nokraukāt
nokraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne  | Pagātne  | Nākotne  | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokraukāju | nokraukājam | nokraukāju | nokraukājām | nokraukāšu | nokraukāsim | 
| 2. pers. | nokraukā | nokraukājat | nokraukāji | nokraukājāt | nokraukāsi | nokraukāsiet, nokraukāsit | 
| 3. pers. | nokraukā | nokraukāja | nokraukās | |||
Pavēles izteiksme: nokraukā (vsk. 2. pers.), nokraukājiet  (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokraukājot (tag.), nokraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokraukātu
Vajadzības izteiksme: jānokraukā
Avoti: LLVV