Paplašinātā meklēšana
Meklējam bt..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1780):
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- aizkašāt Aizgrābt (2).
- aizkasīt Aizgrābt (2).
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
- aizgramstīt Aizgrābt.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
- aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- aizurbties Aizurbt (2).
- aiztecināt Aizurbt.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- apzveibt Apdult, apreibt.
- Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu).
- apkast Apgrābt, apkasīt.
- nogližināt Apgrābt, nogrābstīt.
- apsukāt Apgrābt.
- uzpuģīt Apģērbt (bērnu).
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- appopēt Apģērbt (pārāk daudz, arī ko pārāk siltu).
- prikinutsja Apģērbt jaunu uzvalku.
- podzināt Apģērbt vecās drēbēs.
- panckāt Apģērbt vecas lupatas.
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- apvilkt Apģērbt, uzvilkt zem kā.
- apmaut Apģērbt.
- appanckāt Apģērbt.
- uztērpt Apģērbt.
- satrausties Apģērbties (lēnām).
- nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
- apkankarēties Apģērbties kankaros.
- pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs.
- knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
- apsamaukties Apģērbties; apauties.
- sabūvēties apģērbties.
- apmauties Apģērbties.
- apsavilkties Apģērbties.
- apvilkties Apģērbties.
- uztērpties Apģērbties.
- apknābt Apknābāt, knābāt, knābt.
- apknāpt Apknābt.
- razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt.
- apķipt Aplipt, apķibt.
- piegriezties Apnikt; apriebties.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
- iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem.
- aprēbt Apreibt.
- sažurbt Apreibt.
- žilbēt Apreibt.
- sariebt apriebt (1).
- saraudzīt Apriebt (1).
- aizabridzīties Apriebties.
- aizriebties Apriebties.
- apgarēties Apriebties.
- apnīgroties Apriebties.
- atriebties Apriebties.
- atsabridzēties Apriebties.
- ieriebties Apriebties.
- pieriebties Apriebties.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- ulbt Apstulbt, apjukt.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
- saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā.
- apstulbt Apžilbt.
- apzibēt Apžilbt.
- apzilbēt Apžilbt.
- apžirbt Apžilbt.
- nožilbt Apžilbt.
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- izdalbāt Ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
- dreilēt Ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu.
- izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
- grebļots Ar grebukli izdobts dobums.
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
- uzspīlāt Ar grūtībām uzģērbt.
- kaplēt Ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku).
- virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
- izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
- izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
- izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
- ķommēt Ar pilnām lāpstām dubļus grābt, rakt.
- māgāt Ar pirkstiem grābt bļodā.
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
- izmaulāt Ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas.
- izgāzalēt Ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas.
- izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- lorkt Ar troksni strēbt.
- strūbļāt Ar troksni strēbt.
- strūbuļat Ar troksni strēbt.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- zampas Ar vecām skrandām apģērbtas kājas.
- zīžots Ar zīdu izdaiļots, zīdā apģērbts.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- atkast Atgrābt ar grābekli.
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- izvilkties Atģērbties.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- apskurbelēties Atkārtoti apskurbt, apreibt.
- pakampstīt Atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt.
- noknāpāt Atkārtoti noknābt, nokapāt.
- glābaļāt Atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi.
- urbelēt Atkārtoti urbt.
- atlaboties Atlabt (1).
- atlābt Atlabt (1).
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
- izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma.
- izžilbt Atlabt, atspirgt.
- izžirgt Atlabt, atspirgt.
- tauvēties Atlabt, atspirgt.
- papravīties Atlabt, atveseļoties.
- žirbt Atlabt, atveseļoties.
- žirgt Atlabt, atžirgt.
- prausties Atlabt, uzbaroties.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
- atļerāt Atļubt.
- atļergāt Atļubt.
- atdarīt Atmaksāt, atriebt.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
- copnēt Ātri grābt.
- krampt Ātri ķert, grābt.
- žibt Ātri noreibt, novājēt, izdzist.
- saķest Ātri sagrābt.
- kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt.
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- grēst Atriebt, atmaksāt.
- tirpināt Atriebt, atmaksāt.
- atkaitēt Atriebt, atriebties.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- parādīt velnu atriebties, atmaksāt (kādam).
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- izarēķināties Atriebties.
- noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
- noslēgt vecus rēķinus Atriebties.
- norēķināties Atriebties.
- otigratsja Atriebties.
- saspīdzināt Atriebties.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
- atskārbt Atskarbt.
- noklārēties Atskurbt; noskaidroties.
- atskurbināties Atskurbt.
- klārēties Atskurbt.
- atļurbene Atskurbtuve.
- atskurbinātava Atskurbtuve.
- sušilka Atskurbtuve.
- apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
- drugt Atslābt, mazināties.
- piešļābt Atslābt, pamazināties.
- pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- atšļābt Atslābt.
- atspringt Atslābt.
- nošlābt Atslābt.
- nošļābt Atslābt.
- sastingrēties Atspirgt, atlabt (arī par mantiskajiem apstākļiem).
- atsaglābties Atspirgt, atlabt.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- atšķiebt Atšiebt.
- atlabēties Atveseļoties, atlabt.
- atviepties Atviebties.
- izžeibt Atžeibt.
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas.
- atģilbt Atžilbt.
- atģirbt Atžilbt.
- atžilbties Atžilbt.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
- ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā.
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- pumpulēt Biezi apģērbt.
- sabubināt Biezi apģērbt.
- pumpulēties Biezi apģērbties.
- sapanaroties Biezi apģērbties.
- popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- pumbuļot biezi ģērbt, tuntuļot (1).
- baķēt Biezi ģērbt.
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- prakāties Biezi ģērbties (ziemā).
- panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- baķēties Biezi ģērbties.
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapodzināt Biezi saģērbt vecās drēbēs, savīstīt.
- noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- uzčunčināt Biezi saģērbt, satuntuļot.
- iepaunāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
- ieponckāt Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
- sabuģenēt Biezi saģērbt.
- sačampāt Biezi saģērbt.
- sačunčulāt Biezi saģērbt.
- sapanarot Biezi saģērbt.
- kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt.
- sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam.
- sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- počāties biezi saģērbties vecās drēbēs.
- noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
- sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
- sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
- iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
- raunāties biezi saģērbties.
- sačenčerēties biezi saģērbties.
- sačunčaloties biezi saģērbties.
- saprakāties biezi saģērbties.
- ģuģināties Biezi saģērbties.
- nopampaļāties Biezi saģērbties.
- nopamparāties Biezi saģērbties.
- nopudāties Biezi saģērbties.
- sabaķoties Biezi saģērbties.
- sačampāties Biezi saģērbties.
- sastrumpāties biezi saģērbtties.
- sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
- bakāties Biezi, silti ģērbties.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
- dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
- dējala Bitēm izdobts vai izdobjams koks.
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa").
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
- nopanckāties Būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- nopempelēties Būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- noplekšķēt Būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs.
- noplekšēt Būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
- nošekšēt Būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
- noskrandāties Būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- nokankarēties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nokankaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nolanckaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nolanckāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nolupatāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- noskrandoties Būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
- dergties Būt pretīgam, riebīgam; riebties.
- sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
- izķirmināt Caurumot, izdobt, veidot ejas kokā.
- izķirnīt Caurumot, izdobt.
- lābt Censties, mēģināt atlabt.
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
- spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
- sapopināt Cieši saģērbt, ievīstīt.
- saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
- incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
- nošļapstināt Čāpstinot nostrēbt.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- pusģērbā Daļēji apģērbts.
- apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
- sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
- glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- grābējs Darītājs --> grābt.
- grebējs Darītājs --> grebt.
- strēbējs Darītājs --> strēbt.
- urbējs Darītājs --> urbt.
- tīmēt Daudz ēst, strēbt.
- jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas.
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
- pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
- pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
- Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
- Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
- klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
- svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties.
- dvērties Dēties; tverties, glābties.
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atdiebt Diebt šurp.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- tamarillo Dienvidamerikas subtropu augs, t. s. koku tomāts.
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties.
- boze Divas vienā plostā sasaistītas dobtas siles.
- caururbjošs Divd. --> caururbt.
- glābjams Divd. --> glābt.
- saknubis Divd. --> saknubt.
- sakņubis Divd. --> sakņubt.
- strebjams Divd. --> strēbt.
- urbjošs Divd. --> urbt.
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
- kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā.
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
- ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
- budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
- kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu.
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu.
- fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos.
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
- mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
- dobēt Dobt, izdobt.
- dubt Dobt.
- dobums Dobtais vienkoča krēsls.
- došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- pastrēbināt Dot pastrēbties.
- sastrēbināt Dot sastrēbties.
- strubināt Dot strēbt.
- piedzert Dzerot (alkoholiskus dzērienus), noreibt.
- piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
- sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru.
- pluncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā); ploncāt.
- ploncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā).
- plonckāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
- ploņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
- pluņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā).
- trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā).
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
- plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
- planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu).
- žampāt Dzert; strēbt.
- žompāt Dzert; strēbt.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme.
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- lapstēt Ēst, strēbt.
- ļuvīt Ēst, strēbt.
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta.
- elpēties Fiziski atlabt pēc slimošanas.
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
- linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- plebanija Garīdznieka ģērbtuve baznīcā.
- brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
- ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- intaglio Gemma, kurā iedobts rotājums; bieži ietverta gredzenā un lietota kā zīmogs.
- atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
- ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
- ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
- atglābt Glābt, izārstēt.
- paģelbt Glābt, izpestīt.
- pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- gliebt Glābt, sargāt.
- glēbt Glābt.
- ratavuōt Glābt.
- gauties Glābties (no kā uzmācīga).
- ģelbēties Glābties bēgot.
- aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
- aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
- retavoties glābties.
- glēbties Glābties.
- intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem.
- nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties.
- pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post.
- sasapucēties Glīti saģērbties, saposties.
- sasarošties Glīti saģērbties, saposties.
- sarošt Glīti, arī grezni saģērbt.
- struplapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton obtusifolius").
- pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
- kasīt Grābt (parasti sienu).
- kast Grābt (parasti sienu).
- kasinēt Grābt (siena smalkumus).
- šuplēt Grābt ar liekšķeri.
- aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- čelbt Grābt saslaucītos mēslus.
- pārgrābt Grābt vēlreiz, no jauna.
- lāpstāt Grābt, bērt ar lāpstu.
- lāpstēt Grābt, bērt ar lāpstu.
- lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
- liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
- greibt Grābt, kampt.
- grabstīt Grābt, kasīt (ar grābekli).
- tvangāt Grābt, ķert, turēt.
- dagrābt Grābt, raust (ko) papildus.
- kamsāt Grābt, spiest.
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
- grabt Grebt (1).
- gribstināt Grebt (1).
- griebt Grebt (1).
- grebīt Grebt, dobt.
- gremt Grebt, izdobt.
- grabināt Grebt, kasīt, dobt.
- skrabstīt Grebt, kasīt, izdobt.
- skrabt Grebt, kasīt.
- greblēt Grebt.
- grebzdināt Grebt.
- krebināt Grebt.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- izpucēt Grezni apģērbt; izgreznot, izrotāt.
- notērpt Grezni apģērbt.
- izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties.
- uzštātēties Grezni apģērbties, izrotāties.
- rošt Grezni ģērbt.
- štātēties Grezni ģērbties; greznoties, rotāties.
- rošties Grezni ģērbties.
- iepost Grezni saģērbt.
- ierost Grezni saģērbt.
- ierust Grezni saģērbt.
- ieposties Grezni saģērbties.
- ierosties Grezni saģērbties.
- ierotāties Grezni saģērbties.
- sapuškoties greznoties, glīti saģērbties.
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai.
- buinīt Griezt ar neasu nazi; urbt ar neasu urbi.
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
- spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
- maukt Ģērbt.
- tērpināt Ģērbt.
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- mesties nost ģērbties nost.
- lauzt fasonu ģērbties pēc pēdējās modes
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
- širbt ģībt.
- jībt Ģībt.
- žirbt Ģībt.
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
- izšļaupt Iedobt, ieliekt.
- vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas.
- iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
- iegliebties Ieglābties.
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
- ierobt Iegrebt, iekasīt, iegriezt, iecirst.
- iegrambinēt Iegrebt.
- iegrebināt Iegrebt.
- pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
- ieģērbināt Ieģērbt.
- ielīst Ieģērbties.
- iekļābt Iekļobt.
- iekņābt Ieknābt.
- ieknāpt Ieknābt.
- iekņāpt Ieknābt.
- ieknīpēt Iekniebt, sakniebt.
- iekņiebt Iekniebt.
- ielaidens Ieliekts, iedobts.
- konkāvs Ieliekts, iedobts.
- ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
- sareibties iereibt, sareibt.
- iereibties Iereibt.
- iesildīties Iereibt.
- iesilt Iereibt.
- ieskurbt Iereibt.
- iežilbt Iereibt.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- ieņirbties Iesākt ņirbt; īsu brīdi ņirbt.
- ieurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- saķērmēt Ieskābt (par ēdienu).
- žūrēt Ieskābt, kļūt skābam.
- saķērnēt ieskābt, saskābt.
- ieskarbt Ieskābt.
- nošķērmēt Ieskābt.
- sakamēt Ieskābt.
- uzskābt Ieskābt.
- iegriezt Ieskrūvēt; arī ieurbt.
- ieķemmēties Ieskurbt, apreibt (no alkoholiskiem dzērieniem).
- ieskurbināties Ieskurbt.
- iekļuit Iestrēbt.
- ielekterēt Iestrēbt.
- ielepēt Iestrēbt.
- iestrēbties Iestrēbt.
- ietelzēt Iestrēbt.
- ietelzt Iestrēbt.
- ievirgāt Iestrēbt.
- uniformēt Ietērpt uniformā; vienādi apģērbt.
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu.
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties.
- toņāties Ietīties, silti apģērbties.
- ieborēt Ieurbt, parasti akmenī.
- ieķirmināt Ieurbt.
- ieurpt Ieurbt.
- ievurbt Ieurbt.
- iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem.
- ieurbulēties Ieurbties.
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- sačunčalot Ievīstīt, biezi saģērbt.
- sapumpuļot Ievīstīt, biezi saģērbt.
- sapangāt Ievīstīt, silti saģērbt.
- apglābt Ievīstīt; izglābt, paglābt.
- ķerstalēt Ik pa brīdim sagrābt (noķert).
- atkast Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību).
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
- izkasīties Ilgāku laiku, daudz grābt (sienu).
- noplaņčkāties Ilgāku laiku, daudz strēbt.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- pudāties Ilgi un daudz ģērbties.
- skribinēt Ilgi, lēni, grebt.
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- noviebties Īsu brīdi viebties un pārstāt viebties.
- izālēt Izalot, izdobt, izjaukt.
- izbļurbt Izburbt.
- drāvēt Izdobt auli.
- dēdināt Izdobt dori.
- dalbināt Izdobt, drāzt, kasīt.
- dravēt Izdobt, izgrebt auli.
- dravināt Izdobt, izgrebt auli.
- ēdrot Izdobt, izgrebt.
- uzdobīt Izdobt, izgrebt.
- apalot Izdobt, izrakņāt, sarokot alas.
- dobīt Izdobt.
- grubināt Izdobt.
- izdravēt Izdobt.
- izdubt Izdobt.
- vēdrot Izdobt.
- vennēt Izdobt.
- kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14-15 gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
- dobens Izdobts, tukšu vidu.
- izdrumslināt Izdrupināt, izdobt, izgrebt.
- izžampāt Izdzert, izstrēbt.
- iztīmēt Izēst, izstrēbt.
- otkaļivaķ Izglābt līdzdalībnieku.
- otmazivaķ Izglābt līdzdalībnieku.
- otsaživaķ Izglābt līdzdalībnieku.
- atraut nāvei izglābt no nāves.
- apģelbēt Izglābt, izpestīt.
- noglēbt Izglābt, pasargāt (no kā); noglābt.
- noglābt Izglābt, pasargāt (no kā).
- izglēbt Izglābt.
- izratavāt Izglābt.
- iziet sveikā izglābties no soda, no nepatikšanām.
- noglābties Izglābties, pasargāties.
- izaglābties Izglābties.
- izglēbties Izglābties.
- izkruķīties Izglābties.
- izkasinēt Izgrābt (ar grābekli).
- izkašinēt Izgrābt ar grābekli.
- izkast Izgrābt ar grābekli.
- sagrebt Izgrebt (par daudziem priekšmetiem).
- nodēt Izgrebt no stropu.
- alot Izgrebt, izdobt.
- izgrubināt Izgrebt, izdobt.
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu).
- izdrēbt Izgrebt.
- izgrabt Izgrebt.
- izgremot Izgrebt.
- izgremzdot Izgrebt.
- izkāpt Izgrebt.
- izskrubināt Izgrebt.
- appucēties Izgreznoties, grezni apģērbties.
- iztērpt Izģērbt.
- sbločiķ Izģērbt.
- izrauties Izģērbties (1).
- izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
- izmesties līdz ādai izģērbties kailam.
- brucināties Izģērbties, parasti līdz apakšveļai.
- izabrucināties Izģērbties.
- izavilkties Izģērbties.
- nosviesties Izģērbties.
- rasprjagatsja Izģērbties.
- izgrebināt Izkasīt, izdobt; izgrebīt.
- izgreblēt Izkasīt, izdobt; izgrebīt.
- izgrebīt Izkasīt, izdobt.
- izgrebzdīt Izkasīt, izdobt.
- ķest Izkašāt; kāri grābt; bagātīgi ņemot smērēt.
- izkaust Izkašņāt, izgrābt, izdobt, izgrebt.
- izknāpt Izknābt.
- izkņāpt Izknābt.
- izlobties Izkulties, izglābties.
- saņirgt Izķēmot, saviebt (seju).
- savarkšēt Izķēmot, saviebt.
- izķarstīt Izķert, izgrābt.
- izķerstīt Izķert, izgrābt.
- cērtnis Izliekts nazis vai cirvis, ar ko var dobt.
- izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus.
- izgāzīties Izļodzīties, sašķiebties.
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
- lobties Izpalīdzēt, izglābt.
- izručīt Izpalīdzēt; izglābt.
- izruķīt Izpalīdzēt; izglābt.
- vairināt Izsargāt, glābt.
- izglabāties Izsargāties, glābties.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- noslābt Izslābt; noplakt.
- apstrēbt Izstrēbt (visu).
- izlekterēt Izstrēbt.
- izlepēt Izstrēbt.
- izlobt Izstrēbt.
- izlubīt Izstrēbt.
- izļupīt Izstrēbt.
- izšļumēt Izstrēbt.
- izšvukstināt Izstrēbt.
- izlekterēties Izstrēbties.
- izašķiebties Izšķiebties.
- izponckāt Iztīt; iztīstīt (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); izģērbt.
- izvurbt Izurbt (piemēram, caurumu).
- saborēt Izurbt caurumus (vairākus).
- izdricelēt Izurbt, izbakstīt, izgrebt u. tml.
- nourbt Izurbt, pabeigt urbšanu.
- izborēt Izurbt.
- izdrelēt Izurbt.
- izmurkšļāt Izvandīt, izrakņāt, šķidrumu slienājoties izstrēbt.
- izdobināt Izveidot dobumu, izgrebt, izdobt.
- izdobot Izveidot dobumu, izgrebt; izdobināt.
- izdobuļot Izveidot dobumu, izgrebt; izdobināt.
- Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
- mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
- subtropi josla starp tropu un mēreno joslu; subtropu josla.
- subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
- bloķēšana Kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā.
- šķībmutis Kāds, kam ir greiza, sašķiebta mute.
- tīņa Kāds, kas ir silti apģērbts.
- grābis Kāds, kurš ātri un daudz grib pagrābt sev.
- izkamstīties Kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt).
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
- Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes.
- ķenkt Kampt, grābt (kaut ko).
- kankarāties Kankaros ģērbties.
- kluncīt Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
- kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt.
- stegāt Kārīgi ēst, strēbt.
- ievērtne Kartonos un papes izstrādājumos ar speciālām mašīnām izdobti caurumiņi auklu ievēršanai.
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
- grebzdīt Kasīt, dobt.
- dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem.
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
- abreks Kaukāzietis, kas uz kādu laiku zvērējis ar asinīm atriebties par kādu apvainojumu; abregs.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- knīpa Kaut kas mazs, nokniebts.
- kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
- pakļibīt Kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru).
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- mērdelēt Kļūt bezspēcīgam, paģībt.
- izķirmināties Kļūt caurumotam, izdobtam, tārpu saēstam.
- liekšķēt Kļūt nelabi, riebties.
- noširbt Kļūt nespēcīgam, noģībt.
- aizšķiebties Kļūt šķībam, sašķiebties.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- knābties Knābt (1) vienam otru, citam citu.
- cirst Knābt.
- kņābt Knābt.
- knāpt Knābt.
- kņāpt Knābt.
- kniebtuves Knaibles; kniebtavas.
- atkniebt Kniebjot atdalīt; nokniebt.
- rapļot Kniebt (ar knaiblēm).
- gniezt Kniebt (piem., par salu).
- atkniebties Kniebt līdz apnikumam.
- kņaupēt Kniebt, knaibīt.
- kņaupt Kniebt, knaibīt.
- spilēt kniebt.
- knībt Kniebt.
- kņiebt Kniebt.
- kniķēt Kniebt.
- knīpēt Kniebt.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
- pijkanna Koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- zarukanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
- bockoks Koks ar iegrebtu uzrakstu.
- dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops.
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
- apulbt Kontuzēt, apstulbt.
- čamdas Kopā sagrābtā labība.
- apvaga Kopā sagrābtas velēnas no divām blakus vagām.
- glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
- villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu).
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
- hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
- luntēt Krietni saēsties; klencēt; strēbt.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā.
- spoliatorijs Kritušo gladiatoru izģērbšanas telpa, vispār ģērbtuve.
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- čumulains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- čumurains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- korcenis Kubuls, kas izdobts no izkurtējuša koka.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats.
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
- delzties Kustēties, glābties, rast patvērumu.
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- patoss Kvēla jūsma, aizgrābtība; ļoti liela pacilātība.
- varkšēt Ķēmoties, viebties.
- smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes.
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- krepīt Ķert, grābt ciet, apcietināt.
- ķibt Ķert, grābt, kampt.
- capt Ķert, grābt, zagt.
- kārstīt Ķert, grābt.
- Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
- erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
- ķiverveida ramalīna ķiverveida ramalīna ("Ramalina obtusata"), kam samērā īsi lentveidīgi lapoņi ar ķiverveidīgiem sorāļiem galos, sastopama pareti.
- ierošt Labi apģērbt.
- notērpties Labi apģērbties.
- žiganiķ Labi ģērbties.
- frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
- bona fide labticīgs.
- kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi).
- alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu).
- žvangus Lamuvārds biezi saģērbtam cilvēkam.
- izava Lamuvārds nekārtīgi saģērbtam cilvēkam.
- appudžināties Lēnām apģērbties (saposties).
- tūpelēties Lēnām apģērbties.
- tutelēties Lēnām apģērbties.
- vīžoties Lēnām ģērbt vīzas.
- satimmēties Lēnām ģērbties.
- stegāties Lēnām ģērbties.
- timaļāties Lēnām ģērbties.
- truntuļāties Lēnām ģērbties.
- vīksties Lēnām ģērbties.
- pužulēties Lēnām un nekārtīgi ģērbties.
- pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- uzcirtīgs Lepns, labi ģērbts, pucīgs.
- urbtā aka līdz 300 m dziļumam izurbta aka.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei.
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
- kolbāt Lieliem malkiem dzert (strēbt).
- šulnīt Liet; strēbt.
- krapcu Lieto, lai norādītu, ka kas tiek strauji, ātri sagrābts, saķerts.
- Rēgeļa ligustrs ligustru suga ("Ligustrum obtusifolium var. regelianum").
- šķobināt Likt šķiebties.
- apģībināt Likt, ļaut noģībt.
- sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- sašķirmināt Ļaut ieskābt.
- noriebties Ļoti apriebties.
- nopaunāt Ļoti biezi saģērbt.
- nopaunot Ļoti biezi saģērbt.
- noģērbties Ļoti biezi saģērbties.
- nopaunāties Ļoti biezi saģērbties.
- nopaunoties Ļoti biezi saģērbties.
- pāršķiebt Ļoti izšķiebt (parasti seju, muti, lūpas).
- līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties).
- pārviebt Ļoti saviebt (parasti seju, muti, lūpas).
- paunāt Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
- paunot Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
- kunkulēt Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- tuntuļot Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- pampaļāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
- pamparāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
- paunāties Ļoti silti ģērbties; arī ilgi, tūļīgi ģērbties.
- paunoties Ļoti silti ģērbties.
- sapaunāt Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
- sapaunot Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- sabambīt ļoti silti saģērbt.
- aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
- sabambīties ļoti silti saģērbties.
- savaņķēties ļoti silti saģērbties.
- sapaunāties Ļoti silti saģērbties.
- sapaunoties Ļoti silti saģērbties.
- satauņoties Ļoti silti saģērbties.
- sabambuļot ļoti silti un nekārtīgi apģērbt.
- būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko.
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu.
- plikata Mazapģērbts.
- atlaisties Mazināties, atslābt (par dusmām).
- palabēties Mazliet atveseļoties, atlabt.
- pasalabāties Mazliet atveseļoties, atlabt.
- pasapravīties Mazliet atveseļoties, atlabt.
- pakniebt Mazliet iekniebt.
- pakrampt Mazliet nogrābt.
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- pakasīties Mazliet, kādu brīdi grābt, kasīt (sienu).
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piemēram, alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos.
- apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt.
- norimstīties Mitēties, atslābt, mazināties.
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
- lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert.
- saskurbt Nedaudz apreibt.
- iešņaboties Nedaudz iereibt, apreibt, dzerot alkoholiskus dzērienus.
- iešķērmēt Nedaudz ieskābt.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
- pakramstīt Nedaudz sagrābt, uzkasīt.
- saņurcāties neglīti, saburzīti ģērbties.
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
- pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
- paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
- pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
- paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
- peldubūda Neliela, no dēļiem veidota celtne, kabīne, kur pārģērbties pirms un pēc peldēšanās.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
- klūgāt Nemitīgi dzert, strēbt.
- ekdiziasms Nenormāla tieksme izģērbties.
- uzmēgļot Nepiemēroti saģērbt (bērnu).
- apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties.
- panarāt Neveikli un nepiemēroti ģērbt.
- sapanarāt Neveikli un nepiemēroti saģērbt.
- čankarēties neveikli, nesaprātīgi uzvesties; lēnām ģērbties.
- aptaržāt Nevīžīgi apģērbties.
- plosk ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt.
- plosu ploskim nevīžīgi ģērbtam nevīžīgi iet, staigāt.
- sasačunčulāties Nevīžīgi, nekārtīgi saģērbties.
- stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam.
- grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- vīpšķināt Nievājoši saviebt seju.
- ķeipt Nīkt, vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības.
- stāvkocis No apaļa koka izdobts trauks.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
- buncis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
- bunka No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
- buņķis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
- klakstīns No koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- pune No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- puns No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai.
- kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
- noriet Noburrt, noriebt.
- izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
- nodrābt Nodrēbt.
- noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā.
- iešūdināt Nodrošināt ar drēbēm, apģērbt.
- notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
- notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
- noglābināt Noglābt.
- noglābināties Noglābties.
- nokasīt Nogrābt (3).
- nokasīt Nogrābt (ar grābekli vietu).
- nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.).
- nokast Nogrābt (piemēram, salmus, sienu).
- apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
- nodrebt Nogrābt.
- nogreibt Nogrābt.
- noķeipt Nogrābt.
- atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt.
- atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
- notērpt Noģērbt.
- nopalināties Noģērbties, izģērbties.
- iztērpties Noģērbties.
- nomesties Noģērbties.
- nosamaukties Noģērbties.
- nosavilkties Noģērbties.
- apčupt Noģībt no ogļu tvana.
- noraut bālo noģībt.
- apģeibt Noģībt.
- apģībt Noģībt.
- noslābēt Noģībt.
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
- noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt (1).
- atknāpt Noknābt.
- nokņābt Noknābt.
- nokņāpt Noknābt.
- apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- atmiegt Nokniebt.
- nokņiebt Nokniebt.
- šņiebt Nokniebt.
- šņiept Nokniebt.
- snīpt Nokniebt.
- nokņust Noknubt, noknūbēt.
- šļurāt Nolaidīgi ģērbties.
- nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
- nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
- neatslābstošs Nolieguma divdabis --> atslābt.
- neglābjams Nolieguma divdabis --> glābt.
- apkukt Noliekties, nošķiebties.
- apgubt Noliekties, sašķiebties sāniski.
- sazvirt noliekties, sašķiebties uz sāniem.
- sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
- piesust Noreibt (dzerot).
- apžiebt Noreibt (no tvana).
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem.
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- noškļaubt Noskļaubt.
- nosazvelties Nosķiebties (parasti sānis).
- nošļurpstēt Nostrēbt no virsas.
- nošļurpstīt Nostrēbt no virsas.
- noloskāt Nostrēbt.
- sagreiļat nošķiebt, sagriezt.
- nogrimt Nošķiebties (1).
- izakļaustīties Nošķiebties (par apaviem).
- atšiebties Nošķiebties.
- nosaškiebties Nošķiebties.
- nošļāpt Nošļabt.
- notuntuļoties Notuntuļot (2) savu ķermeni, tā daļas; arī biezi saģērbties.
- noveibuļāties Noviebties.
- likties Novietoties, arī tverties, glābties.
- atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes); noģērbt.
- nožņiebt Nozniebt.
- kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma.
- sūnsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, sīkiem iebaltiem ziediem, pie pamata iedobtu lūpu.
- drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara.
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
- Hinoki paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis obtusa").
- pažompāt Padzert, pastrēbt; pažampāt.
- pažampāt Padzert, pastrēbt.
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
- ieglābt Paglābt, saglābt (ievietojot, ievedot kur iekšā).
- pieglēbt Paglābt.
- atstāties Paglābties, izsargāties.
- apglābties Paglābties.
- pagrābties Pagrābt (1) sev.
- pagrābties Pagrābt (2).
- pakasīt Pagrābt (parasti sienu).
- pakasinēt Pagrābt (sienu, labību).
- pakast Pagrābt (sienu, labību).
- čiebt Pagrābt, nozagt.
- paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri.
- pagrebt Pagrābt.
- pamaukt Paģērbt.
- pasavilkties Paģērbt.
- apmirt Paģībt, pamirt.
- apgaist Paģībt.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- pagreibt Paķert, pagrābt (1).
- paģaubt Paķert, pagrābt.
- paķest Paķert, pagrābt.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- ģelbēt Palīdzēt, glābt.
- glābāt Palīdzēt, glābt.
- dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas).
- stribuļāt Pamazām strēbt.
- pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
- sačaučerēties par daudz silti apģērbties.
- piespokot Par ķēmu izģērbt.
- pārtuntuļot Pārāk biezi saģērbt.
- sasuņķīties pārāk biezi saģērbties.
- suņķīt Pārāk silti saģērbt, satīstīt.
- grābt Parasti savienojumā "grābt ciet": apcietināt.
- perekovatsja Pārauties, pārģērbties.
- peretiritsja Pārauties, pārģērbties.
- pārtaisīties pārģērbties (lai nomaskētos).
- iesataisīties Pārģērbties par ko.
- iesavilkties Pārģērbties par ko.
- sasataisīties Pārģērbties par ko.
- izģērbties Pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
- sviesties pārģērbties, uzvilkt (apģērba gabalu).
- pārvilkties pārģērbties.
- pārauties Pārģērbties.
- pārmaskoties Pārģērbties.
- pārsamaukties Pārģērbties.
- parsavilkties Pārģērbties.
- perekocennijs Pārģērbts cilvēks.
- pārcirst Pārknābt.
- pārkņiebt Pārkniebt.
- bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks.
- sapampaļot pārmērīgi biezi (un pavirši) saģērbt.
- sapampaļāties pārmērīgi biezi saģērbties, satīties.
- lincēt Pārmērīgi strēbt.
- pārskānēt Pārskābt.
- pāršķērmēt Pārskābt.
- pāršķērmt Pārskābt.
- iegriezt ķirķi pārspēt, sariebt.
- vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
- vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
- reilīks Pāršķiebts, tāds, kam viena puse garāka.
- liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- ratavāt Pasargāt, glābt no bojāejas.
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- nodrošināties Pasargāties, paglābties (no kā).
- piestrebināt Pasniegt pietiekoši ko strēbt.
- pastrēbties Pastrēbt (1).
- pastrēbties Pastrēbt (2).
- palekterēties Pastrēbties.
- pasašķiebties Pašķiebties.
- padrillēt Paurbt, pabakstīt u. tml.
- paurbties Paurbt.
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
- grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt (1).
- iegrebums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrebt.
- sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
- sašķiebums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķiebt.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1); caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (2).
- žilbums Paveikta darbība, rezultāts --> žilbt.
- paņirbties Paviebties.
- paviepties Paviebties.
- salamžot Pavirši apģērbties (ne sava izmēra apģerbā).
- grābļāt Pavirši grābt (ar grābekli).
- iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1); iegrābāt, iegrābstīt.
- atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties.
- izpurināties Pēc darba noģērbt darba apģērbu.
- Līču minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta nātrija hlorīda tipa ūdens, iegūst urbumā (izurbts 1974. g.) 300 m dziļumā.
- transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
- pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties.
- piekasīt Piegrābt (parasti sienu).
- piesakasties Piegrābt (sienu, labību) pietiekami, daudz.
- piesagrābties Piegrābt sev (pietiekami, daudz).
- piegābties Piegrābties.
- piedzenāt Piekasīt, piegrābt.
- herpetotherinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kuras pārstāvji Latvijā nav sastopami, dzīvo Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas subtropu un tropu mežos.
- alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum").
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- temēt Piestrēbt, piedzerties, piesūkties.
- piežampāties Piestrēbties, piedzerties.
- pietesties Piestrēbties; pieēsties.
- pielekterēties Piestrēbties; pieleksīties.
- pieleksīties Piestrēbties.
- piestrūgāt Piestrēbties.
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1).
- dastrēbties Pietiekami sastrēbties.
- pārsūkties Pietiekami, līdz apnikumam sūkt, strēbt.
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības.
- pierinkt Pievilkt, piegrābt.
- pīkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- pīpkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- apriebties līdz kaklam pilnīgi apriebties.
- Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- plānai Plāni (ģērbties).
- viverveidīgie Plēsēju kārtas dzimta nelieli plēsēji (ķermeņa garums - 17-100 cm, masa - 0,5- 13 kg), izplatīti tropos un subtropos, \~75 sugas.
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- uzurpēt Prettiesiski sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2.
- caursišana Process --> urbties cauri (parasti par šāviņiem, lodēm).
- Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni.
- plakanlapu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum obtusifolia").
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
- raibēni Raibi apģērbts.
- ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- tverties Rast patvērumu, glābties (kur).
- dēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
- galēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
- gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- ballisms Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū.
- apģērbties Refl. --> apģērbt.
- atģērbties Refl. --> atģērbt.
- glābties Refl. --> glābt (1).
- glābties Refl. --> glābt (3).
- ģērbties Refl. --> ģērbt.
- ieģērbties Refl. --> ieģērbt.
- izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- izšķiebties Refl. --> izšķiebt.
- izvelbties Refl. --> izvelbt.
- nošķiebties Refl. --> nošķiebt (1); tikt nošķiebtam.
- nošķiebties Refl. --> nošķiebt (2); tikt nošķiebtam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- paglēbties Refl. --> paglēbt.
- pāršķiebties Refl. --> pāršķiebt; tikt pāršķiebtam.
- pašķiebties Refl. --> pašķiebt; tikt pašķiebtam.
- piešķiebties Refl. --> piešķiebt; tikt piešķiebtam.
- saģērbties Refl. --> saģērbt.
- sakniebties Refl. --> sakniebt (1).
- sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
- saviebties Refl. --> saviebt.
- šķiebties Refl. --> šķiebt; tikt šķiebtam.
- tērpties Refl. --> tērpt; arī ģērbties.
- uzģērbties Refl. --> uzģērbt; saģērbties.
- dullēt Reibt (no alkoholiskajiem dzērieniem).
- grīstīs Reibt (par galvu).
- stūbt Reibt, kļūt apreibušam.
- reibuļot reibt, reibināt.
- raiblēties Reibt, streipuļot, skurbt.
- raiblēt Reibt, streipuļot.
- štirīt reibt.
- dvinkstēt Reibt.
- rēbt Reibt.
- stibt Reibt.
- žeibt Reibt.
- žurbt Reibt.
- zveibt Reibt.
- oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- izslābums Rezultāts --> izslābt.
- sastulbums Rezultāts --> sastulbt; apjukums.
- apstulbums Rezultāts, stāvoklis --> apstulbt; pastiprināts apmulsums.
- atskurbums Rezultāts, stāvoklis --> atskurbt.
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (1).
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (2).
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (3).
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
- bridzīties Riebties (parasti par nelabu ēdienu vai dzērienu).
- raibēties Riebties, īgnēties.
- abominēt Riebties, nolādēt, raudzīt novērst.
- šķiebelēt riebties, šķebināt.
- kautrēties Riebties.
- liekšēt Riebties.
- nīdrēties Riebties.
- raibīties Riebties.
- raibties Riebties.
- riebēties Riebties.
- riebt Riebties.
- lencēt Rijīgi ēst; strēbt.
- kulbāt Rijīgi, daudz ēst, strēbt.
- klencēt Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
- skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs.
- stapnīt Rimties, atslābt, mazināties.
- robt robu veidot (cirst, kapāt, grebt, griezt, kasīt).
- struplapu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron x obtusum").
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1).
- korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā.
- vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei.
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
- sadulpt Sadulbt, apmulst.
- sagliebt saglābt.
- saglēbt Saglābt.
- sagrābties Sagrābt (1) sev.
- sagrābties Sagrābt (5) sev.
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
- sakasīt Sagrābt (parasti sienu).
- sadzanāt Sagrābt (piemēram, sienu, labību).
- sačelbt sagrābt (saslaucītus gružus, mēslus).
- piekast Sagrābt (sienu) pietiekami, daudz.
- apgubot Sagrābt (sienu) visapkārt.
- saliešķerēt Sagrābt ar liekšķeri.
- sarinkt Sagrābt klēpjos.
- dakast Sagrābt līdz kādai vietai (sienu, labību).
- hapņīt Sagrābt, iegūt.
- apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
- ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem.
- sakast Sagrābt, sakasīt (parasti sienu).
- apkašņāt Sagrābt, sakast.
- sakamstīt sagrābt, satvert.
- sakampstīt Sagrābt, satvert.
- aizkrampt Sagrābt.
- sakramst Sagrābt.
- saraušņāt Sagrābt.
- plankums sagrābta siena vāla daļa.
- grābšķi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas.
- grābšļi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas.
- sapudžīties Sagrābties, saņemties.
- sagūbīties Sagrābties, saraust sev.
- sagābties sagrābties, savākt.
- pieklēpt Sagrābties.
- uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu).
- izģērbt Saģērbt (kā); arī izģērbties (2).
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
- sapodāt Saģērbt biezā apģērbā.
- sasamaukties Saģērbt sev (vairākus apģērba gabalus).
- noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
- savīkšķīties saģērbties (gatavojoties iziet).
- satūžāties saģērbties (izejot).
- izģērbties Saģērbties (kā).
- sasprandzēties Saģērbties ciešā, šaurā, parasti ar sprādzēm, āķiem aizdarāmā apģērbā; sajozties (ar jostu, siksnu).
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam.
- ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
- sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
- nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- sapopināties Saģērbties, ievīstīties.
- tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
- sačunčināties Saģērbties, satīties.
- satauņāties Saģērbties, satīties.
- sakamāties Saģērbties, satuntuļoties.
- sasaģērbties Saģērbties.
- savilkties Saģērbties.
- noreibt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt (2).
- apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
- kā rungulis saka par apaļīgu, korpulentu, arī biezi ģērbtu cilvēku.
- slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
- kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
- kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
- kā cepts ābuls saka par saviebtu, grumbainu seju.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- brēkt pret debesīm saka, nosodot ļaunumu, prasot atriebt.
- sakņābt saknābt.
- saknāpt Saknābt.
- sakņāpt Saknābt.
- sakniept Sakniebt (lūpas).
- saņiebt Sakniebt, aizspiest (muti).
- saknīpāt Sakniebt.
- čūkstele Sakniebtas, izstieptas lūpas.
- aizgrebt Sākt izgrebt.
- piereibt Sākt reibt; kļūt reibuma pārņemtam.
- ķērmēt Sākt skābt (par ēdienu).
- sariebties Sākt, parasti pēkšņi, riebties.
- kampties Saķerties, grābt, apkampties.
- samieroties Salabt, izlīgt; samierināties.
- izlabt Salabt, izlīgt.
- labt Salabt.
- salabēties Salabt.
- salabīties Salabt.
- salaboties Salabt.
- salabties Salabt.
- sasamierīties Salabt.
- kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
- sasagrābties Saņemt (to, kas ir sagrābts rokās).
- knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3).
- uzpudžāt Sapost, apģērbt (iziešanai).
- sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
- paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties.
- varšķīt Saraukt, saviebt.
- aizgūt Saraust, sagrābt.
- aizglābt Sargāt, glābt.
- piegliebt Sargāt, paglābt.
- apčakarēt Sariebt.
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
- terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
- sažultīt Sarūgtināt, sariebt.
- žultīt Sarūgtināt, sariebt.
- savažāt Sasaistīt, pavirši sagrābt, savilkt.
- saskābēt saskābt (3).
- sakamot Saskābt, ieskābt.
- šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
- šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
- saskānēt Saskābt.
- sašķermēties Saskābt.
- ļurkt Saslābt.
- sažņiebt Saspiest, sakniebt.
- pievirgāt Sastrēbties lielākā apjomā.
- saleksīties Sastrēbties.
- salekterēties Sastrēbties.
- sastubt Sastulbt.
- sašviept sašķiebt, saviept.
- šķībs ģīmis Sašķiebta, arī deformēta seja.
- sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sabliezties Sašķiebties.
- sagreizt Sašķiebties.
- sagrībt Sašķiebties.
- sasagrozīties Sašķiebties.
- sasakļauties Sašķiebties.
- sasašķiebties Sašķiebties.
- sajuņģēt Satīstīt (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbt.
- sajuņģēties Satīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbties; sajozties.
- nopuģīties Satuntulēties, pārāk biezi saģērbties.
- uzmakņāt Satuntuļot, biezi saģērbt.
- aptaunāties Satuntuļoties, silti saģērbties, ietīstīties.
- aizčakarēt Satvert, sagrābt.
- sakrepīt Satvert, sagrābt.
- satempt Satvert, sagrābt.
- apurbt Saurbt visapkārt.
- pustuksnesis Sausa, tuksnesīga dabas zona (bez meža), kas mērenajā, subtropu vai tropu joslā veido pāreju uz tuksnesi.
- sakopt Savākt, sagrābt (piemēram, sienu, labību).
- sapangāt saveikt; atriebties.
- pangāt Saveikt; atriebties.
- saringt savelt, sagrābt klēpjos; savākt.
- saverkšīt Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
- saviebties Saviebt savu seju, tās daļas.
- vaišķīt Saviebt, sagrozīt.
- švaibīt Saviebt, sakniebt.
- kraipīt Saviebt, saraukt, locīt.
- saverkšt Saviebt, saraukt.
- saveršķīt Saviebt, saraukt.
- saiebt saviebt.
- izvaibīt Saviebt.
- izvaikstīt Saviebt.
- sajiebt Saviebt.
- sašņiebt Saviebt.
- sasviept Saviebt.
- saverksīt Saviebt.
- saviept Saviebt.
- saverkšīties Saviebties (par seju, tās daļām); samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
- saverkšķīties Saviebties (par seju, tās daļām); samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
- apviebties Saviebties, savilkt seju.
- sajiebties saviebties.
- sakniepties saviebties.
- sašiepties saviebties.
- atviebties Saviebties.
- iegliebties Saviebties.
- noviebuļāties Saviebties.
- saiebties Saviebties.
- saobties Saviebties.
- sasakniepties Saviebties.
- sažņirgties Saviebties.
- ņāma Saviebts ģīmis, nejauka seja.
- papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- zobkarpveidīgs Savienojumā "zobkarpveidīgās zivis": zivju kārta ("Cyprinodontiformes"), pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
- mest Savienojumā ar "nost": strauji ģērbt nost.
- sviest Savienojumā ar "nost": strauji ģērbt nost.
- riebin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
- riebtin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
- strēbtin Savienojumā ar "strēbt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- urbšus Savienojumā ar "urbt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- žilbtin Savienojumā ar "žilbt" un tā atvasinājumiem izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- saverkšties Savilkt seju grumbās, saviebties.
- strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama.
- pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus").
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- parascēnijs Sengrieķu teātrī - skatuves sānpiebūves, kur atradās aktieru ģērbtuves un eja, pa ko koris virzījās uz skatuvi.
- Trita senindiešu mitoloģijā - trešais no trim brāļiem, kas tiek iemests akā vecāko brāļu nodevības rezultātā, bet pēc tam izglābts.
- asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem.
- skotisms Sholastikas virziens pretstatā tomismam un augustīnismam, raksturīgas subtilas distinkcijas, jēdzienu hipostazēšana, formālisms.
- veilīņs siens sagrābts lielākā vālā.
- Stereum fasciatum sīkpiepju sugas "Stereum subtomentosum" nosaukuma sinonīms.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis.
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra.
- novamzēt Silti apģērbt.
- pondzelēt Silti apģērbt.
- novamzēties Silti apģērbties.
- pondzelēties Silti apģērbties.
- sapudžēties Silti apģērbties.
- sapudžīties Silti apģērbties.
- pubulēt Silti ģērbt, ievīstīt.
- sapondzelēties silti ģērbties.
- notuntuļāt Silti saģērbt (bērnu).
- sabudžināt silti saģērbt.
- sapumbuļot Silti saģērbt.
- sapubuļoties silti saģērbties un tāpēc izskatīties resnam.
- sapumbuļoties Silti saģērbties, satīties, uzpucēties.
- sabudžināties silti saģērbties.
- struplapu skābene skābeņu suga ("Rumex obtusifolius").
- sašķērmēt Skābšanas procesā iegūt nepatīkamu garšu; pārskābt.
- šķērbēt skābt, rūgt.
- ierošināt Skaisti saģērbt (atkārtoti).
- pļorkstināt skaļi ēst, strēbt.
- sloķēt skaļi strēbt.
- šlorgāt Skaļi strēbt.
- slorkāt Skaļi strēbt.
- šļurpstīt Skaļi strēbt.
- strabīt Skaļi strēbt.
- talazīt Skaļi strēbt.
- žļurkstēt Skaļi strēbt.
- bruzgulēt Skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku).
- iztalazīt Skaļi un kārīgi izstrēbt.
- diept Skriet (parasti ātri), diebt.
- jobt Skriet, lobt, jozt.
- dilbāt Skriet; dilbt.
- skurt skurbt.
- skārbt Skurbt.
- šlabt Slābt, kļūt slābanam.
- stratigrāfs Slāņu rakstītājs, kas automātiski atzīmē urbja ieurbšanās ātruma attiecību pret urbja apgriezienu skaitu un tā ļauj spriest par caururbto slāņu blīvumu un veidu.
- Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi.
- izaglabāties Slēpjoties pasargāties, paglābties, izvairīties.
- dieties Slēpties, paglābties.
- valdēties Slēpties, paglābties.
- transvestīcisms Slimīga tieksme ģērbties pretēja dzimuma apģērbā.
- poena Sods romiešu tiesībās, kura galvenais mērķis bija atriebt noziedzniekam.
- atžņiebt Spiežot nolauzt, atkniebt.
- nomaidzīt Spiežot nonāvēt; nokniebt.
- apsprauslāt Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm).
- angārija starptautiskajās tiesībās - karojošas valsts tiesība sagrābt neitrālo valstu transportlīdzekļus (galvenokārt tirdzniecības kuģus), lai tos izmantotu militārām vajadzībām.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- apreibums Stāvoklis --> apreibt (1).
- apskurbums Stāvoklis --> apskurbt (1); apreibums.
- iereibums Stāvoklis --> iereibt.
- noreibums Stāvoklis --> noreibt (1); apreibums.
- noreibums Stāvoklis --> noreibt (2).
- reibums Stāvoklis --> reibt (1).
- reibums Stāvoklis --> reibt (2).
- reibonis Stāvoklis --> reibt(1); reibums (1).
- reibonis Stāvoklis --> reibt(2); reibums (2).
- skurbums Stāvoklis --> skurbt (2); reibums (2).
- skurbums stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1).
- kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts.
- iekļaustīt Steigā iestrēbt vai iedzert.
- apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
- apķuidīt Stipri (karsti) saģērbt.
- bozties Stipri apģērbties.
- noskurbt Stipri apskurbt; noreibt.
- saķauķēt Stipri saģērbt, ietīstīt (īpaši galvu).
- raut Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
- iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
- pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
- nokampt Strauji satvert, sagrābt.
- sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
- iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem); ieklupt.
- ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
- kampt Strauji tvert, ņemt (ko); grābt.
- uzraut Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
- stribināt Strebināt, dot strēbt.
- aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs).
- kleisāt Strēbt (nicīgi).
- lekterēt Strēbt (parasti ko lielākā daudzumā), lakt.
- slorķēt Strēbt (skaļi).
- zampāt Strēbt (sliktu zupu).
- suslāt Strēbt suslu.
- dastrēbt Strēbt un izstrēbt.
- lampāt Strēbt, dzert (ar troksni).
- lorāt Strēbt, dzert (ar troksni).
- plauvēt Strēbt, dzert (ar troksni).
- kļābt Strēbt, dzert.
- šļurpstināt Strēbt, ēst bez apetītes.
- lempēt Strēbt, ēst.
- telzēt Strēbt, ēst.
- lepēt Strēbt, rijīgi ēst.
- murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu).
- purrāt strēbt.
- lemperēt Strēbt.
- murkšķināt Strēbt.
- slirbāt Strēbt.
- šlorkāt Strēbt.
- šļumēt Strēbt.
- šlurbt Strēbt.
- strebināt Strēbt.
- strebt Strēbt.
- strēpt Strēbt.
- striebt Strēbt.
- striebti Strēbt.
- surbt Strēbt.
- švūkstināt Strēbt.
- zurbt Strēbt.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
- badjans Subtropisks, mūžam zaļš magnoliju dzimtas koks; augļus, kas smaržo pēc anīsa, lieto kā garšvielu.
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā).
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
- kaulerpa Šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru".
- jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- ilīcija Šīs rindas dzimta ("Illiciaceae"), mūžzaļi, aromātiski krūmi, nelieli koki, tropos un subtropos, 1 ģints, \~40 sugu.
- laurs Šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu.
- palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- protejs Šīs rindas dzimta ("Proteaceae"), >60 ģinšu, \~1400 sugu, tropos un subtropos izplatīti krūmi.
- šviept Šķiebt, stiept.
- šķaibīt Šķiebt, šķobīt.
- šķobt Šķiebt.
- šiepties šķiebties, sākt plaisāt.
- greizt Šķiebties.
- šķobties Šķiebties.
- plāni Tā (ģērbties), ka nav silti, karsti.
- plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
- atriebīgs Tāds, kam ir tieksme atriebties, kas mēdz atriebties.
- susna Tāds, kam patīk ļoti silti saģērbties.
- vīznieks Tāds, kas ģērbts vīzās.
- artēzisks Tāds, kas ir izurbts, izbūvēts līdz šāda ūdens slānim.
- šķībs Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm; arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa dalām).
- pucīgs Tāds, kas mēdz greznoties, rotāties, glīti ģērbties; tāds, kam patīk greznoties, rotāties, glīti ģērbties.
- ieriebīgs Tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu.
- drāzīgs Tāds, ko viegli drāzt, grebt.
- iebties Taisīt skābu seju, viebties.
- kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
- glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta); iespēja izglābties.
- bruņusitējs Tas (tāds), kas var pārsist, caururbt bruņas (par šāviņu, lodi).
- plūznis Tas, kas staigā apkārt nekārtīgi apģērbts.
- danaīdas Tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās.
- krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu.
- Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve (1).
- stempt Tempt, dzert, strēbt.
- grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- drelīt Tēst, dobt.
- tēsējinstruments Tēšanai piemērots griezējinstruments - tēsējgrieznis, zobtēsis u. c.
- iesagrābties Tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti.
- piegrābties Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
- vurbties Tikt urbtam.
- viebties Tikt viebtam (parasti par seju).
- baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm.
- juņģēt Tīstīt (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbt.
- juņģēties Tīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbties.
- saunēties Tīstīties, vīstīties, biezi saģērbties.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- izslorpāt Trokšņaini izstrēbt.
- šlorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem); strēbt.
- slorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem).
- slorpāt Trokšņaini strēbt.
- šļurpāt Trokšņaini strēbt.
- stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas.
- alveja Tropu un subtropu liliju dzimtas ģints ("Aloe"), augs ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto ārstniecībā (Latvijā istabas augs).
- bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
- rožkoks Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
- sapikāties tūļīgi saģērbties.
- sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- pamparot Tūļīgi, neveikli ģērbt.
- pamparoties Tūļīgi, neveikli ģērbties.
- borēt Urbt (parasti metālu, akmeni).
- svīķēt Urbt ar svīķurbi.
- pārurbt Urbt vēlreiz, no jauna.
- drillēt Urbt.
- jurbt Urbt.
- svārpstēt Urbt.
- svārpstīt Urbt.
- vurbt Urbt.
- vurbties Urbties.
- strubulēt Uz ātru roku skaļi strēbt.
- nodurnēt Uz brītiņu apstulbt.
- greizs Uz sāniem izliekts, sašķiebts.
- uzglēbt Uzglābt.
- uzglēbties Uzglābties.
- uzkampt Uzgrābt.
- paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- saģērbt Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus).
- pārģērbt Uzģērbt citu (piemērotāku apģērba gabalu); uzģērbt (kāda apģērba gabala vietā) citu, piemērotāku apģērba gabalu.
- pārģērbties Uzģērbt sev citu apģērba gabalu, apģērbu.
- dasavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesamaukties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesatuzavāties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- zapāties Uzģērbt zapas.
- uzraust Uzģērbt, uzmaukt.
- uztempt Uzģērbt, uzvilkt.
- uzknāpt Uzknābt.
- iesarošties Uzposties; apģērbties glīti.
- uzdūdot Uzspēlēt (kādu pūšamo mūzikas instrumebtu).
- uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt (2).
- kostimēties Uzvilkt lomai raksturīgu apģērbu; pārģērbties skatuvei vai maskarādei.
- apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
- uzsuknīt Uzvilkt, uzģērbt.
- vaikstīties Vaibstīties, viebties.
- ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt; ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
- notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu); arī biezi saģērbt.
- bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu.
- grabstināt Vairākkārt grābt (mazu daudzumu).
- maukalēt Vairākkārt ģērbt, aut.
- knābāt Vairākkārt knābt (1).
- knaibīt Vairākkārt kniebt (1).
- knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
- šķobīt Vairākkārt šķiebt.
- knaibīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2).
- grebināt Vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt.
- grābstīt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābāt (1).
- grābāt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābstīt (1).
- izgāzīt Vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt.
- rinkt Vākt, grābt, salasīt.
- nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
- raibināt Vārdot, pūšļot (vairākkārt riebt).
- keipt Vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības; ķeipt.
- storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu.
- popināt Vecās lupatās vīstīt, ģērbt.
- šļobene Veci, nošķiebti, arī nepiemēroti apavi.
- trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos.
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- subtitrēt Veidot (kā) subtitrus.
- stribulis Vējagrābslis; kāds, kas visu grib sastrēbt kā putru.
- noblorcāt Velkot kājas gar zemi, nošķiebt, nobružāt (apavus).
- cīsāt Velt vai grābt labības kopiņu.
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
- viebties Viebt savu seju, tās daļas.
- viezt Viebt, iezt (zobus).
- sviept viebt.
- jiebt Viebt.
- ņiebt Viebt.
- šniebt Viebt.
- šņiebt Viebt.
- veibuļāt Viebt.
- verksīt Viebt.
- viept Viebt.
- knaipīties Viebties (par cilvēku).
- kniepties Viebties (par cilvēku).
- kņiepties Viebties, rādīt grimases.
- šņiebties Viebties, saviebties.
- vaikšķīties Viebties, šķobīties.
- jiebties Viebties.
- veibuļāties Viebties.
- viebuļāties Viebties.
- viepties Viebties.
- žņiebties Viebties.
- apžeibt Viegli noreibt, apskurbt.
- liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai.
- koalibi Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- moro Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- otori Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
- tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
- bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
- pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu.
- dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu.
- sprastai Vienkārši (piemēram, ģērbties).
- čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- šķobiens Vienreizēja darbība --> šķobīt, sašķiebt.
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens.
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2).
- iegrābiens Vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
- strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
- viebiens Vienreizēja paveikta darbība --> viebt.
- atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt.
- izkamstīt Vietvietām izgrābt.
- tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; arī ģērbt.
- stūķēt Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- labticība Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticīgums Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- požņāt Vīstīt, biezi saģērbt.
- pubulēties Vīstīties, silti ģērbties.
- strupā vudsija vudsiju suga ("Woodsia obtusa").
- paģībt Zaudēt samaņu; noģībt.
- aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā.
- atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku).
- zirgu platumi Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu subtropiskie apgabali (tuvu 30–35° ziemeļu un dienvidu platuma) virs okeāniem ar vājiem vējiem un biežiem bezvējiem subtropisko okeānisko anticiklonu iekšienē.
- Evergleidsa zemiene Floridas pussalas dienvidu daļā ("The Everglades"), ASV, platība 12000 kvadrātkilometru, plaši zāļu purvi, pārpurvoti subtropu meži, piekrastē mangroves.
- Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- sagrebt Zināmu laiku nepārtraukti grebt.
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu.
- duburis Zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu.
- zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru.
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu.
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu.
- apguba Žāvēšanai biezi kopā sagrābts siens.
- apālis Žāvēšanai kopā sagrābts siens; apvālis.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- žeibt Žilbt.
- žibt Žilbt.
- žirbt Žilbt.
- žulbt Žilbt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bt..