nokraukāt
nokraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nokraukāju | nokraukājam | nokraukāju | nokraukājām | nokraukāšu | nokraukāsim |
2. pers. | nokraukā | nokraukājat | nokraukāji | nokraukājāt | nokraukāsi | nokraukāsiet, nokraukāsit |
3. pers. | nokraukā | nokraukāja | nokraukās |
Pavēles izteiksme: nokraukā (vsk. 2. pers.), nokraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokraukājot (tag.), nokraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokraukātu
Vajadzības izteiksme: jānokraukā
Avoti: LLVV