izmīlēt
izmīlēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmīlu | izmīlam | izmīlēju | izmīlējām | izmīlēšu | izmīlēsim |
| 2. pers. | izmīli | izmīlat | izmīlēji | izmīlējāt | izmīlēsi | izmīlēsiet, izmīlēsit |
| 3. pers. | izmīl | izmīlēja | izmīlēs | |||
Pavēles izteiksme: izmīli (vsk. 2. pers.), izmīliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmīlot (tag.), izmīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmīlētu
Vajadzības izteiksme: jāizmīl
Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat, kā sievietei nevar izstāstīt, ka tu viņu izmīlēsi.
- Viņš satraukti nodomāja, ka varētu aizbraukt un viņu atkal izmīlēt.
- Es gribu izmīlēt tevi,” viņš pauda.
- Piedāvājot nepazīstamai sievietei viņu „ kārtīgi izmīlēt”, iekritis kādreizējais diplomāts Rūdolfs Brēmanis.
- Turpat blakus ruda meitene sniedza orālo seksu kādam vīrietim, savukārt meitenes draugs viņu tikmēr izmīlēja no aizmugures.