos.
- pjezoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir pjezoefekts, proti, kristāla deformācijas izsauc uz tā skaldnēm pretējas zīmes elektriskus lādiņus.
- zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
- kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls.
- akūts metrīts metrīts, kura gadījumā daļa dzemdes gļotādas nekrotizējas un tiek izstumta.
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem.
- mērkaķīgs Muļķīgi ārišķīgs, ākstīgs; tāds, kas izturas, rīkojas nepiemēroti, nepiedienīgi.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai.
- aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
- aizbaurot Nedaudz iebauroties.
- sliktai Neērti; nepiemēroti.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
- proliferativais neirīts neirīts ar saistaudu hiperplāziju, nervam pārvēršoties par sklerotisku auklu.
- neurotiķis Neirotiķis - iedomu slimnieks.
- onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
- neurotisks Neirotisks.
- neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
- nekrolīze Nekrotisko audu atdalīšanās vai izlobīšanās.
- eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem.
- esharoze Nekrotisku kreveļu veidošanās.
- atslēgspraudnis Neliela ierīce, kas nodrošina, ka tikai pilnvaroti lietotāji var kopēt vai izmantot konkrētas programmatūras lietotnes.
- serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- kontrabandas ceļā nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
- degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem.
- izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
- bulants Nepiemēroti liels darbarīks, liels priekšmets, objekts.
- uzmēgļot Nepiemēroti saģērbt (bērnu).
- nepiedienīgi Nepiemēroti, arī nepieklājīgi.
- brukulains Nepiemēroti, nolaidīgi ģērbies.
- brūkulains Nepiemēroti, nolaidīgi ģērbies.
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- narvoties Nerroties.
- stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi).
- tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm).
- ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- panarāt Neveikli un nepiemēroti ģērbt.
- sapanarāt Neveikli un nepiemēroti saģērbt.
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- kurmuļoties Niekoties, lēnām kustēties, ķepuroties.
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
- nobarāties Nobaroties.
- nosabarāties Nobaroties.
- notaucēties Nobaroties.
- nobaurot Nobauroties (1); nomaurot (1).
- nogremzties Nobēdāties, nosēroties.
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu.
- nodarbināto pārstāvji nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām.
- izmest enkuru noenkurot (piemēram, kuģi, laivu); noenkuroties (parasti par kuģi).
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
- likties uz enkura noenkuroties.
- nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti).
- noķeparāties Noķepuroties.
- noķepurēties Noķepuroties.
- saplīskāties Nolietoties, sašķiedroties.
- nomaurot Nomauroties (1).
- nekro- Norāda vārda saistību ar nāvi, miršanu, atmiršanu, līķiem, mirušo pasauli (nekrofilija, nekrofils, nekrologs, nekropole, nekrotisks, nekroreālists, nekroze u. c.).
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
- nosaģiedrēties Noskaidroties (par debesīm).
- nosaskaidrāties Noskaidroties (par debesīm).
- izaģiedrēties Noskaidroties (par laikapstākļiem).
- applaiksnīties Noskaidroties (par laiku, par seju).
- noskaidrēties Noskaidroties (par laiku).
- nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai.
- atplāksnīties Noskaidroties.
- atskaidrēties Noskaidroties.
- noģiedrēties Noskaidroties.
- noģiedrīties Noskaidroties.
- noģiedroties Noskaidroties.
- nosperties Noskaidroties.
- nošvist Noskaidroties.
- paplīksnēties Noskaidroties.
- plaikšķīties Noskaidroties.
- plaikšņīties Noskaidroties.
- plīksnīties Noskaidroties.
- nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nostrutināt Nosmelt putas no ūdens gaļai vāroties.
- nosūrstīties Nosūkstīties, nosūroties.
- nosūstīties Nosūroties.
- nospurēties Nošķiedroties.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
- nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
- nošķirties Nozaroties (par ceļu, taku).
- mikobaktērija Nūjiņveida baktēriju dzimta ("Mycobacteriaceae"), kas agrīnās attīstības stadijās var zaroties.
- brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji.
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
- antivivisekcionisms Opozīcija pret vivisekciju, proti, eksperimentēšanu ar dzīviem dzīvniekiem, kuru praktizē farmācijas un kosmētikas rūpniecībā.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
- eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
- pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks.
- saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
- padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
- patusēties Pabiedroties.
- patusoties Pabiedroties.
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- špūdzināties Palielināties tilpumā (vāroties vai rūgstot).
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos.
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
- izvēdināt smadzenes (arī galvu) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt galvu (arī smadzenes) panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi.
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
- pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
- strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem.
- uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties.
- izlaisties miesās pārliecīgi uzbaroties.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- bukoties Pāroties (par āžiem, kazām).
- bērnēties Pāroties (par baložiem).
- pārēties Pāroties (par cilvēkiem).
- kāzāties Pāroties (par dzīvniekiem).
- runčoties pāroties (par kaķiem).
- nastroties Pāroties (par meža dzīvniekiem).
- gūrāt Pāroties (par suņiem).
- gūrāties Pāroties (par suņiem).
- kurkties Pāroties, apvaisloties (par cūkām).
- vilkšņoties Pāroties, apvaisloties.
- mīties Pāroties, kopoties (par putniem).
- riestoties Pāroties, riestot.
- pārāties Pāroties.
- porotīs Pāroties.
- saviešāties Pāroties.
- saviežāties Pāroties.
- parrotia Parotijas.
- ekoprodukts Pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
- saļumt Pārvērsties (vāroties) mīkstā masā.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
- pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- marcato Pasvītroti, uzsvērti.
- pātarāties Pātaroties.
- metasinkrīze Patoloģiska vai nekrotiska materiāla norobežošana un izvadīšana.
- glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt; sūroties; žēloties.
- šķiedrojums Paveikta darbība --> šķiedrot (3), šķiedroties (3).
- sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (1), sazaroties (1).
- sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (2), sazaroties (2).
- sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (3), sazaroties (3).
- šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (1), šķiedroties (1).
- šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (2), šķiedroties (2).
- pavingurēties Pavingroties; pavingrināties.
- atstāt (savu) adresi paziņot (savu) adresi (parasti šķiroties).
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- saķepuroties Pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti, arī uzmācīgi piebiedroties.
- nopērt Perot, peroties nolietot.
- pārpērties Peroties (pirtī) pārkarsēties.
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
- iepērt Peroties pirmajam (pirtī), radīt garaiņus, mitrumu; peroties iesildīt.
- Kaukāza dzelzskoks Persijas parotija ("Parrotia persica").
- Parrotia persica Persijas parotija.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - piemesties Piebiedroties (kādam).
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi.
- piebiedrināties Piebiedroties.
- piesabiedrāties Piebiedroties.
- sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveiki Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties.
- Paliec sveiks! pieklājības teiciens šķiroties.
- iekārties logā pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.
- adaptēties Pielāgoties, piemēroties.
- aptēt Pielāgoties, piemēroties.
- piestingt Pielipt, pieķerties, pieskaroties uz brīdi sastingt, notirpt.
- patas Piemēram; proti; arī.
- pates Piemēram; proti; arī.
- lieti Piemēroti, labi.
- piesamērāties Piemēroties.
- balsīties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties; balsēties.
- balsēties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties.
- barāties Pieņemties svarā; nobaroties (par dzīvnieku).
- apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei un apstākļiem.
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
- iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā).
- iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā).
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
- dasasisties Pieskaroties izraisīt sāpes.
- cerebīt Pieskaroties kairināt (parasti par kukaiņiem).
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
- uzkribināt Pieskaroties, kasot uzplēst.
- apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
- attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu).
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- piebaroties Pietiekami daudz ēst, uzbaroties.
- dasasviesties Pievienoties, piebiedroties kādā pasākumā.
- dasasisties Pievienoties, piebiedroties, parasti nevēlami.
- panskleroze Pilnīga kāda orgāna vai tā daļas sklerotizēšanās.
- no galvas pilnīgi paturot atmiņā; pilnīgi atceroties.
- protofiti Pirmaugi, protistu grupa.
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- Vespertilio serotinus platspārnu sikspārņa "Eptesicus serotinus" nosaukuma sinonīms.
- spurēties Plūksnāt, šķiedroties.
