dakterēt
dakterēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dakterēju | dakterējam | dakterēju | dakterējām | dakterēšu | dakterēsim |
| 2. pers. | dakterē | dakterējat | dakterēji | dakterējāt | dakterēsi | dakterēsiet, dakterēsit |
| 3. pers. | dakterē | dakterēja | dakterēs | |||
Pavēles izteiksme: dakterē (vsk. 2. pers.), dakterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dakterējot (tag.), dakterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dakterētu
Vajadzības izteiksme: jādakterē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizēm dakterēju viņu lopiņus, lai nezaudētu veterinārārsta prasmes.
- Nācies dakterēt arī “ Līgokalna” iepriekšējās saimnieces lopus.
- ka izmācīties tā, lai savus dzīvniekus varētu dakterēt.
- Papus jādakterē, varbūt pat jāsaņemas un jāsāk potēt.
- Zvērus dakterēt gāju, puķes mēģināju audzēt.