veseļot
veseļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | veseļoju | veseļojam | veseļoju | veseļojām | veseļošu | veseļosim |
| 2. pers. | veseļo | veseļojat | veseļoji | veseļojāt | veseļosi | veseļosiet, veseļosit |
| 3. pers. | veseļo | veseļoja | veseļos | |||
Pavēles izteiksme: veseļo (vsk. 2. pers.), veseļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: veseļojot (tag.), veseļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: veseļotu
Vajadzības izteiksme: jāveseļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērnus šādi veseļot vēlams tad, kad viņi ir aizmiguši.
- Viņš pieļāva, ka pirms galvenā ceļa sākuma viņam atvēlēts miesu un saprašanu veseļojošs stiprinājums.
- 1916. gadā viņš bija Krievijas impērijas 2. armijas štāba virsnieks, 1917. gadā 60. veseļojošos karavīru komandas priekšnieks.
- Tikmēr Vecā, purpinādama par kāju, ko var veseļot, un prātu, kuru glābt ir daudz grūtāk, sameklēja takas malā māllēpju lapas.
- Vispirms no augšas uz leju, pēc tam – no kreisās uz labo pusi, ja veseļo sievieti, vai no labās uz kreiso – ja vīrieti.