- atpakuloties Plūksnoties, šķiedroties.
- atpeisēties Plūksnoties, šķiredroties.
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem.
- bulvāra prese prese, kas lasītājus cenšas pievilināt ar sensacionālu vai erotisku saturu; dzeltenā prese.
- PSC Primārs sklerotizējošais holangīts (angļu "primary sclerosing cholangitis").
- priekšlaicīgā pārtrauce programmas, komandas, procedūras vai datu pārraides pārtraukšana gadījumā, ja netiek ievēroti sistēmai noteiktie ierobežojumi.
- sc: Proti (latīņu "scillicet").
- scilicet proti; tas ir (t. i.).
- protista Protisti.
- maršrutēšanas protokols protokols, ko izmanto, lai maršrutētājiem tīklā atklātu vislabāko pieejamo ceļu, ļaujot dinamiski piemēroties mainīgiem nosacījumiem.
- merergāzija Psihiatrijā personības struktūras traucējums, kas izpaužas kā neirotiska vai psihoneirotiska reakcija.
- vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus").
- šķīnis Pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
- šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai.
- pļupt Putrai vāroties burbuļot.
- bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari.
- radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi.
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
- čiukstēt Radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm).
- pļukstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties.
- pļupīt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- pļupināt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- bakšķēt Radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blorkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- blurkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- ņarkstēt Radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim.
- klikšēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klidzēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- uzdūšoties Radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties.
- porkšēt Radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu.
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties.
- automātisks rakstīšana vai zīmēšana bez apziņas līdzdalības, proti, hipnozes ietekmē, transā, dziļu pārdomu brīdī u. t. jpr.
- skrabulēties rāpties, ķepuroties.
- iet pār līķiem (retāk līķi) realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
- atskaidroties Refl. --> atskaidrot; noskaidroties.
- atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2); atrisināties, noskaidroties.
- karcināties Refl. --> karcināt (1); arī ķepuroties.
- noskaidroties Refl. --> noskaidrot (3); apskaidroties (1).
- noskaidroties Refl. --> noskaidrot (4); apskaidroties (2).
- zarojums Rezultāts --> zarot (1), zaroties (1); zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
- zarojums Rezultāts --> zarot (2), zaroties (2).
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (1), žuburoties (1); arī žuburs (1), žuburu (1) kopums.
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (2), žuburoties (2); arī žuburs (2), žuburu (2) kopums.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- ar diegiem nav aršana rīkošanās bez piemērotiem darba rīkiem vai izejvielām.
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- laipot Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- vairākaugļu grūtniecība rodas, ja vienlaikus apaugļojas vairākas olšūnas vai arī atipiski dalās viena apaugļota olšūna; cēloņi nav pilnīgi noskaidroti.
- sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.).
- acēna Rožu dzimtas ģints ("Acaena"), dekoratīvi augi, kas piemēroti augsnes nosegšanai.
- grozīties Runāt aplinkus, izvairoties no tiešas atbildes.
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
- atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku.
- saaurēties Saauroties.
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- apbiedrināties Sabiedroties, sadraudzēties.
- sabendaroties sabiedroties.
- sabendroties sabiedroties.
- sacukurēties Sacukuroties.
- sagraudot Sacukuroties.
- sasacukurāties Sacukuroties.
- sačemurot Sačemuroties.
- uzčokurēt Sačokuroties (no karstuma).
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
- saverkšīties Sačokuroties, sačervelēties.
- saverkšķīties Sačokuroties, sačervelēties.
- sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sasaņaukšties Sačokuroties.
- sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties; arī sabiedroties.
- sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties.
- iešvunkāties Sadūšoties, sasparoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
- attiecīgi saistīti ar ko noteiktu, iepriekš minētu; piemēroti kam; tā, kā nepieciešams.
- erotisks Saistīts ar erotiku.
- dzenamais disks sajūga disks, kas pārvada griezes momentu no motora uz pārnesumkārbas dzenošo vārpstu, tam saskaroties ar sajūga dzenošajām detaļām.
- viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
- lai dievs mielo (kāda) dvēseli saka, ar labu pieminot mirušu cilvēku, atceroties viņu.
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
- sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- uzgubāties Sakrāties, vairoties.
- aizbarot Sākt nobaroties.
- grezelēties Sākt sagriezties, čokuroties.
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- sazvēroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
- pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
- kapiš Saproti?
- sagriezties Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
- sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam.
- sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- nostrīķēties Saskaroties, berzējoties nobružāties, izdilt.
- sasperties Sasparoties, saņemties.
- sašvunkāties Sasparoties; sašūpoties.
- iesparoties Sasparoties.
- sašvunkoties Sasparoties.
- saspurt Saspuroties (1).
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
- saplūznīties Sašķiedroties, nodeldēties.
- sapīst Sašķiedroties, nolietoties.
- sapūkāties Sašķiedroties, sadalīties pūkās.
- saplīksnīt Sašķiedroties, saplaisāt.
- saķurzulēties Satīties, saveltnēties; sačokuroties.
- nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- savaisloties Savairoties (1).
- saviesties Savairoties (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
- ievairoties Savairoties (kur).
- piebērnoties Savairoties (par dzīvniekiem).
- samēsloties savairoties (par ko nevēlamu).
- pieplidīties Savairoties (par kukaiņiem).
- uzviesties Savairoties (uz kā).
- piekūņoties Savairoties lielā daudzumā (par kukaiņiem).
- pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesugoties Savairoties, ieviesties (lielākā daudzumā).
- piemiesloties Savairoties.
- pievaislēties Savairoties.
- sabērnīties Savairoties.
- saselēties Savairoties.
- saselīties Savairoties.
- saugotuies Savairoties.
- savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu).
- noerroties Savienojumā "nevarēt noerroties": nevarēt beigt erroties.
- nosūroties Savienojumā "nevarēt nosūroties": nevarēt beigt sūroties.
- tralla Savienojumā "trim trallām lēkt" - klibot (ar vienu kāju tikko pieskaroties zemei).
- pļak Savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
- krudzelēt Savilkt, sačokuroties (šujot).
- krudzulēt Savilkt, sačokuroties (šujot).
- sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties.
- onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu; masturbācija.
- piepotētie kopolimēri sazaroti polimēri, kuri sastāv no ķīmiski saistītām galvenajām un sānu virknēm, kas atšķiras ar sastāvu un (vai) struktūru.
- hifefilija Seksuāla bauda, pieskaroties audumiem, piem., samtam, zīdam.
- sabatieši Sektanti, kas turoties stingri pie bībeles un tiecoties pēc reliģiskās pilnības, prasa Vecās Derības sabata svinēšanu kristīgās svētdienas vietā; sabatisti.
- dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
- peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā.
- latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu.
- prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu.
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- siderotiskie mezgliņi sīki dzelteni vai brūni perēkļi liesā, retāk citos orgānos, sastāv no nekrotiskām šūnām un šķiedrām, piesātināti ar dzelzs un kalcija sāļiem; rodas pēc fokālas asiņošanas.
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem.
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
- perēkļainā nekroze sīku nekrotisku perēkļu rašanās sakarā ar infekciju.
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
- kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
- ģiedrēties Skaidroties (par laikapstākļiem).
- skaidrāties Skaidroties (par laikapstākļiem).
- klārēties Skaidroties (par laiku).
- dzidroties Skaidroties, kļūt gaišākam, tīrākam.
- gaišoties Skaidroties.
- ģiedrīties Skaidroties.
- ģiedroties Skaidroties.
- klajoties Skaidroties.
- plaišķīties Skaidroties.
- skadroties Skaidroties.
- skaidrēties Skaidroties.
- izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- Sclerotinia libertiana sklerocīniju sugas "Sclerotinia sclerotiorum" nosaukuma sinonīms.
- bumbuļu sklerotīnija sklerotīniju ģints sēņu suga ("Dumantinia tuberosa", syn. "Sclerotinia tuberosa").
- skleroooforīts Sklerotisks olnīcas iekaisums.
- bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- pundīši Skrotis.
- skrotes Skrotis.
- plegzderēties Sķiesties, tērēties, pļēguroties.
- zaļganā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Allolobophora chlorotica").
- fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas.
- nekrofilija Slimīga erotiska tieksme uz miroņiem.
- ohlēze Slimīgs stāvoklis, kas rodas, uzturoties pārpildītās telpās ar nepietiekamu ventilāciju.
- encefalomalācija smadzeņu atmiekšķēšanas, nekrotisku perēkļu veidošanās smadzenēs kā asinsrites traucējumu sekas
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja.
- ķepurot Spārdīties, ķepuroties.
- sasperināties Spārdīties, ķepuroties.
- tiroties Spārdīties, ķepuroties.
- sparāties sparoties, censties.
- šparīties Sparoties.
- brukteri Spēcīga seno ģermāņu cilts Vācijas ZR, romiešu iekaroti 12. g. p. m. ē., minēti vēl 4. un 5. gs.
- valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
- bedņāt Spēlēt bērnu rotaļu, panākot (bēgošo) un pieskaroties, piesitot ar roku.
- endosporas Sporas, kas veidojas slēgtos orgānos (piem., sporangijos, askos) un ārējā vidē nonāk, tiem atveroties vai sabrūkot.
- slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m.
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
- plūznīties Spuroties.
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- ektotermija Stāvoklis, kad ķermeņa temperatūras regulācija ir vairāk atkarīga no ārējās vides apstākļiem nekā no endogenās vielmaiņas; saistībā ar temperatūras pārmaiņām novērojamas pārmaiņas organisma uzvedībā, proti, dzīvnieks meklē pēc iespējas siltāku vietu.
- osteopoikiloze Stāvoklis, kam raksturīgi multipli sklerotiski perēkļi kaulos.
- incikloforija Stāvoklis, kurā acs aizveroties pagriežas ap anteroposteioro asi uz iekšpusi.
- ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru.
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
- histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu".
- birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst).
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- piesviesties Strauji piebiedroties (kādam).
- samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
- apsperties Strauji speroties, apgriezties.
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām.
- strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti.
- aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs).
- noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi.
- cukāde Sukāde - sacukuroti augļi vai augļu mizas.
- rūgtoties Sūroties, bēdāties.
- tužīt Sūroties.
- sveikas sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
- ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
- atvadas Sveiciens šķiroties; ardievas.
- nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
- parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem.
- ebreju Vasarsvētki svētki, ko svin 50. dienā pēc Lieldienām, atceroties, kā Sīnāja kalnā ražas novākšanas laikā Mozus saņēma Desmit baušļus.
- sārnēt svīst, sviedroties.
- sklerocīnija Šīs dzimtas ģints ("Sclerotinia"), Latvijā konstatētas 10 sugas.
- Persijas parotija šīs ģints suga ("Parrotia persica"), kas reizēm Latvijā tiek audzēta, bet ir vāji ziemcietīga; Kaukāza dzelzskoks.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi.
- rantaiņi šķērsām svītroti brunči.
- baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
- acābola muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas groza acābolu uz visām pusēm.
- skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
- strēba Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
- strēbeklis Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
- stribekls Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa.
- kontakta kaltēšana šķidru vai pastveida produktu kaltēšana, tiem saskaroties ar karstu kaltes virsmu.
- ņārbāties Šķiedroties, izplūksnāties.
- spurgulot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
- spurguļot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
- pluznāties Šķiedroties.
- šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
- atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
- atvadīties Šķiroties atsveicināties.
- atvadas Šķiroties, atvadoties.
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- reduktīvā dalīšanās šūnu pirmā mejotiskā dalīšanās, kurā somatiskā šūnu hromosomu skaits samazinās uz pusi; heterotipiskā dalīšanās.
- bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
- bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
- termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties; auglīgs (1).
- ķepaiņš Tāds apģērbs, kas rotāts ar sazarotiem (pirkstveida) dekoratīviem elementiem.
- daudzfotonu Tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni.
- spārdulis Tāds, kam patīk ķepuroties, spārdīties.
- juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas.
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
- mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties).
- mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- šķindīgs Tāds, kas mēdz šķindēt (pieskaroties, piesitot).
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem); tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- erotoģens Tāds, kas rada erotiskas izjūtas.
- predikrotisks Tāds, kas redzams sfigmogrammā pirms dikrotiskā viļņa.
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- termofobs Tāds, kas spēj normāli eksistēt un vairoties tikai vidē ar samērā zemu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- akomodatīvs Tāds, kas spēj piemēroties, pieskaņoties apstākļiem.
- pusparazītisks Tāds, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma (par parazītiem).
- neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
- pieglaudīgs Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- labs Tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
- sklerozēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā dalu); sklerotizēts.
- slikts Tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- morfofizioloģiskā regresija tādu atsevišķu orgānu (vai sistēmu) daļējs vai pilnīgs zudums, kurus aizstāj citi, jaunajiem dzīves apstākļiem vairāk piemēroti.
- id est tas ir; proti.
- videlicet tas ir; proti.
- tas ir tas nozīmē; proti, respektīvi.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis.
- altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
- ambontimorieši Tautību un cilšu grupa (solori, alori, rotieši, atoni, tetumi, mari, mambaji, tokodi, makasaji, kaji, serami, aruāņi u. c.), dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- datorlauzis Tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmi izmanto, lai nepilnvaroti piekļūtu aizsargātiem resursiem.
- adaptācija Tehnisko ierīču vai sistēmu spēja piemēroties mainīgai situācijai.
- teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums.
- stila lapa tekstapstrādē un datorizdevniecībā - datne ar piemērotiem izkārtojuma veidiem noteiktām dokumentu kategorijām, tajā var uzdot dažādus izklājuma parametrus.
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- ierobežotās racionalitātes teorija teorētisks skaidrojums tam, kā cilvēki pieņem lēmumus ierobežotu kognitīvo, informācijas un laika resursu apstākļos - parasti izmanto vispārīgu un vienkāršotu pieeju problēmu risināšanai, neapzināti izvairoties vai apzināti necenšoties veikt sarežģītāku situācijas analīzi.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- tetritols Tetrila un trotila savienojums.
- jūteklība Tieksme pēc erotiskas baudas.
- izadurties Tikt ievainotam, saskaroties ar ko asu, smailu.
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
- cladotrix Trihobaktēriju ģints "Sphaerotilus" nosaukuma sinonīms.
- Cladotrix natans trihobaktēriju sugas "Sphaerotilus natans" nosaukuma sinonīms.
- karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
- līdzsvarot Turēties, būt līdzsvarā (1); līdzsvaroties (1).
- pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- agape Tuvāko mīlestība kā pretmets erotiskajai mīlestībai.
- valodu grupa tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas.
- apsavelties Uzbaroties, kļūt apaļākam.
- dasabarāties Uzbaroties, lai kļūtu tuklāks.
- satukloties uzbaroties, tuklam kļūt.
- apvelties (arī pieņemties) miesās uzbaroties; paaugties.
- pieņemties miesās uzbaroties; paaugties.
- velties apaļumā uzbaroties; paaugties.
- apvelties Uzbaroties; paaugties.
- apsavaltīs Uzbaroties.
- izabarāties Uzbaroties.
- uzbarāties Uzbaroties.
- uzčakarēties Uzbaroties.
- uztērpties Uzbaroties.
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar diviem plakaniem spārnveida veidojumiem, kas piemēroti uzgriežņa skrūvēšanai ar pirkstiem.
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums.
- uzķeparāties Uzķeburoties.
- uzķeperēties Uzķeburoties.
- uzskrabulēties Uzrāpties, uzķepuroties.
- dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece.
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
- tīršķirnes dzīvnieki vairākās paaudzēs tikai savas šķirnes robežās pāroti dzīvnieki.
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
- bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt.
- sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1).
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
- saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
- vaislot Vairot, vairoties.
- vaišļot Vairot, vairoties.
- plidīties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidēties.
- plidēties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidīties.
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
- izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
- bēgt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
- mukt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
- vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem).
- slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
- pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus.
- selināties vairoties.
- selēties Vairoties.
- sugoties Vairoties.
- veist Vairoties.
- virties Vairoties.
- vaišļoties Vaisloties, vairoties.
- alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž).
- kumuļāties Vāļāties; ķepuroties.
- kumuļoties Vāļāties; ķepuroties.
- svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus.
- klesinēt Vāroties burbuļot (par biezu ēdienu, parasti par biezputru).
- barabanīt Vāroties burbuļot (parasti par katlu ar kartupeļiem).
- ievirt Vāroties daļēji iztvaikot, kļūt biezākam.
- novārīties Vāroties daļēji vai pilnīgi iztvaikot.
- ķauzēt Vāroties iet pāri.
- izzlarkšēt Vāroties izburbuļot.
- ievārīties Vāroties kļūt biezākam.
- miltāt Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem).
- miltot Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem).
- izverst Vāroties pārplūst.
- pievirt Vāroties pieņemt neparedzētu piegaršu, parasti dēļ nejauša piemaisījuma.
- izvārīties Vāroties pilnīgi iztvaikot.
- iet ugunī vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
- brakšēt Vāroties radīt raksturīgu troksni.
- sašļāpt Vāroties saplakt (par dažiem produktiem).
- izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu).
- dadegt Vāroties, cepoties pielipt, parasti pie trauka dibena.
- bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- šļobene Veci, nošķiebti, arī nepiemēroti apavi.
- drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties.
- matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
- pārlaist vētru uz enkura vētras laikā noenkuroties un palikt uz vietas.
- pieurdīt Viegli pieskaroties parušināt, pagrūstīt.
- intentio Viena no 4 parastām prētora formulas daļām, proti, tā, kurā izteikta sūdzētāja prasība.
- kontaktants Viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai.
- virioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, kas aptver visus ūdenī brīvi peldošos vīrusus, kuru mērķis ir inficēt citus organismus un vairoties to šūnās.
- marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
- kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
- senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
- deiterācija Viena vai vairāku deitērija atomu ievešana ķīmiskā savienojumā līdzīga skaita parastā ūdeņraža (protija) atomu vietā.
- klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi.
- hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
- tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri.
- asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
- heterogonija Viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze.
- Akrotiri Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- Dekelija Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- veselības aprūpes pabalsts viens no pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas sociālo pabalstu veidiem Latvijā, proti, materiāls atbalsts veselības aprūpei pašvaldībā deklarētai personai.
- stafilotoksīns Viens no stafilokoku producētiem toksīniem, piem., hemolizīns, leikocidīns, fibrinolizīns, nekrotizējošais enterotoksīns.
- vēsties Viesties, vairoties.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- streipelēt Vilkt svītras, svītroties (ar zīmuli).
- jodopsīns Violetais redzes pigments, ar proteīnu saistīts karotinoīds tīklenes vālītēs.
- respiratoriskās vīrusslimības vīrusslimību grupa, kurā apvienotas dažādas izcelsmes elpošanas ceļu vīrusu infekcijas, kurām kopīgs ir infekcijas pārnešanas mehānisms (pilieninfekcija), kā arī ierosinātāju spēja vairoties elpošanas ceļu gļotādā.
- skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- erotiskums Vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
- akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem.
- šigella Zarnu baktērijas, kas ierosina dizentēriju, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Shigella", Latvijā dizentēriju visbiežāk ierosina sugas "Shigella flexneri" un "Shigella sonnei", kas var savairoties pienā un piena produktos.
- koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
- fūkoīdi Zaroti nospiedumi vai līkumoti vaļņveidīgi paaugstinājumi arheoloģiskos izrakumos uz slāņu virsmas.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
- virubitsja Zaudēt samaņu, arī piedzeroties.
- Akamasa rags zemesrags Kipras salas rietumos (_Akámas, Akrotirion_).
- zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm.
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
- pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties.
- tamaki Zīmols: iecienīta rīsu šķirne: īsgraudu baltie rīsi, piemēroti susi gatavošanai.
- vēlais zvagulis zvaguļu suga ("Rhinanthus serotinus").
- eksfoliācija zvīņošanās; ādas vai nekrotisku audu lēveraina lobīšanās.
- gudzināt Žēloties, sūroties, skumt.
- sūrstīties Žēloties, sūroties.
- žuburot Žuburoties (1).
- žuburot Žuburoties (2).
- sakremoties žūstot sačokuroties.
- sakremēt Žūstot sarukt, sačokuroties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa roti.