Paplašinātā meklēšana
Meklējam āvu.
Atrasts vārdos (80):
- āvu:1
- Kāvu:1
- stāvu:1
- jāvums:1
- kāvums:1
- Kāvužu:1
- Pāvuli:1
- stāvus:1
- blāvuļi:1
- blāvums:1
- kāvulis:1
- krāvumi:1
- krāvums:1
- plāvurs:1
- pļāvums:1
- stāvums:1
- stāvušs:1
- vāvulis:2
- vāvulis:1
- vāvuļāt:1
- vāvuļot:1
- divstāvu:1
- mazstāvu:1
- pusstāvu:1
- sešstāvu:1
- atrāvums:1
- ierāvums:1
- iestāvus:1
- izrāvums:1
- norāvums:1
- pāvuliņš:1
- pusžāvus:1
- rāvupīte:1
- Rāvusala:1
- Rāvusola:1
- sarāvums:1
- skļāvums:1
- stāvucis:1
- stāvulis:1
- uzrāvums:1
- vāvulīgs:1
- vāvuļīgs:1
- vāvuļiņa:1
- vāvurāji:1
- četrstāvu:1
- piecstāvu:1
- trijstāvu:1
- trīsstāvu:1
- Dāvukalns:1
- Grāvupīte:1
- iekļāvums:1
- nopļāvums:1
- novāvulot:1
- novāvuļot:1
- pakļāvums:1
- pārrāvums:1
- pieļāvums:1
- pusstāvus:1
- sakrāvums:1
- savāvuļot:1
- stāvuguns:1
- ārpusstāvu:1
- astoņstāvu:1
- daudzstāvu:1
- deviņstāvu:1
- starpstāvu:1
- Kņāvukalns:1
- Pāvulkalns:1
- piekļāvums:1
- desmitstāvu:1
- septiņstāvu:1
- vairākstāvu:1
- dižbļāvulis:1
- krāvummetrs:1
- akmeņkrāvums:1
- atmestļāvums:1
- krustkrāvums:1
- atrāvumplaisa:1
- divpadsmitstāvu:1
- vienpadsmitstāvu:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1284):
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi.
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- elektroepilācija Apmatojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- pūšus Ar gaisa plūsmu, strāvu; pūšot.
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- norāvots Ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts).
- grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
- vienstāva Ar vienu stāvu.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- elektrizācija Ārstēšana ar elektrisko strāvu.
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
- formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- kraupa Atrāvusies koka miza.
- kraupes Atrāvusies koka miza.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- faradisks Attiecīgs uz faradisko strāvu vai faradizāciju.
- ķimiofarmakodinamisks Attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti.
- elektroagulācija Audu iznīcināšana ar augstfrekvences strāvu.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- diatermokoagulācija Audu koagulācijas metode ar augstfrekvences maiņstrāvu.
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2).
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.).
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
- raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
- raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā.
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū.
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi.
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- elektrobuss autobuss, kura dzinējs tiek darbināts ar elektrisko strāvu no akumulatoru baterijām.
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums.
- pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
- blāķis Aužamo stāvu daļa - sānkoki.
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
- slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki.
- tīseklis Aužamo stāvu daļa.
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- dzērvīte Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas.
- kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu.
- birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu.
- lomenis Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa.
- lomens Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa.
- ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
- apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls.
- bauze Aužamo stāvu krūšu bomis.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- maidava Aužamo stāvu pamina.
- pakāja Aužamo stāvu pamina.
- cilavas Aužamo stāvu paminas.
- mintaras Aužamo stāvu paminas.
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls.
- valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu.
- baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
- vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
- vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus.
- vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
- vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls.
- beņķis Aužamo stāvu sastāvdaļa – sols, uz kura sēž audēja.
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
- drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis.
- ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu.
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks.
- šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
- boķis Aužamo stāvu veltnis.
- boze Aužamo stāvu veltnis.
- bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
- bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
- zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
- BSB Baltijas slāvu biedrība.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
- Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- blaidums Bālums, blāvums.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- bišu māte bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību.
- amara Blāvuļi - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
- bozties Būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu).
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- daudzstāvene Daudzstāvu ēka.
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses.
- frakcionētā destilācija destilācija, kurā iegūst vairākas frakcijas ar dažādu sastāvu.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- elektrokartons Dielektrisks materiāls; lieto elektrisko ierīču strāvu vadošo daļu izolēšanai.
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- zadruga Dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
- paļma Divstāvu gulta.
- divtāžu Divstāvu.
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus.
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- iedzīvotāju dabiskā kustība dzimstības, mirstības, laulību noslēgšanas un šķiršanās procesi, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu un sastāvu.
- kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne.
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā.
- alternators Elektriskā mašīna, kas ražo maiņstrāvu.
- kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma.
- ierosme elektriskās mašīnas darbam nepieciešamās magnētiskās plūsmas radīšana ar strāvu ierosmes tinumos.
- lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
- faradizācija Elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
- elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu.
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers.
- līdzstrāvas elektromagnēts elektromagnēts ar masīvu serdi, kuru magnetizē ar līdzstrāvu.
- maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu.
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- komutators elektroniska aizdedzes sistēmas ierīce, kas automātiski atvieno un pievieno strāvu indukcijas spoles primārajam tinumam.
- diode Elektroniska ierīce, kas vada strāvu tikai vienā virzienā.
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu.
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
- etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
- kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk.
- faradizēšana Faradizācija - elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
- īpatnējā elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu.
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS.
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- elektrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu un elektrisko strāvu kustības un mijiedarbības likumus.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
- ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu).
- ultraīsviļņu terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto maiņstrāvu.
- elektroniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kas darbojas tikai ar elektrisko strāvu.
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
- normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- encefalogramma Galvas smadzeņu biostrāvu pieraksts.
- mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
- pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
- zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu).
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- glaudums Glāsts, piekļāvums.
- bītlene Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
- bitlovka Gluds, piegulošs džemperis ar stāvu apkakli.
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- groši Grašu nosaukums slāvu zemēs.
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezvēja gurdviļņi gurdviļņi, kas izplatās pilnīgā bezvējā un kam ir neliels stāvums un regulārāka forma nekā vējviļņiem.
- ģeognosija Ģeognostika, plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi.
- litoloģija Ģeoloģijas nozare par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un ģenēzi.
- ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus.
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu.
- zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
- čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- ukraiņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda, rakstība - kirilicas variants.
- krievu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; lieto krievu rakstu.
- slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- slovāku valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda.
- sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- demogrāfiskie apsekojumi iedzīvotāju aptaujas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju sastāvu un demogrāfisko uzvedību.
- ģimenes statistika iedzīvotāju statistikas daļa par ģimeņu skaitu, sastāvu, ģimeņu veidošanos un attīstību.
- strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
- grēda Iegarens krāvums.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
- ielidot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisa strāvu.
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
- ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
- ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
- staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- uzliesmotājs Ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai.
- iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos.
- elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- kardiomonitors Ierīce, kas ar normāli funkcionējošo sirds nodalījumu biostrāvu palīdzību kontrolē un regulē sirdsdarbību.
- elektromagnētiskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnētiskā lauka inducētu strāvu.
- magnetohidrodinamiskais ģenerators ierīce, kurā elektrisko enerģiju iegūst, izmantojot plazmu, strāvu vadošu gāzi vai vadošu šķidrumu.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru.
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
- disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi).
- plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
- baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu; aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi.
- mortieris Īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisos.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
- diverģence Izkliedēšanās no viena punkta, piemēram, staru, gaisa strāvu, straumju diverģence.
- cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes.
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās.
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- nogriezt elektrību izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
- iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu.
- bierdot Izvilkt diegus caur aužamo stāvu šķietu.
- nesinusoidāla strāva jebkuras formas laikā mainīga elektriskā s. (izņemot strāvu, kas laikā mainās pēc sinusoidāla likuma).
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām.
- anelektrotonuss Kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu.
- cinava Kāds aužamo stāvu piederums.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- elektriskais kamīns kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
- čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba.
- čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
- družīna Karadraudze senslāvu zemēs.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās.
- dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
- sabors kārtu pārstāvniecības institūcija (dažās dienvidu slāvu zemēs).
- kravata Kaudze, krāvums.
- kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa.
- Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā.
- Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus.
- kiriliskais raksts kirilica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem.
- rojals Klavieres, līdzīgas fortepiano, bet ar lielāku oktāvu skaitu.
- karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- Knovu Knovu purvs - Kņāvu purvs Rēzeknes novadā.
- Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- plaisa koksnes pārrāvums šķiedru virzienā.
- kokšķiedru plātne ar necildotu virsmu kokšķiedru plātne ar viendabīgu kokšķiedru frakciju sastāvu plātnes biezumā bez krāsvielu piedevām.
- audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
- ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula.
- rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
- punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- izkodinātāja drukāšana krāsota auduma apdrukāšana ar sastāvu, kas sagrauj krāsvielu, tāpēc veidojas gaišs raksts uz krāsaina fona.
- leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums.
- stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem.
- gumpis Kuņģa sarāvums.
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
- Ķāvju dižakmens Ķāvu akmens Skaņkalnes pagastā.
- nāberģis Ķemlāde (aužamo stāvu sastāvdaļa).
- elektropireksija Ķermeņa temperatūras paaugstināšana ar elektrisko strāvu terapijas nolūkā.
- fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
- apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm.
- galvanizēt Laist (kam) cauri elektrisko strāvu.
- mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu.
- morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
- toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros).
- piestāklis Lete (bārā), pie kuras ēd vai dzer stāvus.
- prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli.
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai.
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- labi Lieto, lai izteiktu ierobežojuma pieļāvumu.
- lai jau lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai ir, arī lai (jau) būtu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- lai nu lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- gan nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- nu ko lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja.
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru.
- zaļgalvis Lini, ko pēc mirkšanas tāpat stāvus sastāda balināšanai.
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās.
- sedimentoloģija Mācība par nogulumiežiem, to sastāvu, uzbūvi un veidošanos.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvmācība.
- purvmācība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem; purvzinība.
- onomatika Mācība par valodas sastāvu un viņas formām.
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T).
- MDS Magnetodzinējspēks - fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka avotu - elektrisko strāvu.
- filtrs maināma optiska ierīce, kas pārveido caur objektīvu ejošās gaismas plūsmas spektrālo sastāvu, intensitāti un polarizāciju; lieto speciālu efektu iegūšanai.
- sinhronā mašīna maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
- īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
- neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
- ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
- ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem.
- matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- elektrogustometrija Mēles garšas sajūtu pārbaude, par kairinātāju izmantojot galvanisko strāvu.
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- atvīdēt Mest blāvu atspīdumu (kur).
- elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
- elektrods Metāla stienītis elektrometināšanā, kas pievada strāvu un kūstot sametina.
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
- elektrometināšana Metālu metināšana ar elektrisko strāvu.
- elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
- elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
- elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- mineragrāfija Mineraloģijas nozare, kas pētī rūdu un rūdu minerālu sastāvu un uzbūvi.
- izmīt Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
- atmīt Mīt no pretējās puses aužamo stāvu paminu, lai veidotos acains auduma raksts.
- purvāju pākšāboliņš mitrās vietās, 10-12 ziediem galviņā, stāvu stublāju.
- fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei.
- mold. Moldāvu-.
- doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- kompaundi Monomēru, oligomēru vai polimēru kompozīcijas, kas paredzētas elektroaparatūras vai radioaparatūras strāvu vadošu shēmu un detaļu izolēšanai, tās piesūcinot vai aizlejot.
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- miorekse Muskuļa plīsums, pārrāvums.
- elektroneiromiogrāfija Muskuļu biostrāvu grafiska reģistrēšana, kuras laikā muskuļus inervējošo nervu stimulē ar adekvātu elektrisko impulsu.
- elektroģimnastika Muskuļu ritmisku kontrakciju izraisīšana ar zemas frekvences impulsu strāvu.
- galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu.
- elektronarkoze Narkoze, ko rada, iedarbojoties ar elektrisko strāvu uz smadzenēm.
- elektrobioskopija Nāves konstatēšana ar elektriskās strāvas palīdzību; trīs stundas pēc nāves iestāšanās muskuļi vairs nereaģē uz faradisko strāvu.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi).
- elektroneirolīze Neirolīze ar elektrisko strāvu.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne.
- vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām.
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- zaķītis Neliels kūdras ķieģeļu krāvums.
- onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- elektrodiagnostika Nerva vadītspējas vai muskuļa kontrakcijas spējas noteikšana ar elektrisko strāvu.
- neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas).
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- stemperēt Neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt.
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
- dūms Nodokļu aplikuma vienība slāvu valstīs 9. gs. - 20. gs. sākumam; ar to aplika zemnieku saimniecību pēc darba lopu skaita.
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- kad Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu.
- kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
- kurš Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
- vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
- kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- gaisa slūžas noslēgta telpa pārejai starp divām telpām ar atšķirīgu gaisa spiedienu un gaisa sastāvu.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
- izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa.
- izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- demogrāfiskais notikums notikums indivīda dzīvē, kas iespaido iedzīvotāju paaudžu nomaiņu, skaitu vai sastāvu.
- aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.).
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
- kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu.
- all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
- kontr- oktāvu zemāks.
- kontra- oktāvu zemāks.
- gaismas filtrs optiska ierīce, kas pārveido uz tās krītošā optiskā starojuma spektrālo sastāvu vai enerģiju.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- sasacelties Pacelties stāvus, uz augšu.
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- pamejis paminas, aužamo stāvu daļa.
- pludot Par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- plūsmot Par gaisa strāvu, smaržu.
- izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
- izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
- izplūst Par gāzi, gaisa strāvu u. tml.
- flauto piccolo par oktāvu augstāk nekā parastā fleita noskaņots mazs fleitas veids.
- plūksne Parādība iespiedumā, kad krāsa ciešāk piekļaujas iespieduma formai nekā papīram, tā ka rodas atrāvums.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- Amara communis parastais blāvulis.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- rāvoties Pārklāties ar rāvu.
- ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
- koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē.
- intermitence Pārrāvums divās daļās.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas.
- indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas.
- pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem).
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- Kongo pāvs pāvu suga ("Afropavo congensis").
- Indijas pāvs pāvu suga ("Pavo cristatus"), kas izplatīta Āzijā.
- Malajas pāvs pāvu suga ("Pavo muticus").
- hruščovka pēc tipveida projekta 20. gs. 60. gadu sākumā celta (parasti balto ķieģeļu, piecstāvu) māja (316. sērija).
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- petroķīmija Petrogrāfijas nozare, kurā pēta iežu ķīmisko sastāvu un to ķīmisko izcelsmi.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
- vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- ieštepselēt Pieslēgt elektrisku aparātu strāvai; ieslēgt strāvu.
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
- bet piešķir pretstatījumam pieļāvuma raksturu
- elektrificēt pievadīt elektrisko strāvu, piemēram, celtnei, ražotnei u. c.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
- neirotmēze Pilnīgs nervšķiedru pārrāvums.
- Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- pirmslāvi Pirmatnējo slāvu cilšu kopums.
- pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
- akminis Pirts akmeņkrāvuma krāsns akmens.
- bergšrunds Plaisa šļūdonī starp tā kustīgo daļu un pie kāres stāvās sienas piesalušo ledu vai firnu; aizmugures plaisa, atrāvumplaisa.
- robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem.
- ģeognostika Plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi.
- III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
- pinčefekts Plazmas staba pašsaspiešanās, ko izraisījusi mijiedarbība starp plazmā plūstošo strāvu un tās magnētisko lauku.
- ruptūra Plīsums, pārrāvums.
- ložņāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem); lodāt (3).
- lodāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem).
- dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
- dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
- dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1).
- pļaujums Pļāvums.
- rieža Pļāvums.
- riezis Pļāvums.
- riežis Pļāvums.
- kopolimerizācija Polimerizācija, kurā piedalās divi vai vairāki monomēri ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu.
- kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
- slovincieši Poļiem radnieciska neliela slāvu tauta, tuvu rada kašubiem.
- eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- elektroslapināšans Process, kad elektrovadītāja šķidruma piliens, kam pievada strāvu, maina formu, sākot slapināt virsmu; kā arī pretējs process - kad pilienu mehāniski deformē, tas ģenerē elektrisko lādiņu.
- vienpusperioda taisngriešana process, kurā maiņstrāvu pārveido viena virziena līdzstrāvā, izmantojot tikai viena pusperioda strāvu, bet otru aizturot.
- elektriskā vadītspēja proporcionalitātes koeficients (G) starp elektrisko strāvu (I) patērētājā un spriegumu (U): (I=GU); vadītspējas mērvienība SI mērvienību sistēmā ir sīmenss (S).
- puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
- čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- pusstāvu Pusstāvus.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- gaismas diode pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virziena strāvu, izdalās siltuma enerģija un gaismas enerģija; izmanto par indikācijas elementu un optrona sastāvdaļu; mirdzdiode.
- fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni.
- iemutnis Pūšamā instrumenta sastāvdaļa, lingvālais jeb mēlīšu piemutnis, ko atskaņotājs ņem mutē, lai ievadot tajā gaisa strāvu, radītu skaņu.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- elektropunktūra Refleksterapijas metode, kur uz noteiktiem ķermeņa punktiem iedarbojas ar elektrisko strāvu (tievu elektrodu).
- ieslēdzējrelejs Relejs, kas ieslēdz un izslēdz strāvu startera ievilcējtinuma ķēdē.
- dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu.
- fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu.
- ļutiči Rietumslāvu cilšu grupa, dzīvoja 8.-12. gs. Baltijas jūras dienvidu piekrastē starp Oderu un Elbu; asimilēja vācieši.
- polabi Rietumslāvu cilšu grupa, kas no 7. gs. līdz 18. gs. dzīvoja Elbas upes apkārtnē.
- vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
- sklavini rietumslāvu ciltis, dzīvoja 6.-8. gs. teritorijā no Donavas augšteces līdz Dņestrai; tos pakļāva avāri.
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.).
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām.
- Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
- boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus.
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi.
- poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- slovāki Rietumslāvu tauta, Slovākijas pamatiedzīvotāji, runā slovāku valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- Bardevits Rietumslāvu un vendu mitoloģijā - miera, tirdzniecības un cilvēka piecu maņu dievs, kuru attēloja ar piecām galvām.
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu.
- poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- piesers Rijas daļa netālu no krāsns ar īsākiem (perpendikulāri īstajiem ārdiem novietotiem) ārdiem; sera krāvums uz šiem ārdiem.
- voltaskops Rīks mazu elektrisko strāvu mērīšanai.
- skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem; sabozt.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- izbozīt Sacelt stāvus spalvu, sarus, izbozt (1).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- sasliet Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
- sabozties Sacelties stāvus (par matiem, spalvām).
- šausties Sacelties stāvus (par matiem).
- pasažieru tehniskā stacija sadales punkts, kurā vilcienu sastāvus sagatavo reisam.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3).
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (1).
- kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- gan saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- galvano- Saistīts ar elektrisko strāvu, gk. līdzstrāvu (piem., galvanometrs).
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
- izpuris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies.
- izpūris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies.
- iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme.
- magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu.
- ierozīties Sākt staipīties (stāvus).
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- determinatīvs saliktenis Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā, pārvaldījumā vai piekļāvumā.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- sariesties satīties uz aužamo stāvu bomja.
- taktiskā apakšvienība sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- tikai Savienojumā "ne tikai": norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- lēkt Savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- pielēkt Savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- piepotētie kopolimēri sazaroti polimēri, kuri sastāv no ķīmiski saistītām galvenajām un sānu virknēm, kas atšķiras ar sastāvu un (vai) struktūru.
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis.
- senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata.
- Tīrs Senākais no skandināvu dieviem, kura atribūtus pārņēma Odins.
- ustavs Senākais slāvu raksta grafiskais variants, kurā nešķir lielos un mazos burtus.
- penings Senās skandināvu monētu sistēmas sīkākā vienība, 1/8 ērtuga.
- venedi Senas slāvu ciltis, kas pēc antīko autoru ziņām, ap 1. -2. gs. dzīvojuši Vislas baseinā un Baltijas jūras piekrastē.
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
- Rjuriks Senkrievu leģendās - ģenealoģiskais varonis, varjags, kuru kopā ar viņa diviem brāļiem slāvu ciltis aicināja valdīt Krievzemē.
- skalds Seno skandināvu dziesminieks.
- elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
- elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
- vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
- drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma.
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids.
- verve Sens kopienas organizācijas veids Krievzemē un citās slāvu zemēs.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus.
- sensk. Senskandināvu valoda.
- kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu.
- glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
- sensl. Senslāvu valoda.
- Voloss Senslāvu zemes dievs Veless.
- kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni.
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
- severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē.
- Pirmais Kirhofa likums shēmas mezglā ienākošo strāvu summa vienāda ar no tā aizejošo strāvu summu jeb strāvu algebriskā summa mezglā vienāda ar nulli.
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
- lokālā struktūra sīka tektoniska struktūra (piemēram, kroka, pārrāvums).
- elektroversija Sirds aritmijas pārtraukšana, izmantojot elektrisko strāvu.
- elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
- raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- drakars Skandināvu karakuģis, kura priekšgalu parasti rotāja pūķa jeb drakona galva; lielākais bijis 28 m garš un 4,5 m plats, to airējuši 70 airētāji.
- Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm.
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra.
- Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs.
- Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs.
- jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē.
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- Hvērgelmīrs Skandināvu mitoloģijā - avots, kas atrodas starp Helheimu un Nīflheimu.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds).
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju.
- Sleipnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina astoņkājainais zirgs.
- Hermods Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls un Baldra brālis, kurš devās uz veļu valstību, lai piedāvātu Hēlai izpirkumu par brāļa dzīvību.
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī.
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi.
- Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi.
- Siva Skandināvu mitoloģijā - dieviete ar zelta matiem, dieva Tora sieva.
- Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus.
- Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva.
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus.
- Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs.
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla.
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
- Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli.
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu.
- Hetels skandināvu mitoloģijā - Hedīns.
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
- Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita.
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- Ēgirs Skandināvu mitoloģijā - jūras milzis, dieviem labvēlīgās, rāmās jūras personifikācija.
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē.
- Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
- Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem.
- Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka.
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita.
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām.
- Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus.
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte.
- Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību.
- Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru.
- Trims Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas nozaga dieva Tora kara veseri.
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- Gerda Skandināvu mitoloģijā - milža Gimera meita un dieva Freira sieva.
- Īmirs Skandināvu mitoloģijā - milžu ciltstēvs, no kura ķermeņa dievi radīja pasauli.
- Jūtunheima Skandināvu mitoloģijā - milžu mājvieta.
- Gimle Skandināvu mitoloģijā - mirušo mājoklis pēc ragnarjoka.
- hels Skandināvu mitoloģijā - mirušo valsts pazemē, kurp veda ceļš cauri indīgām ielejām.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē.
- Hulda Skandināvu mitoloģijā - nāves dieviete, taču arī labklājības, zemes un mājas dieviete.
- Ūtgarda Skandināvu mitoloģijā - nomaļa vieta uz zemes, kur mīt dēmoni un milži jotuni.
- Sleipners Skandināvu mitoloģijā - Odina astoņkājainais zirgs.
- Vidars Skandināvu mitoloģijā - Odina dēls, klusēšanas dievs.
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks.
- Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību.
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode.
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja).
- Garms Skandināvu mitoloģijā - pazemes suns, kas ar savu riešanu vēsta par pasaules un dievu bojāeju.
- Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita.
- Embla Skandināvu mitoloģijā - pirmā sieviete uz Zemes.
- Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība.
- Soula Skandināvu mitoloģijā - Saules personifikācija, mēness dieva Māni māsa.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam.
- poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- Nīflheima skandināvu mitoloģijā - tumsas un miglas pasaule, kas, tāpat kā ugunīgā Mūspella, eksistēja jau pirms pasaules radīšanas.
- Mūspella skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas bijusi jau pirms pasaules radīšanas.
- Mūspelheima Skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas pastāvējusi jau pirms pasaules radīšanas.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- āsi skandināvu mitoloģijā - valdošā dievu (kopskaitā 12) dzimta, ko vada Odins.
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors.
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam.
- Andvari Skandināvu mitoloģijā - vergs, kam piederēja liktenīgais zelts, kuru viņam atņēma āsu cilts dievi.
- Munins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Hugins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - atminīgais).
- Hugins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Munins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - domājošais).
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru.
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
- Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla.
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā.
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
- disijas Skandināvu mitoloģijā - zemākā dievību kārta, ko veido nomas un valkīras.
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
- vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam.
- Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot.
- Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar").
- Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs.
- odinisms Skandināvu pagānu reliģija.
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- Velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- knorre Skandināvu tirgotāju kuģis; ap 16m garš un 5m plats, izmantoja 20 airētājus.
- normaņi skandināvu un franku pēcteči, kas dzīvoja Normandijā un 1066. g. iekaroja Angliju.
- Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi.
- varjagi Skandināvu vikingi (Krievzemes tekstos).
- Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks.
