Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsū.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- (uz)laist suni (kādam) virsū
- braukt virsū
- brist virsū
- gāzties virsū
- gulēt virsū (naudai)
- gulēt virsū naudai
- gult virsū
- lādēt virsū
- laist suni (kādam) virsū
- līst virsū
- mācas virsū kā miegs
- mācas virsū kā nāve
- mesties virsū
- miegs mācas kā mākonis virsū
- nāk virsū kā rūgta nāve
- nākt virsū
- neskatīties ne virsū
- nikties virsū
- pabraukt virsū
- paradīze zemes virsū
- Paradīzes dārzs zemes virsū
- spļaut virsū (arī uz ko)
- stāties virsū
- ūdens pile nestāv virsū
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū
- uzlaist suni (kādam) virsū
- virsū ķeselēt
- zemes virsū
- zobus atņirdzis nāk virsū
Atrasts skaidrojumos (200):
- (uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- apklepot Apklepot, uzklepot virsū
- uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
- spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
- uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzmest ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2)
- uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
- uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- uzdzīt ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur)
- uzsmelt ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka)
- uzspļaudīt ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
- uzspļaut ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
- uzsviest ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2)
- uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
- atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
- mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
- uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
- izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem
- lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis)
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu)
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā)
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi)
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- brīvborts Borta virsūdens daļa
- uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū)
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
- uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
- uziet būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur)
- kalna grāvis ceļam kalna pusē kalna nogāzē izrakts grāvis virsūdeņu savākšanai un novadīšanai
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam)
- uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam)
- noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
- nospiest cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā)
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam)
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
- uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū)
- virsūnīte dem. --> virsūne
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam)
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
- mārs Dziļš piltuvveida vai cilindrisks iedobums zemes virsū, kas radies, eksplodējot gāzēm
- ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū
- mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
- palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam)
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
- Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
- Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
- Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu
- uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū)
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam)
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem)
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
- uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam)
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur)
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam)
- pikēt Iet virsū; uzņemt virzienu
- drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties
- izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
- izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
- nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
- nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
- uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū)
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam)
- uzkārnīt Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam)
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.)
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu
- krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam)
- izdidenis kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam)
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes)
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā
- indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju
- apkāsēt Kāsējot kādam virsū, izraisīt viņam nelaimi
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
- uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam)
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu)
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai)
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam)
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā)
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā)
- krastu nostiprināšanas būves konstrukcijas, kas aizsargā ūdenstilpju krastus no viļņu, ledus, straumes, virsūdeņu plūsmu, gruntsūdeņu izplūdes u. c. faktoru graujošās iedarbības (būnas, viļņlauži u. c.)
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam)
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur)
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam)
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās)
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem
- uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū)
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā)
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm)
- ķesties Ķesties virsū - uzbāzties
- dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu)
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu)
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.)
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
Atrasts piemēros (31):
- uzbrucējs – Tātad mana omīte pāri grāvim metusies uzbrucējam virsū, – viņa atkārtoja vēlreiz, – un…
- virsū — Mēs aizbraucām no salas tāpēc, ka vecums nāca virsū, — saka vecais Miglāns.
- virsū — Vai suņi viņiem nebrūk virsū?
- sasniedzamība "Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,"norāda laikraksta" La Prensa" komentētājs Harolds Olmoss.
- virsū Anita apstājās zem smagām lāsēm pielijuša egles zara, pacēla roku un uzpurināja sev virsū.
- virsū Ap galvu viņai bārkstains lakats, rokās dziesmugrāmata, krustiņš virsū.
- iet cauri Arī dzeltenajai kleitai virsū viņš labprāt būtu uzvilcis džemperi, tomēr tas nu negāja cauri: džempera vietā es gribēju zaļi strīpaino vesti.
- LEGO Atceries, kā pirms nedēļas tava meita bija izmētājusi “ Lego” pa viesistabas grīdu, un tu vairākas reizes uzkāpi tam virsū?
- tuvums Augusts mudināja darīt visneprātīgākās lietas un, tāpat kā jūras tuvums, radīja ilūziju, ka laime zemes virsū pastāv un ir mūžīga.
- dzīšana Barā medījot, vilki izmanto arī dzīšanas taktiku — viena daļa dzen medījumu virsū vilkiem slēpnī.
- prom Bet tais gados, kad Francis bija prom, Ella saprata, kas ir elle zemes virsū.
- spēks Bet ūdeņi, kuru spēku vairoja pa ceļam iepazītās sīkās un lielās straumes, viens otram virsū krizdami un grūzdamies, dzina upi tālāk- viņiem vajadzēja rūmes.
- mūjābelis Bet, kad tu uzsēdies virsū, tad taču tikai totāls mūjābelis nevarēs atšķirt priekšgaitu no pakaļējās.
- iemesls Bez iemesla meža zvēri nevienam virsū nebrūk.
- celt Cēlām ar laivām pāri, četras laivas saliek, noklāj dēļus un uzvelk to mašīnu virsū.
- dubļains Dubļainais, četrkājainais briesmonis metās viņam tieši virsū.
- virsū Esmu pieradis iztēloties, ka man virsū lido milzu pūķis no “Hobita” filmām, tāpēc iztēloties to, ka dodos viesuļvētras epicentrā, man nebija nekādu problēmu.
- pūst Galvenais ir pūst to līdzekli sunim virsū, kad esi ārā, brīvā dabā, tad pavisam nav traki.
- durklis Ir labāks par dažu citu, kurš, pamuļķis būdams, pats maucas virsū vācu durklim.
- izaicināt Jāns Tomiks, igauņu mākslinieks, vakar televīzijā izaicināja tautu: skatieties spogulī sev virsū, skatieties stundu no vietas, tad jums kļūs bail, jo jūs nespēsiet saprast, kas ir tas, ko jūs redzat.
- virsū Jāuzmanās arī, lai neuzraktos virsū telefonlīnijai, tāpēc tā atzīmēta ar trijstūriem.
- virsū Karam sākoties, viņš visnotaļ tālredzīgi bija pamanījies veiksmīgi pārdot savas saimniecības pie Jelgavas un pārvērst naudu zeltā, lai nezūd vērtība, turklāt, kad vācieši jau nāca virsū, vēl izdevīgā brīdī iegrābies arī pagasta kasē, zibenīgi visu realizējis pa« melniem koridoriem» Rīgas mahinatoru pagrīdes biržās caur paziņām, kas arī, svārstīgos laikus izmantojot, grāba un rauša kaudzē, lai tad muktu prom uz Krieviju.
- virsū Komandieris zaudējis kontroli pār sevi un karavīriem, tie laužas ārā katrs uz savu roku, laužas ārā arī Jūlijs un uzskrien virsū krievu ložmetēju ligzdai, tur viņu sagūsta.
- kliedzamais Lai sabrēc visu kliedzamo man vienam virsū, bet kapos bērinieku varzai pie mums abiem nav acis jāmielo...
- virsū Mammucis sāka runāt, ka vakars nākot virsū, Bille vairs kājās neturoties, vajadzēšot vēl nest.
- virsū Man ar joni nāca virsū trīsdesmit pieci gadi — vīrietim pēdējais laiks, lai sāktu kaut ko nopietnu darīt.
- gaišā dienas laikā Man jau gan liekas, ka vilki tā cilvēkiem gaišā dienas laikā neskrien virsū, bet nu ko var zināt.
- skaidrs Man mācās virsū murgi, kad biju skaidrā.
- skate Mētra juta līdzi dziedāšanas skolotājai – kora skates nāca virsū, meitene bija otrās balss svarīgākais balsts, taču trešdiena ir trešdiena.
- virsū Milzīgā ēka ir kā "Titāniks", kurš pašlaik peld virsū aisbergam.
- krist Mums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies.
virsū citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv