Paplašinātā meklēšana

Meklējam Br.

Atrasts vārdos (467):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4462):

B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
apsaišķis (Brūču) pārsējs
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski
albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā
Braiana apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Augškalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Bardžūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grigani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Irbēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Kukuči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Rākani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Šķirāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Stiļķene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tervidāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tunkūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Valteķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Jučova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņivņiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Opuļi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Reiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Abriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Augstasils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ausala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Begunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bēliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bilga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bokova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Cērpene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Čilipīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Dambergi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Denicova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Grūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kroni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kvašņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Lazduleja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ostrolīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ploskene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Pūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Pužulova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Štikunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Stouberova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā
Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā
Svikli apdzīvota vieta (skrajciems) Briģu pagastā
Berjozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Bļaideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Fedorki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Garbari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jerčova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Kliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Konogoļci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Lauški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Matisenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Meržova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņičipurenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Poddubje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Popsuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Prohori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Senčati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Zabolocki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
Briežuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms
Ērgļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Brendona apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braitona apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.)
Broktona apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brukingsa apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braunsvila apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bransvika apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.)
Bekstera apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā, Breinerdas rietumu piepilsēta
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
Rahačova apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta
Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Morleksa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā
Trēgijē apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā
Lanilisa apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā
Lesnevēna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļrietumu daļā
Gengāna apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē
Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā
Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē
Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Belije Berega apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā
Belaja Berjozka apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidu daļā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā
Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts
Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^
Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās)
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
ABP Austrijas Brīvības partija
Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam
brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji
Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants
Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski
Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants
augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji
Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski
Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants
Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants
Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants
Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski
Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski
brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji
brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji
briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski
Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē
cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji
damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji
Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji
dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji
Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants
Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski
Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji
kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji
Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants
Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants
Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants
pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji
Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
briedīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" iedzīvotāji
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē
Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji
brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji
budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji
Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji
jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji
klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji
krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji
panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji
šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji
Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji
Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji
zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji
Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji
brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji
briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
Para Beleima - pilsēta Brazīlijā
Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss")
Bromus inermis bezakotu zaķauza (tagad "Bromopsis inerma")
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
Brenceliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenteliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukuma variants
Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca")
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem
Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
dāvekls Br;ekulis, bļāvējs, bļauris
brabantietis Brabantieši
brabantieši Brabantietis
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
altvijole Brača; alta vijole
bradāks Bradāc
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas)
iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā)
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.)
noļēpāties Bradājot kļūt netīram
sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
izplanckāt Bradājot pa sili, izmeklēt (ko) - par cūku
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt
dumpļāties Bradājot saduļķot ūdeni
uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū)
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
blažāt Bradāt
bradināt Bradāt
bradīt Bradāt
brazdāt Bradāt
brīņāties Bradāt
panckāt Bradāt
panckāties Bradāt
pļekāt Bradāt
šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes)
čolpāt Bradāt (pa ūdeni)
brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
noplonckāt Bradāt (visu laikposmu)
nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
pļumēties Bradāt pa dubļiem
šļempēt Bradāt pa dubļiem
bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
pluncāt Bradāt pa netīrumiem
bančkāties Bradāt pa peļķi
nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt
bloskāt Bradāt, brist
lužāt Bradāt, mīdīt
staigņāt Bradāt, mīdīt
žangalēt Bradāt, mīdīties
pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
blacāt Bradāt, sabrist kājas
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
braška Brāga
bražka Brāga
brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
brags Braga 1
brega Brāga 1
brēga Brāga 1
braģis Braģītis
testicardines Brahiopodi ar slēdzes aparātu
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
brachiosaurus Brahiozauri
bramins Brahmanis
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā)
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai
Bramaputra Brahmaputra
reljefais punktraksts Braila raksts
reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes
britelēni Brakalaiņi
braki Brakas
brakstēt Brakšķēt
brākšķēties Brākšķēt
brākšināt Brakšķināt
brakšinēt Brakšķināt
brakšķenāt Brakšķināt
brākšķināt Brakšķināt
brakša Brakšķis
brakšas Brakšķis
brakšis Brakšķis 1
brākšis Brakšķis 1
brakšs Brakšķis 1
brāķītājs Brāķētājs
braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts
braks Brāķis, nederīga lieta
niece Brāķis; izniekots darbs
brāļammeita Brāla meita
brālēniete Brālēna sieva
brālēnīša Brālēna sieva
brālenieks Brālēns
brālinieks Brālēns
brālnieks Brālēns
māsnieks Brālēns
frāternitāte Brālība
fraternite Brālība
fraternitas Brālība - studentu korporāciju nosaukumos
brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā
confraternitates Brālības
brāliski Brālīgi
fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties
adelfos Brālis
bāleliņš Brālis
bāliņš Brālis
brā Brālis
bračka Brālis
bračkins Brālis
bračuks Brālis
brāļnieks Brālis
brālulis Brālis
bratans Brālis
brātarītis Brālis
bratoks Brālis
brats Brālis
brolis Brālis
brāļuks Brālis (parasti jaunākais)
bračs Brālis (uzrunājot tuvu cilvēku)
jonatans Brālis Jonatans, ziemeļamerikāņu palama
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem
bračiņš Brālis, brālītis
bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās
fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā
bāleleņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis
bāleneņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis
bāleniņš Brālis; jauns radu saimes vīrietis
bračus Brālītis
brālelēņš Brālītis
brāļabērns Brāļa bērns
brāļbērns Brāļa bērns
brāļadēls Brāļa dēls
brāļdēls Brāļa dēls
brālenis Brāļa dēls
brālēns Brāļa dēls
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.)
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize
brāļameita Brāļa meita
brālene Brāļa meita
brāļmeita Brāļa meita
brālaitene Brāļa sieva
brāļasieva Brāļa sieva
mārša Brāļa sieva
māršņa Brāļa sieva
šveirene Brāļa sieva
švīrene Brāļa sieva
brāļamsieva Brāļa sieva; svaine
brālene Brāļa sieva; svaine
ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva
brāļnieks Brāļa vai māsas bērns
neveu Brāļa vai māsas dēls
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
brāļimāsas Brāļi un māsas
brālināties Brāļoties, veidot brālību
kambaris Brāļu draudzes (hernhūtiešu) saiešanas nams
Jēzuliņš Brāļu draudzes loceklis, hernhūtietis
hernhūtietis Brāļu draudzes loceklis; hernhūtisma pārstāvis
gaidītājs Brāļu draudzes saiešanu regulārs apmeklētājs, kas vēl nav uzņemts par draudzes locekli
tētiņš Brāļu draudzes sludinātājs
saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks)
saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks)
tēta Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tēte Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
tetus Brāļu draudzes teicējs, sprediķotājs
brāļkapi Brāļu kapi
philadelphia Brāļu mīlestība
ieteres Brāļu sievas (savā starpā)
adelfoktonija Brāļu slepkavība
buršikozs Bramanīgs; (uzvedībā) brīvs, vaļīgs
narvs Bramanis, likumpārkāpējs
Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
brambēt Brammēt
Brandelis Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
brandaviens Brandvīns
brandesniņš Brandvīns
brandeviens Brandvīns
brandeviņš Brandvīns
brandevīns Brandvīns
brandienis Brandvīns
brandieveņš Brandvīns
brandinis Brandvīns
brandisneņš Brandvīns
brandivienis Brandvīns
brandiviņš Brandvīns
brandivīns Brandvīns
brandvins Brandvīns
brandviņš Brandvīns
branvīns Brandvīns
brandaviņš Brandvīns, degvīns
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas
jukta Branga
špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā
kāri Brangas laivās un kuģos
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa
brengs Brangs
trosnīgs Brangs, apaļš (miesās)
toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa)
brengums Brangums
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
Myotis brandti Branta naktssikspārnis
Dzirnavu ezers Brantu dzirnavezers Brantu pagastā
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
brantēnieši Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
Brantupīte Brantupe Brantu pagastā
Brasla Brasa, dzelzceļa stacijas nosaukums 1919.-1938. g.
brasilicactus Brasilicactus haselbergii - Haselberga parodijas ("Parodia haselbergii") nosaukuma sinonīms
brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums
Brasle Brasla
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
Breslau Braslava
braslavieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Braslava" iedzīvotāji
imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji
vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji
Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums
Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
braste Brasls
brasts Brasls
bresla Brasls
bresls Brasls
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē
ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt
drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga
vikot Braši uzdzīvot
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
brastīgs Brašs, bravūrīgs
verns Brašs, dižens
bestrs Brašs, krietns, spirgts
brošs Brašs, plecīgs, spēcīgs
štātīgs Brašs, stalts
stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
brožs Brašs; stiprs, spēcīgs
brašvīrs Brašulis
krasavčiks Brašulis
Presburga Bratislava
Spuļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Spūļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Braciška ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
dicele Braucamie divriči
ducele Braucamie divriči
ducelis Braucamie divriči
galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem
ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem
blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve
ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
braukulis Braucējs
raiders Braucējs
pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu
aurīga Braucējs romiešu sacīkstēs un cirka spēlēs
priekšbraucējs Braucējs, kas brauc pirms kāda
braucienis Brauciens
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu
lidojums Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā
riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās)
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
braucums Brauciens, braukums
jātuwis Brauciens, ceļojums
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
brucināt Braucīt
pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
trīšāt Braucīt, berzēt
laitināt Braucīt, masēt
braucējs Braucītājs
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to)
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
davest Braucot aizvest līdz kādai vietai
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom
atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu)
mutāt Braucot bojāt, grambāt
dagriezt Braucot iegriezt, ievirzīt (iejūgtu zirgu, transportlīdzekli)
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli
iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
iebraukt Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu)
izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu)
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni)
izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli)
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli)
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
nosabraukties Braucot nogurt
nosabraukties Braucot nokļūt
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iebraukt Braucot noregulēt (transportlīdzekli)
nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu)
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
prombraucot Braucot projām; aizbraucot
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres)
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
šurpbraucot Braucot šurp
iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas)
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
izabraukties Braucot uzvirzīties
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
atsažauties Braucot vai ejot atkļūt
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
braukšus Braucot; pretstats: kājām
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt
izbraukāt Braukājot izvingrināt
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu)
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz)
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
braukaļāt Braukalēt
jakalēties Braukalēt
braukulēt Braukaļāt
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt
linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus
jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā)
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas)
nobraucīt Braukot atdalīt nost
iebraucīt Braukot ievirzīt (kur iekšā)
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu)
sērfošana Braukšana ar sērfingu
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
malkābraukšana Braukšana pēc malkas
prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana
kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem)
braušķēt Braukšķēt
brauciņ Braukšu
braukšiem Braukšus
braukšim Braukšus
braukšu Braukšus
važus Braukšus
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
iebraukt Braukšus ierasties
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
cirst Braukt
drubulēt Braukt
fārēt Braukt
jāzdalēt Braukt
kačāties Braukt
mīt Braukt
piļīt Braukt
pūst Braukt
važāt Braukt
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
dragāt Braukt (parasti ātri)
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
apbraukt Braukt apkārt
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
laivot Braukt ar laivu
nošļūtēt Braukt ar ragavām
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli)
skeičot Braukt ar skrituļdēli
skrituļot Braukt ar skrituļslidām
smaiļot Braukt ar smailīti (2)
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
mīties Braukt ar velosipēdu
riteņot Braukt ar velosipēdu
garāmbraukt Braukt kam garām
važināt Braukt kamanās
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu
ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu
līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
aizbraukt Braukt prom
kulbot Braukt ragavās ar kulbu
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā)
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
griečalāt Braukt uz ledus riņķī
grabināt Braukt, brāzties
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
pārlaist Braukt, jāt mājās
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
gāzt Braukt; ātri braukt, doties
purināt Braukt; iet
kašāt Braukt; skriet
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
orēt Braukt; vadīt zirgu
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
brauktave Braukts
braukteve Braukts
brauktule Braukts
braukulis Braukts
žaustuve Braukts
braucītava Brauktuve
iela Brauktuve šādā joslā
ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
Polystichum braunii Brauna cietpaparde
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis
Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.)
ole Bravo! lai dzīvo! aiziet! heijā!
bravūrība Bravūra
bravūrīgums Bravūra
dižmutība Bravūra
dižība Bravūra, lielība
stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa
bravurīgs Bravūrīgs
brazdavāks Brazdaiķis
vīšķis Brāzeklis
elpiem Brāzieniem, joņiem
brickas Brāziens, pēriens; braciņš
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
braz. Brazīliešu-
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil")
BR Brazīlija, valsts divburtu kods
BRA Brazīlija, valsts trīsburtu kods
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas
Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Hevea braziliensis Brazīlijas heveja
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas
andiroba Brazīlijas sarkankoks
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
alps Brāzma
brāsma Brāzma
jonis Brāzma
sīpa Brāzma
štorme Brāzma
tosa Brāzma
sīpains Brāzmains
šturmīgs Brāzmains, gāzmains
apšutains Brāzmains, nevienmērīgs
sturmains Brāzmains; ar daudzām lietusgāzēm
alpām Brāzmām
šārvām Brāzmām
apsitām Brāzmām, nevienmērīgi
sīpes Brāzmas
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā)
brāzt Brāzties
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
atbrāzties Brāzties šurp
brašņāt Bražāt
bražņāt Bražāt
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
vēkšiens Brēciens, kliedziens
aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt
uzvēkšt Brēcot, raudot pamodināt
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
breikeris Breika dejotājs
hakers brakers Breika dejotājs
break Breiks
breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements
breišķēt Breikšķēt, brīkšķēt
breakvaters Breikvoters
brekvaters Breikvoters
Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
Brēhūla Breja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
klizma Brēka, aizmuguriska aprunāšana
klizme Brēka, aizmuguriska aprunāšana
bļaustoņa Brēka, klaigas
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_)
vēkšana Brēkšana
vaukst Brēkt
atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj
ūpēt Brēkt kā ūpis
tīmerēt Brēkt, bļaut
svākšēt Brēkt, kliegt
ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū
ģerot Brēkt, raudāt
Teiču II ezers Brēku ezers Atašienes pagastā
kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
brēķis Brēkulis
kaukaļa Brēkulis
dundulis Brēkulis (par bērnu)
īdaļa Brēkulis, bļauris
ķērklis Brēkulis, bļāvējs
klāga Brēkulis, bļāvējs
krākle Brēkulis, bļāvējs
biuvas Brēkulis, bļāvējs, bļauris
kauķis Brēkulis, bļāvējs, bļauris
brēcējs Brēkulis, bļāvējs, kliedzējs
biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris
kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks
rēķis Brēkulis, raudulis, bļāva
rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns
Brēmenes federālā zeme Brēmenes Hanzas brīvpilsēta
lēneklis Bremze
lēninātājs Bremze
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī
aizsargbremze Bremze, kas paredzēta drošībai
nobremzēt Bremzējot apturēt (transportlīdzekli)
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību)
piebremzēt Bremzējot piebraukt
kluči Bremzes
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās
presēt Bremzēt
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
sieksta Bremžu klucis, bremžu loks
kolodkas Bremžu kluči
ABS Bremžu pretbloķēšanas sistēma (angļu "anti-lock braking system")
Lielais Brecišku ezers Brencišku ezers Vaboles pagastā
Brencēnu ezers Brencītis, ezers Bērzaunes pagastā
brečka Brenčka
brendings Brenda veidošana, zīmolveide
brendi Brendijs
pižiks Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā)
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
brengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Brenguļi" iedzīvotāji
cempēnieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempi" iedzīvotāji
Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants
vecbrengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbrenguļi" iedzīvotāji
Alt-Vrangelhof Brenguļu pagasta bijušais nosaukums
Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
brezis Bresis
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji
brēdeliņš Brētliņa
brēkliņš Brētliņa
brēteliņa Brētliņa
brēteliņš Brētliņa
brētlene Brētliņa
brētliņš Brētliņa
grieča Brētliņa
ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa
ķilas Brētliņas
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi
brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
brizānts Brezenta tērps
brazulis Brezents
brizānts Brezents
brica Brice
Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
bridīc Bridāc
bridelīte Bridaliņa
braduļi Bridējputni
ķekatnieks Bridējputns
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
blesis Bridējs, gājējs
apucināt Brīdi paucināt, paauklēt (bērnu) uz rokām vai kājām
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi)
paranēze Brīdinājuma un atgādinājuma raksts
požars Brīdinājums par briesmām
reprimanda Brīdinājums, bāriens
premonīcija Brīdinājums, iepriekšēja zīme
draudeklis Brīdinājums, mājiens
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
plāksteris Brīdinājums; brīdinājuma kartīte (parasti futbolā)
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
aizdarināt Brīdināt
brīdenēt Brīdināt
brīdinēt Brīdināt
nokodināt Brīdināt
vairīt Brīdināt
biedēt Brīdināt (parasti draudot)
pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt
zēbīt Brīdināt, bārt
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
pagrezot Brīdināt; norāt, kratīt pirkstu, kratīt galvu
fuksīt Brīdinoša uzruna
ieklirkšēties Brīdinoši ieklukstēties
piezibināt Brīdinot pakratīt (pirkstu)
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt
alps Brīdis
brīsniņš Brīdis
brīsnis Brīdis
laiciņš Brīdis
šelte Brīdis
sēts Brīdis
dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu
gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas
nostunda Brīdis, laika sprīdis
jomis Brīdis, laiks
mirgs Brīdis, mirklis
lancis Brīdis, pavaļa
strakšis Brīdis, reize
bradinis Bridnis
bridis Bridnis
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki
kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu
brienums Bridums
bridžists Bridža spēlētājs
briedele Briedala
briedēkls Briede
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka
Līdace Briede, Burtnieka pieteka
Briedene Briede, Iecavas pieteka
Briediena Briede, Iecavas pieteka
Briedupīte Briede, Iecavas pieteka
Briednieku strauts Briede, Pededzes pieteka
briedelēns Briedēns, arī alnēns
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
briedināt Briedēt
broži Briedīgi
briedens Briedīgs
brodīgs Briedīgs
gādīgs Briedīgs, sātīgs
spīdzīgs Briedīgs, sātīgs
gausīgs Briedīgs; mērens
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
laicināt Briedināt
korporokavernozīts Briedumķermeņu iekaisums ar priapismu
riesība Briedums
brieds Briedums (1)
brieds Briedums (2)
brieda Briedums, nobriešana
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
bruģītis Brienamais zvejas rīks
bražus Brienot
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
brišus Brienot (parasti pa ūdeni)
apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu)
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizbrist Brienot attālināties; brist prom
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iebristies Brienot ievirzīties
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā)
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem
noslucēties Brienot notraipīties
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
apbradāt Brienot noziest, nosmulēt
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties
nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt
nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus)
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbrist Brienot sasniegt, atrast
uzbrist Brienot uzkāpt
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
bailība Briesmas
briesma Briesmas
briesmes Briesmas
brīsmas Briesmas
šēmeklis Briesmas
šēmes Briesmas
šuhers Briesmas
vasars Briesmas
vasers Briesmas
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
bļaurums Briesmas, šausmas
briesmībe Briesmība
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks
briesmai Briesmīgi
briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti
briesmots Briesmīgs
drausmains Briesmīgs
nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds)
Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus
druvīgs Briesmīgs, atbaidošs
kļūms Briesmīgs, baigs
formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs
baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs
baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs
burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam
ummaks Briesmīgs, smags
briesmeklis Briesmonis
briesmoņa Briesmonis
briesmone Briesmonis
drausmonis Briesmonis
ķemēks Briesmonis
zombis Briesmonis
bājava Briesmonis, biedēklis
biesons Briesmonis, biedēklis
molochs Briesmonis, elks, kam viss jāupurē
gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
monstrs Briesmonis, nezvērs
netārpa Briesmonis, nezvērs
netārps Briesmonis, nezvērs
skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus
brīst Briest
dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei
aptērpt Briest, pampt, tūkt
plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt
atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem)
briežāda Brieža āda (parasti kažokāda)
briedains Brieža vai stirnas krāsā
Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā
Briežu ezers Briežezers Ģibuļu pagastā
Briežu ezers Briežezers Tumes pagastā
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
seseli Briežsaknes
elaphomycetaceae Briežtrifeļu dzimta
elaphomyces Briežtrifeļu dzimtas ģints
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem
dakša Briežu buļļa ragu stangas augšdaļa
kronis Briežu buļļu ragu stieņa augšējā daļa
cervidae Briežu dzimta
capreolus Briežu dzimtas ģints
cervus Briežu dzimtas ģints
rangifer Briežu dzimtas ģints
rucervus Briežu dzimtas ģints
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav
muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
ceimurs Briežu ķērpis
alne Briežu māte
briedaļa Briežu mātīte
briežumāte Briežu mātīte
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā
Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
briežspalvā Briežu spalvas krāsā
briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae")
bule Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš
plekstīns Briežuts
lucanidae Briežvaboļu dzimta
lucanus Briežvaboļu dzimtas ģints
platycerus Briežvaboļu dzimtas ģints
hirschfeldia Briežzvēres
briģe Briga
brigis Briga
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai; celtniecības brigāde
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus
brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru
brigadieris Brigādes vadītājs
brigaderka Brigadiere
brigaderis Brigadieris
bugors Brigadieris cietuma ražotnē
bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem)
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
Demenes-Briģenes ezers Briģenes ezers Demenes pagastā
Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Skobarnas ezers Briģu ezers Briģu pagastā
Brygi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski
Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski
Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants
briketi Briketes
britns Brikns un bailīgs
brikšķi Briksnājs
brīkšļi Briksnājs
brikstēt Brikšķēt
brinkstēt Brikšķēt
brīkstēt Brīkšķēt
brīšķēt Brīkšķēt
ņaukšēt Brīkšķēt
braukšķēt Brikšķēt, knakšķēt
trikšķēt Brikšķēt, kraukšķēt
drekšēt Brīkšķēt, kraukšķēt
kņaukšēt Brīkšķēt, kraukšķēt
bruikšķēt Brīkšķēt, kraukšķēt, sprakšķēt
ņūšķēties Brīkšķēt, kraukšķēt, spraukšķēt
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt
žvakstīt Brīkšķēt, rībēt, švitkstēt, spurkšķēt
brikšināties Brikšķināt
brikšķināties Brikšķināt
brīkšķinēt Brikšķināt
brīšķināt Brikšķināt
brīkšas Brīkšķis
brīkšis Brīkšķis
brīškas Brīkšķis
brīšķis Brīkšķis
braikšķis Brīkšķis, dārdoņa
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties
sabrikšķināt Brīkšķot sasmalcināt
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
brikstalas Brikšņi
brustalas Brikšņi
čūsliens Brikšņi, čūkslājs
čūslis Brikšņi, čūkslājs
brilē Brilē pudiņš - deserta ēdiens no olām, krējuma un cukura, glazēts ar brūninātu cukuru
brjuļiki Briljanti
parangons Briljants, dārgakmens, pērle bez defektiem
zeļonka Briljantzaļā spirta šķīdums
acaines Brilles
acenes Brilles
ači Brilles
ačkas Brilles
binokļi Brilles
brille Brilles
lūrenes Brilles
očkas Brilles
okulāri Brilles
okuleri Brilles
sķokla Brilles
hameleonbrilles Brilles ar gaismjutīgām lēcām
lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu
lorņons Brilles stikls vienai acij (monoklis)
actenes Brilles, acenes (gāzmaskai, skafandram u. tml.)
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
ačikiriks Briļļainais, tāds, kas nēsā brilles
ačkāriks Briļļainis
brillaiņš Briļļains
briļļots Briļļains
zosterops Briļļputniņi
zosteropidae Briļļputniņu dzimta
apdarene Briļļu ietvars
fleksis Briļļu rāmītis, kura kājiņas ir ar atsperi
brīnīt Brīnēt
skūtīties Brīnēties
brūnpelēks Brīni pelēks
teratoskopija Brīnišķi redzējumi
brīnumlietas Brīnišķīgas lietas
brīnisks Brīnišķīgs
brīnumskaists Brīnišķīgs
debesīgs Brīnišķīgs
brīnīgs Brīnišķīgs, apbrīnojams
daiļskaists Brīnišķīgs, graciozs un skaists
brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu
vīzīgs Brīnišķs, dīvains, savāds
brīnāties Brīnīties
brīnēties Brīnīties
brīnoties Brīnīties
čudīt Brīnīties
čūdīt Brīnīties
dīvāties Brīnīties
dīvēties Brīnīties
dīvīties Brīnīties
dzivīties Brīnīties
ērmīties Brīnīties
ērmot Brīnīties
stebēties Brīnīties
vēsmoties Brīnīties
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
brīnoti Brīnum
stebeklis Brīnuma darbs
stebekls Brīnuma darbs
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām
burvju Brīnumains
brīnumspēks Brīnumains spēks
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām
feerija Brīnumains, pasakains skats
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
brīndare Brīnumdare
taumatūrgs Brīnumdaris
ķeķi Brīnumi, ērmi
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss
brīns Brīnums
dīva Brīnums
dīvs Brīnums
brīnas Brīnums, izbrīns
mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais
brīnumsvece Brīnumsvecīte
ugunsspicīte Brīnumsvecīte
teratoskopija Brīnumu izskaidrošana
Amerika Brīnumzeme
brindza Brinza
Briģu ezers Briņģu ezers Drustu pagastā
Sustalu-Briņģu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Susteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Zusteļu ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Sustalas ezers Briņģu ezers Inešu pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
bryopsis Briopses
bryopsidales Briopsīdas jeb sifonaļģes
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu
bryoria Briorijas
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi
iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem
rožu kāposts Briseles kāposts
Brassica oleracea var. gemmifera Briseles kāposts
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
briet Brist
brīņāt Brist
slabrāt Brist
slabrēt Brist
apbrist Brist apkārt
ķemplēties Brist caur dubļiem
muklīt Brist caur purvu
muklot Brist caur purvu; muklīt
mukņīt Brist caur purvu; muklīt
atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam
atbrist Brist nost (sānis, atpakaļ)
blentēt Brist pa dubļiem
ļēpāt Brist pa dubļiem
šļamāt Brist pa dubļiem
šlampāt Brist pa dubļiem
šlampēt Brist pa dubļiem
šlampot Brist pa dubļiem
šļapatāt Brist pa dubļiem
čampāt Brist pa dubļiem, mēsliem u. tml.
kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem
bradžot Brist pa kādu staignu, grūti caurejamu vietu
atbrist Brist šurp
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu
blūzgāt Brist, bradāt
bracāt Brist, bradāt
ķempēt Brist, bradāt
māvīt Brist, bradāt
šļaburēt Brist, bradāt
vātīt Brist, bradāt
slabrīt Brist; slabrāt
Bristoles līcis Bristola līcis Beringa jūras austrumos
bradu Brišus
bradus Brišus
euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša
pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai
britins Britans
britaņi Briti
breitiņš Brītiņš
brītīns Brītiņš
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības
IO Britu Indijas okeāna teritorijas divburtu kods
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
Commomwealth Britu sadraudzība
Albiona Britu salas bez Īrijas (senais nosaukums)
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
stiepats Britu staģe ("Inula britanica")
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
VGB Britu Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
brīm Brīv
brīvi Brīv
brīvu Brīv
arheocīts Brīva ameboīda šūna
aso Brīva cīņa - paukošanā un boksā - divu sportistu treniņa cīņa
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā)
BDP Brīvā demokrātiskā partija (VFR)
verlibrs Brīvā dzeja
hemoglobinūrija Brīva hemoglobīna izdale ar urīnu
diverģence Brīva izkliedēšanās
mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis)
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas)
panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings
logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā)
atvēza Brīva telpa
paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2)
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko
gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
leida Brīva, neatkarīga dzīve
demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim
brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas
mioglobinūrija Brīvais mioglobīns urīnā, ko atrod šķērssvītrotās muskulatūras traumu u. c. primāru bojājumu izraisītas nekrozes gadījumos
brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām
brīvais Brīvais plānojums - apbūves veids, kurā ēkas izvietotas kvartāla teritorijā, bez prasībām apbūvēt tā perimetru
pavaļīgāk Brīvāk
pavaļāk Brīvāk (laika ziņā)
izvaļāks Brīvāks, nenodarbināts
krēmēt Brīvam, liekam būt
aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats
Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu
brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā
ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem
ahlorhidrija Brīvās sālsskābes trūkums kuņģa sulā
brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas
paspartū Brīvbiļete visām izrādēm
skansens Brīvdabas muzejs
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
holidejs Brīvdiena
vaļasdiena Brīvdiena
vidsdiena Brīvdiena
vidusdiena Brīvdiena, vidsdiena
suņdienas Brīvdienas
brīvdomnieks Brīvdomātājs
pārākbrīvdomātājs Brīvdomātājs pārākajā pakāpē
liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas
brīv Brīve
Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā
brīvgadi Brīvgads
nekavēti Brīvi
netraucēti Brīvi
iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot)
savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem)
otanāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
otenāji Brīvi (vai ārmalās) augoša bērza zari
atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko)
vaļīns Brīvi krītošs (par apģērbu)
pļurzaks Brīvi krītošs apģērbs
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu)
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem)
ļunkanāties Brīvi kustēties
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties
hidroīdpolipi Brīvi peldošu hidrīdu paaudze
inklinācija Brīvi piekārtas magnētadatas nolieces leņķis pret horizontāli
disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā
F2T Brīvi runāt (angļu "free to talk")
nostropīt Brīvi skraidot aizskriet, aizmukt
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties
vaļot Brīvi, bez darba dzīvot
raiši Brīvi, brīvā, bez pinekļiem
franco Brīvi, brīvs
liberamente Brīvi, nepiespiesti
sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski
sevvaļīgi Brīvi, nesaistīti
raišus Brīvi, nesaistīti, bez pinekļiem
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu)
vaļeni Brīvi, vaļēji
vaļi Brīvi, vaļēji, atklāti
ļenkaris Brīvi, vaļīgi, grīļodamies
vaļatība Brīvība
vaļatnība Brīvība
pavaļai Brīvībā
brīvā Brīvībā (2)
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai)
licenza Brīvība, patvaļa; novirziens no pastāvošajiem noteikumiem
arbitrio Brīvība, savvaļa
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
brigants Brīvības cīnītājs
Brīvībene Brīvības iela
ļaujība Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj
ļaujums Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj
BP Brīvības partija
Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē
BPAF Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds
atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā)
bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos
kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
brīvnieki Brīvie ļaudis, brīvzemnieki
brīvkundze Brīvkunga sieva
Brivlagaijarda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā
Brivlegaijārda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā
brīvdiena Brīvlaiks
dīcības Brīvlaiks
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
Briva Brivlegaijarda - pilsēta Francijā
frankmasoņi Brīvmūrnieki
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
lielloža Brīvmūrnieku ložu apvienība
brīvnieks Brīvnieki (1)
brīvenieks Brīvnieks
brīvnieki Brīvnieks (1)
A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister")
komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji
odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
brīvteritorija Brīvosta - īpaši izdalīta teritorija, kur atļauta ārzemju preču ievešana un izvešana bez muitas nodokļa
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory")
ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperācija (2)
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperatīvs 1(1)
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (krievu "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu")
BAFSB Brīvprātīgā arodbiedrību fiziskā sporta biedrība
abdikācija Brīvprātīga atteikšanās
BAVB Brīvprātīgā atturības veicināšanas biedrība
badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā)
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā)
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību
submisija Brīvprātīga pakļaušanās
KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs
kolēģija Brīvprātīga vienas profesijas amatpersonu apvienība
brīvnieks Brīvprātīgais
lēcins Brīvprātīgais
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos)
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
brīvdarbi Brīvprātīgais darbs
brīvprāt Brīvprātīgi
algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem
kollektes Brīvprātīgi ziedojumi baznīcā
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā
BKS Brīvprātīgie kārtības sargi
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem
BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa")
BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība
garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu
labprātīgums Brīvprātīgs
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem
aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware")
handsfree Brīvroku iekārta; handsfrī
vaļinieks Brīvs cilvēks
brīvcilvēks Brīvs cilvēks (pretēji vergam)
privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē
brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks
fosforūrija Brīvs fosfors urīnā
logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
izvaļa Brīvs laiks, patapa
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu
danga Brīvs lauks (mežā)
lauce Brīvs lauks mežā
plāknums Brīvs laukums
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls
aperts Brīvs no sniega
bezvētru Brīvs no vētrām
laisma Brīvs plūdums, brīva vaļa
dromos Brīvs skrejamais ceļš
rezerve Brīvs, atlicināts laikposms, kas vajadzības gadījumā izmantojams kā veikšanai
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi)
ievalīgs Brīvs, nenodarbināts
ievalīns Brīvs, nenodarbināts; ievalīgs
pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem)
izvaļīgs Brīvs, nepiespiests
dabūjams Brīvs, neprecējies
vaļans Brīvs, vaļējs
improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
apaļskulptūra Brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa
brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks
frītreds Brīvtirdzniecība
frītrēders Brīvtirdzniecības piekritējs; brīvtirgotājs
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai
ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to
brīvmāja Brīvzemnieka māja
brīvmājas Brīvzemnieka mājas
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā
laide Brīvzemnieka nodoklis
brīvzemniece Brīvzemnieks
brīvzemnieki Brīvzemnieks
laidnieks Brīvzemnieks
elste Brīvzemnieku nosaukums tautā
gārsieši Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
brīvzemnieki Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāji
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli
skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe
heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem
bruzeles Brizeles
brezeles Brizenes
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
brīžis Brīžam
zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas
elpām Brīžiem
iedažām Brīžiem
jonis Brīžiem
šaltēm Brīžiem
strēķēm Brīžiem
strēķiem Brīžiem
piekrākt Brīžiem iekrākties
remitējošs Brīžiem norimstošs, piem., drudzis
plaikšņīt Brīžiem skaidroties
jaudām Brīžiem, lāgiem
laikiem Brīžiem, reizēm
laiklaikiem Brīžiem, reizēm; laikiem
dažbrīd Brīžiem; dažreiz
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji
stūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
ceplenieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" iedzīvotāji
lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji
meijdaģnieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meijdaģi" iedzīvotāji
brocenieki Brocēnu novada Brocēnu pilsētas iedzīvotāji
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
cērenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Cēri" iedzīvotāji
dārzenieks Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dārzi" iedzīvotājs
dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji
muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
doktorātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Doktorāts" iedzīvotāji
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
klagātnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Klagāti" iedzīvotāji
pločenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Ploči" iedzīvotāji
smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji
Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums
annenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Annaskalni" iedzīvotāji
bērzenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
ciecernieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji
imantnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
kalnsētnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" iedzīvotāji
slakternieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Slakteri" iedzīvotāji
strīķenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
brodiaea Brodijas
Kalifornijas brodija brodiju suga ("Brodiaea californica")
čora Brodiņš
čore Brodiņš
brokašgalds Brokastgalds
brokaškas Brokastis
brokaški Brokastis
brokašķi Brokastis
brokastas Brokastis
brūkasts Brokastis
dīkasts Brokastis
frīštiks Brokastis
rītiška Brokastis
rītišķa Brokastis
rītiškas Brokastis
rītišķas Brokastis
rītišķe Brokastis
rītišķis Brokastis
rītišks Brokastis
mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens
pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti
dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp plkst. 12 un 2 pēcpusdienā
sprīstiķis Brokastis; uzkoda
brokašlaiks Brokastlaiks
brokaškāt Brokastot
brokastēt Brokastot
brokastgalds Brokastu ēdienreizei servēts galds
brokastmaize Brokastu maize
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm
operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns)
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās
bromūdeņradis Broma savienojums ar ūdeņradi
bromūdens Broma šķīdums ūdenī
hipobromīts Bromapskābes sālis
bromeliaceja Bromēlija
bromeliaceae Bromēliju dzimta
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos
bromelia Bromēliju dzimtas ģints
ehmeja Bromēliju dzimtas ģints ("Aechmea")
bilbergija Bromēliju dzimtas ģints ("Billbergia")
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne
gusmanija Bromēliju dzimtas ģints ("Guzmania")
neoregēlija Bromēliju dzimtas ģints ("Neoregelia")
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
bromeliales Bromēliju rinda
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
brontosauros Bromtozauri
bromāts Bromūdeņraža skābes sāls
hidrobromāts Bromūdeņraža skābes sāls
bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī
bronhostomija Bronha fistulas izveidošana cauri krūšu sienai
bronhostenoze Bronha lūmena anatomisks sašaurinājums
bronhotomija Bronha pārgriešana
bronhorāfija Bronha sašūšana
bronhas Bronhi
bronkas Bronhi
bronhoadenīts Bronhiālo dziedzeru (pie bronhiem pieguļošo limfātisko mezglu) iekaisums
bronhiāli Bronhiāls
bronchiāls Bronhiāls; saistīts ar bronhiem, tiem raksturīgs
bronhiolīts Bronhiolu iekaisums
bronchīts Bronhīts
fibrobronhīts Bronhīts ar fibrinozām krēpām
bronchopneumonija Bronhopneimonija
bronchoskops Bronhoskops
bronchostrenoze Bronhostenoze
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums
endobronhīts Bronhu gļotādas iekaisums
bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu
bronhektāzija Bronhu hronisks paplašinājums
bronhadenīts Bronhu limfmezglu iekaisums, ko ierosina dažādi mikrobi
bronhodilatācija Bronhu lūmena paplašināšanās
mezobronhīts Bronhu muskuļapvalka iekaisums
bronhotetānija Bronhu muskuļapvalku ilgstoši toniski krampji
bronhoplastika Bronhu plastiska operācija
bronhoradiogrāfija Bronhu rentgenogrāfija
bronhogrāfija Bronhu rentgenoloģiska izmeklēšana, iepildot tajos kontrastvielu
bronhiocēle Bronhu sānu zara paplašinājums
bronhopātija Bronhu saslimšana
bronholitiāze Bronhu saslimšana, kas saistīta ar konkrementu rašanos
bronhoplēģija Bronhu sienu muskuļu paralīze
bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
bronhoezofagoskopija Bronhu un barības vada apskate ar endoskopu
bronhopneumonija Bronhu un plaušu iekaisums
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums
bronchiolas Bronhu vissīkākie sazarojumi
bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
chrīzografija Bronzas iespiedums
heller Bronzas sīka monēta Austrijā 1924.-1938. g., vienā kronā bija 100 helleru
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu
fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai
bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
nobronzēt Bronzēt un pabeigt bronzēt
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas bloku u. tml.)
bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums
brovallija Brovālija
browallia Brovālijas
krāšņā brovālija brovāliju suga ("Browallia speciosa")
lipīgā brovālija brovāliju suga ("Browallia viscosa")
rana Brūce
rēta Brūce
vāts Brūce (augiem)
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā
skrabulis Brūce miesā
caurums Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā)
pušainums Brūce, ievainojums
pušaiņums Brūce, ievainojums
pušējums Brūce, ievainojums
šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā)
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2)
rīzele Brūce, kas paliek ādā pēc pēršanas
pūlis Brūce, kas sāk pūžņot
žūla Brūce, rēta
vībele Brūce, tulzna
aprebt Brūcei dzīstot aizaugt
brukšis Bruceklis
brucella Brucella 1
brucelēmija Brucellu atrašanās asinīs
brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā
brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas
revīzija Brūces apskate un apkopšana
intencija Brūces sadzīšana
bepantēns Brūču apdares līdzeklis
kanalizācija Brūču drenēšanas sistēma
briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
termokaustika Brūču, vāšu, vainu izdedzināšana
bruders Brūderis - ierīce izšķīlušos cāļu sildīšanai
brugmansia Brugmansijas
asinssarkanā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia sanguinea")
smaržīgā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia suaveolens")
buližņiks Bruģakmens
aizbruģēt Bruģējot aiztaisīt ciet, noslēgt
iebruģēt Bruģējot ieguldīt, ieklāt
iebruģēt Bruģējot izveidot
nobruģēt Bruģēt un pabeigt bruģēt
pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna
plāksterēt Bruģēt, klāt
bruģeris Bruģētājs
trambovščiks Bruģētājs
bruģis Bruģītis
Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs
kumba Bruka (slimība)
brūklējs Brūklājs
brūkliene Brūkle
brūkle Brūklenāja oga; brūklene
brūklinājs Brūklenājs
brūklājs Brūklenājs, brūkleņu cers
brūkšu Brūklenāju
brucīte Brūklene
brukline Brūklene
brūkliņas Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
brūkline Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
brūlklenaji Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
galvenes Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
brūklenājs Brūklene (1), brūkleņu cers; arī brūkleņaudze
brūkleņoga Brūklene (2)
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta
brūkleņaudze Brūkleņu audze
brūkleņājs Brūkleņu cers; brūklenēm apaugusi vieta; brūklenājs
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties
iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to)
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā)
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
brūkstaliens Brukstaliens
brukstiens Brukstaliens
aizbrukt Brukt ciet
krist Brukt, grūt
brūnala Brūna govs
brūnaļa Brūna govs
brūnale Brūna govs
brūnava Brūna govs
zala Brūna govs
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
sēpija Brūna krāsviela, ko iegūst no šī gliemja tintes dziedzera vai sintēzē
grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos
grizli Brūnā lāča Ziemeļamerikas pasuga
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
kaudzani Brūnā varde
pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
coreopsis Brūnactiņas
āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
brūne Brūnaļa; brūna govs
phaeophyta Brūnaļģes
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
fukuss Brūnaļģu ģints
ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori
kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
cordariales Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rinda
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
diktiotes Brūnaļģu nodalījuma rinda, aug siltās jūrās; Havaju salās audzē pārtikai
brunce Brūnas govs vārds
bruņķe Brūnas govs vārds
kanēļbrūns Brūnās krāsas tonis, kas raksturīgs kanēlim
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
punika Brūnas vai sarkanas govs vārds
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
brunis Brunce
storte Brunča stērbele, apmala
stota Brunča stērbele, apmala
jupkas Brunči
rindaki Brunči
ļitars Brunči (sieviešu)
bantaiņi Brunči ar platām svītrām
kaputs Brunči kopā ar jaku; kapata
pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja
mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1)
apmuči Brunči, lindraki
pamuļi Brunči, lindraki
rinduks Brunči, sieviešu svārki
brančuki Brunči, svārki
kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem
kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem
rosts Brunču vai bikšu augšējā, jostas daļa, apšuve
Brunejas Darusalamas Valsts Bruneja
BN Bruneja, valsts divburtu kods
BRN Bruneja, valsts trīsburtu kods
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens
Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta, atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana
brunnera Bruneras
liellapu brunera bruneru suga ("Brunnera macrophylla")
melluža Brunete, tumšmate
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
akmeņpluka Brūngana krāsa
bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem
rusla Brūngana vai dzeltena krāsa, ko iegūst no alkšņa mizas
hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte
urdains Brūngani dzeltena, oranži dzeltena nokrāsa
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu)
urdijs Brūngani dzeltens, oranži dzeltens
brūnganraibs Brūngani raibs
brūnsarkans Brūngani sarkans
ruslains Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
ruslans Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
rusls Brūngani sārti pelēks (par krāsu)
brūnans Brūngans
brūnīgs Brūngans
brūnins Brūngans
brūzgāns Brūngans
pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu
urohroms Brūngans vai dzeltens pigments, no kura atkarīga urīna krāsa
brūnīgsnējs Brūngans, ar brūnu nokrāsu
brūzgans Brūngans, sarkanbrūns
zals Brūngans, sarkanīgs
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
kosīte Brūni plankumaina vista
kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa
ķiršbrūns Brūni sarkans
paduls Brūnīgs, pelēki brūns
svukšķis Brūnkaklis
raudeve Brūnkaklis ("Aythya ferina")
raudiva Brūnkaklis ("Aythya ferina")
rauduva Brūnkaklis ("Aythya ferina")
rauduve Brūnkaklis ("Aythya ferina")
grūtspārne Brūnkaklis jeb meža pīle, mercene
raudive Brūnkaklis, mežapīle
rudkaklis Brūnkaklis, mežapīle
raudalīte Brūnkaklis, nirpīle
orobancheaceae Brūnkāšu dzimta
orobanche Brūnkātes
lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa
kapavs Brūns
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
brūndzeltens Brūns ar dzelteniem plankumiem
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu
rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi
zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu
kafijbrūns Brūns kā kafija; kafijas brūnumā; tumšbrūns
urofuscīns Brūns pigments urīnā porfirinūrijas gadījumā
hemafeīns Brūns pigments urīnā un asinīs, hematīna noārdīšanās produkts
musts Brūns vai melnīgsnējs vērsis
cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda
bēruks Brūns zirgs
bruncis Brūns zirgs
brūnis Brūns zirgs
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
phaeolepiota Brūnsardzenes
Opuntia rufida Brūnsarkanā opuncija
kalpiņš Brūnspārnu ķauķis ("Sylvia communis")
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
erebia Brūnuļi
kapavums Brūnums
sanguisorba Brūnvālītes
Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem)
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
oribatei Bruņērces
oppioidea Bruņērču grupas virskārta
polyplacophora Bruņgliemju klase
ophisaurus Bruņglodenes
dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai
kleinods Bruņinieka ķiveres rotājums
cavaliere Bruņinieks (dižciltīgo tituls)
kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais
galantuomo Bruņinieks, goda vīrs
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs
kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā)
džostra Bruņinieku divcīņa turnīrā
ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
ritterhauze Bruņinieku nams
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks
grosmeisters Bruņinieku ordeņos virsmestrs
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
pangolīns Bruņnesis
dasypus Bruņneši
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas
dasypodidae Bruņnešu dzimta
riteršafte Bruņniecība, bruņinieki
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
minnesdziesma Bruņniecības ziedu laiku neepiskā dzeja; šaurākā nozīmē šā laikmeta mīlas dzeja
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku)
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma)
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko)
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu)
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība)
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko)
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam)
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja
gop-stop Bruņota laupīšana
insurekcija Bruņota sacelšanās
insurrekcija Bruņota sacelšanās
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
kautiņš Bruņota sadursme; kauja
pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process
basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu
insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku)
kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
BS Bruņotie spēki
reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam)
bundesvērs Bruņotie spēki Vācijā
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.)
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība
novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests
remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā)
komplektēšana Bruņoto spēku papildināšana
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos
kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību
invāzija Bruņots iebrukums citā valstī; masveidīga ieceļošana
čečens Bruņots laupītājs
Bruņenes ezers Bruņu ezers Skrudalienes pagastā
homostius Bruņu zivs
bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana
kaskete Bruņucepure
tēraudcepure Bruņucepure
kaska Bruņucepure, ķivere
dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
autotanks Bruņumašīna
čerepaha Bruņurupucis
rāpucis Bruņurupucis
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
chelonia Bruņurupuči
testudinata Bruņurupuči
testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta
testudinidae Bruņurupuču jeb sauszemes bruņurupuču dzimta
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
coccodea Bruņutis
chionaspis Bruņutu apakškārtas ģints
coccus Bruņutu apakškārtas ģints
lepidosaphes Bruņutu apakškārtas ģints
parthenolecanium Bruņutu apakškārtas ģints
pseudococcus Bruņutu apakškārtas ģints
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
skafandrs Bruņuveste
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi"
noctiluca Bruņvicaiņu ģints
dinoflagellata Bruņvicaiņu kārta
dinoflagellida Bruņvicaiņu kārta
aptēsnis Brusa
bruss Brusa
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija
mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu)
broussonetia Brūsonejas
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
timbers Brusu sortiments starptautiskajā koktirdzniecībā
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks
vēģeniece Brūtes vedēja
dankaroties Brūtēties, lakstīties
brūdigans Brūtgāns
BRT Bruto reģistra tonna
brūvenis Brūvējums, darinājums
brūvmanis Brūvelis
Picea breweriana Brūvera egle
Bezdibenis Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā
Bezdibena ezers Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā
brouvēti Brūvēt
brūvāt Brūvēt
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties
brūžgāties Bruzgulēt
bružgāties Bruzgulēt
Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka
Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
brouzs Brūzis
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
bružgāt Bružāt
bružot Bružāt
bružgāties Bružāties
Pastendes parka dīķis Brūžezers Ģibuļu pagastā
brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
Pikāte Budze, Briedes pieteka
Pinte Budze, Briedes pieteka
Pintesupe Budze, Briedes pieteka
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē
briedēnieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" iedzīvotāji
Briedes Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briede" nosaukuma variants
briedupieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedupes" iedzīvotāji
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus
merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā
fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
bromobenzilcianīds C6H5CHBr CN; asaru gāze
bromacetofenons C6H5COCH2Br; asaru gāze
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK)
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi
Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants
serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids
Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
Zaleskoje ezers Čornojes ezers Brigu pagastā
Černoja ezers Čornojes ezers Brigu pagastā
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
Baurona ezera provinces parks dabas teritorija Kanādā, Britu Kolumbijas austrumu daļā, Kolumbijas kalnu rietumu daļā
kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
broncieši Dagdas novada Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji
brigenieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
bruņenieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji
bruņišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji
Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums
Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
briģinišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija
ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
brūnenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji
brieženieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km
Riudosi Dosi, upe Brazīlijā
Pačurga Drona, Briedes pieteka
Pučurga Drona, Briedes pieteka
Sautupīte Drona, Briedes pieteka
Štucele Drona, Briedes pieteka
briežnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija)
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union")
lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers
Brutulīts ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis
Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers
Mazais Ozolmuižas ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, 78,4 m vjl., platība - 17,0 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 250 m, lielākais dziļums - 3,5 m
Svētezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - <1 ha
Muļķa ezers ezers Brīvzemnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Muļķezers; Muļķu ezers
Brengūzis ezers Drustu pagastā, 172,9 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,8 km, lielākais platums - \~0,4 km; Brengūža ezers; Brenkūža ezers; Brenkūžu-Vecdrustu ezers; Vecdrustu ezers
Brenkūzis ezers Dzērbenes pagastā, platība - 1,6 ha; Bergūža ezers; Brengūža ezers; Brenkūža ezers
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
Idro ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
Bruņķītis ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
Rimšu ezers ezers Ludzas novada Brigu pagastā, platība - 4,4 ha
Brencītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers
Briežezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers
Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
Briežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Pilsētas ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 13,9 ha; Brizulas ezers; Brizules ezers
Briežezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1,4 ha; Briežu ezers
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
BAR F-1 jeb pirmās formulas komanda (angļu "British American Racing")
Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR)
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
Praimheds Galējais Antarktīdas kontinenta ziemeļu punkts Antarktīdas pussalā, Bransfīlda šaurumā
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.)
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
Bāta un Nortīstsamerseta grāfiste Lielbritānijā, Anglijas rietumos, dienvidos no Bristoles pilsētas
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi
bromapskābe HBrO, oksidē un balina
kuziks Hibrīdkālis - kāpostu ģints suga ("Brassica napus", var. "napobrassica")
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls
Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte
brantieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka
Jūga Iesala, Braslas pieteka
Jūgupe Iesala, Braslas pieteka
Skausta Iesala, Braslas pieteka
Skaustupe Iesala, Braslas pieteka
Skrausta Iesala, Braslas pieteka
Skraustupe Iesala, Braslas pieteka
Susāne Iesala, Braslas pieteka
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
Ildzenes ezers Ildzis, ezers Brocēnu pagastā
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss)
katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi
kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie
bakaīri Indiāņu cilts Brazīlijā
kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
botokudi Indiāņu cilts D Brazīlijā, valoda pieder pie geesas valodu saimes
kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas
Sipaju dumpis indiešu sacelšanās Britu Indijā 1857-59, kas sākās vietējo karavīru (sipaju) vidū
svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
IOT Indijas Okeāna Britu Teritorija, tās trīsburtu kods
bretoņu valoda indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, ko lieto gk. Bretaņas reģionā Francijā
brantēnieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Branti" iedzīvotāji
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
plūksnainā īskāje īskāju suga ("Brachypodium pinnatum")
meža īskāje īskāju suga ("Brachypodium sylvaticum")
jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum")
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans")
klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre")
parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum")
grants īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium glareosum")
Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum")
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum")
spurainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium reflexum")
strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare")
struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum")
nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum")
uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum")
samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum")
brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā
Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.)
brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Līdumnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Ciblas pagasta austrumu daļu un Briģu pagasta ziemeļu daļu
Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
YBA Jaunie britu mākslinieki (angļu "young British artists") 20. gadsimta 60.-70. gados dzimusī britu mākslinieku paaudze
senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_)
brodieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" iedzīvotāji
brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji
braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka
Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka
Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka
brūverieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens")
neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis")
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis
Tralī līcis jūras līcis Īrijas rietumu piekrastē, starp Kerrihedu ziemeļos un Brendonhedu dienvidrietumos, Kerri grāfistes rietumu daļā
Kvāmmsfjords jūras līcis Islandes rietumu daļā, Breidafjorda atzars tā dienvidaustrumos
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas
Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus
Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē
Arrē kalni kalnu grēda Francijā (_Arrée, Monts d’_), Bretaņas pussalā, augstums līdz 384 m (Menzkadors)
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
Beļanica kalnu virsotne Serbijā, Braničcevas apgabala dienvidos, augstums - 1339 m
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.)
CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation")
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
briņķenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām
kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
Bringas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
taktuālā karte karte, kurā simboli un nosaukumi atveidoti Braila rakstā, lai karti varētu izmantot vājredzīgie un aklie cilvēki
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
ātmans Klasiskajā indiešu metafizikā - Pasaules Dvēsele, kas aptver un piepilda visu materiālo pasauli, kosmiskās patības Brahmana dzirksts
Kļiši Kliši - apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā
Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kocēni Kocēnu dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
briedēnieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
brandelieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brandeļi" iedzīvotāji
Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem
rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
Konseļeira Lafajeti Konseļeirulafajeti, pilsēta Brazīlijā
bronkieši Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās
Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums
Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski
Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants
Brenciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukuma variants
Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski
Bromus riparius krasta zaķauza (tagad "Bromopsis riparia")
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
KBDP Krievijas Brīvā demokrātiskā partija
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms
Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum")
sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos
cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms
rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_)
senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_)
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
lielais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus major")
Ķīnas krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus tacsanowskius")
lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus")
bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji
Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos
Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
briti Ķeltu cilts, kas kopā ar skotiem 5. gs. p. m. ē. iekaroja Britu salas
Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
auzas Lāčauza ("Bromus")
lācenes Lāčauza ("Bromus")
tīruma lāčauza lāčauzu suga ("Bromus arvensis")
trīseņu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus briziformis ")
mainīgā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus commutatus")
Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii")
Japānas lāčauza lāčauzu suga ("Bromus japonicus")
mīkstā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis")
vēja lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis")
aszobainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus oxyodon")
ķekarainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus racemosus")
rudzu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus secalinus")
izspūrusī lāčauza lāčauzu suga ("Bromus squarrosus")
Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m
Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
musci Lapu sūnu "Bryopsida" nosaukuma sinonīms
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae")
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā
LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā
fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā
Brutens Leģendārs prūšu (senprūšu) varonis (Brutenus), kurš nodibināja prūšu reliģisko centru Rāmavu (Romuva church)
Gilsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā
Hvamsfjords Līcis Islandes ziemeļrietumu krastā, Breidifjorda austrumu daļā
triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā
Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. - Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
brodija Liliju dzimtas ģints ("Brodiaea"), dekoratīvi augi, piemēroti ziedu griešanai
blankaskrodznieki Limbažu novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
buivieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Buiva" iedzīvotāji
Ozolu stacija Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" nosaukuma variants
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
brancieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
brīdadzieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" iedzīvotāji
Brīdags Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants
Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
brīslieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brīsla" iedzīvotāji
Brīsla Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brisla" nosaukuma variants
Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Brenta Londonas administratīvais rajons ("Brent")
Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
Jučeva Ludzas novada Brigu pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" neprecīzs nosaukuma variants
Bleideļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukuma variants
Bleideli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukums latgaliski
brigānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" (rakstos - "Briģi") iedzīvotāji
Briģi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants
Dylāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski
jaunslobodkieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" iedzīvotāji
Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski
Jerčeva Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jerčova" neprecīzs nosaukuma variants
jučevieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jučeva" iedzīvotāji
klišānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Kliši" iedzīvotāji
kļišānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Kliši" iedzīvotāji
Kanagoļci Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Konogoļci" nosaukuma variants
Lielā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants
Lielie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants
Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski
Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski
Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski
Mieržova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Meržova" nosaukuma variants
nivnikieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Nivniki" iedzīvotāji
apalieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji
opolieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji
Opoļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" kļūdains nosaukuma variants
Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski
pikovieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pikova" iedzīvotāji
Pizāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" kļūdains nosaukuma variants
poddubieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" iedzīvotāji
Poddube Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Poddubje" nosaukuma variants
podupieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Podupe" iedzīvotāji
Papsuiki Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Popsuiki" nosaukuma variants
Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
reikānieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Reiki" iedzīvotāji
Skriņi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Skrini" nosaukuma variants
bradaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji
bradaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji
Bradaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Bradaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
Brodaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants
brodaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji
brodaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji
Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants
Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem
koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta
psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji
zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos
Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā
Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā
Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā
Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā
Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā
Dikļupe Mazbriede - Briedes pieteka
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinapis nigra melnās sinepes "Brassica nigra" nosaukuma sinonīms
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski
Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski
bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa
kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās
Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
reiss Monēta Portugālē līdz 1911. g. un Brazīlijā līdz 1942. g.
Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
Mukažaji Mukažai, upe Brazīlijā
Muļķezers Muļķa ezers Brīvzemnieku pagastā
Muļķu ezers Muļķa ezers Brīvzemnieku pagastā
Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē
Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus
īstaustekleņi Mušveidīgie ("Brachycera")
alamanda Mūžzaļu Brazīlijas augu ģints ("Allamanda")
favela Nabadzīgu mājokļu, būdiņu rajons Brazīlijas pilsētās; graustu rajons
brazīlieši Nācija, Brazīlijas pamatiedzīvotāji, runā portugāļu valodā, ticīgie - katoļi
Arktikas Vārtu nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Gates of the Arctic National Park & Preserve_), aizsargā Brūksas grēdas daļas Aļaskas ziemeļos un ir vistālāk ziemeļos esošais nacionālais parks ASV, tā teritorija pilnībā atrodas uz ziemeļiem no polārā loka; platība - 34287 km^2^
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži
brovālija Nakteņu dzimtas ģints ("Browallia"), dekoratīvi augi ar pulkstenītēm līdzīgiem ziediem
brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas
petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
kruzeiro Naudas pamatvienība Brazīlijā 1942.-1986. g., vienāda ar 100 sentavo
kruzado Naudas pamatvienība Brazīlijā 1986.-1990. g.
reāls Naudas vienība Brazīlijā
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.)
Flateja neliela sala Breidafjordā, Islandes rietumos
Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi
brušvītnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Brušvīti" iedzīvotāji
briežciemnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
Bruklina Ņujorkas administratīvais rajons ("Brooklyn"), Longailendas salā, platība - 180 kvadrātkilometru, 2636700 iedzīvotāju (2015. g.)
obrāliespiedums O. Brandstetera izgudrots paņēmiens iespiedumus un zīmējumus fotogrāfiski pārvest uz iespiežamām plāksnēm
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele
bracēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Braki" iedzīvotāji
Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku
Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
Alre Orē, pilsēta Francijā, Bretaņā, tās nosaukums bretoņu valodā
Beleima ostas pilsēta Amazones deltā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena, Para
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
Ozasku Ozašku, pilsēta Brazīlijā
Ozolezeri Ozolmuižas ezeri Brīvzemnieku pagastā
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā
brancenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" iedzīvotāji
briņķenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju
Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja
Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu
Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja
Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas
izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu
Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
Paranapanema Paranapaneima - upe Brazīlijā
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
blusenes Parastā trīsene ("Briza media")
blusiņa Parastā trīsene ("Briza media")
blusīna Parastā trīsene ("Briza media")
blusiņas Parastā trīsene ("Briza media")
drebekļa Parastā trīsene ("Briza media")
drebekļi Parastā trīsene ("Briza media")
drebēkļi Parastā trīsene ("Briza media")
drebeklis Parastā trīsene ("Briza media")
drebēklis Parastā trīsene ("Briza media")
drebuliņi Parastā trīsene ("Briza media")
drebulis Parastā trīsene ("Briza media")
drebulīši Parastā trīsene ("Briza media")
drudžazāle Parastā trīsene ("Briza media")
drudzene Parastā trīsene ("Briza media")
graudzāles Parastā trīsene ("Briza media")
kaņepe Parastā trīsene ("Briza media")
kaņepīte Parastā trīsene ("Briza media")
lāčauza Parastā trīsene ("Briza media")
mūsiņas Parastā trīsene ("Briza media")
sirsniņas Parastā trīsene ("Briza media")
trīceklīši Parastā trīsene ("Briza media")
trīcene Parastā trīsene ("Briza media")
trīculītis Parastā trīsene ("Briza media")
trīsenīte Parastā trīsene ("Briza media")
trīsulis Parastā trīsene ("Briza media")
vanagputraimi Parastā trīsene ("Briza media")
vanagvizuļi Parastā trīsene ("Briza media")
vārnputraimi Parastā trīsene ("Briza media")
vējauzas Parastā trīsene ("Briza media")
vējkaņepīte Parastā trīsene ("Briza media")
vizuļi Parastā trīsene ("Briza media")
vizuliņi Parastā trīsene ("Briza media")
vizuliņš Parastā trīsene ("Briza media")
vizulis Parastā trīsene ("Briza media")
vizulīši Parastā trīsene ("Briza media")
vizulītes Parastā trīsene ("Briza media")
zaķauzeņas Parastā trīsene ("Briza media")
zosauzas Parastā trīsene ("Briza media")
zvārgulītis Parastā trīsene ("Briza media")
zvirksnis Parastā trīsene ("Briza media")
trīsene parastā trīsene (“Briza media”)
Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms
Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
Portoalegres parodija parodiju suga ("Parodia alacriportana", senāk "Brasilparodia alacriportana")
Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ")
aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā
Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
Pasu Fundu Pasufundu, pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo")
brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella"
Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m
Paulu Paulu Afonsu ūdenskritums - Pauluafonsu ūdenskritums Brazīlijā
Paužas ezers Paužezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
Paužu ezers Paužezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.)
pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais
Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
Pernambuka Pernambuku, štats Brazīlijā
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā
Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs
Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bredforda pilsēta ASV (_Bradford_), Pensilvānijas štata ziemeļrietumos, <10000 iedzīvotāju (2016. g.)
Breintrī pilsēta ASV (_Braintree_), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Breidentona pilsēta ASV ("Bradenton"), Floridas štatā, 52700 iedzīvotāju (2014. g.)
Breinerda pilsēta ASV ("Brainerd"), Minesotas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Brendona pilsēta ASV ("Brandon"), Floridas štatā, 103500 iedzīvotāju (2010. g.)
Brendona pilsēta ASV ("Brandon"), Misisipi štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bratlboro pilsēta ASV ("Brattleboro"), Vērmontas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Broli pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bremertona pilsēta ASV ("Bremerton"), Vašingtonas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Brenema pilsēta ASV ("Brenham"), Teksasas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Braiana pilsēta ASV ("Bryan"), Teksasas štatā, 80900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžtona pilsēta ASV ("Bridgeton"), Misūri štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžtona pilsēta ASV ("Bridgeton"), Ņūdžersijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžtauna pilsēta ASV ("Bridgetowv"), Ohaio štatā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Brigemsitija pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Braitona pilsēta ASV ("Brighton"), Kolorādo štatā, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Konnektikutas štatā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Rodailendas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Tenesī štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Virdžīnijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Broktona pilsēta ASV ("Brockton"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.)
Brokenerova pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda pilsēta ASV ("Brookfield"), Ilinoisas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda pilsēta ASV ("Brookfield"), Viskonsinas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukheivena pilsēta ASV ("Brookhaven"), Džordžijas štatā, 51000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukheivena pilsēta ASV ("Brookhaven"), Misisipi štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukingsa pilsēta ASV ("Brookings"), Dienviddakotas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Braunsmilza pilsēta ASV ("Browns Mills"), Ņūdžersijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.)
Braunsvila pilsēta ASV ("Brownsville"), Floridas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.)
Braunsvila pilsēta ASV ("Brownsville"), Teksasas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.)
Braunsvila pilsēta ASV ("Brownsville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braunvuda pilsēta ASV ("Brownwood"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bransvika pilsēta ASV ("Brunswick"), Džordžijas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bransvika pilsēta ASV ("Brunswick"), Ohaio štatā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Longbrānča pilsēta ASV ("Long Branch"), Ņūdžersijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūbraunfelsa pilsēta ASV ("New Braunfels"), Teksasas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūbritena pilsēta ASV ("New Britain"), Konnektikutas štatā, 72800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūbransvika pilsēta ASV ("New Brunswick"), Ņūdžersijas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortbrānča pilsēta ASV ("North Branch"), Minesotas štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžporta pilsēta ASV, Konektikutas štatā ("Bridgeport"), Atlantijas okeāna Longailendas šauruma piekrastē, 147600 iedzīvotāju (2016. g.)
Brokenhila pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūvumba pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.)
Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.)
Brisbena pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta
Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Leitha"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunava pilsēta Austrijas ziemeļrietumos (_Braunau am Inn_), Augšaustrijas federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Davidharadoka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
Ļahaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Malarita pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjelaazjorska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mikaševiči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Žabinka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hancaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Drahičina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščučina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivanava pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Baranaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 168200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pružani pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kosava pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivaceviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivaseviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luņiņeca pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Visokaje pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamjaņeca pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stoļina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Goriņas krastos, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjaroza pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
Pinska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
Maimansinha pilsēta Bangladešā ("Mymensingh"), Bramaputras labajā krastā, 225800 iedzīvotāju (2001. g.)
Barisāla pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Anderlehta pilsēta Beļģijā (_Anderlecht_), Flandrijā, Flāmu Brabantē, Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
Shārbēka pilsēta Beļģijā (_Schaerbeek_), Briseles ziemeļaustrumu daļa (piepilsēta), 127500 iedzīvotāju (2011. g.)
Diste pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.)
Landene pilsēta Beļģijā ("Landen"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēvena pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.)
Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Brige pilsēta Beļģijā (flāmu val. "Brugge", fr. "Bruges"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provinces administratīvais centrs, 117200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brē pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šerpenhovela-Zihema pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilvorde pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ženapa pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Žoduāna pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivele pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vavra pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Baže pilsēta Brazīliā, Riugrandi du Sula štata dienvidu daļā
Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.)
Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos
Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
Akopiara pilsēta Brazīlijā (_Acopiara_), Searas štatā
Akrelandija pilsēta Brazīlijā (_Acrelândia_), Akri štata austrumos
Akreuna pilsēta Brazīlijā (_Acreūna_), Gojasas štatā
Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
Afogadosa da Ingazeira pilsēta Brazīlijā (_Afogados da Ingazeira_), Pernambuku štatā
Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos
Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā
Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā
Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā
Agvasformozasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Formosas_), Minasžeraisas štata austrumu daļā
Agvaslindasa de Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Lindas de Goiás_), Gojasas štatā pie federālā distrikta rietumu robežas
Aimoresa pilsēta Brazīlijā (_Aimorés_), Minasžeraisas štata austrumos
Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos
Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā
Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā
Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā
Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā
Alenkera pilsēta Brazīlijā (_Alenquer_), Paras štatā
Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā
Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā
Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā
Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā
Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā
Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā
Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altuparaizu di Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso de Goiás_), Gojasas štata ziemeļu daļā
Altuparaizu pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso_), Rondonijas štatā
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altusa pilsēta Brazīlijā (_Altos_), Pjaui štatā
Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā
Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā
Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos
Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā
Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā
Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos
Amaranti du Maranjauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maranjaunas štata rietumu daļā
Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā
Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā
Anamana pilsēta Brazīlijā (_Anamā_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā
Anamoina pilsēta Brazīlijā (_Anamoim_), Amazonasas štata ziemeļos
Ananasa pilsēta Brazīlijā (_Ananás_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Andrelandija pilsēta Brazīlijā (_Andrelándia_), Minasžeraisas štatā
Angra duš Reiša pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā
Anori pilsēta Brazīlijā (_Anori_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā
Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā
Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā
Apukarana pilsēta Brazīlijā (_Apucarana_), Paranas štatā
Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā
Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā
Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā
Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos
Arakruša pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā
Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos
Arasuai pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā
Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos
Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos
Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā
Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā
Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā
Arapongasa pilsēta Brazīlijā (_Arapongas_), Paranas štatā
Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā
Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos
Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.)
Araraša pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos
Araruama pilsēta Brazīlijā (_Araruama_), Riodežaneiro štatā
Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā
Arkuša pilsēta Brazīlijā (_Arcos_), Minasžeraisas štatā
Arkoverdi pilsēta Brazīlijā (_Arcoverde_), Pernambuku štatā
Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā
Arinusa pilsēta Brazīlijā (_Arinos_), Minasžeraisas štata ziemeļrietumu daļā
Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.)
Arikemisa pilsēta Brazīlijā (_Ariquemes_), Rondonijas štatā
Armasauna dus Buzjusa pilsēta Brazīlijā (_Armação dos Búzios_), Riodežaneiro štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā
Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos
Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos
Aruanana pilsēta Brazīlijā (_Aruanā_), Gojasas štata rietumos
Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos
Asisšatobriāna pilsēta Brazīlijā (_Assis Chateaubriand_), Paranas štata rietumos
Asiša pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā
Atibaja pilsēta Brazīlijā (_Atibaia_), Sanpaulu štatā
Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos
Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā
Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
Avare pilsēta Brazīlijā (_Avaré_), Sanpaulu štatā
Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā
Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā
Babasulandija pilsēta Brazīlijā (_Babaçulândia_), Tokantinsas štata ziemeļaustrumos, Tokantinsas upes kreisajā krastā
Badažosa pilsēta Brazīlijā (_Badajos_), Amazonasas štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Pjorini krastā
Anapolisa pilsēta Brazīlijā ("Anapolis"), Gojasas štatā, Brazīljas plakankalnē 970 m vjl., 362000 iedzīvotāju (2014. g.)
Blumenava pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.)
Boavista pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
Kampinagrandi pilsēta Brazīlijā ("Campina Grande"), Paraibas štatā, 355000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kampugrandi pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kanoasa pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.)
Karuara pilsēta Brazīlijā ("Caruaru"), Pernambuku štata rietumu daļā, Borboremas plato, 278000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kašiasa du Sula pilsēta Brazīlijā ("Caxias do Sul"), Riugrandi du Sulas štatā, 474900 iedzīvotāju (2015. g.)
Konseļeirulafajeti pilsēta Brazīlijā ("Conselheiro Lafaiete"), Minasžeraisas štatā 931 m vjl., 126400 iedzīvotāju (2016. g.)
Korumba pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
Diamantina pilsēta Brazīlijā ("Diamantina"), Minasžeraisas štatā, Espiņasas grēdās, 1130 m vjl., 45000 iedzīvotāju (2007. g.)
Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.)
Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.)
Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.)
Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
Iļeusa pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.)
Itabira pilsēta Brazīlijā ("Itabira"), Minasžeraisas štatā, 118500 iedzīvotāju (2015. g.)
Itabuna pilsēta Brazīlijā ("Itabuna"), Baijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 199700 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuaunpesoa pilsēta Brazīlijā ("Joāo Pessoa"), Paraibas štata administratīvais centrs, 801700 iedzīvotāju (2016. g.)
Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.)
Žundiai pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lažisa pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.)
Limeira pilsēta Brazīlijā ("Limeira"), Sanpaulu štatā, 296400 iedzīvotāju (2015. g.)
Manausa pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.)
Marilija pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.)
Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nilopolisa pilsēta Brazīlijā ("Nilopolis"), Riodežaneiro piepilsēta, 102200 iedzīvotāju (2011. g.)
Olinda pilsēta Brazīlijā ("Olinda"), Pernambuku štatā, Atlantijas okeāna krastā, 389500 iedzīvotāju (2015. g.)
Pakaraima pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Palmasa pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasufundu pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo"), Riugrandi du Sulas štatā, 179600 iedzīvotāju (2010. g.)
Pelotasa pilsēta Brazīlijā ("Pelotas"), Riugrandi du Sula štatā, 306200 iedzīvotāju (2010. g.)
Petropolisa pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.)
Pirasikaba pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.)
Pontagrosa pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.)
Portuveļu pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.)
Riuklaru pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.)
Riunegru pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju
Santamarija pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.)
Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.)
Teofiluotoni pilsēta Brazīlijā ("Teifilo Otoni"), Minasžeraisas štatā, 105600 iedzīvotāju (2010. g.)
Uberaba pilsēta Brazīlijā ("Uberaba"), Minasžereisas štatā, 289400 iedzīvotāju (2010.g.)
Uberlandija pilsēta Brazīlijā ("Uberlandia"), Minasžereisas štatā, 584100 iedzīvotāju (2010.g.)
Vitorija pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.)
Voltaredonda pilsēta Brazīlijā ("Volta Redonda"), Riodežaneiro štatā, 259800 iedzīvotāju (2009. g.)
Kuritiba pilsēta Brazīlijā (port. val. "Curitiba"), Kubatanas plato 908 m vjl., Paranas štata administratīvais centrs, 1797000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Gojanija pilsēta Brazīlijā (port. val. "Goiania"), Gojasas štata administratīvais centrs, 750 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju, 2 universitātes (dib. 1959. un 1964. g.)
Riubranku pilsēta Brazīlijā (port. val. "Rio Branco"), Akri štata administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.)
Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
Balbina pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā
Bendžaminkonstanta pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones pietekas Žavari labajā krastā
Barselusa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štatā, Riunegru upes labajā krastā
Bara du Šosa pilsēta Brazīlijā, Baijas štata dienvidaustrumu daļā
Bareirasa pilsēta Brazīlijā, Baijas štata rietumu daļā
Bara pilsēta Brazīlijā, Baijas štatā, pie Riugrandi ietekas Sanfransisku
Sabara pilsēta Brazīlijā, Belu Orizonti ziemeļaustrumu piepilsēta, \~10000 iedzīvotāju
Bara di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Espiritu Santu štatā
Alvorada du Nortis pilsēta Brazīlijā, Gojasas štata ziemeļaustrumos
Belavista pilsēta Brazīlijā, Magurosu du Sula štata dienvidrietumu daļā
Balsasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā
Bareiriņasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štata ziemeļaustrumu daļā
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Batagvasu pilsēta Brazīlijā, Matugaru du Sula štata rietumu daļā, Aņandui upes krastā
Bandeirantisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā
Bara du Bugrisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā
Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
Apiakasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata ziemeļos
Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā
Bambui pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā
Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Baišugvandu pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata austrumos
Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos
Barbasena pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidu daļā
Barozu pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidu daļā
Ipatinga pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, 237000 iedzīvotāju (2007. g.)
Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.)
Maringa pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, 321000 iedzīvotāju (2007. g.)
Londrina pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, 483000 iedzīvotāju (2007. g.)
Paranagva pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, Paragvajas brīvosta Atlantijas okeāna krastā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
Anapu pilsēta Brazīlijā, Paras štatā
Belena pilsēta Brazīlijā, Paras štata administratīvais centrs, Maražo līča dienvidrietumu piekrastē
Barkarena pilsēta Brazīlijā, Paras štata austrumu daļā
Bannaša pilsēta Brazīlijā, Paras štata dienvidaustrumu daļā
Beltera pilsēta Brazīlijā, Paras štata rietumu daļā, Tapažosas labajā krastā, netālu no tās ietekas Amazonē
Bau pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Kurvas labajā krastā
Bajauna pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Tokantinsas krastos
Aveiru pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Topažosas labajā krastā
Belužardina pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štata austrumu daļā
Belena di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štatā, Sanfransisku upes kreisajā krastā
Terezina pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata administratīvais centrs, 737000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baišagrandi duRibeiru pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata rietumu daļā
Barasa pilsēta Brazīlijā, Pjaui štata ziemeļu daļā
Nova Igvasa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro piepilsēta, 787600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bara du Pirai pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā
Sanžuana di Meriti pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, 234300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sangonsala pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Gvanabaras līča austrumu krastā, 337300 iedzīvotāju (2010. g.)
Baramansa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Paraibas labajā krastā, 179000 iedzīvotāju (2013. g.)
Belfordrošu pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, Riodežaneiro ziemeļrietumu piepilsēta
Bentugonsalvisa pilsēta Brazīlijā, Riugrandi du Sula štatā
Barabonita pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
Bariri pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
Bebedoru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
Bauru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.)
Batataisa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļaustrumu daļā
Baretusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļu daļā
Sankarlusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 222000 iedzīvotāju (2012. g.)
Taubate pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 232000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ribeiraunpretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 545000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sorokaba pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 551000 iedzīvotāju (2007. g.)
Santuandrē pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 668000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ozašku pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 701000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kubatana pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tubarauna pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.)
Aliansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štatā
Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
Barolandija pilsēta Brazīlijā, Tokantisas štatā
Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kampinasa pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju
Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Orupreta pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanvisenti pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.)
Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.)
Portualegri pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju
Masejo pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio
Natala pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.)
Resifi pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Salvadora pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Parnaiba pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju
Normandija pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Roraimas štatā pie Gajānas robežas, \~2300 iedzīvotāju, pašvaldības centrs
Makapa pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.)
Niteroja pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bara du Korda pilsēta Brazīlujā, Maraņaunas štatā
Červenbrjaga pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
Austerlica pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku
Brīle pilsēta Dānijā ("Brylle"), Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Brakpana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lanjona pilsēta Francijā (_Lannion_; _Lannuon_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Burganbresa pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Brīvlagaijāra pilsēta Francijā ("Brive-la-Gaillarde"), Limuzēnas reģiona Korēzas departamentā, Korēzas upes krastā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Brona pilsēta Francijā ("Bron"), Ronas reģiona Ronas-Alpu departamentā, 38700 iedzīvotāju (2010. g.)
Brinuā pilsēta Francijā ("Brunoy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lanestē pilsēta Francijā ("Lanester"), Bretaņas reģiona Morbiāna departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorjāna pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kempēra pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.)
Renna pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruasī pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjūsianbrī pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vāna pilsēta Francijā ("Vannes"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.)
Senbrijē pilsēta Francijā (franču: _Saint-Brieuc_; bretoņu: _Sant-Brieg_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bēndebretaņa pilsēta Francijā, Bretaņas austrumos, Ila un Vilēna departamenta dienvidu daļā
Atebubu pilsēta Ganā (_Atebubu_), Brongahafo reģionā
Bečema pilsēta Ganā, Brongahafo reģiona dienvidaustrumu daļā
Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rourkela pilsēta Indijas austrumos (_Raurkela_), Orisas štata ziemeļos, Brahmani krastos, 536500 iedzīvotāju (2016. g.)
Kolkata pilsēta Indijas austrumos, osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4487000 iedzīvotāju (2013. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta
Breja pilsēta Īrijā (_Bray_), Viklovas grāfistē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.); Brēhūla
Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bruniko pilsēta Itālijā (_Brunico_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezāno Maderno pilsēta Itālijā (_Cesano Maderno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dezio pilsēta Itālijā (_Desio_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džusāno pilsēta Itālijā (_Giussano_), Lombardijas reģiona Noncas un Briancas provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monca pilsēta Itālijā (_Monza_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 120500 iedzīvotāju (2014. g.)
Serenjo pilsēta Itālijā (_Seregno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vimerkate pilsēta Itālijā (_Vimercate_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjolo Mella pilsēta Itālijā ("Bagnolo Mella"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bra pilsēta Itālijā ("Bra"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bračāno pilsēta Itālijā ("Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bračiljāno pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bregance pilsēta Itālijā ("Breganze"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bresanone pilsēta Itālijā ("Bressanone"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bronte pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Brugērio pilsēta Itālijā ("Brugherio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Karate Brianca pilsēta Itālijā ("Carate Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Karovinjo pilsēta Itālijā ("Carovigno"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjari pilsēta Itālijā ("Chiari"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čisternīno pilsēta Itālijā ("Cisternino"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Konkorečo pilsēta Itālijā ("Concorezzo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dezencāno del Garda pilsēta Itālijā ("Desenzano del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fazāno pilsēta Itālijā ("Fasano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gedi pilsēta Itālijā ("Ghedi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Latiāno pilsēta Itālijā ("Latiano"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lisone pilsēta Itālijā ("Lissone"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonato del Garda pilsēta Itālijā ("Lonato del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lumecāne pilsēta Itālijā ("Lumezzane"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Manerbio pilsēta Itālijā ("Manerbio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meda pilsēta Itālijā ("Meda"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezanje pilsēta Itālijā ("Mesagne"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montikjari pilsēta Itālijā ("Montichiari"), Brešas reģiona Lombardijas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mudžo pilsēta Itālijā ("Muggio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Orija pilsēta Itālijā ("Oria"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ordzinuovi pilsēta Itālijā ("Orzinuovi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostuni pilsēta Itālijā ("Ostuni"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Palacolo sull’Oglio pilsēta Itālijā ("Palazzolo sul'Oglio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevezo pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Travaljato pilsēta Itālijā ("Travagliato"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Varedo pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Salo pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Darfo Boario Terme pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rovato pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Breša pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona un Brešas provinces administratīvais centrs, 188600 iedzīvotāju (2014. g.)
Brindizi pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.)
Anahimsfleta pilsēta Kanādā (_Anahim ’s Flat_), Britu Kolumbijas provincē
Anahimleika pilsēta Kanādā (_Anahim Lake_), Britu Kolumbijas provincē
Atlina pilsēta Kanādā (_Atlin_), Britu Kolumbijas ziemeļrietumu daļā, Atlina ezera austrumu krastā
Brantforda pilsēta Kanādā ("Brantford"), Ontārio provincē, osta Grandas (ietek Ēri ezerā) krastos, 93600 iedzīvotāju (2011. g.)
Braitona pilsēta Kanādā ("Brighton"), Ontārio provincē, Ontārio ezera piekrastē, <10000 iedzīvotāju
Kitimata pilsēta Kanādā ("Kitimat"), Britu Kolumbijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Prinsdžordža pilsēta Kanādā ("Prince George"), Britu Kolumbijā, Freizeres krastos, 74000 iedzīvotāju (2016. g.)
Prinsruperta pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Ričmonda pilsēta Kanādā ("Richmond"), Britu Kolumbijā, Vankūveras piepilsēta, 174500 iedzīvotāju (2006. g.)
Treila pilsēta Kanādā ("Trail"), Britu Kolumbijā, Kolumbijas krastos, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Viktorija pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.)
Belabela pilsēta Kanādā, Britu Kolumbijā, Klusā okeāna piekrastē
Barjēra pilsēta Kanādā, Britu Kolumbijas provincē, Norttompsonas upes krastā
Vankūvera pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
Brjanska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.)
Karačeva pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā austrumos, Sņežetas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trubčevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlinka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Žukovka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fokina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Seļca pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Staroduba pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Uņeča pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Djatjkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novozibkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mgļina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Suraža pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas krastos, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Počepa pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Sudostas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļinci pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šigadze pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence
Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē
Bredforda pilsēta Lielbritānijā (_Bradford_), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.)
Breintrī pilsēta Lielbritānijā (_Braintree_), Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļdaļā
Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos
Beri pilsēta Lielbritānijā ("Barry"), Velsā, osta Bristoles līča krastā, apdzīvota vieta kopš VII gs.
Braitona pilsēta Lielbritānijā ("Brighton"), Anglijā, Lamanša piekrastē, Īstsaseksas grāfistes administratīvais centrs, 138200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kārdifa pilsēta Lielbritānijā ("Cardif"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 346100 iedzīvotāju (2011. g.)
Hova pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu
Porttolbota pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.)
Svonzi pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 172200 iedzīvotāju (2005. g.); Ābertau
Vestbromviča pilsēta Lielbritānijā ("West Bromwich"), Anglijā, Vestmidledsas grāfistes administratīvais centrs, 75400 iedzīvotāju (2011. g.)
Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bāta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā (_Bath_), dienvidaustrumos no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bristole pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
Lipčani pilsēta Moldovā, Bričenu rajonā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
Bredevorta pilsēta Nīderlandē ("Bredevoort"), Gelderlandes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Breskensa pilsēta Nīderlandē ("Breskens"), Zēlandes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Breikelena pilsēta Nīderlandē ("Breukelen"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Brīle pilsēta Nīderlandē ("Brielle"), Dienvidholandes provincē, 16350 iedzīvotāju (2014. g.)
Brūka Vaterlandē pilsēta Nīderlandē ("Broek in Waterland"), Ziemeļholandes provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Brūka Langedeikā pilsēta Nīderlandē ("Broek op Langedijk"), Ziemeļholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Brūkhīzenvorsta pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Brūvershavene pilsēta Nīderlandē ("Brouwershaven"), Zēlandes provincē, 1420 iedzīvotāju (2014. g.)
Brīnise pilsēta Nīderlandē ("Bruinisse"), Zēlandes provincē, 4070 iedzīvotāju (2014. g.)
Brimene pilsēta Nīderlandē ("Brummen"), Gelderlandes provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brinsima pilsēta Nīderlandē ("Brunssum"), Limburgas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
Bidgošča pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.)
Barseluša pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.)
Bragansa pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.)
Koviļana pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ešpozendi pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.)
Fafi pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.)
Gimarainša pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.)
Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mirandela pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vizela pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.)
Belmonte pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabala ziemeļos, Ēštrelas kalnu piekājē
Fundauna pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Braga pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.)
Viktorija pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Rišnova pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kodlja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Zernešti pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sečele pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu
Gimbava pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Predjala pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Rupja pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Janka pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Feureja pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.)
Insureceja pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kostolaca pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kučeva pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.)
Petrovaca pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.)
Požarevaca pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.)
Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.)
Stupava pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
Malacki pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
Seneca pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.)
Pezinoka pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
Modra pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
Brežice pilsēta Slovēnijā ("Brežice"), Lejassavas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Brēmgartene pilsēta Šveicē (_Bremgarten_), Ārgavas kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruga pilsēta Šveicē (_Brugg_), Ārgavas kantonā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Briga-Glīza pilsēta Šveicē ("Brig-Glis"), Valē kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bursa pilsēta Turcijas ziemeļrietumos (_Bursa_), ila administratīvais centrs, 1704000 iedzīvotāju (2013. g.); Brusa
Angerminde pilsēta Vācijā (_Angermünde_), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Brāke pilsēta Vācijā (_Brake_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēmene pilsēta Vācijā (_Bremen_), Vēzeres upes krastos, 100 km no Ziemeļjūras, 547360 iedzīvotāju (2009. g.), otra lielākā Vācijas osta
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
Brēmerferde pilsēta Vācijā (_Bremervörde_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.)
Altlandsberga pilsēta Vācijā ("Altlandsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbelcīga pilsēta Vācijā ("Bad Belzig"), Brandenburgas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbramštete pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbreiziga pilsēta Vācijā ("Bad Breisig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfreienvalde pilsēta Vācijā ("Bad Freienwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlībenverda pilsēta Vācijā ("Bad Liebenwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvilsnaka pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbrikenava pilsēta Vācijā ("Bade Brückenau"), Bavārijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāruta/Marka pilsēta Vācijā ("Baruth/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bēlica pilsēta Vācijā ("Beelitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bēskova pilsēta Vācijā ("Beeskow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bernava pilsēta Vācijā ("Bernau"), Brandenburgas federālajā zemē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīzentāle pilsēta Vācijā ("Biesenthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Brakenheima pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brākele pilsēta Vācijā ("Brakel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bramštete pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Branda-Erbisdorfa pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Brandenburga pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brandisa pilsēta Vācijā ("Brandis"), Saksijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Braubaha pilsēta Vācijā ("Braubach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunfelse pilsēta Vācijā ("Braunfels"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunlāge pilsēta Vācijā ("Braunlage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunlingene pilsēta Vācijā ("Bräunlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunsbedra pilsēta Vācijā ("Braunsbedra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013.g.)
Braunšveiga pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.)
Brekerfelde pilsēta Vācijā ("Breckerfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Breisaha pilsēta Vācijā ("Breisach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bretene pilsēta Vācijā ("Bretten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Breiburga pilsēta Vācijā ("Breuberg"), Hesenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Brilona pilsēta Vācijā ("Brilon"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.)
Broterode-Trūzetāle pilsēta Vācijā ("Brotterode-Trusetal"), Tīringenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruhkēbele pilsēta Vācijā ("Bruchköbel"), Hesenes federālajā zemē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruksāle pilsēta Vācijā ("Bruchsal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42900 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīka pilsēta Vācijā ("Brück"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīele pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
Brugštargarde pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīle pilsēta Vācijā ("Brühl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīsova pilsēta Vācijā ("Brüssow"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bukova pilsēta Vācijā ("Buckow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalava pilsēta Vācijā ("Calau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotbusa pilsēta Vācijā ("Cottbus"), Brandenburgas federālajā zemē, 99900 iedzīvotāju (2013. g.)
Dahme pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doberlūga-Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dēberne pilsēta Vācijā ("Doebern"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Drebkava pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēbersvalde pilsēta Vācijā ("Eberswalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizenhitenštate pilsēta Vācijā ("Eisenhuettenstadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 27200 iedzīvotāju (2013. g.)
Elsterverda pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Erknere pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenberga pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Falkenzē pilsēta Vācijā ("Falkensee"), Brandenburgas federālajā zemē, 41300 iedzīvotāju (2013. g.)
Finstervalde pilsēta Vācijā ("Finsterwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīsaka pilsēta Vācijā ("Friesack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenberga pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenvalde pilsēta Vācijā ("Fuerstenwalde am Spree"), Branderburgas federālās zemes austrumu daļā, 32900 iedzīvotāju (2008. g.)
Gārca pilsēta Vācijā ("Gartz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gīngene pilsēta Vācijā ("Giengen an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Golsene pilsēta Vācijā ("Golssen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Granzē pilsēta Vācijā ("Gransee"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosrāshene pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gūbene pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina
Hāfelzē pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenheima pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hennigsdorfa pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Joahimštāle pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jīterboga pilsēta Vācijā ("Jueterbog"), Brandenburgas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kecīne pilsēta Vācijā ("Ketzin"), Brandenburgas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīrica pilsēta Vācijā ("Kyritz"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigsvusterhauzene pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kremmene pilsēta Vācijā ("Kremmen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauhammere pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēbuza pilsēta Vācijā ("Lebus"), Brandenburgas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.)
Lencene pilsēta Vācijā ("Lenzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2250 iedzīvotāju (2013. g.)
Līhene pilsēta Vācijā ("Lychen"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lībenvalde pilsēta Vācijā ("Liebenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Līberoze pilsēta Vācijā ("Lieberose"), Brandenburgas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindova pilsēta Vācijā ("Lindow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lūkava pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukenvalde pilsēta Vācijā ("Luckenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lūdvigsfelde pilsēta Vācijā ("Ludwigsfelde"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Libene pilsēta Vācijā ("Luebben"), Brandenburgas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Libenava pilsēta Vācijā ("Luebbenau"), Brandenburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.); Lubņova
Merkišbuholca pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.)
Mejenburga pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mitenvalde pilsēta Vācijā ("Mittenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlberga pilsēta Vācijā ("Muehlberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Millroze pilsēta Vācijā ("Muellrose"), Brandenburgas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Minheberga pilsēta Vācijā ("Muencheberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nauene pilsēta Vācijā ("Nauen"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neirupīne pilsēta Vācijā ("Neuruppin"), Brandenburgas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīmegka pilsēta Vācijā ("Niemegk"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberharca pilsēta Vācijā ("Oberharz am Brocken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Oderberga pilsēta Vācijā ("Oderberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
Oranienburga pilsēta Vācijā ("Oranienburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 42000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortrande pilsēta Vācijā ("Ortrand"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Peica pilsēta Vācijā ("Peitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Perleberga pilsēta Vācijā ("Perleberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Potsdama pilsēta Vācijā ("Potsdam"), Brandenburgas federālajā zemē, 159500 iedzīvotāju (2013. g.)
Premnica pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prenclava pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pricvalka pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Putlica pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.)
Rātenova pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēgisa-Breitingene pilsēta Vācijā ("Regis-Breitingen"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinsberga pilsēta Vācijā ("Rheinsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīnova pilsēta Vācijā ("Rhinow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruhlande pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zanderdorfa-Brehna pilsēta Vācijā ("Sandersdorf-Brehna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlībene pilsēta Vācijā ("Schlieben"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēnevalde pilsēta Vācijā ("Schoenewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcheide pilsēta Vācijā ("Schwarzheide"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Švēte pilsēta Vācijā ("Schwedt"), Brandenburgas federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēlova pilsēta Vācijā ("Seelow"), Brandenburgas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zenftenberga pilsēta Vācijā ("Senftenberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Zonnevalde pilsēta Vācijā ("Sonnewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Špremberga pilsēta Vācijā ("Spremberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štorkova pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrausberga pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Teltova pilsēta Vācijā ("Teltow"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Templina pilsēta Vācijā ("Templin"), Brandenburgas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Teipica pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebīne pilsēta Vācijā ("Trebbin"), Brandenburgas federālajā zemē, 9250 iedzīvotāju (2013. g.)
Treienbrīcene pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ībigava-Vārenbrika pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Feltene pilsēta Vācijā ("Velten"), Brandenburgas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fečava pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Velcova pilsēta Vācijā ("Welzow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdere pilsēta Vācijā ("Werder"), Brandenburgas federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Verneihene pilsēta Vācijā ("Werneuchen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vildava pilsēta Vācijā ("Wildau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vitenberge pilsēta Vācijā ("Wittenberge"), Brandenburgas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vitštoka pilsēta Vācijā ("Wittstock"), Brandenburgas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vrīcene pilsēta Vācijā ("Wriezen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Cēdenika pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Cīzara pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Cosene pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Forste pilsēta Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē, Neises kreisajā krastā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Belciga pilsēta Vācijā, Brandenburgas federālās zemes dienvidrietumu daļā
Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
Brazīlijas latviešu kopienas pirmie latvieši Brazīlijā ieceļoja 19. gs. beigās un līdz 20. gs. 40. gadiem tie bija gk. latviešu baptisti, līdz 1. pasaules karam \~3000 latviešu, pēc 2. pasaules kara ieceļoja \~1500 latviešu, kopumā Brazīlijā dzīvo \~5000 latviešu
Piauji Pjaui, štats Brazīlijā
Brodveja Platā iela (angļu val. "Broadway") - 8 km gara galvenā tirgošanās iela Ņujorkā, ASV
Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m
Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija
Portovelju Portuveļu, pilsēta Brazīlijā
Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
Bryškys Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski
bramanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" iedzīvotāji
Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski
14. jūnija demonstrācija pret padomju okupāciju vērsta protesta akcija 1987. g. 14. jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 1941. g. 14 jūnija deportāciju upuru piemiņai
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange")
Britu Kolumbija province Kanādas dienvidrietumos pie Klusā okeāna ("British Columbia"), administratīvais centrs — Viktorija, platība — 944735 kvadrātkilometri, 4511000 iedzīvotāju (2012. g.)
Austrumjaunbritānija province Papuā-Jaungvinejā (_East New Britain_), ietver Jaunbritānijas salas austrumu daļu
Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
Pura ezers Purezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km
Snaivedlsnesa pussala Islandes rietumos, starp Breidfjordu ziemeļos un Fahsabloui dienvidos
Gauera pussala Lielbritānijā (_Gower_), Velsas dienvidos, iesniedzas Bristoles līcī
Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m
Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
nātru putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Brachypterus urticae")
krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā
turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
rungulis rācenis ("Brassica rapa var. rapifera")
krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas
Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums
briņģēnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" iedzīvotāji
BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
aklo raksts redzes invalīdu zīmju raksts, Braila raksts
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Dārfūra reģions Sudānas rietumos (arābu: دارفور;‎ Dārfūr — 'furu zemes'), kas no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā
agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
Pernambuka Resifi, pilsēta Brazīlijā
bratovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bratova" iedzīvotāji
brukānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" iedzīvotāji
Brukani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" nosaukuma variants
Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
Kolna Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lejas Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" nosaukuma variants
Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski
Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski
Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā
Ribeiranpreta Ribeiraunpretu, pilsēta Brazīlijā
brišķieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brišķi" iedzīvotāji
brocieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" iedzīvotāji
RBP Rīgas Brīvostas pārvalde
brekšenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu
Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī
Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem
Riodežaneira Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā
Riodežaneira Rodežaneiro, Brazīlijas štats
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks
baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
Via Appia romiešu kara ceļš no Romas uz Kapuju, vēlāk līdz Brindizi, ko 312 pr. Kr. ierīkoja cenzors Apijs Klaudijs
Roneja Rona - neliela sala Britu salu ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā
Ronura Ronuro, upe Brazīlijā
Ronuru Ronuro, upe Brazīlijā
Brīži Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" nosaukums latgaliski
Briuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Bryuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
auza Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
auzene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
diršas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
dzirši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
girsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
ģirsa Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kaspers Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kasteri Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
kasters Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācauzas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāčauzīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāčavas Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācenes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lāči Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācišes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lācīši Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lumsti Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lušķi Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
luste Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lustene Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
lustes Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
skasteres Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
skasteris Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus")
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras)
Breidāki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants
Breidogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukuma variants
Breiduogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukums latgaliski
Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
Maražo sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km
Bananala sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km
Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija
Trindadi sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m
Lielbritānija sala Atlantijas okeānā (angļu val. "Great Britan"), lielākā sala Britu salu arhipelāgā, platība - 209300 kvadrātkilometru
Keipbretona sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis
Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
Benksa sala sala Klusā okeāna Hekates šuruma austrumos, Kanādas Britu Kolumbijas teritorija, tās kontinentālās daļas piekrastē
Basa sala Lamanša dienvidrietumos, Francijas piekrastē, Bretaņas reģionā
Montserrata sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā)
Jaunbritānija sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
lagzdiņnieki Saldus novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lagzdiņas" iedzīvotāji
oškalnieki Saldus novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Oškalni" iedzīvotāji
bruzilnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bruzilas" iedzīvotāji
Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija
Fremrilaungeja salu grupa Islandes rietumu piekrastē, Breidafjorda rietumu piekrastē, norobežo Kvammsfjorda ieeju no ziemeļu puses
nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum")
Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama
Arktikas samtīte samtīšu suga ("Bryum arcticum"), Latvijā aizsargājama
sudrabainā samtīte samtīšu suga ("Bryum argenteum")
Blinda samtīte samtīšu suga ("Bryum blindii"), Latvijā aizsargājama
ciņa samtīte samtīšu suga ("Bryum caespiticium")
sudrablapu samtīte samtīšu suga ("Bryum calophyllum"), Latvijā aizsargājama
matainā samtīte samtīšu suga ("Bryum capillare")
apaļlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum cyclophyllum"), Latvijā aizsargājama
gludā samtīte samtīšu suga ("Bryum elegans"), Latvijā aizsargājama
vairpavedienu samtīte samtīšu suga ("Bryum flaccidum")
Funka samtīte samtīšu suga ("Bryum funckii"), Latvijā aizsargājama
vidējā samtīte samtīšu suga ("Bryum intermedium"), Latvijā aizsargājama
Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama
marā samtīte samtīšu suga ("Bryum marratii"), Latvijā aizsargājama
neidamas samtīte samtīšu suga ("Bryum neodamense"), Latvijā aizsargājama
garenlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum oblongum"), Latvijā aizsargājama
bālā samtīte samtīšu suga ("Bryum pallens")
lielā samtīte samtīšu suga ("Bryum pseudotriquetrum")
ripvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum turbinatum"), Latvijā aizsargājama
Vārenes samtīte samtīšu suga ("Bryum warneum"), Latvijā aizsargājama
Veigela samtīte samtīšu suga ("Bryum weigelii"), Latvijā aizsargājama
Sanfransiska Sanfransisku, upe Brazīlijā
Sinapis juncea Sareptas sinepes "Brassica juncea" nosaukuma sinonīms
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns
smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV)
Kabubranku rags Seišaša rags ("Ponta du Seixas") - Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā, Atlantijas okeāna krastā ("Cabo Branco")
brankšenieki Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Brankšas" iedzīvotāji
branksieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Brankšas" iedzīvotāji
dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti")
zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum")
pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus")
Ādama tilts sēkļu, saliņu un koraļļu rifu josla starp Indostānas pussalu un Šrilankas salu (_Adam ’s Bridge_), atdala Manaras līci no Polka šauruma, garums - \~30 km, lielākais dziļums starp salām - \~1,5 m
Brulāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Brūlāni" nosaukuma variants
penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus
semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā
Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu
brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī
brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
makumba Seno āfrikāņu dievu sinkrētisks kults Brazīlijā, kas ļoti līdzinās vudū
Aņus sens latviešu sievietes vārds; t.sk. tēls Annas Brigaderes romānā "Dievs, daba, darbs"
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l
Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
Georges atzars Sfintugeorge, Donavas dienvidu atzars ("Bratul Sfintul-Gheorghe") tās deltā
sens Sīka monēta Brunejā (0,01 Brunejas dolārs), Indonēzijā (0,01 rūpija), Jamaikā (0,01 Jamaikas dolārs), Kambodžā (0,01 riels), Malaizijā (0,01 ringits), senāk arī Japānā (0,01 jena)
patards Sīka sudraba monēta (grasis), kalta no 15. gs. Burgundijā un Brabantē
Spratlija salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h
Broki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Otrās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Pirmās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi)
Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli
Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi
brunera Skarblapju dzimtas ģints ("Brunnera"), dekoratīvi, ēncietīgi augi, kurus var audzēt apmalēs vai mežainos dārzos
disrupcija Skotijas Baznīcas šķelšanās 1843. gadā, kad tās evaņģēliskais spārns izveidoja Skotijas Brīvbaznīcu
bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās
alotājskrejvaboles Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Broscus"), Latvijā tikai viena suga
briņķenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji
naudieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Naudieši" iedzīvotāji
vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji
vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji
Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums
brutulieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" iedzīvotāji
pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam
briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam
Briškas Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Briški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Bryški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Bryšķys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Bromus erectus staltā zaķauza (tagad "Bromopsis erecta")
paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
breksieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Brāslova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Brāslava" nosaukuma variants
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
samtīte šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas
kāposti šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes
melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
Mozī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski
Lelī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski
Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski
Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
brūverieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
Kvīnslenda Štats Austrālijas ziemeļaustrumos ("Queensland"), administratīvais centrs - Brisbena, platība - 1734174 kvadrātkilometri, 4473000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
Espiritu Santo štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.)
Riugrandi du Norti štats Brazīlijas austrumos (“Rio Grande do Norte”), administratīvais centrs — Natala, platība — 52797 kvadrātkilometri, 3137500 iedzīvotāju (2009. g.)
Baija štats Brazīlijas austrumos, Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.)
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.)
Parana Štats Brazīlijas dienvidos ("Parana"), administratīvais centrs - Kuritiba, platība - 199315 kvadrātkilometri, 10686200 iedzīvotāju (2009. g.)
Riugrandi du Sula štats Brazīlijas dienvidos (“Rio Grande do Sula”), administratīvais centrs — Portualegri, platība — 281749 kvadrātkilometri, 10914100 iedzīvotāju (2009. g.)
Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.)
Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
Para Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Para"), administratīvais centrs - Beleima, platība - 1247690 kvadrātkilometru, 7431000 iedzīvotāju (2009. g.)
Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju
Pernambuku Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Pernambuco"), administratīvais centrs - Resifi, platība - 98312 kvadrātkilometru, 8810300 iedzīvotāju (2009. g.)
Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.)
Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu
Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.)
Amazonasa štats Venecuēlas dienvidos (_Amazonasa_), robežojas ar Bolivara štatu, kā arī ar Brazīliju un Kolumbiju
Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā
āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
brancenieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
brancnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums
pūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm)
palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks
dusuni tauta, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (gk. Malaizijā, arī Indonēzijā un Brunejā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
PAL Televīzijas krāsu sistēma, ko, uzlabojot NTSC sistēmu, radījis Dr. V. Bruhs (W. Bruch, "Telefunken") VFR 1963. g.
mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī
Teofilu Otoni Teofiluotoni, pilsēta Brazīlijā
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
Tēvgārša Tēvgāršas purvs - atrodas Brīvzemnieku pagastā, platība - 2200 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, ūdeņi noplūst uz Iģi, kas tek cauri purvam
Puikules-Tēvgāršas purvs Tēvgāršas purvs Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
TB/LNNK Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas Nacionālās neatkarības kustība - Latvijas politisko partiju apvienība
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
tlingiti Tlinkiti - Amerikas ziemeļrietumu piekrates indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām
vizulis Trīsene ("Brize") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām
lielā trīsene trīseņu suga ("Briza maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
parastā trīsene trīseņu suga ("Briza media")
mazā trīsene trīseņu suga ("Briza minor")
kamposs Tropiska Dienvidamerikas meža stepe - savanna (Brazīlijas plakankalnē)
kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā
kātinga Tropiskais skrajmežs Brazīlijas kalnienes ziemeļaustrumos
pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ
brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brīvnieki" iedzīvotāji
brizulnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brizule" iedzīvotāji
Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
Balbinas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā, uz Vatumanas upes
Barabonitas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Sanpaulu štatā, uzpludināta uz Tjetes upe
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m
Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
Salas strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Cieceres ezerā
Biļļu strauts ūdenstece Brocēnu novada Cieceres pagastā, ietek Ciecers ezera dienvidu galā
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
Daudzīšu strauts ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Dižciemu un Brankciemu
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
Kolvila upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā
Dablmauntinforka upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe
Soltforka upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe
Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
Riogrande upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo
Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
Brisbena upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī
Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
Pina upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
Jasjeļda upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km
Mišanka upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka
Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
Ščara upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē
Laņa upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
Akara upe Brazīlijā (_Acará, Rio_), Paras štata austrumu daļā, ietek Atlantijas okeāna Maražo līcī
Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka
Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos
Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka
Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka
Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka
Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka
Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe
Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka
Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka
Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka
Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka
Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka
Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka
Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka
Iriri upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka
Paranaiba upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina
Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka
Katrimani upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
Dosi upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā
Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
Mukažai upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
Paranapaneima upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km
Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
Verdi upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
Žekitinjonja upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā
Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
Šingu upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m
Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
Tapažosa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m
Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
Kašueira upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa
Piranga upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe
Sanfransisku upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā
Korumba upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
Itui upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka
Balsasa upe Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Anjandui upe Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka
Bakaža upe Brazīlijā, Paras štatā, Šingu labā krasta pieteka
Gurgeja upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Kaninde upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Urusuipretu upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
Tiete upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā
Itakvaji upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
Kurusa upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā
Igvasu upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu
Itapekuru upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī
Parnaiba upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
Žutai upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km
Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna
Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana
Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
Gvapore upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos
Amazone upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem
Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
Usta upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka
Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
Mahanadi upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm
Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
Bakiljone upe Itālijā, Venēcijas reģionā, Brentas labā krasta pieteka
Fortnelsona upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka
Liārda upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni
Petito upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera
Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā
Stikina upe Kanādā, Britu Kolumbijā, un ASV Aļaskas štata dienvidu daļā, ietek Klusajā okeānā
Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
Sņežeta upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka
Uņeča upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
Ija upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
Voroņica upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
Lohita upe Ķīnā un Indijā, Brahmaputras kreisā krasta pieteka
Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
Eivona upe Lielbritānijā, Anglijā, izteka austrumos no Bristoles, ietek Lamanšā (Angļu kanālā) uz austrumiem no Bornmutas
Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
Taui upe Lielbritānijā, Velsā, ietek Bristoles līcī
Sevērna upe Lielbritānijas dienvidrietumos (_Severn_), augštece Kembriānu kalnos Velsā, tālāk Anglijā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī
Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
Javari upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari
Žurua upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
Purusa upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas
Noteca upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru
Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
Plane upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka
Dose upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km
Nute upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka
Rīne upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km
Bregalnica upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km
Braciškas Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
Braciški Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
Braciškys Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants latgaliski
brodūzieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brodūži" iedzīvotāji
Brodeuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants
Brodiuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants
Brodyuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants latgaliski
Brakovski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants
Brokauski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants latgaliski
Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha
Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
Katvaru dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Katvaru pagastā uz Braslas pietekas no Katvaru ezera, platība — \~3 ha
Urgas dzirnavezers uzpludināts uz Iģes, Braslavas pagastā, platība — 16 ha
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints
magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem
Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
Brēmenes Hanzas brīvpilsēta Vācijas federālā zeme, kuras teritoriju veido Brēmenes pilsēta kopā ar priekšostu Brēmerhāfeni, platība — 404 kvadrātkilometri, 661166 iedzīvotāju (2009. g.)
Brežģi Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Bregži" nosaukuma variants
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns
Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas
Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta
Briškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski
Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
briņģēnieši Vecpiebalgas novada Inešu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" iedzīvotāji
briedenieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedene" iedzīvotāji
Brūveru sala Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" otrs nosaukums
Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija
Leitnera velosipēdu fabrika velosipēdu un automobiļu ražošanas uzņēmums, atradās Rīgā, Brīvības ielā 135/137, dibināts 1886. g., ēkas celtas 1894.-1907. g. ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, 1899. g. izgatavoja pirmo motociklu Latvijā, ražoja arī vieglos automobiļus; 1915. g. evakuēja uz Harkivu
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns
Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce
Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe
Packules lunka Ventas vecgultnes posms Ventspilī gar Bridas salu, pa kuru plūst Kamārces ūdeņi
brančenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
brančnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
Riuverdi Verdi, upe Brazīlijā, Paranaibas pieteka
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
gimels viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās
Rietumflandrijas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 3125 kvadrātkilometri, 1130000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brige
patakaungs viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta
araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
gājatrī viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai
NBC viena no vecākajām ASV televīzijas sabiedrībām, dibināta 1940. gadā (angļu "National Broadcasting Company")
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi
lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
dzanni viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.)
Gautama viens no septiņiem gudrajiem, kas radās no dieva Brahmas apziņas
Flandrija viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 13522 kvadrātkilometri, 6161600 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brisele
Višnu viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs
Brahma viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu
briedieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
de Brojī vilnis vilnis, kas raksturo materiālu daļiņu noteiktos apstākļos, piemēram, elektronu difrakciju kristālos; brīvas daļiņas de Brojī viļņa garums vienlīdzīgs h/mv (h ir Planka konstante, m – daļiņas masa, v– daļiņas kustības ātrums)
brangovieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Brangova" iedzīvotāji
Brykuli Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Brikuļi" nosaukuma variants
Briuci Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Brivci" nosaukuma variants
Bryuci Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Brivci" nosaukuma variants
Brokas Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski
Bruokys Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski
Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m
Barbadu virsotne Brazīlijā, Baijas štatā, Djamtinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 2033 m
Belērs virsotne Francijā, Bretaņas reģiona Kotdamoras departamenā, augstums - 339 m
Ambišens virsotne Kanādā (_Ambition Mountain_), Britu Kolumbijas rietumu daļā, Piekrastes kalnos, augstums - 2938 m
Asiniboina kalns virsotne Kanādā (_Assiniboine, Mount_), Britu Kolumbijas provinces dienvidaustrumos, augstums - 3618 m
Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā
dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
benekena zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis benekenii syn. Bromopsis ramosa subsp. benekenii"), Latvijā aizsargājama
staltā zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis erecta syn. Bromus erectus")
bezakotu zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"); bezakotu lāčauza
zarainā zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis ramosa syn. Bromus ramosus")
krasta zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis riparia syn. Bromus riparius")
briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe
Brygi Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
Bromus ramosus zarainā zaķauza (tagad "Bromopsis ramosa")
Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m
Aitosas rags zemesrags Antarktīdā (_Aytos Point_), Livingstona salas izvirzījums Brensfīlda šaurumā
Balejas rags zemesrags Brazīlijā, Baijas štata dsienvidaustrumos, izvirzījums Atlantijas okeānā
Flemboroheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas austrumu piekrastes izvirzījums Ziemeļjūrā, ziemeļaustrumos no Bridlingtonas
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
Ziede Ziedene, Briedes pieteka
Ziedupe Ziedene, Briedes pieteka
puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti
puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis")
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri
Pūdupe Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā; Aglonka; Padupe; Padupne; Podupe
Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
melngalvas tumšzoss zosu suga ("Branta bernicla"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā
baltvaigu tumšzoss zosu suga ("Branta leucopsis"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
sarkankakla tumšzoss zosu suga ("Branta ruficollis"), Latvijā ir reģistrēta tikai dažas reizes
Brizgava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Brizgova" nosaukuma variants
žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste
Žuana Pesoa Žuaunpesoa, pilsēta Brazīlijā
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Br.