- alfi Skandināvu zemākā līmeņa mitoloģijā - dabas gari, sākotnēji, iespējams, mirušo dvēseles.
- skand. Skandināvu-; skandināvu valoda.
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- lipene Skarblapju dzimtas ģints ("Lappula"), lakstaugs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- curtonotus Skrejvaboļu dzimtas ģints, ko dažkārt apvieno ar blāvuļu ģinti.
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā.
- Metodijs Slāvu apustulis, Kirilla brālis.
- Ruevits Slāvu dievs ar septiņām sejām Rīgenes salā.
- serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji, runā serbu valodā, rakstība kirilicā; ticīgie - gk. pareizticīgie.
- Jarovits Slāvu kara dievs.
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- Svarogs Slāvu mitoloģijā - augstākā stihiskā dievība, debesu dievišķā personifikācija.
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
- Svarožičs Slāvu mitoloģijā - dieva Svaroga dēls, uguns dievišķā personifikācija.
- Rods Slāvu mitoloģijā - gaismas, auglības un radīšanas dievs.
- sētas gars slāvu mitoloģijā - gars, kas darbojas sētā, savās funkcijā līdzīgs mājas garam.
- klēts gars slāvu mitoloģijā - gars, kas dzīvo rijās un klētīs un varēja izraisīt ugunsgrēku.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas.
- Veless Slāvu mitoloģijā - mājlopu aizgādnis, tirdzniecības veicinātājs un mirušo aizstāvis.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni.
- čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus.
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
- Marena Slāvu mitoloģijā - nāves dieviete, tās tēls saistīts ar nāvi, dabas nomiršanu rudenī un atdzimšanu pavasarī.
- Navja slāvu mitoloģijā - nāves personificējums.
- Jarila Slāvu mitoloģijā - pavasara auglības dievība, kuru attēloja kā baltās drānās tērptu jaunavu uz balta zirga.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- Dažbogs Slāvu mitoloģijā - saules un uguns dievs, Svaroga dēls.
- vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
- Karačuns Slāvu mitoloģijā - slimības un nāves gars.
- Masļeņica slāvu mitoloģijā - svētku dienas, kas saistītas ar ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu, tēls, kas iemieso auglību, līdz ar to arī ziemas beigas.
- Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem.
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
- Sventovits Slāvu mitoloģijā - varens dabas auglības dievs, no kura labvēlības bija atkarīga raža.
- Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana.
- Peruns Slāvu mitoloģijā pērkona, zibens un kara dievs.
- polazņiks Slāvu mitoloģijā un Jaunā gada paražās - cilvēks, tēls, kas nes auglību un laimi.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- rietumslāvi Slāvu tautas un ciltis, kas dzīvoja tagadējās Polijas un Slovākijas teritorijās un uz rietumiem no tām.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi).
- sālsmaize Slāvu tautu tradīcijās - sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
- Pirmā Bulgārijas valsts slāvu un bulgāru valsts Balkānu pussalas ziemeļu daļā 681.-1018. g.
- Auseņs slāvu ziemas saulgriežu ķekatnieku dziesmu refrēns, kas personificējies.
- sl. Slāvu-; slāvu valoda; slāvisks.
- būvju tuvināšanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas ierīču vai būvju daļas.
- tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu.
- elektrokortikogrāfija Smadzeņu garozas biostrāvu grafiskā reģistrēšana.
- elektrokortikogramma Smadzeņu garozas biostrāvu pieraksts.
- ģimenes demogrāfija sociālekonomiskās demogrāfijas daļa par ģimeņu skaitu, lielumu un sastāvu.
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi).
- lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- oscilators Speciāls aparāts, ko lieto elektriskajā metināšanā, lai pārveidotu rūpnieciskās frekvences (50 Hz) zemsprieguma maiņstrāvu augstfrekvences (150-200 kHz) augstsprieguma (2000-3000 V) maiņstrāvā.
- tvirts Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
- efektīvais spriegums sprieguma efektīvā vērtība - fizikāls lielums, kas raksturo maiņstrāvu pēc tās paveiktā darba.
- kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma.
- sastāva kopšanas cirte starpcirte, ar kuru izveido mežsaimniecības mērķim vai palīgmērķim atbilstošu sugu sastāvu audzē.
- kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām.
- iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju.
- demogrāfiskā statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju stāvokli (skaitu, sastāvu, izvietojumu) un izstrādā demogrāfisko procesu (dzimstības, mirstības, migrācijas u. c.) analīzes un prognozēšanas metodes, nosaka demogrāfisko procesu apjomus un intensitāti.
- tautas skaitīšanas dati statistiskā informācija, kuru iegūst tautas skaitīšanā par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, izvietojumu un kustību, kā arī par to mājokļiem.
- atgāze Stāva nogāze, stāvulis, krauja.
- stāvcīņa Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstoņi atrodas stāvus.
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
- krantains Stāvs, ar stāvu krastu.
- stāvi Stāvu (1).
- stādags Stāvu koku sēta.
- stadaugs Stāvu koku sēta.
- stāv Stāvu.
- stāviņ Stāvu.
- stāviņām Stāvu.
- stāvu Stāvus (1).
- stāvu Stāvus (2).
- stāvu Stāvus (3).
- stāvu Stāvus (4).
- bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums.
- bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums.
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.).
- stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
- stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
- slienus Stāvus.
- stāvai Stāvus.
- stāvinai Stāvus.
- stāviniski Stāvus.
- stāviski Stāvus.
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- atkritumvads Stāvvads daudzstāvu ēkā, atkritumu nogādei konteinerā.
- slaune steļļu (aužamo stāvu) sānu rāmis.
- saive Steļļu jeb aužamo stāvu sastāvdaļa - spole.
- kraujmetrs Sters; krāvummetrs.
- diapīras Stipri sakrokoti un saplaisājuši iežu ķermeņi, kas, virzoties uz augšu, pārrāvuši vai pacēluši uz augšu virs tiem sagulušos iežu slāņus.
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- saslieties Strauji sacelties stāvus (par matiem, ķermeņa daļām).
- ideāls strāvas avots strāvas avots ar nemainīgu strāvu un bezgalīgi lielu iekšējo pretestību.
- troksnis strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs), kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
- izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes.
- makaronisms Svešvalodas vārdu vai izteikumu mehānisks iekļāvums tekstā.
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
- staigulis šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu, rubiju madara ("Galium rubioides").
- kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
- ziepenīte Šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- pasīvās matricas displejs šķidro kristālu displejs, kurā var izgaismot attiecīgo pikseli, pievadot strāvu atbilstošajai rindai un kolonnai.
- azeotropie maisījumi šķidrumu maisījumi, kuri vārās pastāvīgā temperatūrā un pārtvaicējas, nemainot sastāvu; mainot spiedienu, mainās ne tikai viršanas temperatūra, bet arī šo maisījumu sastāvs.
- šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums.
- kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem.
- basikņi Tādi, kas apāvuši kailās kājās pastalas vai kurpes.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
- rāvains Tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu.
- piekļaut Tāds, kas ir saistīts piekļāvuma attieksmēs.
- metamorfs Tāds, kas pārveidojas, maina struktūru, izskatu, sastāvu.
- huari Takelējuma tips ar ļoti stāvu gafeli.
- pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- kamerteātris Teātra trupa ar nelielu augstas meistarības aktieru sastāvu, kuru repertuāru veido noteiktas ievirzes lugas.
- rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
- lūzumi Tektoniski Zemes garozas pārrāvumi, parasti norobežo atšķirīgas struktūras; var iesniegties Zemes mantijā un veidot plašas zonas, to veidošanās tiek saistīta ar Zemes griešanās ātruma maiņu.
- zadrōklis telpa starp "klāvu" un dzīvojamo māju.
- asins noņemšana no vēnas tiek veikta, lai noteiktu asins sastāvu (eritrocītus, leikocītus, antivielas u. c.), asins sterilitāti, asins grupu, veiktu seroloģiskus izmeklējumus.
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- aprakstīšana apķīlājot tiesu izpildītāja darbība, ar ko nodibina apķīlājamās mantas sastāvu.
- statīties Tikt ievietotam, iestiprinātam stāvus; tikt novietotam stāvus.
- nodegt Tikt izlietotam, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (par elektrisko strāvu).
- pienākt Tikt pievadītam (piemēram, par elektrisko strāvu).
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
- simetriskais tiristors tiristors, kas var strāvu vadīt abos virzienos; izmanto maiņstrāvas ķēdēs; simistors; triaks.
- bomēt Tīt šķērus jeb velkus uz aušanas stāvu veltņa jeb bomja.
- protobulgāri Tjurku ciltis, kas 7. gs. 2. pusē izveidoja Volgas-Kamas Bulgāriju un 681. kopā ar slāvu ciltīm Pirmo Bulgārijas valsti.
- laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas.
- paaugstinošais transformators transformators, kas paaugstina spriegumu un samazina strāvu.
- impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs.
- pazeminošais transformators transformators, kas pazemina spriegumu un palielina strāvu.
- tranzistora piesātinājuma koeficients tranzistora bāzes strāvas attiecība pret minimālo bāzes strāvu, kas tranzistoru noved piesātinājuma režīmā.
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
- tranzistora aktīvais režīms tranzistora darbība, kad, palielinot bāzes strāvu, palielinās arī kolektora strāva; izmanto pastiprinātājos.
- emitera atkārtotājs tranzistora kopkolektora pastiprinātājpakāpe, kas nepastiprina spriegumu, bet pastiprina strāvu; bieži izmanto par pastiprinātāja pēdējo (izejas) pakāpi.
- elektrolītiskā vanna trauks ar elektrību vadošu šķīdumu, kurā ar elektrisko strāvu panāk vielas sadalīšanos; izmanto elektrisko un magnētisko lauku modelēšanā.
- galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni.
- kvartsekstakords Trijskaņa otrais apvērsums - augstākās skaņas pārcēlums oktāvu zemāk.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums - pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
- trīsstāvīgs Trīsstāvu.
- hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli.
- izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
- valodu grupa tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
- piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu.
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju.
- elektrolitotrītija Urīnpūšļa akmeņu skaldīšana ar elektrisko strāvu.
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- izrobījumi Uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi.
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus (piemēram, stabu).
- paspicēt ausis uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par dzīvniekiem); paausīties.
- piesaslieties Uzslieties stāvus (parasti par dzīvnieku).
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti).
- dīle Vācu ģimenes mājas 2 stāvus augsta priekštelpa ar trepēm un, parasti, ar kamīnu, līdzīgi angļu halles iekārtai.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
- jumta stāvs vairākstāvu celtnes stāvs, virs kura atrodas jumts.
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
- Mesto Vairāku apdzīvoto vietu nosaukuma sastāvdaļa slāvu valodās.
- Mjasto Vairāku apdzīvoto vietu nosaukuma sastāvdaļa slāvu valodās.
- debesskrāpis Vairāku desmitu stāvu augstceltne.
- elektronu lampa vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
- serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību.
- indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas.
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā, aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju.
- vāvaļāt Vāvuļot.
- slietene Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
- elektrolizēt Veikt oksidēšanas un reducēšanas procesu ar elektrisko strāvu.
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
- Velna laivas vēlā bronzas laikmeta (950.-750. g. p. m. ē.) apbedījumu vietas Ziemeļkurzemē, virszemes akmeņu krāvumi ar laivveida formu (garums — 15 m, lielākais platums — 3-5 m), konstatēts 11 šādu laivu 7 vietās.
- rīstivs velku veltnis aužamo stāvu daļa velku uztīšanai.
- vērsēns Vērsītis - aužamo stāvu sastāvdaļa.
- ķemmēt Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā.
- stāveniski Vertikāli; arī stāvus.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- triviālais nosaukums vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas.
- nevadītājs Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu; dielektriķis.
- dielektriķis Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu.
- elektriskais vadītājs viela, kurā elektroni nav saistīti ar saviem kristālisko režģi veidojošiem atomiem, – elektroni elektriskā lauka ietekmē var brīvi pārvietoties, radot elektrisko strāvu.
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā.
- elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- autonomais apgabals viena no autonomijas administratīvajām formām PSRS, kas ietilpa savienotajā republikā vai tās administratīvajā vienībā - novadā un bija ar atšķirīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu un sadzīves īpatnībām.
- gavoļani Viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru.
- tuvuma efekts viena vadītāja strāvas blīvuma sadalījuma atkarība no tuvumā esoša otra vadītāja ar strāvu.
- noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, kā arī personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas satur vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes.
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris").
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut; arī pļāvums.
- Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu.
- Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām.
- pusustavs Viens no rakstības grafiskajiem variantiem slāvu rokrakstos, kas radās no ustava 14. gs. to vienkāršojot; 16. gs. uz šī pamata izveidojās iespiestais pusustavs.
- šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, formē vilcienu sastāvus.
- trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
- vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis.
- matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
- konstruktīvais ātrums vislielākais kustības ātrums, kas noteikts, projektējot ritošo sastāvu, pamatojoties uz pieļaujamo sliežu ceļa slodzi, kustības drošību un elementu stiprības kritērijiem.
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā).
- fantastrons Zāģsprieguma ģenerators, kurā kondensatora uzlādi (izlādi) realizē ar speciālām strāvu stabilizējošām shēmām.
- suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
- helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
- apakšstāvs Zemākais, pirmais stāvs (divstāvu vai vairākstāvu mājā).
- katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā.
- paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
- Mērsrags Zemesrags Rīgas līča piekrastē, Mērsraga novadā, otrs lielākais zemesrags (aiz Kolkasraga) Latvijā, raksturīgi lieli akmeņi krāvumi jūras krastā un jūrā.
- Hreidmars Zemnieks, Fāfnira, Otra un Regīna tēvs skandināvu mitoloģijā.
- maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi.
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
- signatūra Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
- kosmoķīmija Zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- ģeoloģija Zinātne, kas pētī Zemes sastāvu, uzbūvi, attīstību.
- ģeokrioloģija zinātnes nozare par sasalušiem iežiem un grunti, to veidošanos, izplatību, sastāvu, fizikālajiem procesiem; sasalumzinātne.
- hematoloģija Zinātnes nozare, kas pētī asins sastāvu, īpašības un asins slimības.
- hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
- demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
- mineraloģija Zinātnes nozare, kas pētī minerālus, to sastāvu, īpašības, rašanos un izmantošanu.
- astroģeoloģija Zinātnes nozare, kas pētī planētu sastāvu un uzbūvi.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- polimēru ķīmija zinātnes nozare, kurā pēta polimēru sintēzi, to sastāvu, struktūru un ķīmiskās īpašības.
- plātņu tektonika zinātniska hipotēze (jaunā globālā tektonika), saskaņā ar kuru Zemes garoza sastāv no 6-8 lielām plātnēm, kuras mantijas konvekcijas strāvu iespaidā pārvietojas horizontāla virzienā - okeāna vidusgrēdu rajonā, izplūstot bazaltu lavām, plātnes atbīdās, bet salu loku rajonā tās ienirst zem kontinenta.
- receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- faunistika Zooloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku sistemātisko sastāvu - faunu - kādā noteiktā teritorijā.
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes.
- šķutes Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; ķutes.
- ķuķusis Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; šķutes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa āvu.