izmīņāt
izmīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmīņāju | izmīņājam | izmīņāju | izmīņājām | izmīņāšu | izmīņāsim |
| 2. pers. | izmīņā | izmīņājat | izmīņāji | izmīņājāt | izmīņāsi | izmīņāsiet, izmīņāsit |
| 3. pers. | izmīņā | izmīņāja | izmīņās | |||
Pavēles izteiksme: izmīņā (vsk. 2. pers.), izmīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmīņājot (tag.), izmīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmīņātu
Vajadzības izteiksme: jāizmīņā
1.Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
1.1.Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
1.2.Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
1.3.Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
2.Mīņājot, staigājot iznēsāt (ar kājām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie izmīņā takas un dobes.
- Andos augsnes kārtiņa ir plāna un zāle reta, bet lamas zemi izmīņā daudz mazāk nekā zirgi un mūļi.
- Mazliet augstāk zeme atkal bija stipri izmīņāta, viņš jau grasījās to izpētīt tuvāk, kad izdzirdēja Frenka saucienu.
- Tā bija tik ļoti izmīņāta, ka nevarēja saprast, kuras ir Piligrima pēdas un kurā virzienā zirgi aizdrāzušies.
- Lēmuma pieņemšanas laikā es izmīņāju vairākus paklājus, taču esmu ļoti sajūsmināts tagad būt daļa no " Maple Leafs" organizācijas."