brieds
brieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brieds | briedi |
| Ģen. | brieda | briedu |
| Dat. | briedam | briediem |
| Akuz. | briedu | briedus |
| Lok. | briedā | briedos |
1.Briedums1.
2.Briedums2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reaģējot uz viņa izaicinājumu nošaut briedi, viņa šauj un nogalina…
- Es saku: “ Briedi, man jau sirmi deniņi!”
- “Redzi nu, aizvainojum, tu velti briedi un gatavojies.
- Kad viņa pacēla skatienu, tad ieraudzīja jaunu briedi to vērojam.
- Manī brieda dusmas un prātu pārņēma riebums par tādu nekaunību.