Paplašinātā meklēšana

Meklējam virsū.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (529):

(uz)laist suni (kādam) virsū (uz)rīdīt suni (kādam) virsū
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam)
homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
apklepot Apklepot, uzklepot virsū
uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzmest ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2)
uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
uzdzīt ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur)
uzsmelt ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka)
uzspļaudīt ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
uzspļaut ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
uzsviest ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2)
uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem
lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis)
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu)
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt
apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā)
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi)
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
brīvborts Borta virsūdens daļa
uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū)
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
uziet būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur)
kalna grāvis ceļam kalna pusē kalna nogāzē izrakts grāvis virsūdeņu savākšanai un novadīšanai
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam)
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam)
noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
nospiest cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā)
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam)
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū)
virsūnīte dem. --> virsūne
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam)
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
mārs Dziļš piltuvveida vai cilindrisks iedobums zemes virsū, kas radies, eksplodējot gāzēm
ķēpens Ēdiens, ko pagatavo no rutkiem un gurķiem, kurus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs, iesāla un uzlej pienu vai krējumu virsū
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
palts Ēkas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam)
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu
uzgramstīt Grābstot, grābjot uzvirzīt (uz kā, kam virsū)
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam)
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem)
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam)
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam)
pikēt Iet virsū; uzņemt virzienu
drēksties Ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties
izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū)
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem
uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam)
uzkārnīt Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam)
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.)
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu
krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam)
izdidenis kāds, kas metas virsū ēdienam bez jebkāda uzaicinājuma, gluži kā badmira
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam)
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes)
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju
apkāsēt Kāsējot kādam virsū, izraisīt viņam nelaimi
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt
uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
uzkāst Kāšot uzliet virsū (ko) papildus (traukā iekāstam šķidrumam)
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu)
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai)
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam)
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā)
uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā)
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam)
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur)
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam)
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās)
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem
uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū)
uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā)
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm)
ķesties Ķesties virsū - uzbāzties
dūmot Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu)
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu)
uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.)
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas)
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu)
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam)
nasta liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā)
pļedaušķis liels plācenis ar virsū uzlietu krējumu
loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu
slogot likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to); aplīmēt
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst
izogeotenna Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur zināmā dziļumā zemes siltums ir vienāds
homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
aplipināt Lipinot virsū, apklāt
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur)
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko)
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam)
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem)
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.)
uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū(uz kā, kam)
braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta
raķešnesis Munīcijas nogādes līdzeklis līdz mērķim - lidmašīna (helikopters), virsūdens kuģis, zemūdene, kam uz borta ir raķetes
uzšūstīt Ne visai rūpīgi uzšūt (uz kā, kam virsū)
uzkost nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam)
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju
uztūļāties Neveikli, tūļājoties uzkāpt, nokļūt (uz kā, kam virsū)
nīkties Nīkties virsū - uzbāzties, uzplīties
bārs no jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
uz norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas
iz norāda uz darbības vietu, kam kas atrodas vai virzās virsū
uz- norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uz- norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam)
uz- norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam)
uz- norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur)
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam)
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam)
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam)
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1)
uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam)
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam)
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1)
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam)
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam)
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu
apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū
uzlaist panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam)
uzslāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam)
uzputināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam)
uzsaldēt panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam)
uzpilināt panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam)
uztecināt panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam)
uzpludināt panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū
uztupināt panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt
plīties parasti savienojumā ar "virsū": mākties virsū; nelikt mierā
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
uzsūbēt pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt
uzpelēt pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam)
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
defensīvtorpēda Peldoša vai noenkurota mīna, kas sprāgst tai uzbraucot virsū
uztrāklēt Piediegt (uz kā, kam virsū)
uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē
uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam)
gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū
lēna Plāna tauku kārta gaļai, putrai virsū
pluities Plīties virsū
marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko
bāzties plīties, mākties virsū; nelikt mierā
uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam)
applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt
uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu
uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam)
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam)
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai)
pārraksta režīms programmas darbības režīms, kurā teksts, ko ieraksta dokumentā vai komandu rindā, tiek rakstīts virsū pa labi no kursora esošajam tekstam
mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība
uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); arī uzkaisīt
pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā)
uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu)
pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni)
uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
žurbīte Putraimu biezputra ar virsū uzlietu smalki sagrieztu ceptu gaļu
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.)
uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
laist suni (kādam) virsū rīdīt suni (kādam) virsū
uzripināt Ripinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam)
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt
slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni
sanīkt Sakrist virsū
uzvizēt sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu
uzviznīt sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu
uzsalt sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu
Stromboli sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m)
Vulkāno sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m
uzritināties Saritināties virsū (uz kā, kam) - parasti par kaķi, čūsku
uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.)
brukt savienojumā ar "virsū": strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem)
reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus
vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai)
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam)
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū
Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu
kreteņu sēta sēta, kur šķilas cita uz citas saliktas virsū; šķilu žogs
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta)
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam)
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam)
uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzslaukt Slaucot uzvirzīt (piena strūklu uz kā, kam virsū)
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam)
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam)
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (parasti šķidrumu) virsū (uz kā, kam)
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam)
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, zīmi, tā, attēlu)
nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku); spiežoties virsū, nonāvēt
uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.)
uzspiest Spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam); spiežot uzvirzīt (parasti masu) virsū (uz kā, kam), lai izveidotu (ko)
uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam)
uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
nospraudīt Spraudot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzsprauslāt Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā)
uzsprauslot Sprauslājot uzvirzīt (piemēram, siekalas) virsū (kam, uz kā)
nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam)
uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzspurkt Spurcot uzvirzīt (šķidrumu uz kā, kam virsū)
uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
gāzties strauji doties (kur, kam virsū u. tml.)
uzgāzt strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
sagrūt strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu)
uzsprāgt strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam)
uzgāzties strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam)
uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm)
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā)
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzšļākt Šļācot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
šļakstīties Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
aizšļakstīt Šļakstot (ko) virsū, piešķiest, aiztriept
uzšļakāt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
uzšūt Šujot izveidot (piemēram, rotājumu) virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam)
lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam)
dziļš tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū
uzbāznis tas, ko bāžot uzvirza virsū (piemēram, pudeles augšgalam)
uzvija tas, ko vij (kam) virsū vai klāt
uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū)
uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu
uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu
palimpsests Teksts, kam virsū ir bijis uzrakstīts cits teksts un vēlāk tas nodzēsts
poliglaciālisms Teorija, ka kvartārā kontinentālie ledāji izveidojušies vairākkārt un uzvirzījušies virsū plašām teritorijām
uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām)
estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
uztīt Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam)
uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam)
uztricināties Tricinoties krist (kam virsū)
uztrīcināties Tricinoties pārvietoties (kam virsū)
samīdīt Triecot virsū dzīvnieku, parasti zirgu, panākt, ka tas nonāvē, arī savaino (kādu)
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu), uzvirzīt virsū (uz kā, kam); uzziest
uztriept Triepjot izveidot (zīmi, attēlu u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur)
priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama
uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam)
uzmīzt Urinēt (kam virsū)
nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to)
brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū
brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū
izagrūsties Uzgrūsties kam virsū
izgult Uzgulties virsū
uzkraķēties Uzgulties virsū (veicot dzimumaktu)
uzkult Uzkaisīt (kam virsū plānā kārtā)
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to)
uzkasīt Uzkašņāt virsū (uz kā, kam)
uzkast Uzkašņāt virsū (uz kā, kam)
uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam)
uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū
uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā)
uzpļauties Uzkulties, uzskriet (kam virsū, parasti tumsā)
uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam)
izliet Uzliet virsū
uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
pastatīt Uzlikt virsū
uzpikāt Uzlikt, novietot (ko) pikām (uz kā, kam virsū)
kremināties Uzmācīgi virsū līst
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos)
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2)
nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
uzkrist Uzpilēt virsū (uz kā, kam)
uzlaist suni (kādam) virsū uzrīdīt suni (kādam) virsū
uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū
apsaplesties Uzsegt sev ko virsū
uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
uzšļākt Uzšļākties virsū (uz kā, kam)
uzlāpīt Uzšūt (ielāpu); lāpot piestiprināt (uz kā, kam virsū)
uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam)
izvāzt Uzvāzt virsū
uzbrukšana uzvirzīšanās virsū brūkot
uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam)
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam)
uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam)
uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni)
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli)
apmētāt vairākkārt mest (kam) virsū
mīdīt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
mīņāt vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko)
uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam)
pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko)
uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai)
uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam)
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.)
uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai
buli viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu
lingrūņas vieta purvainā pļavā, kur virsū uzejot līgojas
virso virsū
virsun virsū
koraļļu rifi virsūdens un zemūdens ģeoloģiski veidojumi, kas sastāv no koloniju koraļļu kaļķakmeņiem
krasta akumulācijas formas virsūdens un zemūdens reljefa formas, kas veidojas jūras k–a zonā, uzkrājoties jūras sanešiem
durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam)
spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam)
maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu
vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu)
grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū)
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam)
garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām
uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur)
invariābilais slānis zemes slānis tādā dziļumā, kur temperatūras svārstības zemes virsū nav vairs manāmas
ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi)
pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi)
uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi)
uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu
uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
apslogas Žagari ar virsū uzliktiem akmeņiem, ar ko apmērktie lini tiek noturēti iekšā ūdenī
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur)
uzžauties Žaujot novietot vienu otram virsū

virsū citās vārdnīcās:

MLVV

virsū

LLVV

virsū

MEV

vìrsū