Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ā.
Atrasts vārdos (294):
- Ā:1
- ĀK:1
- ĀM:1
- ĀS:1
- CĀ:1
- Ābu:1
- Āča:1
- Āhe:1
- Āju:1
- ĀKK:1
- Āla:1
- Āle:2
- Āle:1
- Ālī:1
- Āna:1
- Āne:1
- Āne:2
- ĀNK:1
- Āņi:1
- Āpa:1
- Āpe:1
- Āra:2
- Āra:1
- Āre:1
- Āsa:1
- Āsī:1
- Āta:1
- Āte:1
- Āva:1
- ĀVO:1
- Āži:1
- EGĀ:1
- CĀR:1
- DĀR:1
- LĀB:1
- VĀK:1
- Ādra:1
- Āgča:1
- Āgli:1
- Āgra:1
- Āiša:1
- Ākre:1
- Āķis:1
- Ānta:1
- Āpas:1
- Ārce:1
- Ārdī:1
- Āres:1
- Ārko:1
- Ārks:1
- Ārmā:1
- Ārna:1
- Ārņi:1
- Ārpa:1
- Āšta:1
- Ātiu:1
- AĀVM:1
- DEĀK:1
- EĀDD:1
- KĀDP:1
- VĀTA:1
- Ābāde:1
- Ābari:1
- Ābele:1
- Ābels:1
- Ābeļi:1
- Ādams:1
- Ādams:2
- Ādana:1
- Ādaži:1
- Ādela:1
- Ādema:1
- Ādils:1
- Ādoni:1
- Āgina:1
- Āhene:1
- Āhima:1
- Ākāra:1
- Ākūra:1
- Āķene:1
- Āķēni:1
- Ālāms:1
- Ālava:1
- Ālave:1
- Ālene:1
- Ālija:1
- Ālsne:1
- Ālsta:1
- Ālūnī:1
- Āmola:1
- Āmuda:1
- Ānebī:1
- Āpēni:1
- Ārani:1
- Ārati:1
- Ārava:1
- Ārdli:1
- Ārdsa:1
- Ārijs:1
- Āriņa:1
- Āriņi:1
- Ārons:1
- Āsika:1
- Āsops:1
- Ātāra:1
- Ātars:1
- Ātūra:1
- Āzami:1
- Āzene:1
- Āzija:1
- Āzupe:1
- Āžupe:1
- HAMĀS:1
- VDEĀK:1
- Ābbara:1
- Ābdāna:1
- Ābeles:1
- Ābisku:1
- Ābjeka:1
- Ābrams:1
- Ādģēre:1
- Ādorfa:1
- Ādžūni:1
- Āfrika:1
- Āgārda:1
- Āgčāja:1
- Āgdāgs:1
- Āgersē:1
- Āggols:1
- Āgkala:1
- Āģītis:1
- Āhauza:1
- Āherne:1
- Āīzola:1
- Ājaska:1
- Ālande:1
- Ālāšta:1
- Āleiha:1
- Āltena:1
- Ālunda:1
- Āmbāsa:1
- Āmbūra:1
- Āmtali:1
- Ānanda:1
- Ānbome:1
- Ānunds:1
- Āorāls:1
- Āpšupe:1
- Āraiši:1
- Ārčera:1
- Ārdava:1
- Ārdavs:1
- Ārgava:1
- Ārlava:1
- Ārmani:1
- Ārmaņi:1
- Ārmora:1
- Ārnīši:1
- Ārnīte:1
- Ārrīga:1
- Ārtīža:1
- Ārtura:1
- Ārvada:1
- Ārvina:1
- Āsfara:1
- Āsfers:1
- Āsiāta:1
- Āsinda:1
- Āspere:1
- Āstāne:1
- Āstāra:1
- Āstere:1
- Āšhāne:1
- Āulika:1
- Āvadža:1
- Āvdeša:1
- Āvesta:1
- Āzviķi:1
- Āzvīķi:1
- VDEĀVK:1
- Ābadāna:1
- Ābeleja:1
- Ābelene:1
- Ābelīte:1
- Ābertau:1
- Ābgarma:1
- Āboliņi:1
- Ābpahša:1
- Ābsarda:1
- Āgerupa:1
- Āgkanda:1
- Āģenīte:1
- Āķagals:1
- Ālādāgs:1
- Ālapuža:1
- Ālsmēra:1
- Ānandax:1
- Ānthona:1
- Āpciems:1
- Ārādāna:1
- Āraisis:1
- Ārberga:1
- Ārbrota:1
- Ārburga:1
- Ārciems:1
- Ārdmora:1
- Ārgaila:1
- Ārkdoms:1
- Ārkliņi:1
- Ārklova:1
- Ārlanda:1
- Ārlavas:1
- Ārnolda:1
- Ārshota:1
- Ārsleva:1
- Ārupīte:1
- Āšezers:1
- Ātešāns:1
- Āvereja:1
- Āzbruka:1
- Āžmuiža:1
- Āžupīte:1
- Ābdānāna:1
- Ābeliški:1
- Ābelītis:1
- Āboltiņi:1
- Ādmināni:1
- Āglasuna:1
- Ākešhusa:1
- Ānmēmele:1
- Āpšupīte:1
- Ārdferta:1
- Ārdglāsa:1
- Ārendāle:1
- Ārifvāla:1
- Ārņupīte:1
- Āskītona:1
- Āštijāna:1
- Ātmakūra:1
- Āvādžīga:1
- Ābībeiglū:1
- Ābolezers:1
- Ādamlauks:1
- Ādilābāda:1
- Āgačerene:1
- Āgtekerke:1
- Āķenupīte:1
- Āmurupīte:1
- Āpilatoka:1
- Āpšukalns:1
- Ārdfinana:1
- Ārdrosana:1
- Āriņupīte:1
- Ārjabhata:1
- Ārjāvarta:1
- Ārkanzasa:1
- Ārkeidija:1
- Ārnistona:1
- Āthagarha:1
- Āzādšahra:1
- Āzamgarha:1
- Āžudambis:1
- Ābādetaška:1
- Ābensberga:1
- Āberthonzi:1
- Ābešahmada:1
- Ādanjabāla:1
- Ādelbodene:1
- Āgenskalns:1
- Ākātamnuei:1
- Ānesmēmele:1
- Ārdenburga:1
- Ārensburga:1
- Ārktikbeja:1
- Ārlavciems:1
- Ārlingtona:1
- Ārmstronga:1
- Ārsmenieki:1
- Āsfoelkops:1
- Āžkalnieši:1
- Ālīpurduāra:1
- Ārčersitija:1
- Ārijanšahra:1
- Ārkadelfija:1
- Ātraiskalns:1
- Āžudzirnavas:1
- Ārāna-Bīdgola:1
- Ārktikvilidža:1
- Ārkanzassitija:1
- Āvarīnebozorgs:1
- Ārktikredrivera:1
- Ārlingtonhaitsa:1
- Hellebeka-Ālsgārde:1
- Bādneienāra-Ārveilere:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (3730):
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
- gaņīt (Ātri) braukt
- gāzēt (Ātri) braukt
- goņīt (Ātri) braukt
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- sillabārijs Ābece
- ājas Ābece bērnu valodā
- ābice Ābece, ābečnieks
- abecedārijs Ābecnieks
- ābelcene Ābele
- ābēle Ābele
- ābelis Ābele
- abeļkoks Ābele
- ābeļkoks Ābele
- ābelnica Ābele
- ābelnīca Ābele
- ābeļnīca Ābele
- ābelnice Ābele
- ābelnīce Ābele
- ābels Ābele
- ābole Ābele
- ābolnīca Ābele
- ābule Ābele
- ābulnīca Ābele
- ābuļnīca Ābele
- obele Ābele
- regžģele Ābele
- uobelneica Ābele
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
- svētābele Ābele, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
- zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
- malus Ābeles
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
- ābeļzars Ābeles zars
- ābeļzieds Ābeles zieds
- Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
- ābeļnīca Ābeļdārzs
- āboļdārzs Ābeļdārzs
- ābolnīca Ābeļdārzs
- ābuļdārzs Ābeļdārzs
- ābulnīca Ābeļdārzs
- ābuļnīca Ābeļdārzs
- ābelnīce Ābeļdārzs; augļu dārzs
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas)
- tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
- grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
- sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
- zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
- sviestenīca Ābeļu šķirne
- sviestenīce Ābeļu šķirne
- zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
- ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābuļziedi Ābeļu ziedi
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- ābolziedi Ābeļziedi
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
- benga Ābolainas govs vārds
- ābolinājs Ābolaine
- dābolaine Ābolaine
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- āboļainis Ābolains
- āboļans Ābolains
- ābolojs Ābolains
- ābulains Ābolains
- ābulāts Ābolains
- dābulains Ābolains
- krambulains Ābolains
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
- āboltains Ābolains (par zirgiem)
- dābolainis Ābolains (par zirgu)
- grundulains Ābolains (zirgs)
- bangainis Ābolains zirgs
- ripainis Ābolains zirgs
- spangainis Ābolains zirgs
- ābolots Ābolains, par zirgu
- dābolājs Ābolājs
- dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes
- stumbans Āboliņa auga kāts
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
- abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
- abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
- abuliņballe Āboliņa ķīpa
- abuliņķērpa Āboliņa ķirpa
- āboliņlapa Āboliņa lapa
- trijatnis Āboliņa lapa
- ābolaite Āboliņa lauks
- āboliņlauks Āboliņa lauks
- dābulaite Āboliņa lauks
- abuliņpauna Āboliņa nasta
- āmals Āboliņa pļava
- āmulene Āboliņa pļava
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
- laimpuķe Āboliņa suga
- ābuliņvāle Āboliņa vāls
- ābuliņvezms Āboliņa vezums
- ābuliņvezums Āboliņa vezums
- birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu)
- ābeliņš Āboliņš
- āboļa Āboliņš
- ābolīns Āboliņš
- abuliņš Āboliņš
- ābulis Āboliņš
- abuls Āboliņš
- ābuls Āboliņš
- ābūls Āboliņš
- amols Āboliņš
- aumals Āboliņš
- baltābols Āboliņš
- dābols Āboliņš
- dabūls Āboliņš
- dābuls Āboliņš
- dābūls Āboliņš
- ebols Āboliņš
- ebuliņš Āboliņš
- ebuls Āboliņš
- emoliņš Āboliņš
- emols Āboliņš
- trīslapainis Āboliņš
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium")
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium")
- ābols Āboliņš ("Trifolium")
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
- ābulins Āboliņš ("Trifolium")
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium")
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium")
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium")
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
- klevers Āboliņš ("Trifolium")
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium")
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
- āboļkūka Ābolkūka
- āboļmaize Ābolmaize
- ābelis Ābols
- ābolis Ābols
- ābulis Ābols
- ābuls Ābols
- āpis Ābols
- ebols Ābols
- jēpis Ābols
- kokābulis Ābols
- obuls Ābols
- pomme Ābols
- tiblaks Ābols
- tillaps Ābols
- malāts Ābolskābes sāls
- āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
- kalvadoss Ābolu degvīns
- krusene Ābolu dzēriens
- krusiene Ābolu dzēriens
- krūsiene Ābolu dzēriens
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
- ābolsēkla Ābolu sēkla
- anīss Ābolu šķirne
- rambujē Ābolu šķirne
- nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais
- serinki Ābolu šķirne - mālāboli
- boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
- pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
- ābolvīns Ābolu vīns
- bismarks Ābolu ziemas šķirne
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- intrakutāns Ādā ievadāms
- dermatocēle Ādā izveidojies dobums; cista
- kuiba Āda no roņa, suņa u. c. dzīvnieku kājām
- kuibana Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibena Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- kuibene Āda no suņa vai citu dzīvnieku kājām; kuiba
- griezine Āda saku dzeņaukšām
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem)
- sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- džinguls Āda, kas paredzēta šūšanai
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
- oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis)
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- kāksle Ādamābols
- kākslis Ādamābols
- skrumslis Ādamābols, gāmurs
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
- dermatogrāfija Ādas anatomisks apraksts
- depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana
- eritrēma Ādas apsārtums
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem
- angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus
- dermatorāģija Ādas asiņošana
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
- atrofoderma Ādas atrofija
- ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums)
- panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu
- sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
- pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
- sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ
- bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem
- ādaiņi Ādas cimdi
- ādaunieks Ādas cimds
- ādavnieks Ādas cimds
- dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana
- dermatocistoma Ādas cistveida audzējs
- derrnatocistoma Ādas cistveida audzējs
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
- adermoģenāze Ādas defektu nesadzīšana
- karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos
- klešķis Ādas dzeņaukste
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- elastoma Ādas elastisko audu audzējs
- hrotoplasts Ādas epitēlija šūna
- kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi
- SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose")
- dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
- dermatofibrosarkoma Ādas fibrosarkoma
- ādasgabals Ādas gabals
- ādgabals Ādas gabals
- ādsgabals Ādas gabals
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
- sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā
- dermatēmija Ādas hiperēmija
- helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē
- dermatīts Ādas iekaisums
- naglis Ādas iekaisums (suņu nagli)
- sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu
- uledermatīts Ādas iekaisums, kas atstāj rētas
- akarodermatīts Ādas iekaisums, ko ierosina ērces
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā
- radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
- dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- dermatoskopija Ādas izpēte; dermoskopija
- eksantēma Ādas izsitumi
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze)
- reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā
- tripanosomīdi Ādas izsitumi tripanosomozes gadījumā
- uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma
- erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās
- segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai
- kožaks Ādas jaka
- kožaņiks Ādas jaka
- ādene Ādas jaka, ādas žakete
- dirža Ādas josta, siksna
- zipsna Ādas josta, siksna
- fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
- pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
- dishroja Ādas krāsas izmaiņa
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
- maisiņš Ādas kroka zem acīm
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
- limfodermija Ādas limfvadu slimība
- deskvamācija Ādas lobīšanās
- eksuviācija Ādas lobīšanās
- koža Ādas mētelis
- kožanka Ādas mētelis
- kožans Ādas mētelis
- kožuha Ādas mētelis
- dermatomioma Ādas mioma
- intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija
- bogans Ādas naudas maks
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
- samulējums Ādas noberzums
- ekskoriacija Ādas nobrāzums
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā
- dermatotomija Ādas pārgriešana
- dermostoze Ādas pārkaulošanās
- dermepentēze Ādas pārstādīšana
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka
- ādainīca Ādas pātaga
- ādaunīca Ādas pātaga
- ādavnīca Ādas pātaga
- ādenīca Ādas pātaga
- kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas
- kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana
- melanoleikoderma Ādas plankumainība
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
- špreijas Ādas plīsumi (papēžos)
- šreijas Ādas plīsumi (papēžos)
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa
- elpēklis Ādas pora
- skortele Ādas priekšauts
- skortulis Ādas priekšauts
- skotelis Ādas priekšauts
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
- kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu)
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju
- dermatoplāzija Ādas reparatīvās spējas
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
- tiloma Ādas sacietējums, varžacs
- tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
- pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
- ādslimība Ādas slimība
- skropulis Ādas slimība - kraupis
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
- kasus Ādas slimība kašķis
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- slejs Ādas sloksne
- bīze Ādas strēmele
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā
- fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā)
- puzuris Ādas tabakmaks
- ateroma Ādas tauku dziedzera retences cista
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
- tilacīts Ādas tauku dziedzeru iekaisums
- sūnākslis Ādas tauku dziedzeru sastrutojums
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
- tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni
- eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc)
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū
- dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums
- ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
- kseroze Ādas vai gļotādu sausums
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
- dispigmentācija Ādas vai matu pigmentācijas patoloģija
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni
- dermatogēns Ādas veidotājs
- dermoflebīts Ādas vēnu iekaisums
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē
- trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem
- brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
- brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
- braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements
- epidermoptidae Ādasērču dzimta
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts
- ādaunīca Ādaunieks
- Aahof Ādaži
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
- ādažnieki Ādažu novada Ādažu ciemata iedzīvotāji
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji
- eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji
- ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji
- jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
- kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- pļavziedieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Pļavziedi" iedzīvotāji
- podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
- razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji
- sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji
- sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji
- slejieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Slejas" iedzīvotāji
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
- baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji
- garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
- gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
- jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji
- kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji
- nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji
- straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
- cobiķis Ādenis
- kanēris Ādenis
- kāsis Ādenis
- kraņķis Ādenis
- krepsis Ādenis
- nātans Ādenis
- nātnene Ādenis
- krēklis Ādenis (1)
- ādminis Ādenis, kleperis
- ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs
- kraģis Ādenis, vecs zirgs
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam
- dermocybe Ādgalves
- dermestidae Ādgraužu dzimta
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- stīcka Ādiņa, plēvīte
- kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces
- dermoptera Ādlidoņi
- ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
- ģērēšana Ādminība, ādu izstrāde
- ādamaks Ādminis
- ādbrauķis Ādminis
- ādģēris Ādminis
- ādģērmanis Ādminis
- ādmine Ādminis
- ādmiņi Ādminis
- ādraudzis Ādminis
- aučelnieks Ādminis
- ģērētājs Ādminis
- ģērmanis Ādminis
- kaževniks Ādminis
- šinderis Ādminis
- āģēris Ādminis; ādģēris
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- zumps Ādmiņa krāsa, ruste
- porģis Ādmiņa krāsviela
- ādmenīša Ādmiņa sieva
- Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens
- porķis Ādmiņu krāsa, ruste
- ārzdoks Ādogs
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- dermaptera Ādspārņi
- hipodermatidae Ādspindeles
- hypoderma Ādspindeļu dzimtas ģints
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
- ādbrauķis Ādu apstrādes rīks
- ādminība Ādu izstrāde, ģērēšana
- kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis
- ādasģērētava Ādu miecētava
- ādģērētava Ādu miecētava
- ādsģērētava Ādu miecētava
- ģērūzis Ādu miecētava
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
- ārdums Ādums
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
- Agapanthus africans Āfrikas agapants
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- Bubalus caffer Āfrikas jeb kaferu bifelis
- syncerus Āfrikas jeb kaferu bifeļu ģints
- Ziemeļāfrika Āfrikas kontinenta ziemeļu daļa
- melnais kontinents Āfrikas kontinents
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
- Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
- Khya senegalensis Āfrikas mahagons
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots
- Leptoptilos crumeniferus Āfrikas marabu
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji
- Pitta angolensis Āfrikas pita
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
- Sparmania africana Āfrikas sparmānija
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
- afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
- ĀVO Āfrikas vienības organizācija
- Loxodonta africana Āfrikas zilonis
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
- Agenčiks Āgenskalns
- Āģenīte Āgenskalns
- Āģītis Āgenskalns
- Hagensberg Āgenskalns
- Hāgenskalns Āgenskalns
- Achene Āhene
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- akaša Ākāša
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem
- ārgalība Ākstība
- špāsi Ākstība
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana
- ampelība Ākstīga izdarība
- plere Ākstīga, nenopietna sieviete
- zvinguļot Ākstīgi uzvesties
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- ākstains Ākstīgs
- māžīgs Ākstīgs
- ķemēks Ākstīgs cilvēks
- nerēms Ākstīgs cilvēks
- pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
- izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
- ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs
- pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
- āvīšanās Ākstīšanās
- ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās
- ākšķoties Ākstīties
- āvīties Ākstīties
- mokškoties Ākstīties
- mošķīties Ākstīties
- pērtiķoties Ākstīties
- uovētīs Ākstīties
- vākstīties Ākstīties
- žārbīties Ākstīties
- žārgoties Ākstīties
- žeikstīties Ākstīties
- žeikstoties Ākstīties
- mērkaķoties Ākstīties (1)
- žākstīties Ākstīties (1); ālēties
- galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
- žargalāties Ākstīties, blēņoties
- žārgalēties Ākstīties, blēņoties
- žarglāties Ākstīties, blēņoties
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
- āžerēties Ākstīties, klīrēties
- ņaibstīties Ākstīties, klīrēties
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
- žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
- šagalēt Ākstīties, niekoties
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
- mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
- šākstīties Ākstīties, žākstīties
- ākstāklis Āksts
- āvekls Āksts
- āveksls Āksts
- ģeķis Āksts
- ķiņķēziņš Āksts
- māžs Āksts
- šeikste Āksts
- šeiksts Āksts
- tošķis Āksts
- uovaklys Āksts
- mādžs Āksts, ākstība
- žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona
- galseris Āksts, āveklis
- āvs Āksts, ģeķis; āvis
- kunāriks Āksts, jokdaris
- narva Āksts, jokdaris
- narvis Āksts, jokdaris
- šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis
- ģests Āksts, joku pēteris
- vāksts Āksts, jokupēteris
- pajaco Āksts, klauns
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks
- žāva Āksts, pļāpa
- ēnapakausis Āksts, švīts
- ēnūklis Āksts, Švīts
- fops Āksts, vientiesis, modes āksts
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
- žvangulis Āksts; lielība; pļāpa
- žvankšis Āksts; lielība; pļāpa
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks
- āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas
- Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām
- divkājis Āķa arkls
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
- aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā)
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- saāķēt Āķējot savienot
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
- Aaken Aķene; Āķeni
- Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
- Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
- kāsēt Āķēt
- atāķēt Āķēt vaļā
- pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt
- metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
- kņopēties Āķēties
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
- kabeklis Āķis
- kabekls Āķis
- kabis Āķis
- vāķis Āķis
- aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai
- kņope Āķis apģērba aizdarei
- kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
- ķēpis Āķis virves vīšanai
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
- ieliecenis Āķis, ieliekums
- kārķis Āķis, kāķis
- atsitenis Āķis, kāsis
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
- kabe Āķis, makšķerāķis
- pakara Āķis, pakaramais
- pakares Āķis, pakaramais
- pakari Āķis, pakaramais
- pakars Āķis, pakaramais
- knāķis Āķis, uz kura var ko uzkārt
- žeiris Āķītis uz ratiņa spoles
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- āķveidīgs Āķveida
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
- cilpāniski Āķveidīgi, plaši
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
- Aland Ālande
- Alanda Ālande
- Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- Ahvenanma Ālandu salu nosaukums somu valodā ("Ahvenanmaa")
- stiepats Ālantas
- ālanda Ālants
- ālande Ālants
- jazis Ālants
- ķaunadze Ālants
- šaunace Ālants
- šķauna Ālants
- šķaunace Ālants
- skaunacis Ālants
- šķaunacis Ālants
- šķaunacs Ālants
- šķaunadzis Ālants
- šķaunaks Ālants
- skaunate Ālants
- skaunats Ālants
- šķaunats Ālants
- šķaune Ālants
- škaunece Ālants
- šķaunece Ālants
- šķaunedze Ālants
- šķaunete Ālants
- škaunice Ālants
- šķaunice Ālants
- šķaunis Ālants
- slaģe Ālants
- sunīši Ālants
- upēdis Ālants
- upietis Ālants
- upītis Ālants
- šaunacs Ālants 1
- žaunata Ālants, karpu dzimtas suga
- šķaudace Ālants, karpu dzimtas zivs
- šķaudacis Ālants, karpu dzimtas zivs
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
- ālavnīca Ālava
- taure Ālava
- ālave Ālava 1
- ālavīdza Ālava 1
- ālaviete Ālava 1
- ālavīna Ālava 1
- ālavniece Ālava 1
- vālavīdza Ālava 1
- jalauka Ālava aita
- vuolaveica Ālava aita
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
- Ālava Ālave - upe Latvijā
- Alave Ālave - upe Latvijā
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- ājāties Ālēties
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
- žeirēties Ālēties, plosīties
- dālēties Ālēties, trakot
- aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties
- traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties
- dāvīties Ālēties; plosīties
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
- ālenģis Ālinģis
- ālanģis Āliņģis
- ālaņģis Āliņģis
- āleņģis Āliņģis
- āliņš Āliņģis
- ālogs Āliņģis
- ilāts Āliņģis
- izvilks Āliņģis makšķerēšanai
- lasmins Āliņģis, neaizsalusi vai atkususi vieta
- aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu
- mickāt Ālkatīgi ēst, rīt
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
- amen Āmen
- amin Āmen
- āmens Āmen; beigas
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri
- āmarija Āmrija
- āmarijs Āmrija
- āmgals Āmrija
- čauna Āmrija
- korta Āmrija
- āmriķis Āmrija (1)
- āmriks Āmrija (1)
- blīva Āmrija, tinis
- amals Āmulis
- amūls Āmulis
- vējaslotiņa Āmulis
- āmuls Āmulis, āboliņš
- tirkšļi Āmuļi
- viscum Āmuļi
- viscaceae Āmuļu dzimta
- sfirektomija Āmuriņa izgriešana
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
- zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis
- āmars Āmurs
- āmuris Āmurs
- ēmars Āmurs
- ēmuris Āmurs
- ēmurs Āmurs
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs
- pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti
- vasaris Āmurs, veseris
- āmeris Āmurs; veseris
- Amuru ezers Āmuru ezers Zaubes pagastā
- ānahata Ānahata čakra
- Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā
- Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos
- Aahof Āne
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- ahnfeltia Ānfeltijas
- anfelcijas Ānfeltijas - jūras sārtaļģu ģints
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- Zūra apdīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
- Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
- Baltezers apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
- Kadaga apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Atari apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Iļķene apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā
- Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
- Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Ambrakas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Stapriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novadā
- Āņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
- Ķeikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Rubuļkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Saldes apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
- Cunces apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Garkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu pagastā
- Laši apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Dižliepas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Jaunciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Lubezere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Nogale apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
- Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ogasta apdzīvota vieta ASV ("Augusta"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Korninga apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Ārkanzas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dumasa apdzīvota vieta ASV ("Dumas"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Grīnvuda apdzīvota vieta ASV ("Greenwood"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vorena apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
- Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
- Āthagarha apdzīvota vieta Indijā (_Āthagarh_), Orisas štatā
- Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas
- Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
- Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā
- Ārādāna apdzīvota vieta Irānā (_Ārādān_), Semnānas ostāna rietumu daļā
- Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
- Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
- Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
- Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
- Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
- Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
- Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
- Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
- Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
- Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
- Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē
- Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē
- Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
- Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
- Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
- Ādema apdzīvota vieta Omānā (_Ādam_), Dāhilījas mintakā
- Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
- Detingene apdzīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
- Frika apdzīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
- Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā
- ādamieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Ādams" iedzīvotāji
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- Aploklejas ezers Aploklejas ezers - Skolas ezers Ārlavas pagastā
- āpša Āpsis
- āpšis Āpsis
- opss Āpsis
- taka Āpsis
- mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
- āpšāda Āpša āda
- āpšala Āpša ala
- āpšene Āpšu ala, vieta ar āpšu alām
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- ADF Apvienotā demokrātiskā fronte (DĀR)
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- suaheļi ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie
- kababiši ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos
- otainis Āra bērzs ("Betula pendula")
- oteņbērzs Āra bērzs ("Betula pendula")
- otenis Āra bērzs ("Betula pendula")
- kurās Ārā, laukā (komanda sunim)
- ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties)
- raus Ārā!
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
- āren Āran
- Erkull Ārciems
- ārscūka Ārcūka
- tekātnis Ārcūka
- laukcūka Ārcūka, ārtecis
- Ragatu ezers Ārdavas ezers Pelēču pagastā
- Raģis Ārdavas ezers Pelēču pagastā
- Ārdaukas ezers Ārdavs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- ābeideris Ārdbīlis
- ārbīlis Ārdbīlis
- parkas Ārdeklis
- vārdeklis Ārdeklis, sekumi
- ārdes Ārdi
- ārdiņas Ārdi
- ķērpi Ārdi
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- grundes Ārdi (rijā)
- ārdavas Ārdi rijā
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā
- ērsināt Ārdīt
- atvārtīt Ārdīt (3)
- kūjāt Ārdīt (3)
- vārdēt Ārdīt (3)
- šķērdīt Ārdīt (audumu); šķērst
- pītrāt Ārdīt (sienu, salmus)
- rušināt Ārdīt (sienu)
- atārdīt Ārdīt nost
- atārdīt Ārdīt vaļā
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur
- grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem)
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām
- art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.)
- spītrāt Ārdīt, svaidīt
- erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem
- erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns
- izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to)
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību)
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu)
- atārdīt Ārdot atdalīt; ārdot samazināt
- atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu)
- ieārdīt Ārdot iejaukt
- uzārdīties Ārdot izcelt virspusē
- izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu)
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu)
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās)
- atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto)
- ārģērbs Ārdrēbes
- ārjaka Ārdrēbju jaka
- ārde Ārds
- rekšas Ārds, kurtuves siets virs kura sadedzina kurināmo materiālu
- grunda Ārdu kārts (rijā)
- āraduris Ārdurvis
- āradurvis Ārdurvis
- ārduris Ārdurvis
- driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās)
- ārene Āre 1
- are Āre 2
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme
- virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko)
- skrausts Ārējā auss
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
- apveids Ārējā forma, ārējais izskats
- čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
- lenšdzinis Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstu nolasīšanu no magnētiskās lentes
- morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana
- ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā
- dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība
- ārmala Ārējā mala
- dekorums Ārēja pieklājība
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1)
- apmala Ārējā robeža, mala
- apmale Ārējā robeža, mala
- ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei)
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
- ārvide Ārējā vide
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- perifērija Ārējā, apkārtējā (kā) daļa
- āriene Ārējā, viegli uztveramā forma
- čaula Ārējā, virsējā daļa; arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko)
- ār- Ārējais
- eksterjers Ārējais (celtnes) izskats
- čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks
- miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām)
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei)
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
- parāde Ārējais efekts; ārišķība
- ārgals Ārējais gals
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam)
- fasona Ārējais izskats, veids, piegriezums
- kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta
- mūrmalis Ārējais mūris
- izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai)
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- epikards Ārējais serozais sirds apvalks
- garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem)
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
- eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam)
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai
- otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana
- dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā)
- ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi
- bakteriforms Ārēji līdzīgs baktērijai
- remisija Ārēji neietekmēta psihisko traucējumu norise
- erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls
- kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība
- forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko)
- klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
- klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
- apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums
- nugalvs Ārējs
- ārs Ārējs (1)
- ārīgs Ārējs (3)
- ārpusējs Ārējs (3)
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
- ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti)
- parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība
- kailatne Ārējs kailums, nabadzība
- sveķaine Ārējs sasveķojums
- apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju
- autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības
- alonoms Ārēju stimulu vadīts
- Saxifraga arendsii Ārendsa akmeņlauzīte
- Saxifraga x arendsii Ārendsa akmeņlauzīte
- Arabis x arendsii Ārendsa arābe
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- āra Āriene
- āriena Āriene
- ārine Āriene
- ārpuse Āriene (1)
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē
- centroterapija Ārīgās ārstēšanas paņēmiens nolūkā ietekmēt nervu centrus
- ektotoksēmija Ārīgas izcelsmes toksēmija
- pērlīgs Ārīgi vārīgs
- koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos
- air Ārija, meldija, dziedājums
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu
- cabaletta Ārijas un dueta noslēguma posms itāļu 19. gs. operās un oratorijās
- ārgalietis Ārinieks, ārpagastnieks, ārzemnieks
- Ārupīte Āriņa, Sūlas pieteka
- ārišķīgums Ārišķība (1)
- ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
- ārīgs Ārišķīgs
- saltumīgs Ārišķīgs
- lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls
- lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs
- pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums
- urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms
- urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
- spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
- ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija
- liecenieks Ārkārtas klaušinieks
- hipersensibilitāte Ārkārtēja jutība pret ārēju kairinājumu, piem., pret alergēniem
- ĀK Ārkārtējā komisija
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
- čē-pē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums
- čēpē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije")
- īpatīgs Ārkārtējs, neparasts
- hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās
- kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis
- hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums
- agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana
- bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles"
- hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās
- nežēlīgs Ārkārtīgi
- hiperakūts Ārkārtīgi akūts
- hipercianotisks Ārkārtīgi cianotisks
- satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze
- ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
- hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
- buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele
- tonnīgs Ārkārtīgi smags
- karbilamīns Ārkārtīgi smirdīgs, indīgs savienojums, kurā izociānskābes ūdeņraža atoms aizvietots ar ogļūdeņraža radikāli; izocianīds
- erētisks Ārkārtīgi uzbudināts
- bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti
- pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz
- pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels
- pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs
- pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs
- pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls
- pārvari Ārkārtīgi, pārlieku
- ārisks Ārkārtīgs
- hipertelēzija Ārkārtīgs gribas spēks
- skeletizācija Ārkārtīgs novājējums
- hiperpātija Ārkārtīgs slimīgums
- akromānija Ārkārtīgs uztraukums, plosīšanās, trakošana
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā
- fainomenāls Ārkārtīgs, izcils
- neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs
- Lychnis arkwrightii Ārkraita guntiņa
- lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu
- bandbērns Ārlaulības bērns
- bandubērns Ārlaulības bērns
- dabūtenis Ārlaulības bērns
- kārklinieks Ārlaulības bērns
- krūmbērns Ārlaulības bērns
- maukbērns Ārlaulības bērns
- meitasbērns Ārlaulības bērns
- meitbērns Ārlaulības bērns
- sūmis Ārlaulības bērns
- sūms Ārlaulības bērns
- benkāts Ārlaulības bērns, bastards
- Erwahlen Ārlava
- laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
- ĀM Ārlietu ministrija
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- ārmalieši Ārļaudis
- Ardvoka Ārmā - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
- ārmrestlings Ārmreslings
- Hebe armstrongii Ārmstronga hēbe
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
- ārvalstnieks Ārpagastnieks
- pārpagastnieks Ārpagastnieks, pārnovadnieks
- ārvalste Ārpagasts
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
- ārpusība Ārpasaule
- iekšpasaule Ārpasaules pretstats
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt
- delirants Ārprātīgais
- ārprātis Ārprātīgs
- ārprātnieks Ārprātīgs
- dumprātā Ārprātīgs, muļķīgs
- jucis Ārprātīgs, plānprātīgs
- frenetisks Ārprātīgs, plosīgs
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks
- durns Ārprātīgs; neprātīgs
- delirācija Ārprāts, trakums; murgi
- apukle Ārpus
- āraspus Ārpus
- ārspus Ārpus
- ekstraamniotisks Ārpus amnija, starp amniju un horiju esošs
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass
- ārpuse Ārpus kāda kopuma
- eksosomatisks Ārpus ķermeņa esošs
- proskripcija Ārpus likuma izsludināto personu saraksts
- exlex Ārpus likuma, likuma neaizsargāts
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta
- ārdraudze Ārpus sava pagasta esošs
- nesevī Ārpus sevis
- uz klaja lauka Ārpus telpām
- zem klajas debess Ārpus telpām
- ārienē Ārpus telpām, laukā
- laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā
- ārē Ārpus telpām; laukā
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā
- abenterisks Ārpus zarnām esošs, piem., audzējs, iekaisums
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu
- extra Ārpus, bez tam; ārkārtīgi
- ārsēš Ārpus, sāņus
- forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange")
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- eksoceloms Ārpusdīgļa dobums
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli
- endometrioma Ārpusdzemdes audzējs, kas sastāv no endometrija audiem
- āra Ārpuse
- āraspuse Ārpuse
- ārspuse Ārpuse
- āruspuse Ārpuse
- āriene Ārpuse (1)
- ārs Ārpuse (2)
- ārā Ārpusē (2)
- laukā Ārpusē (2), ārā (3)
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- IVF Ārpusķermeņa apaugļošana (latīņu "in vitro fertilization")
- periglaciāls Ārpusledāja
- ārpušnieks Ārpusnieks
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels
- fermi Ārpussistēmas garuma mērvienība kodolfizikā; 1 fermi = 10^-13^ cm (1 femtometrs)
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai
- megaparseks Ārpussistēmas garuma mērvienības - parseka atvasinājums, vienāds ar 1000 000 parsekiem
- miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu
- miligamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena tūkstošā daļa gammas, skaitliski vienāda ar nanogramu
- kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā
- vars Ārpussistēmas mērvienība maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai
- faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai
- janskis Ārpussistēmas starojuma spektrālā blīvuma mērvienība radioastronomijā, Jy
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
- ārrindu Ārrindas
- ars Ārs 1, laukuma mērvienība - 100 m^2^
- placis Ārs, lauks
- ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums
- jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē
- ārstiene Ārsta sieva
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments
- ārstene Ārste
- ārstiene Ārste
- dakterene Ārste
- dakterīša Ārste
- dokterka Ārste
- ērste Ārste
- saārstēt Ārstējot izraisīt ko nevēlamu
- aizārstēt Ārstējot ļaut aiziet; nomirt
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels
- daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās
- izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību)
- aizārstēt Ārstējot sadziedēt
- izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam
- zāļošana Ārstēšana
- alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm
- antigēnterapija Ārstēšana ar antigēnu, lai ierosinātu antivielu rašanos
- hemoterapija Ārstēšana ar asinīm
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada
- krioaeroterapija Ārstēšana ar aukstu gaisu
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults)
- heteroseroterapija Ārstēšana ar cita cilvēka serumu
- citoterapija Ārstēšana ar citolītisko vai citotoksisko serumu
- hirudoterapija Ārstēšana ar dēlēm (latīņu "hirūdin")
- gonadoterapija Ārstēšana ar dzimumdziedzeru ekstraktiem vai hormoniem
- animaloterapija Ārstēšana ar dzīvnieku palīdzību
- citoterapija Ārstēšana ar dzīvnieku šūnām vai to preparātiem
- elektrofototerapija Ārstēšana ar elektrisko gaismu
- elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu
- oleoterapija Ārstēšana ar eļļu
- fototerapija Ārstēšana ar gaismu
- klinoterapija Ārstēšana ar gultas režīmu
- heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā
- hloralizācija Ārstēšana ar hloralhidrātu
- hormonoterapija Ārstēšana ar hormoniem
- imūnterapija Ārstēšana ar imūnpreparātiem (vakcīnām, imūnserumiem u. c.)
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu
- anemopātija Ārstēšana ar inhalācijām
- jodterapija Ārstēšana ar jodu vai tā savienojumiem
- brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā
- aerojonterapija Ārstēšana ar jonizētu gaisu
- marinoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu
- talasoterapija Ārstēšana ar jūras klimatu un jūras peldēm
- aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni
- aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni)
- hipnoterapija Ārstēšana ar miegu vai hipnozi
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām
- oroterapija Ārstēšana ar piena sūkalām
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem
- orgānterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku orgāniem
- emanoterapija Ārstēšana ar rādija emanāciju
- rentgenoterapija Ārstēšana ar rentgenstariem
- rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu
- aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu
- psihoterapija Ārstēšana ar sistemātisku psihisku iedarbību
- oksigenoterapija Ārstēšana ar skābekli
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli
- psammoterapija Ārstēšana ar smiltīm siltu procedūru veidā
- opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem
- sulfonamīdterapija Ārstēšana ar sulfanilamīdu preparātiem
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā
- tireoterapija Ārstēšana ar vairogdziedzera preparātiem
- monoterapija Ārstēšana ar vienu ārstniecības līdzekli
- botrioterapija Ārstēšana ar vīnogām
- medikācija Ārstēšana ar zālēm, zāļu ordinēšana
- vapoterapija Ārstēšana ar zāļu līdzekļu vai citu šķidrumu tvaikiem vai lietojot šos līdzekļus izsmidzinātā veidā
- hidrokinēziterapija Ārstēšana ar zemūdens vingrinājumiem
- holeterapija Ārstēšana ar žulti
- biliterapija Ārstēšana ar žulti vai žults sāļiem
- naturopātija Ārstēšana bez medikamentiem, lietojot vienīgi fizikālos un diētiskos līdzekļus
- orinoterapija Ārstēšana kalnu klimatā
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija
- piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu
- fiziomedikālisms Ārstēšana, kurā izmanto tikai netoksiskus augu izcelsmes līdzekļus
- litoterapija Ārstēšana, kurā tiek izmantoti akmeņi (grieķu lithos)
- alkālijterapija Ārstēšana, lietojot sārmainu diētu, medikamentus, minerālūdeņus
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
- autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu
- kurācija Ārstēšana; apkopšana, gādība
- RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts")
- pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
- medikomanija Ārstēšanas kaislība
- baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa
- osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas
- diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus
- aeroterapija Ārstēšanās un norūdīšanās ar gaisu
- autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu
- autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma
- radioterapija Ārstēšanos metode, kurā izmanto radioaktīvos izotopus
- dakterēt Ārstēt
- dokterēt Ārstēt
- doktorēt Ārstēt
- lečīt Ārstēt
- ļečīt Ārstēt
- veseļot Ārstēt
- zālenēt Ārstēt
- zālīt Ārstēt
- kandavot Ārstēt (lauksaimniecības dzīvnieku)
- dziedēt Ārstēt (slimību)
- dziedināt Ārstēt (slimību)
- dziedēt Ārstēt (slimo)
- dziedināt Ārstēt (slimo)
- apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot
- uzvārdot Ārstēt ar vārdošanu, apvārdot
- zāļot Ārstēt ar zālēm
- vīvaļot Ārstēt vīvaļas
- vīveļot Ārstēt vīvaļas
- vīvelēt Ārstēt vīveles vārdojot
- kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu
- kaņģerēt Ārstēt zirgus
- lāpīt Ārstēt, dziedēt
- iezālēt Ārstēt, parasti ar ārstniecības augu novārījumu
- zālēt Ārstēt, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
- veselēt Ārstēt, veseļot
- zāļotājs Ārstētājs, pūšļotājs
- dakterēties Ārstēties
- dziedēties Ārstēties
- dziedināties Ārstēties
- lečīties Ārstēties
- zālenēties Ārstēties
- sasazālēties Ārstēties (ar zālēm)
- elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu
- pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
- zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
- dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna)
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde
- amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
- dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- eglītes Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- laumas Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- laumasslota Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- nešporka Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- skosta Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- skostiņi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- skujene Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- sparģele Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- sparguļi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
- zāles Ārstniecības augi, arī drogas
- baloda Ārstniecības augs sprigane, tarkšķene
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks
- dekokts Ārstniecības augu novārījums
- zāļu tēja Ārstniecības augu tēja
- balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
- aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts
- borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
- villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis")
- sollukss Ārstniecības ierīce - elektriska stipras gaismas spuldze ar reflektoru
- solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca
- raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem
- izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
- karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis")
- madakna Ārstniecības kliņģerīte
- kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
- altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga
- kumeliņš Ārstniecības kumelīte
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
- kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
- kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
- kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
- kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
- kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
- ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata")
- balzams Ārstniecības līdzeklis
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai
- antifebrīns Ārstniecības līdzeklis pret karstumu un sāpēm
- polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti
- apomorfīns Ārstniecības līdzeklis, morfīna derivāts; lieto kā vemšanas un atkrepošanas līdzekli
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
- antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām
- lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
- bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
- citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
- melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu
- allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām
- kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga
- bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis")
- cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
- taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos
- hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā
- biomicīns Ārstniecības preparāts no antibiotisko ārstniecības līdzekļu grupas
- sulfidīns Ārstniecības preparāts no sulfanilamidu grupas
- antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību
- dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai
- kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai
- kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls
- salfejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- salvijs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- sievumētra Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalbeja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalbejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalbējs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpetes Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpijas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpiņas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpiņi Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalveja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalvija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
- kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
- melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
- sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
- sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
- suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
- gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
- dzelzpuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis")
- dzelzspuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis")
- verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
- urne Ārstniecības vērmele ("Anchusa officinalis")
- zilacīte Ārstniecības vēršmēle
- simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji
- granula Ārstniecības zāļu graudiņš
- bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis")
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
- ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
- ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- modalitāte Ārstnieciska (gk. fizikāla) līdzekļa lietošanas veids vai nosacījumi
- konkokcija Ārstnieciska mikstūra, ko gatavo vārot
- inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas)
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem
- beberīcenzafte Ārstnieciska viela, kuras sastāvā ir kāds bārbeļu preparāts
- lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
- peloīdi Ārstnieciskās dūņas un to aizstājēji
- jatrotehnika Ārstnieciskās prakses tehnika vai paņēmieni
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai
- zālnice Ārstniecisko zāļu pārzinātāja, dziedniece
- apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums
- talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu
- viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy"
- procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums
- piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu
- cilvēkdokters Ārsts
- dakteris Ārsts
- dakters Ārsts
- doks Ārsts
- dokteris Ārsts
- dokters Ārsts
- doktors Ārsts
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu
- jatroastrologs Ārsts astrologs
- laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists
- leprologs Ārsts lepras diagnostikas un ārstēšanas speciālists
- otologs Ārsts speciālists ausu slimībās
- otiatrs Ārsts, ausu slimību speciālists
- Eskulāpijs Ārsts, dziednieks
- hakims Ārsts, gudrais, Austrumu filozofiju zinātājs
- allopats Ārsts, kas ārstē ar alopātiskiem līdzekļiem
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes
- panterapeits Ārsts, kas ārstējot prot lietot jebkuru derīgu ārstniecības līdzekli
- privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli
- obducents Ārsts, kas izdara obdukciju
- alopāts Ārsts, kas nav homeopāts
- kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs
- fitoterapeits Ārsts, kas specializējas fitoterapijā
- neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā jeb jaundzimušo aprūpē
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus
- gastrologs Ārsts, kuņģa slimību speciālists
- gastroenterologs Ārsts, kuņģa un zarnu slimību speciālists
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts
- aizvietotājārsts Ārsts, kurš uz laiku aizvieto pastāvīgi šajā amatā vai vietā strādājošo ārstu
- laringoskopists Ārsts, laringoskopijas speciālists
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- terapeuts Ārsts; slimnieku kopējs
- ĀKK Ārstu konsultatīvā komisija
- ārpusštata Ārštata
- ārštatnieks Ārštata darbinieks
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
- Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
- ārtaustis Ārtausts
- ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā
- ārtacis Ārtecis
- ārticis Ārtecis
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
- arum Ārumi
- araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
- epipremna Ārumu dzimtas ģints ("Epipremnum")
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
- scindapsis Ārumu dzimtas ģints ("Scindapsus")
- Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
- Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- aizrobeža Ārvalstis
- repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidīšana no valsts teritorijas vai no kāda tās rajona
- ārvalstinieks Ārvalstnieks
- ksenelazija Ārvalstnieku izraidījums
- ieceļošana Ārvalstnieku un (vai) bezvalstnieku ieceļošana kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi - imigrācija
- kompradors Ārvalsts atbalstītājs, tās aģents savā zemē
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks
- valūta Ārvalstu banknotes, monētas u. c.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- valvācija Ārvalstu metālnaudas vērtības noteikšana savas valsts naudas vienībās
- presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs
- svešzemes Ārzemes
- ārz. Ārzemju
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
- auslenders Ārzemnieks
- svešatnieks Ārzemnieks
- hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības
- ārenieks Ārzemnieks, svešinieks
- ofšors Ārzona - beznodokļu zona
- ectognatha Āržokleņi
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
- Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā
- Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē
- AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- ašrams Āšrams
- Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijā
- Atvaru ezers Ataru ezers Ādažu pagastā
- Ūdru ezers Ataru ezers Ādažu pagastā
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
- Atlasa kalni Atlass, kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos
- defenestrācija Ātra atbrīvošana no darba vai izslēgšana no politiskās partijas
- furiants Ātra bohēmiešu deja ar asiem akcentiem un mainīgu taktsmēru
- laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna
- džigs Ātra deja
- tahipnoe Ātra elpošana
- tahiprāģija Ātra funkcionālās reakcijas iestāšanas
- sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet
- lēkšus Ātrā gājienā, arī skrējienā
- tahifilakse Ātra imunizācija pret kāda seruma vai ekstrakta toksisko iedarbību ar iepriekšējām nelielas devas injekcijām
- putējiens Ātra izputēšana
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā)
- klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā
- tahipsihija Ātra psihisku procesu norise
- oksilālija Ātra runa
- ātrruna Ātra runāšana
- džaivs Ātra sarīkojumu deja
- vansteps Ātra sarīkojumu deja
- dirboņa Ātra skriešana vai bēgšana
- strauja Ātra straume, straume upes izliekumā
- alegro Ātrā tempā
- presto Ātrā tempā (ātrāk par alegro)
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība
- erētisms Ātra un spēcīga reaģēšana uz kairinājumu
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu
- pindzele Ātra, kustīga sieviete
- krateklis Ātra, moderna deja
- kratulis Ātra, moderna deja
- birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- bugivugi Ātra, ritmiska deja
- dirbiens Ātra, strauja kustība
- zibenica Ātra, strauja sieviete
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais
- REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement")
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem
- atšvitināt Ātrās apļveida kustībās (dejojot) atvirzīt
- dirba Ātras dabas cilvēks
- dirša Ātras dabas cilvēks
- diršans Ātras dabas cilvēks
- perpelis Ātras dabas cilvēks
- tītarbiksis Ātras dabas cilvēks
- tīterbiksis Ātras dabas cilvēks
- vurpis Ātras dabas cilvēks
- zibsnis Ātras dabas cilvēks
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas
- karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs
- aizkaitināms Ātras dabas, ātrsirdīgs
- aumaļīgs Ātras dabas, straujš, pārmērīgs
- zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks
- cupst Ātras darbības raksturojums
- karsa Ātras dusmas
- spulgt Ātras kustības raksturojums
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu
- sarkanais krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu
- Sarkanais Krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
- načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
- fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
- sazans Ātraudzīga karpu dzimtas zivs
- ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu
- auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni)
- jorkšīri Ātraudzīgu cūku šķirne
- berkšīrs Ātraudzīgu cūku šķirne; Berkšīras cūkas
- aberdinangusi Ātraudzīgu gaļas govju šķirne
- prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne
- ātraudži Ātraudzis
- ātrauģis Ātraudzis
- agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem)
- birzūklis Ātraudža egle
- ātraudzis Ātraudži
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai)
- tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts
- dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai
- rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem
- superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu
- izskaitīt Ātrēķināt no algas
- ferrotipija Ātrfotogrāfija uz dzelzs skārda
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
- kliperis Ātrgaitas buru kuģis
- platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
- klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju)
- ātrtecis Ātrgājējs
- audeniski Ātri
- cak-cak Ātri
- celere Ātri
- fiksi Ātri
- greti Ātri
- grieti Ātri
- noši Ātri
- pafikso Ātri
- švurkt Ātri
- žik-žik Ātri
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- samikāt Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
- samikot Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam
- izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert
- iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt
- pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
- pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
- sprukt Ātri, bēgšus virzīties
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
- sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
- nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot (4)
- švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties
- žvakstināt Ātri, enerģiski kustināt, trauku ar šķidrumu
- švuncīgi Ātri, enerģiski, sparīgi
- pusrikšā Ātri, gandrīz skrienot
- slaidus Ātri, gludi, bez kavēkļiem
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
- dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu
- štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku)
- vamzēt Ātri, kārīgi ēst
- atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ
- bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst
- lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt
- noklabināt Ātri, monotoni norunāt
- krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt
- strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
- sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku)
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
- kluit Ātri, negausīgi ēst
- rīt Ātri, negausīgi ēst
- norīt Ātri, negausīgi noēst
- pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko)
- jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
- patarkšēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt
- patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt
- vatelēt Ātri, nesaprotami un daudz runāt
- putrot Ātri, neskaidri runāt
- vienklāpšus Ātri, neveikli
- šķeterēt Ātri, neveikli skriet, bēgt
- kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt
- eideliski Ātri, palēkdamies (iet)
- eideniski Ātri, palēkdamies, lepni
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos
- pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt
- varžāt Ātri, pavirši lāpīt, šūt
- varžot Ātri, pavirši lāpīt, šūt
- piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt; ātri, pavirši piezīmēt
- savaržāt Ātri, pavirši salāpīt, sašūt
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
- sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
- aizkātot Ātri, raitā solī aiziet
- čakls Ātri, raiti, naski
- sagumzāt Ātri, rijīgi apēst
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
- dirbuļot Ātri, sasteigti runāt
- sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
- siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
- sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
- sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
- novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
- kluinīt Ātri, steidzīgi ēst
- skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt
- drīzens Ātri, steidzīgi, drīzumā
- izgūtnēm Ātri, steidzīgi, nejauši
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt)
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties)
- iegūtnēm Ātri, steigā
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt)
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
- iesadrāzties Ātri, steigā ieskriet
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā)
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml)
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko)
- izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko)
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1)
- drāzties Ātri, steigā skriet
- drēbt Ātri, steigā skriet
- drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties
- nesties Ātri, steigā skriet; drāzties
- izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot
- taga Ātri, steigšus
- vienklupšus Ātri, steigšus
- žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt
- virkšēt Ātri, steigšus runāt
- rapidamente Ātri, strauji
- aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties
- aizjozt Ātri, strauji aizskriet
- apkašāt Ātri, strauji apiet (kam apkārt)
- apkasīt Ātri, strauji apiet (kam apkārt)
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- straujot Ātri, strauji iebilst
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā)
- izleksīt Ātri, strauji izēst
- izlupīt Ātri, strauji izēst
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.)
- izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko)
- nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu)
- nocirst Ātri, strauji noiet, noskriet
- nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt
- novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest
- nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt
- apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt)
- pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
- pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko)
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli)
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties
- piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās)
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties
- sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
- sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
- uzvālēt Ātri, strauji uzbrukt
- uzjozt Ātri, strauji uzskriet
- brāzeniski Ātri, strauji, steigšus
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1)
- pronto Ātri, veikli
- šparki Ātri, veikli
- žip Ātri, veikli
- aizdiknīt Ātri, veikli aizskriet
- aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt)
- atšmarnavāt Ātri, veikli atnākt
- atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp; ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.)
- iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā)
- izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko)
- padiegt Ātri, veikli paskriet
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- piekašāt Ātri, veikli pienākt, pieiet
- piekātot Ātri, veikli pienākt, pieiet
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
- diegt Ātri, veikli skriet
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet
- nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet
- piksi Ātri, veikli, izveicīgi
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt
- nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
- rapido Ātri, žigli
- sollecitato Ātri, žigli; rosīgi
- živaj Ātri; ātrāk
- pikši Ātri; īsi, noteikti
- tosto Ātri; steidzīgi
- ras-ras Ātri; uz ātru roku
- veloce Ātri; žigli, veicīgi
- masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties
- ātrējs Ātrīgs, ātrs
- Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
- Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
- Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Namiba-Naukluftas nacionālais parks atrodas Namībijā, Āfrikas dienvidrietumos, izveidots 1907. g., platība - 49768 km^2^
- Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- kursīvs Ātrraksta veids latīņu un grieķu rakstībā
- ātrrakstība Ātrraksts
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus
- fikss Ātrs
- jātrs Ātrs
- sukrs Ātrs
- riksis Ātrs (cilvēka) skrējiens
- vējains Ātrs (par zirgu)
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos
- lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās
- drāziens Ātrs skrējiens, brauciens
- švipstiens Ātrs stāsts
- strauma Ātrs ūdens tecējums
- estafete Ātrs vēstnesis jāšus, kara kurjers
- žuklis Ātrs zirgs
- ašs Ātrs, arī straujš, veikls
- acuzmetiens Ātrs, īslaicīgs skatiens
- svilis Ātrs, karsts cilvēks
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks
- aksts Ātrs, mudīgs, žigls
- strebulains Ātrs, nemierīgs, steidzīgs
- dreberis Ātrs, nevaldāms zirgs
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks
- dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks
- skrebelīgs Ātrs, paviršs, nekārtīgs
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis
- strauls Ātrs, spējš
- svelotīgs Ātrs, steidzīgs
- drīzgājums Ātrs, steidzīgs gājiens
- krušs Ātrs, steidzīgs, veikls
- rints Ātrs, straujš
- strāps Ātrs, straujš
- šutrs Ātrs, straujš
- vāsmīgs Ātrs, straujš
- nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem)
- naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem)
- naigs Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- knašs Ātrs, straujš; arī veikls
- švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis
- švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis
- skriejš Ātrs, tāds (zirgs), kas labprāt pārvietojas skriešus
- naiks Ātrs, veikls
- šnells Ātrs, veikls
- pikss Ātrs, veikls, izveicīgs
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks
- skrāpsns Ātrs, veikls, straujš, skarbs
- apsviedīgs Ātrs, veikls; izdarīgs
- kaisīgs Ātrs, viegli aizkaitināms
- drīzs Ātrs, žigls
- drīžs Ātrs, žigls
- graitai Ātrs, žigls
- žibens Ātrs, žigls
- straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi)
- griets Ātrs, žigls, mudīgs
- masns Ātrs, žigls, veicīgs
- mudīgs Ātrs; arī veikls
- prompts Ātrs; tāds, kas visu izdara precīzi laikā
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks
- eidens Ātrskrējējs
- ātrslēdzis Ātrslēdzējs
- slidskriešana Ātrslidošana
- šorttreks Ātrslidošanas sporta veids (īsajā celiņā)
- slidskrējējs Ātrslidotājs
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- medzotinto Ātrspiedes vara iespiedums Rembranta gaismas gravīras veidā
- altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā
- ātršauja Ātršaušana
- mezgls Ātruma mērvienība - 1852,2 metri jeb viena jūras jūdze stundā (=0,5145 m/s); saīsinājums - kn (angļu "knot")
- kn Ātruma mērvienība - mezgls (angļu "knot")
- brujārs Ātrumā uzrakstīts, uzzīmēts, pamatīgi neizstrādāts
- korobka Ātrumkārba
- dops Ātrumposms (autorallijā)
- ašība Ātrums
- fuga Ātrums
- taktātrums Ātrums (frekvence), ar kādu taktētējs ģenerē taktimpulsus
- temps Ātrums (norisei, darbībai u. tml.)
- žiglība Ātrums, mudīgums, žiglums, veiklums
- celerita Ātrums, veiklība
- drīzums Ātrums, žiglums
- jozīte Ātrums, žiglums
- hods Ātrums; temps
- ātrumsacīkstes Ātrumsacensības
- gonka Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
- gonkas Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
- kurjervilciens Ātrvilciens
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- TGV Ātrvilciens (fr. "train a grande vitesse")
- ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Lāčplēša ezers Audze, ezers Ārlavas pagastā
- Aldzes ezers Audzes ezers Ārlavas pagastā
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- helebarde Āva - seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā
- Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo")
- āvāklis Āveklis
- Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā
- džaikstīties Āvīties vaibstoties
- aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom
- āzinis Āzenis
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
- mozēties Āzēties; nerroties
- sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
- Bubalus arnee Āzijas bifelis
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā
- Bubalus arnee forma bubalis Āzijas mājas bifelis
- Harmonya axiridis Āzijas mārīte
- Mertensia asiatica Āzijas mertensija
- aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji
- Trollius asiaticus Āzijas saulpurene
- Tapirus indicus Āzijas tapirs
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
- Trachelospermum asiaticum Āzijas trahelosperma
- Cinclus pallasii Āzijas ūdensstrazds
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi
- ASEM Āzijas un Eiropas samits (Asia-Europe Meeting")
- APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation")
- Cissa chinensis Āzijas zaļžagata, arī zaļā žagata
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- āži Āzis
- kazbuks Āzis
- kazuls Āzis
- ozs Āzis
- kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot
- Baļunovka Āzišķu ezers Prodes pagastā
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- āžāda Āža āda
- krecināt Āža balsī dziedāt
- āžarags Āža rags
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments
- Āžkalna dzirnavu ezers Āžkalna ezers
- Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā
- triglochin Āžloki
- āžaloki Āžloki ("Triglochin")
- juncaginaceae Āžloku dzimta
- bukurags Āžrags
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
- Āšu ezers Āžu ezers Rumbas pagastā
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
- kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
- Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
- ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji
- bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā
- ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā
- ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā
- dāmara Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri
- herero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri
- ovaherero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri
- ovambo Bantu nēģeru tauta DR Āfrikā
- secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR
- ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
- baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
- vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- bečuāņi bečuāni - tauta Botsvānā, DĀR un Zimbabvē
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
- bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi
- bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati
- barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi
- Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
- salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
- Izmaēls Bībelē - Ābrama un Hāgaras dēls, izmaēliešu ciltstēvs
- Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
- Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
- Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
- Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā
- medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas
- Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem
- barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Ekvatoriālā Āfrika Centrālā Āfrika
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu
- Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā
- Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs)
- kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
- Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
- baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā
- melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi
- SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
- theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
- Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā
- āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji
- SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization")
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
- Tikse Dieva vārds vairākās bantu valodās Āfrikas dienvidos
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1)
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
- juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
- kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
- pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā
- sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
- dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem
- dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
- kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- ārenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- ābelnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ābeles" iedzīvotāji
- āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
- gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim
- Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- āženieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" (senāk - "Āžmuiža") iedzīvotāji
- Līlastes Dūņezers Dūņezers, ezers Ādažu pagastā
- Dūņu ezers Dūņezers, ezers Ādažu pagastā
- Dūņu-Lilastes ezers Dūņezers, ezers Ādažu pagastā
- turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos
- Enohs ebreju mitoloģijā - Ādama pēctecis septītajā paaudzē, kas nodzīvojis 365 gadus, Metuzāla tēvs
- Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus
- Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas
- Zāra ebreju mitoloģijā - Sāra, vecākā patriarha Ābrahama sieva
- Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks
- Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu
- Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.)
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
- Eurāzija Eirāzija, Eiropas un Āzijas kontinents kopā
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas)
- EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
- elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.)
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
- Comext ES Ārējās tirdzniecības statistikas datubāze
- eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
- Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.)
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- fizostigmīns ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga tā saucamajām Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā
- Mālezers ezers Ādažu pagastā, platība - 4,8 ha; Matezers
- Kreiļu ezers ezers Ādažu pagastā, platība 2,8 ha
- Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre
- Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers
- Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas
- Abhebida ezers ezers Etiopijā un Džibutijā (_Ābnē Bid Hāykʻ_), platība 320 km^2^ (~17x19 km), maksimālais dziļums 37 m
- Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos
- Pīļu ezers ezers Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība - <1 ha
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā
- Eijerens ezers Norvēģijā, Ākešhusas un Estfollas filkē
- Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m
- Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
- Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
- Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis
- Melnezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha
- Nojniekezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers
- Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
- Lingas ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība — 6,9 ha
- Ābelītis ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
- Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
- Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
- Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
- njanza Ezers; Āfrikas ezeru nosaukumos sastopams vārds
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
- Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
- spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem
- Gabonas Republika Gabona, valsts Ekvatoriālajā Āfrikā
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
- eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu
- rauriki Gallu cilts pie Reinas, starp Āru un Vogeziem, ap 1. gs. p. m. ē.
- Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
- Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem
- rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella"
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
- Grejamstauna Greiemstauna - pilsēta DĀR
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
- ālandnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Ālande" (arī "Ālanda") iedzīvotāji
- ārenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā)
- Centrālāfrika ģeogrāfiski nenorobežots un tādēļ dažādā nozīmē lietots jēdziens, ar ko saprot zemes Āfrikas kontinenta vidienē
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
- Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
- ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- hukā Indiešu ūdenspīpe, kas ieviesusies arī Āfrikā un citur
- sitāra Indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem; sītara
- Banādiras krasts Indijas okeāna Āfrikas piekraste, aptuveni no Mogadīšo līdz Gvardafui ragam
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu
- Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
- Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS
- Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam)
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam
- Hābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Ābelam
- Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā
- Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
- Garkalnes novada teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ādažu un Ropažu pagasta teritorijā
- Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
- Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms)
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru
- ābelieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji
- auseklieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji
- brodieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" iedzīvotāji
- lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
- Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
- Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
- Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums
- saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji
- saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji
- Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
- slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji
- slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
- āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
- Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums
- agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
- kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
- kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
- Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Beninas līcis jūras līcis Āfrikā, Gvinejas līča ziemeļu daļā, Ganas, Togo, Beninas un Nigērijas piekrastē
- Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos
- Bengo līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, Angolas Bengo provinces rietumos un Luandas provinces ziemeļrietumos
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Pētera Lielā līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļrietumu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, garums — 80 km, platums dienvidu daļā — \~200 km
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Litlminčs jūras šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m
- Olandshavs jūras šaurums Baltijas jūras ziemeļu daļā, kas to savieno ar Botnijas līci, starp Zviedriju un Ālandu salām
- Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
- Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
- Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
- Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
- Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
- aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
- Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
- Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m
- Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m
- Kāpas kalni kalni Āfrikas dienvidos, Dienvidāfrikas Republikā, garums - \~700 km, vidējais augstums - 1500-1700 m, augstākā virsotne - 2326 m; Kāpzemes kalni
- Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m
- Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
- digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā
- Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m
- argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars
- Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m
- Ālādāgs kalnu grēda Irānā (_Ālādāgh, Kūh-e_), Ziemeļhorasānas ostānā
- Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
- Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
- Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas
- vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā
- Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru
- Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km
- Ārgava kantons Šveices ziemeļos (_Aargau_), pie robežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
- kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
- solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos
- Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
- meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
- Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR)
- asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā
- Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru
- koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu
- Kokas Kokas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - \~3 ha
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
- kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas
- Kongo Kongo Demokrātiskā Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
- Kongo Kongo Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika
- Austrālija kontinents dienvidu puslodē (_Australia_), dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 6 štati un 2 teritorijas, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.)
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
- ukambīns Kristālisks alkaloids Āfrikas bultu inde, darbojas līdzīgi strofantīnam
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai
- Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
- marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm; ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā)
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
- piretrs kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem
- circeņprusaki kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā
- laptauriņš kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos
- goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
- Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
- Kuenluns Kunluns, kalnu sistēma Āzijā
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.)
- Kurdu kalni Kurdistānas kalni Āzijas dienvidrietumos
- vaļgalvis Kurpjknābis - reti sastopams Āfrikas purvu putns
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- Kuanda Kvando, upe Āfrikā
- Kuanga Kvango, upe Āfrikā
- Kuanza Kvanza, upe Āfrikā
- ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
- ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- balzamāboli Ķirbju dzimtas siltzemju augi, D Āzijā
- gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
- LĀB Latvijas Ārstu biedrība
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
- Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos, anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu
- Lesota Lesoto, valsts Ārfikā
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā
- Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km
- Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
- kalema Lieli jūras bangu viļņi R-Āfrikas piekrastē pie Gvinejas
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem
- sekretārs liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas
- jaks liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā
- Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe
- Līlastes ezers Lilastes ezers Ādažu pagastā
- Līlastes-Dūņu ezers Lilastes un Dūņezers Ādažu pagastā
- knifolija Liliju dzimtas dekoratīvs augs, dzimtene Āfrika, Latvijā audzē stādījumos, zālienos, ziedi vārpās sarkani, oranži, dzelteni, sārti, brūni
- Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums
- ārciemieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji
- āsterieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Āstere" iedzīvotāji
- Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Limpopa Limpopo, upe Āfrikas dienvidos
- Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums
- Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
- Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
- Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs
- Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām
- perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
- vadaji Mabi - tauta Āfrikā
- prēadamisms Mācība, ka ļaudis bijuši arī pirms Ādama
- Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (_Vostočno-Sibirskoe more_), Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu
- Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m
- Malāvi Malāvija, valsts Āfrikas austrumu daļā
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju
- Matezers Mālezers Ādažu novadā
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
- Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā
- Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
- Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
- Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
- ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Abeliški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeliški" nosaukuma variants
- medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā
- Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”)
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
- gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā
- mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas
- kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils)
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
- āpriedes mikrorajons _Āgenskalna priedes_ Rīgā
- suaheli Mistru tauta Āfrikas austrumu piekrastē; suaheļi
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
- goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu
- Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!"
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- ziloņcirslis neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti
- Sūlaskera neliela sala Atlantijas okeānā, ziemeļos no Ārējām Hebridu salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas
- Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos
- Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā
- mirre neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas
- meža kaķis neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos)
- Flennanu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeānā, Ārējo Hebridu salu ziemeļaustrumos
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
- niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā
- behemots Nīlzirgs - masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā); hipopotams
- Nesa Niša - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, tās nosaukums angļu valodā
- giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā
- Njasa Njasa ezers - Ņasas ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā
- Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils)
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Nojnieku ezers Nojniekezers, ezers Ārlavas pagastā
- Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
- Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū
- Malāvi ezers Ņasas ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā
- gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā
- ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas
- Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas
- akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- Austrumazerbaidžāna ostāns Irānā (_Āzarbāyejān-e Sharqi_), valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ardabīlas un Rietumazerbaidžānas ostānu, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu
- Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
- Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu
- Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā
- Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja
- Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
- Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja
- Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
- Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai
- livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga
- Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
- Ārlavas parks parks Talsu novada Ārlavā, platība — 8,7 ha, aug 14 vietējās un 30 introducētās koku un krūmu sugas
- landstings Parlamenta tipa pašvaldība Ālandu salās (Somijā)
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas
- žirafe pārnadžu kārtas dzimta ("Giraffidae"), pie kuras pieder četru Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām
- nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
- Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
- Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
- āķgalnieki Pāvilostas pilsētciemata (agrāk - "Āķgals") iedzīvotāji
- Indijas pāvs pāvu suga ("Pavo cristatus"), kas izplatīta Āzijā
- Noa pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass
- Ismaēls pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu
- Vuordauka Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" nosaukums latgaliski
- Vordauka Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" otrs nosaukums
- jako Pelēkais Āfrikas papagailis, kas viegli pieradināms
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
- herpetotherinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kuras pārstāvji Latvijā nav sastopami, dzīvo Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas subtropu un tropu mežos
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3
- negrilli Pigmeji - ciltis Centrālajā Āfrikā, neliela auguma cilvēki
- pundurtauta Pigmeji, tautu grupas gk. Āfrikas tropos ar pieaugušu vīriešu augumu līdz 150 cm
- pretēji notikumi pilna notikumu kopa, kas sastāv no diviem nesavienojamiem notikumiem A un B, notikumu B sauc par notikuma A negāciju un apzīmē ar simbolu Ā, to varbūtību summa ir 1
- Nogales parka dīķis Pils ezers Ārlavas pagastā
- Āgča pilsēta Afganistānā (_Āqchah_), Džouzdžānas vilajetā
- Ārkadelfija pilsēta ASV (_Arkadelphia_), Ārkanzasas štatā, 10650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beitsvila pilsēta ASV ("Batesville"), Ārkanzasas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bentona pilsēta ASV ("Benton"), Ārkanzasas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blaitvila pilsēta ASV ("Blytheville"), Ārkanzasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kabota pilsēta ASV ("Cabot"), Ārkanzasas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kemdena pilsēta ASV ("Camden"), Ārkanzasas štatā, 11550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Ārkanzasas štatā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eldoreido pilsēta ASV ("El Dorado"), Ārkanzasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ārkanzasas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Foristsitija pilsēta ASV ("Forrest City"), Ārkanzasas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortsmita pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Herisona pilsēta ASV ("Harrison"), Ārkanzasas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hopa pilsēta ASV ("Hope"), Ārkanzasas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hotspringsvilidža pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hotspringsa pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti)
- Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ārkanzasas štatā, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džonsboro pilsēta ASV ("Jonesboro"), Ārkanzasas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Litlroka pilsēta ASV ("Little Rock"), Ārkanzasas štata administratīvais centrs, 197700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magnolija pilsēta ASV ("Magnolia"), Ārkanzasas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malverna pilsēta ASV ("Malvern"), Ārkanzasas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momela pilsēta ASV ("Maumelle"), Ārkanzasas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mauntinhoma pilsēta ASV ("Mountain Home"), Ārkanzasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nortlitlroka pilsēta ASV ("North Little Rock"), Ārkanzasas štatā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peragulda pilsēta ASV ("Paragould"), Ārkanzasas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Painblafa pilsēta ASV ("Pine Bluff"), Ārkanzasas štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rodžersa pilsēta ASV ("Rogers"), Ārkanzasas štatā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raselvila pilsēta ASV ("Russellville"), Ārkanzasas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sērsi pilsēta ASV ("Searcy"), Ārkanzasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sailomspringsa pilsēta ASV ("Siloam Springs"), Ārkanzasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Springdeila pilsēta ASV ("Springdale"), Ārkanzasas štatā, 76500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teksārkana pilsēta ASV ("Texarkana"), Ārkanzasas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vanbjūrena pilsēta ASV ("Van Buren"), Ārkanzasas štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestmemfisa pilsēta ASV ("West Memphis"), Ārkanzasas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belavista pilsēta ASV, Ārkanzasas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bentonvila pilsēta ASV, Ārkanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā
- Ata pilsēta Beļģijā (_Ath_), Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.); Āta
- Keiptauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Durbana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta
- Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
- Akordata pilsēta Eritrejā (_Ākʾordat_), Gaša-Barka zobā, 25000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Aseba pilsēta Eritrejā (_Āseb_), tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Adi Dairo pilsēta Etiopijā (_‘Ādi Da'iro_), Tigrajas kilila ziemeļos
- Abaala pilsēta Etiopijā (_Āba'ala_), Afaras kililā, 4800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Adigrata pilsēta Etiopijā (_Āddīgrat_), Tigrajas kilila ziemeļaustrumu daļā
- Adiszemena pilsēta Etiopijā (_Āddīs Zemen_), Amaras kililā
- Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā
- Adi Remeca pilsēta Etiopijā (_Ādī Remetsʾ_), Tigrajas kililā
- Agarfa pilsēta Etiopijā (_Āgarfa_), Oromijas kililā
- Agere Marjama pilsēta Etiopijā (_Āgere Maryam_), Oromijas kililā
- Aleta Vendo pilsēta Etiopijā (_Ālēta Wendo_), Dienvidu tautu kilila austrumu daļā
- Amaro pilsēta Etiopijā (_Āmaro_), Sumale / Somāli kilila rietumos
- Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā
- Areka pilsēta Etiopijā (_Āreka_), Dienvidu tautu kililā
- Ardžo pilsēta Etiopijā (_Ārjo_), Adisabebas kililā
- Asajta pilsēta Etiopijā (_Āsayta_), Afaras kilila administratīvais centrs
- Asasa pilsēta Etiopijā (_Āsasa_), Oromijas kililā
- Asbe Teferi pilsēta Etiopijā (_Āsbe Teferī_), Oromijas kilila ziemeļu daļā
- Asebota pilsēta Etiopijā (_Āsebot_), Oromijas kilila ziemeļos
- Asela pilsēta Etiopijā (_Āsela_), Oromijas kililā
- Ataje pilsēta Etiopijā (_Āt’aye_), Amaras provinces austrumos
- Avašsebatkilo pilsēta Etiopijā (_Āwash Sebat Kīlo_), Afaras kilila dienvidos
- Avasa pilsēta Etiopijā (_Āwassa_), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Adva pilsēta Etiopijā ("Ādwa"), 2000 m vjl., 43000 iedzīvotāju (2007. g.), pirmajā karā starp Itāliju un Etiopiju itālieši šeit cieta sakāvi (1896. g. 1. martā)
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā
- Ābu Rouda pilsēta Indijā (_Ābu Road_), Rādžastānas štata dienvidu daļā
- Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā
- Ādilābāda pilsēta Indijā (_Ādilābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štata ziemeļrietumos, 149400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ādoni pilsēta Indijā (_Ādoni_), Āndhra Pradēša štata rietumu daļā
- Ālīpurduāra pilsēta Indijā (_Ālīpur Duār_), Rietumbengāles štatā
- Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos
- Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes
- Āmbāsa pilsēta Indijā (_Āmbāsa_), Tripuras štatā
- Āmbūra pilsēta Indijā (_Āmbūr_), Tamilnādas štata ziemeļu daļā
- Ānanda pilsēta Indijā (_Ānand_), Gudžarātas štatā
- Anantagiri pilsēta Indijā (_Anantagiri_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumu daļā
- Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā
- Ārani pilsēta Indijā (_Ārani_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
- Āšta pilsēta Indijā (_Āshta_), Madhja Pradēšas štatā
- Asifābāda pilsēta Indijā (_Asifābād_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļu pierobežā
- Āsika pilsēta Indijā (_Āsika_; ଆସିକା), Orisas štatā
- Ātmakūra pilsēta Indijā (_Ātmakūr_), Āndhra Pradešas štata dienvidaustrumu daļā
- Atmākūra pilsēta Indijā (_Atmākūr_), Āndhra Pradešas štata vidusdaļā
- Ātūra pilsēta Indijā (_Āttūr_), Tamilnādas štatā
- Āzamgarha pilsēta Indijā (_Āzamgarh_), Utarpradēšas štata austrumu daļā
- Badepalle pilsēta Indijā (_Badepalle_), Āndhra Pradeša štatā
- Badvela pilsēta Indijā (_Badvel_), Āndhra Pradēša štatā
- Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Khammama pilsēta Indijā (_Khammam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 305000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nizāmābāda pilsēta Indijā (_Nizāmābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 311100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rāmagundama pilsēta Indijā (_Rāmagundam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 252300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Surjāpeta pilsēta Indijā (_Suriāpet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 149000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Varangala pilsēta Indijā (_Warangal_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 704500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elūru pilsēta Indijā ("Eluru"), Āndhra Pradēšas štatā, 190100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kākināda pilsēta Indijā ("Kākināda"), Āndrha Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 312500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nellūru pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bāpatla pilsēta Indijā, Āndhra Pradešas štata austrumu daļā
- Bellampalle pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štata ziemeļu daļā
- Guntūru pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, 514700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Vidžajavāda pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 1048000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tuni pilsēta Indijā, Āndhras Pradēšas štatā
- Vidžajanagarama pilsēta Indijā, Āndhras Pradēšas štatā
- Višākhapatnama pilsēta Indijā, Āndhras Pradēšas štatā, Bengālijas līča piekrastē, 2036000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nalgonda pilsēta Indijā, Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 154300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ābpahša pilsēta Irānā (_Āb Pakhsh_, persiešu آب پخش), Būšehras ostānā, 18900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ābādetaška pilsēta Irānā (_Ābādeh Tashk_), Fārsas ostānā, 6200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ābāde pilsēta Irānā (_Ābādeh_), Fārsas ostāna ziemeļos 1890 m vjl., 59000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ābdānāna pilsēta Irānā (_Ābdānān_), Īlāmas ostānā, 125300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Ābešahmada pilsēta Irānā (_Ābesh Aḩmad_, آبش احمد), Austrumazerbaidžānas ostānā, \~2700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ābgarma pilsēta Irānā (_Ābgarm_), Kazvīnas ostāna dienvidrietumu daļā, \~6300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Ābjeka pilsēta Irānā (_Ābyek_, آبیک), Kazvīnas provincē, \~60000 iedzīvoāju
- Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā
- Ājaska pilsēta Irānā (_Āyask_), Dienvidhorasānas ostāna ziemeļos
- Āmola pilsēta Irānā (_Āmol_), Māzenderānas ostānā
- Āgkala pilsēta Irānā (_Āq Qalā_), Golestānas ostānā
- Āgkanda pilsēta Irānā (_Āqkand_), Austrumazerbaidžānas ostāna dienvidaustrumos
- Ārāna-Bīdgola pilsēta Irānā (_Ārān va Bīdgol_), Isfahānas ostāna ziemeļrietumu daļā
- Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā
- Asadābāda pilsēta Irānā (_Asad Ābād_), Hamadānas ostānā
- Āštijāna pilsēta Irānā (_Āshtīān_), Markazī ostānā
- Āstāne pilsēta Irānā (_Āstāneh_), Markazī ostāna dienvidrietumu daļā
- Āvadža pilsēta Irānā (_Āvaj_), Kazvīnas ostāna dienvidu daļā
- Āvādžīga pilsēta Irānā (_Āvājīq_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumos
- Āzādšahra pilsēta Irānā (_Āzād Shahr_), Golestānas ostānā
- Ābbara pilsēta Irānā ("Āb Bar"), Zandžānas ostāna ziemeļaustrumos, 4900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ābdāna pilsēta Irānā ("Ābdān"), Būšehras ostāna dienvidu daļā, 6100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Horamābāda pilsēta Irānā ("Khorram Ābād"), Luristānas ostāna administratīvais centrs, 333900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Āstāra pilsēta Irānas ziemeļos (_Āstārā_), Gīlānas ostānā, Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Azerbaidžānu, \~20000 iedzīvotāju
- Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju
- Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
- Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados
- Svonzi pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 172200 iedzīvotāju (2005. g.); Ābertau
- Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs
- Lagosa pilsēta Nigērijas Dienvidrietumos ("Lagos"), atrodas Beninas līča (Gvinejas līča daļa) salās un kontinenta piekrastē, 2. lielākā (aiz Kairas) Āfrikas pilsēta, 7938000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lillestrema pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jesheima pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ārifvāla pilsēta Pakistānā (_Ārifwāla_), Pendžābas štatā
- Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
- Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
- Mariehamna pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina
- Bādcurcaha pilsēta Šveicē (_Bad Zurzach_), Ārgavas kantonā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādene pilsēta Šveicē (_Baden_), Ārgavas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brēmgartene pilsēta Šveicē (_Bremgarten_), Ārgavas kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bruga pilsēta Šveicē (_Brugg_), Ārgavas kantonā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laufenburga pilsēta Šveicē (_Laufenburg_), Ārgavas kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lencburga pilsēta Šveicē (_Lenzburg_), Ārgavas kantonā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oftringene pilsēta Šveicē (_Oftringen_), Ārgavas kantonā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reinaha pilsēta Šveicē (_Reinach_), Ārgavas kantona dienvidos, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reinfeldene pilsēta Šveicē (_Reinfelden_), Ārgavas kantonā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vetingene pilsēta Šveicē (_Wettingen_), Ārgavas kantonā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volene pilsēta Šveicē (_Wohlen_), Ārgavas kantonā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ārburga pilsēta Šveicē ("Aarburg"), Ārgavas kantonā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaizerštūle pilsēta Šveicē ("Kaiserstuhl"), Ārgavas kantonā, 2130 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klingava pilsēta Šveicē ("Klingnau"), Ārgavas kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mellingene pilsēta Šveicē ("Mellingen"), Ārgavas kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Špreitenbaha pilsēta Šveicē ("Spreitenbach"), Ārgavas kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cofingene pilsēta Šveicē (fr. "Zofingue", vācu un it. "Zofingen"), Ārgavas kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ārava pilsēta Šveices ziemeļos (_Aarau_), Āres krastā, Ārgavas kantona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kartjē pilsēta Venecuēlā ("Āmazonas"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais
- Genesis Pirmā Mozus grāmata Vecajā Derībā ar stāstījumu par pasaules radīšanu, Grēku plūdiem, Ādamu un Ievu u. c.
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu
- Namakvalenda Plakankalne Āfrikas dienvidrietumos ("Namaqualand"), vidējais augstums - 1000-1200 m, Karasberga masīvā - līdz 2202 m, Oranža dala to 2 daļās
- Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti
- Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
- Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m)
- jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu
- palmcivetas Plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Paradoxurus"), nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 43-71 cm, masa - 1,5-4,5 kg), dzīvo mežos, uzturas gk. kokos, Āzijas dienvidaustrumu daļā līdz Indonēzijai, 3 sugas
- hiaina Plēsīgs zvērs, maitas vilks, dzīvo Āfrikā un Dienvidāzijā; hiēna
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam
- Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO)
- Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- pano Portugāles Āfrikas vara monēta, 1/10 makutas jeb 5 reisi
- anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās
- Dukuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" daļa
- ārdavieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" iedzīvotāji
- Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants
- ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā)
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
- pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā
- ksifīns Protamīns zobenzivs "Āiphias gladius" spermā
- Pelksteņa ezers Pulksteņezers, ezers Ādažu pagastā
- Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs
- mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos
- Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m
- Alminas pussala pussala Āfrikas ziemeļrietumos, izvirzījums Alvoranas jūrā, tās dienvidrietumos, Gibraltāra šauruma dienvidaustrumos, Spānijas teritorija
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni
- Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
- Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
- Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums
- Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m
- Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m
- Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
- Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m
- degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos
- peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
- pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
- Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm
- Rampas–Bitnieku purvs Rampas purvs Saulkrastu un Ādažu novadā
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- Dārfūra reģions Sudānas rietumos (arābu: دارفور; Dārfūr — 'furu zemes'), kas no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā
- budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis
- Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Ramesa Remese, Ādģēres pieteka
- Remesa Remese, Ādģēres pieteka
- Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
- bantustāna Rezervāts DĀR, 1959.-1994. g. melnādainajiem iedzīvotājiem bija ierīkotas 9 bantustānas
- Priekšāzija Rietumāzija, teritorija Āzijas dienvidrietumos
- rietumi Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm); Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai)
- Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
- āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji
- Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
- Uivištadžeša sala Ārējās Hebridu salās, starp Pjennafīgla salu ziemeļos un Varraja salu dienvidos
- Banānu sala sala Atlantijas okeānā, Āfrikas piekrastē, Sjerraleones Republikas teritorija, tās Ziemeļu provincē
- Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
- Sahalīna sala Āzijas austrumu piekrastē, starp Ohotskas jūru un Japāņu jūru, Krievijā, platība - 76400 kvadrātkilometru, garums - 948 km, platums - 100-125 km, augstākā virsotne - 1609 m
- Prinsipi sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī
- Santome sala Gvinejas līcī, pie Āfrikas rietumu krastiem, platība - 835 kvadrātkilometri, garums - \~35 km, lielākais platums - \~20 km, augstākā virsotne - 2024 m
- Mafija sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi
- Pemba sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m
- Zanzibāra sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi
- Taivāna sala Klusā okeāna rietumos, Āzijas dienvidrietumu piekrastē, no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso vairākas kalnu grēdas, augstākā virsotne - 3950 m
- Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās
- Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas
- Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas
- Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
- Varraja sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidu daļā
- Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu vidusdaļā
- Ādela sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas
- Bazarutu sala Mozambikas šauruma Āfrikas piekrastē, Mozmbikas teritorija, Iņambanes provincē
- Astova sala Seišalās (_Astove Island_), Ārējo salu grupas Aldabras salās
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā
- Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes
- Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
- Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta (_Āpia_), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.)
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai
- Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums
- Ārlavas ezers Sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā, platība – 70 ha
- Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m
- argals Sausi lopu mēsli, ko izmanto kurināšanai tajos rajonos Āzijā, kur nav mežu
- harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus
- mirra Savādi sveķi no dažiem Āfrikas un Arabijas kokiem, lieto medicīnā
- Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
- cece savienojumā "cece muša": Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus
- negroīds savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase
- bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
- Dienvidkvarkens Sedrakvarkens - šaurums starp Ālandu salām un Skandināvijas pussalu
- ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs
- aramiešu valoda semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda visā Āzijas dienvidrietumu daļā no 8. gs. p. m. ē. līdz \~7. gs. m. ē.
- karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā
- Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla
- hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi
- eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji)
- Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas
- Monomotapa Sens valstisks veidojums Āfrikā, bantu cilšu apdzīvotajā teritorijā starp Zambezi un Limpopo upi \~11. gs. līdz 1693. g.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs
- Mensona shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē apzarņa vēnās un vārtu vēnā; izplatīti Āfrikā, Dienvidamerikā un Rietumindijā
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
- Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju
- Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst
- Singapūras Republika Singapūra, valsts Āzijas dienvidaustrumos
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
- lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā
- sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem
- Sjerraleones Republika Sjerraleone, valsts Āfrikas rietumos
- Sjeraleone Sjerraleone, valsts Āfrikas rietumos
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
- Argoss Skaista fazānu suga Āzijas dienvidos
- apollons Skaists dienas tauriņš, izplatīts kalnainos Eiropas un Āzijas novados
- Skolas Skolas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 2 ha; Aploklejas ezers
- īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- Somālilendas Republika Somālilenda, pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
- Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
- Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
- hiēnsuns Suņu dzimtas suga ar īsu degunu, lielām ausīm un īsu, plankumainu apmatojumu, visām kājām 4 pirksti, ļoti ātrs, dzīvo Āfrikas savannās
- šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas
- pikuls Svara mērvienība Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - apmēram 60 kg
- Svatini Svatini Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (sisvati val. "Swatini"), platība - 17363 kvadrātkilometri, 1337200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mbabane, administratīvais iedalījums - 4 distrikti, robežojas ar Mozambiku un Dienvidāfriku
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
- Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
- zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
- Ņeveļskoja šaurums šaurums starp Āzijas kontinentu un Sahalīnas salu, savieno Tatāru šaurumu ar Amūras limānu, garums - 56 km, mazākais platums - 7,3 km, dziļums kuģuceļā - līdz 7,2 m
- Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km
- Šebeli Šebele - upe Āfrikā
- Šabēlle Šebele - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, tās nosaukums Somālijā
- Vebišebeli Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos
- Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle")
- mežastrazds šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- kauri šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši
- Rhyacornis fuliginosus šīs ģints suga ("Āzijas ūdenserickiņš")
- melnā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis polylepis"), garums - līdz 4 m, sastopama Āfrikā, dzīvo uz zemes
- zaļā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis viridis"), līdz 2 m gara indīga čūska, kas gk. dzīvo kokos, izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
- emu šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam
- efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās
- dipsaks šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces
- Mizorāma Štats Indijas austrumu daļā ("Mizorām"), administratīvais centrs - Āīzola, platība - 21087 kvadrātkilometri, 980000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - mizo
- Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...")
- pusēzelis Tā dažkārt sauc Āzijas savvaļas ēzeļa sugas, kas ar savu (ne pelēko) krāsu un īsākām ausīm atšķiras no pārējām ēzeļu sugām
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
- ārlavnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Ārlava" iedzīvotāji
- ambracnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ambrakas" iedzīvotāji
- Ārlavas Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ārlava" nosaukuma variants
- audzenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Auģi" iedzīvotāji
- Sasmaks muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas “Dižliepas” bijušā nosaukuma "Sasmakas" variants
- Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums
- ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
- jaunciemnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
- kārlīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji
- kārļmuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji
- kronīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kronīši" iedzīvotāji
- Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants
- laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
- lubezernieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Lubezere" iedzīvotāji
- nogalnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Nogale" iedzīvotāji
- ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
- ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
- popradznieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Poprags" iedzīvotāji
- Īlenciems Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Riepaldciems" bijušais nosaukums
- saslauknieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Saslaukas" iedzīvotāji
- sīlenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīlene" iedzīvotāji
- sīlnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīlene" iedzīvotāji
- silenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
- silnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
- Valdemārpils pilsētas lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 1956.-2009. g.
- Valdemārpils lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 2009.-2010. g.
- Āžmuiža Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" bijušais nosaukums
- ābeļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji
- kosi tauta DĀR, gk. Kāpas provincē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši
- pedi tauta DĀR, Zimbabvē, Botsvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- kalndamari tauta DR Āfrikā, koši melnu ādas krāsu, sejā un ķermeņa būvē līdzīgi bantu nēģeriem, bet runā hotentotu valodu; izcelsme nav noskaidrota
- njaruandi tauta ekvatoriālajā Āfrikā, gk. Ruandā
- congi tauta Mozambikā, DĀR, Zimbabvē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi; daļa - kristieši
- čokvi tauta triopskās Āfrikas rietumu daļā, runā bantu valodās
- hadzapi tauta, dzīvo Āfrikas dienvidu daļā, gk. Bostvānā, valoda pieder pie nilotu saimes bušmeņu grupas
- bapedi tauta, dzīvo DĀR, Zimbabvē un Bostvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; pedi
- bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- annamieši tauta, mongolīdu un malajiešu krustojums, tumšu ādas krāsu, DA Āzijā
- svazi tauta, Svatini Karalistes (Svazilendas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī DĀR, runā svazu valodā, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.)
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti)
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi)
- malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
- Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju
- andri Telugi - tauta, dzīvo Indijā, Āndhra Pradēša štata pamatiedzīvotāji, runā telugu valodā, kas pieder pie dravīdu valodām
- Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
- Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju
- Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā
- Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju
- Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
- Magreba Termins, ko lieto, lai apzīmētu Āfrikas ziemeļrietumu daļu - Maroku, Alžīriju un Tunisija
- Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē
- huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m
- Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas
- dzeltenais drudzis tropiska infekcijas slimība Āfrikā un Amerikā, vīrusus pārnēsā odi
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē
- Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā
- Nūbijas tuksnesis tuksnesis Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. “Nubian Desert”), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
- Namība tuksnesis tuksnesis Āfrikas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Namib Desert"), Atlantijas okeāna piekrastē, Namībijā, Angolā un DĀR, aizņem piejūras zemienes 50-130 km platā joslā, garums - \~2000 km, kāpļains līdzenums, augstums austrumu daļā - 1000-1200 m vjl.
- fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- ārenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā
- aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens
- Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
- Auļupīte ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Āraisī
- Vordovka ūdenstece Pelēču un Višķu pagastā, daļā tecējuma arī šo pagastu robežupe, savieno Ārdavas ezeru ar Veirūgnas ezeru
- Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā
- Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku
- Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Kagera upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā
- Kvando upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē
- Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
- Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
- Kvango upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga
- Kvilu upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato
- Lomami upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato
- Kvanza upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza
- Kunene upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā
- Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
- Volta upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
- Bakoja upe Āfrikā, Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā satekupe
- Ngoko upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai
- Lufira upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka
- Nepoko upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka
- Benue upe Āfrikā, Nigēras kreisā krasta lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē
- Tana upe Āfrikas austrumu daļā (_Tana_), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs
- Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
- Zambezi upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu
- Senegāla upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā
- Bandama upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina
- Avaša upe Āfrikas ziemeļaustrumos (_Āwash Wenz_), Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst
- Šebele upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle
- Čuba upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Jubba"), Etiopijā un Somālijā, garums - 1600 km (kopā ar Genali); Džūba
- Mulūja upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā
- Draa upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Ārkanzasas štatā, Vaitriveras labā krasta pieteka
- Baiudorčīta upe ASV, Ārkanzas un Luiziānas štatā, Reriveras kreisā krasta pieteka
- Baiudevjū upe ASV, Ārkanzasas štatā, Vaitriveras kreisā krasta pieteka
- Baiumeikona upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Befa upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Baiubārtolomjū upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošītas kreisā krasta pieteka
- Hongha upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā)
- Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā
- Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
- Tigra upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Kasai upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi
- Šari upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu
- Kongo upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru
- Ubangi upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km
- Kerulena upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā
- Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
- Oranža upe Dienvidāfrikā, Lesoto, DĀR, Namībijā (afrikandu val. "Oranje", angļu val. "Orange"), garums - 1860 km, sākas Drakonu kalnos 3000 m vjl., ietek Atlantijas okeānā, lejtecē Namībijas un DĀR robežupe
- Ačankovilāra upe Indijā (_Achankovil Ār_), Keralas štatā, ietek Lakšadvīpu jūrā
- Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
- Alanda upe Irānā (_Aland_), Rietumazerbaidžānas ostānā, Āgčājas kreisā krasta pieteka
- Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Āriņa upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte
- Vecaldaunīca upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte
- Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
- Nigēra upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
- Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste
- Avadža upe Sīrijā (_Aʻwaj, Nahr al_), Āsī kreisā krasta pieteka
- Sarina upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km
- Emme upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka
- Reisa upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km
- Limmate upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km
- Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks
- Kāņupe upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe
- Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Āsas labā krasta pieteka
- Aigīna upes dieva Āsopa meita, kuru nolaupīja Zevs un viņa dzemdēja Aiāku
- Uorneiši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukums latgaliski
- palaiotropisks uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs
- vectropisks uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs; palaiotropisks
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
- Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
- Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers
- Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
- Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
- krors Vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - vienība lielas rūpiju summas skaitīšanai (1 krors = 10 milj. rūpiju)
- prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā
- zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu
- safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā)
- Zelta globuss vairāku festivālu (piemēram, Karlovi Varu kinofestivāla) un asociāciju (piemēram, Holivudas Ārzemju preses asociācijas) piešķirtā galvenā balva
- Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā
- ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
- čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos
- indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande)
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku
- Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces
- Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu
- Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos, uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km)
- Butāna valsts Āzijas dienvidu daļā (angļu val. "Bhutan"), Himalaju dienvidaustrumos, platība - 46500 kvadrātkilometri, 691140 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 distrikti, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
- Centrālāfrika valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Republique Centrafrique_), platība - 622984 kvadrātkilometri, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 14 prefektūras, 2 ekonomikas prefektūras un 1 komūna
- Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- burunduks Vāveru dzimtas ģints ("Tamias"), nelieli grauzēji (ķermeņa gar. 8-18 cm) Ziemeļamerikā, Āzijā, Eiropas ziemeļaustrumu daļā, 17 sugu
- Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- Āne Vecais Āne - teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti
- ānmēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ānmēmele" ("Ānesmēmele", "Mēmele") iedzīvotāji
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos); šāda veģetācijas tipa mežs
- Samiēls Velnu virsaitis, kas paveda Ievu un Ādamu un tāpēc tika nogāzts no debesīm
- ābeļnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļnieki" ("Ābelnieki") iedzīvotāji
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce
- Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā
- Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- Čukču kalniene vidēji augstu grēdu un masīvu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), lokveidā stiepjas Čaunas līča līdz Beringa šaurumam, garums — 700 km, vidējais augstums — 1000 m, lielākais augstums — 1887 m
- Kolimas kalniene vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabala ziemeļaustrumu daļā, garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
- okapi viena no divām žirafu dzimtas sugām ("Okapia johnstoni") ar zebrai līdzīgu ķermeni, mīt mitros tropu mežos, gk. Āfrikā Kongo baseinā; punduržirafe
- Kuņluņs viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m
- Gelede viena no ietekmīgākām Ekvatoriālās Āfrikas jorubu slepenajām organizācijām, kuras biedri bija vīrieši, taču vadību parasti uzticēja sievietēm
- Tibetas kalniene viena no lielākajām un augstākajām pasaules kalnienēm, atrodas Centrālās Āzijas dienvidu daļā, Ķīnā un Indijā, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, augstums - līdz 7000 m vjl.
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra
- maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei
- dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju
- Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe
- šifratslēgas uzticējumglabāšana viens no šifratslēgas atkopšanas veidiem - trešo pušu iesaistīšana atslēgas glabāšanā. Dešifrēšanas atslēgu (parasti privāto vai slepeno atslēgu) sadala daļās un daļas nodod uzticamiem aģentiem. Ārkārtas situācijā, lai atjaunotu atslēgu vai arī lai tieši atšifrētu ziņojumu, šie aģenti lieto atslēgas daļas
- āžmiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" ("Viesīte") iedzīvotāji
- āžumiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji
- Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests
- Bafalolukauts virsotne ASV (_Buffalo Lookout_), Ārkanzasas štata ziemeļrietumu daļā, augstums - 781 m
- Abune Josefs virsotne Etiopijas kalnienē (_Ābune Yosēf_), Amaras kilila ziemeļaustrumu daļā, augstums 4190 m
- Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
- Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
- panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus
- VĀK Viskrievijas Ārkārtējā komisija; čeka
- karijs Vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
- melnie Vispirms tā saukti rietumafrikāņi (1625. g.), tagad šo vārdu attiecina uz afrikāņiem, kuri dzīvo uz dienvidiem no Sahāras, kā arī uz afrikāniskas izcelsmes personām, kuras dzīvo ārpus Āfrikas
- antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas
- bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
- geneta Viveru dzimtas ģints ("Genetta"), nelieli plēsēji, 6-9 sugas, gk. Āfrikas tropiskajos mežos un savannās, Eiropas dienvidrietumos 1 suga
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi
- Vjetnamas Sociālistiskā Republika Vjetnama, valsts Āzijas dienvidaustrumos
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra
- Valzivju līcis Volfišbejs, līcis Āfrikas dienvidrietumu piekrastē
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.)
- ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis
- bultčūska Zalkšu dzimtas suga ("Psammophis lineolatus"), garums - līdz 90 cm, ķermenis ļoti tievs, atsperīgs, dzeltenīgs un brūngans; smilšu tuksnešos un pustuksnešos Āfrikā un Āzijā
- nigerzaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~119-99 miljoniem gadu Āfrikā, 9 metrus garš, svars - 2-5 tonnas
- žiraftitāns Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~150-145 miljoniem gadu Āfrikā, 26 metrus garš, svars - 25-45 tonnas
- antetonitrs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~221-210 miljoniem gadu Āfrikā, 10 metrus garš, svars - 2-5 tonnas
- Golden Globe Zelta Globuss - Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalva, piešķir kopš 1944. gada
- Israēla Zeme, ko Dievs apsolīja Ābramam (Ābrahāmam) agrīnajās jūdaisma tradīcijās
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos
- Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas
- Piai rags zemesrags (malajiešu val. "Tanjung Piai"), Āzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts, atrodas Malaizijā, Malakas pussalas dienvidos
- Baras rags zemesrags Āfrikas dienvidaustrumos, Mozambikas Iņambanes provinces dienvidaustrumos un Mozambikas šauruma dienvidrietumos
- Blana rags zemesrags Āfrikas rietumos, uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas ("Cap Blanc"), Atlantijas okeāna krastā; Kapblans
- Bensekas rags zemesrags Āfrikas ziemeļu piekrastē, Vidusjūras krastā, Tunisijā
- Rovanesa rags zemesrags Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos
- orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos; austrumi
- Bižagošu salas zemu salu grupa Atlantijas okeānā, Āfrikas rietumu piekrastē, ietilpst Gvinejā-Bisavā, platība - \~1600 kvadrātkilometru, apdzīvotas
- trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā
- hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi
- maizeskoks Zīdkoku dzimtas ģints, lieli tropisko mežu koki, Āzijas dienvidaustrumos, Okeānijā, \~50 sugu
- ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu
- akuba Ziedaugu ģints, kas aug Āzijas dienvidaustrumos, Latvijā kā istabas puķe ar raibām lapām pazīstama to suga "Acuba marmorala"
- Magriba Ziemeļrietumu Āfrikas nosaukums arābu valodā ("al-Magrib")
- Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Čukču jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra starp Ziemeļamerikas un Āzijas krastiem un Vrangeļa salu, ziemeļos robeža pa 200 m izobatu, platība - 595000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 71 m, lielākais dziļums - 1256 m
- Abaja Zilās Nīlas augšteces nosaukums Etiopijas kalnienē (_Ābay Wenz_)
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
- Indijas zilonis ziloņu suga ("Elephas maximus"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos, Kalimantānā un Sumatrā
- Āfrikas zilonis ziloņu suga ("Loxodonta africana"), izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
- Dienvidrodēzija Zimbabve - valsts Āfrikas dienvidu daļā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- afrikānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Āfrikas ekonomiku, sociālpolitiskās problēmas, vēsturi, valodas utt.
- mahalla ZR Āfrikā karaspēka nometne; netiešā nozīmē arī karaspēks kara gājienā
- Ālandu kongress Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara laikā, kas notika 1718.-1719. g. (ar pārtraukumiem) Ālandu salās un beidzās bez rezultātiem
- hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu
- Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā
- Žulnieku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā
- Žuļļaku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ā.