Aņus
Aņus sieviešu dzimtes 3. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
[T, DIA ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Aņus | Aņus |
| Ģen. | Aņus | Aņu |
| Dat. | Aņui | Aņūm |
| Akuz. | Aņu | Aņus |
| Lok. | Aņū | Aņūs |
| Vok. | Aņu! | Aņus! |
Sens latviešu sievietes vārds; t.sk. tēls Annas Brigaderes romānā "Dievs, daba, darbs". [T ]
PiemēriNu, lai pielūko tik tāda Aņus, vai tēvs nevar stāvēt kalna galā, pašā virsotnē!
- Nu, lai pielūko tik tāda Aņus, vai tēvs nevar stāvēt kalna galā, pašā virsotnē!
- Ir tak ļaudis, kā tāpate vecā Aņus, kas vienā galā mežā ieiet iekšā un otrā atkal iznāk laukā un nekas viņiem nenotiek.
- „Ārē, tur arī viens tāds kalns iet," Aņus rādija pacēluse savu bozi.
- Visi noskūpsta papriekš tēvmāmiņai roku, tad saskūpstās savā starpā: sievieši ar sieviešiem, vīri ar sievām; jaunie skūpsta rokas visiem vecākiem ļaudīm, arī Aņui un Kaminskenei.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit