ļinkāt
ļinkāt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļinku | ļinkam | ļinkāju | ļinkājām | ļinkāšu | ļinkāsim |
| 2. pers. | ļinki | ļinkat | ļinkāji | ļinkājāt | ļinkāsi | ļinkāsiet, ļinkāsit |
| 3. pers. | ļinka | ļinkāja | ļinkās | |||
Pavēles izteiksme: ļinki (vsk. 2. pers.), ļinkiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļinkot (tag.), ļinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļinkātu
Vajadzības izteiksme: jāļinka
Skriet, lēkāt (parasti par zaķi); ļipot.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir, ļinkāja ta viņš pa pļavu, bet mēs to redzējām pa autobusa logu.