izmilzt
izmilzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmilstu | izmilstam | izmilzu | izmilzām | izmilzīšu | izmilzīsim |
| 2. pers. | izmilsti | izmilstat | izmilzi | izmilzāt | izmilzīsi | izmilzīsiet, izmilzīsit |
| 3. pers. | izmilst | izmilza | izmilzīs | |||
Pavēles izteiksme: izmilsti (vsk. 2. pers.), izmilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmilstot (tag.), izmilzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmilztu
Vajadzības izteiksme: jāizmilst
Avoti: LLVV