senējs
Lietojuma biežums :
senējs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | senējs | senēji |
Ģen. | senēja | senēju |
Dat. | senējam | senējiem |
Akuz. | senēju | senējus |
Lok. | senējā | senējos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
senēja | senējas |
senējas | senēju |
senējai | senējām |
senēju | senējas |
senējā | senējās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | senējais | senējie |
Ģen. | senējā | senējo |
Dat. | senējam | senējiem |
Akuz. | senējo | senējos |
Lok. | senējā | senējos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
senējā | senējās |
senējās | senējo |
senējai | senējām |
senējo | senējās |
senējā | senējās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
senijs apvidvārds
senijš apvidvārds
1.Sens1.
2.Sens2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lauskis spārdījās virs galvas pa senējā kroga milzu sijām.
- Ar savu pieticīgo, dzīvniekam pietuveno prātu senējie mūžņi jau arī nebija spējuši nekā daudz pasacīt.
- Tās gan bija senējo, nezin kad atpakaļ izmirušo mūžņu grāmatas, kas mētājās to izzūdošajā godībā.
- Kādā senējā samestuvē sirmgalvis bija uzgājis rakstītus mūžņu padomus par gaļas cepšanu, ko senējie dēvēja par steiku.
- Saliekot kopā grāmatās un pusgrāmatās stāstīto, viņš saprata, ka senējos mūžņus ir apņēmis kāds skumdens noslēpums.