Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Se.

Atrasts vārdos (488):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

per se
Se bisogna
se non e vero, eben trovato
Se piace
se, ganos
se, mājā

Atrasts skaidrojumos (4350):

ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Aprāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Bitāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Buķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klieņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Lielsesava apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Skursteņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Dalbes apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
Sevērna apdzīvota vieta ASV (_Severn_), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā
Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā
Ārādāna apdzīvota vieta Irānā (_Ārādān_), Semnānas ostāna rietumu daļā
Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā
Ančovi apdzīvota vieta Jamaikā, Sentdžeimsas pagasta ziemeļrietumu daļā
Anotobeja apdzīvota vieta Jamaikā, Sentmēri pagastā, salas ziemeļu piekrastē
Aleksandrija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes
Bajangola apdzīvota vieta Mongolijā, Selengas aimakā
Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos
Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos
Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers
jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
Ānta atols Mikronēzijā (_Ahnd_), Ponpejas štatā, Seņavina salu dienvidrietumu daļā
Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
Sekstu ezers atrodas Rušonas pagastā, platība - 17,6 ha; Sekstes ezers; Uzplūdu ezers
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri
norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
Seišelu fodijs audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu audējputns
Seišelu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Foudia sechellarum") jeb Seišelu fodijs
čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru
arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus
Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja
Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas
Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka
Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka
Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka
Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos
BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service")
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka
Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka
seķieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seķi" iedzīvotāji
sedieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
apdedzināti ķieģeļi būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens"
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā
fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs
van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
aizsedietis cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā
pārsedietis cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā
pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā
circenses Cirka spēles Senajā Romā
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
Sedum purpureum čīkstuļu laimiņa "Sedum telephium" nosaukuma sinonīms
čikstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
kapmirte Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
ķēkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
ķīkstine Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
purpurradzene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus")
fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.)
sertuks Dienvidigaunijas novada "Setumā" iedzīvotājs
Austrumserbijas kalni Dienvidkarpatu atzars Serbijas austrumos, garums - 200 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1809 m
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā
Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network")
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka
džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā
Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
rosinante Donkihota zirgs Servantesa slavenajā romānā
standarts SET drošā elektroniskā transakcija (angļu "Secure Electronic Transaction")
senči Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
senčenieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
ģirlicis Dzeltenais ģirlicis jeb parastais ģirlicis ("Serinus serinus")
dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus")
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
patriciāts Dzimts aristokrātija (Senajā Romā)
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens)
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem"
Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks
Neftīda Ēģiptiešu mitoloģijā - Geba un Nutas meita, Izīdas, Ozīrisa un Seta māsa
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
EPSO Eiropas Personāla atlases birojs ("European Personnel Selection Office")
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency")
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā
ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
kokveida eonija eoniju suga ("Aeonium arboreum", arī "Sempervivum arboreum")
Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju
Seklītis ezers Amatas pagastā, platība - 1,6 ha; Seklītes ezers; Doles ezers
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers
Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers
Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
Huvsguls ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
Sedežu ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 27,1 ha, dziļums - līdz 3,4 m; Sebežu ezers; Sedeža ezers; Sedežas ezers; Sedežs
Dancenes dīķis ezers Seces pagastā, platība - 44 ha; Danciņš
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
Fīrvaldšteterezers ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m
Seklis ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
Seļekova ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — 1,3 ha; Selekovas ezers; Seļakovas ezers
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja
saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API")
agons Fiziska vai cita veida sacensība Senajā Grieķijā
Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos
navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā
Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību
simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms
sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms)
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā
fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
Bandžula Gambijas galvaspilsēta, jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs
Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
Pembrukšīra grāfiste Lielbritānijā, Velsas rietumos, Sentdžordža šauruma krastā
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā
Grūbeļu kalns Grebļa kalns Seces pagastā
Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni
Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
eka Ģimene Senajā Grieķijā
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku
zaļgandzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus citrinella")
dzeltenpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus mozambicus")
sarkanpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus pusillus")
dzeltenais ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus serinus")
selēnpaskābe H2SeO3, selēnskābes atlikums bez viena skābekļa atoma
selēnskābe H2SeO4, sērskābes analogs
haizivjveidīgie Haizivis ("Selachiiformes")
ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
klientēla Iedzīvotāju šķira "clientes" Senajā Romā, kas bija atkarīgi no patrona
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
remi Ievērojama beļģu cilts Senajā Gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem
Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā
fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes
Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās
protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action")
pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums
mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans")
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā
spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās
biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
secieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Sece" iedzīvotāji
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji
Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski
kineds Jauns vīrietis, profesionāls prostitūta vai/un savedējs Senajā Grieķijā
Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums
avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
blūdženieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Blūdži" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
buķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Buķi" iedzīvotāji
galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji
klāvenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji
klieņenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klieņi" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums
lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants
mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji
pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji
robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums
sesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji
sesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants
Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem
amuliņi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
embuļi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
emburti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
embuti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
norieta Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
skrituliņš Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
Ovīšu–Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km
Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste
Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos
Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē
Taņonas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, atdala Sebu un Negrosas salu, savieno Visaju un Boholas jūru
Abanas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Natunas jūras Riau arhipelāgā (_'Abang, Selat_), starp Abankečillas un Penelapas salu
Angiljas šaurums jūras šaurums Karību jūras austrumos, starp Angiljas un Senmartēnas salu
Aruri šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Aruri, Selat_), Jaungvinejas salas ziemeļrietumos, starp Biakas un Numforas salu, Indonēzijas teritorija
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru
Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas
Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m
Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
kuross Kaila jaunekļa attēlojums Senās Grieķijas arhaiskā laika tēlniecībā (7.-6. gs. pr. m. ē.)
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra
Atuks kalns ASV (_Atuk Mountain_), Aļaskā, Beringa jūras Sentlorensa salas ziemeļu daļā, augstums - 613 m
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks")
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m
Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
Beļanica kalnu virsotne Serbijā, Braničcevas apgabala dienvidos, augstums - 1339 m
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.)
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena
CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum
Kastri Kastrisa, Sentlūsijas galvaspilsēta
varna katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā
Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem
Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
tripmadama Klinšu laimiņš ("Sedum rupestre")
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
posadņiks Kņaza iecelts pārvaldnieks pagastos vai pilsētās Senkrievijā 10.-11. gs.
čigotne Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
čīgotne Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
čīgotnes Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
čikstene Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
čīkstene Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
čīkstenes Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
drebeliņi Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
drudžazāle Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
kauluzāle Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
norietņi Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
radzene Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
zaķkāposti Kodīgais laimiņš ("Sedum acre")
sarkanastes kokķauķis kokķauķu suga ("Setophaga ruticilla")
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
komīciji Komīcijas - brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs
SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services")
SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service")
logisti Kontrolieri Senajās Atēnās, kuri no ierēdņiem pēc amata gada notecējuma prasīja atskaiti par izlietoto valsts naudu
alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes
harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service")
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Jenorans Korejiešu mitoloģijā - simbolizē sauli, bet viņa sieva Seonē - mēnesi
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
Ziemeļkosova Kosovas neatkarību neatzīstošs apvidus faktiskā Serbijas sastāvā, "de iure" Kosovas daļa, platība 1200 kvadrātkilometri, 66000 iedezīvotāju (2006. g.)
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
semeškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Semeški" iedzīvotāji
Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski
zāģene Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria")
zeltlapa Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria")
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā
ēdējzāle Krustaines ("Senecio ")
ēdājs Krustaines ("Senecio")
krustenes Krustaines ("Senecio")
krustlapji Krustaines ("Senecio")
krustziedīte Krustaines ("Senecio")
purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis")
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis")
krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus")
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus")
pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis")
lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus")
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums
sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji
Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service")
Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām)
selēns Ķīmiskais elements, nemetāls, Se, atomnumurs - 34, atommasa - 78,96, zināmi 17 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
Tibetas lācis lāču suga ("Selenarctos thibetanus")
čīkstenes Laimiņi ("Sedum")
miroņpuķe Laimiņi ("Sedum")
norieši Laimiņi ("Sedum")
radzene Laimiņi ("Sedum")
zediums Laimiņi ("Sedum")
zedums Laimiņi ("Sedum")
kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare")
baltais laimiņš laimiņu suga ("Sedum album")
zilganais laimiņš laimiņu suga ("Sedum glaucum")
Kamčatkas laimiņš laimiņu suga ("Sedum kamtschaticum")
lielais laimiņš laimiņu suga ("Sedum maximum syn. Sedum telephium subsp. maximum")
Morgana laimiņš laimiņu suga ("Sedum morganiaum")
biezlapainais laimiņš laimiņu suga ("Sedum pachyphyllum")
atliektais laimiņš laimiņu suga ("Sedum reflexum")
sarkankrāsotais laimiņš laimiņu suga ("Sedum rubrotinctum")
klinšu laimiņš laimiņu suga ("Sedum rupestre", arī "Sedum reflexum")
maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā
Zībolda laimiņš laimiņu suga ("Sedum sieboldii")
izskatīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum spectabile")
maldu laimiņš laimiņu suga ("Sedum spurium")
čīkstuļu laimiņš laimiņu suga ("Sedum telephium syn. Sedum purpureum, Sedum telephium subsp. telephium")
Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus")
zeligērija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Seligeriaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
LSC Latvijas Sertifikācijas centrs
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km
Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese
libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms
Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.)
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski
trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu
čīgotne Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
čīkstene Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
čīkstenes Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
plaukšķene Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
zaķkāposti Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda
senči Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
sencieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server")
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus
aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai
faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
codex Likumu grāmata; Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja grāmatu no vairākiem vaskotiem dēlīšiem; vēlāk papirusa un pergamenta grāmatas
Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants
klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā)
Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
seiļānieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
seilieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
fiziognomika mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos
Sedum acre ssp. sexangulare maigā laimiņa "Sedum sexangulare" nosaukuma sinonīms
Sedum boloniense maigā laimiņa "Sedum sexangulare" nosaukuma sinonīms
ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu
D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m
Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m
Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m
Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m
Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m
Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m
Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m
heredes Mantinieki (Senajā Romā)
iezīmētā mārīte mārīšu dzimtas suga ("Semiadalia notata")
drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
lepta Mazākā masas aprēķina vienība un sīka vara monēta Senajā Grieķijā
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Semanova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semenova" nosaukuma variants
semjonovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semjonova" iedzīvotāji
Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
merulius Merulius lacrymans - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
zeltgalvas zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus aurocapillus")
krastmalu zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus noveboracensis")
Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu
Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
Kolizejs Milzīgs amfiteātris Senajā Romā, romiešu arhitektūras piemineklis (celts 75.-80. g.)
sekvoja Milzu sekvoja - mamutkoks ("Sequoiadendron")
adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā
ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
Baules loka nacionālais parks nacionālais parks Mali, Kajesas reīona austrumu daļā, Senegālas pietekas Baules kreisā krasta ielokā
trapezīdi Naudas mijēji Senajā Grieķijā, kas darbojās pie svētnīcām un tirgus laukumos
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
edikula neliela sakrālā celtne Senās Romas arhitektūrā
Bekija neliela sala Mazo Antiļu salu Grenadīnu salās, Sentvinsentas un Grenadīnu teritorija
Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā
basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls
Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī
sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda
Šozē salas nelielu salu grupa Francijā, Senmalo līča rietumu daļā, iepretim Granvilai
Alfonsa salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Alphonse Group_), Seišelu teritorija
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection)
CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance)
seldzenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Selgas" iedzīvotāji
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē
taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina")
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē
cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum")
Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā
Ogulaine Oglaine, Sesavas pieteka
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
retors Orators; arī retorikas skolotājs (parasti Senajā Grieķijā, Romā)
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra
tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums
bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
Kokneses pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Bebru, Klintaines, Seces un Aizkraukles pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kokenhusen, krieviski — Kokenguzenskaja
Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
Staburaga pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Sunākstes, Seces un Klintaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier")
protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
arthašastra Pamācību kopums par valsts pārvaldīšanu Senajā Indijā, kas sastādīts \~4.-2. gs. p. m. ē.
ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
serijs parasti arī krimināliesauka, ja vārds ir Sergejs
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā)
skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā)
herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija
patikuss Pasīvais partneris pederastijā Senajā Grieķijā
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
SC pēc senāta lēmuma (latīņu "Senatus Consulto"), uzraksts uz Romas ķeizaru monētām
Senecio cinerea pelēkās krustaines " Senecio bicolor" nosaukuma sinonīms
Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas
dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam
erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu
fakcijas Personu kopums, kas organizēja zirgu sacīkstes Senajā Romā
Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
Ain Safra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Sefra_), Naāmas vilājas dienvidu daļā
Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
Sīforda pilsēta ASV ("Seaford"), Ņujorkas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sērsi pilsēta ASV ("Searcy"), Ārkanzasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīsaida pilsēta ASV ("Seaside"), Kalifornijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sietla pilsēta ASV ("Seattle"), Vašingtonas štatā, starp Pjūdžeta līci un Vašingtona ezeru, osta, 668000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sebastjana pilsēta ASV ("Sebastian"), Floridas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sebringa pilsēta ASV ("Sebring"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sikjūriti-Vaidfīlda pilsēta ASV ("Security-Widefield"), Kolorādo štatā, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sideilija pilsēta ASV ("Sedalia"), Misūri štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sedona pilsēta ASV ("Sedona"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigīna pilsēta ASV ("Seguin"), Teksasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīmora pilsēta ASV ("Seymour"), Indiānas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Selma pilsēta ASV ("Selma"), Alabamas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Selma pilsēta ASV ("Selma"), Kalifornijas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Seminola pilsēta ASV ("Seminole"), Floridas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevīrvila pilsēta ASV ("Sevierville"), Tenesī štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūarda pilsēta ASV ("Seward"), Aļaskas štatā, Kenajas pussalā, Klusā okeāna Aļaskas līča krastā, 2800 iedzīvotāju (2016. g.)
Sūarda pilsēta ASV ("Seward"), Nebraskas štatā, 7200 iedzīvotāju (2016. g.)
Detroita pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.)
Neizīdle pilsēta Austrijā ("Neusiedl am See"), Burgenlandes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Purbaha pilsēta Austrijā ("Purbach am Neusiedler See"), Burgenlandes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīkirhene pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Zella pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Serēna pilsēta Beļģijā (_Seraing_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
Serove pilsēta Botsvanā ("Serowe"), Centrālā distrikta administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2001. g.)
Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
Akopiara pilsēta Brazīlijā (_Acopiara_), Searas štatā
Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā
Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos
Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Septemvri pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevlijeva pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Laserena pilsēta Čīlē ("La Serena"), Kokimbo reģiona administratīvais centrs, atrodas Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, 147800 iedzīvotāju (2002. g.)
Suvona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļrietumos (korejiešu val. "Suwon"), uz dienvidiem no Seulas, Kjongido provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
Afabeta pilsēta Eritrejā (_Afʻabet_), Semenavi Kejihbahri zobā
Avašsebatkilo pilsēta Etiopijā (_Āwash Sebat Kīlo_), Afaras kilila dienvidos
Toledo pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sebu pilsēta Filipīnās (angļu val. "Cebu"), jūras osta Sebu salas austrumu krastā, Centrālās Visajas reģiona administratīvais centrs, 829000 iedzīvotāju (2007. g.)
Danao pilsēta Filipīnās, Centrālas Visajas reģiona Sebu salas rietumu piekrastē
Argao pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
Karakara pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā
Malabujoka pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas dienvidu daļas rietumos, Taņonas šauruma piekrastē
Santandera pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas dienvidu galā
Katmona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļaustrumu piekrastē
Medeljina pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļu daļā
Bogo pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļu daļā, nedaudz dienvidos no Medeljinas
Anjērsīsēna pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas
Obērviļa pilsēta Francijā ("Aubervilliers"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 76000 iedzīvotāju (2010. g.)
Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.)
Baņolē pilsēta Francijā ("Bagnolet"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Bobiņī pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bondī pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.)
Dransī pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ganjī pilsēta Francijā ("Gagny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lakurnejēva pilsēta Francijā ("La Courneuve"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 38000 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lelila pilsēta Francijā ("Les Lilas"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Livrī-Gargāna pilsēta Francijā ("Livry-Gargan"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41800 iedzīvotāju (2010. g.)
Monfermei pilsēta Francijā ("Montfermeil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Monreija pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pantēna pilsēta Francijā ("Pantin"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pjērfīta pie Sēnas pilsēta Francijā ("Pierrefitte-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
Romenvila pilsēta Francijā ("Romainville"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sendenī pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sansa pilsēta Francijā ("Sens"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sevrāna pilsēta Francijā ("Sevran"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēvra pilsēta Francijā ("Sevres"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Stēna pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tramblēanfrānsa pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilmombla pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilpenta pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Alesa pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē
Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.)
Sekondi-Takoradi pilsēta Ganas dienvidos ("Sekondi-Takoradi"), Rietumu reģiona administratīvais centrs, osta Gvinejas līča krastā, 445200 iedzīvotāju (2012. g.)
Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
Gospiča pilsēta Horvātijā ("Gospič"), Likas-Seņas županijā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
Novaļa pilsēta Horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Otočaca pilsēta Horvātijā ("Otočac"), Likas-Seņas županijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
Seņa pilsēta Horvātijā ("Senj"), Likas-Seņas županijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Bentena pilsēta Indonēzijā, Dienvidsulavesi provincē, Floresas jūras Selajaras salā
Blora pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Centrālās Javas provincē, Seranas krastos
Purvodadi pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Centrālās Javas provincē, Seranas krastos
Amīrīje pilsēta Irānā (_Amīrīyeh_), Semnānas ostānā
Bakrāna pilsēta Irānā, Semnānas ostāna ziemeļaustrumu daļā
Bastāma pilsēta Irānā, Semnānas ostāna ziemeļu daļā
Serenjo pilsēta Itālijā (_Seregno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Seriate pilsēta Itālijā (_Seriate_), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Orio al Sērio pilsēta Itālijā ("Orio al Serio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansevero pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sekli pilsēta Itālijā ("Secli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Senji pilsēta Itālijā ("Segni"), Lacio reģiona Romas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Segrate pilsēta Itālijā ("Segrate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Senigallija pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.)
Senize pilsēta Itālijā ("Senise"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Seraveca pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Serīno pilsēta Itālijā ("Serino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sermoneta pilsēta Itālijā ("Sermoneta"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Serradifalko pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Serravalle Pistoiēze pilsēta Itālijā ("Serravalle Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Serravalle Sezija pilsēta Itālijā ("Serravalle Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Serre pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sestri Levante pilsēta Itālijā ("Sestri Levante"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Setīmo Torinēze pilsēta Itālijā ("Settimo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevezo pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sece pilsēta Itālijā ("Sezze"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Varallo Sezija pilsēta Itālijā ("Varallo Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju
Aleksandrija pilsēta Jamaikā (_Alexandria_), Sentenas pagastā
Montegobeja pilsēta Jamaikā ("Montego Bay"), Sentdžeimsas pagasta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 89200 iedzīvotāju (2001. g.)
Speništauna pilsēta Jamaikā, Sentketerinas pagasta administratīvais centrs, 131100 iedzīvotāju (2001. g.)
Portmora pilsēta Jamaikā, Sentketerinas pagastā, 156500 iedzīvotāju (2001. g.)
Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē
Akaši pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.)
Himedži pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.)
Kure pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.)
Ņiihama pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.)
Šunana pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.)
Takamacu pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.)
Ube pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.)
Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē
Avresenpjēra pilsēta Kanādā (_Havre-Saint-Pierre_), Kvebekas provincē, Sentlorensa līča Žaka Kartjē šauruma ziemeļu krastā
Kornvola pilsēta Kanādā ("Cornwall"), Ontārio provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
Frederiktona pilsēta Kanādā ("Fredericton"), Sentdžonas krastos, Ņūbransvikas provinces administratīvais centrs, 56200 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1785. g.)
Laromēna pilsēta Kanādā ("La Romaine"), Kvebekā, Sentlorensa līča piekrastē, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
Monreāla pilsēta Kanādā ("Montreal"), Kvebekas provincē, Sentlorensas krastos, 1600 km no okeāna, lielākā Kanādas jūras osta, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Setila pilsēta Kanādā ("Sept-Îles"], Kvebekas provincē, osta Sentlorensas ziemeļu krastā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
Šavinigana pilsēta Kanādā ("Shawinigan"), pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Senmorisas krastos, 50000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bēkomo pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
Truārivjēra pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 134800 iedzīvotāju (2014.g.)
Semeja pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska
Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā
Agustinkodaci pilsēta Kolumbijā (_Agustin Codazzi_), Sesaras departamentā
Valjedupara pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.)
Sevilja pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Sevilla"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 1600 m vjl., 45100 iedzīvotāju (2005. g.)
Ansana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; hangilā: 안산시 ; handžā: 安山市), Seulas piepilsēta, 705000 iedzīvotāju (2007. g.)
Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.)
Kunpho pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 275400 iedzīvotāju (2007. g.)
Phadžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 303800 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvanmjona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 313000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hvasona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 372000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sihina pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 390600 iedzīvotāju (2007. g.)
Ijdžonbu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 421900 iedzīvotāju (2007. g.)
Namjandžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 492300 iedzīvotāju (2007. g.)
Jonina pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 800300 iedzīvotāju (2007. g.)
Pučhona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 864000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kojana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 924800 iedzīvotāju (2007. g.)
Sonnama pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 954000 iedzīvotāju (2007. g.)
Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
Ulanude pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska
Sortavala pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa
Riļska pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Solņečnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
Volodarska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostaškova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Karabanova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasavina pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Serira pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā
Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos
Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.)
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā)
Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
Baganserai pilsēta Malaizijā (_Bagan Serai_), Perakas štata ziemeļrietumu daļā
Klana pilsēta Malaizijā ("Klang"), Selanoras štatā, 276700 iedzīvotāju (2010. g.)
Šahalama pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Batu pilsēta Malaizijā, Selanoras štatā, Kualalumpuras ziemeļu piepilsēta
Bafulabe pilsēta Mali Republikā (_Bafoulabė_), Kajesas reģionā, Senegālas kreisajā krastā, pie Bafingas ietekas
Kajesa pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.)
Segu pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona administratīvais centrs, 87600 iedzīvotāju (2002. g.)
Baraveli pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona rietumos
Kenitra pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.)
Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
Gustavija pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.)
Marigo pilsēta Mazo Antiļu salu Senmartēnas salā, Senmartēnas Kopienas administratīvais centrs, 28500 iedzīvotāju (2004. g.)
Suhbātara pilsēta Mongolijā, Selengas aimaka administratīvais centrs, 22300 iedzīvotāju (1998. g.)
Dhangarhi pilsēta Nepālā, Setī zonas administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2001. g.)
Sevenuma pilsēta Nīderlandē ("Sevenum"), Limburgas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amora pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
Montižu pilsēta Portugālē ("Montijo"), Setubalas apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2011. g.)
Seja pilsēta Portugālē ("Seia"), Gvardas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Seišala pilsēta Portugālē ("Seixal"), Setubalas apgabalā, 158300 iedzīvotāju (2011. g.)
Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
Serpa pilsēta Portugālē ("Serpa"), Bežas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
Setubala pilsēta Portugālē ("Setubal"), apgabala administratīvais centrs, 121200 iedzīvotāju (2011. g.)
Siniša pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bareiru pilsēta Portugālē, Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.)
Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sensizanna pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Letampona pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentandrē pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lepora pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Le Port"), Senpolas apriņķī, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vlehica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Senteģhāza
Rešica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ocelurošu pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.)
Oravica pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Moldovanue pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bokša pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Karansebeša pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Beile Herkulane pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Anina pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Žibou pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Šimleisilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo
Zaleu pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha
Cehusilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.)
Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja
Ansbualo pilsēta Seišelās, 3880 iedzīvotāju (1997. g.)
Bovalona pilsēta Seišelu Republikā, 3610 iedzīvotāju (1997. g.)
Olimpija pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs
Senluī pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.)
Gediavaja pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 287000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pikine pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 854000 iedzīvotāju (2006. g.)
Rifiska pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, 162100 iedzīvotāju (2007. g.)
Bambeja pilsēta Senegālā, Diurbelas / Ģurbelas reģionā
Tūba pilsēta Senegālā, Diurbelas reģionā, 854000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mbūra pilsēta Senegālā, Fatikas reģionā, 181800 iedzīvotāju (2007. g.)
Bakela pilsēta Senegālā, Tambakundas reģiona ziemeļrietumos
Ziginšora pilsēta Senegālas dienvidrietumos, Ziginšoras reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2007. g.)
Diurbela pilsēta Senegālas rietumos ("Diourbel"), reģiona administratīvais centrs, 100400 iedzīvotāju (2007. g.); Ģurbela
Kaulaka pilsēta Senegālas rietumos ("Kaolack"), reģiona administratīvais centrs, osta Salumas krastā, 186000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tjesa pilsēta Senegālas rietumos, reģiona administratīvais centrs, 263500 iedzīvotāju (2007. g.)
Čārlstauna pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.)
Keiona pilsēta Senkitsā un Nevisā, 3370 iedzīvotāju (2001. g.)
Mankihila pilsēta Senkitsā un Nevisā, 3470 iedzīvotāju (2001. g.)
Babono pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 5140 iedzīvotāju (2001. g.)
Beksona pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 7120 iedzīvotāju (2001. g.)
Barualī pilsēta Senntvinsentā un Grenadīnās, Mazo Antiļu salās, 1300 iedzīvotāju (2000. g.)
Džordžtauna pilsēta Sentvinsentā un Grenadīnās ("Georgetown"), Mazo Antiļu Sentvinsentas salā, 1600 iedzīvotāju (2000. g.)
Kingstauna pilsēta Sentvinsentas salā ("Kingstown"), Sentvinsentas un Grenadīnu galvaspilsēta, osta Karību jūras krastā, 18300 iedzīvotāju (2007. g.)
Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Niša pilsēta Serbijā (_Niš_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.)
Senta pilsēta Serbijā (_Senta_), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta
Ada pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Arandželovaca pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
Babušnica pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Blace pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Boļevaca pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.)
Bujanovaca pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Crvenka pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Čačaka pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čičevaca pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čuprija pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
Despotovaca pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Futoga pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
Ivaņica pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Jagodina pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaņiža pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža
Kikinda pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.)
Kladova pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kņaževaca pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kosjeriča pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kostolaca pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kovačica pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kovina pilsēta Serbijā ("Kovin"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kragujevaca pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kruševaca pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kučeva pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.)
Kuršumlija pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lapova pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Lazarevaca pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.)
Lebane pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Leskovaca pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ļiga pilsēta Serbijā ("Ljig"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Loznica pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
Majdanpeka pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mladenovaca pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
Negotina pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
Obrenovaca pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
Odžaci pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
Paliča pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Pančeva pilsēta Serbijā ("Pančevo"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.)
Paračina pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrovaca pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.)
Pirota pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.)
Požarevaca pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.)
Požega pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Preševa pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
Priboja pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.)
Prijepoļe pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Prokupļe pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.)
Raška pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ruma pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sevojno pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Sjenica pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Smedereva pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.)
Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sokobaņa pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Sombora pilsēta Serbijā ("Sombor"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.)
Srbobrana pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša
Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.)
Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.)
Surdulica pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Svilajnaca pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
Svrļiga pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Šabaca pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.)
Šida pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Temerina pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.)
Topola pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Trstenika pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tutina pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Uba pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Užice pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vaļeva pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vladičinhana pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vlasotince pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vraņe pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrbasa pilsēta Serbijā ("Vrbas"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vršaca pilsēta Serbijā ("Vršac"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2011. g.)
Zaječara pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.)
Zreņanina pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.)
Žabaļa pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
Rudovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
Surčina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sopota pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ovča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pinosava pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.)
Rucka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
Ostružnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Umka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pečani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
Dobanovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
Grocka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.)
Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.)
Grdelica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
Medvedža pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vučje pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.)
Divčibare pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 130 iedzīvotāju (2011. g.)
Mionica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 1570 iedzīvotāju (2011. g.)
Belanovica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 200 iedzīvotāju (2011. g.)
Lajkovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Krupaņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Guča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lučani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.)
Bosilegrada pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bela Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Resavica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Brusa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Baļevaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Ribnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Batočina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bogovina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatibora pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajina Bašta pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče
Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Žitište pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kača pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrovaradina pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Veternika pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
Titela pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bača pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Beočina pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče
Alibunara pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Opova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kačareva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Starčeva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Bela Crkva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kula pilsēta Serbijā, Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
Lačaraka pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Indžija pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Iriga pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Subotica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.)
Čoka pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mola pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajmoka pilsēta Serbijā, Ziemeļbačkas apgabala rietumos
Bora pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.)
Sevnica pilsēta Slovēnijā ("Sevnica"), Lejassavas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sežana pilsēta Slovēnijā ("Sežana"), Slovēnijas piejūras reģionā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
Kamasa pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Karmona pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dosermanasa pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.)
Esiha pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.)
Larinkonada pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lebriha pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Molina de Segura pilsēta Spānijā ("Molina de Segura"), Mursijas reģionā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.)
Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansevastjana pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija
Segovija pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sestao pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomaresa pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Utrera pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevilja pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.)
Atiba pilsēta Sudānā (_Attib_), Sennāras vilājas dienvidu daļā, Zilās Nīlas labajā krastā
Sennāra pilsēta Sudānā, Sennāras vilājā, 143000 iedzīvotāju (2000. g.)
Sembranhere pilsēta Šveicē ("Sembrancher"), Valē kantonā, 950 iedzīvotāju (2013. g.)
Šempaha pilsēta Šveicē ("Sempach"), Lucernas kantonā, 4150 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.)
Sehira pilsēta Tunisijas austrumos ("Sekhira"), naftas izvedosta Gabesas līča krastā, \~10000 iedzīvotāju
Sebena pilsēta Turcijā ("Seben"), Bolu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Seferihisara pilsēta Turcijā ("Seferihisar"), Izmiras ilā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejdileri pilsēta Turcijā ("Seydiler"), Kastamonu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejitgazi pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Selendi pilsēta Turcijā ("Selendi"), Manisas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Selima pilsēta Turcijā ("Selim"), Karsas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Senirkenta pilsēta Turcijā ("Senirkent"), Ispartas ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Serika pilsēta Turcijā ("Serik"), Antaljas ilā, 56800 iedzīvotāju (2013. g.)
Serinhisara pilsēta Turcijā ("Serinhisar"), Denizli ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.)
Adana pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.)
Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
Ščastja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.)
Putivļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Sejmas labajā krastā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šeļe pilsēta Ungārijā ("Sellye"), Baraņas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Melo pilsēta Urugvajā, Serrolargo departamenta administratīvais centrs, 50600 iedzīvotāju (2004. g.)
Bādzegeberga pilsēta Vācijā (_Bad Segeberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēlande pilsēta Vācijā (_Seeland_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zendene pilsēta Vācijā (_Senden_), Bavārijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krakovamzē pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Plava pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.)
Zebnica pilsēta Vācijā ("Sebnitz"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēhauzene pilsēta Vācijā ("Seehausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5150 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēlova pilsēta Vācijā ("Seelow"), Brandenburgas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēlce pilsēta Vācijā ("Seelze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 32400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēzene pilsēta Vācijā ("Seesen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēnde pilsēta Vācijā ("Sehnde"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zeifhennersdorfa pilsēta Vācijā ("Seifhennersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelbe pilsēta Vācijā ("Selb"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelbica pilsēta Vācijā ("Selbitz"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēligenštate pilsēta Vācijā ("Seligenstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelme pilsēta Vācijā ("Selm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zeltersa pilsēta Vācijā ("Selters"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zendenhorsta pilsēta Vācijā ("Sendenhorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zenftenberga pilsēta Vācijā ("Senftenberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Zeslaha pilsēta Vācijā ("Sesslach"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces
Atēnas pilsētvalsts Atikā Senajā Grieķijā, kas izveidojās \~9. gs. p. m. ē., piedzīvoja uzplaukumu \~6.-5. gs. p. m. ē., 146. g. p. m. ē. iekaroja Roma
Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
logogrāfi Pirmie vēsturiskās prozas autori Senajā Grieķijā (ap 6. gs. p. m. ē.)
pirmssokratisks pirmssokrastiskais periods - senākais periods Senās Grieķijas filozofijā (6.-5. gs. p. m. ē.), kad filozofija pirmo reizi kļuva par patstāvīgu zinātni
Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds
plebiscīts Plebeju sapulces lēmums Senajā Romā
seldzēnieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Selga" iedzīvotāji
relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu
atīmija Politisko un civilo tiesību atņemšanas procedūra Senajā Grieķijā
populāri Politisks grupējums Senajā Romā (2.-1. gs. p. m. ē.), kas pauda lauku un pilsētu plebeju intereses
olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas
rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā
Sekļa Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļa Daukšti" nosaukuma variants
Seili Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai
histrions Profesionāls aktieris Senajā Romā
ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server")
protokols SPX protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" (angļu "Sequenced Packet Exchange")
Austrumsepika province Papua-Jaungvinejā (_East Sepik_), Jaungvinejas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vevaka
konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā
serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes
stabiņpūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu rindas dzimta ("Secotiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
Ķaka Purgaile, Sedas pieteka
Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka
Senecio palustris purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms
Senecio tubicaulis purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms
Kotantēna pussala Francijas ziemeļrietumos (_Cotentin_), pie Lamanša, starp Sēnas un Senmalo līci, augstums - līdz 191 m
Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m
Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m
Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m
Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
Rēdu strauts Rēda, Sesavas pieteka
amfiktionija Reliģiska un politiska cilšu un polišu savienība Senajā Grieķijā
Nasdaq Reprezentatīvs biržas indekss, ASV tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju indekss (angļu "National Association of Securities Dealers Automated Quation")
Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
Semuli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Semuļi" nosaukums latgaliski
sekstieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" iedzīvotāji
Sjaksti Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" nosaukuma variants
seilieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
badjarnaki Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
basari Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
koņagi Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
tendaboeni Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
tendamaiji Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
Rikande Rikanda, Sedas pieteka
Rikarde Rikanda, Sedas pieteka
milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi
sedvinieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sedvini" iedzīvotāji
sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu
federāti sabiedroto kopienas, kuras ar Seno Romu saistīja līgums
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss
patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi
Trinidāda sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums
Keipbretona sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis
Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.)
Bantajana sala Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
Arida sala Indijas okeānā, Seišelu salu ziemeļos, Seišelu Republikā
Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija
Skomera sala Ķeltu jūras ziemeļos, Sentdžordža šaurumā, Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentbraidsa līča dienvidos
Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
Serama sala Moluku salu grupā, Indonēzijā (indon. val. "Seram"), platība - 17100 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 3019 m
Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
Astova sala Seišalās (_Astove Island_), Ārējo salu grupas Aldabras salās
Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m
Baliso sala Sentvinsentā un Grenadīnās, viena no Grenadīnu salām
Avadži sala Seto jūras austrunos (_Awaji-Shima_), Japānas Hjogo prefektūras teritorija
Komsomoļeca sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas
Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra
selkšenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Selkši" iedzīvotāji
sesīlnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesīle" iedzīvotāji
Sesīle Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesile" nosaukuma variants
Aridals sālsezers Rietumsahārā (_Aridal, Sebjet_), Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra reģionā
Kamotu salas salu grupa Filipīnās, Visaju jūras dienvidos, starp Sebu un Leites salu
Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas
Afrikanu salas salu grupa Seišelās (_African Banks_), Indijas okeāna rietumos, Amirantu salu grupas ziemeļos
Sellings Sāļezers Tibetas kalnienē ("Selling Tso") 4495 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - 1825 kvadrātkilometri
Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino")
zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum")
Itālijas sarene sareņu suga ("Setaria italica")
mieturainā sarene sareņu suga ("Setaria verticillata")
zaļā sarene sareņu suga ("Setaria viridis")
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
CISC dators sarežģītas instrukcijkopas dators (angļu "Complex Instruction Set Computer")
Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus
CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol")
RISC dators sašaurinātas instrukcijkopas dators (angļu "Reduced Instruction Set Computer")
obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs
norieši Saulrieteņi ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam veģetatīvi vairojoties jaunie augi viegli noriešas no vecajiem
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem
tīmekļu saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum arachnoideum")
Falkoneti saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum fauconnetti")
zilganais saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum tectorum var. glaucum")
jumtu saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum tectorum")
archistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks Senajā Grieķijā
sealskin Seal
cecen Secen
sec Secen, gar
Laucese Secene, Lauces pieteka
Sece Secene, Lauces pieteka
Setce Secene, Lauces pieteka
Setcene Secene, Lauces pieteka
Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
stenfeldieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Steinfelde" iedzīvotāji
vecskolieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Vecā skola" iedzīvotāji
zemgalieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
Šļūkas Seces pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" paralēls nosaukums
Setzen Seces pagasta bijušais nosaukums
secesionists Secesijas piekritējs; atkritējs no kādas valsts, partijas vai virziena
secesionisms Secesiju, galvenokārt jūgendstila un simbolisma māksla
obducēt Secēt
secenība Secība
seknība Secība
diahronija Secība laika ziņā (parasti valodas attīstībā, izmaiņās)
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā
setliste Secība, kādā dziesmas tiek izpildītas koncertā vai miksētas dīdžeja uzstāšanās laikā jeb setā
alternāts Secība, kādā līgumos mēdz minēt līgumslēdzējas valstis: katra valsts savā līguma eksemplārā stāv pirmajā vietā
sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piemēram, tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā)
aile Secība; rindas kārtība
hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā)
nāciens Secīga (kā) izraisīšanās, izveidošanās (parasti psihē)
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā)
norise Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa; īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā
maršruts Secīga (piemēram, detaļu) virzība noteiktu tehnoloģisku operāciju laikā
gājiens Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem); secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā)
gājums Secīga norise (piemēram, psihiskiem procesiem); secīga pārveidošanās (piemēram, parādībām sabiedrībā); gājiens (7)
defekogrāfija Secīga rentgenogrammu vai fluorogrammu ierakstīšana videolentē izkārnīšanās laikā, pirms tam ievadot bāriju; izmanto izkārnījumu nesaturēšanas diagnosticēšanā
pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piemēram, mācību procesā); arī pakāpenība
straume Secīga, parasti ilgstoša (darbības, procesa) norise
lenšatmiņa Secīgās piekļuves atmiņa, kas par datu nesējvidi izmanto magnētisko lenti; magnētiskā lenšatmiņa
artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā
izklāstīt Secīgi izkārtot (skaņdarba elementus, parasti tēmas)
attīstīt Secīgi izklāstīt, izvērst (piemēram, domu)
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.)
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne
sukcesīvs Secīgi mainīgs; arī pēctecīgs
ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu)
mīt Secīgi nomainīt (citam citu)
mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā)
noritēt Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt
norisināties Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt, noritēt
norisēt Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); noritēt (2)
skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem)
skaitīt Secīgi saukt skaitļus
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties)
pārzobēm Secīgi, vienu izlaižot
pavediens Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums; secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne
mijība Secīgs (kā) mainīgums, periodiskums; atrašanās, novietojuma secīgums (kam)
apraksts Secīgs (priekšmeta vai parādības atsevišķu elementu un īpašību vai kāda procesa norises) attēlojums
plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās, apakšnodaļās, paragrāfos u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums
apskats Secīgs pārskats
kāpnes Secīgs, pakāpenisks (faktu, informācijas) izkārtojums
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
pasāža Secīgu, parasti strauji mainīgu, elementu virknējums
porisma Secinājums no pierādītas tēzes
atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums
atvadināt Secināt
sillogizēt Secināt
silloģizēt Secināt
siloģizēt Secināt
vasināt Secināt, veidot
izsecināt Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.)
izsecināt Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.)
second Second hand - otrreizējais tirgus, lietotu priekšmetu realizācija
secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms
Nēģfalu Sečele, pilsēta Rumānijā
secentismo Sečentisms
Sedde Seda
Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km
Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
Ērģeme Sedas pietekas Rikandas paralēls nosaukums tās augštecē
aizsediešos Sedas upes pretējā krasta teritorijā; mājās, kas atrodas šajā teritorijā
pārsedietis Sedas upes pretējā krasta teritorijā; mājās, kas atrodas šajā teritorijā
relaksants Sedatīvs līdzeklis
sēders Seders - ebreju Lieldienu maltīte
Sebežu ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sedeža ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sedežas ezers Sedežu ezers Rušonas pagastā
Sedežs Sedežu ezers Rušonas pagastā
sedija Sedijs
sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš
šornieks Sedlinieks
sedlenājs Sedliņš
pāsti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna
paasti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna; pāsti
čeguns Sedlu čeguns - sedlu priekšgala paaugstinājums
seglpunkts Sedlu punkts - funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts
ringosta Sedlu siksna
ringota Sedlu siksna
ringote Sedlu siksna
Dienvidkvarkens Sedrakvarkens - šaurums starp Ālandu salām un Skandināvijas pussalu
pasidzelkas Sedulka
pasidzjolkas Sedulka
sedalka Sedulka
sedalkas Sedulka
sedzelkas Sedulka
sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu
gurte Sedulkas josta
sadums Sedums; osta, piestātne zvejas laivām
sedzējpernica Sedzējkrāsa
valkātne Sedzene
valkātnis Sedzene
Sedzera ezers Sedzeris, ezers Lendžu pagastā
Sedzeru ezers Sedzeris, ezers Lendžu pagastā
Zeltiņu ezers Sedzeris, ezers Lendžu pagastā
deķelis Sedziņa
apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
sasegt Sedzot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi
izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses)
nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai)
pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko)
aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam)
deķis Sega
sedzeklis Sega
sedziklis Sega
sedzīklis Sega
seģīte Sega
segs Sega
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai
kažokdeķis Sega ar kažokādas oderi
centons Sega vai apģērbs, kas sašūts no dažādas krāsas auduma lupatiņām
brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
teguments Sega, apklājs, it sevišķi dzīvnieku un cilvēka āda
paklātuve Sega, apsegs, salvete
kaišdeķis Sega, ar ko nes pakaišus
lupatsega Sega, ko darina no linu diegiem un drēbes sloksnēm, nelieliem drēbes gabaliem
šabraks Sega, ko izgreznojuma nolūkā pasedz zem segliem
zālnieks Sega, ko izmanto siena vai zāles pārnēsāšanai
apakšdeķis Sega, ko klāj apakšā zem citas segas
apuždeķis Sega, ko klāj apakšā zem citas segas
pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka
ratsega Sega, ko lieto braucot ratos
kājdeķis Sega, ko sedz uz kājām braucot
seģis Sega, liels lakats
noklājs Sega, paklājs
izklājs Sega, paklājs, grīdsega
klātene Sega, pārklātne
pārsega Sega, pārsegs
zamsegs Sega, sedzene, ko nosedz zemē gulēšanai (gultas vietā)
kuvērs Segas pārvalks
agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem
segidiļa Segidilja
seguidilla Segidilja
augšlapa Seglapa
spārnlapa Seglapa
segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem
sedli Segli
seli Segli
sedliniece Segliniece
segliniece Seglinieka sieva
ķēvskrodelis Seglinieks
sedlenieks Seglinieks
sedlinieks Seglinieks
sedlnieks Seglinieks
seglenieks Seglinieks
slejnieks Seglinieks
rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars
siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars
euonymus Segliņi
segliņi Segliņš
lāčgrauds Segliņš ("Euonymus", senāk "Evonymus verrucosa")
sedlinaji Segliņš ("Euonymus")
sedlinajs Segliņš ("Euonymus")
sedlinājs Segliņš ("Euonymus")
sedliņkoks Segliņš ("Euonymus")
sedols Segliņš ("Euonymus")
seglenājs Segliņš ("Euonymus")
seglenieks Segliņš ("Euonymus")
seglinājs Segliņš ("Euonymus")
seglinieks Segliņš ("Euonymus")
židans Segliņš ("Euonymus")
žīdaus Segliņš ("Euonymus")
židaviņa Segliņš ("Euonymus")
židavkoks Segliņš ("Euonymus")
židavs Segliņš ("Euonymus")
žīdavs Segliņš ("Euonymus")
Segliņa ezers Segliņu ezers Rendas pagastā
celastrales Segliņu rinda
piesedlot Seglojot piestiprināt
pieseglot Seglojot piestiprināt
sedlot Seglot
seglāt Seglot
sellot Seglot
selot Seglot
pārseglot Seglot vēlreiz, no jauna
kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam
pavēdere Seglu josta
knuģis Seglu priekšgals jeb purns
pasegle Seglu sega, pasedle
pasedle Seglu sega, pasedlis
paseglis Seglu sega, pasedlis
ringalts Seglu siksna
ringotne Seglu siksna
seglveidīgs Seglveida
klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums
pergamīns Segmateriāls būvniecībā - ar naftas bitumu piesūcināts jumta kartons
hemispora Segments, kas radies pēc mikroskopiskās sēnes micēlija pavediena šķērsdalīšanās
segmentveidīgs Segmentveida
segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
paraelektriķi Segnetoelektriķi nepolārā fāzē virs fāžu pārejas temperatūras
varikonds Segnetokeramisks nelineārs kondensators ar mainīgu kapacitāti
sedzējplēksne Segplēksne
lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks
magnolliophytina Segsēkļi
angiospermae Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums
magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē)
antipods Segsēkļu dīgļsomā esošās šūnas, kas atrodas dzimumaparātam pretējā galā
divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu
pavadītājšūnas Segsēkļu lūksnes šūnas caur kuru sienu porām stiepjas plazmodesmas, kas to savieno ar sietstobru un lūksnes parenhīmu
kalikants Segsēkļu nodalījuma augu dzimta ("Calycanthaceae")
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants
miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus
putekšņlapa Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums
kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis
sedzējslānis Segslānis
apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu
snāt Segt
kalt Segt (ar ledu)
klāt Segt (ko) no virsas (piemēram, par audumu)
deķot Segt ar segu
segties Segt sevi (piemēram, ar segu, lakatu)
kubināt Segt, apsegt
limt Segt, klāt
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām
bunkurs Segta aizsargbūve, ko var izmantot dzīvošanai; blindāža
peristils Segta galerija, kurai vienā pusē ir stabi un otrā siena
ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut
pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm; plaša segta galerija ar tirgotavām abās pusēs
lievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas)
palievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas); lievenis
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai)
blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai
odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā
palankīns Segtas nestuves; Eiropā lietoja 17. un 18. gs., Austrumāzijā arī mūsdienās
lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu
asfalts Segums (no asfaltbetona)
klātne Segums (piemēram, ceļam)
klājums Segums (piemēram, jumtam, grīdai)
aizsargsegums Segums, kas aizsargā
pamatsegums Segums, kas veido (kā) pamatu
ziemsega Segums, ko izmanto stādījumu un augsnes aizsargāšanai pret salu, kailsalu
nikneims Segvārds (interneta vēstkopās, portālu komentāros)
Barbarosa Segvārds vācu uzbrukuma operācijai PSRS (1941)
niks Segvārds, iesauka
linyphiidae Segzirnekļu dzimta
helophora Segzirnekļu dzimtas ģints
leptuphantes Segzirnekļu dzimtas ģints
linyphia Segzirnekļu dzimtas ģints
porrhomma Segzirnekļu dzimtas ģints
sedzējzvīņa Segzvīņa (1)
sedzējzvīņa Segzvīņa (2)
cryptobranchidae Segžauņi
letene Seģene
letenis Seģene
sedzene Seģene (1)
secento Seičento
sečento Seičento - itāliešu apzīmējums 17. gadsimtam
sefs Seifs
sēfs Seifs
sļesarjs Seifu apzadzējs
seije Seija - koka trauks alus tecināšanai alus darīšanas laikā
seineris Seiners
Sinērvāralja Seini - pilsēta Rumānijā
seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē
seismograma Seismogramma
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes
seismologs Seismoloģijas speciālists
seismometris Seismometrs
Copsychus sechellarum Seišalu žagaterickiņš
Kabubranku rags Seišaša rags ("Ponta du Seixas") - Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā, Atlantijas okeāna krastā ("Cabo Branco")
SC Seišelas, valsts divburtu kods
Seišelu Republika Seišelas, valsts Indijas okeāna rietumu daļā
SYC Seišelas, valsts trīsburtu kods
Foudia sechellarum Seišelu fodijs jeb Seišalu audējputns
Bebronis sechellensis Seišelu ķauķis
gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis
Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas
SCR Seišelu rūpija; Seišelu Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.)
Seišelu sarkanrīklīte Seišelu žagaterickiņš ("Copsychus sechellarum")
Testudo gigantea Seišeļu milžbruņurupucis jeb gigantiskais bruņurupucis
Lodoicea seychellanum Seišeļu palma
cēneris Seja
cēners Seja
ciferblate Seja
ciferblats Seja
cīparblate Seja
ciparnīca Seja
cīperblate Seja
cīpurbleķis Seja
feiss Seja
fizanomija Seja
fizija Seja
ģeimis Seja
īblis Seja
ļecka Seja
makala Seja
makalo Seja
moļļa Seja
morda Seja
mūlis Seja
mute Seja
muts Seja
pļozere Seja
pupešs Seja
purnis Seja
purns Seja
rubaļņiks Seja
sejs Seja
šmaulis Seja
smeceris Seja
šnobelis Seja
žalo Seja
zatočka Seja
žvačņiks Seja
vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; arī maska (1)
šņukurs Seja, arī deguns
ģeims Seja, ģīmis
klīze Seja, ģīmis
ķinis Seja, ģīmis, vaigs
šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums
face Seja, priekšpuse
ļepa Seja, purns, deguns
vaigs Seja; arī vaibsti
purns Seja; deguns
ģīmis Seja; grimase; maska
fasāde Seja; izskats
fizionomija Seja; sejas izteiksme
apbimbāties Sejai kļūt slapjai no asarām (bērnu valodā)
kompleksija Sejas ādas krāsa un izskats
vaigauts Sejas aizsegs, plīvurs
strofocefālija Sejas attīstības kroplība, kas izpaužas ar ciklopiju, agnātiju, sinotiju, astomiju
virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu
piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam); galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam)
padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu
vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; arī grimase
vizāžists Sejas kosmetologs, grima mākslinieks
telka Sejas krāsa
amīmija Sejas mīmikas traucējumi vai izzušana
prozopodismorfija Sejas muskuļu atrofija vienā pusē
mīmika Sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises
prozopospazma Sejas muskuļu spazma, piem., tetānijas gadījumā
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri
facioplēģija Sejas nerva paralīze
prozoposkopija Sejas pārmaiņu novērošana diagnostikas nolūkā
fiziognoms Sejas pētītājs, rakstura noteicējs pēc vaibstiem
ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla)
ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli
prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis
rudzis Sējas rudzi ("Secale cereale")
leptoprozopija Sejas šaurums
fiziognomika Sejas vaibstu skaidrojums
vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme
fiziognotips Sejas zīmētājs, ierīce, ko 20. gs 1. pusē lietoja ātrai vaibstu uztverei portretus zīmējot
sejsegs Sejsarga daļa, kas tieši sedz seju
vāzeklis Sejsegs
apvāznis Sejsegs (bruņu cepurei)
consecutio Seka, sekošana
sec Sekante
izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu
obdukcija Sekcija - līķa uzšķēršana nāves cēloņa noskaidrošanai; autopsija
radiosekcija Sekcija (veikalā), kurā pārdod radioaparātus un radiodetaļas
selcis Sekla peļķe
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis
braslis Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
nomelis Sekla vieta ezera vai upes krasta tuvumā
kalvene Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis
kalviņa Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis
kaļiņa Sekla vieta upē
čiksts Sekla vieta upē, kuru var izmantot kā braslu
sēce Sekla vieta, sēklis
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle
brasla Sekla, pārbrienama vieta upē; brasls
platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene
Sēklenes ezers Seklene, ezers Puzes pagastā
sekeji Sekleri - ungāru etnogrāfiska grupa
sekļi Sekli
seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam)
Seklais ezers Seklis, ezers Kombuļu pagastā
Sēkļa ezers Seklis, ezers Kombuļu pagastā
Sekļu ezers Seklis, ezers Kombuļu pagastā
Sekļa ezers Seklis, ezers Tumes pagastā
Sēkļa ezers Seklis, ezers Tumes pagastā
Sekļu ezers Seklis, ezers Tumes pagastā
Sēklis Seklis, ezers Tumes pagastā
Seklītes ezers Seklītis, ezers Amatas pagastā
Doles ezers Seklītis, ezers Amatas pagastā
lēvs Sekls (par kurpēm)
apars Sekls dīķis
limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem
noskoris Sekls krasts, kurā nevar izcelties malā
lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis
kauslampa Sekls sfērisks reflektors ar vienu lampu; lieto pamatapgaismojumam
kivete Sekls trauks (piemēram, fotoplašu apstrādei)
seklūdens Sekls ūdens
šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem
lidens Sekls, nedziļš
ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu
šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze
sekla Seklums, sēklis
sērklis Seklums; sekla; sēre
šķirme Sekme, veiksme
šķirmība Sekme, veiksme
veikme Sekmes, sekmīgums
sekmināt Sekmēt
atbalstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu)
balstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu)
atbalstīt Sekmēt (kādu militāru pasākumu, piemēram, ar ieroču uguni)
izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas
škermēties Sekmēties
izvīkt Sekmēties, izdoties
pavīkt Sekmēties, izdoties
šķermēties Sekmēties, veikties
šķirmēties Sekmēties, veikties
šķirties Sekmēties, veikties (parasti par darbu, darbību)
šķirība Sekmība
augšupeja Sekmīga attīstība, uzplaukums; progress
karjera Sekmīga darbošanās (nozarē, kur parasti iespējama izvirzīšanās), popularitātes, slavas sasniegšana
karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana
nolancīties Sekmīgi izvairīties
avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis
pavedens Sekmīgs, izdevīgs
lomīgs Sekmīgs, laimīgs
veikne Sekmīgums, auglība, labklājība
atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā
trīsi Sekmju novērtējums, atzīme skolā: apmierinoši (piecu ballu sistēmā)
septiņnieks Sekmju vērtējums - labi (10 ballu sistēmā)
trejinieks Sekmju vērtējums "apmierinoši" (piecu ballu sistēmā)
cobers Sekmju vērtējums, atzīme - divnieks
trīs Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trijnieks
trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trīs
seši Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz labi"; sešnieks
četrinieks Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četri
četri Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četrinieks
desmitnieks Sekmju vērtējums, atzīme "izcili" (parasti skolā); desmit
desmit Sekmju vērtējums, atzīme "izcili"; desmitnieks
astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks
divnieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divi
divi Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divnieks
viens Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); vieninieks
vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); viens
pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks
piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (piecu ballu sistēmā); pieci
deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks
piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "viduvēji" (desmit ballu sistēmā); pieci
pēcrevīzija Sekojošā revīzija
pakaļnieks Sekojošais indosants
sekošs Sekojošs
sequens Sekojošs
panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem
Takoradi Sekondi-Takoradi - pilsēta Ganā
epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas
atdarināšana Sekošana kāda paraugam
pakaļstaigāt Sekot
secēt Sekot
seķēt Sekot
piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu
dzīt Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku)
modēties Sekot modei, greznoties
nomainīt Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem)
vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu
pakaļteķis Sekotājs
bītniks Sekotājs bezmērķa dzīves veidam
bītņiks Sekotājs bezmērķa dzīves veidam
aste Sekotājs, izsekotājs
krinogēns Sekrēcijas ierosinātājs vai veicinātājs
emunktorijs Sekrēcijas orgāns vai vads
rekrements Sekrēcijas produkts (piem., žults), kas daļēji atkal tiek uzsūkts asinīs
parasekrēcija Sekrēcijas traucējumi
apolepse Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās vai apstāšanās
akrīnija Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās; šo funkciju pilnīga zuduma stāvoklis
sagittaridae Sekretārputnu dzimta
sagittarius Sekretārputnu dzimtas ģints
šifonjē Sekretārs 2, arī drēbju skapis, rokdarbu kastīte
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus
mirza Sekretārs, rakstvedis (dažās austrumu valstīs); lieto pirms vārda
pisars Sekretārs; rakstvedis
prosekretīns Sekretīna neaktīvā forma tievās zarnas epitēlijšūnās
sekretorisks Sekretors
seksepīls Seksapīls
beibīgs Seksīgs
dzimumisms Seksisms - uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otru dzimumu
seksuologs Seksologs - dzimumdzīves pētnieks
urānisms Seksoloģijā tā apzīmē saasinātu homoseksuālisma formu, kad nav iespējamas heteroseksuālas attiecības
deviācija Seksoloģijā tādas novirzes no sabiedrībā pieņemtajām dzimumattiecību normām, kas nav uzskatāmas par patoloģiju
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī patoloģiskas novirzes dzimumdzīvē
seksologs Seksoloģijas speciālists
seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists
sexta Seksta
sextus Seksta
sekstaines Sekstaine ("Cynosurus")
sektenes Sekstaine ("Cynosurus")
cynosurus Sekstaines
Sex Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
Sextans Sekstants, zvaigznājs debess ekvatora rajonā
gnēze Sekste
knēze Sekste
krēte Sekste
seksne Sekste
seksnis Sekste
seksts Sekste
šķautre Sekste
bārzde Sekste pie gaiļa knābja
nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim
grebene Sekstei līdzīga frizūra (parasti pankiem)
grebines Sekstes robainā mala
sestetto Sekstets
sextett Sekstets
sextuor Sekstets
sešrindis Sekstīna
lophocoleaceae Sekstīšu dzimta
lophocolea Sekstītes
Sekstes ezers Sekstu ezers Rušonas pagastā
Uzplūdu ezers Sekstu ezers Rušonas pagastā
vuajērisms Seksuāla apmierinājuma gūšana no pretējā dzimuma dzimumorgānu aplūkošanas
šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā
skopofilija Seksuāla bauda, kas rodas, aplūkojot dzimumorgānus
hifefilija Seksuāla bauda, pieskaroties audumiem, piem., samtam, zīdam
donžuānisms Seksuāla deviācija - pastāvīga vēlēšanās palielināt seksuālo partneru skaitu
kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot
autoerotisms Seksuāla novirze, kad indivīds ir pats savu dzimuma tieksmju objekts
fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets
pasīvisms Seksuāla perversitāte, kad viens no partneriem pakļaujas otra gribai pretdabiskā seksuālā aktā
seksuālpsiholoģija Seksuālā psiholoģija, psiholoģijas nozare, kas aplūko ar dzimumdzīvi saistītās dvēseliskās parādības
eipareinija Seksuālā saderība
aloerotisms Seksuāla tieksme uz citu cilvēku
monumentofilija Seksuāla tieksme uz skulptūrām, statujām, attēliem; pigmalionisms
satisfakcija Seksuālais apmierinājums
klimakss Seksuālais orgasms
uzšāvējs Seksuālais partneris
metatropisms Seksuālās attiecības, kur sievietei aktīva, vīrietim pasīva loma
vuārisms Seksuālas baudas gūšana vērojot kaut ko intīmu, pikantu
anilings Seksuālās darbības veids - anālās atveres kairināšana ar mēli vai lūpām
dzimumvēsums Seksuālās dziņas trūkums sievietēm; frigiditāte
anafrodīzija Seksuālās dziņas vājināšanās vai trūkums
sublimēšana Seksuālās enerģijas pārveide kultūras sasniegumos
bestialitāte Seksuālas perversijas forma, kas izpaužas kā dzimumsakari ar dzīvniekiem
pedofilija Seksuālās perversijas veids - dzimumtieksmju apmierināšana ar bērniem
pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana)
petings Seksuālās tuvības izpausmes veids - glāsti, skūpsti, erogēno zonu kairināšana, nenonākot līdz dzimumaktam
relišeri Seksuāli kairinātāji, dzimumtieksmi uzbudinoši faktori
pimpis Seksuāli ļoti aktīvs vīrietis
seksbumba Seksuāli ļoti pievilcīga sieviete
juvenāls Seksuāli nenobriedis
viripotens Seksuāli nobriedis
jebiķis Seksuāli parāk aktīvs vīrietis, kas bieži maina partneres
jāklis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis
nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene
erogēns Seksuāli stimulējams
hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem
STS Seksuāli transmisīvās slimības -- slimības, kas izplatās galvenokārt dzimumkontaktu ceļā
striptīzs Seksuāli uzbudinoša izrāde un adspektprostitūcijas paveids, kurā demonstrē izģērbšanos
seksopātija Seksualitātes pārmērīga akcentēšana
aseksualitāte Seksualitātes, dzimuma pazīmju trūkums
seksterapija Seksuālo disharmoniju un dažādu dzimumtraucējumu profilakse un psihofizioloģiska korekcija
afanīzija Seksuālo tieksmju zudums
seksuālpsihologs Seksuālpsiholoģijas speciālists
kleptolagnija Seksuāls apmierinājums, ko iegūst zogot
izvarošana Seksuāls noziegums, kas iestājas tad, ja kāda persona ar varu vai draudiem pielietot varu piespiež citu personu uz dzimumattiecībām vai līdzīgām darbībām
uzkniebējs Seksuāls partneris
ikonolagnija Seksuāls satraukums, aplūkojot gleznu vai skulptūru
psiholagnija Seksuāls satraukums, ko izraisa dzimumakta iztēle
pederoze Seksuāls uzbudinājums bērniem
osmolagnija Seksuāls uzbudinājums no smaržas
reniflers Seksuāls uzbudinājums pēc dabīgu smaržu (ziedu, sveķu u. c.) ieelpošanas
koprolagnija Seksuāls uzbudinājums, redzot izkārnījumus vai domājot par tiem
zekšēt Sekšēt (2)
Seķītis Sekšu ezers Garkalnes pagastā
sekte Sekta
alogeri Sekta 2. gs., kas noliedza Jāņa rakstus un logosa kristoloģiju
abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi
adživiki Sekta Ziemeļindijā, kas 6. gs. p. m. ē. attīstījās paralēli budismam un džainismam
risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu
katabaptisti Sekta, kas noliedz iedzimtu grēku un neatzīst bērnu kristīšanu
ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs
sabatieši Sektanti, kas turoties stingri pie bībeles un tiecoties pēc reliģiskās pilnības, prasa Vecās Derības sabata svinēšanu kristīgās svētdienas vietā; sabatisti
dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
sektants Sektas (2) pārstāvis
sektāriānisms Sektas gars
secēties Sekties, izdoties
sektorveidīgs Sektorveida
lagsektors Sektorveidīgs (60-90 grādu) koka dēlītis ar \~15 cm rādiusu, lagas sastāvdaļa
histerēze Seku atpalikšana no cēloņiem, kas tās izraisa; jau izbeigušos apstākļu ilga pēcdarbība
Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā
sekulāristi Sekulārisma piekritēji
sulpicieši Sekulārkleriķu kongregācija, kas dibināta 1642. g. klēriķu izglītošanai
čačis Sekumi
ķirnēklis Sekumi, ārdīkļi (mazi sekumiņi)
strizdulis Sekumi, dakšas
cekums Sekums
zekunda Sekunda (2)
ekzematizācija Sekundāra ekzēmas pievienošanās jau esošai ādas slimībai
kramošanās Sekundāra iežu bagātināšanās ar dažādām SiO2 modifikācijām - opālu, halcedonu, kvarcu
merispora Sekundāra spora, kas radusies, sporai daloties
celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem
deitoskolekss Sekundārais skolekss, kas radies pumpurošanās ceļā lenteņa pūšļveida stadijā
hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās
smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas
pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni
dinatronefekts Sekundāro elektronu emisija no elektronu lampas anoda; to izsauc primārie elektroni, kas ar lielu ātrumu krīt uz anoda virsmu; izmanto sekundārās emisijas lampās jutīguma palielināšanai
androgenizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem
virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija
stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā)
lihenifikācija Sekundārs izsitums hronisko niezošo dermatožu slimniekiem; raksturīga ādas infiltrācija, reljefs ādas zīmējums, pigmentācija, lobīšanās
anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
hiperparazīts Sekundārs parazīts, parazīta parazīts
riesums Sekundārs slimības perēklis organismā, kas izveidojas patoloģiskajam materiālam (ļaundabīgā audzēja šūnām, mikroorganismiem) pārvietojoties pa limfvadiem vai asinsvadiem
zekunde Sekunde
nanosekunde Sekundes miljardā daļa
femtosekunde Sekundes miljardās daļas miljondaļa; 1 fs = 0,000000000000001 s
mikrosekunde Sekundes miljonā daļa
tercija Sekundes sešdesmitā daļa
pikosekunde Sekundes triljonā daļa (1/1000000000000 sekundes)
milisekunde Sekundes tūkstošdaļa
zekundēt Sekundēt
zekundsvārsts Sekundsvārsts
zekunderis Sekunžu rādītājs (pulkstenim)
stoppulkstenis Sekunžu skaitītājs pulkstenis, ko var uz vietas apturēt vai palaist
securinega Sekurinēga
puskrūma sekurinēga sekurinēgu suga ("Securinega suffruticosa")
sequentia Sekvence
zekvence Sekvence
sekvencveidīgs Sekvencveida
sekvestrācija Sekvestra 1 veidošanās
nekrotomija Sekvestra izņemšana
sekvestrektomija Sekvestra izņemšana
zekvestrācija Sekvestrācija
zekvestrēt Sekvestrēt
sekvestris Sekvestrs
zekvestris Sekvestrs
zekvestrs Sekvestrs
sequestrum Sekvestrs 1
velingtonija Sekvoja - taksodiju dzimtas skuju koku ģints Ziemeļamerikā, kuras daži eksemplāri sasniedz 150 m augstumu un pieder pie visaugstākajiem kokiem
sequoia Sekvojas
selaginella Selaginellas
selaginellales Selaginellu rinda
bezkāju selaginella selaginellu suga ("Selaginella apoda")
Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana")
zvīņlapu selaginella selaginellu suga ("Selaginella lepidophylla")
Martensa selaginella selaginellu suga ("Selaginella martensii")
Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_)
zelekcija Selekcija
elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase
ģerminālselekcija Selekcija, kas norisinās dzimumšūnu plazmā determinantu starpā
selekcionārs Selekcijas (1) speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju
plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras
mikrolauciņi Selekcijas darbā šķirņu salīdzināšanai u. c. jautājumu skaidrošanai iekārtotie vismazākie lauka izmēģinājuma lauciņi (kopplatībā 1-5 kvadrātmetri)
SIS Selekcijas un izmēģinājumu stacija
mičurinietis Selekcionārs, kas strādā pēc I. Mičurina metodēm
izselekcionēt Selekcionējot izveidot, arī uzlabot (šķirni)
liosorbcija Selektīva koloidālās sistēmas dispersijas vides sorbcija
selenīds Selēna savienojums ar kādu metālu
selenicereus Selenicerejs
lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus")
selenīts Selenīti
selenologs Selenoloģijas speciālists
Se Selēns (ķīm. elements)
selenāts Selēnskābes sāls
selderis Selerija
selerīns Selerija
selderiņas Selerija ("Apium graveolens")
selderiņi Selerija ("Apium graveolens")
selderiņš Selerija ("Apium graveolens")
selerijas Selerija ("Apium graveolens")
seleriņš Selerija ("Apium graveolens")
apium Selerijas - čemurziežu dzimtas ģints
selfektors Selfaktors
selfektrs Selfaktors
zelfaktors Selfaktors
selfmademan Selfmēdmens
kalva Selga
salga Selga (jūrā)
pelagisks Selgai, dziļākai jūrai piederīgs; tur attīstījies un veidojies; pelagiāls
pelagiālfauna Selgas fauna, no cietzemes (krasta) un tā ietekmēm (piem., saldūdens) pilnīgi neatkarīga jūras (bet ne jūras dibena) fauna
Selidova Selidove, pilsēta Ukrainā
nizams Selima III. nodibināta kārtēja turku armija, kas mācīta pēc eiropiešu parauga
selinum Selīnes
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos
mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā
ostjakosamojedi Selkupi - tutība Krievijā, tās senāks nosaukums
Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka
Cortaderia selloana Sello pampuzāle
Selekovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā
Seļakovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam
zīmnesis Semafors
bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
aktants Semantikā - propozīcijas komponents, leksēma, kas nosauc predikāta izteiktās darbības, procesa vai stāvokļa dalībnieku
semantiķis Semantikas speciālists
modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību
kodējamība Semantiska aizšifrējamība
instrukcija Semantiska izteiksme programmēšanas valodā, kas apraksta izpildāmo operāciju un identificē tās operandus
evidencialitāte Semantiska kategorija, kas apvieno valodas līdzekļus, kuros ietverta norāde uz informācijas avotu, kā arī izteikuma satura vērtējumu
temporalitāte Semantiska kategorija, kas izsaka darbības norises attieksmi pret runas brīdi
aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm
darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss
izjutējs Semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to
ieguvējs Semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; beneficienss
beneficienss Semantiskā loma – situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; ieguvējs
Semaranga Semarana - pilsēta Indonēzijā
singula Sembella
Semipalatinska Semeja, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums krievu valodā
Sieminīša ezers Semena ezers Bērzgales pagastā
Semjonovka Semeņivka, pilsēta Ukrainā
semestrs Semestris
pusariaņi Semiariaņi
pusarijieši Semiariaņi
semikolons Semikols
seminārists Semināra (2) audzēknis
seminārists Semināra (3) audzēknis; arī cilvēks, kas ir beidzis semināru
pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam
zeminārists Seminārists
zeminārs Seminārs
seminārnodarbība Seminārs (1)
vebinārs Seminārs interneta vidē, kurā dalībnieki piedalās katrs no sava datora
darbseminārs Seminārs, kurā notiek intensīvas diskusijas par kādu jautājumu, darbs (nereti grupās) pie kāda projekta
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu
simanoli Seminoli
semioloģija Semiotika (1)
semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes
sintaktika Semiotikas nozare, kas pēti zīmju savstarpējās attieksmes
pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības
semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji
puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību
Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā
semitologs Semitoloģijas speciālists
Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē
akadieši Semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti
amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
kaldeji Semītu lopkopju cilts haldiešu nosaukums Bībelē
ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli
sem. Semītu valodas
semītists Semītu valodu pētnieks vai to labs pratējs
arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku
semītu-hamītu Semītu-hamītu valodas - valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies
ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda
sempervivum Sempervivi
tīklainais sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum arachnoideum")
jumtu sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum tectorum"), jumtu saulrietenis
Sempopole Sempopola, pilsēta Polijā
semioncia Semuncia - seno romiešu svara un naudas vienības unces puse, vienāda ar 1/24 asa 3(3)
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
apdega Sen nolīsts mežs, kas nav uzarts (iekopts par aramzemi), bet gan apaudzis ar zāli
aizaizlaiki Sen pagājuši laiki
senparasts Sen parasts, ilgstoši ikdienišķs
senpazīstams Sen zināms, sen pazīstams
palaio- Sen-
arheo- Sen-, sens, saistīts ar senatni (piem., arheoloģija)
senam Sen, ilgstoši
aizsen Sen, ļoti sen
senais Sen, senis, ilgi
seneīs Sen, senis, ilgi
izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem
Lielā Armēnija sena armēņu valsts 6. gs. p. m. ē. - 387. g. m. ē., kas izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, uz laiku bija iekļauta Seleikīdu valstī un 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Persiju
Ibērija Senā Austrumgruzija (antīkajos un Bizantijas avotos lietots nosaukums); Kartlija
nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti
talams Senā Grieķijā laulāto guļamistaba, arī sieviešu telpa
hetairija Senā Grieķijā politisku domu biedru sabiedrība, dažādu nolūku izvešanai
temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis
singrafe Senā Grieķijā un Romā parāda vai aizdevuma raksts
sinoikisms Senā Grieķijā vairāku novadu vai pilsētiņu politiska apvienošanās vienā pilsētā jeb valstī
geronti Senā Grieķijā vecajo padome
lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu
Akada sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja
soltiss Senā Polijā vācu kolonistu ciemos ciema vecākais
miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m)
konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu
praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem
quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
sufragijs Senā Romā balss tiesība, kviritu, vēlāk arī centuriju un tribu sapulcēs
septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis
itinerārs Senā Romā ceļu saraksts; ceļojuma maršruta apraksts; ceļotāju rokasgrāmata
stipulācija Senā Romā formāls mutisks līgums, ko noslēdza jautājuma un atbildes formā
proletarii Senā Romā iedzīvotāju grupa, kas piederēja pie plebejiem un veidoja 1 centuriju Servija Tullija centuriju sistēmā, lai gan ārpus šķirām
sacratio Senā Romā izraidījums no sabiedrības, soda veids
libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība
fors Senā Romā katrs publisks laukums sapulcēm
forum Senā Romā katrs publisks laukums sapulcēm
lectisternium Senā Romā kulta akts dievu labvēlības iegūšanai
lektisternijs Senā Romā kulta akts dievu labvēlības iegūšanai
suplikacija Senā Romā kulta veids, lūgums, lūgšana, nometoties ceļos
puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma
patriciji Senā Romā pilsoņi, kas, spriežot pēc šīs grupas nosaukuma, varēja uzrādīt savu tēvu un piederību dzimtai
sacramentum Senā Romā procesa derības, arī derību summa
sacra Senā Romā publiski vai privāti upuri
sponsalia Senā Romā saderināšanās forma, kas notika divu pakāpju solījumu (vienošanās) veidā
suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu
salarium Senā Romā sāls krājums, ko saņēma romiešu kareivji; vēlāk atlīdzība vispār
populiscitum Senā Romā tautas sapulces lēmums, sākotnēji romiešu tautas ("populus Romanus"), vēlāk visas tautas (ieskaitot plebejus) lēmums, pretstatā vienīgi plebeju lēmumiem (plebiscītiem) viņu sapulcēs
septemviri Senā Romā tiesnešu kolēģija ar 7 locekļiem
suovetaurilia Senā Romā upuris Martam, kur ziedoja cūku (lat. "sus"), aitu ("ovis") un vērsi ("taurus")
karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai
sacramentum Senā Romā zvērests, sevišķi karavīru
publicani Senā Romas valstī naudas aristrokrātu šķira, kas izcēlās principāta laikā
skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu
triljons Senā vācu skaitīšanas sistēmā skaitlis, kas rakstāms kā 1 ar 18 nullēm
frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa
pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika
allemande Sena, mierīga rakstura deja lēnā tempā
pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja
Kubes kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā
Rīgas kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā
paleokontinents Senais kontinents, kas pastāvējis agrākajos ģeoloģiskajos periodos
Batāvija Senais latīņu nosaukums tagadējai Holandei
litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu
Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm
ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas
Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne
benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa
pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus
Amaunete Senajā Ēģiptē viena no astoņām pirmatnējām dievībām vai dievišķajiem spēkiem ogdoādē
henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu"
hekatomba Senajā Grieķijā - 100 vēršu upuris, vēlāk katrs liels upuris
sindiks Senajā Grieķija - aizstāvis tiesā
tetrarhija Senajā Grieķijā - apgabala ceturtā daļa, ko pārvaldīja tetrarhs
simahija Senajā Grieķijā - atsevišķu valstu (polisu) militāra savienība
sinklīts Senajā Grieķijā - augstāko amatpersonu sapulce
dēmoss Senajā Grieķijā - brīvie iedzīvotāji, kam bija pilsoņu tiesības; vienkāršie iedzīvotāji pretstatā aristokrātijai
tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga
strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso
komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam
olimpietis Senajā Grieķijā - olimpisko spēļu dalībnieks
ekseģēti Senajā Grieķijā - orākulu, likumu un paražu izskaidrotāji, vēlāk ceļveži (pilsētā)
Arkādija Senajā Grieķijā - Peloponēsas kalnainā vidusdaļa, kuru apdzīvoja galvenokārt lopkopji
efēbi Senajā Grieķijā - pilngadīgi jaunekļi (sākot ar 18 gadiem), kas mācījās kara mākslu, apmeklēja retoru, filozofu u. c. skolas
metropole Senajā Grieķijā - pilsētvalsts, kam bija kolonijas
sinekisms Senajā Grieķijā - savrup dzīvojošu ģinšu un cilšu kopienu apvienošanas vienotā politiskā vienībā pilsētvalstī (polisā)
dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam
fila Senajā Grieķijā - tāda cilts, kuru veidoja trīs fratrijas un kuras locekļi uzskatīja, ka cēlušies no kopīga senča
hlamīda Senajā Grieķijā - taisna piegriezuma apmetnis
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti
pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi
hidrija Senajā Grieķijā - ūdens nešanai paredzēts liels māla trauks ar divām horizontālām un vienu vertikālu osu
epigramma Senajā Grieķijā - uzraksts uz svētnīcu sienām, statujām u. c.
peltasti Senajā Grieķijā - viegli bruņoti kareivji, kas nesa vieglu vairogu (gr. "peltē")
monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā
lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem
monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā
odeions Senajā Grieķijā apaļa ēka mūzikai un sacīkstēm
olimpiāde Senajā Grieķijā arī laika skaitīšanas vienība (ieviesa 294. g. p. m. ē.) līdz 394. g., kad olimpiskās spēles tika aizliegtas
taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs
mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja
stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums)
bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam
gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru
auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām
olimpiāde Senajā Grieķijā un mūsdienu olimpiskajā kustībā četru gadu periods starp divām olimpiskajām spēlēm
simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas
diptihs Senajā Grieķijā un Romā - rakstāmā tāfele, kas sastāvēja no divām ar viru vai saiti savienotām plāksnēm
katedra Senajā Grieķijā un Romā - vieta, kur runāja retori un filozofi
pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas
panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa
panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem
dikterions Senajā Grieķijā valsts, vēlāk arī privāts publiskais nams; tādus izveidoja pēc Atēnu arhonta Solona likumiem 6. gs. p. m. ē.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu
arani Senajā Indijā - dēlīši, kurus berzējot ieguva uguni
gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi
side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos
kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība
hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū
lāgtengs Senajā Norvēģijā novada tiesas sapulce, kas sprieda pēc tautas (ieradumu) tiesībām
kūrija Senajā Romā - 10 patriciešu dzimtu kopums; ēka, kur sanāca senāts; provinces senāts
feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus
fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi
pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks
edikts Senajā Romā - amatpersonas paziņojums, rīkojums, pavēle
rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā
devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem
optimāti Senajā Romā - aristokrātija, dižciltīgie; aristokrātijas partija, kas pārstāvēja nobiļu intereses
diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara
Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks
liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi
intercesija Senajā Romā - augstāko amatpersonu tiesības atcelt citu amatpersonu lēmumus un apturēt viņu darbību
infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji
argentārijs Senajā Romā - baņķieris, kas pieņēma naudas noguldījumus, izsniedza kredītus un veica bezskaidras naudas norēķinus
prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju
propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju
klients Senajā Romā - brīvie cilvēki, kas atradās patronu aizgādībā un bija no tiem atkarīgi
itinerārijs Senajā Romā - ceļu un apmetņu saraksts ar attālumu norādi
cenzūra Senajā Romā - cenzora (2) amats
proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums
diktatūra Senajā Romā - diktatora valdīšana, tā vara, pilnvaras
patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi
annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas
province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis
reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku
gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis)
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam
triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā
imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls
konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā)
pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības
triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds
epistula Senajā Romā - ķeizara atbildes raksts ierēdņiem vai pilsoņiem; bieži saturēja tiesiskas normas
pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces
parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri)
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas
podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem
nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem
kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu
kvirīti Senajā Romā - pilntiesīgi Romas pilsoņi; romiešu tautas svinīgs nosaukums
cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās
asesors Senajā Romā - pretora, tiesneša palīgs
augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu
epistula Senajā Romā - privāta vēstule
pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne
prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks
lupanārs Senajā Romā - publiskais nams
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi
prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus
centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē
delators Senajā Romā - slepens ziņotājs, kas uzrādīja noziegumus, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; bija tiesīgs saņemt daļu konfiscētās mantas
dedikācija Senajā Romā - svētnīcas iesvētīšana
atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās
podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā
centumviri Senajā Romā - tiesneši civillietās
triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos
triumvirāts Senajā Romā - trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi
duumvirāts Senajā Romā - valsts pārvaldības kolēģija, kas sastāvēja no diviem vīriem (duumviriem)
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību
ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu
komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums
velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri
konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls
duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās
pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne
cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu
albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus
stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari
stola Senajā Romā gara kleita līdz zemei (ar jostu)
patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem)
flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos
palūdāments Senajā Romā kara rota, kara apģērbs
stuprata Senajā Romā laulības pārkāpēja (sieviete)
stuprator Senajā Romā laulības pārkāpējs (vīrietis)
diagonālkapitells Senajā Romā lietota joniskā kapitella forma ar vienlīdzīgiem skatiem no visām 4 pusēm
proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana
publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām
sembella Senajā Romā skaita vienība, 1/20 denārija, vēlāk 1/20 sestercija
prēkoni Senajā Romā sludinātāji, izjundētāji
kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam
cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai
pedagoģijs Senajā Romā vergtura mājas daļa, kurā apmācīja vergus
kontubernijs Senajā Romā vergu ārlaulības kopdzīve bez tiesiskām sekām
coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās
mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls
kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu
eponīms Senajās Atēnās - pirmais no deviņiem arhontiem, ar kura vārdu apzīmēja gadu
tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā
ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem
veltīšana Senajās kāzās līgavaiņa radu apdāvināšana no līgavas puses
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
cests Senajiem atlētiem dzelzs cimds, ko tie uzmauca cīņā
logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība
akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus
mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas)
eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām
barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis
kseniji Senajiem grieķiem un romiešiem - dāvanas, ko mājastēvs par viesmīlības zīmi pasniedza viesiem
kripta Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm
sarīsa Senajiem maķedoniešiem garš šķēps, zāģa veidā
peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari
penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
solārijs Senajiem romiešiem - terase, lēzens jumts mājas dienvidu pusē
auspicijs Senajiem romiešiem - zīlēšana pēc putnu lidojuma, debess parādībām u. c. zīmēm
novemdiālijas Senajiem romiešiem deviņu dienu sēras pēc nomirušiem
omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds
vigīlija Senajiem romiešiem nakts sardze
ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis)
pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests
terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam
prīmāni Senajiem romiešiem vecākie, izveicīgākie karavīri
mamons Senajiem sīriešiem - bagātības un iedzīvošanās dievs
ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām
Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks
oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem
senāki Senāk
drabanti Senāk - augstu personu miesassargi
piastrs Senāk - dažādu Eiropas valstu, piem., Spānijas, monētu nosaukums
prokurācijas Senāk - katoļu baznīcas nodevas, ko saņēma bīskapi, pāvesta legāti un citi kūrijas sūtņi, inspicēdami baznīcu, - sākumā naturālijās, vēlāk naudā
orts Senāk apgrozībā bijusi nauda pusdāldera vērtībā (30 kapeikas sudrabā)
pikenieri Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem
pīķenieki Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem; pikenieri
patentes Senāk arī Latvijā izplatīts nosaukums plakātiem vai apkārtrakstiem, ar ko izsludināja valdības pavēles un likumus
vedris Senāk arī Latvijā lietots šķidrumu mērs, spainis, 10 stopi jeb 12,2994 litri
ziedaine Senāk atzīmēta ziedu diena - 10. maijs
burlaks Senāk audzēta lopbarības kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
svabadnieks Senāk brīvs cilvēks, brīvnieks
bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu
labdaris Senāk burvis, kas spēja ārstēt ("pieburt labu")
leuterācija Senāk civilprocesā un kriminālprocesā paredzēta kārtība, kā apturēt sprieduma spēkā stāšanos vai to pārsūdzēt revīzijas kārtībā
skrupuls Senāk dažviet Vācijā garuma mērs
gros Senāk franču svara mērs 1/8 unces jeb 1/128 mārciņas, kas vienāds ar 3,8243 g.
rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina
burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem
bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss
ūšņaki Senāk izplatīta cūku slimība
jaunavīte Senāk jaunlaulātas sievas, resp., vedeklas nosaukums; jaunava
neļaudis Senāk kalpi un sērdieņi, kas nepiederēja pie ļaudīm
burtnieks Senāk klētnieks, kas glabāja burtkokus jeb birkas; arī dravnieks
gosudars Senāk Krievijas ķeizara un lielkņazu tituls
kaklatiesa Senāk krimināltiesas un tiesas varas nosaukums
vanga Senāk Kursā tīrums triju lauku sistēmā
piemitnis Senāk Kurzemē iebūvieša nosaukums
sēdiņš Senāk lauku mājās nometināts kareivis
lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās
svece Senāk lietota gaismas stipruma mērvienība, 1 svece = 1,005 kandela
glosomantija Senāk lietota metode slimības prognozes noteikšanai pēc mēles izskata
čons Senāk lietota monēta Dienvidkorejā, bija vienāda ar 0,01 Dienvidkorejas vonu, nav apgrozībā
karpija Senāk lietots pārsēju materiāls; ar rokām saplucināti diegi no kokvilnas lupatām; šarpija
radiogramma Senāk lietots rentgenogrammas apzīmējums
pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji
šedevrs Senāk meistara darbs, ko izpildīja meistaru pārbaudījumā
gaiļi Senāk nakts iedalījums 3 cēlienos pēc gaiļa dziedāšanas reizēm
kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls
gurgandine Senāk ņieburs; vēlāk - paklīdusi sieviete, ielas meita
vietraugas Senāk paraža pirms kāzām apskatīt līgavaiņa mājas un iedzīvi
atģieda Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģida
atģida Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģieda
kaķis Senāk pātaga zemnieku un kareivju pēršanai uz kailas miesas
Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā
Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.)
