uzmīzt
uzmīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmīžu | uzmīžam | uzmīzu | uzmīzām | uzmīzīšu | uzmīzīsim |
| 2. pers. | uzmīz | uzmīžat | uzmīzi | uzmīzāt | uzmīzīsi | uzmīzīsiet, uzmīzīsit |
| 3. pers. | uzmīž | uzmīza | uzmīzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzmīz (vsk. 2. pers.), uzmīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmīžot (tag.), uzmīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmīztu
Vajadzības izteiksme: jāuzmīž
Urinēt (kam virsū).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atpogājuši bikšupriekšu, viņi tirināja savus krāniņus un centās uzmīzt mums virsū.
- Viņš teica arī: nelabvēļiem uzmīz kā skudrai!
- – Tādam taču prāta nav necik, sadzersies terpentīnu vai uzmīzīs uz plikiem elektrības vadiem, tā ka nemetas.
- Mēs tevi varam vienkārši nogāzt zemē, visi pēc kārtas uzmīzt virsū un palaist vaļā.
- gadu meistariem pirms spēles mēdza uzmīzt uz rokas