krauķis
krauķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krauķis | krauķi |
| Ģen. | krauķa | krauķu |
| Dat. | krauķim | krauķiem |
| Akuz. | krauķi | krauķus |
| Lok. | krauķī | krauķos |
Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas suga ("Corvus frugilegus"), vārnas lieluma putns ar melnu apspalvojumu ar zilganvioletu spīdumu.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krauķis ir gājputns, kas Latvijā ik gadu atgriežas februāra beigās,
- Raksturīgo pieaugušā krauķa knābi jaunie putni iegūst no februāra līdz maijam.
- Ja krauķi vēl nesteidz atjaunot ligzdas, pavasaris būs garš un auksts.
- Vairākām Zemgales pilsētām šovasar uzbrukuši varen nikni putni – krauķi.
- tu teici, ka atlidojuši gulbji, dzērves vai krauķi.