Paplašinātā meklēšana
Meklējam mil.
Atrasts vārdos (722):
- mil:1
- mil.:1
- mila:1
- mila:2
- mile:1
- mill:1
- milo:1
- mils:2
- mils:1
- mils:3
- milt:1
- amil-:1
- Amila:1
- amils:1
- milai:1
- milgs:1
- mili-:1
- milīt:1
- milka:1
- milka:2
- milla:1
- mille:1
- mills:1
- milna:1
- milna:2
- milna:3
- milne:1
- milns:1
- milns:2
- milsa:1
- milst:1
- milst:2
- milši:1
- milti:1
- milts:1
- milza:1
- milze:1
- milzt:4
- milzt:3
- milzt:5
- milzt:2
- milzt:1
- milzu:1
- milži:1
- Smila:1
- šmilt:1
- amilka:1
- amilo-:1
- Armils:1
- bomila:1
- bomile:1
- Bomili:1
- bomils:1
- humils:1
- mamila:1
- milans:1
- milava:2
- milava:1
- mildew:1
- miledi:1
- milena:1
- milene:1
- milene:2
- milens:1
- mileņš:1
- milieu:1
- milins:2
- milins:1
- milins:3
- milīns:1
- miliņa:1
- milium:1
- milkti:1
- milli-:1
- millis:1
- milmis:1
- milnāt:1
- milnēt:1
- milnis:1
- milnīt:1
- milnot:1
- milons:1
- miltāt:1
- miltīt:3
- miltīt:1
- miltīt:2
- miltos:1
- miltot:1
- milvus:1
- milzen:1
- milzēt:2
- milzēt:1
- milzīg:1
- milzis:1
- milzis:2
- milzīt:1
- milzum:1
- Rimilī:1
- Semili:1
- simile:1
- smilax:1
- smilča:1
- Smilča:1
- smilga:1
- smilga:2
- smilgt:1
- smilkt:1
- smilkt:2
- smilte:1
- Smilte:1
- Šumili:1
- tamili:1
- amilāze:1
- amilēns:1
- amiloze:1
- apmilst:1
- apmilst:2
- apmilzt:1
- Armilja:1
- Bismila:1
- bomilis:1
- bomilla:1
- Džemila:1
- familia:1
- formil-:1
- formils:1
- Humilja:1
- iemilzt:3
- iemilzt:1
- iemilzt:2
- iešmilt:1
- izmilzt:1
- kamilla:1
- Kamilla:1
- kamills:1
- Komilla:1
- Kumilla:1
- milfoze:1
- miliārs:1
- milicis:1
- milīcis:1
- milieši:1
- miliķis:1
- milināt:1
- milinga:1
- milinis:1
- miliška:1
- miljema:1
- miljems:1
- miljon-:1
- miljons:1
- milkans:1
- milkāns:1
- milkāss:1
- milkšēt:1
- milliņa:1
- milnene:1
- milonga:1
- milords:1
- milsumi:1
- milsums:1
- miltāts:1
- miltene:1
- miltēži:1
- miltīgs:1
- miltine:1
- miltiņš:1
- miltojs:1
- miltots:1
- miltums:1
- milzāns:1
- milzens:1
- milzēns:1
- milzīgs:1
- milziņs:1
- milzons:1
- milzoņa:1
- milzums:2
- milzums:1
- nomilzt:1
- pamilēt:1
- pamilīt:1
- pamilzt:1
- promile:1
- pusmila:1
- samilāt:1
- samilst:1
- samilzt:1
- semilše:1
- smilgas:1
- Smilgas:1
- smiliks:1
- smilkna:1
- smilkst:1
- smilšot:1
- Smilten:1
- smiltis:1
- smiltot:1
- uzmilzt:1
- zemilše:1
- zēmilža:1
- aizmilze:1
- aizmilzt:1
- aizmilzt:2
- amilisms:1
- amiloīds:1
- Antimila:1
- armilārs:1
- asimilēt:1
- atmilnīt:1
- bamileki:1
- bamiliki:1
- bogomili:1
- Bušmilsa:1
- ēnsmilga:1
- ergamils:1
- familija:1
- gumilaka:1
- Hmilovka:1
- homilija:1
- Hopmilsa:1
- izmilnot:1
- kammilti:1
- krimilda:1
- krimilde:1
- Krimilde:1
- krimilds:1
- krimilis:1
- krimilži:1
- Limilahs:1
- mamilārs:1
- mamilīts:1
- milainis:1
- milarete:1
- milausis:1
- mildieši:1
- milēdija:1
- milerija:1
- milēties:1
- miliaria:1
- milibārs:1
- milicija:1
- milijons:1
- milimols:1
