Paplašinātā meklēšana
Meklējam mil..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3495):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- bažibuzuks agrāk īpaša turku milicija
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- kongreva raķetes aizdedzināmas raķetes militāriem nolūkiem
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm)
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
- smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- fakss aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
- Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
- Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
- izsmilktēt Apkaisīt ar smiltīm
- sasmilkšot Apkaisīt ar smiltīm
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
- apvašāt Apmest ar smiltīm
- apmilst Apmilzt
- padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
- appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
- atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
- aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
- ar uguni un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca
- iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
- karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
- ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām
- sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- pasēre ar smiltīm klāta vieta (pēc plūdiem)
- sērst ar smiltīm pienest, piegulsnēt
- sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
- sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
- umpiens ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta
- apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
- vējdzirnavas ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs
- armilārs Armilārā sfēra
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu
- psammoterapija Ārstēšana ar smiltīm siltu procedūru veidā
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
- smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- malasimilācija Asimilācijas traucējums
- paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās
- Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā
- paramiloidoze Atipiska amiloīda uzkrāšanās audos
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
- mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā)
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm
- saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- psammofīti Augi, kas aug smiltājos
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- hlorofils augu zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas
- sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla
- Lactarius bertillonii baltā krimilde
- vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
- skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
- krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
- Agrostis gigantea baltā smilga
- Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms
- sērene baltās smiltis
- čārpa Baltās smilts augsne
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
- smiltot bārstīt smiltis, piepēdot ar smiltīm
- bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
- kulinēt Bērt miltus putrā un maisīt
- matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam)
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
- zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis")
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
- sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus)
- valcēt Bīdelēt (par miltiem)
- pitļavuot bīdelēt miltus
- bezdelēti milti bīdelēti milti
- bīdelis Bīdeļmilti
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem
- študzene Bieza miltu putra
- ukse Bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
- pontags Biezai mērcei līdzīgs ēdiens no bīdeļmiltiem un olām
- klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- Makons Birmiešu (Mjanma) mitoloģijā - milzis, kas uz saviem pleciem tur pasauli
- kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam
- smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis
- lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
- formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
- atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā)
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- Cicindela hybrida brūnā smilšvabole
- Serica brunnea brūnā smiltājvabole
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu
- pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā)
- dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
- Laccifer lacca bruņutu suga, kuras ādas dziedzeri izdala gumilaku
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Garuda budisma mitoloģijā - milzīgi putni, mūžīgie nāgu ienaidnieki, kuru spārnu vēzieni izsauc vētru
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas)
- buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību
- Mammillaria boolii Būla mamilārija
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- gruzis Būvgruži, smiltis, gruveši
- grūžas Būvguži, smiltis, gruveši
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu
- caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne
- caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā)
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
- duļļāt Cepamo apviļāt miltos
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
- smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu
- ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu
- Hierochloe hirta cietmatainā mārsmilga
- Hierohloe hirta cietmatainā mārsmilga
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains
- tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
- varens cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara
- nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- antimilitārists cilvēks, kas vēršas pret militārismu un karu
- miljonārs cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās)
- miljardieris cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās)
- miljonārs cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās)
- multimiljardieris cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās)
- multimiljonārs cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās)
- cinene Ciņusmilga
- ciņu zāle ciņusmilgas
- ciņuzāles Ciņusmilgas
- deschampsia Ciņusmilgas
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti
- sāltiņš Cūkgaļas un miltu ēdiens
- trusinis Cūkmidža un miežu miltu plācenis
- čarpata Čarpatas zeme - neauglīga smilts zeme
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- kammilti četru graudaugu milti kama pagatavošanai
- kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts
- Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
- žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
- stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas
- čūskmēlīšu milnene čūsku milnene
- Cordyceps ophioglossoides čūsku milnene
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai
- ppm daļas no miljona (angļu "parts per million"), koncentrācijas mērvienība, kas norāda cik daļiņu no miljona atbilst konkrētajai specifikācijai
- pusmilitārs daļēji militārs
- aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
- iesmilktene daļēji smilšaina zeme
- pasmiltains daļēji smilšains
- pasmilts daļēji smiltis saturošs
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
- asimilēšana darbība, process --> asimilēt (1)
- asimilēšana darbība, process --> asimilēt (3)
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
- petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
- gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu
- pusmiljons Daudzums, skaits 500 000; puse miljona (2)
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus)
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
- sasijas dažādu miltu un graudu atsijas
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai
- maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- nano- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljardo daļu (10^-9^ = 0,000000001); mērvienību saīsinājumos apzīmē ar n
- mikr- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu
- mikro- Decimālajā mēru sistēmā norāda uz pamatvienības miljono daļu
- Mammillaria deherdtiana Deherta mamilārija
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
- milliņa dem. --> milla (2)
- smiltiņa dem. --> smiltis
- militārā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās militāros aspektus, demogrāfiskos faktorus militārajā jomā
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus
- kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
- Hierochloe australis dienvidu mārsmilga
- Hierohloe australis dienvidu mārsmilga
- Dīvs Dienvidu slāviem milži vai tumsas dēmoni, kas dzīvo debesīs, negaisa mākoņu valstībā
- giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
- militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
- militarizēts divd. --> militarizēt
- ērcene Divdīgļlapju augs skarblapju dzimtā, ar gaišziliem ziediem, dzeloņainu augli, ar vāju peļu smaku, reti sastopams smilšainās vietās
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
- dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
- smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu
- birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- bruņcepuru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis militaris", arī "Orchis rivini")
- Lactarius scrobiculatus dzeltenā krimilde
- žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
- žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta
- miltēži Dzelteni tārpi miltos
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- miltūdens Dzēriens (dzīvniekiem), ko gatavo, ūdenī iejaucot miltus
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
- kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
- spangales Dzērvenes; arī smiltenes
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums
- amilēnhlorāls Dzidrs, gaistošs šķidrums, amilēna atvasinājums
- lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
- miltmopsis Dzirnavnieks, kas visus samaltos miltus neatdod malējam, atstāj tos dzirnavu iekārtā
- dzilnis Dzirnu milna
- Kikula Džemila - senpilsēta Alžīrijā, tās romiešu nosaukums
- refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks
- pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene
- eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus")
- vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums
- ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis
- pūtēlis ēdiens no rūgušpienā iejauktiem auzu miltiem
- stuļķis Ēdiens no zirņu miltiem
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu
- bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu
- kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu
- ukšele Ēdiens, miltu biezputra ar nelieliem gaļas gabaliņiem
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks
- Mila eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia milii")
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās
- mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa
- mikrovolts Elektriskā potenciāla vienības volta miljonā daļa
- mikrofarads Elektriskās kapacitātes mērvienības farada viena miljonā daļa
- mikromikrofarads Elektriskās kapacitātes mērvienības mikrofarada viena miljonā daļa
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, viens miljons omu
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 1 milimetram un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām
- infrasarkanie stari elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem
- kurabjē Eļļains, salds cepums no smilšu mīklas, visbiežāk zieda veidā
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku
- megaelektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (MeV) fizikā - miljons elektronvoltu
- izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum")
- milium Ēnsmilgas
- enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze)
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.)
- ērpe Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
- ērps Ērpis - ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem
- izoamilacetāts Etiķskābes n-amilesteris, amilacetāta izomērs, lieto par bumbieru esences sastāvdaļu
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
- etniskās asimilācijas koeficients etnosa asimilācijas pakāpes rādītājs
- Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
- Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
- Sjamezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini
- Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
- Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
- Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens
- Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
- Sūcis ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers
- Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
- Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
- Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
- Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
- Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
- Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
- Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
- Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
- Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
- Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
- Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
- Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
- Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
- Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
- Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
- Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
- Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
- Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
- Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
- Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
- Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
- Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
- Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
- Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
- Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
- Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
- Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
- Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
- Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
- Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
- Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
- Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
- Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
- Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
- Klievezers ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers
- Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
- Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
- čomisks Familiārs
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
- Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
- diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- apspļāvas Fliegenmilbe
- fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
- ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu
- Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
- normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilškrāsa
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās)
- Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis
- ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis
- Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts, 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
- Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.)
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
- Mammillaria elongata garenā mamilārija
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā
- angstrēms Garuma mērvienība - 1 desmitmiljardā daļa metra (10^-10^ m)
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- petametrs Garuma mērvienība 10^15^ m (1000000000000000 m jeb kvadriljons (miljons miljardu) metru)
- eksametrs Garuma mērvienība 10^18^ m (1000000000000000000 m jeb miljards miljardu metru)
- terametrs Garuma mērvienība, kas atbilst tūkstotim miljardu metru; 1 Tm = 1000000000000 m
- Mammillaria longiflora garziedu mamilārija
- jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Mammillaria guelzowiana Gelzova mamilārija
- Tridacne gigas gigantiskā milzgliemene
- gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
- Mammillaria formos glītā mamilārija
- Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms
- zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri
- mikrograms Grama miljonā daļa
- gamma Grama miljonā daļa; mikrograms
- zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
- zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
- čers Grants ar smiltīm
- zviedres Grants, rupja smilts, oļi
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā
- Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
- Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
- simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām
- Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis
- gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi
- Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus
- Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu
- Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- bliņas Griķu miltu pankūkas
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku)
- Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.)
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis
- Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
- ložņu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus pumila")
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi
- tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem
- Mammillaria haageana Hāges mamilārija
- hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
- makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
- hidrohinonūrija Hidrohinons urīnā pēc salola, hinīna, rezorcīna, milteņu iekšējas lietošanas
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks
- makroamilazēmija Hiperamilazēmijas veids, ko izraisa makroamilāzes klātiene asinīs
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu
- Rodīnija Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,1 miljarda gadiem
- Nuna Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,8 miljardiem gadu
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
- endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks
- idehāns Idhāns - smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā
- migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni
- muldēt Iejaut miltus muldā
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
- dzirnavas ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- aleirometrs ierīce miltu uzbrieduma noteikšanai
- ērpis ierīce šķirošanai, sijāšanai, piemaisījumu, sēnalu atdalīšanai no graudiem, no smiltīm
- apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts
- bruņojums ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts; [apbruņojums]{s:2760}
- iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta
- iesmilkstēties iesākt smilkstēt un tūlīt apklust
- Corynephorus canescens iesirmā kāpsmildzene
- skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem
- aizsmilkstēties Iesmilkstēties uz mirkli
- dzelzceļa līnijas caurvedspēja iespējamais kravas pārvadājumu apjoms (miljonos tonnu), ko attiecīgajā līnijā var pārvadāt gada laikā
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri; 10 punktu burtu biezuma apzīmējums
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos)
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
- morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
- sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
- nosmilkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt
- izsmilkstēties ilgāku laiku, daudz smilkstēt
- sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
- sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
- kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma
- smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1)
- smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2)
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī
- pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas
- epidēmiskā miliārija infekciozs drudzis ar sarkanajai miliārijai raksturīgiem izsitumiem
- infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
- diafanoskops instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā)
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
- Janka Īpašvārda Jānis familiārs variants
- Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants
- heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2)
- palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3)
- mollase Irdens smilšakmens Alpos
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem
- zemais īriss īrisu suga ("Iris pumila")
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- smilksts īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2)
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā
- springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš
- erysiphaceae Īstās miltrasas sēņu dzimta
- erysiphe Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- microsphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- ovulariopsis Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- podosphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- pseudoidium Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- sphaerotheca Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
- erysiphales Īstās miltrasas sēņu rinda
- oidiopsis Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints
- oidium Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints
- nokūpēt īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs
- nogriezties īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm)
- nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2)
- uzsmilkstēt īsu brīdi smilkstēt
- nosmilkstēt īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt
- Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum")
- polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra
- balilla Itāļu fašistu 6-12 gadīgo bērnu militāras organizācijas nosaukums Musolīni laikā
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki
- ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
- izkulcinēt Izmaisīt (parasti miltus iejavā, arī iejavu)
- elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai
- ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu
- izapērties Izpērties (smiltīs) - par putniem
- Milium effusum izplestā ēnsmilga
- plašā ēnsmilga izplestā ēnsmilga
- izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm)
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu
- grauzt izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.)
- Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Megalobatrachus japonicus Japānas milžsalamandra
- macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko)
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks
- kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
- mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm
- cementa un kaļķu java java, ko iegūst, smilšu un cementa maisījumam pievienojot kaļķu pienu
- gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji)
- gailītis Jēdziens rotaļā ar smilgas skaru pušķi
- bešbarmaks Jērgaļas ēdiens ar miltu piedevu
- hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
- mamenčizaurs Juras perioda zauropodu grupas dinozaurs, dzīvojis pirms \~160 miljoniem gadu Ķīnā, 18 m garš un 13 tonnu smags, zālēdājs ar 9,3 m garu kaklu
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu
- Cicindela maritima jūrmalas smilšvabole
- atbalsts kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni)
- mūsējs kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis
- miltene kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums
- raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini)
- kurkulis kāds ēdiens, kviešu miltu klimpas
- meldziris kāds smilgai līdzīgs augs, kas sastopams sausās vietās
- zilbiksis kāds, kam ir zilas bikses (piemēram, žandarms, milicis)
- gliests Kaila, smilšaina, neauglīga zeme
- smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata")
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks
- kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods
- smilktēt kaisīt ar smiltīm
- kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
- Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
- Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Lisa kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi
- Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
- Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
- Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
- Alchelmilla pastoralis kalnu rasaskrēliņa "Alchemilla monticola" nosaukuma sinonīms
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
- Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi
- kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus
- Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti
- iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās
- grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma
- corynephorus Kāpsmildzenes
- iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens")
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
- mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
- vīru milnene kara milnene
- Cordyceps militaris kara milnene
- stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā)
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
- tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum
- psammokarcinoma Karcinoma, kurā ir smilšveida kalcija sāļu graudiņi
- kara operācijas karojošās puses vai pušu militāras darbības kara mērķu sasniegšanai
- miljardais kārtas skait. --> miljards (1000000000.)
- miljonais kārtas skait. --> miljons (1000000.)
- tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem
- kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti
- elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs
- bukstiņš Kartupeļu un miltu biezputra
- ķencis Kas šķidrs, arī miltu biezputra
- Gyroporus castaneus kastaņu smilšbeka
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
- Livonijas ordenis katoliska un militārpolitiska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g., bija Vācu ordeņa filiāle
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- gigantocīts katra milzu šūna
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
- tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt
- osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
- aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
- leicums kaut kas liels, milzīgs
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- leviatāns kaut kas milzīgs, varens, arī briesmīgs
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes
- Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
- smilšot Klāt ar smilšu kārtu
- zvīļa Klejojošās smiltis
- Klievu Klievu ezers - Klievezers Smiltenē
- sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja
- kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu
- kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- kurzuliņi Klimpas, ķiļķeni no rupjiem miežu vai kviešu miltiem
- asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- tumēties kļūt biezam (parasti par miltu ēdienu)
- satumt kļūt biezam, sabiezēt (par miltu, putraimu ēdieniem)
- pamiltināties kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā)
- aizsērēt kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem)
- aizsērot kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem)
- tilāji Knitāji, smiltāji, atkritumi pēc linsēklu izkulšanas
- kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila
- Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi
- čāčeris Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai
- čačis Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai
- liešķere Koka lāpsta graudu, miltu bēršanai
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
- virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta
- commilito Komilitonis
- Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- acs amiloidoze konjunktīvas un plakstiņu saistaudu plātnīsu amiloīda deģenerācija
- Austrālija kontinents dienvidu puslodē (_Australia_), dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 6 štati un 2 teritorijas, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.)
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību
- UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija
- krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms
- krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas
- Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
- Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
- Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava)
- krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- kremele Krimilde
- krimelte Krimilde
- krimilzis Krimilde
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu
- sinkrētisms kristietības un dažādu vietējo ticējumu un paražu savijums, piemēram, millenārismā, natīvismā
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi
- eomaja Krīta perioda dzīvnieks, agrīnais zīdītājs, garums - 10 cm, dzīvojis pirms \~125 miljoniem gadu
- pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem
- sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
- aktivizēšana Kuģa, lidaparāta vai citas tehniskas ierīces, kas atradusies rezervē vai pildījusi citus mierlaika uzdevumus, sagatavošana aktīvai darbībai militāru uzdevumu izpildei
- biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem
- kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- mandeļu kūkas kūkas no saberztām mandelēm, miltiem, cukura un olas baltuma
- bezē kūkas kūkas, ko gatavo bez miltiem, cukuru saputojot ar olas baltumu
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
- unkstēt Kunkstēt, smilkstēt, vaidēt, stenēt
- klibes Kunkuļi no miežu miltiem
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
- pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2)
- qmm Kvadrātmilimetrs
- Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem
- bidža Kviešu miltu putra
- eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- Smilacina racemosa ķekaru smilacīna
- beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja
- Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru
- Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
- mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.)
- silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts
- Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
- Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās
- zvana lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella semilibera")
- Morchella hybrida lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms
- Morchella rimosipes lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām
- Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš
- sit tibi terra levis lai tev vieglas smiltis
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
- mazā lēpe lēpju suga ("Nuphar pumila")
- lesveida Lesam ārēji līdzīgi nogulumu veidojumi (smilšmāls, mālsmilts)
- lesoīdi Lesam līdzīgi putekļu smilšu nogulumi ūdens baseinos
- pludmale lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos)
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- parastā līcija līciju suga ("Lycium barbarum syn. Lycium hamilifolium")
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
- Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats
- skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
- Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
- lietmale Liedags; tā (smilšainās) jūrmalas daļa, ko viļņi skalo gludu
- Lerchenfeldia flexuosa liektā sariņsmilga
- Deschampsia flexuosa liektās sariņsmilgas "Lerchenfeldia flexuosa" nosaukuma sinonīms
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos
- Mya arenaria lielā smilšgliemene
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
- Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos
- MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence")
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem
- marka liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs
- ahūns Liels, milzīgs
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm
- milzēns Lielu izmēru cilvēks, milzis
- attēla izšķirtspēja lielums, kas norāda digitāla attēla pikseļu blīvumu, respektīvi, to, cik attēls ir detalizēts; mēra pikseļos uz collu (ppi); sastopamas arī metriskās vienības – pikseļi uz centimetru vai milimetru
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību
- vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu
- zemā lilija liliju suga ("Lilium pumilum")
- smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes
- Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība
- Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
- Mammillaria sphaerica lodveida mamilārija
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci
- asipka Lopbarības milti
- jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti
- jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs
- Hierochloe repens ložņu mārsmilga
- Hierohloe repens ložņu mārsmilga
- Hierohloe odorata ssp. pannonica ložņu mārsmilgas "Hierohloe repens" nosaukuma sinonīms
- Agrostis stolonifera ložņu smilga
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām
- milzu ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7)
- milzis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2)
- milzenis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2)
- milzis ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu; milzu zvaigzne
- kolosāls ļoti liels, milzīgs
- ciklopisks ļoti liels, milzīgs, gigantisks
- bezgalīgs ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams
- plānslīpējums ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā
- krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
- neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem
- pūdermilti ļoti smalka maluma milti
- pelīti ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru
- maicēna ļoti smalki maīsa milti vai arī smalkas maīsa stērķeles
- bīdeļmilti ļoti smalki malti milti
- bīdele ļoti smalki milti
- bīdelēti milti ļoti smalki samalti milti, no kuriem pilnīgi atdalītas sēnalas un klijas
- atlantisks ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam)
- kā vērsis ļoti stiprs, ar milzu spēku
- tahitelija ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija
- paputra ļoti šķidra biezputra no putrainiem vai miltiem
- milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8)
- milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8), milzu (8)
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
- kulčeklis Maisāmais koks, ar ko miltus ūdenī iejauc
- kulcinēt Maisīt šķidrumā (miltus)
- lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
- asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli
- sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm
- Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers
- Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
- Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
- pusmāls māls, kas sajaukts ar melnzemi vai smiltīm
- pitļavuot malt miltus
- dunsts Malumā - starpprodukts starp putraimiem un miltiem
- mamillaria Mamilārija
- mammillaria Mamilārijas
- zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina")
- Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii")
- Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana")
- garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata")
- glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele")
- Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
- Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana")
- garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
- Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae")
- Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia")
- skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella")
- Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana")
- rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha")
- Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
- sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
- lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
- vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
- Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana")
- mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm
- Arenaria serpyllifolia mārsila smiltenīte
- hierochloe Mārsmilga
- mārengrasis Mārsmilga
- hierohloe Mārsmilgas
- dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama
- cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta")
- smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata")
- ložņu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë repens")
- veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu
- Mammillaria matudae Matudas mamilārija
- cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs)
- džīps Maza, vaļēja militāra automašīna
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci
- Rencītis Mazezers, ezers Smiltenes novada Apes pagastā
- daputināt mazliet piebērt (miltus)
- pasmilktainis mazliet smilšains
- pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
- krietele mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
- pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem
- Lactarius repraesentaneus meduszvīņu krimilde
- MFLOPS Megaflops - apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
- bīters Mehānisms kombaina vai kuļmašīnas kuļamā iekārtā; mehānisms zāles miltu agregātā
- hromatīde Meitas hromosoma, viens no diviem hromosomas gareniskās šķelšanās produktiem milozes anafāzē
- putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela
- cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
- sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem
- milivoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai milivoltos
- miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros
- miltu zoste mērce, ko gatavo no taukiem, miltiem, ūdens vai piena
- brūnā zoste mērce, ko gatavono taukos sabrūninātiem miltiem un piena
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros
- metrmērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros
- metrumērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros
- GeV Mērvienības gigaelektronvolts apzīmējums; miljards elektronvoltu (ASV BeV)
- mbar Mērvienības milibārs apzīmējums
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
- stilete Metāla lineāls (ar milimetru iedaļām un asu galu); līdz 1993. gadam lietoja speķa biezuma mērīšanai dzīvām cūkām
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus)
- kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem
- amalgamācija metode, ar kuru no sasmalcinātām rūdām vai smiltīm iegūst sudrabu, zeltu, platīnu, tiem veidojot amalgamu ar dzīvsudrabu
- nanometrs Metra miljardā daļa
- mikrometrs Metra miljonā daļa
- milli- Metriskajā mēru sistēmā apzīmē zināmā lieluma tūkstošo dalu, piem., milligramms - gramma tūkstošā dala
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Cicindela sylvatica meža smilšvabole
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem
- žukuris Mieturis (miltu putras maisīšanai)
- žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš
- žeperis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī
- žeperklis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī
- lipņi Miežu miltu medusraušu veids
- bļina Miežu miltu pankūka
- mekuška Miežu miltu plācenis
- Mammillaria microhelia mikrohēlijas mamilārija
- mikromilimetris Mikromilimetrs
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
- zemā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama
- sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ
- Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem
- mentene Milicija; policija; policijas (senāk milicijas) iecirknis
- klausos! militāra atbilde uz uzrunu
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
- trencis militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar uzplečiem, jostu
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem)
- sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
- iznīcinātāju bataljoni militāras vienības PSRS 20. gs. 40. gados, Latvijas teritorijā izveidoti 1944. g. 2. pusē, cīņai pret nacionālajiem partizāniem, izformēti 1950. gadu sākumā
- robežsardze militāras vienības valsts robežas apsargāšanai
- mil. Militārās zinātnes; militārā terminoloģija
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas
- 1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV)
- aizsardzība militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai
- konvencionālie ieroči militārie ieroči, kas nav kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči
- militārists militārisma piekritējs, aktīvs atbalstītājs
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
- sjogunāts Militāro feodāļu (sjogunu) pārvaldes sistēma Japānā 1192.-1867. g., feodāļu diktatūras militārpolitiska forma
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem
- militārists militārpersona
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
- apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei
- 2. pasaules karš militāru konfliktu kopums 1939.-1945. g.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā)
- gigametrs Miljards metru jeb miljons kilometru
- gigaoms miljards omu
- ļimaks miljons
- bilijons Miljons miljonu
- MIPS Miljons operāciju sekundē; procesora ātrdarbības mērvienība (angļu "millions of instructions per second")
- megapikselis miljons pikseļu, miljons attēla elementu
- galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem
- kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē
- čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim
- sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- Cordyceps clavulata milneņu suga
- Salvia farinacea miltainā salvija
- Verbascum lychnitis miltainais deviņvīruspēks
- miltenājs Miltene (1), milteņu cers; arī milteņu audze
- smiltenes Miltenes; smiltenāji
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem
- pilngraudu milti milti no veseliem labības graudiem, kam nav noņemti ne apvalki, ne dīgļi
- Tenebrio molitor miltu melnulis
- Sorbus aria miltu pīlādzis
- miļtineica miltu putra
- klijas miltu rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, apstrādājot bezplekšņu graudus; sastāv no samaltu graudu graudapvalkiem, dīglīšiem un nedaudz endosperma
- pusdamašķis Miltu un putraimu vai kartupeļu un miltu ēdiens (parasti, biezputra)
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli, nokusis
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
- lilieris Milzis, milzenis
- Diomedea exulans milzu albatross
- Langermania gigantea milzu apaļpūpēdis
- Agaricus vaporarius milzu atmatene
- Festuca gigantea milzu auzene
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
- Leucopaxillus giganteus milzu baltmietene
- Grifola gigantea milzu čemurene
- Clavariadelphus pistillaris milzu dižvālene
- Cetorhinus maximus milzu haizivs
- Grannulax maximus milzu krūmājsīlis
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu
- Sequoiadendron giganteum milzu mamutkoks
- Miscanthus floridulus milzu miskante
- Leucanthemum maximum milzu pīpene
- Tricholoma colossus milzu pūkaine
- Puccinellia gigantea milzu pukcinellija
- Allium giganteum milzu sīpols
- Trichaster melanocephalus milzu skropstzvaigzne
- Grallaria gigantea milzu skudrķērājs
- Thuja plicatia milzu tūja
- Solidago gigantea milzu zeltgalvīte
- Eryngium giganteum milzu zilpodze
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru
- milzens Milzu, milzīgs
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
- asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai
- ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda
- sieglingia Misiņsmilgas
- pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens")
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
- liediķis Mitra smilšaina vieta pašā jūras malā, kur iestieg
- žļuga Mitra smilts zeme
- muga Mitras smiltis upes krastos
- spicdeguns Mizložņa ("Certhia familiaris")
- parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks
- monstrozs Monstrāls - monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs
- monstrāls Monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs; monstrozs
- Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
- Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
- Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība)
- triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila
- čarpatas zeme neauglīga smilšaina augsne
- bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes
- čārba Neauglīga smiltszeme
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens
- sasmilkstēt nedaudz iesmilkstēties
- Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
- pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
- pamilzt neilgu laiku, mazliet milzt
- pasmilkstēt neilgu laiku, mazliet smilkstēt
- pagriezties neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.)
- internēšana Neitrālas valsts teritorijā iegājušu karojošas valsts militārpersonu aizturēšana un atbruņošana
- aplepine neizdevusies miltu putra
- immēnss Neizmērojams, milzīgs, ļoti liels
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm
- Gudzonu pirtiņa neliela niša smilšakmens slānī blakus Gudzonu alai
- Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
- Mailīte neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām
- monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.)
- lielgaballaiva neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās
- pundurdinozaurs neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu
- maizīte neliels konditorejas izstrādājums no augstākā labuma miltiem ar dažādām piedevām; arī smalkmaizīte
- apruslis neliels smilšu kalniņš, grants bedre
- ripsna neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē
- vērags neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2)
- miltkārpa Neliels, apaļš trauks, ciba miltu ievietošanai, nešanai
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
- alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes
- Satversmes Aizsardzības birojs nemilitāra valsts drošības institūcija, kas veic, organizē un koordinē visas izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, saņem, apkopo, analizē un izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš)
- nekareivisks Nemilitārs, pretkara
- šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas)
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi
- činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis
- zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras
- angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā
- amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.)
- Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa
- Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā
- zemūdens sports niršana zem ūdens pamatā ar tādu pašu aprīkojumu, kādu izmanto civilie un militārie ūdenslīdēji
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai
- ķeķi no asinīm un miltiem vārītas klimpas
- ķēķi no asinīm un miltiem vārītas klimpas; ķeķi
- sutnes no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- sutnis no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- birziens no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
- birzs no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
- birzums no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
- saldskābmaize no bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu
- smilšu griesti no dēļiem veidoti griesti ar papildus smilšu slāni
- smilšgriesti no dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta)
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu
- veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
- mīkle no kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība
- tortilja no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, kurā ietin dažādus pildījumus, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku
- mčadi no kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize
- mamaliga no kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai
- jēmi no linsēklu pelavām, siena, āboliņa smalkumiem un miltiem gatavots lopu ēdiens
- pamālains no māliem un smiltīm sastāvošs
- kakarka no miežu miltiem cepta maize
- miežmaize no miežu miltiem cepta maize
- ķene no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
- ķenis no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
- ķenīte no miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra
- miežūdens no miežu miltu novārījuma gatavots dzēriens
- plācinis no miežu, retumis arī no griķu miltiem cepta maize
- dzēreklis no miltiem pagatavots dzēriens
- ļumba no miltiem un gaļas gatavota maltīte (ko lieto kā diētu)
- biga no miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem
- kamas no neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu
- pantags no olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens
- mazā putriņa no piena un kviešu miltiem gatavots ēdiens, ko lieto kā aizdaru; mērce
- puskaraša no rudzu un miežu miltu maisījuma cepta maize
- karaša no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- plada no rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis
- plade no rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis
- rupjmaize no rupja maluma rudzu miltiem cepta maize
- kluči no rupjiem miltiem gatavotas palielas klimpas
- kultnica no rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens
- baķenis no sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize
- ēdesis no sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām
- baltmaize no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- kuskuss no smalkiem kviešu miltiem sagatavotas granulas
- musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra
- smilškūka no smilšu mīklas gatavota kūka; smilšu kūka
- smilšu kūkas no smilšu mīklas gatavotas kūkas
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- glidīns no stērķelēm atbrīvots kviešu miltu preparāts, satur 96% olbaltuma, 3% sāļu, 1% lecitīna
- asinskaraša no svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas
- palte no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- palts no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- paltas no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem
- paltis no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
- cukurkliņģeri no ūdens un miltiem (arī no salda krējuma, olām, miltiem, garšvielām) gatavoti un ar cukuru pārkaisīti kliņģeri
- brusa no vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir 100 milimetriem un lielāks
- zavoliņš no velēnām vai smilšu uzbēruma veidots sols
- stulčuks no zirņu miltiem gatavots cepums
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
- apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- 3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli
- slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
- varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši)
- Melica nutans nokarenā pumpursmilga
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku
- aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
- nobreijāt Noplaucēt (miltus, putraimus)
- uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša
- psammo- norāda uz smiltīm vai smiltīm līdzīgu vielu
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
- Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
- trešā starjaudas klase normālās milzu zvaigznes
- fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
- kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
- nosmilkstēties Nosmilkstēt (1)
- peckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni
- dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
- mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
- laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm
- munsturēt Noturēt militārās apmācības
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm
- biliņģis Nūja, milna
- klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu
- optimetrs Optisks sviras mērinstruments lineāro izmēru mērīšanai ar precizitāti līdz 0,001 milimetram
- Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly
- Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm)
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa
- Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
- eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars
- kangars Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs; smilšu paugurs
- Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
- Atlantijas okeāns otrs lielākais (aiz Klusā okeāna) pasaules okeāns, platība - 76,76 miljoni kvadrātkilometru, par dienvidu daļas robežlīniju pieņemta 60 grādu dienvidu paralēle
- oidijas Ovālas parazitāro miltrasas sēnīšu bezdzimuma vairošanās sporas (konīdijas)
- plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis)
- Microsphaera alphitoides ozolu miltrasa
- garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles
- pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- liesināt padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis
- iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
- atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā)
- miltot padarīt miltainu
- piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
- PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā)
- Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
- Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
- Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
- Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
- Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
- Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
- Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
- Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
- Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
- Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
- Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
- Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts
- pamatīt Pakaisīt ar miltiem (mājlopu ēdienu)
- saplūst pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā)
- militarizēt pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē)
- sagūstīt pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju
- kondicionēt graudus pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods
- perms paleozoja ēras pēdējais (sestais) periods (pirms \~285-230 miljoniem gadu); perma periods
- karbona periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu)
- akmeņogļu periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- kembrijs paleozoja ēras pirmais periods (pirms \~570-500 miljoniem gadu); kembrija periods
- perma periods paleozoja ēras sestais (pēdējais) periods (pirms 285-230 miljoniem gadu); perms
- hiperamilazēmija palielināts amilāzes daudzums asinīs
- Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
- Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā
- Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības
- bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
- iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm
- iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata")
- tērpt Pampt, milzt, uztūkt
- nostiprināt panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas)
- pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē
- asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- palte Pankūka, sacepums vai apcepta klimpa, kas gatavota, putraimdesu pildījuma masai pievienojot miltus
- padukt Papelēt (par miltiem)
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs
- milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs
- akulturācija par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem
- kapāt par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm)
- vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu
- Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
- celmine Parastā celmene ("Armillara mellea")
- Deschampsia caespitosa parastā ciņusmilga
- mūžzaļā miltene parastā miltene
- Arctostaphylos uva-ursi parastā miltene
- lāčķekars Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- mīklene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenes Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltenmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- miltiņmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- siltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smilktene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- smiltene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalaji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengalis Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- spengals Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- speņģelāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
- Apera spica-venti parastā rudzusmilga
- Agrostis tenuis parastā smilga
- peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- žūžainis Parastais pelašķis ("Acillea millefolium")
- rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- Hippophae rhamnoides parastais smilšērkšķis
- pabērzu smiltsērkšķis parastais smiltsērkšķis
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku
- Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms
- papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka
- pārbruņošanās Pārejas process no militārās aizsardzības sistēmas uz sabiedrisko aizsardzību
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
- zemdēt Pārklāt, pārpludināt ar zemi, smiltīm
- iesērt pārklāties (ar smiltīm)
- ieglietēt pārklāties ar smiltīm
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza
- pārmilzu zvaigzne pārmilzis - liela diametra un ļoti lielas starjaudas zvaigzne
- II tipa pārnova pārmilzu zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež lielu daļu savas masas
- pirmā starjaudas klase pārmilzu zvaigznes
- joma Pārpurvota ieleja, kas iet līdzās jūras krastam un atdalīta no jūras ar smilšu pauguriem, apaugušiem ar mežu
- bezstruktūras augsne pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
- smilga Pārsmilga
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- makaroni pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot
- nūdeles pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot
- panešana pārtikas produktu apstrādes veids; viens no panēšanas paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā
- parups Parupjš (piemēram, par miltiem); tāds, kas ir cepts no šādiem miltiem
- stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
- liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus)
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
- garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem (Ziemeļamerika un Dienvidamerika), platība - 42,5 miljoni kvadrātkilometru, \~784 miljoni iedzīvotāju, austrumu krastus apskalo Atlantijas okeāns, rietumu - Klusais okeāns, ziemeļu - Ziemeļu Ledus okeāns
- Eiropa pasaules daļa, Eirāzijas kontinenta daļa uz rietumiem no Urāliem, platība - 10,5 miljardi kvadrātkilometru, 732000000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles)
- granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi
- granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija
- granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
- Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
- pankšene Pašķidra miltu biezputra
- puspļepene Pašķidra miltu vai putraimu putra ar kartupeļiem
- svilpene Pašķidra tauku putra; ar taukiem vārīta putraimu putra; skābā putra no rudzu miltiem
- sāļumputra Pašķidra, sāļa miltu biezputra, ko ēd pie maizes
- pārskaņa Patskaņa daļēja asimilācija
- samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas)
- piegultnes kāpas pauguraini pacēlumi, kas veidoti no smiltīm un stiepjas joslā gar palienes piegultnes daļu
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
- pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus
- panējums paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- samilzums paveikta darbība, rezultāts --> samilzt
- sērūdeņraža ūdeņi pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu
- malnutrīcija Pazemināts barojums, sevišķi kā nepietiekamas asimilācijas sekas
- zvīļu misiņsmilga pazvilā misiņsmilga
- Sieglingia decumbens pazvilā misiņsmilga
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
- atpēdas Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā)
- baltvēdere Pelašķis ("Achilea millefolium")
- parastais pelašķis pelašķu suga ("Achillea millefolium")
- piedukums Pelējums (graudiem, miltiem)
- gargzda Pelēka, smilšaina zeme
- Ephestia kuhniella pelēkais miltu svilnis, šīs ģints suga
- miltēži Peles; suņi, kas ēd miltus
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
- vanags persona, kas par politiska strīda izšķiršanas līdzekli uzskata militāru rīcību, nevis trešās puses starpniecību
- kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
- intendants persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem
- kara kurinātāji personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu
- Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem)
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs
- Mammillaria pettersonii Petersona mamilārija
- Mammillaria heeseana Petersona mamilārijas ("Mammillaria pettersonii") nosaukuma sinonīms
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība
- tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals
- sasirt Piebērt ar smiltīm
- sasirties Piebiris ar smiltīm
- miltīt Piejaukt miltus
- pietulzt Piemilzt; piepildīties ar strutām
- tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
- tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
- burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem
- nosērēt Pienēsāt ar smiltīm
- piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.)
- aizumpēt Piepildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem
- pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4)
- aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.)
- piesmiltot Piepildīt, pienēsāt ar smiltīm
- aizzemdēties Piepildīties ar smiltīm
- aizumpt Piepildīties ar smiltīm u. c., nosprostoties, aizbāzties
- sasērēt Piepildīties, aizsprostoties (ar smiltīm vai citām nogulsnēm)
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi)
- aizzemdēt Piesērēt ar zemi, smiltīm
- pārvācošana Piespiedu asimilācijas izpausme Latvijā no 17. gs. līdz 1918. gadam
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu
- piesūcināšanas šķidruma iztecēšana piesūcināšanas šķidruma iesūkšanas dziļuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (milimetros laika vienībā)
- čiečināt Pīkstēt, činkstēt, smilkstēt
- umpēt Pildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem
- piesmilkt Pildīties ar smiltīm
- sagremot pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību
- Hamiltona pilsēta ASV ("Hamilton"), Ohaio štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vermiliona pilsēta ASV ("Vermilion"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vermiliona pilsēta ASV ("Vermillion"), Dienviddakotas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brisbena pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta
- Komilla pilsēta Banglandešas austrumos ("Comilla"), Gumti krastos, 500000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hamiltona pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā
- Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē
- Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā
- Ambatura pilsēta Indijā (_Ambattur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
- Āmbūra pilsēta Indijā (_Āmbūr_), Tamilnādas štata ziemeļu daļā
- Arakonama pilsēta Indijā (_Arakkonam_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
- Ārani pilsēta Indijā (_Ārani_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
- Arantāngi pilsēta Indijā (_Aranthangi_), Tamilnādas štatā
- Arkota pilsēta Indijā (_Arcot_), Tamilnādas štata ziemeļos
- Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā
- Atirāmapatinama pilsēta Indijā (_Atirāmpattinam_), Tamilnādas štatā, Polka šauruma ziemeļu piekrastē
- Ātūra pilsēta Indijā (_Āttūr_), Tamilnādas štatā
- Nejveli pilsēta Indijā ("Neyveli"), Tamilnādas štatā, 105700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Thandžāvūra pilsēta Indijā ("Thanjāvūr"), Tamilnādas štatā, 290700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Īrotu pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 151200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Tirupura pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 346600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Tiručirāpalli pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 746100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dindigula pilsēta Indijas dienvidos ("Dindigul"), Tamilnādas štatā, 207300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kumbakonama pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metūra pilsēta Indijas dienvidos ("Mettūr"), Tamilnādas štatā, 52800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nagarkoila pilsēta Indijas dienvidos ("Nagercoil"), Tamilnādas štatā, 224800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tūtukuti pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velūra pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
- Polači pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štata rietumos, 90000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Maduraja pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 1561000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kojamputūra pilsēta Indijas dienvidrietumos, Tamilnādas štatā, 1600000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
- Vārānasī pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montemileto pilsēta Itālijā ("Montemiletto"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hamiltona pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Hamiltona pilsēta Kanādā ("Hamilton"), Toronto piepilsēta, 504600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aņšaņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju
- Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
- Smilte pilsēta Nīderlandē ("Smilde"), Drentes provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Humilja pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bismila pilsēta Turcijā ("Bismil"), Dijarbakiras ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valensija pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
- Lactarius piperatus piparu krimilde
- krimele Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
- krimilda Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
- krimilds Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
- krimilis Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
- pakase Piparu krimilde ("Lactarius piperatus")
- Kara artikuls pirmais militārais kriminālkodekss Krievijā, kas bija spēkā 1715.-1835. g.; Kara ustavs
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu
- neonatālās mirstības koeficients pirmajās četrās dzīves nedēļās mirušo skaita attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu; parasti aprēķina promilēs
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem
- vģies pīts žogs kāpās, lai atvairītu smiltis
- karaša Plācenis no rupjiem tumšiem miltiem (igauņu "karask" - rausis, plācenis)
- glūdenis Plakans cepums no rudzu miltiem
- plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens
- uzpliens Plāna, ļoti sablīvēta zemes kārta virs biezas mālu vai smilšu slāņa
- plunciņi Plāni plāceņi no saberztiem kartupeļiem, kviešu miltiem un skāba piena
- pleda Plāns miežu miltu plācenis
- sīkkārtojums Plānu (no milimetra desmitdaļām līdz dažīem centimetriem) kārtiņu kopojums, kas veido slāņa tekstūru; sīkslāņojums
- serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes)
- kvadrāttočka Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,064516 kvadrātmilimetri
- Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem
- breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu)
- parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
- raptorekss Plēsīgs dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 125 miljoniem gadu
- tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
- andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta
- andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
- Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- bīčvolejs Pludmales volejbols; katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā
- plompudiņš Plūmpludiņš - vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
- pseidoplūdenis plūstošās smiltis
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
- WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
- šļompa Podniecībā putra no rudzu miltiem, karupeļiem, ko lēja traukiem pirms glazūras likšanas, lai labāk turas
- dūzene Policija; milicija
- mentene Policijas (senāk milicijas) automašīna
- citrons Policists; milicis
- draugs Policists; milicis
- faraons Policists; milicis
- kruķis Policists; milicis
- odontoklasts Polinukleāra milzu šūna, kas uzsūc piena zoba sakni
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju
- Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem)
- mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
- proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu
- neoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1000-540 miljoniem gadu
- mezoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1600-1000 miljoniem gadu
- vēlais proterozojs prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu
- paleoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1600 miljoniem gadu
- agrais proterozojs prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1650 miljoniem gadu
- kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk)
- pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā
- mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību
- eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru
- giga- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību nosaukumu veidošanai - miljardu reižu (10^9^) lielāks
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
- klājeniskā ciedrupriede priežu suga ("Pinus pumila")
- estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos
- asimilēšanās process --> asimilēties
- demilitarizācija process, darbība --> demilitarizēt
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- gremošana process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt
- geminācija process, kurā, līdzskanim asimilējoties, radies līdzskaņu dubultojums
- tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes
- metafonija Progresīva vai regresīva vokālisma asimilācija vārdā vai vārdformā
- promills Promile - viena tūkstošdaļa
- lardaceīns Proteīns, kas veidojas audos amiloīdās deģenerācijas gaitā
- amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē
- Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.)
- smiltsieži psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm
- smilšaugi Psammofīti - augi, kas aug smiltājos
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
- autoinspekcija PSRS - milicijas daļa (nodaļa), kas veica ceļu policijas uzdevumus
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu
- Arabis sagittata pūkainā smiltķērsa
- zemā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum pumilum")
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma
- melica Pumpursmilgas
- skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata")
- nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā
- vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora")
- Eiropas pundurpalma pundurpalmu suga ("Chamaerops humilis")
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem
- trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos
- vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
- aizsargi Pusmilitāra masu organizācija Latvijā 1919. -1940. g.
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums
- piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju)
- piepūst Pūšot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm)
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l)
- putekļsmiltis Putekļveida smiltis
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- nasāt Putināt (sniegu, smiltis)
- ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm)
- pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu
- pieputināt Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm)
- smilšu vanna putnu ierīkota iedobe smiltīs, kur putni peras
- baložveidīgie Putnu kārta ("Columbiformes"), pasaulē 3 dzimtas (smilširbju, baložu, drontu), 46 ģintis, 322 sugas; Latvijā 2 dzimtas, 3 ģintis, 6 sugas
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
- sutņes Putra no dažādu graudu miltiem
- karseknis Putra no miltiem un olām
- bibite Putra no saubagotiem miltiem
- sietēt Pūžņot, milzt
- milimetru radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1 milimetra līdz 10 milimetriem
- žņirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs)
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama
- Oedipoda coerulescens raibspārnu smiltājsisenis
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
- šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē)
- gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes
- kroklapas Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
- rasenītes Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
- rožrētiņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
- skreteliņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
- kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
- alpīnais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla alpina")
- sarkankātu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla erythropoda")
- zilganais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla glaucescens syn. Alchemilla glaucescens")
- slaidais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla gracilis syn. Alchelmilla micans")
- mīkstais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla mollis")
- kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis")
- parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris")
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
- dzires Raudzēta miltu dzira lopiem
- dzira Raudzēta rudzu miltu skābā putra
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu
- dzerieši Raudzēts dzēriens no ūdens un miltiem
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
- mazrausis Rausis no smalkiem miltiem
- Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
- hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni
- disciplinārais reglaments reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
- laulātības vispārējais koeficients reģistrēto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikta promilēs par kalendāro gadu
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
- Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles
- fluvioglaciālā delta reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā
- grēdots zemūdens reljefs reljefs, ko veido gari, šauri, paralēli akumulācijas paaugstinājumi un kas veidojies, stiprām plūdmaiņu straumēm iedarbojoties uz smilšainu jūras dibenu
- mylyns resna nūja, milna
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- ādas amiloidoze reta slimība, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās niezošu pigmentētu papulu vai plātnīsu veidā dažādos ādas slāņos
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- smiltāju retējs retēju suga ("Potentilla arenaria"), kas sastopama samērā reti sausos, skrajos priežu mežos, norās, atklātās, smilšainās vietās
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- Smiļktines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukuma variants
- Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski
- Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus
- apmilzums rezultāts --> apmilzt; apmilzusi vieta
- rībeļu Rībeļu zupa - ēdiens no smalkiem miltiem un karsta ūdens
- ļutiči Rietumslāvu cilšu grupa, dzīvoja 8.-12. gs. Baltijas jūras dienvidu piekrastē starp Oderu un Elbu; asimilēja vācieši
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā
- elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
- miliņa Rokas dzirnavu griežamā milna
- milla Rokas dzirnavu griežamā milna
- kludze Rokas dzirnavu milns
- milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2)
- peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā)
- Mammillaria rhodantha rožainā mamilārija
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
- pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
- klesine Rudzu miltu biezputra
- rudzenīca Rudzu miltu biezputra
- sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis
- kams Rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījums; kama 1
- Gyroporus cyanescens rudzupuķu smilšbeka
- apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
- parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti")
- jaktene Rupja maluma miltu biezputra
- grauzs Rupja smilts
- zviedris Rupja smilts
- zviedrs Rupja smilts
- driķelēt Rupji malt (miltus)
- spraukumi Rupji malti milti
- uzmats Rupji maltu miltu piedeva lopu vai zirgu barībai
- miltrūpniecība Rūpniecības nozare, kas gatavo graudu miltus
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums
- Smiļtines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukuma variants
- Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu
- pacifisms sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību
- dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem)
- iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā
- ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot
- miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu
- amilisms Saindēšanās ar amilalkoholu
- disimilēties Sairt (par vielām disimilācijas procesā)
- antimilitāristisks saistīts ar antimilitārismu
- stratēģisks saistīts ar kara vai plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu
- militāristisks saistīts ar militārismu, tam raksturīgs
- partizānisks saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs
- smilktijs sajaukts ar smiltīm
- Noasa šķirsts saka par ko lielu, milzīgu, par ļaužu pārpildītu telpu, par vienīgo vietu, kur iespējams paglābties, patverties
- vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski
- neesmu kopā cūkas ganījis (ar kādu) saka, nepieņemot kāda ar uzrunu ar "tu", noraidot familiāru attieksme
- tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu
- taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
- Khālsa Sākotnēji militāra sikhu kopiena, mūsdienās tā ir pilnībā uzticamu pieaugušo sikhu kopienas locekļu savienība
- olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas
- glente Sakritusies, blīva (smilšu, maizes u. tml.) kārta
- sagriezties sākt virpuļot(par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.); pēkšņi rasties (par kā virpuli)
- Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
- Kešma sala Ormuza šaurumā ("Qeshm"), Irānā, platība 1330 km^2^, augstums līdz 396 m vjl., kaļķakmeņi un smilšakmeņi
- Lactarius volemus saldā krimilde
- ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm
- flamerijs Saldais ēdiens no miltiem, piena un olām
- flammeri Saldais ēdiens no miltiem, piena un olām
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām
- pernīki saldi cepumi no zirņu miltiem
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala
- milzu vienādkājvēži salīdzinājumā ar saviem sugasbrāļiem seklumā dziļjūras asenizators vienādkājvēzis (_Isopoda_) izaug par vairākus kilogramus smagu milzi un var sasniegt 30-40 cm garumu
- mega- Salikteņu daļa - liels, milzīgs (piem., megafons)
- megalo- Salikteņu daļa ar nozīmi 'liels, milzīgs'
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras
- salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs
- rēpnīca samērā bieza miltu biezputra, ne īpaši garšīga (bez piedevām)
- kulienis samērā bieza miltu vai olu putra
- kuģis samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai
- apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu)
- satulzt Samilzt
- eolie nogulumi sanesu smilts veidojumi, piem., kāpas vai lesa augsne
- saducis Sapelējis, sasmacis (parasti par miltiem, putraimiem)
- piedukt Sapelēt (par graudiem, miltiem)
- sadukt Sapelēt, sasmakt (parasti par miltiem, putraimiem)
- brāga Saraudzēti rudzu milti kandžas tecināšanai
- mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
- lerchenfeldia Sariņsmilgas
- liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa")
- sukspīre Sarkanā klija ("Milvus milvus")
- Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā
- Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0
- oglekļa zvaigzne sarkanā milzu zvaigzne, kuras spektrā novērojamas spēcīgas C, un CN absorbcijas joslas
- Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
- Telmanoria alminata sarkanjoslu tīmeklenes "Cortinarius armillatus" nosaukuma sinonīms
- militārstrazds Sarkankrūšu pļavvālodze (Sturnella militaris")
- Bryodema tuberculatum sarkanspārnu smiltājsisenis
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem
- zemā sarkokoka sarkokoku suga ("Sarcococca humilis")
- psammosarkoma Sarkoma, kurā ir smilšveida kalcija sālu graudiņi
- sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants
- ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants
- sējas sāre sāru suga ("Panicum miliaceum") jeb prosa (1), kas ir viens no senākajiem kultūraugiem
- ķīselis Saskābētu auzu miltu putra
- dusums Sasmakums (par miltiem)
- gigantocelulārs Sastāvošs no milzu šūnām, līdzīgs milzu šūnai
- globālā navigācijas satelītsistēma satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto militāro, civilo transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā
- iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus)
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma
- zemā saulpurene saulpureņu suga ("Trollius pumilus"), ko Latvijā audzē akmeņdārzos
- smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura
- sēris Sausa, smilšaina, neauglīga augsne
- nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām
- lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
- piesans Sauss, smiltīm līdzīgs (par sniegu)
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
- kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV)
- miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus
- gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis
- Testudo gigantea Seišeļu milžbruņurupucis jeb gigantiskais bruņurupucis
- parastā prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum")
- prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum") - viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle
- sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti
- ūdenstrūce Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma (no dažiem mililitriem līdz 2-3 litriem) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem, kuru izraisa atteces traucējumi limfvados; hidrocēle
- atbalstīt Sekmēt (kādu militāru pasākumu, piemēram, ar ieroču uguni)
- risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu
- nanosekunde Sekundes miljardā daļa
- femtosekunde Sekundes miljardās daļas miljondaļa; 1 fs = 0,000000000000001 s
- mikrosekunde Sekundes miljonā daļa
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
- Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi
- mesāpiji sena illiriešu tauta dienvidaustrumu Itālijā un Kalabrijā, kas asimilējās ar romiešiem ap 1. gs. p. m. ē.
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
- boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
- glase sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases
- simahija Senajā Grieķijā - atsevišķu valstu (polisu) militāra savienība
- dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām
- stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām
- partieši Senas irāņu ciltis, kas dzīvoja Partas valstī Irānas ziemeļaustrumos, tos asimilēja persieši u. c. tautas
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem
- konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas
- Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus
- ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
- gigants Sengrieķu mitoloģijā - varens, mežonīgs milzis
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
- daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā
- Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
- centimani Seno romiešu teikās milži ar simts rokām
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
- Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra
- sērēt Sērt, smiltīm pienest, piegulsnēt
- makroamilāze Seruma amilāze, kas saistīta ar globulīnu
- G6B Sešu miljardu cilvēku grupa (angļu "Group of 6 Billions") - nevalstisko organizāciju apvienība
- ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
- stukatura Sienu vai griestu apmetums ar ģipša, kaļķa un smilšu maisījumu
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā
- ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem)
- ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā
- parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
- silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
- olinieks Sildīts, cepts jaunpiens (ar olu un nelielu miltu piedevu)
- dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem)
- frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs
- simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena)
- simts grami (arī gramu), arī simt gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena)
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
- Mammillaria senilis sirmā mamilārija
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos
- Lactarius pergamenus sīvā krimilde
- kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem
- Mammillaria perbella skaistā mamilārija
- raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma
- pusmiljons Skaitlis, ciparu kopa 500000; puse miljona (1)
- kvadriljons Skaitlis, ko raksta ar sešpadsmit cipariem (1 000 000 000 000 000; miljons miljardu; tūkstotis triljonu) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā
- izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu)
- Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra
- jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars
- Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
- Ēgirs Skandināvu mitoloģijā - jūras milzis, dieviem labvēlīgās, rāmās jūras personifikācija
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte
- Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību
- Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru
- Trims Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas nozaga dieva Tora kara veseri
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu
- Gerda Skandināvu mitoloģijā - milža Gimera meita un dieva Freira sieva
- Īmirs Skandināvu mitoloģijā - milžu ciltstēvs, no kura ķermeņa dievi radīja pasauli
- Jūtunheima Skandināvu mitoloģijā - milžu mājvieta
- Ūtgarda Skandināvu mitoloģijā - nomaļa vieta uz zemes, kur mīt dēmoni un milži jotuni
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā)
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē
- regresīvā disimilācija skaņas disimilācija sekojošās skaņas ietekmē
- rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas
- smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam
- jaunarmietis Skolēnu militāro sporta spēļu "Kāvi" dalībnieks (PSRS)
- Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Cicindela"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas parasti sastopamas smilšainās vietās
- Melica ciliata skropstainā pumpursmilga
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
- renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem
- smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
- melnā skudra skudru suga ("Lasius niger"), kas mīt gk. augsnē, kur no smilšu graudiņiem veido nelielus kupolus, bieži vien tā iemājo arī dārzos un būvēs
- Alchelmilla micans slaidā rasaskrēliņa "Alchemilla gracilis" nosaukuma sinonīms
- amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu
- šļūka Slapja smilts zeme
- žļaga Slapja, neauglīga smilts zeme
- žļega Slapja, neauglīga smilts zeme; šāda zeme zem humusa slāņa
- pļuras Slapja, slikta smilts zeme
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.)
- kara noslēpums slepena militāra informācija
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā
- pļurra Slikta smilšaina augsne, mitrās smiltis
- čarba zeme slikta, smilšaina augsne
- Naugārdes ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Sliepu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slīpa ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slīpu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Sikšņu ezers Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- Slīpis Slīpju ezers Smiltenes pagastā
- smikuži Smadzes; smilkulši
- smilkulži Smadzes; smilkulši
- Alchelmilla acutangula smaildaivainā rasaskrēliņa "Alchemilla acutiloba" nosaukuma sinonīms
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs
- smalkie milti smalki malti kviešu milti; baltie milti
- baltie milti smalki malti kviešu milti; smalkie milti
- smalkmilti Smalki milti
- lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
- zacirkeņa smalku (no samitrinātiem miltiem satrītu) klimpu piena zupa
- merdziņš Smalku miltu un tauku aizdars
- Hierochloe odorata smaržīgā mārsmilga
- Hierohloe odorata smaržīgā mārsmilga
- svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata")
- mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
- smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
- Smela Smila - pilsēta Ukrainā
- smilacina Smilacīnas
- ķekaru smilacīna smilacīnu suga ("Smilacina racemosa")
- smilacales Smilaksu rinda
- smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales")
- trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti
- smildzene Smilga
- trīsis Smilga - trīsene
- trīzulis Smilga - trīsene
- trīzuls Smilga - trīsene
- smilgojs Smilgains 1
- smilgots Smilgains 1
- smildzenis smilgājs
- smildzaine Smilgājs
- smildzene Smilgājs
- smildziene Smilgājs
- smildziens Smilgājs
- smildzine Smilgājs
- smilgaina Smilgājs
- smilgaine Smilgājs
- smilgaite Smilgām apaudzis lauks
- smelgas Smilgas
- agrostis Smilgas - graudzāļu dzimtas ģints
- smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas
- suņu smilga smilgu suga ("Agrostis cania")
- lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
- ložņu smilga smilgu suga ("Agrostis stolonifera")
- parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
- vīnkalnu smilga smilgu suga ("Agrostis vinealis")
- Smilģīnas Smilģīnas ezers - Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā
- smīkstēt smilkstēt
- smildzēt Smilkstēt
- smildzināt Smilkstēt
- smilgt Smilkstēt
- smilkt Smilkstēt
- nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt
- smikstis Smilkstētājs
- uzsmilkstēt Smilkstot pamodināt
- smilkšķis Smilksts
- smilkstiens Smilksts (1)
- smilkstiens Smilksts (2)
- smilts augsne smilšaina augsne
- peskinis Smilšaina augsne
- smilktine Smilšaina augsne
- smiltszeme Smilšaina augsne; 80% un vairāk smilts saturoša aramzeme (irdne)
- uzmālis Smilšaina mālzeme
- ūzmāls Smilšaina mālzeme
- smēlis Smilšaina vieta
- smilšu zeme smilšaina zeme
- smilšu augsne smilšaina zeme
- pese Smilšaina zeme
- smilts zeme smilšaina zeme, arī augsne
- smilšzeme Smilšaina zeme, augsne
- Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā)
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija
- gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē
- smelcains Smilšains
- smilkšains Smilšains
- smilkšojs Smilšains
- smilkšots Smilšains
- smilktainis Smilšains
- smilktains Smilšains
- smilktājs Smilšains
- smilšajs Smilšains
- smilšojs Smilšains
- smilšots Smilšains
- smiltains Smilšains
- smiltaiņš Smilšains
- smiltijs Smilšains
- uzmālijs Smilšains māls
- nērija smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras; kosa 3(2)
- smeltains Smilšains, smilšveidīgs
- smiltsakmens Smilšakmens
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
- arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi
- gyroporus Smilšbekas
- rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
- panurgus Smilšbišu dzimtas ģints
- Panurgus calcaratus smilšbišu suga
- hippophae Smilšērkšķi
- myidae Smilšgliemeņu dzimta
- mya Smilšgliemeņu dzimtas ģints
- lielā smilšgliemene smilšgliemeņu dzimtas suga ("Mya arenaria")
- pteroclididae Smilširbju dzimta
- syrrhaptes Smilširbju dzimtas ģints
- smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes
- rūsins Smilškrāsas
- skropstlapu arābe smilšķērsu suga ("Arabis blepharophylla")
- Kaukāza arābe smilšķērsu suga ("Arabis caucasica")
- ložņu arābe smilšķērsu suga ("Arabis procurrens")
- Ārendsa arābe smilšķērsu suga ("Arabis x arendsii")
- pompilidae Smilšlapseņu dzimta
- pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints
- caurmālu zeme smilšmāla augsne
- smilktmālainis Smilšmālains
- smiltene Smilšmīle
- smilšmīļi Smilšmīles
- smiltszāles Smilšmīles
- glass-paper Smilšpapīrs
- pucpapīrs Smilšpapīrs
- rašpapīrs Smilšpapīrs
- šmirģeļpapīrs Smilšpapīrs
- smilšbedre Smilšu bedre
- smiltsblusa Smilšu blusa ("Sarcopsylla penetrans")
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- sarcopsylla Smilšu blusu ģints
- Sarcopsylla penetrans smilšu blusu suga
- skraustuļi Smilšu cepumi
- smilškaste Smilšu kaste
- smilšbānis Smilšu kaudze
- iezains Smilšu klinšu veidojumi
- Bufo calamita smilšu krupis
- smiltkrupis Smilšu krupis ("Bufo calamita")
- lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli
- Avarāšs smilšu masīvs (ergs) Mali (_Aouarâch, ’Erg_), Tombuktu reģiona ziemeļos
- ergs smilšu masīvs Ziemeļāfrikas tuksnešos
- grēdots smiltājs smilšu masīvs, ko veido šauras, paralēlas grēdas
- zandkūka Smilšu mīklas kūka
- kaugurs Smilšu paugurs; paugurs vai pauguru rinda
- smiltenis Smilšu pulkstenis
- lagglāze Smilšu pulksteņa paveids, lagas sastāvdaļa
- kūpekli Smilšu putekļi
- Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā
- sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē
- joms Smilšu sēklis jūrā
- lēsa Smilšu sēklis upē
- Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons
- lauku tārtiņš smilšu tārtiņš
- Charadrius hiaticula smilšu tārtiņš
- silainis Smilšu tīrelis
- smilštuksnesis Smilšu tuksnesis
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
- Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības
- Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas
- Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi
- Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
- Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m
- Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
- Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
- Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
- Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas
- Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas
- Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā
- Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi
- Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru
- idhāns Smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā
- Barsuki smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem (Lielie un Mazie Barsuki)
- smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums
- zandri Smilšu un oļu līdzenumi, ko veidojuši kūstošu ledāju ūdeņi tieši priekšā seno ledāju pēdējo morēnu grēdu ārmalai
- habūbs smilšu vētra, gk. Ziemeļāfrikā un Indijā
- peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
- peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
- cicindela Smilšvaboles
- cicindelidae Smilšvaboļu dzimta, kurā dažkārt tās nodala
- tīruma smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela campestris")
- brūnā smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela hybrida")
- jūrmalas smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela maritima"), Latvijā aizsargājama
- meža smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela sylvatica")
- Syrrhaptes paradoxus smilšvistiņa
- smiltojs Smiltains
- Centaurea arenaria smiltāja dzelzene
- Leymus arenarius smiltāja kāpukviesis
- Ammophila arenaria smiltāja kāpuniedre
- Dianthus arenarius smiltāja neļķe
- naglene Smiltāja neļķe ("Dianthus arenarius")
- Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte
- Phleum arenarium smiltāja timotiņš
- Viola rupestris smiltāja vijolīte
- Salix daphnoides smiltāja vītols
- smilktājs smiltājs
- smilktenis smiltājs
- smilktaina Smiltājs
- smilktaine Smiltājs
- smilktene Smiltājs
- smilšaine Smiltājs
- smilšājs Smiltājs
- smiltaiņa Smiltājs
- smiltaine Smiltājs
- smiltene Smiltājs
- smiltenis Smiltājs
- smiltiena Smiltājs
- smiltiene Smiltājs
- smiltienis Smiltājs
- smiltiens Smiltājs
- ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- Onobrychis arenaria smiltāju esparsete
- dzīparkārkls Smiltāju kārkls ("Salix daphnoides"); smiltāju vītols
- Trox sabulosus smiltāju mūmijvabole
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
- Anthyllis arenaria smiltāju pērkonamoliņš
- Potentilla arenaria smiltāju retējs
- baltvēderiņi Smiltāju retējs ("Potentilla arenaria")
- Astragalus arenarius smiltāju tragantzirnis
- Ammomanes cincturus smiltāju tuksnešcīrulis
- serica Smiltājvaboles
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
- Tricholoma flavovirens smiltene
- Smilča Smiltene
- Smilten Smiltene
- smiltenes Smiltene
- Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
- Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
- Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof
- Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums
- dzenieši Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
- Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē
- atvarieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" iedzīvotāji
- bānūzēni Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
- bānūzieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
- Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums
- bilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" iedzīvotāji
- birzulieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji
- Džindzas Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Džindžas" neprecīzs nosaukuma variants
- lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji
- Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā
- mērēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēris", tagad - "Mēri" iedzīvotāji
- raudinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Raudiņa" iedzīvotāji
- zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji
- vecbilskēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecbilska" iedzīvotāji
- Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
- Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums
- biksējieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Biksēja" iedzīvotāji
- blomēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
- drandēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Drandi" iedzīvotāji
- ikšelieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Ikšele" iedzīvotāji
- jaunsmiltenieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsmiltene" iedzīvotāji
- Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Kaiberleja Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Kaiberis" nosaukuma variants
- nigrēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Nigra" iedzīvotāji
- Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants
- cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji
- naudieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Naudieši" iedzīvotāji
- vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vārtnieki" iedzīvotāji
- vētrēnieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vētra" iedzīvotāji
- Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
- vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji
- Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
- Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums
- jaundrustēnieši Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" iedzīvotāji
- Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums
- Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dārzciemieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Dārzciems" iedzīvotāji
- zvārtavieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Zvārtava" iedzīvotāji
- Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- grundzālieši Smiltenes novada Grudzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" iedzīvotāji
- aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
- aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
- Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums
- Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants
- caunēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Caunas" iedzīvotāji
- cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji
- dzenēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
- Dzeņi Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji
- vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji
- Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums
- Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums
- eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji
- Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants
- launkalnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Launkalne" iedzīvotāji
- rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji
- silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji
- Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- groslēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Grošļi" iedzīvotāji
- jaunzemieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
- ķempēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempes" iedzīvotāji
- ķendzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
- ķeņģēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
- lazdinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdiņi" iedzīvotāji
- oktobrēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
- oktobrieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
- palsmanieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Palsmane" iedzīvotāji
- rauzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji
- rudbārdieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji
- varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji
- Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums
- Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- pilsraunēnieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrauna" iedzīvotāji
- Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums
- Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums
- brutulieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" iedzīvotāji
- jaunbilskēnieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbilska" iedzīvotāji
- kodolieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Kodoli" iedzīvotāji
- Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums
- pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji
- Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
- Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums
- Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa
- smiltenieši Smiltenes pilsētas iedzīvotāji
- zāļlapu smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria procera")
- mārsila smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria serpyllifolia")
- arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
- arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
- smilkšņi Smiltis
- smilktis Smiltis
- grauvaka Smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
- muga Smiltis upes grīvā, kur var iestigt
- liturēze Smiltis urīnā, sīku akmentiņu iznākšana kopā ar urīnu
- laktes Smiltis, kas pieķērušās pie saknēm
- kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma
- sanda smiltis, māls jūras gultnē
- arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints
- smelis Smilts
- smilte Smilts
- zigzdā Smilts
- Carex arenaria smilts (smiltāju) grīslis
- Festuca arenaria smilts auzene
- Plantago scabra smilts ceļteka
- blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- Plantago arenaria smilts ceļtekas "Plantago scabra" nosaukuma sinonīms
- smiltāju grīslis smilts grīslis
- vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu
- psammīti Smilts ieži (vairāk nekā 50% ieža sastāv no atlūzām)
- Myosotis micrantha smilts neaizmirstule
- audzenīca Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
- auzenica Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
- lauknaglenes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
- nagliņas Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
- nagliņes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius")
- Achillea micrantha smilts pelašķis
- Vicia villosa smilts vīķis
- smilča Smilts zeme
- rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs
- šļura Smilts zeme, kas netur mitrumu
- berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai
- kvarca smiltis smilts, kurā ne mazāk par 90% ir kvarcs; galvenā stikla rūpniecības izejviela
- smilšērkšķis Smiltsērkšķis
- parastais smiltsērkšķis smiltsērkšķu suga ("Hippohae rhamnoides")
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- smirgļa papīrs smirģeļpapīrs, smilšpapīrs
- militārais sociālais darbs sociālā darba joma, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu militārpersonām, palīdzot tām no jauna iekļauties profesionālajā dzīvē pēc pārvietošanas (rotācijas), ievainojuma vai personiskās krīzes, kā arī palīdz iekļauties civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās
- muromi Somugru cilts, kas no 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Okas baseinā, 12. gs. asimilējušies ar krieviem
- Hīsi Somugru mitoloģijā - meža gars, milzis, velns
- pronunsjamento Spānijā un Latīņamerikā - militārs valsts apvērsums, kā arī kūdīšana uz apvērsumu
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- kaudiljo Spāņu valodas valstīs - militārais vai politiskais vadonis
- Peloponēsas savienība Spartas vadītā grieķu militārpolitiskā savienība, dibināta 6. gs. p. m. ē. 2. pusē, pastāvēja līdz 362. g. p. m. ē.
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai
- inženierkaraspēks Speciālais karaspēks, kas veic militārus inženiertehniskus uzdevumus
- militārais automobilis speciālām militārām vajadzībām piemērots automobilis
- kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai
- virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām
- parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam
- virssardzne Speciāli ierīkota aresta telpa militārpersonām
- militārā pirotehnika speciāli militārajām vajadzībām izgatavota vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta vai pirotehnisks izstrādājums
- militārais gludstobra šaujamierocis speciāli militārajām vajadzībām izgatavots vai ražots gludstobra šaujamierocis, kurš pārbaudīts apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1300 bāriem, darbojas apstākļos, kad spiediens ir lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija ir garāka par 76,2 milimetriem
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu
- pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu)
- Kapella spektrāla dubultzvaigzne Vedēja zvaigznājā (α), kuras komponentes ir dzeltenas milzu zvaigznes, kopējais vizuālais zvaigžņlielums 0,09, attālums 45 ly; Latvijā novērojama visu gadu
- milibārs Spiediena mērvienība, bāra tūkstošdaļa (plaši lieto meteoroloģijā); apzīmējums - mbar.; SI mērvienību sistēmā milibāram atbilst hektopaskāls (hPa)
- megapaskāls Spiediena mērvienība, miljons paskālu; apzīmējums MPa
- bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna
- bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna
- otrā starjaudas klase spožas milzu zvaigznes
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila
- karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra
- lignoze Spridzināmā viela, ko gatavoja no nitroglicerīna un nitrētiem koku miltiem
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
- švīkstoņa Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē)
- mikrovienība Standartvienības miljonā daļa
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus
- angārija starptautiskajās tiesībās - karojošas valsts tiesība sagrābt neitrālo valstu transportlīdzekļus (galvenokārt tirdzniecības kuģus), lai tos izmantotu militārām vajadzībām
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok)
- Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple
- ielenkums stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks; paveikta darbība --> ielenkt (2)
- monokulturālisms stāvoklis, kad valsts vadošā etnosa tradīcijas tiek uzspiestas minoritātēm un notiek šo minoritāšu asimilācija
- kunkstas Stenēšana, smilkstēšana
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
- labības stiebrmuša stiebrmušu suga ("Chlorops pumilionis")
- ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
- sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
- nomilnot stipri nopērt, iekaustīt (ar koku, milnu)
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus
- putinēt strauji tikt virzītam (par smiltīm)
- piedzīt strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama
- aizpilt Strutojot piepampt; aizmilzt
- submilzu zvaigzne submilzis, ceturtās starjaudas klases zvaigzne
- zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases
- ceturtā starjaudas klase submilzu zvaigznes
- aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas
- suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
- Agrostis canina suņu smilga
- cinatsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania")
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas
- kami Sutinātu auzu miltu ēdiens bez taukvielām
- pērtelēt svaidīt smiltis ar kājām uz visām pusēm (parasti par vistu)
- zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos
- svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti
- īsstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus
- garstobra šaujamierocis šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m
- džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
- lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
- leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
- Lipsa Šepkas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā, garums - 16 km
- Ludze Šepkas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu un Launkalnes pagastā
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- baobabs šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
- efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
- plēsīgā fitosejula šīs ģints suga ("Phytoseiulus persimilis"), ko izmanto augu mājās tīklērču apkarošanai
- druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos
- sarkankrūšu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella militaris")
- Ampelomyces quisqualis šīs ģints suga (syn. "Cicinnobolus cesatii"), kas parazitē uz īstās miltrasas sēnēm
- miltine Šķidra miltu putra
- miltinīca Šķidra miltu putra
- mīstavnica Šķidra miltu putra
- putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu
- tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm
- militekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa miligramos; apz. mtex
- šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains
- glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni
- birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu
- mauri Šrilankas mauri - etniska grupa, dzīvo Šrilankas ziemeļu piekrastē, gk. pilsētās, runā singāļu vai tamilu valodā, sadzīvē lieto arābu valodu, cēlušies no arābu ieceļotājiem (VII-XII gs.) un vietējām tamilietēm un singālietēm, reliģija - islāms (sunnisms)
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms
- Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
- Mammillaria schumannii Šūmaņa mamilārija
- Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu
- Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds
- Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību
- apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt
- savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization")
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
- despotisms tāda pārvalde, kurā vara koncentrēta vienas personas, partijas vai grupas rokās un kurā valsts kontrolē kādu būtisku ražošanas līdzekļu daļu vai militāru pozīciju; neierobežotas monarhijas forma
- šķeltains tāds (parasti zirnis, pupa), kam nav miltainuma un kas viegli šķeļas
- šaursliežu tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem
- platsliežu tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem
- arkozs tāds smilšakmens, ko veido arkozi
- platformāta tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu); tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
- smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju)
- liess tāds, kam ir liels smilšu piejaukums (par mālu)
- varens tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1)
- milzu tāds, kam ir ļoti lieli izmēri; milzīgs (1)
- miltveida tāds, kam ir miltu veids
- gigantisks tāds, kam ir neparasti lieli apmēri, jauda; milzīgs
- miltots tāds, kam ir pievienoti milti; tāds, kas ir apkaisīts ar miltiem
- varens tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām)
- regulārs tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām)
- poļetains tāds, kam ir uzpleči, militāras zīmotnes
- kā Krēzs tāds, kam pieder milzu bagātības
- smilkstīgs tāds, kas atgādina suņa smilkstu (par skaņu)
- para- tāds, kas atrodas klāt, blakus (piem., parabioze, paramilitārs)
- homilētisks tāds, kas attiecas uz homilētiku, ar to saistīts
- briedīgs tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem
- miltāts tāds, kas ir aplipis ar miltiem
- smilšains tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm
- asimilants tāds, kas ir asimilējies
- rezerve tāds, kas ir atstāts kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- rupjkviešu tāds, kas ir gatavots no rupja maluma kviešu miltiem
- milzu tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli); milzīgs (4)
- pilngraudu tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem graudiem
- miltains tāds, kas ir notraipīts ar miltiem; tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem
- peskavs tāds, kas ir smilšu krāsā
- bēšs tāds, kas ir smilšu krāsā, gaiši brūngans
- milzu tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā; ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām); milzīgs (5)
- klejojošs tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu)
- briedušs tāds, kas labi briest (par miltiem, labību)
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3)
- nepievienojies tāds, kas miera laikā nav pievienojies nevienam no militārajiem blokiem (par valsti)
- slepens tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski
- šķilains tāds, kas nav miltains
- gļeckains tāds, kas nav miltains (par kartupeļiem)
- tīrs tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām)
- bezsmilšu tāds, kas nav pārklāts, apstrādāts ar smiltīm
- civils tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem; pretstats: militārs
- miltaiņš tāds, kas notriepts ar miltiem
- smiltis tāds, kas parasti aug smilšainas augsnēs (par augiem, to sugām)
- smiltis tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām)
- grandiozs tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu; milzīgs
- smilšstrūklas tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu)
- militārrūpniecisks tāds, kas saistīts ar ražošanu militārajām vajadzībām
- daudzmiljonu tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību
- milzu tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); milzīgs (2)
- miltains tāds, kas satur samērā daudz miltu
- smelinis tāds, kas satur samērā daudz smilšu daļu (par augsni)
- smilšains tāds, kas satur smiltis
- smiltots tāds, kas satur smiltis
- peskinis tāds, kas satur smiltis; tāds, kur ir smiltis
- antimilitārs tāds, kas vērsts pret militārismu un karu
- smags tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību)
- milimetrs tāds, ko mērī milimetros
- milimetrīgs tāds, ko mērī milimetros; milimetru
- viegls tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību)
- smilgains tāds, kur aug daudz smilgu; tāds, kas satur daudz smilgu
- smilšains tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis
- kokaļains tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi)
- pļekains tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem)
- pļekans tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem)
- pļekaiņš tāds, no kura var pagatvot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem)
- Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
- Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā
- Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
- Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
- Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums
- Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam
- Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus
- tamiļi Tamili
- tamuli Tamili
- tamuļi Tamili
- Murugans Tamilu (Indijas dienvidi) mitoloģijā - auglības, medību, kara un uzvaras dievs
- pejas Tamilu (Tamilnadas štats, Indija) mitoloģijā - baismīga izskata velnenes ar plīvojošiem matiem
- tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos
- tārpgrauzas Tārpu sasmalcinātas koksnes miltveidīgas atliekas
- smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams
- milzis tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzenis (1)
- milzenis tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzis (3)
- gigants tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels; milzenis
- intervents tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās
- atbrīvotājs tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā)
- konditorejas tauki tauki, kurus izmanto šokolādes, konfekšu un miltu izstrādājumu ražošanai
- steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās
- svilnis tauriņu kārtas dzimta ("Pyralidae"), vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piemēram, uz augiem, miltos, vaskā, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
- kode tauriņu kārtas dzimta ("Tineidae"), kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku, >2000 sugu, Latvijā konstatētas 43 sugas
- astainītis tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- aini tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem
- iezis Tautā lietots apzīmējums smilšakmens klintīm
- angasi tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem
- bamumi tauta, dzīvo Kamerūnas rietumos, tuvu radniecīgi bamilekiem
- tucji tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi
- še tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi
- kama Tautas ēdiens Vidzemē no dažādu miltu un pākšaugu maisījuma
- minitmenis Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783)
- minitmens Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783)
- Čuda Juda tautas pasakās un mitoloģijā sastopams tēls – parasti milzīgs, neparasts un bieži vien biedējošs radījums ar pārdabiskām spējām; tas var būt briesmonis, cilvēks ar neparastām iezīmēm vai fantastiska būtne, kas izraisa izbrīnu un bažas
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā
- fakss Teksta vai grafisku attēlu kopija, kas saņemta ar faksimilsakariem
- Hami ieplaka tektoniska beznoteces ieplaka Austrumtjanšanā, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, minimālais augstums — 81 m vjl., smilšu tuksnesis, ziemeļu daļā — oāzes
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
- deitafakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp abonentu faksimilsakaru aparātiem, izmantojot komutējamos telefona, datu pārraides vai tiešo savienojumu kanālus
- birofakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp sakaru iestādēm, izmantojot faksimilsakaru aparātus un datu pārraides kanālus
- paieze telpa zem smilšakmens ieža; paieza
- paieza telpa zem smilšakmens ieža; paieze
- Tepera ezers Teperis, ezers Smiltenē
- Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē
- slabs Tērauda lokšņu sagatave, kam platums ir no 400 līdz 2500 milimetriem un biezums - no 75 līdz 600 milimetriem
- Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču
- karalauks Teritorija, kur bruņotie spēki veic stratēģiskas militāras operācijas; vieta, kur notiek karadarbība
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem
- YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās)
- mikrohematūrija Tikai mikroskopiskā izmeklēšanā konstatējama hematūrijas forma, kad 1 mililitrā urīna ir 5-6 eritrocīti
- ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā
- militarizēties tikt militarizētam
- piesatapīties tikt piemīdītam (ar dubļiem, smiltīm)
- kubiklīnija Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikmilimetri
- sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene
- punkts tipogrāfiska mērvienība - 0,3759 milimetri
- tipogrāfiskais punkts tipogrāfiska mērvienība - 0,376 milimetri
- Cicindela campestris tīruma smilšvabole
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
- tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
- balasta augi to augu apzīmējums, kas nonākuši uz kuģa kopā ar zemi vai smiltīm, kas domātas kuģa balastam
- tomass Tomasmilti
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni)
- kausu elevators transporta ierīce, piemēram, graudu, miltu vertikālai vai slīpai pacelšanai
- čaiba Trauks (miltu, putraimu u. tml.) grābšanai, ievietošanai
- čaika Trauks (miltu, putraimu u. tml.) grābšanai, ievietošanai; čaiba
- trīnīte Trauks ar vāku miltu glabāšanai
- šķeltā trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsecta"), Latvijā konstatēta tikai uz smilšakmens
- paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
- terahercs Triljons (tūkstoš miljardu) hercu
- teraņūtons Triljons (tūkstoš miljardu) ņūtonu
- teragrams Triljons gramu jeb miljons tonnu
- formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
- mālu granulometriskais sastāvs trīs frakcijas: smilšu frakcija – daļiņu caurmērs lielāks par 0,05 mm; putekļu frakcija – daļiņu caurmērs 0,05–0,005 mm; mālu frakcija – daļiņu caurmērs mazāks par 0,005 mm
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai
- pērtiķu maizes koks tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem; baobabs
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros
- ātrais dilonis tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms; miliārā tuberkuloze
- Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
- Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
- Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds
- Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs
- Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m)
- Lielais Smilšu tuksnesis tuksnesis Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. “Great Sandy Desert”), dienvidos robežojas ar Gibsona tuksnesi, platība — 360000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — 900 km, platums — 600 km, augstums — 500-3000 m, 10-15 m augstas smilšu kāpas
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras
- skaistā tulpe tulpju suga ("Tulipa pulchella var. humilis")
- rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens
- TND Tunisijas dinārs; Tunisijas Republikas valūtas kods, sīknauda - miljems
- tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
- armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem
- savs čoms tuvs draugs; draugs, ar kuru ir īpaši familiāras attiecības
- bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai
- java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
- javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
- jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
- mīkle Ūdenī iejauta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
- baltuška Ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem
- ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰)
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai
- noskreja Ūdens sanesta smilts, piemēram, palos pļavā
- Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
- Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
- Alkāšu grāvis ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka
- Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
- Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
- Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
- pļurza Ūdeņaina smilts zeme
- uksīte Ukse - bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
- ukstiņš Ukse - bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
- Tana upe Āfrikas austrumu daļā (_Tana_), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs
- Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka
- Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
- Talasa upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 661 km, izsīkst Mujunkuma smiltājos
- Tuba upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē
- Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
- Aims upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava
- Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
- zviedrupīte Upīte ar smilšainu vai oļainu pamatu
- bārņi uz lizes zem maizes kukuļa pakaisītie milti
- smiltis uz smiltīm attiecīgs, no smiltīm gatavots
- Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju
- kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu)
- mazais vai vidējais uzņēmums uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro vai bilances kopsumma - 43 miljonus eiro
- mazais un vidējais uzņēmums uzņēmums, kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 2,81 miljonus eiro vai bilances kopsumma - 1,41 miljonu eiro
- Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha
- Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
- Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
- Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
- Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
- Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
- Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
- Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
- Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni)
- sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
- peldvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Haliplidae"), dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, 185 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu
- strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
- spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu
- dzelzs krusts Vācijas militārais apbalvojums, ko nodibinājis Prūsijas karalis 1813. g., tika piešķirts līdz 1945. g.; apbalvoti arī Latvijas pilsoņi 1. un 2.pasaules karā
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu)
- Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
- krors Vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - vienība lielas rūpiju summas skaitīšanai (1 krors = 10 milj. rūpiju)
- kampaņa vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- rakņāties vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko
- rušināties vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1)
- rušināties vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
- kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1)
- kašņāt vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2)
- kašņāt vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā
- kašņāties vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1)
- purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba)
- Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C
- kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā
- mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis
- smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10 -30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai
- pārkrievošana valdības politika, kas vērsta uz nekrievu tautību piespiedu [asimilāciju]{e:57060}; pakļaušana krievu valodas vai kultūras ietekmei
- subordinētā valoda valoda, kurā senāk runājuši imigrantu pilnībā asimilētie pamatiedzīvotāji un kuras pēdas saglabājušās imigrantu valodā
- jauniešu slengs valodas paveids, ko jaunieši izmanto neformālā savstarpējā saziņā un kam raksturīgs īpatnējas leksikas, piemēram, familiārismu un slengismu, samērā biežs lietojums
- aizsargu organizācija valstiska, vēlāk brīvprātīga militarizēta organizācija valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai 1919.-1940. g.
- miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki)
- Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
- nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam
- sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai
- Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s)
- iesaucams Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrēta persona līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā; pilsonis, ko iesauc karadienestā
- marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras
- pozitīva neitralitāte valsts neiestāšanās pretēju sociālo sistēmu valstu militārajās savienībās
- neitralitāte karā valsts nepiedalīšanās ar militārām operācijām kādā karojošo valstu pusē
- Tautas komisariāts valsts pārvaldes centrālā institūcija atsevišķās saimniecības, kultūras un militārās nozarēs (Padomju Savienībā no 1917. gada līdz 1946. gadam)
- Aizsardzības ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku militārās aizsardzības jomā
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm
- spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valsti, citas valsts izlūkošanas organizācijai
- sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu
- oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
- Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu
- miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem)
- plumpudiņš Vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
- miltāt Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem)
- miltot Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem)
- pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē
- vālīšveida vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Clausilia pumila")
- jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem
- Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm
- limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi
- zemo purvu mikroreljefs veidojas zemā un pārejas purva augu sbiedrības ietekmē, kur galvenā nozīme ir ciņu grīslim, doņiem un ciņusmilgām
- kāpa Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos)
- kāps Vēja sanests smilšu paugurs vai valnis (parasti piekrastēs, tuksnešos)
- priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi
- rifejs Vēlais proteozojs, prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu
- mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai
- milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas
- bezsmilšu pape veltņu materiāls, kurš sastāv no jumta kartona vai veltņu celulozes, kas piesūcināti ar akmeņogļu darvas produktiem, bet bez segslāņa un nav apkaisīts ar smiltīm, kā jumta pape
- cilindriskā vērstuve vērstuve, kuras virsmu veido savstarpēji paralēlas veidules apmēram 45° leņķī pret kustības virzienu; labi irdina tikai vieglas smilts augsnes
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli
- buferattālums Vertikālais attālums, ko pieskaita sprādziendrošam radioaktīvo nokrišņu augstumam, lai noteiktu vajadzīgo sprādziena augstumu, kas dod vēlamo pārliecību, ka neradīsies militāri nozīmīgi radoaktīvie nokrišņi
- Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- dzestrs Vēss, arī mitrs (par zemi, smiltīm); vēss (par ūdeni)
- jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
- korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā)
- dzimstības vecumkoeficients vidējais dzimstības līmenis sievietēm konkrētā vecumā; parasti izteikts promilēs
- mirstības vecumkoeficients vidējais mirstības līmenis noteiktā iedzīvotāju vecuma grupā; parasti izteikts promilēs atsevišķi katram dzimumam
- tumīgs Vidēji biezs, miltains, nedrūpošs
- pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē
- bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
- svēlis Viegla, grantaina smilts
- zvēlis Viegla, grantij līdzīga smilts
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru
- kodoltermiskā reakcija vieglo atomu kodolu sintēzes (apvienošanās) reakcija, kuras realizēšanai nepieciešama augsta temperatūra (desmitiem miljonu grādu)
- viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri
- titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā
- mikropiedevas Vielas, ko piemaļ portlandcementam blīvma un mehāniskās stiprības palielināšanai un pašizmaksas samazināšanai, piem., kvarca smiltis, dolomīts, domnu slāņi
- miltu apstrādes līdzekļi vielas, ko pievieno miltiem, lai uzlabotu to cepamības īpašības un krāsu
- asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā
- kubikmilimetrs Viena miljarddaļa kubikmetra
- kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra
- kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs
- lībieši viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem
- kurši viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem
- zemgaļi viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem
- kšatriji viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas
- Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m
- kasi viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu
- tamagi viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu
- sunvari viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- kirati viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, viena no himalajiešu tautām (dzīvo arī Indijā un Butānā), valoda (rai) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms)
- metilarbutīns viena no vielām, ko satur parastās miltenes droga
- izspiegotājs Vienas karojošās puses (vai neitrālas) valsts civilpersona, kas slepeni vai ar viltus ieganstu vāc (vai cenšas savākt) militāra rakstura ziņas otras puses karadarbības rajonā
- hemigastrektomija Vienas kuņģa puses izgriešana; smilšpulksteņa veida kuņģa piloriskās daļas izgriešana
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervence (1)
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervencija; iejaukšanās
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus
- mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
- niekacis Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus
- niekacīte Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus
- vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
- ļimons viens miljons latu vai citas naudas vienības
- dzīvnieku valsts viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti \~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā \~17 tūkstoši; fauna
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju
- papīra krītošana viens no papīra pārklāšanas veidiem, kā pigmentu lietojot kaolīnu, kalcija karbonātu (CaCO~3~) jeb krītu, titāna dioksīdu, bārija sulfātu un krāsainos pigmentus; kā līmvielas krītošanai izmanto cieti, kazeīnu, dažreiz sojas miltus, polivinilspirtu un sintētiskos lateksus
- smilšu spēles terapija viens no smilšu, ūdens un miniatūro figūriņu izmantošanas veidiem terapijā, kuras laikā klientam ar radošas spēles palīdzību ir iespēja izveidot pasauli, kas atbilst viņa iekšējam stāvoklim
- megakariocīti viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem
- Melica uniflora vienzieda pumpursmilga
- piraklis vieta smiltīs, kur vista peras
- referencsistēma Vietas piesaistes un mērķnorādes sistēma militārajiem koordinātu tīkliem
- kara komisariāts vietējā militārās pārvaldības institūcija PSRS, Krievijā u. c., kuras galvenā funkcija ir karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā
- Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
- Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
- Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis
- Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km
- Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
- Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
- Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā
- Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis
- Mammillaria supertexta vilnainā mamilārija
- Mammillaria lanata vilnainās mamilārijas ("Mammillaria supertexta") nosaukuma sinonīms
- Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- Agrostis vinealis vīnkalnu smilga
- Agrostis syreistschikowii vīnkalnu smilgas "Agrostis vinealis" nosaukuma sinonīms
- mildew Vīnogulāju sēnīšu slimība, neīstā miltrasa
- griezties Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.
- mil Virsdomēns militāras iestādes apzīmēšanai
- matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
- militārais atašejs virsnieks, kas atsevišķās vēstniecībās ārvalstīs kārto militāra rakstura jautājumus
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- grīņi Viršu purvs virs smilts pamata Kurzemes jūrmalā starp kāpām
- pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko) - par straumi, vēju u. tml.
- globālā stratēģija visaptveroša politiskā, ekonomiskā un militārā stratēģija, kas raksturīga lielvalstīm
- kaujasspēja Visi iznīcināšanas un/vai sagraušanas potenciāla līdzekļi, ko militārā vienība vai formējums kādā konkrētā laikā var vērst pret pretinieku
- ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos
- familiaritāte vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- miltainums vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
- milzīgums vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
- smilšainība vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme; smilšainums
- smilšainums vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme: smilšainība
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām
- propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus")
- arheozojs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arhajs
- arhajs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arheozojs
- administrēšana Visu taktikā un stratēģijā neietilpstošo militāro jautājumu vadība un risināšana, gk. loģistikā un personāla vadībā
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi
- Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C
- smilšu volejbols volejbola veids - katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā; pludmales volejbols
- pludmales volejbols volejbola veids - katrā komandā ir divi spēlētāji, spēle notiek smilšu laukumā; smilšu volejbols
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā
- upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio")
- pliksiens Zāle, kas aug rudeņos, vairāk smilts zemē
- bultčūska Zalkšu dzimtas suga ("Psammophis lineolatus"), garums - līdz 90 cm, ķermenis ļoti tievs, atsperīgs, dzeltenīgs un brūngans; smilšu tuksnešos un pustuksnešos Āfrikā un Āzijā
- Arenaria procera zāļlapu smiltenīte
- zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi
- ceļmallapa Zarainā ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
- nigerzaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~119-99 miljoniem gadu Āfrikā, 9 metrus garš, svars - 2-5 tonnas
- žiraftitāns Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~150-145 miljoniem gadu Āfrikā, 26 metrus garš, svars - 25-45 tonnas
- kamarazaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~155-145 miljoniem gadu Ziemeļamerikā, 15-23 metrus garš, svars - 13-35 tonnas
- antetonitrs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~221-210 miljoniem gadu Āfrikā, 10 metrus garš, svars - 2-5 tonnas
- rapetozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~70-65 miljoniem gadu Madagaskarā, 15 metrus garš, svars - 5-10 tonnas
- argentinozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~97-94 miljoniem gadu Dienvidamerikā, 37 metrus garš, svars - 40-100 tonnas
- Mammillaria zeilmanniana Zeilmana mamilārija
- Tendrovas strēle zema smilšaina sala Melnās jūras ziemeļu piekrastē, uz dienvidiem no Odesas, Ukrainā, garums - 65 km, platums - līdz 1,8 km
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā)
- vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem
- fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās
- Skāgena rags zemesrags Jitlandes pussalā (_Skagens rev_), Dānijas ziemeļos, smilšains, no austrumiem to apskalo Kategats, no rietumiem — Skageraks
- landi Zemi, smilšaini līdzenumi Biskajas līča krastā Francijā; no jūras tos atdala kāpu grēdas
- Vertsjerva zemiene zemiene Igaunijas dienvidu daļā, gk. uz ziemeļiem no Vertsjerva ezera, purvains morēnu līdzenums, drumlini, smiltāji, kūdras un māla ieguve
- Lejastrāķijas zemiene zemiene Maricas lejteces baseinā, Grieķijā, smilšakmeņi, māli, merģeļi
- Pečoras zemiene zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases
- Mammillaria bombycina zīdmatainā mamilārija
- kikalkas Ziemassvētku ēdiens Latgalē, no kviešu miltiem cepti ķiļķeni, ko ēda ar tauku vai krējuma mērcē ar karotēm
- Audhumla Ziemeļnieku mitoloģijā - govs, kas ar savu pienu barojusi milzi Imiru un izlaizījusi no sāls kalniem dievu ciltstēvu Buri
- Fāfnirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - pūķis, pārvērsts par milzi, kurš sargā zelta lādi un kuru nonāvē Sīgurds Fāfnirkāvis
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas
- ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē
- Alchelmilla minor zilganā rasaskrēliņa "Alchemilla glaucescens" nosaukuma sinonīms
- smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- nivelēšana zīmju asimilācija atmiņā
- mikroķīmija zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem
- femtoķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas ārkārtīgi īsos laika sprīžos, kuri atbilst sekundes miljardās daļas miljondaļām jeb femtosekundēm
- kuģniecības zinātne zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu un citu peldlīdzekļu konstruēšanu, būvēšanu un izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, militāriem nolūkiem, pētījumiem, atpūtai un sportam; tajā ietilpst navigācija, jūras prakse, meteoroloģija, jūras tiesības, matemātika, fizika, ģeogrāfija, medicīna
- jūrniecība Zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kuras saistītas ar jūras transportu un tā izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, jūras rūpaliem, zinātniskiem pētījumiem, militāriem, sporta u.c. nolūkiem; šaurākā nozīmē mācība par kuģiem un to vadīšanu
- apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem
- kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām
- barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni
- mumuļina Zupa no jaunpiena kopā ar svaigu pienu un miltiem
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās
- Šeats zvaigzne Pegaza zvaigznājā (β), sarkanais milzis un neregulāra maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,1-3,0
- Etamins zvaigzne Pūķa zvaigzājā (γ), sarkanais milzis, vizuālais zvaigžņlielums 2,22
- Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly
- submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
- pliķe Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti
- pliķis Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi
- Arabis gerardii Žerāra smiltķērsa
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
- dukulis Žuburains kociņš miltu iekulšanai
Citās vārdnīcās nav šķirkļa mil..