Paplašinātā meklēšana
Meklējam izpaust.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (459):
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
- noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
- paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- atgriezties atkal iestāties, izpausties
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- noplātīt muti atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
- nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu.
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
- neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
- atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- izdziedāt Dziedot izpaust.
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
- personas datu saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kurai tiek izpausti personas dati.
- izglāstīt Glāstot izpaust.
- atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā.
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos; iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus.
- komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
- noslēpums informācija, ko nedrīkst vai nav vēlams izpaust.
- dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust.
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
- nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- notīksmināties Īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
- atklāt (arī atsegt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas.
- atsegt (arī atklāt) savu dvēseli izpaust savas domas, jūtas.
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus).
- pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- pieskandināt visas malas (ari malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- izplaukšēt Izpļāpāt, izpaust.
- izplaukšķēt Izpļāpāt, izpaust.
- izplukšķot Izpļāpāt, izpaust.
- izseģināt Izpļāpāt, izpaust.
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u.tml.
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
- atbalsot Izsacīt, izpaust.
- piepļekstēt Izstāstīt vairākiem, daudziem; izpaust daudz (ziņu, baumu).
- atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
- ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
- izalikties Izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
- fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
- būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
- lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
- būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
- ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust.
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
- izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi; kūkojot izpaust.
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust.
- izlielīt Lielot plaši izpaust; vairākkārt lielīt.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- zaraza Lieto, lai izpaustu negatīvu attieksmi, negatīvas emocijas.
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
- dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
- atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- (tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
- pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
- kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
- papaust Mazliet, daļēji izpaust.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1).
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- paturēt pie sevis (arī sevī, sev) neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
- turēt muti neizpaust, glabāt kā noslēpumu.
- turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- turēt (arī glabāt) slepenībā neizpaust; arī slēpt.
- glabāt Neizpaust; slēpt (sevī).
- noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
- nociest Neizpausties (par parādībām dabā).
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
- iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- apspiest Neļaut izpausties.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- (pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- neizpaužams Nolieguma divdabis --> izpaust.
- atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
- atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā); atainoties, attēloties.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pakratīt (arī parādīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- parādīt (arī pakratīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pazust pārstāt izpausties.
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
- izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu.
- starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- ieskriet Pēkšņi un spēcīgi izpausties (par sāpēm).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
- raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pārņemt Pilnīgi izpausties (sejā) – parasti par smaidu.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
- sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
- piepļāpāt Pļāpājot izstāstīt vairākiem, daudziem; pļāpājot izpaust daudz (ziņu, baumu).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
- abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- noraudāt pakaļ raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
- izpaudums Rezultāts --> izpaust (1).
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1).
- izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
- pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko).
- pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko.
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
- labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
- labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei parādībām dabā).
- tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties); ļoti.
- iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
- iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- laist Savienojumā ar "vaļu"; ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
- plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust.
- iztaisīt lielas (arī apaļas) acis skatienā izpaust izbrīnu.
- sataisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- kūsēt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- kūsot Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4).
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- iesadurties Spēji izpausties (par asām sāpēm).
- iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
- izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml).
- izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
- sašauties Strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties.
- kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās.
- pašu starpā tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos; arī ārkārtīgs.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem.
- mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
- neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust.
- implicīts Tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts.
- paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni; tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- smalks Tāds, kurā kas liek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- saturs tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- rezerve Tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā.
- izspēlēties Tēlojot izpaust sevi, savas dotības.
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
- atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
- izgāzties Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu.
- pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
- lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi); izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
- vardarbība ģimenē tīša spēka, draudu, varas izmantošana starp vienas ģimenes vai vienas mājsaimniecības locekļiem, tā var izpausties arī kā ļaunprātīga izmantošana.
- sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus.
- mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija.
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
- paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
- netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi.
- līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi.
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
- prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
izpaust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV