Paplašinātā meklēšana

Meklējam bojāt.

Atrasts vārdos (15):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (817):

(aiz)iet postā (Sa)bojāties
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
piegrezīt aiz nemākulības sabojāt
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
duzt Apmākties, bojāties, skumt
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
iešņīpāt ar ko asu velkot, iebojāt
izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
šķaidīt ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko)
saspiest ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi
saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
mozaīka augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1)
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt
noslavēt Bieži slavējot sabojāt
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
tērēt bojāt
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu
gadināt Bojāt, iebojāt
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
smeļķēt bojāties
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
mutāt Braucot bojāt, grambāt
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt
šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā)
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi
kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam
aizbojāt daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt
pačākstēt daļēji sabojāties (par veselību)
dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas)
daskriet daudz strādājot, sabojāt veselību
iedauzīt Dauzot iebojāt
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus)
rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam
dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu)
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem)
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem)
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu
nogrezēt Gatavojot sabojāt
gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
iegrauzt Graužot iebojāt
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt
saskabīt Griežot sabojāt
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci)
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci)
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu)
iemaitāt Iebojāt
ietērēt Iebojāt
ieķēzīt Iebojāt, iemaitāt
iemudēt Iebojāties
iemudēties Iebojāties
iesmeļķēt Iebojāties
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu
apmudēt iegūt sliktu garšu, sabojāties
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.)
ķibelnieks ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles
transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas
saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu
iestāvēties iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem)
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu)
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt
izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
pārbļaut ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi
nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus)
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā
ekskavators instruments zoba bojāto masu atdalīšanai
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam
(sa)laist šreijā izbojāt
izmaitāt Izbojāt
izļurkāt Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.)
izkost Izbojāt (par ko kodīgu)
izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.)
nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
izcūkāt Izbojāt, sabojāt
izsmurgāt Izbojāt, sabojāt
izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām)
izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt
izpindzelēt Izjaukt; izbojāt
izpļurkāt Izjaukt; izbojāt
izpurgāt Izjaukt; izbojāt
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu)
čupā Izjucis; sabojāts, salauzts
knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti)
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2)
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu)
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt
izgandēt Izpostīt, sabojāt
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem)
izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu)
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus)
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu
ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi
kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
reintegrācija kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis)
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi
nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
maita kaut kas bojāts, sabojāts
sasalēns kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
ķēpt kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli)
dzīšana kļūšana veselam, veidojot jaunus audus bojāto audu vietā, piepildot ar audiem (par brūci)
izdārdēt kļūt nestipram, bojātam
zekšķēt kļūt netīram, sākt bojāties
izdilt kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu)
sūpēt kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties
dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
izkņābāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt
izkņapāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt
nokņapāt Knābājot noēst, arī sabojāt
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi
sašņakāt Knābājot un bradājot sabojāt
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi
saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi
sakodēt Kodinot sabojāt
sakodināt Kodinot sabojāt
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi
apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3)
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli
negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni
centrālā afāzija kurā bojāta galvas smadzeņu garoza
sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
izlauzīt Lauzot izbojāt
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi
močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu)
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to)
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem
lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi
aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties
citoredukcija Lielākās bojāto audu daļas izoperēšana, piem., audzēja daļas ekstirpācija, pirms ķīmijterapijas un staru terapijas
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.)
niekāt Lietot nelietderīgi; bojāt
niekot Lietot nelietderīgi; bojāt
liedenis Lietus sabojāts siens
gumēt Līkt, liekties, bojāties
limforāģija Limfas izplūšana no bojāta limfvada
kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2)
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt
beigt ļoti bojāt
noēst ļoti bojāt; saēst
sagandēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu)
sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum"
pārgriezt ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to)
dielāt Maitāt, bojāt
pasmidzināt Maitāt, iebojāt
skumstiķis Mākslas darbs (sabojāts)
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai
aizēst mazliet sabojāt (par vielu)
aizvaiņot mazliet sabojāt, ievainot, aizskart
aizmudēt mazliet sabojāties
pasamaitāties mazliet sabojāties (par produktiem)
apdunēt mazliet sabojāties visapkārt
iebojāt mazliet, arī vietumis sabojāt
iebojāties mazliet, arī vietumis sabojāties
papostīt mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt
pamudēt mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām)
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus)
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
uzmīdīt Mīdoties sabojāt
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem
samist Mitrumā sabojāties (par līmējumiem)
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
mūķerēt Mūķējot bojāt
ģelberis Nazis ar sabojātu atsperi
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt
nelietojams Nederīgs, sabojāts
difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes
sagumzāties Neizdoties, sabojāties
izpušierēties Neizdoties; izbojāties
izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu)
sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu)
sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu)
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu)
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt
izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt
noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt
samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt
režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs
kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss
draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.)
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts
dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu)
šķībt Neveikties, sākt bojāties
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru)
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru)
draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu)
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko)
bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko)
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst
iedauzīties no sitiena tikt iebojātam
iesadauzīties no sitiena tikt iebojātam; ieplīst
aizdunēt no stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi)
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt
datnes atkopšana nodzēstu vai bojātu disku datņu atjaunošana, izmantojot specializētas programmas
sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt
sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi
klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa
kapitālais remonts nolietotu vai bojātu iekārtu remonts, atjaunojot visu sistēmu un mezglu kompleksas darbspējas un panākot iekārtu atbilstību to tehniski ekonomisko parametru nominālvērtībām; kapitālremonts
uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt
noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt
izčukstēt Nonīkt, bojāties, izjukt
uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā
pagalam norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota
sa- norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts
uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu)
fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.)
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu)
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs
pamaitāt Pabojāt
savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izlopot padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu)
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
sapostīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās
sadraņķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi
satērēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot
sanarrāt panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos
rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī
pārtalināt par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus)
pārsmēķēties pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību
atkulkstīt pārāk spēcīgi kulstot linus tos sabojāt
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem
izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties
noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties
klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām)
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties
kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru)
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to)
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to)
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko)
atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes
vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem
sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi
mudēt Pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā)
iesmacēt Pieļaut, ka sāk bojāties un smakot
sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem)
sagānīties piesārņoties, sabojāties
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi
izcūkoties Pilnībā izzobot, sabojāt
izķēmot pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu)
izkropļot pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt
pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
kolapsoterapija Plaušu tuberkulozes ārstēšanas metodes, ar kurām panāk plaušu bojāto daļu saplakšanu
plazminogēns Plazmīna neaktīva forma, kas pārveidojas plazmīnā, ja asinis saskaras ar bojātiem audiem
saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt
čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi
saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
sadursmes atklāšana process CSMA/CD tīklos, kura izpildes gaitā pārraides vidē sadursmju rezultātā konstatē bojātus kadrus
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina
dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi)
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem)
sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt
dzelt radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem)
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis)
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
izbojāties refl. --> izbojāt (3)
pabojāties refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam
sabojāties refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
bojājums rezultāts --> bojāt (1)
primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1)
sabīdelēt sabojāt
sabludīt sabojāt
sadrāzt sabojāt
safakot sabojāt
saķēpāt sabojāt
samūrīt sabojāt
dabeigt Sabojāt
izmisīt Sabojāt
kaikarot Sabojāt
nobietēt Sabojāt
nonerrot Sabojāt
nopušierēt Sabojāt
pamaderēt Sabojāt
sadirst Sabojāt
sadranckāt Sabojāt
safušierēt Sabojāt
sagubīt Sabojāt
saķēzt Sabojāt
samaderēt Sabojāt
sameisterēt Sabojāt
samušīt Sabojāt
sanerrāt Sabojāt
sanerrot Sabojāt
saporķīt Sabojāt
sapurgāt Sabojāt
sapušierēt Sabojāt
saputināt Sabojāt
saskādēt Sabojāt
sagandēt Sabojāt (1)
samaitāt Sabojāt (1)
samaitāt Sabojāt (2)
samaitāt Sabojāt (3)
samaitāt Sabojāt (4)
šlorgāt Sabojāt (ēdienu)
sašļucināt Sabojāt (garastāvokli)
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko
nokaut Sabojāt (kādu mehānismu)
maderēt Sabojāt (kaut ko)
sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu)
apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu)
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt)
nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko)
uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
(uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību)
sabendēties Sabojāt (savu veselību)
saputināties Sabojāt (savu veselību)
sabuktēt Sabojāt automašīnas virsbūvi
saņagāt sabojāt ēdienu (nekārtīgi ēdot)
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām)
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām)
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot
saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt
sadielāt Sabojāt, bojāt, maitāt
aiztērēt Sabojāt, ievainot
izļurbāt Sabojāt, izbojāt
nobojāt Sabojāt, izbojāt
izspokot Sabojāt, izkropļot, izķēmot
izčabarēt Sabojāt, iznīcināt
iznerrot Sabojāt, izniekot
apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur
izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās)
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību)
sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu)
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi
savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu)
samužot Sabojāt, sadauzīt
porzāt Sabojāt, sagandēt
sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu
samatot Sabojāt, salauzt
saķengāt Sabojāt, sapostīt
sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot
izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
saērmot Sabojāt; samuļķot
duilis sabojāta lieta (darba rīks)
saiet sviestā sabojāties
sanarvoties sabojāties
(aiz)iet bojā Sabojāties
aiziet bojā Sabojāties
nonarvoties Sabojāties
sačakarēties Sabojāties
sadraņķēties Sabojāties
sagandēties Sabojāties
saģendēties Sabojāties
sakruķīties Sabojāties
samužoties Sabojāties
sapušierēties Sabojāties
sasmeļķēt Sabojāties
satērēties Sabojāties
samaitāties Sabojāties (1)
samaitāties Sabojāties (2)
samaitāties Sabojāties (3)
samaitāties Sabojāties (4)
sagumēt Sabojāties (par ēdienu)
piedunēt Sabojāties (par labību)
noklapēt Sabojāties (par mehānismu)
apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem)
izčākstēt Sabojāties (par veselību)
sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām)
piebūbēt sabojāties (par vīnu)
sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem)
smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem)
smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem)
izsūnot Sabojāties apsūnojot
sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem
izgandēt Sabojāties, iet bojā
noukoties Sabojāties, iet bojā
nobojāties Sabojāties, izbojāties
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam
aiziet niceklē sabojāties, novārgt
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam)
saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu)
pept sabojāties, pazust
apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa)
nojūgties Sabojāties, salūzt
sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst
ģiedēt Sabojāties, samaitāties
sadunēt Sabojāties, sapūt
sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt
dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem)
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt
noplīst Sabojāties; salūzt
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ)
sapists sabojāts
duīlis Sabojāts darbarīks
kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns
kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs
sabuhīt Sadauzīt, sabojāt
pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku
saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām
ostreotoksisms Saindēšanās ar bojātām austerēm
kreatotoksisms Saindēšanās ar bojātu gaļu
maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu
reparatīvs saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu
sablūžģināt sajaukt, sabojāt
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu)
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
gunīt Sakarstot sabojāties
sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt
deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu)
iegandēties sākt bojāties
iesmacēt sākt bojāties un smakot
iesmirdēt sākt bojāties un smirdēt
čākstēt sākt bojāties, iepūt
iemaitāties sākt bojāties, maitāties
sazekšķēt sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību)
saidrēt sākt pūt, bojāties
saidrot sākt pūt, bojāties
iesmirgt sākt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem)
izmāžot Saķēzīt, sabojāt
slimiķis Salā sabojāts kartupelis
apsalt Salā tikt mazliet bojātam
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
sabrūzgāt samaitāt, sabojāt
sapļuderēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu)
sapļudurēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu)
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt
sapiepējis Sapelējis, bojāts
sinalģija Sāpju sajūta apvidū, kurš atrodas attālu no kairināmās vai bojātās vietas
saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu)
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu)
šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties
šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties
sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi
samačāt Saslapināt, sabojāt
sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi
trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību)
apdzievāt Savainot, sabojāt
apdzievot Savainot, sabojāt
sačokarēt Savandīt; sabojāt
uilis savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt
lecēns savītis vai sala bojāts augs
koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
atšķiras Sīki, arī bojāti graudi
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem)
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu)
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.)
kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.)
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
uzskrambāt Skrāpējot sabojāt (kādu gludu vai lakotu virsmu)
iznerroties Slikti izdoties; izbojāties
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam
Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
smirgt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem)
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas)
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi
saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi
lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
apdriskāt stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt
beigts stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem); nederīgs
sadegt stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
samalt strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem
sasutēt Sūtot sabojāties
nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām)
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību)
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1)
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt
rūgt šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
melnie graudi šīs sēnes bojātie labības graudi
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt
diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā
sačarzāt šujot sabojāt (apģērbu)
līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā
kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta
kraupaiņš tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza
kasains tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
kasaiņš tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
ipsilaterāls tāds, kas atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, piem., paralīze, kas radusies tajā pašā pusē, kurā bojāts nervu centrs
velnains tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām
vesals tāds, kas nav bojāts (par augļiem, dārzeņiem)
vesals tāds, kas nav caurs, bojāts, nolietots (par priekšmetiem)
kropls tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts
kroplīgs tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2)
vesels tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts
smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt
notaisīt Taisot sabojāt
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi
genisa telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti
genica telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem)
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem)
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem)
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi
ciest tikt bojātam (par augiem)
ciest tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām
ciest tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām)
izbojāties tikt izbojātam (1)
nonerroties tikt sabojātam
applīst tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem)
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi
truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi
trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars
satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi
izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt
ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu)
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu
fotoreaktivācija Ultravioletā starojuma bojāto šūnu atjaunošanās lielāka viļņu garuma starojuma ietekmē
saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi
saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi
uroplānija Urīna izkļūšana no bojātiem urīnceļiem apkārtējos audos
stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
izbraukt vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt
sadrillēt vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt
ieknaibīt vairākkārt knaibot, iebojāt
atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
nokapāt vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt
izstaigāt vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus)
mīdīt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
mīņāt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām)
izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis)
zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi
taranēt veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu
koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības
radioreparācija viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē
plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
zāģmateriālu garumošana zāģmateriālu bojāto vai nomaļa daļu atdalīšana, kā arī sazāģēšana valsts standartā noteiktajā garumā
pēlēt Zākāt, celt neslavu, bojāt reputāciju
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi
aizzibinēt zibeņojot sabojāt
aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi

bojāt citās vārdnīcās:

MLVV

bojāt

LLVV

bojāt

MEV

buôjât