tēvutēvi
tēvutēvi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | tēvutēvi |
| Ģen. | tēvutēvu |
| Dat. | tēvutēviem |
| Akuz. | tēvutēvus |
| Lok. | tēvutēvos |
tēvtēvi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | — | tēvtēvi |
| Ģen. | — | tēvtēvu |
| Dat. | — | tēvtēviem |
| Akuz. | — | tēvtēvus |
| Lok. | — | tēvtēvos |
Senči (parasti vairākās paaudzēs); tēvu tēvi.
Stabili vārdu savienojumi
- Tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki, arī seni laiki — tāla pagātne
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka tas liks mums aizdomāties par cieņu pret mūsu tēvutēvu vērtībām!
- ko mūsu tēvutēvi un senči ir sapratuši un izzinājuši par mežu.
- Tās saimnieks mantojis to no saviem tēvutēviem, ar ko pamatoti lepojas.
- Tāpēc aicinu atbalstīt, patiesi aizdomāties un patiesi cienīt savu tēvutēvu kultūrvēsturiskās vērtības.
- Mūsu tēvi un tēvutēvi to zināja, centās dzīvot mierā un saticībā ar kaimiņiem.