iepļaukāt
iepļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepļaukāju | iepļaukājam | iepļaukāju | iepļaukājām | iepļaukāšu | iepļaukāsim |
| 2. pers. | iepļaukā | iepļaukājat | iepļaukāji | iepļaukājāt | iepļaukāsi | iepļaukāsiet, iepļaukāsit |
| 3. pers. | iepļaukā | iepļaukāja | iepļaukās | |||
Pavēles izteiksme: iepļaukā (vsk. 2. pers.), iepļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepļaukājot (tag.), iepļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāiepļaukā
Iesist dažas pļaukas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Tikai vecene sekoja bērniem, pa reizēm tos iepļaukādama.
- Vēl mēdzu fantazēt par to, ka iepļaukāju kādu.
- Tad Torns skaļos kaušļus un strīdniekus pasauca pie sevis, iekrāva tiem pa skaustu vai iepļaukāja.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.