- militārs:1
- milīties:1
- miljards:1
- milonīts:1
- milreiss:1
- miltains:1
- miltaiņš:1
- miltināt:1
- miltonia:1
- miltrasa:1
- miltuška:1
- milzenis:1
- milzisks:1
- milzonis:1
- milzumis:1
- milzzeme:1
- nomilnot:1
- Ormilija:1
- pamilija:1
- pasmilts:1
- piemilzt:1
- promills:1
- samilnāt:1
- samilnot:1
- samiltīt:1
- samiltot:1
- sasmilkt:1
- Semiluki:1
- smilakss:1
- smildzēt:1
- smilgājs:1
- smilgojs:1
- smilgots:1
- smilināt:1
- smilksts:1
- smilkšņi:1
- smilktēt:1
- smilktis:1
- smilšajs:1
- smilšājs:1
- Smilšājs:1
- smilšojs:1
- smilšots:1
- smiltājs:1
- smiltene:2
- smiltene:1
- Smiltene:1
- smiltijs:1
- Smiltine:1
- smiltiņa:1
- smiltojs:1
- smiltots:1
- aizmilzis:1
- amilēmija:1
- amilogēns:1
- amilolīze:1
- amiloreja:1
- amilūrija:1
- apmilzums:1
- asimilāti:1
- barbamils:1
- Bērzmilni:1
- bezsmilšu:1
- būvsmilts:1
- commilito:1
- faksimils:1
- familiārs:1
- familisti:1
- familjars:1
- formilāze:1
- Hamiltona:1
- humiliāti:1
- kamilavka:1
- Kamilinga:1
- kaulmilti:1
- krimilzis:1
- kumilītis:1
- mālsmilts:1
- mārsmilga:1
- milapests:1
- milēniums:1
- milerioze:1
- miliārija:1
- miliārijs:1
- miligamma:1
- miligrams:1
- mililitrs:1
- milimetrs:1
- militekss:1
- milivolts:1
- miljonais:1
- miljonārs:1
- miljonīgs:1
- millenium:1
- millepori:1
- miloptoze:1
- miltenāji:1
- miltenājs:1
- miltenīca:1
- miltenīce:1
- miltērces:1
- miltinīca:1
- miltkārpa:1
- miltķobis:1
- miltmērce:1
- miltonija:1
- miltūdens:1
- miltumens:1
- miltumiņš:1
- miltveida:1
- milzenīgi:1
- milzenīgs:1
- milzīgums:1
- milzonīgi:1
- milzonīgs:1
- milzumīgs:1
- pārmilzis:1
- pārsmilga:1
- piesmilkt:1
- pīļsmilga:1
- rūssmilts:1
- samilzums:1
- scamillus:1
- similance:1
- Sjonmilsa:1
- smilacina:1
- smilacīna:1
- smildināt:1
- Smildiški:1
- smildzene:1
- smildzine:1
- smilgaina:1
- smilgaine:1
- smilgains:2
- smilgains:1
- smilgaite:1
- Smilģīnas:1
- smilksnāt:1
- smilkstēt:1
- smilkstēt:2
- smilkstēt:3
- smilkšķis:1
- smilkšojs:1
- smilkšots:1
- smilktājs:1
- smilktene:1
- smilktijs:1
- smilktine:1
- smilkulši:1
- smilkulži:1
- smilšaine:1
- smilšains:1
- smilšaugi:1
- smilšauza:1
- smilšbeka:1
- smilšbite:1
- smilširbe:1
- smilškūka:1
- smilšmāls:1
- smilšmīle:1
- smilšmīļi:1
- smilšzeme:1
- smiltaine:1
- smiltains:1
- smiltaiņa:1
- smiltaiņš:1
- smiltenes:1
- smiltenis:1
- smiltiena:1
- smiltiene:1
- smiltiens:1
- Smiltiņas:1
- Strmilova:1
- submilzis:1
- suņsmilga:1
- Tamilnāda:1
- utilmilti:1
- zemmilzis:1
- aizmilzums:1
- alchemilla:1
- amiloforms:1
- amiloidoze:1
- amilopsīns:1
- amilorekse:1
- amilspirti:1
- apmilzināt:1
- armillaria:1
- asimilants:1
- asinsmilti:1
- bīdeļmilti:1
- bomildrāna:1
- bumilleria:1
- ciņusmilga:1
- homilētika:1
- humilitāte:1
- izsmilktēt:1
- kamilliāņi:1
- krimildiņš:1
- krimilznis:1
- mamilārija:1
- mamillaria:1
- mildronāts:1
- mileniālis:1
- miliampērs:1
- milimolārs:1
- milināties:2
- milināties:1
- miljardais:1
- miljondaļa:1
- millefiori:1
- millennijs:1
- millerioze:1
- milliāriji:1
- milstīties:1
- miltainums:1
- miltēdiens:1
- miltenieks:1
- miltinieks:1
- miltmopsis:1
- miltošanās:1
- miltumnīca:1
- pamilēties:1
- pamiltināt:1
- piesmiltot:1
- pūdermilti:1
- pusmiljons:1
- samiltināt:1
- sasmilkšot:1
- similitudo:1
- smalkmilti:1
- smilacales:1
- smildzaine:1
- smildzains:1
- smildzenis:1
- smildziene:1
- smildziens:1
- smildziens:2
- smildzieši:1
- smildzināt:2
- smildzināt:1
- smildzināt:3
- smilkstens:1
- smilkstīgs:1
- smilkstoņa:1
- smilkšains:1
- smilktaina:1
- smilktaine:1
- smilktains:1
- smilktenis:1
- Smilktinis:1
- smilšbānis:1
- smilšbedre:1
- smilškaļķi:1
- smilškaste:1
- smilškrāsa:1
- smilštārpi:1
- smiltenāji:1
- smiltenājs:1
- smiltenīte:1
- smiltienis:1
- Smiltnieki:1
- smiltnieks:1
- smiltsieži:1
- smiltskāpa:1
- smiltszeme:1
- tomasmilti:1
- vējsmilgas:1
- Ventimilja:1
- verapamils:1
- Vermiliona:1
- zupurmilti:1
- amilacetāts:1
- amilnitrīts:1
- amiloplasts:1
- asimilācija:1
- asimilējams:1
- asimilēšana:1
- asimilēties:1
- Braunsmilza:1
- caursmilkšu:1
- cinatsmilga:1
- homilētisks:1
- iesmilktene:1
- jautiņmilti:1
- kartiņmilti:1
- komilitonis:1
- krimilzītis:1
- mammillaria:1
- mammilopsis:1
- milasirdība:1
- milasirdīgs:1
- milenārisms:1
- milerānisms:1
- miliarisijs:1
- milimetrīgs:1
- milisekunde:1
- militārisks:1
- militārisms:1
- militārists:1
- militarizēt:1
- milivienība:1
- milizīverts:1
- miljarddaļa:1
- millenārijs:1
- miltenmētra:1
- miltināties:1
- miltiņmētra:1
- miltiņnieki:1
- miltubārdis:1
- miltveidīgs:1
- milzāboliņš:1
- milzumdaudz:1
- misiņsmilga:1
- Montemileto:1
- Neu-Smilten:1
- nosmilkstēt:1
- pasmilkstēt:1
- pasmiltains:1
- pusmilitārs:1
- rudzsmilgas:1
- rudzusmilga:1
- sariņsmilga:1
- sasmilkstēt:1
- smilkstiens:1
- smilktainis:1
- smilktenāji:1
- smilktenājs:1
- smilšainība:1
- smilšainums:1
- smilšakmens:1
- smilšpapīrs:1
- Smilšukalns:1
- smilšvabole:1
- smiltenieši:1
- smiltinieši:1
- smiltkrupis:1
- smiltlapīte:1
- smiltsblusa:1
- smiltsķērsa:1
- smiltsvīķis:1
- smiltszāles:1
- uzsmilkstēt:1
- veidsmiltis:1
- žubursmilga:1
- amilalkohols:1
- amilopektīns:1
- antimilitārs:1
- apsmildzināt:1
- asimilēšanās:1
- daudzmiljonu:1
- disimilācija:1
- disimilēties:1
- dolomītmilti:1
- familiārisms:1
- familizācija:1
- hamiltoniāns:1
- homilofobija:1
- iesmildzināt:1
- izoamilamīns:1
- kāpsmildzene:1
- makroamilāze:1
- militarizēts:1
- miljardieris:1
- millenārisms:1
- millenārists:1
- millerianoma:1
- milsterjānis:1
- milzgliemene:1
- milzkalnieki:1
- paramilitārs:1
- pārsmilgains:1
- pasamilēties:1
- pasmildzināt:1
- perimilolīze:1
- pumpursmilga:1
- sasmildzināt:1
- smildzenieki:1
- smilšaudekls:1
- smilšērkšķis:1
- smilšgriesti:1
- smilšlapsene:1
- smilšvistiņa:1
- smiltsakmens:1
- uzsmildzināt:1
- vitamīnmilti:1
- amilēnhidrāts:1
- amilēnhlorāls:1
- bambeļsmilkte:1
- decimilimetrs:1
- demilitarizēt:1
- faksimilkarte:1
- familiaritāte:1
- familjaritāte:1
- fosforītmilti:1
- inframamilārs:1
- intermamilārs:1
- kartupeļmilti:1
- keratomileize:1
- Liebfraumilch:1
- milivoltmetrs:1
- pamiltināties:1
- paramiloidoze:1
- pasmilktainis:1
- putekļsmiltis:1
- remilitarizēt:1
- semilingvisms:1
- smilšgliemene:1
- smilškalnieši:1
- smilšstrūklas:1
- smilšstrūklot:1
- smiltājvabole:1
- smiltsērkšķis:1
- amilleniālisms:1
- amilodekstrīns:1
- amilokoagulāze:1
- asimilētājaudi:1
- braunmillerīts:1
- bumilleriopsis:1
- defamilizācija:1
- faksimilsakari:1
- iesmilkstēties:1
- izoamilacetāts:1
- izsmilkstēties:1
- kubikmilimetrs:1
- malasimilācija:1
- Menorhemiltona:1
- mikromilimetrs:1
- miliampērmetrs:1
- miligramstunda:1
- milimetrpapīrs:1
- militāristisks:1
- militarizācija:1
- militarizēties:1
- militārmediķis:1
- militārpersona:1
- militārstrazds:1
- miltrūpniecība:1
- milžsalamandra:1
- multimiljonārs:1
- nosmilkstēties:1
- smilktmālainis:1
- smilštuksnesis:1
- smiltājķirzaka:1
- smiltājsisenis:1
- aizsmilkstēties:1
- aizsmilkstēties:2
- amilodispepsija:1
- antimilitārisms:1
- antimilitārists:1
- izoamilalkohols:1
- jaunsmiltenieši:1
- metilamilketons:1
- mikromilimetris:1
- milžbruņurupuči:1
- smiltājplatkāji:1
- amildimetil-PABA:1
- demilitarizācija:1
- faksimilizdevums:1
- formilkinurenīns:1
- hemiluminiscence:1
- hiperamilazēmija:1
- kvadrātmilimetrs:1
- makroamilazēmija:1
- miligramprocents:1
- piesmildzināties:1
- piesmildzināties:2
- premilleniārisms:1
- remilitarizācija:1
- smilšstrūklošana:1
- hemilaminektomija:1
- multimiljardieris:1
- postmilleniārisms:1
- antimilitāristisks:1
- hemilaringektomija:1
- militārpsiholoģija:1
- militārrūpniecisks:1
- Blentaira-Hamiltona:1
- miligramekvivalents:1
Atrasts etimoloģijās (10):
- angļu: _Baillie-Hamilton Island_ (šķirklī Beilija-Hamiltona sala)
- _Bomili_ (šķirklī Bomili)
- tamilu: மதுரை, _Maturai_; angļu: _Madurai_ (šķirklī Maduraja)
- tamilu: பொள்ளாச்சி (šķirklī Polači)
- angļu: _Blantyre-Hamilton_ (šķirklī Blentaira-Hamiltona)
- angļu: _Chennai_, tamilu: சென்னை (šķirklī Čennai)
- No franču _militaire_, kam pamatā latīņu _militaris_ 'kara'. (šķirklī militārs)
- latīņu: _Alchemilla_ (šķirklī rasaskrēsliņš)
- tamilu: கோயம்புத்தூர், _Kōyamputtūr_; _Coimbatore_ (šķirklī Kojamputūra)
- no angļu _rest in peace_ 'vieglas smiltis' (šķirklī ripenieks)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
- Vārds _atlass_ nozīmē 'karšu apkopojums' nav ieteicams, jo kalkēts no krievu valodas, kur šādu krājumu apzīmē ar vārdu _атлас_ (veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas _Atlas_). Latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu _Atlantos_. (šķirklī atlass)
Atrasts vārdu savienojumos (400):
- (aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem
- (lai viņam) vieglas smiltis!
