Aņuja
Aņuja īpašvārds, vietvārds
Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums – 693 km) un Malijaņujai (garums – 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums – 8 km.
Stabili vārdu savienojumiAņujas grēda.
- Aņujas grēda — kalnu grēda Krievijā (Anjujskij hrebet), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
Avoti: PZT, PuA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teritorijas lielākā daļa atrodas Kolimas zemienē, austrumos iestiepjas Aņujas grēda.
- Rajona reljefs lielākoties kalnains, centrālo daļu aizņem Aņujas grēda, dienvidos — Olojas grēda ar rajona augstāko virsotni Sņežnajas kalnu ( 1787 m) un Ušurekčens.
- Ciems izvietojies 18.—19. gadsimtā Krievijas ziemeļaustrumiem nozīmīgākā Aņujas gadatirgus vietā.
- Iepretī Aņujas ietekai Kolimas pretējā krastā atrodas Ņižņekolimskas ciemats.
- Plūst rietumu—ziemeļrietumu virzienā starp Aņujas grēdu ziemeļos un Olojas grēdu dienvidos.