Paplašinātā meklēšana

Meklējam kāt.

Atrasts vārdos (677):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2147):

PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
vienstibus (Augs) ar vienu kātu.
stumbans Āboliņa auga kāts.
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
advokatūra Advokāta profesija, darbība.
advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs.
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā.
advukats Advokāts.
afkāts Advokāts.
apikāts Advokāts.
ārsts Advokāts.
doktors Advokāts.
stojka Advokāts.
afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta.
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
dilbis Aira kāts.
vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
nodrašķīt Aiz nevērības ātri novalkāt drēbes.
aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
aizstrumpāt Aizlēkāt.
aizlankāt Aizļinkāt.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt.
aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā.
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
apbraukalēt Apbraukāt.
pārbraukties Apceļot, apbraukāt.
strust Apdilt, novalkāties.
applūkāt Apdriskāt.
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
apdrikšt Apdriskāties, apdilt.
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
applīsāt Apdriskāties.
apsaburzgalāties Apdriskāties.
apskrandāties Apdriskāties.
apskrandoties Apdriskāties.
apskaris Apdriskāts, apskrandis.
Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā.
Atpiļi Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā.
Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt.
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt.
apmuit Apēst, nosukāt.
augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt.
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
sasūkstīt Aplaizīt un sūkāt sāpošo vietu.
certifikats Apliecība, sertifikāts.
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
apnasāt Apnēsāt, apvalkāt.
martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
apklepsīt Aprīt, nosukāt.
apklesēt Aprīt, nosukāt.
apkluit Aprīt, nosukāt.
aplikt Aprunāt, apsaukāt; rupji kritizēt.
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
kuņoties Apsaukāt kādu par kuņu.
izjodināt Apsaukāt par jodu.
apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
izsaukāt Apsaukāt, nolamāt (kādu).
nosaukāt Apsaukāt, nolamāt.
pasaukāt Apsaukāt.
apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts.
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
apslotēt Apslokāt.
nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu).
sabuņķēt Apstrādāt ar dūri, iedunkāt.
sadukurēt Apstrādāt ar dūri, nodauzīt; sadunckāt.
sadukņīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt.
saduksnīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
apžulīt Apsūkāt, apzelēt.
apkriželēt Apšvīkāt.
aptekalēt Aptekāt.
sazaidīt Aptriept, nosmērēt, nozākāt.
peizāt Apvalkāt, apnēsāt.
apdraiskāt Apvalkāt, nodeldēt.
apdraskāt Apvalkāt, nodeldēt.
apnēsāt Apvalkāt.
apnēsāties Apvalkāties.
apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā.
sindicēt Apvienot (uzņēmumus) sindikātā.
siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
uzdalbāt Ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt.
purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
kņīdzgāt Ar pirkstiem plūkāt, plucināt.
traicēt Ar rīksti dzenāt, trenkāt.
sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt.
sertificēt Ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt.
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
nobraukāties Atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem.
nāsāt Atkārtoti nēsāt, valkāt.
resertificēties Atkārtoti saņemt sertifikātu.
atkraukāt Atkraukāties.
atsakraukāties Atkraukāties.
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
atleskāt Atnākt; atloskāt.
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
nodrēbt Ātri novalkāt.
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m.
uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
čemura stari atsevišķie ziedu kāti vienkāršā čemurā.
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
atļipot Atskriet (parasti par zaķi); atļinkāt.
dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
jukurēt Aušīgi lēkāt apkārt.
gigantografija Autotipiju palielinājums gludspiedumā plakātu iespiedumiem.
helebarde Āva - seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā.
Inoloma traganum āžu biezkāte jeb āžu tīmeklene.
Cortinarius traganus āžu tīmeklene jeb āžu biezkāte.
atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt.
cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
Orobanche pallidiflora bālziedu brūnkāte.
bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
trikātiešos Beverīnas novada Trikātas pagastā.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt.
stumulgs Biešu vai burkānu ziedu kāts.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
Clitocybe clavipes biezkāta piltuvene.
inoloma Biezkātes, kas senāk bija nodalītas atsevišķā ģintī no tīmeklenēm.
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
stromulis Biezs, mīksts augu kāts.
cūcināties Bieži apsaukāt kādu par cūku.
krēpaļāties Bieži kraukāties.
cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku.
torbulēties Bieži šņaukāties.
knozāt Blusoties, ieskāties.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus.
jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu.
orobanche Brūnkātes.
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
buksnīt Bukņīt, dunkāt.
būksnīt Bukņīt, sist, dunkāt.
čakstīt Bukstīt, dunkāt.
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji.
apdriskāties Būt ar apdriskātu apģērbu.
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
portlandcements cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
plauķis Cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
duderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
dūderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam.
cirkātgals Cirvja kāta gals.
cirkāts Cirvja kāts.
sabūksnīt cītīgi apstrādāt ar dūrēm, iedunkāt.
cemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
čemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
salikts čemurs čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
dokumentu komplekts četri svarīgākie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai nosūtītu preci: rēķins faktūra, konosaments, apdrošināšanas sertifikāts un pārvedums vekselis (trata).
čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
cīpināt Čīkāt (vijoli).
Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem.
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
apsukāt Daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu).
pusplēsts Daļēji saplēsts; daļēji novalkāts.
pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus).
pusvalku Daļēji, pa pusei novalkāts.
rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu.
mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai.
dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā.
ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus.
paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci.
datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
proporcionālā iestatne dažāda platuma rakstzīmju vietu izmantošana drukātā tekstā atkarībā no to faktiskā platuma.
daikari Dažādi apvalkāti apģērbu gabali.
krustām šķērsām dažādos virzienos, pamatīgi (izstaigāt, izbraukāt).
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
delicato Delikāti, t. i. uzmanīgi, smalki.
švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu.
kātiņš Dem. --> kāts.
niekātavīte Dem. --> niekātava.
skāterītis Dem. --> skāteris.
tekātnītis Dem. --> tekātnis.
portugāls Desmit dukātu monēta, Rīgā kalta neregulāri 16. un 17. gs.
gaļas produkti desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.
dikšķināt Dikāt, skriet, skraidīt.
rēdēt dilt, novalkāties.
ņīdrēt Dilt, novalkāties.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
pārkārtēm Divos slāņos; pārkātēm.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
dokumenta oriģināla atvasinājums dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu, proti: dokumenta noraksts (kopija), dokumenta izraksts vai dokumenta dublikāts.
privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem.
draskoties Draskāties.
skart Driskāt, nodriskāt.
rizgāt Driskāt, plosīt.
driksnīt Driskāt.
drust Driskāties.
drisku Drisku drasku - sadriskāts tūkstoš gabalos.
druķēt Drukāt.
izvērses plate drukātā plate, ko pievieno datora kopnei, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas un palielinātu veiktspēju.
drukātās shēmas plate drukātā shēma, uz kuras uzmontēti mehāniskie, elektriskie un elektroniskie komponenti, kas kopā ar esošajiem savienojumiem veido konstruktīvi viegli nomaināmu sistēmas funkcionālo bloku.
punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām.
viedkarte Drukātās shēmas plate ar iebūvētu loģiku vai mikroprocesoru, kas tai nodrošina zināmas informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas iespējas.
meitasplate Drukātās shēmas plate, ko ievieto mātesplates kontaktligzdā, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas.
karte drukātās shēmas plate.
plate drukātās shēmas plate.
rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas.
kopēt dublēt datni vai datņu grupu, atstājot oriģinālu esošajā vietā, bet dublikātu novietojot citā direktorijā vai uz cita diska.
izdunkāt Dunkāt un pabeigt dunkāt.
izdunkot Dunkāt un pabeigt dunkāt.
dunkāties Dunkāt vienam otru vai citam citu.
dukurēt Dunkāt, grūstīt.
bukāt Dunkāt, sist.
bunkāt Dunkāt; bukņīt.
bukstīt Dunkāt.
donkāt Dunkāt.
dukņāt Dunkāt.
duksnīt Dunkāt.
dunckāt Dunkāt.
dunkot Dunkāt.
duņķot Dunkāt.
dunskāt Dunkāt.
pigāties Dunkāties, vicināt rokas.
donkāties Dunkāties.
dukņāties Dunkāties.
duncīties Dunkāties.
dunkoties Dunkāties.
pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda.
forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids.
ķekselis Dzelzs kāsis ar koka kātu.
venga Dzelzs lāpsta ar koka kātu.
pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta.
siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs.
ganīt Dzenāt, trenkāt.
plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
dzanāt Dzīt no vienas vietas uz otru; trenkāt.
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
Gomphidius glutinosus eglaines zeltkāte.
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
norēķinu karte elektroniskais dokuments - plastikāta kate -, kurā ierakstīta informācija par personas bankas konta stāvokli.
drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
enkura dilbs enkura kāts.
dilbs Enkura kāts.
Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai.
Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers.
Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
Tiepeles ezers ezers Trikātas pagastā, platība - 4,5 ha.
Trikātas ezers ezers Trikātas pagastā, platība — 13 ha.
Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha.
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
kāta frēze frēze ar stiprināšanai paredzētu kātu.
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
rekursīva definīcija funkciju, operatoru un predikātu uzdošanas veids, izmantojot to iepriekšējās vērtības; induktīva definīcija.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts.
Hydra oligactis garkāta hidra.
kloķis Garkāta izkapts rokturis.
garsetas garkāta.
lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās.
ķete Garkātains āmurs.
Gypsophila fastigiata garkātu ģipsene.
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām.
lamaži Garš, vecs (novalkāts) mētelis.
lamuži Garš, vecs, novalkāts mētelis.
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt").
sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
grābeķkāts Grābekļa kāts.
dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
rocinieks grābekļa vai izkapts kāts.
priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta.
anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
ankravains Grambains, izbraukāts.
sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā.
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
kacēns Grīšļa kāts.
duckāt Grūstīt, dunkāt.
dūckāt Grūstīt, dunkāt.
bukstināt Grūstīt, iedunkāt.
dukurēties Grūstīties, dunkāties.
tuncīties Grūstīties, dunkāties.
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus.
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
teleskopiskais amortizators hidrauliskais amortizators, kuram virzuli pārvieto ar kātu.
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt.
iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt.
iedukņīt Iedunkāt; iebukņīt.
ieduksnīt Iedunkāt.
iedukstīt Iedunkāt.
iedunckāt Iedunkāt.
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt.
ielamstīt Ielamāt, iesaukāt.
iepļokāt Iepērt, iepļaukāt.
ieplokņīt Iepērt, iepļaukāt.
sapopēt iepērt, saplūkāt.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
plečiņas cept iepļaukāt.
sadot pa ausi iepļaukāt.
iepļaustīt Iepļaukāt.
iepļosnīt Iepļaukāt.
bremme Ierīce cigoriņu grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
blīvslēgs Ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra.
optiskais skeners ierīce, kas paredzēta drukāta teksta vai ilustrāciju lasīšanai un pārveidošanai datorā izmantojamā formā.
ieieskāt Iesākt ieskāt.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu.
iesaukāt Iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku.
iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
uzlamāt Iesaukāt, nolamāt.
ieģidāt Iesaukāt.
ielamāt Iesaukāt.
iesaukalēt Iesaukāt.
ieglaustīt Iesist pļauku, iepļaukāt.
sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt.
iedukāt Iesist, iedunkāt.
ieduknīt Iesist, iedunkāt.
uzieskāt Ieskāt (īsu brīdi).
izieskāt Ieskāt un pabeigt ieskāt.
bužāt Ieskāt, utīt (bērnu).
bužot Ieskāt, utot.
izbužāt Ieskāt, utot.
izbužināt Ieskāt, utot.
utināt Ieskāt, utot.
utkāt Ieskāt, utot.
ieskavāt Ieskāt.
ieskuvāt Ieskāt.
iesukāt Ieskāt.
iezāt Ieskāt.
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
utināties Ieskāties, utoties.
utkāties Ieskāties, utoties.
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļinkāt.
posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2).
uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem.
ietrankāt Ietrenkāt.
iestaigāt Ievalkāt (apavus).
ienasāt Ievalkāt.
ienesāt Ievalkāt.
ienēsāt Ievalkāt.
ienesāties Ievalkāties.
ienēsāties Ievalkāties.
iesanasāties Ievalkāties.
iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā.
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt.
sasluksnīt Ilgāku laiku sūkāt.
atnasāt Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
atsanasāties Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izdunkāties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
izdunkoties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1).
atlakstīt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
atsukāt Ilgāku laiku, daudz sukāt (linus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
iztekalēties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
iztekāties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
attrankāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
iztrenkāties Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
atvalkāt Ilgāku laiku, daudz valkāt.
iznesāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
iznēsāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus).
šļūkāties Ilgstoši šļūkāt (1).
švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2).
lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts.
airis Īpaši veidots rīks airēšanai - šaurs lāpstveida priekšmets ar kātu.
aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
īsseta Īsa seta (kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte).
dalgis Īskāta izkapts jeb vienroce.
ieroce Īskāta izkapts.
viska Īskāta liekšķerīte.
Ampelopsis brevipedunculata īskātu čemurvīns.
nošņaukāt Īsu brīdi šņaukāt un pabeigt šņaukāt.
nošņaukāties Īsu brīdi šņaukāties un pabeigt šņaukāties.
nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
nopāņāt Izbārt, nosunīt, ķengāt, zākāt.
izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
izbraukalēt Izbraukāt.
izreizot Izbraukāt.
izbraukāt Izbraukāties.
gruveslains Izbraukāts.
knopši Izciļņi, izvirzījumi, kātiņa gali, kas palikuši pie augļa.
izčokerēt Izčukāt.
izģidis Izdilis, novalkāts.
izprintēt Izdrukāt.
izštaukāt Izdunkāt, iekaustīt.
izdonkāt Izdunkāt.
izštaukāties Izdunkāties, izkauties.
noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti.
ražošanas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti un citi ražošanas līdzekļi, kurus patērētājuzņēmums iegādājies, bet kuri ražošanas procesā vēl nav izmantoti.
iziezāt Izieskāt (1).
izēzēt Izieskāt, izkasīt; izpērt (bērnu).
iznieskāt Izieskāt.
izknīzāties Izieskāties, kasīt galvu, tūļāties.
izaieskāties Izieskāties.
izskārdīt Izjaukt, saplūkāt, izšķērst.
izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
knubis Izkapts (arī cirvis u. tml.), kas veido šauru leņķi ar kātu.
garkāte Izkapts (arī slota u. tml.) ar garu kātu.
garkāts Izkapts ar garu kātu zāles pļaušanai; garkāte.
kātenīca Izkapts ar garu kātu.
īkskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai; vienroce.
īskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai: vienroce.
īskāte Izkapts ar īsu kātu.
pakāte Izkapts asmens gals, kas atrodas pie kāta.
konca Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
pēds Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
rociņa Izkapts garā kāta rokturis.
izkaptskāts Izkapts kāts.
pasole Izkapts kāts.
pasolis Izkapts kāts.
uzkums Izkapts piestiprinājuma pie kāta leņķis.
izutināt Izkaut utis, izieskāt.
izutot Izkaut utis, izieskāt.
izkraucelēt Izkraukāt.
izakraukāties Izkraukāties.
izkraucelēties Izkraukāties.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt.
izšķendēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt.
izšempēt Izlamāt, nozākāt.
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
izlakstīt Izlēkāt.
izspriņģoties Izlēkāties, izskraidīties (parasti par dzīvniekiem).
izspriņģēties Izlēkāties, izskraidīties.
izlakstīties Izlēkāties.
nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
izņēgāt Izņakāt, izņerbināt, iznagāt.
izņagāt Izņakāt.
izņegāt Izņakāt.
izņergāt Izņakāt.
izņogāt Izņakāt.
izņogāt Izņukāt (1).
izņurdzīt Izņukāt (1).
ilīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
illīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
izvirgāt Izplucināt, izplūkāt.
appluinīt Izplūkāt visapkārt.
atpīst Izplūkāt, izārdīt.
izērbicēt Izplūkāt, izkasīt.
applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
izencēt Izplūkāt.
izplucināt Izplūkāt.
izplūrēt Izplūkāt.
izpūkāt Izplūkāt.
izpurkšt Izplūkāt.
novilnīt Izplūkāt.
peisēt Izplūkāt.
savillot Izplūkāt.
savilnot Izplūkāt.
izņārbāties Izplūkāties, šķiedroties.
izplūksnāties Izplūkāties, šķiedroties.
izpūkāties Izplūkāties, šķiedroties.
izpūkoties Izplūkāties, šķiedroties.
plušķis Izplūkāts vilnas kušķis.
purains Izplūkāts, savandīts, izspūris.
izpūru Izplūkāts.
izpļunkāt Izplunckāt.
izpļaukot Izpļaukāt.
izplencēt Izpļaukāt.
izpļokāt Izpļaukāt.
sapūkāt Izpūkāt.
norakāt Izrakāt, atrakt.
sanužģīt Izrakāt, savandīt.
izdumpļāt Izrakāt, uzvandīt, izmīdīt.
izkņāgot Izrakāt.
izraustas Izrautās, izplūkātās daļas.
izsaukāties Izsaukāt (2).
izsaukāt Izsaukāties (1).
cu Izsauksmes vārds, ko lieto (atkātojumā vai savienojumā "cu, cuk") cūku pasaukšanai.
izdancoties Izskraidīties, izlēkāties.
izļipot Izskriet (parasti par zaķi); izļinkāt.
resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
izpļuris Izspūris, izplūkāts.
kūzulains Izspūris, izplūkāts.
izmaisīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izvandīt Izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
izmalties Izstaigāties, izbraukāties.
izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
izēķelēt Izsukāt (linus).
izasukāties Izsukāt sev matus; tikt izsukātam (par matiem).
izaķemmēties Izsukāt sev matus.
nokārst Izsukāt, izkārst (vilnu).
izčūpstināt Izsūkāt.
izšmukstināt Izsūkāt.
izsūkalāt Izsūkāt.
izsūkaļāt Izsūkāt.
izsūkuļāt Izsūkāt.
saiva izsukāta linu sauja
saive izsukāta linu sauja.
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
griezinis Izsukātas vilnas ritulītis.
izķemmēties Izsukāties (2).
griezinis Izsukātu un savītu linu sauja.
gurste Izsukātu un savītu linu sauja.
izšņaucīt Izšņaukāt.
iztalcēt Iztalkāt.
iztekalāt Iztekāt.
iztekaļāt Iztekāt.
iztekalēt Iztekāt.
izgaiņāt Iztrenkāt (dzīvniekus).
iztrankāt Iztrenkāt.
izkņīdzgāties Izutoties, izieskāties.
iznasāt Izvalkāt (apģērbu, apavus).
iznēsāt Izvalkāt.
izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
izsnāji Izvazāti, nekātīgi guloši salmi.
stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
stampāt jahtai lēkāt uz enkura lielos viļņos.
flagštoks Jahtas vai kuģa karoga kāts.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa.
publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
kūde Kacens, kāpostu kāts.
strunks Kacens, kāts.
čakans Kāda augļa kāts.
nidziņas Kāda garkātainu nezāļu suga.
caurine Kāda puķe ar cauruļveida kātu.
iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
lauzeņi Kāda ziedu suga ar garu kātu, kas aug tekošos ūdeņos.
stungurzis Kāds augs (~1,5 m augsts, ar dobu kātu, aug mitrās pļavās, blakus vītoliem).
medkanniņa Kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī).
lēkalis Kāds, kam patīk lēkāt (par zaķi).
spriņģis Kāds, kam patīk lēkāt, spriņģot.
paļurkāt Kādu brīdi ļurkāt.
uzstrumpāt Kādu brīdi palēkāt.
uzšņaukāt Kādu brīdi šņaukāties.
pažīkāt Kādu brīdi žīkāt.
nolakstīt Kādu laiku lēkāt.
salēkāt Kādu laiku šurp un turp lēkāt.
izvalkāt Kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt.
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
kākāt Kakāt, izvadīt fekālijas.
pēkāt Kakāt.
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas).
belīts Kalcija silikāts, viens no galvenajiem portlandcementa minerāliem.
pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals).
kacēns Kāpostu kāts (īss).
brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts.
konči Kāpostu, biešu u. c. lapu kāti.
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē.
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
nopļaukāt Kārtīgi sapliķēt, sapļaukāt.
česaķ Kasīt, sukāt.
zabavnieks Kāsītis, ar ko izkapti nostiprina pie kāta.
pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai.
Tilia petiolaris kātainā liepa.
Hydrangea petiolaris kātainā vīteņhortenzija.
Clavatia excipuliformis kātainais zaķpūpēdis.
Syngonium podophyllum kātlapu singonija.
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum").
skropstainais kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma fimbriatum").
elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta.
izpoinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
izpuinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
izvillāt Kaujoties, plēšoties izplūkāt (parasti par dzīvniekiem).
spurdzis Kaut kas izplūkāts, šķiedrains.
plāksnīties Kauties, pļaukāties.
ļokāties Kauties; ļockāties.
kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process).
skraujāt Kliegt, saukāt.
kļenkāt Klinkāt.
nopluskāt Kļūt apdriskātam, apdilušam.
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
noplūkāt Kļūt noskrandušam, apdilušam; nodriskāties.
noplūkāties Kļūt noskrandušam, apdilušam; nodriskāties.
izrēdēt Kļūt novalkātam, izdilt.
izņīdrēt Kļūt novalkātam, nodilt.
dilt Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
izdrelēt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
noplušķēt Kļūt skrandainam, saplūkātam, saplosītam.
kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
vītinis Koka pātagas kāts.
svirloks Koka pīpe garā kātā.
virlaps Koka pīpe garā kātā.
virloks Koka pīpe garā kātā.
virlups Koka pīpe garā kātā.
Kalkuta Kolkāta, pilsēta Indijas austrumos.
krākot Krākāt (1).
krākuļot Krākāt (1).
krākot Krākāt (2).
krākot Krākāt (3).
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus.
silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
bīsteklis Krāsns bikstāmais koks, arī slotaskāts.
pažags Krāsns slakāmais kruķis; slotaskāts; krāsns slota.
sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem.
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
kraukaļāt Kraukāt.
kraukalēt Kraukāt.
krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas.
krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas.
krēkāt Kraukāties.
noāzēt Krietni nopērt; izsmiet, zākāt.
čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli.
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
kruņķēties Krunkoties, krokāties; burzīties.
sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
užuļāt Kustēt, tekāt.
luncināties Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni).
polītis Kvieši bez kātiem.
vairogs ķekars, kam zemāko ziedu kāts ir garāks nekā augstāko, un visi ziedi ziedkopā ir vienādā līmenī.
purka Ķeksis ar garu kātu zivju un vēžu izdzīšanai no piekrastes alām.
bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
ķemmēties Ķemmēt sev matus; sukāties.
izķemmēt Ķemmēt un pabeigt ķemmēt; izsukāt (1).
iezākāt Ķengājoties sākt bieži apsaukāt.
čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem.
silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
lakšķis Labības auga kāts vai kātiņš (piemēram, kviešu) līdz vārpai.
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
aizsūkāt Laizot sākt sūkāt, zīst (pēc kā radies pārtraukums).
atsūkāt Laizot sūkāt, nosūkāt, apsūkāt.
dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
jukšot Lakstojoties lēkāt.
likāt Lakt; likāt.
lamsnāt Lamāt, zākāt; aprunāt, dot iesauku; lamstīt.
lamstīt Lamāt, zākāt; aprunāt, dot iesauku.
lamšat Lamāt, zākāt.
ļergāt Lamāt, zākāt.
ļervāt Lamāt, zākāt.
žarīt Lamāt, zākāt.
ļakatāties Lamāties, zākāties.
purgonis lamuvārds, ar ko apsaukāt kādu, kas bieži visu sabojā.
suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
plūksnas Lapai tās atsevišķās daļas abpus kātam un viena otrai pretim.
filodijs Lapas kāta pārveidne, kas līdzīga lapai un veic lapas plātnes funkcijas.
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti.
plauksta Lāpstas, lizes plakanā daļa (bez kāta).
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
pirofilīts Lapveida struktūrtipa silikātu klases minerāls.
Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
LZAP Latvijas Zvērināto advokātu padome.
ļekata Lēcējs, lēkātājs.
lakstīt Lēkāt (par cilvēku vai dzīvnieku).
nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sprindzēt Lēkāt šurp un turp.
spurdzināties Lēkāt uz augšu un leju.
spriņģot Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
tākaļāt Lēkāt, skraidīt apkārt, tekalēt.
ķirpot Lēkāt, skraidīt.
ģeirot Lēkāt.
klinkāt Lēkāt.
lēcelēt Lēkāt.
lēkaļāt Lēkāt.
lēkalēt Lēkāt.
lēkuļot Lēkāt.
lukstēt Lēkāt.
ribiņot Lēkāt.
sprikstināt Lēkāt.
sprikstinēt Lēkāt.
strumpāt Lēkāt.
strumpēt Lēkāt.
strumpot Lēkāt.
limpāt Lēkt, lēkāt.
kužīgs Lempīgs, tūļīgs, nodriskāts.
divposmis Lidaparāta balsta sistēmas ierīce, kas savieno amortizatora cilindru ar kātu un pārvada vērpes momentu no riteņiem uz balsta cilindru.
lakstīties Lidināties, arī lēkāt.
fillodijs Līdzīgi lapas plātnei izplājies lapas kāts vai vidējais (galvenais) nervs.
viška Liekšķere (parasti ar īsu kātu).
monopols Liela apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
Orobanche elatior lielā brūnkāte.
Orobanche major lielās brūnkātes "Orobanche elatior" nosaukuma sinonīms.
lamžas Lieli, izmēram neatbilstoši, vai veci novalkāti apavi.
daczibao Lielo hieroglifu avīze - 20. gs. 50.-70. gados Ķīnā izplatītie plakāti un ar roku rakstītās lapiņas.
truša fileja lieto, lai apsaukātos.
vecā mīkla lieto, lai apsaukātos.
pediņš lieto, lai apsaukātu, nolamātu cilvēku.
stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē.
kukurot Līkāties.
līkāt Līkāties.
dancināt Likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā).
izdancināt Likt izlēkāties, izskraidīties; panākt, ka izlēkājas, izskraidās.
padancināt Likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā).
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū.
sētlilje Lilijaugu ģints augs bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem, čemurainu ziedkopu.
vārplilje Lilijaugu ģints, augi bez sīpoliem, ar baltiem ziediem, posmainiem ziedkātiem.
pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti.
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir silikāti.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
ļenkatāt Linkāt.
ļinkatāt Linkāt.
zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus").
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā.
litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā.
subkontrars Loģikā partikulārs apstiprinošs (vai noliedzošs) tipa spriedums attiecībā pret partikulāro noliedzošo (vai apstiprinošo) tipa spriedumu, kam tas pats subjekts un predikāts.
skatījums loģiska tabula (apakšshēma) relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmā, kurā īslaicīgi var apvienot vienu vai vairākas datnes, lai tās varētu attēlot displeja ekrānā, drukāt un no tām saņemt kādu informāciju
spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
sapatas Lupatas, savalkāts apģērbs.
izracināt Ļaut izrakāt, uzrakņāt (par cūkām).
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
racināt Ļaut rakāties.
izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt.
ļekatot Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekāties.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
nodrāzt Ļoti nobružāt, novalkāt.
nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot; novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
nodzīt Ļoti novalkāt, nolietot.
noplēst Ļoti novalkāt; novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
kakari Ļoti novalkātas, noskrandušas drēbes.
noplīsis Ļoti novalkāts, saplīsis.
izzākāt Ļoti nozākāt; ļoti izsmiet.
aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
ļukanāties Ļukāties.
ļukatāties Ļukāties.
ļumināt Ļunkāt.
magnificat Magnifikāts.
enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
magnija trisilikāts magnija silikāts.
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
subtils Maigs; smalks, delikāts.
pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
brendele Mājsaimniecības rīks (cigoriņu, graudu u. tml.) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu.
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
lotaga Makšķeres kāts.
makšķerkāts Makšķeres kāts.
makšķeršķeista Makšķeres kāts.
šķinaga Makšķeres kāts.
šķīnaga Makšķeres kāts.
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa.
ķīns Makšķerkāts.
šķesta Makšķerkāts.
šķeste Makšķerkāts.
šķests Makšķerkāts.
šķiesta Makšķerkāts.
ātruma regulēšana mašīnas izpildietaises uzdotās pārvietošanās ātruma funkcijas realizēšana apstrādes laikātrums.
kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu.
silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē.
plaņčkāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties; planckāties.
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
aplietāt Mazliet aplietoties, nolietoties, novalkāties.
iebungāt Mazliet iedunkāt pa ribām.
apbrūķēt Mazliet nolietot, apdeldēt; apvalkāt.
iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
panēsāt Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
pavalkāt Mazliet, daļēji novalkāts.
pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem.
kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
kontratips Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla dublikāts, kas izgatavots ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
Pseudobryum cinclidioides melnkāta skrajsamtīte.
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā.
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu.
dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts.
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā.
lacerna mētelis vai apmetnis no tumšas rupjas drānas, ko sāka valkāt 1. gs. p. m. ē. romiešu kareivji, pēc tam arī pilsoņi uz togas; vēlāk arī dažādās krāsās, un to valkāja arī teātrī un cirkā.
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta.
mita Miets, dakšas kāts.
četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
vienplates dators mikrodators vai minidators, kura visas komponentes ir izvietotas uz vienas drukātās shēmas plates.
kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
flanelis mīksts, viegls, var būt balināts, vienkrāsains vai apdrukāts kokvilnas audums audekla vai trinīša pinumā, parasti ar divpusēju uzkārsumu.
celolīti Minerāli, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti, kas veidojas hidrotermālos procesos.
smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
fenakīts Minerāls, berilija silikāts; ar beriliju bagāta rūda.
cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos.
serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
spriņģu Mudinājums lēkāt, skraidīt.
zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
naktsskāšu Naktsskāte.
pārskrāpēt Ne visai rūpīgi pārsukāt, pārķemmēt.
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
quintuplo Neapoles zelta 5 dukātu monēta.
advokātu kolēģija neatkarīga zvērinātu advokātu profesionāla organizācija (Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija), kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus.
sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1).
uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
pabužināt Nedaudz paberzt, paplūkāt.
izmest līkumu nedaudz pastaigāties, pavizināties, pabraukāties.
pažvikāt Nedaudz žvikāt.
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
pavirgāt Nedaudz, mazliet raustīt, plosīt, plūkāt.
nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
mazā lāpsta neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
praķelis Neliels pusmētelis (parasti pavalkāts).
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus.
stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi).
apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties.
uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
ielepēt Nesteidzīgi ielēkāt iekšā.
pastrīpāt Nevajadzīgi pastrīpot, pašvīkāt.
valačīt Nevērīgi, parasti bez vajadzības valkāt (jaunu apģērbu, apavus).
ploskāt Nevīžīgi valkāt.
kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem.
noniekāt Niekāt un pabeigt niekāt.
nacauce Niekātive - rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem.
garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli.
bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
oleomargarīns No liellopu taukiem iegūts margarīna pusfabrikāts, kam pievienojot piena vai citus produktus iegūst margarīnu.
silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
ķilpa No skala saliekts riņķis ar kātiņu.
musfīns No šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums.
anopistografisks No vienas puses apdrukāts.
iras No vilnas vai kokvilnas auduma izplūkātas lupatas.
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
nolēžāties Nobraukāties (no kalana).
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
drimēt Nodilt, novalkāties.
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
nodriksnīt Nodriskāt.
noņergāt Nodriskāt.
dripsna Nodriskāta apģērba vīle.
norizgāt Nodriskāties, atspurgt, apvazāties.
apdriksēties Nodriskāties, saplēst.
skarbelēt Nodriskāties, sasprēgāt.
noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā.
noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem).
pliska Nodriskāts, izbadējies cilvēks.
krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains.
atskarbis Nodriskāts, saraustīts.
leskains Nodriskāts, skrandains, saplosīts.
bārbaļains Nodriskāts.
aizdrukāt Nodrukāt līdz noteiktai vietai.
aizkakāt Nokakāt (garām kam).
nokraukāt Nokraukāties.
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
nenovalkājams Nolieguma divdabis --> novalkāt.
nodēlīt Nolietot, nonēsāt, apvalkāt.
dilināt Nolietot, novalkāt, nodeldēt.
apploskāt Nolietoties un nodriskāties lietošanas dēļ.
nodrīskāt Nonēsāt, apvalkāt.
noplūrēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt; noplūderēt.
noplūderēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt.
atdeldēt Nonēsāt, novalkāt.
nobrakalēt Nonēsāt, novalkāt.
nošļurkāt Nonēsāt, novalkāt.
nodranckāt Nonēsāt; novalkāt.
noplūrēties Nonēsāties, novalkāties; nobružāties.
apspļaudīt Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti).
nopekot Nopekāt.
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst).
panckas Noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml.
novillāt Noplūkāt, pamatīgi plūkt.
nožļurgžņāt Noplūkāt.
noplūskāt Nopluskāt.
noņarbt Nopluskāties.
sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals.
miestīt Norobežot puķu dobi ar nelielām kātīm vai zariem.
nopluskāts Noskrandis, nodriskāts.
noļipot Noskriet (parasti par zaķi); noļinkāt.
noparzāt Nosmērēt (apģērbu, novalkātu).
novandīties Nostaigāties, nokraukāties.
noskrāpt Nosukāt (1).
apsūkāt Nosūkāt (visapkārt, no visām pusēm).
nosūkstināt Nosūkāt, nozīst.
nosūkstīt Nosūkāt, nozīst.
nočīpstīt Nosūkāt.
nočūpstināt Nosūkāt.
nočūpstīt Nosūkāt.
nošļūcināt Nošļūkāt.
nošņākāties Nošņaukāties.
nošņurkāties Nošņaukāties.
nožvīgāt Nošvīkāt.
nožvīkāt Nošvīkāt.
M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
noekaļāt Notekāt (2).
notekalēt Notekāt (2).
notekanāt Notekāt (2).
notekaņāt Notekāt (2).
netakaļāties Notekāties.
notekalēties Notekāties.
notekanāties Notekāties.
notekaņāties Notekāties.
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
sekšķēt Notraipīt, savalkāt.
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
notramdīt Notrenkāt (1).
nodzanāt Notrenkāt.
nošļurāt Notrīt, nonēsāt, apvalkāt.
nošļūkāt Novalkāt (apavus).
nošļūkt Novalkāt (apavus).
nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
nošmaravāt Novalkāt (apģērbu, apavus).
nonest Novalkāt (apģērbu).
apbrucināt Novalkāt drēbes.
novalkāt driskās novalkāt, kamēr paliek tikai driskas.
noplanckāt Novalkāt, nevērīgi apejoties.
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
norūķēt Novalkāt, nolietot, nomocīt.
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu.
sknarēt Novalkāt, sadriskāt.
izdriskāt Novalkāt, saplēst.
pārnasāt Novalkāt, savalkāt (apģērbu).
iznesāt Novalkāt.
nodraiskāt Novalkāt.
nonasāt Novalkāt.
notriekt Novalkāt.
notriņāt Novalkāt.
ļubere Novalkāta cepure (ar platām, noļukušām malām).
šļobene Novalkāta, arī saņurcīta cepure.
šļobas Novalkātas kurpes.
šļobenes Novalkātas kurpes.
šļopkas Novalkātas kurpes.
lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi.
capatas Novalkāti apavi.
patali Novalkāti apģērba gabali, lupatas.
dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas.
lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
lerla Novalkāti, noplīsuši svārki.
nonēsāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem).
nosanasāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem).
izkutot Novalkāties, kļūt izdilušam.
nonesties Novalkāties.
notriekties Novalkāties.
vecs Novalkāts (par apģērbu, apaviem).
ģiducis Novalkāts apģērba gabals.
poncka Novalkāts apģērba gabals.
iznasa Novalkāts apģērbs.
padilis Novalkāts, nodilis.
obsolēts Novalkāts, novecojis, parasts.
pužakas Novalkāts, saburzīts apģērbs.
kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas.
nonarvot Nozākāt, celt neslavu.
pulgāt Nozākāt, nonievāt.
nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt.
apzākāt Nozākāt, zākājot nomelnot.
spiga Nūja, stiba, kāts, rīkste bez zariem.
karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
antrakosilikoze Ogļraču astma, pneimokoniozes forma - ogļu un silikātu putekļu nogulsnēšanās plaušu audos.
iesnāt Ostīt, šņaukāties.
dubulteksemplārs Otrais (ar oriģinālu vienāds) eksemplārs; dublikāts.
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
pabraukalēt Pabraukāt.
pabraukāties Pabraukāt.
izākstīt Padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt.
izpūrināt Padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt.
konsulents Padoma devējs tieslietās; advokāts.
padraišķīties Padraiskāties.
padriskāties Padraiskāties.
pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt.
pakulakot Padunkāt; pakaustīt.
padunkot Padunkāt.
padunkoties Padunkāties.
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja.
pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu).
paķēt Pakāt.
pašvinkāt Pakustināt, pasvārstīt; pašvikāt.
padancot Palēkāt, paskraidīt (par dzīvniekiem).
padancāt Palēkāt, paskraidīt.
palakstīt Palēkāt.
palēkalēt Palēkāt.
palēkāties Palēkāt.
paspriņģēt Palēkāt.
paspriņģēties Palēkāties.
nagažāt Paļāt, ķengāt, zākāt.
pāņāt Paļāt, zākāt, izbārt.
paņāt Paļāt, zākāt, nopelt.
pānēt Paļāt, zākāt, nopelt.
izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
pļuncēties Pančkāties.
Baļļas ezers Pannas ezers Trikātas pagastā.
patērpināt Papērt, papļaukāt.
apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
paknīpāties Paplūkāt, paknābāties.
papokņīt Papļaukāt, padunkāt.
paplokņīt Papļaukāt, papērt.
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
plakāts Parasti savienojumā "plakāta māksla": grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
pārbraukt Pārbraukāt.
pārspiest Pārdrukāt.
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
pārlēkalēt Pārlēkāt atkārtoti vai vairākiem objektiem.
talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
pārtrankāt Pārtrenkāt.
pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
pačūpstināt Pasūkāt.
pačūpstīt Pasūkāt.
pasūkstināt Pasūkāt.
pavišķēt Pašķirot, pavētīt (graudus), sviežot ar liekšķeri - višku; paviškāt.
ringotne Pātaga ar īsu kātu.
pātagas lingotne pātagas kāts.
pātagkāts Pātagas kāts.
pīckāts Pātagas kāts.
drāztinis Pātagas koka kāts.
patekalēt Patekāt; pastaigāt.
patēkāt Patekāt.
jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi.
padzanāt Patrenkāt (mājdzīvniekus).
patrankāt Patrenkāt.
padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas).
padraiskāt Pavalkāt, panēsāt.
panasāt Pavalkāt.
panēsāt Pavalkāt.
pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses.
polts Pavalkāts mētelis.
atsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> atsukāt (1).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1).
pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2).
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums.
sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2).
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1).
uzsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt.
zākājums Paveikta darbība, rezultāts --> zākāt; zākās.
pazabulēt Pazobot; pazākāt.
pazabulēties Pazoboties; pazākāties.
Gaujava Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei.
izgriļļoties Pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām.
zilais karogs peldvietas kvalitātes sertifikāts, kas apliecina tās tīrības un servisa atbilstību visaugstākajiem standartiem.
linkrāsa Pelēcīgi balta krāsa (kādā ir izsukātu linu šķiedra).
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
zvērināts revidents persona, kas saņēmusi sertifikātu saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajām prasībām.
sertificēta persona persona, kurai ir dokuments (sertifikāts), kas apliecina tās prasmi kādā darbības jomā, profesijā.
lazdāt Pērt, sukāt.
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
satusīt Piekaut; sadunkāt.
dalikatns Pieklājīgs, delikāts (par cilvēku).
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
zvīņainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus squamosus", syn. "Polyporus squamosus").
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius").
ziemas kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus brumalis", syn. "Polyporus brumalis").
skropstainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus substrictus", syn. "Polyporus ciliatus").
kastaņbrūnā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes badius", syn. "Polyporus badius").
pelēkā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes melanopus").
piltuvveida kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes tubaeformis").
bumbuļa kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Polyporus squamosus").
velnot Piesaukt velnu, lamāt, zākāt.
pieļipot Pieskriet (parasti par zaķi); pielinkāt.
piešķaukāt Piestaukāt.
piestūkāt Piestiķēt; piestukāt.
piestūķēt Piestiķēt; piestukāt.
piestūkot Piestiķēt; piestukāt.
uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī.
piešļurkāt Piešļūkāt.
izdunckāt Pietiekosi dunkāt.
pietekāties Pietiekoši ilgu laiku tekāt.
pietrankāt Pietrenkāt.
atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta.
Kolkata pilsēta Indijas austrumos (angļu val. "Calcuta"), osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta; Kalkāta.
Adžeilāta pilsēta Lībijā, Nukāt el Hamsa šebījas austrumos.
pilčkāt Piļčkāt.
ķenkara Pinkains, izspūris, nodriskāts.
ķenkars Pinkains, izspūris, nodriskāts.
ķenkurs Pinkains, izspūris, nodriskāts.
čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
kraģis Pīpe ar taisnu kātu.
iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
cybuks pīpes kāts.
cibuks Pīpes kāts.
ķepis Pīpes kāts.
pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis.
čarpaks Pirtī - gara uzlejamais trauks garākā kātā.
plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
vienrindas korpuss plakans elektronisko komponentu konstruktīvs elements, kas izveidots līdzīgi modulim _SIMM_, bet tajā drukāto šķautņspraudņu vietā izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas vienā no garākajām korpusa malām.
reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
posteris Plakāts, reklāmattēls; posters.
plakātveidīgs Plakātveida.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri.
plonka Plastikāta plēve.
plastmasenes Plastikāta slēpes.
plastolīts Plastikāts.
Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
pneimosilikoze Plaušu slimība, kas radusies no ilgstošas silikātu ieelpošanas.
oderēt Plēst, kost u. tml. (tā, ka tiek izplūkāts apspalvojums, apmatojums).
drikāt Plēst, plosīt, driskāt.
ģickāties Plēsties, novalkāties.
ploiskāt Ploickāt.
plaukot Plucināt, izplūkāt.
spurgalāt Plucināt, izplūkāt.
čīkāt Plucināt, plūkāt spalvu, matus.
čīgāt Plucināt, plūkt (vilnu), raustīt, plūkāt matus kādam.
pudlavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju).
pudļavāt Pluinīt, plūkāt (par vēju).
spurgāt Plūkāt, plucināt.
encēt Plūkāt, raustīt, mocīt.
cīkāt Plūkāt.
ķidāt Plūkāt.
pluskāt Plūkāt.
pluskāties Plūksnāties; pinkāties.
spurot Plūksnot, izplūkāt.
cīpāt Plūkt, plūkāt; vilkt.
žīgāt Plūkt, plūkāt; vilkt.
purnīt Plūkt, plūkāt.
pļunckāties Plunčāties, pančkāties.
ploņčkāties Plunčāties; plonckāties.
ņarboties Pluskāties.
ņarbt Pluskāties.
taržāt Pļāpāt, ļerkāties.
tākaļāt Pļāpāt, tukšu runāt; tēkāt.
plaukāt Pļaukāt.
pļaunīt Pļaukāt.
pļiukāt Pļaukāt.
pļosnīt Pļaukāt.
pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai.
B formāti poligrāfijas papīra standarti plakātiem un lielformāta darbiem; B0 pamatizmēri ir 1414x1000 mm.
ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma.
ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību.
apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam.
predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
atskarbi sukāt pret spalvu sukāt.
žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs.
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
vaučers Privatizācijas sertifikāts dažās valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
tehnoloģiskais cikls procesu kopums gatavās produkcijas vai pusfabrikāta izgatavošanai.
dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
runas kodeks programmatūra vai mikroshēma, kas pārvērš izdrukāto vārdu ciparkodā un veic arī pretējo darbību
lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu.
e-maks programmatūra, kas elektroniskajā komercijā izpilda kabatas portfeļa funkcijas, kurā tiek glabāta ciparnauda, dažkārt arī kredītkartes informācija kopā ar ciparsertifikātu, kas identificē kartes īpašnieku.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
kātaine Puķe ar garu kātu.
kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos.
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
puskāts Puse (auga) kāta.
jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā.
niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa.
lēktuvītes Putnu sprostā ierīkotas nelielas tapas, kur putniņiem lēkāt.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
kņāgot Rakāt, rakņāt.
ragāt Rakāt, rakņāt.
rakšņāt Rakāt, rakšināt^1^.
rakšināt Rakāt, rakšņāt.
žurģēties Rakāties ar kruķi, urķi.
kužināt Rakāties, izlasīt ēdienu.
ragāties Rakāties, rakņāties.
rēkāties Rakāties.
piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt.
racināt Rakņāt; rakāties.
spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
rakstulis Rakstāmrīks, spalvaskāts.
drukavāt Rakstīt ar drukātiem burtiem.
driķēt Rakstīt; rakstīt drukātiem burtiem.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
proporcionālā iestatne rakstzīmes faktiskajam platumam proporcionālas horizontālas vietas izmantošana drukātos tekstos.
pīdīt Rāt, zākāt.
rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
ķervēties Raukties, krunkāties.
pinkus Raupjš, Tāds, kas nav tik kvalitatīvs, kā sukātu linu izstrādājums.
kamstīt Raustīt, plūkāt, kost.
apdriskāties Refl. --> apdriskāt.
appluskāties Refl. --> appluskāt.
ievalkāties Refl. --> ievalkāt; tikt ievalkātam.
izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
nopluskāties Refl. --> nopluskāt; tikt nopluskātām.
novalkāties Refl. --> novalkāt (1); tikt novalkātam.
padriskāties Refl. --> padriskāt; tikt padriskātam.
sadriskāties Refl. --> sadriskāt; tikt sadriskātam.
savalkāties Refl. --> savalkāt(1); tikt savalkātam.
šļūkāties Refl. --> šļūkāt (2); tikt šļūkātam.
šļūkāties Refl. --> šļūkāt (3); tikt šļūkātam.
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
rievainā sēntiņa rievkāta sēntiņa.
ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
niekatīve Rīks (siets vai muldiņa) graudu atsijāšanai, nošķiršanai no pelavām un citiem piemaisījumiem; niekātive.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
verdga Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts metāla stienis.
dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte.
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
pīpe Rīks smēķēšanai, kurš sastāv no galviņas un kāta ar iemuti.
žņauga Rīks zivju ķeršanai (cilpa ar kātu).
šķins Rīkste, kārts; makšķerkāts.
šķeiksta Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts.
šķeista Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts.
stīlāgs Rokturis, kāts; stīladzis.
stīladzis Rokturis, kāts.
stīlags Rokturis, kāts.
grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
lāpstiņa Roku darbarīks - dažādas formas metāla plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
lāpsta Roku darbarīks (parasti rakšanai) - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu.
vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
Gomphidius roseus rožsārtā zeltkāte.
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
čaga Runga, nūja ar nelīdzenu kātu.
gluds Rūpīgi izsukāts (par liniem, kaņepājiem).
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu.
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā.
sabaknīt sabakāt.
sabraukalēt Sabraukāt.
uzcirtāt Sacirtot, salokāt.
uzcirtināt Sacirtot, salokāt.
uzcirtināties Sacirtoties, slokāt sev matus.
sačampot Sačalkāt.
sašķārdīt Sadriskāt.
apskuris Sadriskāts.
sabunkāt Sadunkāt.
saduņķēt Sadunkāt.
sapuknīt Sadunkāt.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
plakātisks Saistīts ar plakātu, tam raksturīgs.
predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
tokātisks Saistīts ar tokātu (2), tai raksturīgs.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem.
kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem.
kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati.
samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt.
sapoinīt Sakaustīt, sadunkāt.
saļeckāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt.
saļokāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt.
saļockāt Sakaustīt; sadunkāt.
Hebeloma radicosum sakņkāta bārkstmale.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
krāsu korekcija sākotnējā attēla krāsu maiņa, kas nepieciešama, lai varētu tās precīzi drukāt vai panāktu kādu speciālu efektu.
sakroķot sakrokāt.
krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties.
sakrunkuļoties sakrunkāties, sagrumbāties.
saveršķīties Sakrunkāties, sagrumbāties.
sačeverēt Sakrunkāties.
aizsukāt Sākt sukāt (linus) un pārtraukt.
aizvalkāt Sākt valkāt, nēsāt (apģērbu).
saķemmēties Saķemmēt sev matus; sasukāties.
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos.
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
pavalkāts Samērā daudz valkāts.
vimpelis Samērā garš un šaurs karodziņš, kas piestiprināts pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
saķeburot Samezglot, sapinkāt.
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni.
sapaķēt sapakāt.
salupīt Sapērt, sapļaukāt.
sapleitēt Sapērt; sapļaukāt.
saviļāties Sapinkāties, savelties.
sapikt sapinkāties.
nodrisis Saplēsts, nodriskāts; nodriskis.
nodriskis Saplēsts, nodriskāts.
sapļiukāt Sapliķēt, sapļaukāt.
sapļoknīt Sapliķēt; sapļaukāt; sakaustīt.
salupatot saplosīt, sadriskāt.
sašķiedrāt Saplucināt, saplūkāt.
saplūkt Saplūkāt (3).
savillot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
savilnot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
sašimpāt Saplūkāt aiz matiem.
izmugāt Saplūkāt, izplūkāt, savandīt, izrakņāt; viscaur saspiest.
pūrzināt Saplūkāt.
sapļokāt Sapļaukāt; sadunkāt; sakaustīt.
saplokņīt Sapļaukāt; sapērt.
sašļaukāt Sapļaukāt; sapērt.
sapļaukot Sapļaukāt.
sapļaunīt Sapļaukāt.
sapļukāt Sapļaukāt.
sapubuļāties Sapūkāties.
sapubulēties Sapūkāties.
daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi).
noriet Sarāt, nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
saķervelēties Saraukties, sakrunkāties.
sakript Saraukties, sakrunkāties.
sadrukt Sarauties, sakrunkāties.
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
Alchemilla erythropoda sarkankātu rasaskrēsliņš.
šķīstošais stikls sārmu metālu (K, Na, Li) silikātu stikls, kas viegli šķīst ūdenī.
krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties.
saveķēt Sasist, sadunkāt; sapērt.
saveķot Sasist, sadunkāt; sapērt.
nolaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt.
saskrudzelēt Sasprogot, salokāt.
apķemmēt Sasukāt (no visām pusēm).
sasukāties Sasukāt sev matus.
uzsukāties Sasukāties, uzķemmēties.
glumināties Sasukāties, uzposties.
sasaķemmēties Sasukāties.
sasasukāties Sasukāties.
sašļunkāt Sašļankāt.
sašļūkāt Sašļokāt.
satrankāt Satrenkāt.
žēlāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt (apģērbu, apavus).
šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem).
saukāties Saukāt (1) vienam otru, citam citu.
ūkāt Saukāt.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma.
sanasāt Savalkāt (apģērbu).
sacomblāt savalkāt slapjas zeķes.
drīskāt Savalkāt, nonēsāt.
sanēsāt Savalkāt.
savalačēt Savalkāt.
sasanasāties Savalkāties (par veļu, apģērbu).
kuželēt Savandīt, izplūkāt.
ērkulēt Savandīt, izrakņāt, saplūkāt, izspūrināt.
sakuželēt Savandīt, sajaukt, saplūkāt.
izkābāt Savandīt, saplūkāt.
plūrēt Savelt, ņurcīt, izplūkāt, sadriskāt.
drasku Savienojumā "drisku drasku iet" - skrandainam, nodriskātam staigāt.
seškanšu Savienojumā "seškanšu mieži": mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, kuras ir uz vienāda garuma kātiņiem.
ņiku Savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
ņeku Savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot.
ieraukt Savilkt, sakrunkāt, sašaurināt.
siekāt Sēkāt, elst.
aktants Semantikā - propozīcijas komponents, leksēma, kas nosauc predikāta izteiktās darbības, procesa vai stāvokļa dalībnieku.
kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
patentes Senāk arī Latvijā izplatīts nosaukums plakātiem vai apkārtrakstiem, ar ko izsludināja valdības pavēles un likumus.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja.
stimbuks Sēnes kātiņš, kas palicis sēni nolaužot.
berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā.
alebarda Seno vāciešu kaujas cirvis garā kātā.
dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
sērkāt Sērkt, sēkāt.
sērkāties Sērkt, sēkāt.
resertifikācija Sertifikāta atkārtota izsniegšana.
termiņsertifikāts Sertifikāts ar īpaši norunātu termiņu.
depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā.
zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
starpsertifikāts Sertifikāts, ko par vēl pilnībā neapmaksātām akcijām izsniedz to īpašniekiem.
kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
sertifikācijas pakalpojumi sertifikātu izsniegšana, anulēšana, sertifikātu darbības apturēšana un atjaunošana, sertifikātu reģistrēšana, elektroniskā paraksta pārbaudes datu reģistra uzturēšana, elektroniskā dokumenta iezīmēšana ar laika zīmogu, kā arī ar elektroniskajiem parakstiem saistītu konsultāciju sniegšana.
CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību.
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
alīts silikātmateriāls - portlandcementa galvenā sastāvdaļa, trikalcija silikāts 3CaO·SiO~2~.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
haluazīts silikātu klases minerāls baltā krāsā ar dzeltenīgu, brūnu u. c. nokrāsu; izmanto keramikas rūpniecībā.
rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids.
hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu.
garnierīts silikātu klases minerāls zaļgandzeltenā vai zaļā krāsā; niķeļa rūda.
eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam.
čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju.
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
vaļīgais siluets siluets, kam raksturīga no valkātāja figūras atstāvoša forma.
piekļāvīgais siluets siluets, ko raksturo valkātāja figūras kontūru tuvināts atkārtojums.
vidukļotais siluets siluets, kura kontūras ievērojami sašaurinās valkātāja figūras vidukļa joslā.
zindikats Sindikāts.
plokņīt Sist (ar plaukstu); dunkāt.
bukstēt Sist ar dūri, dunkāt.
bicatāt Sist ar kāju vai kājām pa zemi, palēkāt (par aitām, jēriem).
kančukot Sist ar kančuku, ādas pātagu; kančukāt.
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt.
pļokāt Sist; arī pļaukāt.
plokņīt Sist; arī spert, pļaukāt.
šļaukāt Sist; pērt; pļaukāt.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
čūpstināt Skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot.
melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju.
skāters Skāteris.
Skolas Skolas ezers - Trikātas ezers Trikātas pagastā.
kūvēt Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
tekalītis Skraidītājs, tekātnis.
ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle.
nopluskis Skrandains, nodriskāts.
dripsnains Skrandains, noplīsis, nodriskāts.
ļipot Skriet (parasti par zaķi); ļinkāt.
ļinkāt Skriet, lēkāt (parasti par zaķi); ļipot.
Tulostoma fimbriatum skropstainais kātpūpēdis.
linkāt Skubīgi iet, lēkāt kā zaķis.
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
vimbāties Slienāties, siekaloties; šņaukāties.
vimbot Slienāties, siekaloties; šņaukāties.
vimboties Slienāties, siekaloties; šņaukāties.
loicka Slikti iesieta (kātā iestiprināta) izkapts.
slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
požogs slota garā kātā maizes krāsns izslaucīšanai.
čauksturis Slotas kāts.
milna Slotas kāts.
milne Slotas kāts.
milns Slotas kāts.
mils Slotas kāts.
sloškāts Slotas kāts.
slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
stumbris Slotaskāts.
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam.
gracile Smalki, delikāti, vāri.
salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi.
virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai).
virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās.
čefka Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks.
čerpaks Smeļamais spainītis ar garu kātu; virloks.
spalvkāts Spalvas kāts.
vilkums Spalvas vai otas vilciena platums (pikseļos), zīmējot attēlu displeja ekrānā vai drukāto rakstzīmju biezums, ko veido, piem., lāzerprinteris.
vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
burtveidols Speciāla drukāto rakstzīmju izveide, kam raksturīgs noteikts slīpums un līniju biezums.
tiltslēgs speciāls slēgs, ko parasti veido plastmasas ligzdā ievietots metāla tiltiņš, ar kura starpniecību tiek savienoti divi blakusstāvošie drukātās plates izvadi, tādējādi mainot tās konfigurāciju un funkcijas.
sapunīt Spēcīgi iesist (pa galvu), sadunkāt.
samatot Spēcīgi saplūkāt aiz matiem.
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
šķēps Sporta rīks mešanai tālumā - samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
subjekts Sprieduma elements (loceklis) - jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
poga spriguļa kāta gals.
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
reklāmstabs Stabs, uz kā izvieto plakātveida reklāmas.
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi.
šļaburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības.
šļamāt Staigāt vai braukāt bez vajadzības.
topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem).
podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
IBA Starptautiskā advokātu asociācija (angļu "International Bar Association").
TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language").
PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu.
strungs Stiebrs, kāts, stublājs, kacens.
strungulis Stiebrs, kāts, stublājs, kacens.
venguris Stiebrs, kāts.
stubrājs Stiebrs, salms, kāts.
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
sačikāt stipri izplūkāt, plēst matus.
savillāt Stipri raustīt, plūkāt.
savilnāt Stipri raustīt, plūkāt.
grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā.
smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
spriņģēt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
dancāt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem).
eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties.
buhņīt Stumdīt (cilvēku); dunkāt.
sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
sukot sukāt (1).
ēķelēt Sukāt (linus vai kaņepājus).
ērķēt Sukāt (linus vai kaņepājus).
lauķēt Sukāt (matus) no pieres uz galvvidu.
stopāt sukāt (vilnu).
suseklēt Sukāt ar susekli.
sūķēt sūkāt konfekti vai ko citu sūkājamu.
sukāt galvu sukāt matus.
šlumberēt Sūkāt pirkstus.
sukāties Sukāt sev matus.
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
dasukāt Sukāt un pabeigt sukāt.
bozt Sukāt uz augšu (matus).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (parasti matus, dzīvnieka apmatojumu).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
laumīt Sukāt, ķemmēt, gludināt.
ķērsēt Sukāt, ķemmēt.
šmukstināt Sūkāt, radot īslaicīgus trokšņus ar mēli.
sluksnīt Sūkāt, zelēt.
suļģīt Sūkāt, zīst.
smukstināt sūkāt.
sulpstīt sūkāt.
čūpināt Sūkāt.
čūpstīt Sūkāt.
sucināt Sūkāt.
sucinēt Sūkāt.
sūkstīt Sūkāt.
suļļāt Sūkāt.
žulīt Sūkāt.
sukoties sukāties.
sūkstināt Sūkt, sūkāt.
govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
spalva Šāds priekšmets kopā ar kātu, kurā tas ir iestiprināts.
vienrindas atmiņas modulis šaura drukātās shēmas plate, uz kuras vienā rindāparasti izvietotas 8 vai 9 lasāmatmiņas mikroshēmas, un ko ar speciālu šķautņspraudņu starpniecību pievieno datora mātesplatei.
uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta).
izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu).
rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
neļķe Šī auga zieds vai kāts ar ziediem.
ūdensroze Šī auga zieds vai kāts ar ziedu.
tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
lāčpurns Šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas.
sānause Šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas.
bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos.
cietpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Sclerodermataceae"), augļķermeņi sēdoši vai ar kātu, parasti virs zemes, 60 sugu.
sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums.
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei.
papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
pārplūkāt Šķirojot plūkāt (2).
višķēt Šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri; viškāt.
šļakot Šļakāt.
šļunckāties Šļakstīties; skaloties (traukā); šļonckāties.
šļankāties Šļakstīties; šļanckāties.
slepēt Šļūkāt, šļūcoši iet.
šļūcāties Šļūkāt; slidināties.
šļūcāt Šļūkāt.
služāt Šļūkāt.
slīpernieku cirvis šļute, speciāls cirvis ar platu, mazliet pret kātu ieslīpu asmeni, piemērots tēšanai.
šņakāties Šņakāt (1).
šņākot Šņākāt (1).
šņākuļot Šņākāt (1).
šņākot Šņākāt (2).
šņākuļot Šņākāt (2).
šņākot Šņākāt (3).
šņākuļot Šņākāt (3).
šņekāt Šņakāt.
šņaukstēt Šņākt, šņaukāt.
šņerkāt Šņarkāt.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
šņaukalēt Šņaukāt.
šnaukāt Šņaukāt.
šņaukstīt Šņaukāt.
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt.
šņurkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); šņorkāties.
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurgāt Šņaukāties.
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
džumpēt Šūpoties, lēkāt viļņos (par kuģi).
švīkot Švīkāt (1).
švīkot Švīkāt (2).
švīckāt Švīkāt.
atkarus Tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti.
pusmastā Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz kāta vidum (par karogu, parasti sēru gadījumā).
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
apkuma Tāda īpatnība, ka leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par šauru.
skrandaiņš Tāds (apģērbs), kas ir novalkāts, apdriskāts.
nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
skrandaiņš Tāds (cilvēks), kas ir ģērbies ļoti novalkātā, saplīsušā apģērbā.
garkāta Tāds (parasti darba rīks), kam ir garš kāts.
obstruents Tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis.
slokātnains tāds, kam ir daudzas slokātnes.
garkātains Tāds, kam ir garš kāts.
kātains Tāds, kam ir kāts (2).
līkkātains Tāds, kam ir līks kāts.
noplīsis Tāds, kam ir novalkātas, saplīsušas drēbes un apavi.
kņubs Tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti).
resnkātis tāds, kam ir resns kāts.
smalkkātains Tāds, kam ir tievs kāts.
vīžains Tāds, kam ir vīzes kājās, tāds, kas mēdz valkāt vīzes.
plakātveida Tāds, kam irplakāta forma, veids.
atkara Tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu.
atkars Tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu.
koncens Tāds, kam lieli, resni kaceni, kāti stublāji; tāds (kopums), kur ir šādas augu daļas.
sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
noplucis Tāds, kas ģērbies nekārtīgās, apvalkātās, apdilušās drēbēs.
panēsāts Tāds, kas ir kādu laiku nēsāts, valkāts un vairs nav izskatīgs.
mazvalkāts Tāds, kas ir maz, arī neilgu laiku valkāts.
ūzainis Tāds, kas ir sācis valkāt garās bikses (parasti par zēnu).
ūziķis Tāds, kas ir sācis valkāt garās bikses (parasti par zēnu).
sertificēts Tāds, kas ir saņēmis sertifikātu.
noskrandis Tāds, kas ir tērpies nodriskātā apģērbā.
skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
brengs Tāds, kas labi saglabājies; nenovalkāts, vesels.
lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
buksna Tāds, kas mēdz dunkāt.
kacenains Tāds, kur ir daudz augļu un lapu kātu.
pusslotaskāta Tāds, kura garums ir puse no slotaskāta.
sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
počaks Tāds, kurš ir novalkātās drēbēs vai nevīžīgi ģērbies.
derglis Tāds, kurš ir pieradis citus zākāt.
pārnesamie redzamie signāli tāfeles, karodziņi, lukturi uz kātiem ceļa iecirkņu un ritošā sastāva norobežošanai.
himatijs Taisnstūrveida apmetnis, kura platums atbilda valkātāja augumam, bet garums bija vienāds ar 2,5 auguma garumiem.
punktmatrica Taisnstūrveida režģis vai matrica, ko izmanto, lai punktus izspīdinātu displeja ekrānā vai izdrukātu atbilstoši šabloniem, ar kuru palīdzību veido rakstzīmes vai grafiskus attēlus.
investīciju instruments tas viss, kur tiek investēts kapitāls, piemēram, vērtspapīros, sertifikātos, apdrošināšanas polisēs, precēs un uzņēmumos.
koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
grāmatu tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas organizē grāmatu apgrozību, nogādā grāmatu izdevniecību produkciju patērētājiem; grāmatu un citas poligrāfiskās produkcijas (brošūru, plakātu, atklātņu, nošu u. c.) pirkšana un pārdošana.
valkājamierīce tehniska ierīce (aparatūra), ko var valkāt pie ķermeņa un, piemēram, integrēt apģērbā, lai apkopotu datus par organisma funkcijām, aktivitāti un ieradumiem.
silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.).
notekāt Tekāt (visu laikposmu) un pabeigt tekāt.
tēkāt Tekāt; lēkāt, skraidīt apkārt.
takāt Tekāt.
tekalīte Tekātnis, skraidītājs.
tecēknis Tekātnis.
tekatnis Tekātnis.
tekulis Tekātnis.
nobīde teksta apstrādē nobīde rāda dokumentā nodrukātā teksta attālumu no tā kreisās malas.
nestingrā atgrieze teksta rindiņas pārtraukšana, ko veic teksta apstrādātājs, ja nākošais vārds teksta rindiņā iesniedzas lappuses malā. Kad dokuments tiek drukāts. nestingrā atgrieze tiek pārvērsta printera rindiņas beigu kodā.
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
2. bauslis Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu).
izastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt garākam, arī vaļīgākam (piemēram, par apģērbu, tā daļām).
iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām).
iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem).
izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu).
izaplēsties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam.
sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
tieslietnieks Tiesnesis, tiesu darbinieks, advokāts vai tml., kas nodarbojas ar tieslietām.
piesaukla Tieva aukla ar ko pātagas ādas sloksni (pinumu, auklu) piestiprināt kātam.
jeikste Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
jeiksts Tieva, gara kārts, apiņu miets, makšķeres kāts.
Antigonon leptopus tievkātu antoigonone.
Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā.
apvalkāties Tikt apvalkātam.
driskāties Tikt driskātam.
izsukāties Tikt izsukātam.
izanasāties Tikt izvalkātam (par apģērbu, apaviem).
noplīst Tikt novalkātam tā, ka ir, kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
pasavalkāties Tikt pavalkātam.
āžu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte.
Scleropodium purum tīrā zaļkāte, arī īstā zaļkāte.
kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai.
toccata Tokāta.
vimpeļkāts Topā nostiprināts neliels nerūsoša materiāla karogkātiņš, kurš nes jahtas pazīšanas vimpeli.
upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas.
tabi Tradicionālas japāņu zeķes ar atsevišķu nodalījumu īkšķim, lai tās būtu ērti valkāt tradicionālajos japāņu apavos - getās un dzori.
transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
čerpāgs Trauks (parasti ar garu kātu) smelšanai.
garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt trenkāt.
trenkāties Trenkāt vienam otru, citam citu.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
triecināt Trenkāt, baidīt.
drātēt Trenkāt, dzenāt.
dricelēt Trenkāt, dzenāt.
knipāt Trenkāt; biedēt.
traikāt Trenkāt.
trankāt Trenkāt.
triekalēt Trenkāt.
triekāt Trenkāt.
Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
kačorieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Kačori" iedzīvotāji.
lubēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Lubumuiža" iedzīvotāji.
tiepelieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Tiepele" iedzīvotāji.
trikātieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Trikāta" iedzīvotāji.
ūdrinieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdriņi" iedzīvotāji.
vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
Trikatenskaja Trikātas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Trikaten Trikātas pagasta bijušais nosaukums.
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
karodziņš Trīsstūrveida vimpelis (parasti ar kātu un pamatni), ko piešķir par nopelniem darbā vai uzvaru sacensībās.
ķurkstināt Trokšņot, brēkāt.
hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
nūskāties Tūļāties; noskāties.
amfiboli Tumšo iežveidotāju minerālu grupa, kalcija, nātrija, magnija, dzelzs un alumīnija silikāti; izplatīti magmatisko un metamorfo iežu komponenti.
mēteļainie Tunikāti.
tunicata Tunikāti.
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas.
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu.
apendikulārija Tunikātu tipa klase ("Appendiculariaea"), jūru un okeānu planktona iemītnieki, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
notupuļāt Tupus ravējot, nošļūkāt (piemēram, vagu).
ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti.
ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu.
ezervālītes Ūdens un purvu augi ar ziediem cilindriskās vārpās vai vālītēs, gara ziedkāta galā.
hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji.
urbjstienis Urbja stienis, kāts.
urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
tastatūras veidne uz datora tastatūras (parasti uz funkcionālajiem taustiņiem) novietots plastikāta vai kāda cita materiāla trafarets, uz kura norādīta informācija par šo taustiņu izmantošanu konkrētam lietojumam.
atbraukas Uz nobraucīta puķu kāta palikusi lapa.
sindikāls Uz sindikātu attiecīgs.
dzejlapa Uz trīskārt salocītas lapas nodrukāta atsevišķa autora dzejoļu kopa.
pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi.
uzlakstīt Uzlēkāt, lēkāt.
patērētājuzņēmums Uzņēmums, kas no citiem uzņēmumiem pērk preces un pusfabrikātus, lai no tiem ražotu citas preces.
Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers.
uzpēkāt Uzpļeckāt.
uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
uzļipot Uzskriet (parasti par zaķi); uzļinkāt.
nostreipuļot Uzšvīkāt, pavirši uzrakstīt, izraibināt.
uzšvīckāt Uzšvīkāt.
sertificēšanas institūcija uzticama organizācija, kas izsniedz sertifikātus, ar to apliecinot, ka attiecīgajai personai pieder dotā publiskā atslēga, un tādējādi apstiprinot viņas identitāti.
uztrankāt Uztrenkāt.
nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa.
spītars Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām.
spīters Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām.
bukņāt Vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt.
buknēt Vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt.
vandīties Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
sadunkāt Vairākkārt iedunkāt, parasti stipri.
sadunkot Vairākkārt iedunkāt, parasti stipri.
izmalt Vairākkārt izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izšņorgāties Vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties.
izšņurgāties Vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties.
uzlēkāt Vairākkārt palēkties; īsu brīdi lēkt, lēkāt.
cīpāties Vairākkārt plūkāt, vilkt; plūkties.
šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2).
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
šņaukāties Vairākkārt šņaukt (1); šņaukāt (1).
šņaukāt Vairākkārt šņaukt (1); šņaukāties (1).
puņķāties Vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties.
šņorgāties Vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas).
šņurgāties Vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas).
tekalēt Vairākkārt tekāt.
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2).
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst; arī sūkāt (ko).
pokņīt Vairākkārt, ne visai stipri sist; arī dunkāt, kaustīt.
šļūkalēt Vairākkārtīgi (īsu brīdi) slidināties, šļūkāt.
sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
ekstrūders vakuumprese keramikas izstrādājumu (ķieģeļu, cauruļu, smalkkeramikas pusfabrikātu) veidošanai parastā temperatūrā no plastiskas keramiskās masas.
noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus); novalkāt.
saplošāt valkājot noplēst, savalkāt.
danasāt Valkāt (apģērbu, apavus), līdz (tie) pilnīgi nolietojas.
vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos; lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
nēsāt (kā) krāsas valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
nēsāt sēras valkāt sēru tērpu, sēru zīmi.
lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
pārvalkāt Valkāt vēlreiz (to pašu).
nest Valkāt, nēsāt.
ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem).
šļaukt Valkāt, valkājot apbružāt.
volkot Valkāt.
plūrēties Valkāties, bružāties.
kutot Valkāties, dilt.
nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram.
nēsāties Valkāties.
valkātne Valkāts apģērbs.
valkātnis Valkāts apģērbs.
dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji.
valoda "Display PostScript" valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā.
Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
juridiskā konsultācija valsts vai advokātu profesionālās organizācijas veidota iestāde, birojs juridiskas palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, pārsvarā - mazturīgajiem.
vanskāt Vanckāt.
kābāt Vandīt, plūkāt.
sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
kvadrupls Veca zelta monēta Spānijā: 4 dukāti.
petne Veca, apvalkāta cepure.
ļobenīca Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām; ļobene.
ļobene Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām.
atļurbene Veca, novalkāta cepure.
atļurbis Veca, novalkāta cepure.
lepeste veca, novalkāta vilnas zeķe, ko valkā vīzēs.
kristālisks šīferis vecāko formāciju silikātakmeņi: gneiss, vizlas šīfera granulīts u. c., - pa daļai ar sedimentu, pa daļai ar eruptīvu raksturu.
ponckas Vecas, novalkātas drēbes, apģērba gabali; panckas.
trante Veci, novalkāti apavi.
koncelis Veci, novalkāti virssvārki (virsjaka, paīss mētelis vai kažoks).
šinka vecs, apvalkāts mētelis.
šolopis Vecs, novalkāts mētelis.
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
kulinārijas veikals veikals, kur pārdod ēdienu pusfabrikātus vai gatavus ēdienus.
nolīkņot Veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos; nolīkāt.
patiesuma vērtība vērtība "patiess" (1) vai "aplams" (0), kuru var pieņemt patiesuma funkcija (predikāts) vai loģiskais mainīgais.
dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.
Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers.
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās.
budžināt Viegli kasīt; bužināt; ieskāt.
samikāt Viegli sapērt, sadunkāt.
samikot Viegli sapērt, sadunkāt.
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
laukšpats Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā.
augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu.
fiksētā iestatne vienāda platuma rakstzīmju aizņemto vietu izmantošana drukātā tekstā, kas ir ērti lietojama kolonnu drukāšanai.
narvoties Vienam otru, citam citu nozākāt, apvainot.
īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
strelitzia Viendīgļlapju augu ģints strelīciju dzimtā, kokveidīgi augi ar 2 rindās sakārtotiem, līdz 2 m garām olas veida lapām ar gariem kātiem, 4 sugas Dienvidāfrikā.
pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
griešana Viengabala materiāla (sagataves, pusfabrikāta) daļas mehāniska atdalīšana.
vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
virlops Vienkārša pīpe ar taisnu kātu.
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers.
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi.
pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu.
vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā.
būzains Vilnains (par augu kātiem).
kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs.
izmuļļāt Viscaur izrakņāt; viscaur izbraukāt (2).
izpinkāt Viscaur sapinkāt.
delikātums Vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (1).
plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (1).
plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (2).
plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (2).
višķot Viškāt (1).
kārkls Vītols ("Salix") - krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām ("Populus").
borināt Vizināties, braukāt.
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
pēlēt Zākāt, celt neslavu, bojāt reputāciju.
derglīties Zākāt, ķengāties (par kādu).
sluņķīt zākāt, niecināt.
zārkāties Zākāties.
zakjats Zakāts - reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos.
sūreņaugi Zālējāda bezziedlapju divdīglapju augu dzimta, ziedi sakopoti vārpās, rožsārti, lapas pamīšus, gariem kātiem.
scleropodium Zaļkātes.
epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
zeķu loki zeķu kāti.
apzelēt Zelējot apsūkāt.
iedzeltenā gailene zeltkāta gailene ("Cantharellus lutescens").
gomphidius Zeltkātes.
receptākuls Zemestauku dzimtas sēņu augļķermeņu iekšējā neauglīgā daļa, kas, augļķermenim augot, veido dobu, porainu kātiņu.
ziedkāts Zieda kāts.
ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
karpofors Ziedkāta turpinājums, kas iekļaujas zieda vai auga struktūrā.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
ziedu ķekars ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem (piemēram, ievām, jāņogām).
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
ziedu galviņa ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedgalviņa.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
puķe Zieds (parasti ar kātu).
sēdošs zieds zieds ar vaļi attīstītu ziedkātu vai bez ziedkāta.
čemurs Ziedu, ogu, augļu, sēklu sakopojums uz kopēja kāta; ķekars.
Tulostoma brumale ziemas kātpūpēdis.
Tulostoma mammosum ziemas kātpūpēža "Tulostoma brumale" nosaukuma sinonīms.
Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini.
smalta Zila krāsviela, kas sastāv no kobalta silikāta un ko izmanto stikla un porcelāna rūpniecībā.
Orobanche coerulescens zilganā brūnkāte.
lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens).
dzirnāji Zirnāji, zirņu kāti (salmi).
dēt Zīst, sūkāt.
suck Zīst, sūkāt.
garmēlis Zobgalis; cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt; zākātājs.
zušaukla Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu).
zušauklis Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu).
žebeklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem.
ZAP Zvērināto advokātu padome.
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kāt.