Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patskaņu garums tiek attēlot ar attiecīgo burtu aa, ii, uu gemināciju.
- Noteiktos gadījumos latviešu valoda tiecas uz situāciju, kur viena zilbe vienmēr ir gara jeb smaga, vārda " lāpa" pirmajai garajai jeb smagajai zilbei " lā" līdzvērtīgs garums vārda " lapa" pirmajā zilbē tiek sasniegts ar gemināciju.
- Lietuviešu valodā savukārt geminācijas nav un tas, iespējams, ietekmējis ar troksneņiem slēgtu zilbju klasificēšanu kā īsas.
- Japāņu valoda, kur geminācija ir izplatīta, gan hiraganā, gan katakanā izmanto mazu cu ( " tsu") kanu ( t.s. " sokuon", attiecīgi っ hiraganā un ッ katakanā), kas apzīmē, ka nākamās zilbes līdzskanis dubultosies.
- Šāda pozīcija ir problemātiska latviešu valodas līdzskaņu geminācijas sakarā, jo šajā sakarā latviešu valoda pret tām attiecas kā pret garām, piemēram, vārdos un ir vienāds moru skaits ( tos varētu analizēt kā un ) , taču tradicionāli tikai zilbe tiktu uzskatīta par garu.