- Achillea millefolium
- acs amiloidoze
- ādas amiloidoze
- aizguvumu asimilācija
- aizmilzis jautājums
- Aizputes smilts un grants laukums
- Alchelmilla acutangula
- Alchelmilla micans
- Alchelmilla minor
- Alchelmilla pastoralis
- Alchemilla acutiloba
- Alchemilla alpina
- Alchemilla erythropoda
- Alchemilla glaucescens
- Alchemilla gracilis
- Alchemilla mollis
- Alchemilla monticola
- Alchemilla vulgaris
- Amaurosoma armillatum
- Amblystegium humile
- armilārā sfēra
- Armilarria mellea
- asimilācija balsīguma ziņā
- asimilācijas iegurnis
- asins milti
- atstatā asimilācija
- Bāles smilšu atradne
- baltā krimilde
- baltie milti
- Bangia pumila
- Beilija-Hamiltona sala
- Betula humilis
- bezdelēti milti
- bezsmilšu pape
- bīdelēti milti
- Bizanaja smiltājs
- Brachythecium mildeanum
- brūnā smilšvabole
- brūnā smiltājvabole
- Būla mamilārija
- Bumilleria klebsiana
- Bumilleria sicula
- Bumilleriopsis brevis
- Bumilleriopsis peterseniana
- Burtnieka smilšakmens atsegumi
- būt miltos
- Callibella humilis
- Canis familiaris
- Cerasus pumila
- Certhia familiaris
- Chamaerops humilis
- Chlorops pumilionis
- cietmatainā mārsmilga
- Cīruļu smilšu atradne
- Clausilia pumila
- Clypeosphaeria mamillana
- Codium vermilara
- conseil de famille
- Cordyceps militaris
- Cortinarius armillatus
- Cosmarium humile
- čūskmēlīšu milnene
- čūsku milnene
- Deherta mamilārija
- dibināt uz smiltīm
- dienvidu mārsmilga
- dolomītu milti
- Dryopteris assimilis
- dzeltenā krimilde
- dziļā miliārija
- dzīvsudraba staba milimetrs
- ecclesia militanis
- Eleocharis mamillata
- en famille
- epidēmiskā miliārija
- et similis
- etniskā asimilācija
- etniskās asimilācijas koeficients
- Euphorbia milii
- faksimila aparāts
- faksimila kokgriezums
- familiārā adenomatozā polipoze
- familiārais labdabīgais hroniskais pemfigs
- Ficus pumila
- Galapagu milžbruņurupucis
- gaļas milti
- gaļas un kaulu milti
- Galium pumilum
- galvainā milnene
- gara milzis
- Garākalna smilšu krupja atradne
- garenā mamilārija
- garziedu mamilārija
- gatavi milti
- Gelzova mamilārija
- glītā mamilārija
- grēdots smiltājs
- Hāges mamilārija
- Hamiltona funkcija
- Hamiltona operators
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts
- iebāž kā strauss galvu smiltīs
- iesirmā kāpsmildzene
- irbuļu milnene
- Iris pumila
- īstā miltrasa
- īstās miltrasas sēņu dzimta
- izplestā ēnsmilga
- Japānas milžsalamandra
- jūrmalas smilšvabole
- kā smilga
- kā smiltiņa
- kā smiltis caur pirkstiem
- kaisīt smiltis acīs
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums
- kaņepju miltiņi
- kara milnene
- karaliskā milzu čūska
- kartupeļu milti
- kastaņu smilšbeka
- kaulu milti
- ķekaru smilacīna
- keramzīta smiltis
- koka milti
- koksnes milti
- Krāslavas perspektīvais smilts laukums
- Križu smilšu atradne
- kultūras asimilācija
- kupsnu smiltājs
- kvarca smiltis
- lai vieglas smiltis
- Lathys humilis
- Latvijas Republikas militārā aviācija
- Lecanora persimilis
- liektā sariņsmilga
- lielā smilga
- lielā smilšgliemene
- Lielais Smilšu tuksnesis
- Lielo smilšu kāpu nacionālais parks
- Lilium pumilum
- lingvistiskā asimilācija
- lodveida mamilārija
- ložņu mārsmilga
- ložņu smilga
- Lycium hamilifolium
- Mammillaria bombycina
- Mammillaria boolii
- Mammillaria deherdtiana
- Mammillaria elongata
- Mammillaria formos
- Mammillaria guelzowiana
- Mammillaria haageana
- Mammillaria heeseana
- Mammillaria lanata
- Mammillaria longiflora
- Mammillaria matudae
- Mammillaria microhelia
- Mammillaria microthele
- Mammillaria perbella
- Mammillaria pettersonii
- Mammillaria rhodantha
- Mammillaria schumannii
- Mammillaria senilis
- Mammillaria sphaerica
- Mammillaria supertexta
- Mammillaria zeilmanniana
- manu militari
- mārsila smiltenīte
- Matricaria chamomilla
- Matudas mamilārija
- meduszvīņu krimilde
- meža smilšvabole
- mezglainā diseminētā ādas amiloidoze
- Mikrohēlijas mamilārija
- miliāra sāres veida aneirisma
- milimetru papīrs
- milimetru radioviļņi
- milimetru viļņi
- milišķu rats
- militārā demogrāfija
- militārā demokrātija
- militārā diktatūra
- militārā disciplīna
- militārā doktrīna
- militārā ekonomika
- militārā krava
- militārā pirotehnika
- militārā rūpniecība
- militārā zinātne
- militārais atašejs
- militārais automobilis
- militārais gludstobra šaujamierocis
- militārais līdzsvars
- militārais potenciāls
- militārais sociālais darbs
- militārās apmetnes
- militāri piesārņota teritorija
- militārie noziegumi
- militārrūpnieciskais komplekss
- miltainā milnene
- miltainā ramalīna
- miltainā salvija
- miltainais deviņvīruspēks
- miltaini kartupeļi
- miltu apstrādes līdzekļi
- miltu ērce
- miltu melnulis
- miltu pīlādzis
- miltu zoste
- Milvus milvus
- milzis uz māla kājām
- milzu albatross
- milzu apaļpūpēdis
- milzu atmatene
- milzu auzene
- milzu baltmietene
- milzu čemurene
- milzu cietpiepe
- milzu čūska
- milzu dižvālene
- milzu haizivs
- milzu kailgliemezis
- milzu krūmājsīlis
- milzu mamutkoks
- milzu miskante
- milzu nauda
- milzu pangasija
- milzu pīpene
- milzu planēta
- milzu pūkaine
- milzu pukcinellija
- milzu sārtlapīte
- milzu sīpols
- milzu skropstzvaigzne
- milzu skudrķērājs
- milzu sprigane
- milzu tūja
- milzu vienādkājvēži
- milzu zeltgalvīte
- milzu zilpodze
- milzu zvaigzne
- Mitrophora semilibera
- mūžzaļā miltene
- ne milta
- neiroendokrīnā familiārā osteopātija
- nepacelt ne smilgas
- Noctiluca miliaris
- nokarenā pumpursmilga
- Nuphar pumila
- Oithona similis
- omne simila claudet
- Orchis militaris
- Orthotrichum pumilum
- pabērzu smiltsērkšķis
- Panicum miliaceum
- par visu miljonu
- parastā ciņusmilga
- parastā miltene
- parastā rudzusmilga
- parastā smilga
- parastais smiltsērkšķis
- pārmilzu zvaigzne
- pārsmildzaina dzijs
- pārsmilgaina dzijs
- pater familias
- pazvilā misiņsmilga
- pelēkais miltu svilnis
- Petersona mamilārija
- Phytoseiulus persimilis
- pilngraudu milti
- Pinus pumila
- piparu krimilde
- plašā ēnsmilga
- Pleioblastus humilis var. pumilis
- plūstošās smiltis
- Pochynematus pumilio
- Pomiljāno d'Arka
- primārā amiloidoze
- progresīvā asimilācija
- progresīvā disimilācija
- pūkainā smiltsķērsa
- Puzes smilšu krupja atradne
- raibais miltu svilnis
- regresīvā asimilācija
- regresīvā disimilācija
- Riežupes smilšalas
- Rīgas smiltāju līdzenums
- rožainā mamilārija
- rudzupuķu smilšbeka
- rupja maluma milti
- saēst miltos
- saldā krimilde
- samalt miltos
- Sarcococca humilis
- sarkanā miliārija
- sarkanais milzis
- sazarotā milnene
- Scorzonera humilis
- Seišelu milžbruņurupucis
- Setaria pumila
- siena milti
- sīka maluma milti
- similis simili gaudet
- sirmā mamilārija
- sīvā krimilde
- skaistā mamilārija
- skropstainā pumpursmilga
- Skudru smilts atradne
- skuju milti
- smalkie milti
- smaržīgā mārsmilga
- Smilacina racemosa
- smilga pārdeg
- Smilgiņu ezers
- smilšainais aleirīts
- smilšainās gruntis
- smilšpadeves sistēma
- smilšstrūklas aparāts
- smilšstrūklas dekorēšana
- smilšu augsne
- smilšu blusa
- smilšu blusas
- smilšu garnele
- smilšu griesti
- smilšu kaste
- smilšu kopiņa
- smilšu krāsa
- smilšu krupis
- smilšu kūkas
- smilšu mīkla
- smilšu pulkstenis
- smilšu spēles terapija
- smilšu spīgulite
- smilšu tārtiņš
- smilšu vanna
- smilšu vētra
- smilšu vīķis
- smilšu vīriņš
- smilšu volejbols
- smilšu zeme
- smiltāja ciesa
- smiltāja dzelzene
- smiltāja kāpukviesis
- smiltāja kāpuniedre
- smiltāja neļķe
- smiltāja spīgulīte
- smiltāja vītols
- smiltāja zemesactiņa
- smiltāju atmatene
- smiltāju esparsete
- smiltāju grīslis
- smiltāju kārkls
- smiltāju kaussēne
- smiltāju lēcējpele
- smiltāju mūmijvabole
- smiltāju pērkonamoliņš
- smiltāju retējs
- smiltāju timotiņš
- smiltāju tragantzirnis
- smiltāju tuksnešcīrulis
- smiltāju vijolīte
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves
- Smiltenes muiža
- Smiltenes novads
- Smiltenes pagasta teritorija
- Smiltenes pagasts
- Smiltenes viduslaiku pils
- smiltis birst
- smilts augsne
- smilts auzene
- smilts ceļteka
- smilts grīslis
- smilts neaizmirstule
- smilts pelašķis
- smilts zeme
- Sonchus humilis
- Sphacelotecha panici-miliacei
- Stigonema mammilosum
- Sturnella militaris
- submilzu zvaigzne
- Šūmaņa mamilārija
- suņu smilga
- tamilu tīģeri
- tamilu valoda
- tautas milicija
- tek kā smiltis caur pirkstiem
- Tilgaļu milzakmens
- tīruma smilšvabole
- Trichia persimilis
- Trollius pumilus
- Tulipa pulchella var. humilis
- ūdens staba milimetrs
- Ulmus pumila
- uz milimetru
- uz smiltīm dibināts
- veidņu smiltis
- velna milti
Atrasts skaidrojumos (400):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Austrijas - Prūsijas karš 1866. g. noslēdza Prūsijas cīņu ar Austriju par vadošo lomu Vācijas apvienošanā; galvenais politiskais rezultāts - Ziemeļvācu savienības (bez Austrijas) nodibināšana militāristiskās Prūsijas vadībā
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Sergeja Kirova salas 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km2, arktiskā tundra
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara milzkalnes pagasta teritorijas
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- bažibuzuks agrāk īpaša turku milicija
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; milupe
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm)
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Abavas Velnala aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
- smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa milzkalnes pagasta teritorijā
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
- Altavilla Miliča Altavilla miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa milzkalnes pagasta teritorijā
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa milzkalnes pagasta teritorijā
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- fakss aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
- Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Ādams apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Trapenes pagastā
- Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
- Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Milforda apdzīvota vieta ASV ("milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Milforda apdzīvota vieta ASV ("milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
- Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras milas salā
- Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona milānas provincē
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
- izsmilktēt Apkaisīt ar smiltīm
- sasmilkšot Apkaisīt ar smiltīm
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
- apvašāt Apmest ar smiltīm
- apmilst Apmilzt
- padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
- appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
- atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
- aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- ar uguni un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca
- iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
- karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
- ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām
- sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- pasēre ar smiltīm klāta vieta (pēc plūdiem)
- sērst ar smiltīm pienest, piegulsnēt
- sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
- sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
- umpiens ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta
- apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
- vējdzirnavas ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
- Gaujienas pils arhitektūras piemineklis Smiltenes novada Gaujienā, 1850. g. celta trīsstāvu ķieģeļu ēka ar centrālo portiku, lauvu figūrām abās ārējo kāpņu pusēs; pils veidota klasicisma stilā, detaļas – stilu eklektika
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Hrazdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- armilārs Armilārā sfēra
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu
- psammoterapija Ārstēšana ar smiltīm siltu procedūru veidā
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
- smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- malasimilācija Asimilācijas traucējums
- paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās
- Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā
- paramiloidoze Atipiska amiloīda uzkrāšanās audos
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
- mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā)
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Šlokenbekas muiža atrodas milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Pērtnieku dolomīta atradne atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, to izstrādā uzņēmums SIA _VLAKON_, un tā ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām atradnēm reģionā ar izpētītajiem krājumiem, kas pārsniedz 10 miljonus m^3^
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm
- saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- psammofīti Augi, kas aug smiltājos
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- miltrasa augu slimība, ko ierosina miltrasu dzimtas (_Erysiphacae_) sēnes, parazitē uz augu virszemes orgāniem, raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme; Latvijā postīga upenēm, labībai, gurķiem, ērkšķogām, rozēm, ozoliem
- hlorofils augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Baltijas vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, ko gk. veido prekembrija gneisi, kristāliskie slānekļi, kvarcīti ar granītu, diorītu u. c. intrūzijām, vietām arī smilšakmeņi
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas
- sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
- Lactarius bertillonii baltā krimilde
- vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
- skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
- krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
- Agrostis gigantea baltā smilga
- Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms
- sērene baltās smiltis
- čārpa Baltās smilts augsne
- Karēlijas krokojums Baltijas vairoga austrumu daļas krokojuma epoha, kas norisinājās vidusproteozojā (aptuveni pirms 2100 - 1600 miljoniem gadu, kad galīgi konsolidējās Baltijas vairogs
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
Atrasts piemēros (33):
- laiva - Dzirdat, kā smiltis šļakst un sitas gar laivas malām?
- tiesa - Šī tiesas prāva sabiedrībā izraisītu milzīgu interesi.
- slavens – Es ierakstīšu plati, kļūšu slavens, es būšu miljonārs.
- militārs – Šī būs nopietna militāra operācija!
- operācija – Šī būs nopietna militāra operācija!
- nolikt – Tādas iepazīšanās ir paša likteņa noliktas, – zīmīgi teica Visvaris Kapenieks, uzsvērti ilgi spiezdams Āra milzu plaukstu.
- ēst — Audzinātāj, bet viņš ēd smiltis!
- pateikt — Pateikšu mildai!
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- smiltis 100 kilokaloriju ir pāris trekni smilšu cepumi, šokolādes konfekte vai saldais batoniņš.
- apgrozījums 2013. gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza 60- 70 miljonu eiro jeb aptuveni 0,7 procentus no visa Latvijas eksporta.
- veikt Abi jaunie sportisti vieglā, elastīgā solī veica gan stāvos kāpumus, gan irdenās smiltis un nodemonstrēja atzīstamu skrējiena tehniku.
- sukulents Āfrikas sukulento floru siltumnīcas otrajā daļā papildinās arī mamilāriju (Mammillaria) un citu kaktusu kolekcija.
- skārds Agris iznira no biezokņa, stiepdams dīvainu priekšmetu, kas pa gabalu izskatījās ne īsti pēc milzīgas rudas baravikas, ne īsti pēc norūsējušas skārda caurules.
- karalisks Aiziešu aprunāties ar Ludmilu, pēc tam mēs ar tevi sarīkosim karaliskas vecpuišu pusdienas.
- vērts Aktrises otrās kāzas nekādā veidā nevar salīdzināt ar miljonu vērtajām pirmajām kāzām.
- pārvietošanās Analizējot satelītu datus, proti, mākoņu pārvietošanos pāri Eiropai, redzams, ka no Sahāras tuksneša paceltās smiltis un putekļi tiek iekļauti mākoņu zonā, kas saistīta ar plašu atmosfēras fronti.
- braukt Andrievs militāri sveicina — tas vienīgais, ko viņš iemācījies karā, jo zirgus braukt pratis jau sen.
- augs Andris spēra soli pāri slieksnim un pēkšņi atradās nelielā halles tipa telpā ar milzīgu zaļo augu daudzveidību.
- apguvējs Angļu valodas apguvēju skaits nemitīgi pieaug un nākamajā desmitgadē var sasniegt divus miljardus cilvēku, teikts pētījumā.
- šķīst Apledojušas smiltis un mazāki akmeņi šķīda uz visām pusēm.
- aprēķināt Aprēķināts, ka vienas sērijas uzņemšana izmaksā ap deviņiem miljoniem dolāru (astoņiem miljoniem eiro), un puse summas tiek tērēta aktieru honorāriem.
- agrs Ar Česlavu milošu jau biju iepazinies viņa agrākās viesošanās laikā Lietuvā.
- dibens Ar kājām, kuras vēl nebija atradinājušās no laivas zvalstīgā dibena un irdajām krastmalas smiltīm un kuras vēl nebija iemanījušās staigāt augšup un lejup, viņš sāka kāpt pa nogāzi lejā.
- ekipējums Ar milzu mugursomu (kur hokejista ekipējums) slāju pa naksnīgo pilsētu viens pats jau no 4. klases.
- sēta Arī milzīgais tīrais pagalms leišu sētā, saimnieka vēriens, stiprās un modernās saimniecības ēkas.
- atalgojums Atalgojums ir divi miljoni dolāru katram, skaidrā naudā vai zeltā.
- lidonis Atcerieties kaut tetrapodu, pterozauru un citus milzonīgos lidoņus!
- kampaņa Attiecības pēdējā laikā saasinājušās saistībā ar Krievijas īstenoto militāro kampaņu Sīrijā.
- augs Augi, kas ilgu laiku bija pazuduši, jo pārāk daudzie Jūrmalas atpūtnieki noplicināja dabu, dīvainā kārtā ir atgriezušies piejūras smilšainajās kāpās.
- glejots Augsne gramelometriskās īpašības – glejota mālsmilts.
- iela Augstu nozāģēts celms smilšainas ielas malā.
- putekļains Baltas, izrotātas blūzes mirdz pret brūno kaklu ādu, svārku gaišie audumi tīri un glīti pieplok pelēki putekļainai smiltij, kur viņas nosēdušās kā dīvānu spilvenos, nebaidīdamās notraipīt savus tērpus.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mil.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv