Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsū.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- (uz)laist suni (kādam) virsū
- braukt virsū
- brist virsū
- gāzties virsū
- gulēt virsū (naudai)
- gulēt virsū naudai
- gult virsū
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū
- jumts piebraucis, arī jumts brauc virsū
- lādēt virsū
- laist suni (kādam) virsū
- līst virsū
- mācas (arī lien) virsū kā miegs
- mācas virsū kā miegs
- mācas virsū kā nāve
- mesties virsū
- miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū
- miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū
- nāk virsū kā rūgta nāve
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū)
- nākt virsū
- nikties virsū
- pabraukt virsū
- paradīze zemes virsū
- Paradīzes dārzs zemes virsū
- spļaut virsū (arī uz ko)
- stāt (arī stāties) virsū
- stāties (arī stāt) virsū
- ūdens pile nestāv virsū
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū
- uzlaist suni (kādam) virsū
- virsū ķeselēt
- zemes virsū
- zobus atņirdzis nāk virsū
Atrasts skaidrojumos (526):
- (uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- apklepot Apklepot, uzklepot virsū.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
- uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu.
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
- atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
- Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta.
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu).
- aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- brīvborts Borta virsūdens daļa.
- uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- uziet Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kalna grāvis ceļam kalna pusē kalna nogāzē izrakts grāvis virsūdeņu savākšanai un novadīšanai.
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
- noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām.
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi.
- uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū).
- virsūnīte Dem. --> virsūne.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam).
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- mārs Dziļš piltuvveida vai cilindrisks iedobums zemes virsū, kas radies, eksplodējot gāzēm.
- ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū.
- mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
- Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- pikēt Iet virsū; uzņemt virzienu.
- drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties.
- izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū).
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzkārnīt Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- izdidenis Kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt.
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt.
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
- indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
- apkāsēt Kāsējot kādam virsū, izraisīt viņam nelaimi.
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt.
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt.
- uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam).
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū).
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- ķesties Ķesties virsū - uzbāzties.
- dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- pļedaušķis Liels plācenis ar virsū uzlietu krējumu.
- loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to); aplīmēt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu).
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
- izogeotenna Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur zināmā dziļumā zemes siltums ir vienāds.
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aplipināt Lipinot virsū, apklāt.
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko).
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam).
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū(uz kā, kam).
- braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
- braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta.
- raķešnesis Munīcijas nogādes līdzeklis līdz mērķim - lidmašīna (helikopters), virsūdens kuģis, zemūdene, kam uz borta ir raķetes.
- uzšūstīt Ne visai rūpīgi uzšūt (uz kā, kam virsū).
- uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- uztūļāties Neveikli, tūļājoties uzkāpt, nokļūt (uz kā, kam virsū).
- nīkties Nīkties virsū - uzbāzties, uzplīties.
- bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- iz Norāda uz darbības vietu, kam kas atrodas vai virzās virsū.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1).
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- plīties Parasti savienojumā ar "virsū": mākties virsū; nelikt mierā.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
- defensīvtorpēda Peldoša vai noenkurota mīna, kas sprāgst tai uzbraucot virsū.
- uztrāklēt Piediegt (uz kā, kam virsū).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
- uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
- gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
- lēna Plāna tauku kārta gaļai, putrai virsū.
- marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
- pluities Plīties virsū.
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- pārraksta režīms programmas darbības režīms, kurā teksts, ko ieraksta dokumentā vai komandu rindā, tiek rakstīts virsū pa labi no kursora esošajam tekstam.
- mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība.
- uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); arī uzkaisīt.
- pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- žurbīte Putraimu biezputra ar virsū uzlietu smalki sagrieztu ceptu gaļu.
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- laist suni (kādam) virsū rīdīt suni (kādam) virsū.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt.
- slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū.
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
- sanīkt Sakrist virsū.
- uzvizēt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
- uzviznīt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
- Stromboli Sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m).
- Vulkāno Sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m.
- uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku.
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.).
- akrodonts Savienojumā "akrodonti zobi" - zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem.
- bāzties Savienojumā ar "virsū"; plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
- brukt Savienojumā ar "virsū": strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi.
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū.
- Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu.
- kreteņu sēta sēta, kur šķilas cita uz citas saliktas virsū; šķilu žogs.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzslaukt Slaucot uzvirzīt (piena strūklu uz kā, kam virsū).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu).
- nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku); spiežoties virsū, nonāvēt.
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam); spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nospraudīt Spraudot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā).
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzspurkt Spurcot uzvirzīt (šķidrumu uz kā, kam virsū).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept.
- uzšļakāt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- uzbāznis Tas, ko bāžot uzvirza virsū (piemēram, pudeles augšgalam).
- uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
- uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- palimpsests Teksts, kam virsū ir bijis uzrakstīts cits teksts un vēlāk tas nodzēsts.
- poliglaciālisms Teorija, ka kvartārā kontinentālie ledāji izveidojušies vairākkārt un uzvirzījušies virsū plašām teritorijām.
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
- uztricināties Tricinoties krist (kam virsū).
- uztrīcināties Tricinoties pārvietoties (kam virsū).
- samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest.
- uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- uzmīzt Urinēt (kam virsū).
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū.
- brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū.
- izagrūsties Uzgrūsties kam virsū.
- uzkraķēties Uzgulties virsū (veicot dzimumaktu).
- izgult Uzgulties virsū.
- uzkult Uzkaisīt (kam virsū plānā kārtā).
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- uzkasīt Uzkašņāt virsū (uz kā, kam).
- uzkast Uzkašņāt virsū (uz kā, kam).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
- uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū.
- uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā).
- uzpļauties Uzkulties, uzskriet (kam virsū, parasti tumsā).
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- izliet Uzliet virsū.
- uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- pastatīt Uzlikt virsū.
- uzpikāt Uzlikt, novietot (ko) pikām (uz kā, kam virsū).
- kremināties Uzmācīgi virsū līst.
- nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2).
- nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- uzkrist Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
- uzlaist suni (kādam) virsū uzrīdīt suni (kādam) virsū.
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- apsaplesties Uzsegt sev ko virsū.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt.
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
- uzšļākt Uzšļākties virsū (uz kā, kam).
- uzlāpīt Uzšūt (ielāpu); lāpot piestiprināt (uz kā, kam virsū).
- uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam).
- izvāzt Uzvāzt virsū.
- uzbrukšana uzvirzīšanās virsū brūkot
- uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam).
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai.
- buli Viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu.
- lingrūņas Vieta purvainā pļavā, kur virsū uzejot līgojas.
- koraļļu rifi virsūdens un zemūdens ģeoloģiski veidojumi, kas sastāv no koloniju koraļļu kaļķakmeņiem.
- krasta akumulācijas formas virsūdens un zemūdens reljefa formas, kas veidojas jūras k–a zonā, uzkrājoties jūras sanešiem.
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
- grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- invariābilais slānis zemes slānis tādā dziļumā, kur temperatūras svārstības zemes virsū nav vairs manāmas.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- apslogas Žagari ar virsū uzliktiem akmeņiem, ar ko apmērktie lini tiek noturēti iekšā ūdenī.
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- uzžauties Žaujot novietot vienu otram virsū.
virsū citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV