Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzimta.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (38):
- akleņčūsku dzimta
- anakardiju dzimta
- apionu dzimta
- bezplaušu salamandru dzimta
- briežu dzimta
- cauruļblakšu dzimta
- cilvēkpērtiķu dzimta
- cilvēku dzimta
- cīruļu dzimta
- govveidīgo apakšdzimta
- iedzimta slimība
- iedzimtais grēks
- Inglingu dzimta
- īstās miltrasas sēņu dzimta
- jūras bruņurupuču dzimta
- kallu dzimta
- kalnrozīšu dzimta
- kāpnīšu dzimta
- kāpostu dzimta
- ķenguru dzimta
- kokaīnaugu dzimta
- kotiku apakšdzimta
- lancetnieku dzimta
- lapgraužu dzimta
- laupītājkaiju dzimta
- mazlēpju dzimta
- medņu apakšdzimta
- moskītu dzimta
- mūķeņu dzimta
- nakteņu dzimta
- narvaļu dzimta
- nektārputniņu dzimta
- nīlzirgu dzimta
- odu dzimta
- piepju sēņu dzimta
- Rizoforu dzimta
- ūsaiņu dzimta
- vijoļu dzimta
Atrasts skaidrojumos (200):
- bunostoma _Ancylostomatidae_ dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas)
- dixidae Abiniekodu dzimta
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
- juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija
- epidermoptidae Ādasērču dzimta
- pterolichus Ādasērču dzimtas ģints
- hydnaceae Adateņu dzimta
- hydnum Adateņu dzimtas ģints
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon")
- brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon")
- vēršmēlene adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon")
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia")
- īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- syngnathidae Adatzivju dzimta
- syngnathus Adatzivju dzimtas ģints
- gardeguna adatzivs adatzivju dzimtas suga ("Syngnathus typhle")
- dermestidae Ādgraužu dzimta
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
- hypoderma Ādspindeļu dzimtas ģints
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- agamidae Agāmu dzimta
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
- agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- sarcoscyphaceae Agreņu dzimta
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- daubentoniidae Aijaiju dzimta
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints
- faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
- ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
- dytiscidae Airvaboļu dzimta
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra")
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia")
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone")
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- scophthalmidae Akmeņplekstu dzimta
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- fistulinaceae Akneņu dzimta
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugu
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- aquifoliaceae Akvifoliju dzimta
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae")
- žaunata Ālants, karpu dzimtas suga
- šķaudace Ālants, karpu dzimtas zivs
- šķaudacis Ālants, karpu dzimtas zivs
- diomedeidae Albatrosu dzimta
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- alligatoriidae Aligatoru dzimta
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- fratercula Alku dzimtas ģints
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
- lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns
- mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle")
- Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille")
- Tischeria ekebladella alotājkožu dzimta
- tischeriidae Alotājkožu dzimta
- agromyza Alotājmušu dzimtas ģints
- irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints
- ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints
- phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
- peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
Atrasts piemēros (34):
- sākt 1953. gadā, pabeidzis 1. vidusskolu, sāk darba gaitas dzimtajā pilsētā, vēlāk arī Rīgā.
- lapa 29. aprīlī: rīta pusē sēj salātus un spinātus, arī rukolu, mizunu (kāpostu dzimtas salātaugs), barbarejas (ziemas kreses jeb zvērenes), citus lapu augus.
- klints Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (" Pyrrhocorax graculus") ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (" Pyrrhocorax").
- āre Ar nepacietību gaidīju, kad Lēna pajautās, vai dzimtajās ārēs nav noticis kas jauns.
- saimnieks Gandrīz visi kaķu dzimtas dzīvnieki, piemēram, mājas kaķi, ir parazīta definitīvie saimnieki.
- sēdēt Grāfs Freds fon Mēdems, senas Kurzemes baltvācu dzimtas atvase, ienāca mūsu klasē jau krietni vecāks par mums, pārējiem, jo, neizceldamies ar īpašu uzcītību, vairākās klasēs bija sēdējis divus gadus.
- dzimta Ģimenes cilvēkiem dzimtas rūpe jātur augstāk par pārējo.
- kā nekā Jo es neticu, ka šādus apzīmējumus piešķīra, vienkāršas kaprīzes vadīti, – kā nekā tie ir dzimtas uzvārdi.
- dzimta Julle bija pēdējā savas dzimtas pārstāve, no izmirstošas tautas, aizejošas cilts.
- rusifikācija Latvija atrodas rusifikācijas priekšvakarā, jo blakus dzimtajai valodai kā līdzvērtīga tiek pasludināta krievu valoda.
- materiāls Montēju video materiālu par Rīgas dzimtas atzaru.
- video Montēju video materiālu par Rīgas dzimtas atzaru.
- agri Mūsu dzimtas sievietes agri neiet pie vīra.
- uzturēšanās Mūsu uzturēšanos Milānā sponsorēs kādas senas krievu aristokrātu dzimtas pēctecis.
- dzimta Nav šaubu, ka lielmāte dzimtas vienotību turēja augstāk par atsevišķas personības dzīvību.
- personība Nav šaubu, ka lielmāte dzimtas vienotību turēja augstāk par atsevišķas personības dzīvību.
- augstums Nu, un kamēr zinātnieki savos teleskopa augstumos pēta Sauli, spirta mākoņus un bezgalīgus plašumus, turpat piekājē Pizes ļaudis izvada kapos vai pēdējo pamatiedzīvotāju Melno Dzidru, Maljorkas rotkalis Andris Lauders, atbraucis uz kādu laiku atpūsties savā Pizes īpašumā, priecājas, ka var runāt latviešu mēlē, Pizes Prinču dzimta sapulcējas dzimtas mājās, lai izrunātos lībiski un Teodors Ernštreits, sagaidījis savā viesu mājā ciemiņus no Meksikas, uzlicis sombrero galvā, vizina meksikāņus pa jūru.
- apkārtne Parasti kapos var nolūkot, kādas tai apkārtnē ir tās vecākās dzimtas.
- izskaidrot Producents pacietīgi izskaidroja, kur manis uzzīmētajā dzimtas zarā atrodas vecais vīrs.
- dzimta Radziņš taču ir vienīgais mantinieks, vienīgais Batonu dzimtas turpinātājs!
- lāpstveida Salīdzinot ar citiem briežu dzimtas tēviņiem, aļņiem raga kauls aug saplacinātā, lāpstveida formā un sadalās divos vai trijos žuburos.
- guļa Sekundārās dismenorejas iemesls ir dažādas saslimšanas (endometrioze, dzemdes mioma, olnīcu cistas, iekaisuma procesi mazajā iegurnī, ļaundabīgie audzēji) vai iedzimtas dzimumorgānu patoloģijas (piemēram, nepareiza dzemdes guļa).
- samaksa Svešumā viņam bija labs darbs, laba samaksa, taču jaunais vīrietis atgriezās dzimtajā pusē pie vecākiem, kuriem ir liela saimniecība.
- incests Tava dzimta jau gadsimtiem ilgi ir piekopusi incestu.
- mazotne Tumšas brilles uz acīm dēļ acu kaites, viena roka mazāka un neveiklāka par otru dēļ iedzimtas vaines – labā roka viņam kopš dzimšanas bija piespiesta pie ķermeņa, kreisā salauzta bērnībā, zirgam trakojot, mazotnē pārslimojis nervu drudzi, bet no savu vecāku pieciem bērniem vienīgais pie dzīvības palicis – jo dažiem lemts dzīvot un dažiem lemts mirt.
- saulains Uzaugusi tālā, saulainā Austrumu zemē, studējusi galvaspilsētā, ar izcilību beigusi augstskolu, nav palikusi piedāvātajā aspirantūrā, bet aizbraukusi strādāt tuvāk dzimtajai pusei.
- diētisks Vai jaunais premjers no senās dzimtas gribēs citu, diētiskāku ēdienkarti, kurā nebūs ne Ķīnas, ne Krievijas?
- dzimta Viņa vecāki dzīvoja dzimtas īpašumā ar romantisku nosaukumu "Birzkalni".
- īpašums Viņa vecāki dzīvoja dzimtas īpašumā ar romantisku nosaukumu "Birzkalni".
- nosaukums Viņa vecāki dzīvoja dzimtas īpašumā ar romantisku nosaukumu "Birzkalni".
- slavenība Viņas dzimta bija viena no ietekmīgākajām valstī, jau vecvecāki bijuši uz tu ar politikas, ekonomikas un sporta slavenībām.
- dzimta Viņš cēlies no ļoti senas un cienījamas baltvācu dzimtas.
- jauns Viņu pirmdzimtais, kuram jaunie vecāki izraudzījušies skanīgo Gustava vārdu, sevi pasaulei pieteica 56 centimetrus garš un 3900 gramu smags.
- ātrs Visa viņa dzimta bijuši ātri skrējēji.
dzimta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv