lauta
lauta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauta | lautas |
| Ģen. | lautas | lautu |
| Dat. | lautai | lautām |
| Akuz. | lautu | lautas |
| Lok. | lautā | lautās |
Sens strinkšķināmais stīgu instruments.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mākslinieks pēta vēsturisko mūzikas instrumentu – lautu un ģitāru grupas uzbūvi.
- No 16. līdz 18. gadsimtam lauta ir bijusi plaši izplatīta Eiropā.
- Ap 1900. gadu lauta atdzima tautas mūzikas ansambļos un orķestros Centrāleiropā.
- Vairāki 20. gadsimta komponisti sacerējuši mūsdienu mūziku lautai solo un ansambļos.
- Mūziķi, kas spēlē lautu, sauc par lautistu/- i.