ļipa
ļipa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ļipa | ļipas |
| Ģen. | ļipas | ļipu |
| Dat. | ļipai | ļipām |
| Akuz. | ļipu | ļipas |
| Lok. | ļipā | ļipās |
1.Īsa aste.
2.Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
3.žargonisms Mīnuss (pie atzīmes skolā).
5.apvidvārds Šaura, garena ādas (vai cita materiāla) detaļa apavos zem saitējuma.
6.apvidvārds Pannas rokturis.
Stabili vārdu savienojumiAtstiept ļipu. Dabūt pa ļipu.
- Atstiept ļipu sarunvaloda, idioma — nomirt
- Dabūt pa ļipu apvidvārds, idioma — dabūt rājienu
Avoti: LLVV, SLG, ViV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam bija rozā vestīte, branga ļipa un vareni lielas ausis.
- Aste kā veseris, sāka sist ar ļipu — klokts!
- Kā nu Kurbads zaķi palaiž, tā šis iet, ļipu mezdams.
- Apavu kārbas aizmugurē pielīmē no vates izgatavotu zaķa ļipu.
- Pūpoliņi atgādina ļipu – mīkstu, pelēku un pūkainu.