pusduris Senāk rijas un dzīvojamās rijas durvju apakšējā puse, ko varēja slēgt un atvērt atsevišķi; pusdurvis
slogans Senāk skotu kalniešu kara sauciens
Tivoli Senāk slavena vasaras atpūtas vieta šajā pilsētā
nāzīrs Senāk Turcijā - augstāko ierēdņu, arī ministra, tituls
irāda Senāk Turcijā sultāna pavēle
kils Senāk turku tilpuma mērs = 35,27 l
kilē Senāk turku tilpuma mērs = 35,27 l; kils
Vāca Senāk Vācija
tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū
namiķis Senāk virtuves zēns muižā
būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus
saše Senāk zāļu forma: maisiņos iešūtas pulverizētas zāļu vielas, kas lietojamas sausā veidā
žēckus Senāk Ziemassvētkos spēlēta rotaļu spēle
zīmlēmis Senāk zīlnieks vai tiesnesis, kas pēc zināmām zīmēm iztulkoja Dieva gribu
citkārtlaikos Senāk, agrākos laikos
Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka
marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
Frea Senākā ģermāņu panteona galvenā dieviete un Vodana (Odina priekšteča) sieva
miglio Senākā itāliešu jūdze 1000 soļu, 1,4-1,8 km
migliaio Senākā itāliešu svara vienība, 1000 libru, ap 340 kg, arī laukuma mērs 1000 kvadrātsoļu, 30 ha
kotilozauri Senākā izmirušo rāpuļu kārta ("Cotylossauri")
Romanum Senākā kristīgās ticības apliecība, radusies 2. gs.
pārraidība Senākā literatūrā dažkārt iedzimtības vietā lietots vārds
sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
ņingmapa Senākā vadžrajānas skola, kas izveidojusies 8. gadsimtā, tās mācības pamatā ir "slepenās mantras", iedalās vairākās pakāpēs
paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem
pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās
Tīrs Senākais no skandināvu dieviem, kura atribūtus pārņēma Odins
arhaika Senākais posms mākslas vai kultūras attīstībā; visbiežāk - sengrieķu mākslā 7.-6. gadsimtā p. m. ē.
ustavs Senākais slāvu raksta grafiskais variants, kurā nešķir lielos un mazos burtus
Jedo Senākais Tokijas nosaukums
stāvporrs Senākais vērpjamais ratiņš ar stāvāku ratiņa karkasu
pirmsvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību
pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmsvēsture (1)
prekembrijs Senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms - pirms kembrija perioda - un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss; kriptozojs
Aitiopija Senākais zemju nosaukums, kuras atradās kaut kur Dienvidos no Ēģiptes
normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi
danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
Miha Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1935.-1976. g. (მიხა ცხაკაია)
Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1976.-1991. g.
priekšsokrātiķi Senākie grieķu filozofi, kas dzīvoja pirms Sokrāta
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji
frontalitāte Senākos figūras attēlojumos - veids, kur cilv. tiek attēloti tieši no priekšpuses un pilnībā simetriski
vecreiz Senākos laikos
čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne
seņāks Senāks
talasoloģija Senāks apzīmējums okeanogrāfijai
prokonsuls Senāks driopiteku ("Dryopithecus") nosaukums
glicijs Senāks ķīmiskā elementa berilija nosaukums
priekšlaiks Senāks laiks
lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba
mandiļa Senāku laiku mētelis Spānijā un Portugālē
ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas
Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete
Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks
Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes
Armavira Senarmēņu Airarata valsts galvaspilsēta un reliģiskais centrs (_Armavir_), pastāvēja no IV gs p. m. ē. līdz V gs m. ē.
penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
asīrieši Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji
Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
hekatombaji Senās Atikas svēki, kad Apollonam upurēja hekatombu
babilonieši Senās Babilonijas iedzīvotāji
apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka
apakšpakši Senas bērnu rotaļas personāži
apakšpaksis Senas bērnu rotaļas personāžs
tisageti Senas ciltis (6.-3. gs. p. m. ē.), ko pieminējuši antīkie autori; domājams, ka piederējuši pie senajām somugru ciltīm un dzīvojuši Aizvolgas un Rietumurālu meža joslā
ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši
skiti Senas ciltis, kas dzīvoja Melnās jūras ziemeļu piekrastē (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu grupas
Heopss Senās Ēģiptes 4. dinastijas faraons, viņa piramīda ir lielākā Ēģiptē
Benī Hasana Senās Ēģiptes apbedījumu vieta, ko galvenokārt izmantoja Viduskaraļvalsts laikā, Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā
Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī
noms Senās Ēģiptes galvenās administratīvās vienības grieķiskais nosaukums
serdabs Senās Ēģiptes mastabās kamera, kur atradās mirušā statuja
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu
ēģiptieši Senās Ēģiptes pamatiedzīvotāji
sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus
tetrobols Senās Grieķijas 4 obolu monēta, vienāda ar 2/3 drahmas (apm. 2,9 g svarā)
pempobolons Senās Grieķijas 5 obolu monēta
pentēkontadrahma Senās Grieķijas 50 drahmu monēta (zelta tetradrahma, 1/2 sudraba mīnas)
oktobols Senās Grieķijas 8 obolu monēta
atieši Senās Grieķijas Atikas novada ar centru Atēnās iedzīvotāji
būle Senās Grieķijas izpildvaras un kontroles institūcija, padome ar 500 vai 400 locekļiem
sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm
tetartemorijs Senās Grieķijas monēta, obola ceturtdaļa
tesaloniķieši Senās Grieķijas pilsētas "Tesaloniku" (tagad - "Saloniki") iedzīvotāji
stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām
heronts Senās Grieķijas polisās par 60. g. vecāks kopienas loceklis, kas uz mūžu ievēlēts vecāko padomē jeb herūsijā
pentalitra Senās Grieķijas sidraba 5 litru monēta
tetractinellidae Senās Grieķijas sudraba 4 drahmu monēta
pentobolons Senās Grieķijas sudraba 5 obolu monēta
pentonkijs Senās Grieķijas sudraba 5 unkiju monēta
oktadrahma Senās Grieķijas sudraba 8 drahmu monēta
orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem
sānkhja Senās Indijas filozofijas skola (ar uzplaukumu 3.-9. gs.), kas atzīst vēdu autoritāti un atzīst divus pirmcēloņus materiālo (prakriti) un garīgo (purušu), kuru mijiedarbība ir visas attīstības pamatā
sānkja Senās Indijas filozofijas skola, kura atzīst vēdu autoritāti un kuras pamatā ir mācība par cēlonību; izšķir divas realitātes - dabu (prakriti) un individuālo garu (purušu); sānkhja
Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē
mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
partieši Senas irāņu ciltis, kas dzīvoja Partas valstī Irānas ziemeļaustrumos, tos asimilēja persieši u. c. tautas
latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā)
fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka
farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus
sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas
kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
kanaānieši Senās Kanaānas iedzīvotāji
usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties)
reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši
rezoners Senās lugās iemiesots prāts, ar kura muti bieži runāja pats autors
maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji
divjūgaiņi Senas monētas, kam vienā pusē attēlots divjūgs
arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums
tabularijs Senās Romas arhīvs, kas atradās Saturna tempļa piebūvē; ar filiālēm katras provinces galvaspilsētā
clientes Senās Romas atkarīgi ļaudis, kam bij savi patroni (aizstāvji); tos neskaitīja par pilsoņiem, kaut gan faktiski viņi bij brīvi
pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu
fasciji Senās Romas augstāko maģistrātu varu simbolizējošie rīkšu saišķi (ar cirvi vidū), kurus procesijās nesa liktori
locupletes Senās Romas bagātnieki
Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību
Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
municipija Senās Romas itāļu pilsētas, no 3. gs. p. m. ē. arī provinču pilsētas, kuru brīvajiem iedzīvotājiem tika piešķirtas pilnīgas vai ierobežotas Romas pilsoņu un pašpārvaldes tiesības
pandektas Senās Romas juristu darbu un likumu kopojums; arī digestas
antoniniāns Senās Romas kalta vara monēta, ap 3. gs.
pagāns Senās Romas lauku iedzīvotājs
korektors Senās Romas mazākas provinces pārvaldnieks (gubernators)
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari
Belgika Senās Romas province, izveidota 16. g. p. m. ē. beļģu apdzīvotajā teritorijā, bet 5. gs. to iekaroja franki
quadrigatus Senās Romas republikas (2. un 1. gs. p. m. ē.) sudraba denārijs ar dieva attēlu auļojošā četrjūgā monētas mugurpusē
dekurions Senās Romas Republikas laikā — to iedzīvotāju kārtas pilsonis, kuri veidoja pilsētas padomi
kvadranss Senās Romas sīka monēta
miliarisijs Senās Romas un Bizantijas sudraba monēta, sāka kalt 4. gs. 1. pusē, Latvijas teritorijā atrasti 7.-12. gs. Bizantijā kalti
pūniešu kari Senās Romas un Kartāgas kari (264.-146. g. p. m. ē.) par kundzību Vidusjūrā
samnītu kari Senās Romas un samnītu vadītās itāļu cilšu savienības kari (343.-341., 327.-304., 298.-290. g. p. m. ē.)
romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji
quadrussis Senās Romas vara stieņu nauda 4 asu 3(3) vērtībā
quattus Senās Romas vara stieņu nauda 4 asu vērtībā; quadrussis
annālisti Senās Romas vēsturnieki, kas notikumus aprakstīja gadu secībā
parricidium Senās romiešu tiesībās nosaukums tīšai cita cilvēka nogalināšanai - slepkavībai
penings Senās skandināvu monētu sistēmas sīkākā vienība, 1/8 ērtuga
neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
venedi Senas slāvu ciltis, kas pēc antīko autoru ziņām, ap 1. -2. gs. dzīvojuši Vislas baseinā un Baltijas jūras piekrastē
kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji)
trojieši Senās Trojas iedzīvotāji
senkrasts Senas ūdenstilpes krasts
legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā)
aizmūži Senatne
pirmlaiki Senatne
seņātne Senatne
senatnība Senatne
vecatne Senatne
jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem
horunžijs Senatnē - karognesējs kazaku karaspēkā
decimācija Senatnē - katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja
kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils
Ilīrija Senatnē Adrijas jūras austrumu piekraste
balans Senatnē Grieķijā lietota durvju noslēgšanas sistēma ar dzelzs tapu
trabuks Senatnē īsa šautene ar resnu stobru
senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos
profoss Senatnē kareivju bende
suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas)
tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
toreutika Senatnē tēlniecība
parapēgma Senatnē vara dēlis, uz kura uzrakstīja likumus
hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai
pirmatne Senatne; arī (kā) sākotne
elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem
senatnieks Senatnes pētnieks, vēsturnieks, arheologs
senāds Senatnīgs
senādība Senatnīgums
senatnība Senatnīgums
senlaicība Senatnīgums; noilgums
senaugšv. Senaugšvācu
Šamašs Senbabiloniešu un rietumsemītu saules dievs, dievu un cilvēku draugs, debesu un zemes tiesnesis
Senbrjē Senbrijē, pilsēta Francijā
seniķis Sencis
pirmtēvs Sencis, ciltstēvs
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
palaeostraca Senčauļu klase
zličani Senčehu cilts, \~10. gs.
tēvs Senči (cilvēkiem)
tēvtēvi Senči (parasti vairākās paaudzēs); tēvu tēvi
tēvutēvi Senči (parasti vairākās paaudzēs); tēvu tēvi
ascendenti Senči, priekšteči, augšupējie radinieki
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē
kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
Sendaja Sendai, pilsēta Japānā
Sennerborga Senderborga, pilsēta Dānijā
sandvičs Sendvičs
jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji
Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli
Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu
atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
senebr. Senebreju valoda
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
YHWH Senebreju vārds Jahve
Tanak Senebreju vārdu Tora, Nebiim un Ketubim akronīms; jūdaisma svētie raksti, ko kristietībā sauc par "Veco Derību"
SN Senegāla, valsts divburtu kods
Senegālas Republika Senegāla, valsts Rietumāfrikā
SEN Senegāla, valsts trīsburtu kods
Acacia senegal Senegālas akācija
Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji
Īsida Senēģiptiešu auglības, vēlāk arī mēness dieviete
mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces
fēnikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums; seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem
Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē
Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva
senēģipt. Senēģiptiešu valoda
sūfeti Senējā Kartāgā 2 augstākas valdības personas
orkus Senējā mitoloģijā ēnu valstība, kur mita Plūtons, viņpasaule
prīmass Senējā Polijā pagaidu valdinieks, kad karaļa nebija
rogācija Senējā Romā likuma projekts
proletārieši Senējā Romā nabagākā pilsoņu šķira, kas bija atsvabināta no valsts dienesta un nodokļiem
tribūnāts Senējā Romā tautas tribūnu iestādījums un amats
palingeneze Senējām tautām reliģiska un filosofiska mācība par to, ka pasaule, aizgājusi bojā, pēc zināma laika atkal atdzimst
liverijas Senējas ģildes Londonā
kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti
nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām
naumahija Senējiem romiešiem jūras kauja cirkū
kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu
paraskēnijs Senējos teātros aktieru ģērbistaba
toaze Senējs franču garuma mērs = 1,949 m
mesirs Senējs franču goda tituls augstām personām
Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ
salope Senējs sieviešu virsvalks, plats apmetnis
livra Senfranču naudas pamatvienība, sudraba naudas gabals svarā 367,13 g, ko iedalīja 20 solidos (sū), katrā pa 12 denāru
pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku
senfr. Senfranču valoda
sena Senga
Sangiļens Sengiļens, kalniene Dienvidsibīrijā
Sengratjāna Sengratjēna, pilsēta Francijā ("Saint-Gratien")
balka Sengrava mežastepes un stepes zonā
grieķi Sengrieķi
sengrieķis Sengrieķi
dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām
etacisms Sengrieķu "ēta" izrunāšana kā "ē" jaungrieķu valodā
itacisms Sengrieķu "ētas" izrunāsana kā "i" jaungrieķu valodā
kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem
dekadrahma Sengrieķu 10 drahmas liela sudraba nauda
trijkājis Sengrieķu altāris - bronzas statīvs uz trim kājām, ko Senajā Grieķijā izmantoja upurēšanas piederumu uzlikšanai
Hipokrats Sengrieķu ārsts (ap 460.-377. g. p. m. ē.), klīniskās medicīnas pamatlicējs; nodalījis galvenos temperamentu tipus; viņam piedēvēts t. s. ārsta zvēresta teksts
Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to
zoofors Sengrieķu būvniecībā frīze ar dzīvnieku attēliem
dorieši Sengrieķu cilšu grupa
jonieši Sengrieķu cilts
ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši)
helikons Sengrieķu četrstūra veida stīgu instruments
Pallāda Sengrieķu dieviete Atēna (tās otrs vārds)
Aristofans Sengrieķu dramaturgs (Aristophanēs; ap 445. g. - 385. g. p. m. ē.), komēdijas žanra pamatlicējs
Aishils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525. - ap 456. g. p. m. ē.); Eshils
Eshils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525.-ap 456. g. p. m. ē.); Aishils
palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem
epīlijs Sengrieķu dzejā neliela apjoma eposs
Sapfo Sengrieķu dzejniece (7. gs. p. m. ē), dzīvoja Lesbas salas pilsētā (tagadējā galvaspilsētā) Mitilēnē
anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu
cikliķi Sengrieķu dzejnieki, kas pēc Homēra apdziedāja grieķu dievus un varoņus
Ferekrāts Sengrieķu dzejnieks
Hiponakts Sengrieķu dzejnieks
Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks"
Alkajs Sengrieķu dzejnieks (Alcaeus of Mytilene; ap 620. g. - ap 580. g. p m. ē.)
Arhilohs Sengrieķu dzejnieks (Archilochus; ap 680. g. - 645. g. p. m. ē.)
Menips Sengrieķu dzejnieks, no kura darbiem līdz mūsdienām saglabājušie tikai nosaukumi
Ēzops Sengrieķu dzejnieks, tiek uzskatīts par fabulas žanra radītāju
tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā
aoids Sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā
ajanti Sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (gr. "Aias, Aiantos"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
organons Sengrieķu filozofa Aristoteļa (384.-322. g. pr. m. ē.) rakstu krājums - seši traktāti par loģiku
peripatētiķi Sengrieķu filozofa Aristoteļa skolnieki vai viņa skolas piekritēji
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes
platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība, kas garīgo pasauli pretstata reālo lietu pasaulei
eleāti Sengrieķu filozofi, kas 5. gs. p. m. ē. izveidoja mācību, ka īstenā esamība ir nemainīga un vienveidīga un ka jutekliskie pieredzējumi ir šķitums; elejieši
kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija
kosmoloģija Sengrieķu filozofijā - mācība par dabu
nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus
eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma
sorīts Sengrieķu filozofijā pazīstams pierādījums tam, ka nav iespējams noteikt, cik graudu veido kaudzi; raksturo stihiski dialektisko minējumu par kvantitātes pāreju kvalitātē
pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars
megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi
kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola
kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis
Anaksimandrs Sengrieķu filozofs ("Anaximander", ap 610.-546. g. p. m. ē.)
Anaksimens Sengrieķu filozofs ("Anaximenes of Miletus", ap 558. - ap 525. g. p. m. ē.)
Antistens Sengrieķu filozofs ("Antisthenes; ap 435. - ap 370. g. p. m. ē.)
Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību
Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu
Aristips Sengrieķu filozofs (Aristipus; ap 435. g. - 356. g. p. m. ē.)
Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem
Plotīns Sengrieķu filozofs un neoplatonisma pamatlicējs (dz. ap 205.-269. g.), kura idejas ietekmēja agrīno kristietību; aprakstīja attiecības, kas pastāv starp pasauli un dvēseli, un savienoja Platona mācību ar Austrumu misticismu
Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs
Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras)
pletrs Sengrieķu garuma mērs, vienāds ar 100 grieķu pēdām jeb 1/6 stadijas, t. i. ap 30 m; kā platības mērs \~0,095 ha, t. i. 10000 kvadrātpēdu jeb ap 950 kvadrātmetru
palaistra Sengrieķu ģimnāzijas laukums, kur lauzās un vingroja
konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas
epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas
Momoss Sengrieķu joku un smieklu dievs
salpinx Sengrieķu kara trompete, gara neizliekta taure
piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota
himenaja Sengrieķu kāzu dziesma
hiporhema Sengrieķu kulta ceremoniālā himna, ko dziedāja svinīgā gājienā
peripli Sengrieķu literatūras darbi, kuros aprakstīti ceļojumi gar jūras piekrasti un sniegti praktiski padomi jūrasbraucējiem
megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu
ginekejs Sengrieķu mājas sieviešu puse
anakrūza Sengrieķu metrikā - zilbes pirms pirmā ritmiskā pacēluma
menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante
Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu
satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu
Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus
hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas
nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu
Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
Moms Sengrieķu mitoloģijā - joku, zobgalības un mēlnesības dievs
Amfitrīte Sengrieķu mitoloģijā - jūras dieviete, viena no nereīdām, jūras dieva Nēreja un okeanīdas Dorīdas meita, Poseidona sieva
okeanīda Sengrieķu mitoloģijā - jūras nimfa, viena no Okeāna un Tētijas 3000 meitām
nereīdas Sengrieķu mitoloģijā - jūras nimfas, mierīgās jūras dieva Nēreja un okenaīdas Dorīdas 50 meitas
dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem
amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā
ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīga, nenovēršama nepieciešamība
ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīgas varas iemiesojums
Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi
ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci
Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju
Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa
cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā - Olimpa dievu ēdiens un smaržīga ziede, kura uztur dievu nemirstību un mūžīgo jaunību
Hadess Sengrieķu mitoloģijā - pazemes dievs; pazemes valsts
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā
Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst
Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju
Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā
najādas Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfas, dieva Okeāna un Tētijas meitas
Irīda Sengrieķu mitoloģijā - varavīksnes dieviete, dievu sūtne
gigants Sengrieķu mitoloģijā - varens, mežonīgs milzis
Terpsihora Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, deju un kordziedāšanas aizgādne
Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne
Galateja Sengrieķu mitoloģijā - viena no jūras nimfām, kas personificēja mierīgu jūru
Megera Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim erīnijām (atriebības dievēm); viņu tēloja kā nejauku veceni ar čūskām matu vietā
Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu
Aherona Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles
Aheronta Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu paaudzes pārstāvis, viens no sešiem brāļiem un sešām māsām, Urāna un Gajas bērniem
Erebs Sengrieķu mitoloģijā - vistumšākā pazemes daļa, elle; tumsas dievs
Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā
egīda Sengrieķu mitoloģijā - Zeva vai Atēnas vairogs, dievu labvēlības un dusmu simbols
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta
silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā
hades Sengrieķu mitoloģijā pazeme, mirušo valstība
Ahilejs Sengrieķu mitoloģijas varonis, kuram bijusi tikai viena ievainojama vieta - papēdis
Ahillejs Sengrieķu mitoloģijas varonis, kuram bijusi tikai viena ievainojama vieta - papēdis; tāpēc vāju, ievainojamu vietu sauc par Ahilleja papēdi
kanoniķis Sengrieķu mūzikas teorētiķi
tonus Sengrieķu mūzikas teorijā skaņkārtas nosaukums
aitiops Sengrieķu nosaukums nēģeriem - "saulē iedegušais"
filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
pentātls Sengrieķu pieccīņa, kurā ietilpa lēkšana, skriešana, diska un šķēpa mešana un laušanās
Korinta Sengrieķu pilsēta
Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
Eleisija Sengrieķu pilsēta netālu no Atēnām
Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru
akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa
Sparta Sengrieķu polisa Lakonijā, kas izveidojās 9. gs. p. m.ē., no 6. gs. p. m. ē. - valsts, 27. g. p. m. ē. - iekļauta Senās Romas Ahajas provincē
oikumene Sengrieķu priekšstatos - cilvēku apdzīvotā Zemes virsas daļa
orfisms Sengrieķu reliģiskā kustība, kas radusies 8.-7. gs. p. m. ē. Trāķijā un par cilvēka galveno uzdevumu uzskatīja atbrīvošanos no cilvēka ļaunās dabas, sagatavošanos aizkapa dzīvei
Fosfors Sengrieķu rīta zvaigznes apzīmējums
agoni Sengrieķu sacīkstes, kas notika gk. reliģiskos vai politiskos svētkos
brabeuts Sengrieķu sacīkšu tiesnesis; senāk disputa vadītājs universitātēs
peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas
eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām
agora Sengrieķu tautas sapulce; arī vieta, kur tā sanāca, grieķu polišu (pilsētas un apkārtējās teritorijas) sabiedriskās dzīves centrs
dromoss Sengrieķu teātra skatuve vidējā daļa
periakts Sengrieķu teātrī - dekorācija riņķī griežamas trīsskaldņu prizmas veidā
diloģija Sengrieķu teātrī - drāma divos cēlienos
bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls
parascēnijs Sengrieķu teātrī - skatuves sānpiebūves, kur atradās aktieru ģērbtuves un eja, pa ko koris virzījās uz skatuvi
parods Sengrieķu teātrī - starp amfiteātri un parascēniju atstāta eja, pa kuru koris dodas uz skatuvi
proscēnijs Sengrieķu teātrī - vieta, kur izrādē aktieri tēloja lomas
diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām
proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve
Atēnodors Sengrieķu tēlnieks (Athenodoros; 1. gs. p. m. ē.), Agēsandra dēls un skolnieks
Agēsandrs Sengrieķu tēlnieks 1. gs. p. m. ē.
peripters Sengrieķu tempļa tips - taisnstūrveida ēka, ko no visām pusēm ietver kolonāde
amfiprostils Sengrieķu tempļa tips ar kolonnu portikiem gala fasādēs un gludām sānsienām
prostils Sengrieķu tempļa tips; neliela taisnstūra plānojuma ēka, kuras galvenajā fasādē atrodas portiks
dipters Sengrieķu tempļa tips: taisnstūra telpa, ko ārpusē visapkārt ietver divas kolonnu rindas
skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku
korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs
koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied
parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma
lekita Sengrieķu trauks ar vienu rokturi, paredzēts eļļas un smaržu glabāšanai
fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi
Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves
oreādas Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - kalnu nimfas
Himenajs Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - laulības dievs
Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus
gr. Sengrieķu valoda
grēcisms Sengrieķu valodai raksturīga parādība; šādas parādības atdarinājums citā valodā; aizguvums no grieķu valodas
grēcists Sengrieķu valodas vai sengrieķu kultūras pētnieks
hellēnists Sengrieķu valodas, literatūras un kultūras speciālists, pētnieks
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem
Hellāda Sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Senā Grieķija
Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem
hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma
Arhimēds Sengrieķu zinātnieks (287.-212. g. p. m. ē.)
sengr. Sengrieķu-
sigambri Senģermāņu cilts Cēzara laikā, tagadējās Vācijas ziemeļrietumos pie Rūras, starp Lippi un Lahnu
semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā
Mannus Senģermāņu dievs un ciltstēvs
Tīvass Senģermāņu kara un likumu dievs, kas identificēts ar romiešu Marsu
Balders Senģermāņu mitoloģijā - saules dievs
trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā
Senheida Senheidas ezers - Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā
senlaiki Seni laiki, [senatne]{s:2645}
senene Seni laiki, pagājība
senība Seni laiki, pagājība
seniene Seni laiki, pagājība
vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; meteņi
vecvectēvs Seni priekšteči
senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības)
grafiti Seni uzraksti un zīmējumi, kas ieskrāpēti uz sienām un priekšmetiem
targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā
asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie
citreize Seni, pagājuši laiki
kantas Seni, svinīgi reliģiski dziedājumi
senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras - faliski, latīņi, sikuli, umbri, oski, sabelli u. c.), runāja senitāļu valodās
sengadi Senie laiki; sen
antīka Senie laiki; senās Grieķijas un Romas kultūras periods
senromieši Senie romieši
erans Seniem grieķiem, dzīres, kurām katrs dalībnieks dod ēdienus; vēlāk - biedrība savstarpējiem pabalstiem vai kopējām izpriecām
centuriae Seniem romiešiem 100 kareivju nodaļa, ko vadījis centurions
kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps
Levāna Seniem romiešiem dieve, kas sargāja jaunpiedzimušos
kvinkverēmi Seniem romiešiem kara kuģi ar 5 rindām airu
pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu
peristils Seniem romiešiem tā ēkas daļa, kur noritēja ģimenes intimā dzīve
magistrāts Seniem romiešiem valsts amats un persona, kas to izpilda
kubikularijs Seniem romiešiem vergs, kas pārzināja istabas
nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus
seniena Seniene
geriopsihoze Senilā psihoze
presbiofrēnija Senilās demences forma: uzmanības traucējumi, eiforija, haotiskums, pārmērīgas konfabulācijas
riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji
Rāmājana Senindiešu episka poēma par Rāmas dzīvi un varoņdarbiem
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam
njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei
vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru
džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.)
pankti Senindiešu metrikā piecrindu pantā sillabiski organizēts astoņzilbju pantmērs
Mahiša Senindiešu mitoloģijā - "bifelis", dēmosn, ko nogalināja dieviete Durga
brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri
Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros
Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts
Vritra Senindiešu mitoloģijā - dēmons, dieva Indras pretinieks, kas apturēja upju plūsmu; haotiskā principa personifikācija
daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā
Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī
Danu Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita, dēmonu - dānavu māte, saistīta ar ūdeņiem, kopā ar savu vecāko māsu Diti ir asuru ciltsmāte
Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu
Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas
Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte
Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
Šradha Senindiešu mitoloģijā - dievība, ticības personifikācija; ar viņas palīdzību tiek iedegta uguns, veikta upurēšana, sasniegta bagātība
Pradžāpati Senindiešu mitoloģijā - dievība, visa esošā radītājs
dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme
Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru
Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs
pitari Senindiešu mitoloģijā - dievišķotie mirušie priekšteči, kuri mīt trešajās debesīs
Tvaštars Senindiešu mitoloģijā - dievs - demiurgs, visu būtņu un formu radītājs
devas Senindiešu mitoloģijā - dievu šķira, kā piem., debesu, gaisa zemes u. c., savu īpašo nozīmi iegūst tad, kad tiek pretstatīti asurām
Adža Senindiešu mitoloģijā - epitets ar ko tikuši apveltīti dažādi dievi
digadžas Senindiešu mitoloģijā - kosmiskie ziloņi, kas kopā dieviem apsargā debespuses
Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu
Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis
Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli
Pardžanja Senindiešu mitoloģijā - negaisa mākoņu un lietus dievs
Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs
Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus
angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem
gandharvas Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, sākotnēji saistīti ar saules gaismu, vēlāk tos uzskatīja par cilvēkiem naidīgiem, ļaunumu nesošiem gaisa, mežu un ūdeņu gariem
Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete
Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
Vāča Senindiešu mitoloģijā - runas dieviete, runas personifikācija
āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs
Sagara Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks
Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas
Mahī Senindiešu mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība, zemes personifikācija
Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs
Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis
Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem
Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu
Ajodhja Senindiešu mitoloģijā - valsts galvaspilsēta, kurā valdīja Saules dinastijas nodibinātājs Ikšvāku
rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā
Mārtanda Senindiešu mitoloģijā - viens no Aditi dēliem, saules dievība
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule
gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm
kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt
sūtra Senindiešu rakstos - īsa, iegaumējama tēze, teiciens; senindiešu literatūras žanrs - šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi
Aditi Senindiešu reliģijā - dieviete, kas personificēja Visumu, dievu māte
brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju
keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu
senind. Senindiešu valoda
Pānini Senindiešu valodnieks (5.-4. gs. p. m. ē.), izveidojis pirmo sanskrita normatīvo gramatiku (~4000 ritmizētā valodā formulētu likumu)
brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā
vālakhilji Senindiešu zemākā līmeņa mitoloģijā - dievības - gudrie punduri, kuru skaits sasniedzis 60000
zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu
itāliki Senitāļi - senie Itālijas iedzīvotāji
umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi
sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās
samnīti Senitāļu ciltis, kas cīnījās pret Romu un 1. gs. p. m. ē. tos gandrīz pilnīgi iznīcināja Romas karaspēks
sabelli Senitāļu cilts, kas 3. gs. p. m. ē. tika pakļauti Romai un vēlāk pilnīgi romanizējās
ekvi Senitāļu cilts, piederēja pie osku-umbru cilšu grupas, dzīvoja Apenīnu rietumu nogāzē, 304 p. m. ē. to pakļāva Roma
lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju
norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza)
seņora Senjora
banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos
seņors Senjors
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m)
Aizelkšņi Senkapu nosaukums Balvu novada Baltinavas pagastā
Aizkārkle Senkapu nosaukums Madonas novada Barkavas pagastā
Senklū Senkloda, pilsēta Francijā ("Saint-Cloud")
eriocraniidae Senkožu dzimta
dyseriocrania Senkožu dzimtas ģints
eriocrania Senkožu dzimtas ģints
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
Rjuriks Senkrievu leģendās - ģenealoģiskais varonis, varjags, kuru kopā ar viņa diviem brāļiem slāvu ciltis aicināja valdīt Krievzemē
Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus
virsloces Senkrievu sakrālajā arhitektūrā izplatīts dekoratīvs rotājums, kas atgādina uzacu lokus
tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem
lansjē Senlaicīga balles deja, kadriļas paveids
akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti
kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa
kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma
bekešs Senlaicīgs garš mētelis: silts, pieguļošs mētelis
kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai
seņlaiki Senlaiki
pirmatnība Senlaiki, pirmlaiki
berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā
piņķeri Senlaiku bērnu spēle uz pogām
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu
fuzeja Senlaiku kramenīca, bise
bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.)
auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā
hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam
abderīts Senlaiku Trāķijas pilsētas Abdēras iedzīvotājs; aušīgi, vientiesīgi ļaudis
Ofīra Senlaiku zelta zeme, minēta Vecajā Derībā; tās atrašanās vieta nav droši nosakāma
senlatviete Senlatvieši
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
bašķis Senlatviešu govju dievs
plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
sabari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai
sobari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai; sabari
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā
Tikla Senlatviešu tikumības dieviete
savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma
antikvitātes Senlietas; senatnes pieminekļi
Ndara Senluī pilsēta un reģions Senegālā ("Ndar"), nosaukuma atveids no volofu valodas
Senluija Senluī, pilsēta Reinjonas salā
Senluija Senluī, pilsēta Senegālā
Senmartēnas Kopiena Senmartēna, Francijas aizjūras kopiena
senmartēnieši Senmartēnas iedzīvotāji
sennozīdi Sennas lapu jeb kasiju antraglikozīdi
sennorv. Sennorvēģu valoda
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes
makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū
Ruda Seno arābu (Jemena) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, arī pazemes valstības un mirušo valdniece
Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne
demagogs Seno Atēnu (5. gs. p. m. ē.) demokrātiskā virziena politisks darbinieks, piemēram, Perikls u. c.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem
skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam
asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem
Amra Seno cilvēku apmetne Vidusēģiptē
ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai
palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem
Ammons Seno Ēģiptiešu dievs
Upuauts Seno ēģiptiešu mirušo dievs melna suņa (vilka) veidolā, kuru uzskatīja par ceļvedi mirušo valstībā
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
Apopa Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstības iemītniece, kas katru nakti aizkavē saules dievu Ra, cīnoties ar to
Ka Seno ēģiptiešu reliģijā apzīmējums otram "es", kas pavada cilvēku visu mūžu; arī dzīvības spēks
kanopa Seno ēģiptiešu trauks balzamējot izņemtajiems orgāniem, kurus uzglabāja Kanopas balzamā
hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām
lares Seno etrusku un romiešu sargdieviņi (sevišķi mājas un ģimenes dieviņi)
kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji
Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus
kurvatūra Seno grieķu arhitektūrā novērojamā pabūves pacila, kas līmenisko līniju atvieto ar viegli izliektu līniju
pseidodipters Seno grieķu dipterāla tempļa tips bez vidējo kolonnu rindām
pseudodipters Seno grieķu dipterāla tempļa tips bez vidējo kolonnu rindām
prostaze Seno grieķu dzīvojamām ēkām raksturīga halle starp ēku un pagalmu
fliāki Seno grieķu jokdari ar popētu vēderu, dibenu un fallu
lochāgs Seno grieķu karaspēka nodaļas, locha, komandieris
Kronoss Seno grieķu mitoloģijā Urāna (debess) un Gajas (zemes) dēls, debesu valdnieks, kamēr viņa dēls tam neatņēma troni
peridroms Seno grieķu tempļu celtniecībā eja starp celles ārsienu un kolonnu rindu
opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla
abaks Seno grieķu un romiešu rēķinu galdiņš; sadalīts joslās, pa kurām bīdīja akmentiņus vai kauliņus
kaducejs Seno grieķu vai romiešu herolda zizlis
ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings
Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem
daršana Seno indiešu filozofijas jēdziens, kas apzīmē spēju redzēt, pārdzīvojumu, pieredzi, sapratni, doktrīnu
čaturanga Seno indiešu sākotnējā šaha spēle četratā
Angramainju Seno irāņu dievība, kas personificēja ļaunumu, tumsu, nāvi
quincunx Seno itāļu vara 5 unciju vai 5/12 asa monēta
Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots
skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti
kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni
diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai
Megava Seno kuršu zeme 13. gs. Lietuvas rietumu daļā, tās centrā bija tagadējā Palanga, robežojās austrumos ar Cekli, dienvidos - ar Pilsātu, ziemeļos - ar Duvzari, pirmoreiz minēta 1243. g., 1263 pilnīgi zaudēja neatkarību
bards Seno ķeltu dziesminieks
druīdisms Seno ķeltu reliģija, kas izpaudās dabas spēku dievināšanā un upurēšanā, ko izdarīja mežos
jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne
iņ Seno ķīniešu mitoloģijā - tumšā, sievišķā sākotne
Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai
unirēma Seno laiku airu karakuģis ar vienu airu rindu
ballista Seno laiku mašīna (galvenokārt aplenkšanas ierocis) akmeņu, ar dzelzi apkaltu baļķu mešanai
Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm
Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks (2)
antiprologs Seno lugu sākums, kas skaidroja lugas saturu un nozīmi
arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana
Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam
Ormazds Seno persiešu mitoloģijā - gaismas dievs, augstākais dievs (arī Ahuramazda)
kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus
krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks
onagrs Seno romiešu akmeņu metamā mašīna
kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes
kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus
kontubernijs Seno romiešu armijas apakšvienība, 8 karavīri, kas dzīvoja vienā teltī
opcions Seno romiešu armijas karavīrs, kas prata lasīt un rakstīt, vismaz viens katrā centūrijā
galea Seno romiešu bruņu cepure
meta Seno romiešu cirkos konveidīgā kolonna spinas galos
furka Seno romiešu divzarains dakšveidīgs moku rīks; arī karātavas
kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
tablinum Seno romiešu dzīvojamās ēkas ēdamā telpa ātrija tuvumā
āla Seno romiešu dzīvojamās mājas ātrija paplašinājums abos sānos
fauces Seno romiešu dzīvojamās mājas koridori jeb ejas
palmo Seno romiešu garuma mērvienība - 22,33 cm
compluvium Seno romiešu ģimenes mājās ātrija neapjumtā vidējā daļa
praetorius Seno romiešu kara nometnes centrs ar pretora telti; pretorijs
classicum Seno romiešu kara signāls; signāla taure
triāriji Seno romiešu karaspēkā \~4.-2. gs. p. m. ē. vecākie karavīri, kas piedzīvojuši jau vairākus karus; kaujā viņi stāvēja trešā rindā
sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos
kaldārijs Seno romiešu karstā pirts
bafijs Seno romiešu krāsotava
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm)
calceus Seno romiešu kurpe, kas sniedzās virspus potītēm
ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi
jūgers Seno romiešu laukuma mērvienība, apmēram 2500 kvadrātmetri
lupānars Seno romiešu meitu māja
fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti
Eskulāpijs Seno romiešu mitoloģijā - ārstniecības dievs (senajiem grieķiem - Asklēpijs)
annona Seno romiešu mitoloģijā - auglības dieviete
Akvilons Seno romiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē stipru ziemeļvēju
grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm
Fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs
Silvāns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, mežu un ganāmpulku aizbildnis
Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns
Proserpina Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieve, pazemes valdniece (sengrieķiem - Persefme)
Prozerpīna Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece; tas pats, kas senajiem grieķiem Persefone
Kapitolijs Seno romiešu pilsētās galvenais templis
gustatio Seno romiešu pirmais ēdiens ēstgribas iekairināšanai
gustus Seno romiešu pirmais ēdiens ēstgribas iekairināšanai; gustatio
satisdatio Seno romiešu procesā ar galvojumu pastiprināts solījums maksāt zināmu summu, ko deva atbildētājs prāvas zaudēšanas gadījumā kā nodrošinājumu prasītājam
cipus Seno romiešu robežakmens
peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā
compositio Seno romiešu sodu sistēmā atlīdzība, ko vainīgajam un viņa dzimtai jāmaksā cietušajam vai viņa dzimtai
Fides Seno romiešu solījumu un zvērestu uzticības dieve
semuncia Seno romiešu svara un naudas vienības unces puse, vienāda ar 1/24 asa
semissis Seno romiešu svara un naudas vienības vara asa^3^(3) puse, vienāda ar 6 uncēm
semis Seno romiešu svara un naudas vienības vara asaas puse^3^(3), vienāda ar 6 uncēm
palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī
centimani Seno romiešu teikās milži ar simts rokām
bazilika Seno romiešu tiesas nams
mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē
illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla)
invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata
triptihs Seno romiešu trīsdaļīga vaska rakstāmā tāfele
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu
Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis
skalds Seno skandināvu dziesminieks
elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum)
drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma
akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību
burdens Seno stīgu instrumentu zemākās skaņas stīga
burdons Seno stīgu instrumentu zemākās skaņas stīga
penetrale Seno svētnīcu telpa ar dieva statuju
equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati
čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām
alebarda Seno vāciešu kaujas cirvis garā kātā
čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
duvans Senos laikos - kazaku sapulce, kurā sadalīja kara ieguvumu (laupījumu)
ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem
burnuss Senos laikos – sieviešu virsdrēbju veids
Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
parasanga Senpersiešu garuma mērs, kādi 6,5 km
parsisms Senpersu reliģijas forma (Irānā, Indijā)
pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās
Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi
Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
Timgada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Timgad"), ko dibinājis Trajāns 100. g. p. m. ē., no VII gs. - drupas
Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.)
Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas
Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina
Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva
Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
Ahetatona Senpilsēta Ēģiptē, Senās Ēģiptes galvaspilsēta, atrodas pie tagadējās Amārnas, 287 km uz dienvidiem no Kairas
Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas
Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
Tikala Senpilsēta Gvatemalā, viena no lielākajām (16 kvadrātkilometru) un vecākajām (VI gs. p. m. ē. - IX gs. m. ē.) maiju pilsētām, 5 piramīdu (augstākā maiju piramīda - 71 m), tempļu, piļu, kapeņu drupas
Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes
Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi
Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas
Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.)
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni
Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas
Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi
Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas
Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju)
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma
Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas
Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju
Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas
Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.)
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts
Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū
Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas
SPM Senpjēra un Mikelona, teritorijas trīsburtu kods
Senpjēra Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopienas administratīvais centrs, 5500 iedzīvotāju (2006. g.)
sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura
deskorts Senprovansiešu lirikas forma nevienāda garuma strofās ar mainīgu ritmu un melodiju
prūši Senprūši
Autrimps Senprūšu (vai sūdaviešu) jūras, upju un avotu dievs, kuram piederēja visu jūras dzīļu bagātības, pieminēts 1530. g.
vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši
sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār
vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos
bestiārijs Senromiešu cirkā cilvēks, kas cīnījās ar zvēriem
quadrīga Senromiešu četrjūgs
tuba Senromiešu kara taure
quadrirēmis Senromiešu kuģis ar četrām airētāju solu rindām
penātes Senromiešu mājas dievi
sesterce Senromiešu sudraba (vēlāk misiņa) sīknauda, denāra ceturtdaļa
exodium Senromiešu teātrī jautra pēcspēle
sēns Sens
senvecs Sens
senējs Sens (1)
senējs Sens (2)
auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā
dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem
kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas
rebab Sens arābu stīgu lociņinstruments ar 1-3 stīgām pār koka korpusu
ādercirtnis Sens ārstniecisks instruments, kas lietots asiņu nolaišanai
klodzens Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis
kloģis Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis
rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem
pandūra Sens austrumu tautu trīsstīgu strinkšķināmais instruments
Konsjeržerija Sens cietoksnis un cietums Parīzē, kur atrodas policijas pārvalde
dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā
vecbrālis Sens draugs
ljē Sens franču garuma mērs, 4,44 km
farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem
Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā
buzuki Sens grieķu strinkšķināmais stīgu instruments
Mangaļi Sens ģeogrāfisks apzīmējums apbūves rajonam Rīgas ziemeļu daļā, Daugavas un tās attekas Vecdaugavas labajā krastā
maats Sens holandiešu sāls mērs 61,41 l, vēlāk Holandes Indijā sāls un rīsa svara vienība 36,913 kg
dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas
ziņāties Sens ieradums, zināt un ievērot zintniecību
Artašastra Sens indiešu valsts pārvaldīšanas norādījumu krājums
duo Sens instrumentāla dueta nosaukums
kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām
urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
mare Sens jūras nosaukums baltu valodās
cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi
šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids
pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids
verve Sens kopienas organizācijas veids Krievzemē un citās slāvu zemēs
heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses
nabats Sens krievu ļoti liela apjoma timpāns
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha)
gudi Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār
gudenieki Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār; gudi (1)
letgalieši Sens latviešu un latgaļu apzīmējums
Latva Sens Latvijas nosaukums
mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
atdoš Sens laulības veids dzimtas satversmes laikā, apmainot tautu meitu pret māsiņu
atdošas Sens laulību veids starp divām dzimtām, apmainot tautu meitu pret māsiņu
ožragis Sens lietuviešu pūšamais instruments; āžrags
rūgtzeme Sens magnēzija oksīda nosaukums
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem
megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku
bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga
palušķa Sens naudas gabals
Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu
Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei
Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši
ribattuta Sens nosaukums paņēmienam, kad, kādu noti kopā at tās augšējo palīgnoti atkārtojot, izdara pakāpenisku paātrināšanu
Radava Sens novads Bērzaunes pagastā
leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
senpaziņa Sens paziņa
kirjuha Sens paziņa, draugs, kompanjons
serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas
mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu
kodekss Sens rokraksts
papiruss Sens rokraksts uz šāda materiāla
harta Sens rokraksts, kā arī materiāls (papiruss vai pergaments), uz kura tas uzrakstīts
urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos
tulumbass Sens sitamais instruments, turku bungas
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā
neumas Sens skaņuraksta veids, mūsdienu nošu raksta priekštecis
viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam
psaltērijs Sens stīgu strinkšķināminstruments ar 10 un vairāk stīgām
lauta Sens strinkšķināmais stīgu instruments
modijs Sens šķidrumu un beramo vielu mērs; seno romiešu mēru sistēmā modijs ir vienāds ar 8,73 l, seno arābu mēru sistēmā - aptuveni ar 40 l
senraksts Sens teksts, sens dokuments
enkurs Sens tilpuma mērs (1 zviedru enkurs = 39,25 l)
mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai)
mērs Sens tilpuma mērs Baltijā; 1 mērs = 1,5 Rīgas pūri; 1 Rīgas pūrs = 68,75 l
četverts Sens tilpuma mērs Krievijā, 210 litri
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l
dvālekts Sens tilpuma mērs, dažādos apvidos dažāds, 1/12-1/2 pūra; arī: 5,75 litri, 4,5 stopi, 20 riekšavas, puse spaiņa, puse sieciņa
nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments
Monomotapa Sens valstisks veidojums Āfrikā, bantu cilšu apdzīvotajā teritorijā starp Zambezi un Limpopo upi \~11. gs. līdz 1693. g.
senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti
fistula Sens vienkanāla un vēlāk daudzkanālu flautas nosaukums
Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
līškas Sens zīlēšanas veids ar kociņiem
fjērdings Sens zviedru tilpuma mērs; 1 f. = 1/4 muca šķidras vielas = 31,4 litri vai 1 f. = 1/8 mucas sausas vielas = 18,3 litri
apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca
senmūži Sens, arī ļoti ilgs laikposms
aizsens Sens, ļoti sens
porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā
antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār)
paleo- Sens, tāds, kas attiecas uz senatni
izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem
sensacionels Sensacionāls
sensenējs Sensens
sensimonisti Sensimonisma piekritēji
densitometrija Sensitometrijas daļa, kurā pēta optisku blīvumu mērījumu metodiku
Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus
sensk. Senskandināvu valoda
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu
sensl. Senslāvu valoda
Voloss Senslāvu zemes dievs Veless
dekstralizācija Sensomotorisko refleksu apvidus attīstīšanās smadzeņu garozas kreisajā pusē personām, kas darbojas gk. ar labo roku
baroreceptori Sensoriska nerva gali ādā un gļotādās, kas uztver spiediena maiņas
baroreceptori Sensoriska nerva gali sirds un asinsvadu sistēmā, kas uztver asinsspiediena svārstības un uz tām atbild ar refleksiem
sensuālists Sensuālisma piekritējs
Zenta Senta - pilsēta Serbijā
Svētā Čārlza rags Sentčārlza rags Kanādā
Svētā Džordža šaurums Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju
Dienvidu kanāls Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju
sentenciārijs Sentenču komentāru autors; arī sentenču komentāru lektors mācību iestādē
Senetjēna pie Rūvjē Sentetjēna pie Rūvjē, pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray")
jūsmelība Sentimentāla jūsmošana
sentimentālists Sentimentālisma (1) pārstāvis
verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu
ziepene Sentimentāls televīzijas seriāls
crooner Sentimentālu estrādes dziesmu izpildītājs
Sentkristofera-Nevisa Sentkitsa un Nevisa - valsts Vidusamerikā
KNA Sentkitsa un Nevisa, valsts trīsburtu kods
Sentkitsas un Nevisas Federācija Sentkitsa un Nevisa, valsts Vidusamerikā
Bastera Sentkitsas un Nevisas galvaspilsēta un osta Sentkristoferas (Sentkitsas) salā, Karību jūras krastā, 12800 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentklēra Sentklēras ezers - atrodas Lielo ezeru sistēmā 175 m vjl. ("Lake Saint Clair"), Kanādā un ASV, platība - 1275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 7 m, iztek Detroita
Svētā Labrenča upe Sentlorensa, upe ASV un Kanādā
Labrenča upe Sentlorensa, upe Kanādā
LCA Sentlūsija, valsts trīsburtu kods
Kastrisa Sentlūsijas galvaspilsēta (angļu val. "Castries"), osta Karību jūras krastā, 12800 iedzīvotāju (2007. g.)
VCT Sentvinsenta un Grenadīnas, valsts trīsburtu kods
hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības pēdas; pārakmeņojumi
brunči Senu ēku gruveši
tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži
miniatūra Senu rakstītu vai iespiestu grāmatu gleznots attēlu rotājums
alruna Senvācu zīlniece, pareģotāja
senzviedru Senzviedru valoda - zviedru valoda, ko lietoja vikingu laikā un viduslaikos
Senžermēna pie Lajē Senžermēnaljē, pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye")
separātists Separātisma piekritējs
lapainis Separatora daļa
zeparators Separators
būrītis Separators (2)
centrapuga Separators piena sadalīšanai
krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā
centerēt Separēt (pienu)
laist Separēt; krejot (ar separatoru)
Sepes ezers Sepenes ezers Embūtes pagastā
kolisepse Sepse, ko ierosinājušas zarnu nūjiņas
piēmija Sepses veids - mikrobu iekļūšana asinīs no strutu perēkļa, inficējot visu organismu
kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni
terckvartakords Septakorda otrais apvērsums; septakordas ar kvintas skaņu basā
sekundakords Septakorda trešais apvērsums, kur basā atrodas septakorda septimas skaņa
ievadseptakords Septakords, kas veidots uz skaņkārtas VII pakāpes
dominantseptakords Septakords, veidots uz mažora vai harmoniskā minora V pakāpes (dominantes)
sēņmēnesis Septembris
septembrs Septembris
zeptemberis Septembris
zeptembers Septembris
zeptembris Septembris
zeptembrs Septembris
zetemberis Septembris
septuor Septets
septikopiēmija Septicēmija vienlaikus ar piēmiju
autosepticēmija Septicēmija, kas cēlusies no infekcijas perēkļa organismā
endosepse Septicēmija, kuras rašanās saistīta ar infekcijas avotu pašā organismā
septhemija Septikemija
septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
septeņacis Septiņacis (kāršu spēlē)
septiņkārt Septiņām kārtām, septiņkārtīgi
septiņkrāsains Septiņās krāsās
septiņreiz Septiņas reizes
septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks
septeņdesmit Septiņdesmit
taro Septiņdesmit astoņu kāršu komplekts (4x14 kārtis un vēl 22 trumpji), ko izmanto zīlēšanā un ezoteriskā pareģošanā
septiņdesmiti Septiņdesmit gadu (cilvēkam)
septeņdesmitais Septiņdesmitais
septeņdesmits Septiņdesmitais
sapteņi Septiņi
septem Septiņi
septiņēji Septiņi
heptadaktilija Septiņi pirksti vienai rokai vai kājai
septiņarpus Septiņi un viena puse
hepta- Septiņi- (piem., heptagons)
septītnieks Septiņnieks
septiņš Septiņnieks kāršu spēlē
septeņpadsmit Septiņpadsmit
gātas Septiņpadsmit himnas, ko uzrakstījis Zaratustra, tās ir zoroastriešu svēto rakstu krājuma "Avesta" galvenā, vecākā daļa
septiņastoņpadsmit Septiņpadsmit vai astoņpadsmit
septiņastuņpadsmit Septiņpadsmit vai astoņpadsmit
septeņpadsmitais Septiņpadsmitais
septeņpadsmits Septiņpadsmitais
heptametrs Septiņpēdu vārsma
dievgosniņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
goteņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
gotiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
mārgrietiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
mariņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
septiņkārt Septiņreiz
septiņrinde Septiņrindu strofa, kurā rindas parasti savstarpēji atskaņotas, bet atskaņu kompozīcija nav stingri noteikta
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes
trientalis Septiņstarītes
heptagramma Septiņstaru zvaigzne aplī, 7 planētu simbols
heptagons Septiņstūris
septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
septiņgade Septiņu gadu ilgs laikposms; tautas saimniecības attīstības plāns septiņiem gadiem
septennāts Septiņu gadu laiks
septennijs Septiņu gadu laiks
heptahords Septiņu pakāpju skaņurinda (septimas apjomā)
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven")
miņona Septiņu punktu burtu biezuma apzīmējums
hiādas Septiņu spožu zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā
septemvirats Septiņu vīru valdība
septiņvīrspēks Septiņvīre ("Phyteuma")
phyteuma Septiņvīres
septiņzilbju Septiņzilbīgs
enterosepse Septisks zarnu iekaisums; var būt primārs vai sekundārs
septītdaļa Septītā daļa
vespere Septītā no astoņām kanoniskajām stundām katoļu baznīcā
quinquagesima Septītā svētdiena (Piecdesmitā diena) pirms Lieldienām
septīts Septītais
žermināls Septītais mēnesis (no 21.-22. marta līdz 19.-20. aprīlim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
atventists Septītās dienas adventistu sektas loceklis
si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
septimole Septole
Septuaģinta Septuaginta
LXX Septuagintas (Vecās Derības vecākā tulkojuma grieķu valodā) apzīmējums
ornithopus Seradellas
Cerama Serama - sala Moluku salu grupā, Indonēzijā
Ceramas jūra Seramas jūra, starpsalu jūra Malajas arhipelāgā
sarapejs Serapejs
sarapis Serapids
sarapids Serapīds
Hofmeistershof Serbigal - Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
RS Serbija, valsts divburtu kods
Serbijas Republika Serbija, valsts pilnais nosaukums
SRB Serbija, valsts trīsburtu kods
Austrumserbija Serbijas austrumu daļa
RSD Serbijas dinārs; Serbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - para
Picea omorica Serbijas egle
Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
Vojvodina Serbijas Republikas autonomais novads, administratīvais centrs - Novi Sada, platība - 21506 kvadrātkilometri, 1979000 iedzīvotāju (2008.)
Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.)
raznjiči Serbu ēdiens no cūkas gurna (šķiņķa) ar papriku
čevapčiči Serbu ēdiens no maltas liellopu gaļas un maltas cūkgaļas ar garšvielām; arī grilētas maltas gaļas desiņas ar sīpoliem
četņiki Serbu monarhistiski nacionālistiskas organizācijas locekļi 1918. - 1945. g.
četniki Serbu monarhistisko nacionālo vienību dalībnieki, kuru sākotnējais mērķis bija visu serbu apvienošana vienā valstī
Kizilarvata Serdara - pilsēta Turkmenistānā
serdenis Serde (1)
judrpraulains Serdē sapuvis
judrprauls Serdē sapuvis koks
iekša Serdenis (lodīšu pildspalvai)
iekšiņa Serdenis (lodīšu pildspalvai)
Serengeti Serengeti nacionālais parks
Seras Seres, pilsēta Grieķijā
Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra
Sergijeva Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1930. g.
Zagorska Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1930.-1991. g.
Sergu ezers Serģis, ezers Carnikavas novadā
Serģa ezers Serģis, ezers Carnikavas novadā
Serģu ezers Serģis, ezers Carnikavas novadā
Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā
fosfoserīns Serīna fosforskābes esteris, fosfoproteīnu struktūrkomponents
izoserīns Serīna izomērs, beta-alanīna analogs, kavē pēdējā kā augšanas faktora iedarbību
Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
hermelīns Sermulis
sarmuliņš Sermulis
sarmuls Sermulis
sērmanītis Sermulis
sermauksis Sermulis
sermoliņš Sermulis
sērmulis Sermulis
sirmulis Sermulis
ūsinītis Sermulis
sarmulis Sermulis; sarmuliņš
hottonia Sermulītes
sermuļāda Sermuļa āda (parasti kažokāda)
sermulis Sermuļāda
mustelidae Sermuļu dzimta
sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs
gulo Sermuļu dzimtas ģints
lutra Sermuļu dzimtas ģints
meles Sermuļu dzimtas ģints
tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu
serodiagnostisks Serodiagnostiskā reakcija - seroreakcija
serologs Seroloģijas speciālists
pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs
Nadeždinska Serova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1939. g.
serozīts Serozā apvalka iekaisums
hidropneumotoraks Seroza eksūdāta un gaisa sakrāšanās plaušu plēves dobumā
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem
hidroperikards Seroza šķidruma sakrāšanās perikarda dobumā
hidropiosalpings Seroza šķidruma un strutu uzkrāšanās olvadā
hidrometra Seroza šķidruma uzkrāšanās atrētiskā dzemdes dobumā
higroma Seroza šķidruma uzkrāšanās gļotsomiņas vai cīpslas maksts dobumā
hidrartroze Seroza šķidruma uzkrāšanās locītavas dobumā
serotorakss Seroza šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā
omfaloreja Serozi izdalījumi no nabas
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus
hidrotorakss Serozs šķidrums pleiras dobumā
marmolīts Serpentīna veids
hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem
čūskakmens Serpentinīts
serpentīnveidīgs Serpentīnveida
serpentīnceļš Serpentīnveida ceļš
serpentīncaurule Serpentīnveidīgi izliekta caurule
Serpovka Serpovkas ezers Ozolaines pagastā
serpula Serpulīdi
sirs Sers
serums Sers - neizkultā, kulšanai paredzētā labība
sars Sers 1(1)
sertanejos Sertaons
būveksperts Sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi (Būvniecības likums)
SPS Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
resertifikācija Sertifikāta atkārtota izsniegšana
termiņsertifikāts Sertifikāts ar īpaši norunātu termiņu
depozītsertifikāts Sertifikāts, kas apliecina depozīta noguldīšanu pie emitenta un ir tirdzniecības objekts, analoģisks krājgrāmatiņai, ko izdod banka, kad depozīts tiek noguldīts bankas kontā
starpsertifikāts Sertifikāts, ko par vēl pilnībā neapmaksātām akcijām izsniedz to īpašniekiem
CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību
mikoaglutinīns Seruma aglutinīns, kas izraisa homogenizētu parazītisko sēņu aglutināciju
seroalbuminūrija Seruma albumina klātiene urīnā
serumalbumīns Seruma albumīnu frakcija
makroamilāze Seruma amilāze, kas saistīta ar globulīnu
antistreptokināze Seruma antiviela, kas kavē streptokināzi aktivēt plazminogēnu
seroskopija Seruma apskate, piem., ar aglutinoskopu
serogrupa Seruma drupa
sekretināze Seruma enzīms, kas katalizē sekretīna inaktivāciju
transferīns Seruma gamma globulīns, kas saista un transportē dzelzi
serumglobulīns Seruma globulīnu frakcija
aglutinācija Seruma iedarbības radīta (eritrocītu, arī baktēriju) salipšana
seroflokulācija Seruma izpārslošana ar antigēnu
galaktēmija Seruma pienains izskats (lipēmija)
ovoprecipitīns Seruma precipitins, kas specifisks olas baltumam
postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6
SPCA Seruma protrombina konversijas paātrinātājs, prokonvertīns (asinsreces VII faktors) (angļu "serum prothrombin conversion accelerator (blood coagulation factor VII)")
hiperimūnserums Serums ar augstu antivielu titru; iegūst, dzīvnieku intensīvi imunizējot
izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks
antiserums Serums, kurā ir kāda antiviela, piem., antitoksīns, bakteriolizīns, precipitīns; imūnserums
oroterapija Serumterapija
tīģerkaķis Servals
servis Serve
gremdserve Serve, kurā bumbu pretinieka laukumā raida virzienā uz leju
resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos
kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši
starpniekserveris Serveris, kas atrodas starp klienta lietojumprogrammu (piemēram, tīmekļa WWW pārlūkprogrammu) un īsto serveri, pārķer visus īstajam serverim adresētos pieprasījumus un pārbauda, vai nevar pats tos izpildīt, un ja nevar kādu no pieprasījumiem izpildīt, tad tas šo pieprasījumu pārsūta īstajam serverim
protokols SMB serveru ziņojumu bloka protokols (angļu "Server Message Bplock protocol")
uzservēt Servēt 1 un pabeigt servēt 1
izservēt Servēt un pabeigt servēt
metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi
servilitāte Servilisms
servitute Servitūts
reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks
personālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai
servise Servīze
rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot
servo-motors Servomotors
Sērža Serža, Usmas ezera pieteka
Sessau Sesava
Sesavīte Sesava, Bērzes pieteka
Apgulde Sesava, Bērzes pieteka Dobeles novadā
Linezers Sesavas ezers Īles pagastā
Linmārks Sesavas ezers Īles pagastā
Linmārka ezers Sesavas ezers Īles pagastā
Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine
Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
zesija Sesija
starpsesija Sesija, kas notiek laikposmā starp kārtējām sesijām
Sessillen Sesīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
seskāda Seska āda (parasti kažokāda)
dukurāda Seskāda
sesks Seskāda
sescene Seskādas cepure
sesele Seskādas cepure
sešenīte Seskādas cepure
ķērpa Seskam līdzīgs dzīvnieks, kas dzīvo seklās alās
dukuris Sesks
dukurs Sesks
menķīns Sesks
meņķins Sesks
minķīns Sesks
miņķins Sesks
pakulis Sesks
seskis Sesks
smerdels Sesks
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
dukurdzelži Sesku slazdi
dukurslazdi Sesku slazdi
seskdzelži Sesku slazdi
sleksis Sesku, lapsu slazds; slazds
humulēns Seskviterpēns apiņu gaistošajā eļļā
sesleria Seslerijas
zilganā seslerija sesleriju suga ("Sesleria caerulea syn. Sesleria uliginosa")
sestdaļa Sestā daļa
zekselis Sestā daļa no tilpuma (parasti pūra) mērvienības
seksta Sestā klase skolā
la Sestā pakāpe diatoniskajā gammā, kas sākas ar do
sests Sestais
ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
vantozs Sestais mēnesis (no 19.–20. II līdz 20.–21. III) republikāņu kalendārā, ko Lielās franču revolūcijas laikā (1793) ieviesa Konvents
sestelis Sestals - mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai
sestenis Sestals - mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai
sestula Sestdaļa
sestuls Sestdaļa
sestals Sestdaļa, arī labības mērs (1/6 pūra)
sesdien Sestdien
sestdiene Sestdien
6diena Sestdiena
pussvēte Sestdiena
sesdiena Sestdiena
sestdien Sestdienā
sešķe Sestdienā dzimusi govs
sestala Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
sestaļa Sestdienā dzimusi govs; šādas govs vārds
pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds
seska Sestdienā dzimušas govs vārds
pirtssesdiena Sestdiena, kad tiek kurināta pirts
pirtssestdiena Sestdiena, kad tiek kurināta pirts
sestdienīgi Sestdienai raksturīgi
sesdienīgi Sestdienai raksturīgi; sestdienīgi
sestdienīgs Sestdienai raksturīgs
sesdienīgs Sestdienai raksturīgs; sestdienīgs
pussvēta Sestdienas nosaukums Kursā
pussvētvakars Sestdienas vakars
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars
sestets Sestulis - mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai
sekst- Seš-, sest- (lat. "sextus, sexta")
sešaķine Sešacis
sešķine Sešacis
seškārt Sešām kārtām; seškārtīgi
seksterna Sešas cita citā ieliktas loksnes
sešreiz Sešas reizes
seškārtīgs Sešas reizes lielāks
seštā Sešatā
seksagezims Sešdesmit daļu
sešdesmiti Sešdesmit gadu (cilvēkam)
sexagenarius Sešdesmitgadīgs
sešāds Sešējāds
sexennium Sešgadu
szostak Sešgraši
hex- Seši
sex Seši
hexa- Seši (līdzskaņa priekšā)
pusseptīta Seši ar pusi
sestkārt Seši pēc kārtas
heksadaktilija Seši pirksti rokām vai kājām
stērste Seši ratu koki ar žākļiem vezuma kraušanai
hexapoda Seškājainie kukaiņi
seškanši Seškanšu mieži
sešklasējs Sešklasīgs
seseris Sešnieks
vingurainis Sešnīšu audekls ar īpatnēju rakstu
sešseptiņpadsmit Sešpadsmit vai septiņpadsmit
sešpadsmits Sešpadsmitais
heksametrs Sešpēdu (parasti daktila) vārsma
seškārt Sešreiz
sešrinda Sešrinde
seksta Sešrindu pants
heksaedrs Sešskaldnis
hexacorallia Sešstarainie koraļļi
heksagramma Sešstūra zvaigzne, kas izveidota no diviem vienādmalu trijstūriem, piem., Dāvida zvaigzne
seksagonāls Sešstūra-, sešstūru-
koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai)
heksagonāls Sešstūrains
seškantains Sešstūrains, seššķautņains
seškantīgs Sešstūrains, seššķautņains
seksagons Sešstūris
heksagons Sešstūris; ģeometriska figūra ar sešiem stūriem
sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
sešēji Sešu atšķirīgu veidu, atšķirīgu grupu u. tml.
seksta Sešu lapu formāta apzīmējums
šašmakoms Sešu makomu sistēma tadžiku un uzbeku mūzikā
pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas)
G6B Sešu miljardu cilvēku grupa (angļu "Group of 6 Billions") - nevalstisko organizāciju apvienība
heksahords Sešu pakāpju skaņurinda (sekstas apjomā)
sešpensi Sešu pensu monēta
sekstola Sešu toņu grupa, kam tikai četru vērtība laika ziņā
idīts Sešvērtīgs spirts
dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos
sešzilbju Sešzilbīgs
Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
seteris Seters
setters Seters
setuki Seti - krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa
Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē
Sevenailendsa Setila, pilsēta Kanādā ("Seven Islands"), tās nosaukums angļu valodā
setcreasea Setkrēzijas
Setonaikai Seto jūra ("Seto-naikai")
Japānas Iekšējā jūra Seto jūra starp Japānas salām
setuks Setuki
setuki Setuks
ķirtēties Sev glaimot
izaudzēties Sev izaudzēt
autoduplikācija Sev līdzīgas struktūras radīšana
autoreduplikācija Sev līdzīgas struktūras radīšana
autoreprodukcija Sev līdzīgas struktūras radīšana
autosintēze Sev līdzīgas struktūras radīšana
pagādāties Sev pagādāt
sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis
Gokča Sevans, ezers Armēnijā, tā nosaukums turku valodā
Akjara Sevastopole, tās nosaukums tatāru valodā
kamisāri Sevennu protestantiskie zemnieki, kas 1702. gadā sacēlās pret franču valdību un pieprasīja, lai nav nekādu nodokļu un lai ir apziņas brīvība
severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
Ziemeļu Zeme Severnaja Zemļa, arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala
Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
apzvaigznēties Sevi ar zvaigznēm izrotāt
pagodināties Sevi cildināt, godināt
trucis Sevī ierāvies, īgns cilvēks
slidīt Sevi kritizēt, pelt
slidīties Sevi kritizēt, pelt
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku
Seviļa Sevilja, pilsēta Kolumbijā
Seviļa Sevilja, pilsēta Spānijā
sevi Sevis
pašaizmāršība Sevis aizmiršana, arī izklaidība
pašaizmirstība Sevis aizmiršana, arī izklaidība
pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko)
paštirza Sevis analizētājs un vērtētājs, arī spīdzinātājs
pašapgāde Sevis apgāde
pašapsūdzēšanās Sevis apsūdzēšana
pašapsūdzība Sevis apsūdzība
pašatmaskošanās Sevis atmaskošana
pašcildināšana Sevis cildināšana
pašsadedzināšanās Sevis dedzināšana (parasti, protestējot pret ko)
autoteisms Sevis dievināšana
pašdievināšana Sevis dievināšana
pašgodināšana Sevis godināšana
pašiedvesma Sevis iedvesma; pašsuģestija
pašiedvesmošana Sevis iedvesmošana
pašmocīšana Sevis mocīšana
pašnicināšana Sevis nicināšana
pašnīdētājs Sevis nīdējs
atdevība Sevis nodošana
pašnomierināšana Sevis nomierināšana
pašnosodījums Sevis nosodījums
pašnovērojums Sevis novērojums
pašnovērošana Sevis novērošana
pašnovērtējums Sevis novērtējums
pašnovērtēšana Sevis novērtēšana
pašnožēlošana Sevis nožēlošana
pašpārbaude Sevis pārbaude
pašuzvarēšana Sevis pārvarēšana
pašsodīšana Sevis paša sodīšana
pašpazemošanās Sevis pazemošana
pašpielūgsme Sevis pielūgsme
pašpilnveide Sevis pilnveide
pašpilnveidošanās Sevis pilnveidošana
pašraksturojums Sevis raksturojums
pašraksturošana Sevis raksturošana
pašsagatavotība Sevis sagatavotība
flagellācija Sevis sišana ar žagariem
flagellomanija Sevis sišana ar žagariem
pašslava Sevis slavināšana
pašspīdzināšana Sevis spīdzināšana
pašhipnoze Sevis suģestēšana, sevis psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos
pašsuģestēšana Sevis suģestēšana; autosuģestēšana
pašsuģestija Sevis suģestija; autosuģestija
paššaustīšana Sevis šaustīšana
paštiesa Sevis tiesāšana
paštirdīšana Sevis tirdīšana
egoteisms Sevis uzlūkošana par Dievu
pašuzturēšana Sevis uzturēšana
pašuztura Sevis uzturēšanas
pašuzupurēšanās Sevis uzupurēšana
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana
pašizpausme Sevis, savas būtības, personības izpausme
pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme
pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana
pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana
pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa
pašslavinājums Sevis, savas darbības slavinājums
pašslavināšana Sevis, savas darbības slavināšana
pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml.
pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere
pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu vaļsirdīga izpausme
varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā
pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums
karcinofilija Sevišķa afinitāte pret vēža audiem
izvedprēmijas Sevišķa atlīdzība par ražojumiem, kas izvesti uz ārzemēm
aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas
prokūrindosaments Sevišķa indosamenta forma, kas ļauj citai personai izmantot visas no vekseļa izrietošās tiesības, izņemot īpašuma tiesības uz vekseli
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas
dravantnīca Sevišķa kartupeļu putra
nomofilaki Sevišķa komisija Atēnās, kuras uzdevums bija raudzīties, lai tautas sapulcē (eklēsijā) pieņemtie lēmumi nerunātu pretī likumiem
literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās
apskaidrotība Sevišķa skaidrības iestāšanās apziņā, kam bieži seko tikumiska vai reliģiska pacilātība
pompadūra Sevišķa stila mēbeles, mīksts krēsls
primets Sevišķa, īpaša pazīme
kornets Sevišķa, īpatnēja balss ērģelēs
domiciliāts Sevišķais maksātājs
diezin kā Sevišķi
saviske Sevišķi
saviski Sevišķi
savisķi Sevišķi
seviski Sevišķi
tahifilaksija Sevišķi ātra pierašana pie zāļu vielas
superskaitļotājs Sevišķi ātras darbības skaitļotājs
prestissimo Sevišķi ātri vai strauji
fūrija Sevišķi atriebīgi gari sengrieķu mitoloģijā
superātrs Sevišķi ātrs
superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu
superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa
superaugsts Sevišķi augsts
mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību
polosatiks Sevišķi bīstams recidīvists
superblīvs Sevišķi blīvs
superciets Sevišķi ciets
luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
superelastīgs Sevišķi elastīgs
trekns kumoss Sevišķi gards, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens
supergarš Sevišķi garš
kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens; ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls
bet Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu
vebliņlīne Sevišķi izturīga kaņepāju līne takelāžas darbiem
vebliņtrose Sevišķi izturīga kaņepāju līne takelāžas darbiem
superizturīgs Sevišķi izturīgs
superjaudīgs Sevišķi jaudīgs
superjutīgs Sevišķi jutīgs
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
teikts Sevišķi labi, slavējami
luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju)
veprēks Sevišķi labs, mazliet nepieaudzis vepris
teikts Sevišķi labs, slavējams
superjauda Sevišķi liela jauda
megalopole Sevišķi liela pilsēta
superlielvalsts Sevišķi liela vai vislielākā lielvalsts
superliels Sevišķi liels
dižrācenis Sevišķi liels rācenis
supertraleris Sevišķi liels traleris
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
supermazs Sevišķi mazs
supermīksts Sevišķi mīksts
supermoderns Sevišķi moderns; arī pārmoderns
superplāns Sevišķi plāns
superplastisks Sevišķi plastisks
superprecīzs Sevišķi precīzs
superradikāls Sevišķi radikāls; arī pārāk radikāls
izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts
supersmags Sevišķi smags
nostomānija Sevišķi spēcīga, slimīga nostalģija
romēne Sevišķi svari
VIP Sevišķi svarīga persona (angļu "very important person")
galvenais Sevišķi svarīgi, būtiski
modulis Sevišķi svarīgs koeficients, lielums
svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams (par zvērestu, solījumu)
ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika
supertāls Sevišķi tāls
supertīrs Sevišķi tīrs
superviegls Sevišķi viegls
autā Sevišķi, neparasti, normām neatbilstoši
īpaš Sevišķi, varen
vistīmer Sevišķi, visbiežāk
īpatišķs Sevišķs
diezin kāds Sevišķs
sevišķīgs Sevišķs
sevisks Sevišķs
kaliāns Sevišķs austrumnieku ierīkojums smēķēšanai: dūmi iepriekš iet caur ūdeni
kārs kumoss Sevišķs gardums
apsvēršana Sevišķs gribas moments, kad pārdomājam un novērtējam dažādās iespējamības, pirms pieņemam lēmumu
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
priekšdarbība Sevišķs maģiskās darbības veids pirms kāda darba iesākšanas, pieskaitāms pie sākuma ritiem
kravmērs Sevišķs mērogs, kas rāda kravas vairumu kuģī pie dažādām iegrimēm
meloplasts Sevišķs paņēmiens mūzikas mācīšanai (Galena izgudrots)
eventuālmaksima Sevišķs procesuāls līdzeklis pret prāvas vilkšanu garumā, kas noteica, ka prāvniekam jāiesniedz tiesai vienā reizē visi savi aizstāvības līdzekļi
dukums Sevišķs vēžu tīkls
šase Sevišķs, dejas solis
ekstra Sevišķs, speciāls
reindžers Sevišķu uzdevumu apakšvienības karavīrs (gk. ASV)
Servāna Sevrāna - pilsēta Francijā ("Sevran")
sevruga Sevrjuga
sesamum Sezamu dzimtas ģints
Zeltiņš Sezderis, ezers Lendžu pagastā
Seseru ezers Sezēris, ezers Liezēres pagastā
Sizeru ezers Sezēris, ezers Liezēres pagastā
Sēzēris Sezēris, ezers Liezēres pagastā
season Sezona
sesona Sezona
sezons Sezona
stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks
sasalums Sezonāla iežu slāņu vai augsnes sasalšana un to periodiska atkušana siltajā sezonā
Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru
mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi
SAD Sezonas (sezonālie) emocionālie traucējumi, kas visbiežāk izpaužas kā rudens vai ziemas depresija (angļu val. "Seasonal Affective Disorder")
Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā
sezonveidīgs Sezonveida
ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai
para Sīka monēta Serbijā (agrāk Dienvidslāvijā), 1/100 dināra
obols Sīka sudraba (vēlāk vara) monēta Senajā Grieķijā; viena sestā daļa no drahmas
sestercijs Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski
Seili Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos
Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
Derketo Sīriešu mitoloģijā - dieviete, Semiramīdas māte, kas savu meitu bija atstājusi kalnos
serveris SMS sistēmas pārvaldības serveris (angļu "System Management Server")
smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī
efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu
Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
sekvoja Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoia")
mamutkoks Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoiadendron")
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji, runā serbu valodā, rakstība kirilicā; ticīgie - gk. pareizticīgie
SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome"
princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
hoplīts Smagi bruņots kājnieks Senajā Grieķijā 6.-4. gs. p. m. ē.
brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
kriptijas Soda ekspedīcijas (arī soda vienības) Senajā Spartā, ko regulāri rīkoja pret helotiem
Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki
Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.)
interneta protokola drošības protokols speciāls protokols, kas atšķirībā no agrākajām pieejām drošības problēmu risināšanai lietojumslānī ir izstrādāts, lai panāktu drošu pakešu apstrādi tīkla slānī; protokols _IPSec_
palestra sporta skola zēniem Senajā Grieķijā
spīdīgais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Selatosomus aeneus")
Senttamāša Srbobrana, pilsēta Serbijā
interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai
Boholas jūra starpsalu jūra Filipīnās, norobežo Negrosas, Sebu, Leites un MIndanao salas
Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Floresas jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Flores Sea"), Indonēzijā, starp Floresas, Sumbavas un Sabalanas salu, platība — 115000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1522 m, lielākais dziļums — 5121 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,3 m
Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea")
ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service")
IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International")
ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service")
ISSN Starptautiskie standartnumuri seriālizdevumiem (angļu "International Standard Serial Number")
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
SSIS Stendes Selekcijas un izmēģinājumu stacija
lielais apšu stiklspārnis stiklspārņu suga ("Sesia apiformis")
sedēnieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
sedieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
selonis Studentu korporācijas "Selonija" loceklis
nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.)
skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē
panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni
Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma
renesanse šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils
Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
zeligērija šīs dzimtas ģints ("Seligeria"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
stabiņpūpēdis šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm
mūžzaļā sekvoja šīs ģints suga ("Sequoia sempervirens"), mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni
milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
selaginella šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus
Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.)
Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Negerisembulana Štats Malaizijā ("Negerisembulan"), Malajas pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Serembana, platība - 6645 kvadrātkilometri, 1004800 iedzīvotāju (2007. g.)
Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
trofocīts Šūna, kuras funkcija ir citu šūnu barošana, piem., Sertoli šūna ("cellula Sertoli"), kas baro un balsta spermatīdas un spermatozoīdus
Sūnupe Šūnupe, Sedas pieteka
selekcijnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Selekcija" iedzīvotāji
apaugošā taukaine taukaiņu ģints suga ("Sebacina incrustans")
stiklspārņi tauriņu kārtas dzimta ("Sesiidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem (spārnu plētums - 15-45 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
aegeriidae tauriņu kārtas stiklspārņu dzimtas "Sesiidae" nosaukuma sinonīms
aluni tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Seramas salā
vemali tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Seramas salā
lolo tauta Ķīnas dienvidos Jinnanas un Sečuanas provincēs, rada birmiešiem
volofi tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu
sereri tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms
amboni tauta, dzīvo Ambonas, arī Seramas un Buru salā Indonēzijā, runā austronēziešu saimes indonēziešu grupas dialektos, pieder pie ambontimoriešu tautām
balanti tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi
dioli tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
mandžaki tauta, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas
pepeli tauta, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas
goli tauta, Senegālas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas
vox populi, vox dei tautas balss – dieva balss (Senekas teiciens)
apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot
eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi
krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
Morzes alfabēts telegrāfa zīmju sistēma, ko savam elektriskajam telegrāfam 1843. g. izgudroja amerikāņu gleznotājs un izgudrotājs Semjuels Morze (1791-1872); katram burtam, ciparam un zīmei atbilst sava īsu un garu strāvas impulsu kombinācija; lieto arī radiotelegrāfijā un gaismas signalizācijā (garas un īsas viļņu pulsācijas un gaismas zibšņi); Morzes kods
aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas
Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
onkulis Sems tēvocis Sems
logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem
Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
Ķēsa Tjesa, pilsēta Senegālā
Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem
DISK Turcijas revolucionārā strādnieku arodbiedrību konfederācija. (turku "Devrimci Iscileri Sendikasi Konfederasvonu")
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
mirdzošā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Segmentina nitida")
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
Nātraines dīķis ūdenstilpne Seces pagastā, platība - 33,7 ha
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
Bakoja upe Āfrikā, Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā satekupe
Senegāla upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā
Devoli upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km
Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
Semani upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā
Hrazdana upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā
Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka
Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka
Sentlorensa upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe
Hudzona upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu
Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
Nišava upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
Hangana upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula
Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
Lo upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē
Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka
Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka
Tarna upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato
Sēņa upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka
Sera upe Francijas ziemeļos (_Serre_), Adrēnu un Ēnas departamentos, Uāzas kreisā krasta pieteka
Sēna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī
Bafinga upe Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā krasta pieteka
Bosuta upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka
Sefīdrūda upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai
Kezelūzana upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe
Sahāsrūda upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe
Sleini upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Vilkovas, Kārlovas un Veksfordas grāfistē, ietek Sentdžordža šaurumā
Šīra upe Īrijas dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Sentdžordža šauruma
Asahi upe Japānā (_Asahi-gawa_), Okajamas departamentā, ietek Seto jūrā
Ašida upe Japānā (_Ashida_), Hirosimas prefektūrā, ietek Seto jūrā
Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
Sageneja upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka
Otava upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē
Batiskāna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Sentlorensas (Svētā Labrenča upes) kreisā krasta pieteka
Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
Čikoja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km
Hiloka upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera
Uļma upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka
Nora upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka
Čermasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena
Sjuņa upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena
Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
Svapa upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka
Tuskara upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka
Ļapina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
Vogulka upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka
Džida upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka
Temnika upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka
Uda upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina
Seima upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
Kača upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles
Caķa upe Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, ietek Serlincho ezerā
Cačucangpo upe Ķīnā, Tibetas kalnienē, ietek Sellinga ezerā
Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
Sevērna upe Lielbritānijas dienvidrietumos (_Severn_), augštece Kembriānu kalnos Velsā, tālāk Anglijā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī
Baule upe Mali, Kulikoro un Kajesas reģionā, Senegālas labā krasta pieteka
Ibara upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km
Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un Bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
Orhona upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
Egingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka
Hanuingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka
Sepika upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā
Lāčupīte upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka
Gambija upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā
Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Birzava upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka
Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
Baģara upe Senegālā (_Badiara_), Ņēri Ko kreisā krasta pieteka
Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe
Raška upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka
Resava upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka
Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Toplica upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai
Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe
Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
Pčiņa upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km
Begeja upe Serbijā, savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves
Sinka upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km
Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka
Mundo upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka
Sangonera upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka
Segura upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā
Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
Detroita upe Ziemeļamerikā ("Detroit River"), ASV un Kanādas robežupe, garums - 51 km, iztek no Sentklēras ezera, ietek Ēri ezerā
Sentklēra upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu
Reža Upele, Sesavas pieteka
Seteboss Urāna pavadonis ("Setebos"), vidējais attālums no planētas - 17418000 km, izmēri - 47 km
romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām)
Titovo Užice Užice, pilsēta Serbijā ("Titovo Užice"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
Seili Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi
sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji
Amenemhets Vairāku Senās Ēģiptes faraonu vārds
Amenhoteps Vairāku Senās Ēģiptes faraonu, kā arī dažu citu augstdzimušu personu vārds
vaisji Vaišjas - trešā no četrām vārnām Senajā Indijā; pie šīs vārnas piederēja brīvie kopienu ļaudis (tirgotāji, zemkopji, lopkopji)
parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā
archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu
alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā
Mali valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju
Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas
Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods
Vidējā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2050. g. p. m. ē. un nomainīja Seno valsti; tās galvaspilsēta bija Tēbas; pārtrauca lielo piramīdu celtniecību; 18. gs. p. m. ē. valstī iebruka hiksi tā saira
Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība
agrā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 3000. g. p. m. ē., kad Augšēģiptes faraons Narmers iekaroja Lejasēģipti un radīja vienotu Ēģiptes valsti
principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem
Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums
Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas
seimušcieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji
seimuškieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji
melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna
sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku
herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē
geronts Vecāko padomes (gerūsijas) loceklis Senajā Grieķijā
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās
Plana Veļika Plana - pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.)
sembenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sembas" iedzīvotāji
sembnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sembas" iedzīvotāji
PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service")
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)
Bambuka vēsturisks novads Mali un Senegālā
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
gimnēti Viegli apbruņoti kājnieki Senajā Grieķijā
Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
senāts viena no augstākajām valsts varas institūcijām (Senajā Romā)
kšatriji viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas
vaišjas viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji
vaišji viena no četrām varnām Senajā Indijā; tajā ietilpa brīvie, pilntiesīgie kopienu locekļi; vaišjas
Aspasija viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi
bambari viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
diuli viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
filija viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa
Selaru viena no Tanimbaras salām ("Selaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas dienvidrietumos
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas
Suvalkija viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva
Serapīds viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes
udjats viens no nozīmīgākajiem ēģiptiešu amuletiem - simbolisks dieva Hora acs attēls, ko ievainojs Sets, bet izārstēja Tots
tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs
Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe
Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km
Baltā Nīla vilāja Sudānā, robežojas ar Dienvidkordofānas, Ziemeļkordofānas, Hartūmas, Džazīras un Senmāras vilāju, kā arī ar Dienvidsudānu
Vinstonseleima Vinstona-Seleima - pilsēta ASV
izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks
pakalpojums GPRS vispārējais pakešu radiopakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
pakalpojumi CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
jaolofi Volofi - tauta Senegālā, dzīvo arī Gambijā, Mali, Mauritānijā
Zebrus–Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m
struplapu zeligērija zeligēriju suga ("Seligeria campylopoda")
sīkā zeligērija zeligēriju suga ("Seligeria pusilla")
smaillapu zeligērija zeligēriju suga ("Seligeria recurvata")
krāsu zeltlape zeltlapju suga ("Serratula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
Aliotss zemesrags Igaunijā (_Alliots_), Sāmsalas Serves pussalas dienvidrietumos
Karnsora rags zemesrags Īrijas dienvidrietumos, kas veido Sentdžordža šauruma šurāko vietu iepretim Velsas Sentdeividshedam
Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
Sentdeividsheds zemesrags Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentdžordža šauruma austrumos
Serves rags zemesrags Serves pussalas dienvidos, Igaunijas Sāmsalas apriņķī
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene
heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim
smerds Zemnieks Senkrievijā 9.-14. gs. (pirms apzīmējuma "zemnieks" ieviešanās); smirds
Amirantu salas zemu koraļļu salu (~150) grupa Indijas okeāna rietumos (_Les Amirantes_), uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas sastāvā, platība 83 km^2^
Nemejas spēles Zevam veltīti svētki - sporta spēles - Senajā Grieķijā, ko katru otro gadu svinēja Nemejas ielejā
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
Sigķora Ziginšora, pilsēta un reģions Senegālā
Setaria pumila zilganās sarenes "Setaria glauca" nosaukuma sinonīms
Sesleria uliginosa zilganās seslerijas "Sesleria caerulea" nosaukuma sinonīms
eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
čūskveidīgs zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas
selekovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Selekova" iedzīvotāji
seļakovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Seļakova" iedzīvotāji
Seļakova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Seļekova" nosaukuma variants
Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Se.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: