Paplašinātā meklēšana
Meklējam idus.
Atrasts vārdos (125):
- idus:1
- idus:2
- lidus:1
- vidus:1
- -cidus:1
- vaidus:1
- vidus-:1
- apvidus:1
- novidus:1
- slaidus:1
- vidusks:1
- mežvidus:1
- pievidus:1
- Vidvidus:1
- vidusass:1
- Vidusupe:1
- dienvidus:1
- galvvidus:1
- ieslaidus:1
- izklaidus:1
- kūtsvidus:1
- paklaidus:1
- pārlaidus:2
- pārlaidus:1
- plānvidus:1
- sētsvidus:1
- ziemvidus:1
- likvidusa:1
- vidusauss:1
- vidusceļš:1
- vidusdaļa:1
- vidushol.:1
- vidusjoms:1
- Vidusjūra:1
- viduskais:1
- vidusmērs:1
- viduspuse:1
- Vidussala:1
- vidussēre:1
- Vidussola:1
- vidustaba:1
- vidustece:1
- Viduszeme:1
- dienavidus:1
- diensvidus:1
- dienuvidus:1
- naktsvidus:1
- pussmaidus:1
- staļļvidus:1
- tīrumvidus:1
- vienbridus:1
- vienlaidus:1
- Vidusamūra:1
- Vidusāzija:1
- Vidusbenči:1
- Vidusciems:1
- vidusdaiva:1
- vidusdiena:1
- Vidusezers:1
- Vidusgrēda:1
- vidusjosla:1
- vidusjosta:1
- Viduskongo:1
- Viduskrogs:1
- viduslaiki:1
- Vidusmuiža:1
- vidusnakts:1
- vidusnervs:1
- vidusplāns:1
- vidusposms:1
- vidussiena:1
- vidusskola:1
- vidusspēle:1
- vidussvars:1
- vidussvēki:1
- vidusšķira:1
- Vidusurāli:1
- vidusziema:1
- dienasvidus:1
- galvasvidus:1
- pļavasvidus:1
- Vidusatlass:1
- vidusaugšv.:1
- vidusbrunči:1
- vidusceliņš:1
- Vidusdonava:1
- vidusistaba:1
- viduskrūtis:1
- viduslatīņu:1
- viduslīnija:1
- vidusmasīvs:1
- viduspunkts:1
- vidussiksna:1
- vidusslānis:1
- Vidussomija:1
- vidussvētki:1
- vidusvasara:1
- pusizklaidus:1
- robežapvidus:1
- Vidusamerika:1
- Vidusitālija:1
- viduslaicīgs:1
- Viduslatvija:1
- viduslejasv.:1
- viduspirksts:1
- vidussalieši:1
- vidusskolēns:1
- pušdiensvidus:1
- Vidusjitlande:1
- vidusmuizieši:1
- Viduspievolga:1
- Viduspohjanmā:1
- Vidussibīrija:1
- vidusskaitlis:1
- arodvidusskola:1
- viduslaicīgums:1
- vidusmuižnieki:1
- vidusokeānisks:1
- vidusskolnieks:1
- vidussmadzenes:1
- vidusstruktūra:1
- vidusamerikānis:1
- arodvidusskolēns:1
- vidusperpendikuls:1
- arodvidusskolnieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (2921):
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus")
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
- reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- Bjerringbro apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlades reģionā
- Skerna apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā
- Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
- Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā
- Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos
- Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
- Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā
- Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
- Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Vidusgobi aimakka austrumu daļā
- Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), Viduspohjanmā reģionā
- Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
- Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
- Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), Vidussomijas reģionā
- Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
- Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
- Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), Viduspohjanmā reģionā
- Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), Vidussomijas reģionā
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos.
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- regions Apgabals, apvidus.
- skrote Apģērba vidus daļa, ap jostas vietu.
- cirkumference Apkārtmērs; apkārtne, apvidus; aploce.
- apvēra Apkārtne, apvidus.
- apvēris Apkārtne, apvidus.
- summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- pusgurns Aptuvens gurna vidus.
- pusliels Aptuvens liela vidus.
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus.
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
- mīnulauks Apvidus (akvatorijas) daļa, kurā izvietotas mīnas.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- hammers Apvidus automašīna.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- apvidus automašīna apvidus mašīna
- džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- aizkrāce Apvidus otrpus krācēm.
- aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus.
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra.
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski.
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
- epitalāms Apvidus virs redzes uzkalna.
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- joms Apvidus, apgabals; posms.
- apvids Apvidus, apgabals.
- apvārza Apvidus, apkaime, apkārtne.
- apgaņģis Apvidus, apkaime.
- apvade Apvidus, apkārtne.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli
- pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizkalnis Apvidus, vieta aiz kalna.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- aizpurvs Apvidus, vieta viņpus purva.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- apvērs Apvidus.
- apviducis Apvidus.
- novidus Apvidus.
- vids Apvidus.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- Kelvie apzīvota vieta Somijā (somu _Kälviä_, zviedru _Kelviå_), Viduspohnamjā reģionā
- vēders Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā.
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
- technikums Arodskola vidusskolas līmenī, kas sagatvo tehniķus dažādiem amatiem.
- AVS Arodvidusskola.
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis.
- arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā.
- bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- atminēties atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus); [atcerēties]{s:506}
- atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā.
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums.
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta.
- Aginskas Burjatija autonoms apvidus Krievijas Aizbaikāla novadā, 76000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 19000 km^2^
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
- aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus.
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs.
- sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s).
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
- liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
- ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- obuļs bikšu kājvidus
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali.
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
- bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
- salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus".
- bālganais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus pallidus")
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- centris Centrs; vidusdaļa.
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā.
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
- vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss
- pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis)
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju
- Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1).
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
- bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu.
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
- Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
- denārijs Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā
- meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
- vidiņš Dem. --> vidus.
- vidusceliņš Dem. --> vidusceļš.
- slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
- dienasviducis Dienas vidus - pusdienas laiks.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1).
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1).
- pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem.
- pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena 1 (1).
- dienauds Dienas vidus.
- dienavids Dienas vidus.
- diendesa Dienas vidus.
- viddiens Dienasvidus (1).
- dienuvidus Dienasvidus.
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- dienavidus Dienvidus.
- dienuds Dienvidus.
- teritorijas skaitliskais modelis digitāls kartogrāfisks modelis, kas satur datus par apvidus objektiem un to raksturojumiem
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
- bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
- kombinētais domkrats domkrats, kurā izmanto vairākus spēka iegūšanas veidus, visbiežāk hidromehānisku vai pneimohidraulisku
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
- briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā
- kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā.
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
- Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci.
- refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
- enkura kāts enkura vidusdaļa, pie kuras vienā galā ir tā ragi, bet otrā - šķērsis un gredzens
- maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- videzars Ezera vidus.
- videzers Ezera vidus.
- Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
- Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
- Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru
- Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
- Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
- Bajano ezers ezers Panamā, Panamas provinces vidusdaļā
- Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā
- Keuruselke ezers Somijā (_Keurusselkä_), Vidussomijas reģionā
- Kivijervi ezers Somijā (_Kivijärvi_), Vidussomojas reģiona ziemeļrietumu daļā
- Konnevesi ezers Somijā (_Konnevesi_), Vidussomijas reģionā
- Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
- Pihejervi ezers Somijā (_Pihäjärvi_), Vidussomijas reģionā
- Lestijervi ezers Somijā, Viduspohjanmā reģiona austrumu daļā
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
- Zaļezers Ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
- Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
- ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
- Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam.
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā.
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā.
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi.
- chanson de geste franču viduslaiku varoņpoēma
- ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā.
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
- abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā.
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis.
- hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- šķietelis Galvas vidus, matu celiņš.
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins).
- galvasvidus Galvvidus.
- galvvidis Galvvidus.
- sklasts Galvvidus.
- vidgalva Galvvidus.
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā.
- mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
- Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā.
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā
- miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas.
- spožā gludspolīte gludspolīšu suga ("Zonitaides nitidus")
- ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita.
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām.
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- gurnica Gūžu apvidus.
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli
- līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā.
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā.
- kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva.
- panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums.
- Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā)
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
- apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā).
- telpiskie dati informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām
- ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē).
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
- vidistaba Istabas vidus.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- Vidusitālija Itālijas vidusdaļa.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
- izkliedu Izklaidus (1).
- izkliedus Izklaidus (1).
- izkliedu Izklaidus (2).
- izkliedus Izklaidus (2).
- izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
- pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai).
- zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
- klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
- izkaišu Izklaidus, nesaistīti.
- izkaišus Izklaidus, nesaistīti.
- pakaišam Izklaidus, nesaistīti.
- klaids Izklaidus; savrup no citiem.
- izkaisām Izklaidus.
- izkaisu Izklaidus.
- izklaidā Izklaidus.
- izklaidām Izklaidus.
- izklīdu Izklaidus.
- izklīdus Izklaidus.
- izkliedēti Izklaidus.
- paklaidā Izklaidus.
- paklaidām Izklaidus.
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis).
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1).
- izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
- izklāt Izvietot izklaidus.
- izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam).
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas
- Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
- Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
- Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
- busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos.
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus
- psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
- vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā.
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
- ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
- Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
- Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
- Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
- Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām
- Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
- Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
- Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m
- Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
- feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos.
- jumspuse Jūsu puse, jūsu apvidus.
- Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
- bioti Kāda apvidus flora un fauna.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- iekšzemnieks Kādas zemes, apvidus pastāvīgs iedzīvotājs.
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
- mušu aerodroms kails (bez matiem) galvvidus
- plešš Kails galvvidus.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
- vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.)
- kalnotne Kalnains apvidus.
- Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
- Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
- Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
- Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
- kalnzeme Kalnu apvidus.
- Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
- Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
- Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m).
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
- Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu
- Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis.
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
- Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
- Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
- Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
- Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
- nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- KIVS Kandavas internātvidusskola.
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju.
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
- teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants.
- situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums
- auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
- airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
- joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus")
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
- spožā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster lucidus")
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
- vidkoki Koka vidējie, vidus zari.
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
- komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
- punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās
- konventa nams kopmītnes tipa dzīvojamā māja viduslaikos, visbiežāk klosterī
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
- oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas.
- Ziemeļkosova Kosovas neatkarību neatzīstošs apvidus faktiskā Serbijas sastāvā, "de iure" Kosovas daļa, platība 1200 kvadrātkilometri, 66000 iedezīvotāju (2006. g.).
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā.
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos.
- staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi.
- iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas.
- izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
- Maskavija Krievijas nosaukums viduslaikos.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- krūtaža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- krūtežnieks Krūšu daļa, krūšu apvidus.
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
- puskurē Kurēšanās laika vidusdaļā.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām
- mezopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība; vidējais pleistocēns; viduskvartārs; vecums \~300-100 gt.
- vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu; apvidus (3).
- sirds ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns
- adukcija Ķermeņa daļas vai locekļa pievilkšana viduslīnijai.
- abdukcija Ķermeņa locekļa atvirzīšana no ķermeņa viduslīnijas.
- vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
- timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību.
- serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās
- atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem.
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants.
- Židiņu svīta Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas ietver agrā viduspleistocēna starpleduslaikmeta nogulumu kopumu.
- Lettia Latvijas nosaukums viduslaiku latīņu avotos.
- Viduslatvija Latvijas vidusdaļa.
- LPTV Lauku profesionāli tehniskā vidusskola.
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- izliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām
- ieliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- Mirdalsjegidls ledājs Islandes Dienvidu Zemes vidusdaļā
- nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis.
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
- Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- nolaidenums Lēzeni slīps (Latvijjā līdz 3 grādiem) zemes virsas apvidus, kas pazeminās vienā virzienā.
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
- džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
- līdz pusei Līdz (kā) vidum, vidusdaļai.
- sporicīds Līdzeklis, kas iznīcina sporas; sporicidus, a, um, adj.
- Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
- Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
- blāknums Līdzenums, apvidus ar līdzenu plakanu virsu.
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām
- Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV.
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- omladina Lielserbu organizācija serbu tautas apvienošanai no 19. gs. vidus līdz 1. pasaules karam.
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.).
- LMV Lietišķās mākslas vidusskola.
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā.
- parastā ligzdene ligzdeņu suga ("Neottia nidus-avis")
- Neoporteria multicolor ligzdu neoportērijas ("Neoporteria nidus") nosaukuma sinonīms
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- maraskīno Liķieris no Vidusjūras skābajiem ķiršiem.
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
- teni Lordu nosaukums Skotijā viduslaikos.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
- kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus.
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
- pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās.
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
- ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos.
- kamuflāža maskēšanas veids, kurā izmanto apvidus krāsām atbilstošu, plankumainu aizsargkrāsojumu
- otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli
- mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
- karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus.
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena).
- vidmēnesis Mēneša vidus.
- topogrāfiskā uzņemšana mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- vēreje Mežains apvidus.
- vēriena Mežains apvidus.
- vēriene Mežains apvidus.
- vēriens Mežains apvidus.
- difūzais mielīts mielīts, kas skar plašus muguras smadzeņu apvidus dažādās vietās
- aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
- operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem)
- atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem.
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
- vidmugura Muguras vidus.
- vidmugurs Muguras vidus.
- Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
- Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- mumspuse Mūsu puse, mūsu apvidus.
- mumspusietis Mūsu puses, mūsu apvidus cilvēks.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
- Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to.
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
- Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
- pusnakts stunda Nakts vidus.
- vidnakts Naktsvidus, pusnakts.
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam
- Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
- vidnedēļa Nedēļas vidus.
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
- pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
- bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
- pikaps neliels, īpašas formas kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti, kas izveidota vienlaidus ar pārējo virsbūves daļu
- fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
- ligzdu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria nidus syn. Neoporteria multicolor")
- viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus.
- draipste Nerātna, izlaidusies meita.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā
- nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
- ANT Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes valdījuma Vidusamerikā kods.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads
- Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
- malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai.
- Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
- šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
- līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni.
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem
- Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā.
- karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
- izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
- Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā.
- Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras.
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
- diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa.
- harikens Orkāns, spēcīgs tropisks virpuļviesulis Vidusamerikā.
- Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš
- ožas plakode ožas apvidus ektodermālais aizmetnis uz priekšējā smadzeņu pūslīša laterālās virsmas
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils.
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
- kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
- nektārdisks paplašināts auglenīcas vidusdaļas (irbuļa) pamats, kur izdalās nektārs
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā)
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
- melmeņi Paslēpenes, jostas apvidus.
- melmini Paslēpenes, jostas apvidus.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
- Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā; paugurains apvidus.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- šķirtava pauris, galvvidus
- šķiris Pauris, galvvidus.
- Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā.
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula
- Piejūra Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem.
- Gaujaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe).
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Rietumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi.
- Daugavzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu.
- Ventaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni.
- Augšzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi.
- Ziemeļvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus starp Piejūru un Gaujaszemi.
- Rietumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi.
- Austrumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- Austrumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni)
- ķīļveida perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio tumidus")
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs.
- Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- kvinta Piektā klase vidusskolā.
- ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus").
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
- konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
- Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē
- Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Azefūna pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā, Vidusjūras piekrastē
- Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
- Širšāla Pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
- Džīdžila Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras krastā, 106300 iedzīvotāju 1998. g.
- Skīkda Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Erzīva Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Orāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, 837700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mustegānima Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.)
- Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā
- Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos
- Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Milovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Časlava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libēhova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Čelakovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlašima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podebradi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ršicani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nimburka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mšeno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roždalovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neratovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rakovnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostomice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benešova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pišeli Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jesenice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kouršima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zāsmuki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veltrusi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Berouna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smečno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Meļnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žebrāka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neveklova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klecani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedleca-Prčice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velvari Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libušīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Buštehrada Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rševnice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sadska Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršībrama Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobrovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobršichovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržeznice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sāzava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Unhošta Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zdice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pečki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Votice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rudna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosmonosi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stohova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūvali Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černošice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedlčani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostivice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roztoki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobržiša Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kolīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holstebro pilsēta Dānijā (_Holstebro_), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lunda pilsēta Dānijā (_Lund_), Vidusjitlandes reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viborga pilsēta Dānijā (_Viborg_), Vidusjitlandes reģiona administrtīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hvidesande Pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laurbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorgoda-Barde Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1015 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Nisuma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raskmelle Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strūera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevinda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daugārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esterbjeregrāva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haridsleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klakringa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Servada Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jebjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soringa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hvidbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēdenstede Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ballinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Odera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjerma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1160 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvisa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spjalda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugelbelle Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vemba Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torsagera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eruma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārvanga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gammelerīe Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulduma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lema Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gjerna Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēno Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hova pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glīngere Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderfeldinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voela Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merke Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1520 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikasta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harboere Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hatinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornsīlda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redkersboro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1620 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ejstrupholma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alingārbro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lengstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torse Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bremdāla Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skanderborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ansa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gullestrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lāsbī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stevnstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulfborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estbirka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gedveda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Homegārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tēme Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīomgārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spentrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orhūsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 259700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kibeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seftena Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejsleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rende Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trige Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lunderskova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auluma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinderupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjortsheja Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virklunda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taulova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jellinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asentofta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elgoda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Juelsminde Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svejbeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vildbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sundsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīdebeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silkeborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārsleta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kellerupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horsensa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hammela Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemvīga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brande Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Legtena-Skedstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hinnerupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerringboro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēbeltofta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skjerna Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galtena-Skovbī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadstēne Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedera-Malinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ringkēbinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randersa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Gūdenoenas krastos, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skīve Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Limfjorda krastā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
- Dumjāta Pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda
- Rašida Pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta.
- Mersāmatrūha Pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Babujana pilsēta Filipīnās (_Babuyan_), Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļas austrumos, Ondas līča piekrastē
- Bakungana pilsēta Filipīnās, Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļā, Ondas līča piekrastē
- Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monpeljē Pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
- Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
- Lambarene Pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Mcheta Pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs.
- Atmākūra pilsēta Indijā (_Atmākūr_), Āndhra Pradešas štata vidusdaļā
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Belagāmvi Pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi.
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē
- Madiuna Pilsēta Indonēzijā ("Madiun"), Javas salas vidusdaļā, 175800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ako Pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
- Ašdoda pilsēta Izraēlā, Vidusjūras piekrastē, dienvidos no Telavivas, 204200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Telaviva Pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa.
- Haifa Pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā (angļu val. "Haifa", ebr. val. "Hefa"), osta Vidusjūras krastā, 266300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kanadzava Pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā
- Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Ņeri Pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.).
- Abenguru pilsēta Kotdivuārā (_Abengourou_), Viduskomoe reģiona administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (1998. g.)
- Aņibilekrū pilsēta Kotdivuārā (_Agnibilékrou_), Viduskomoe reģionā
- Biļibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Peveka Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saļeharda Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča.
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Amšīta pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
- Marsalbrēga Pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Serira Pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā.
- Derna Pilsētā Lībijas ziemeļos ("Derna"), šebījas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, \~80000 iedzīvotāju.
- Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos
- Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs
- Nāzūra Pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora.
- Mandalgobi Pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aliade pilsēta Nigērijā (_Aliade_), Benue štata vidusdaļā
- Deva Pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Tartūsa pilsēta Sīrijā (_Țarțūs_), Vidusjūras austrumu krastā, muhāfazas administratīvais centrs
- Lādikīja Pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija.
- Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
- Jemse pilsēta Somijā (_Jämsä_), Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
- Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kannusa Pilsēta Somijā, Viduspohjanmā reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keurū pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ēnekoski pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vītasāri pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badalona Pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartahena Pilsēta Spānijā ("Cartagena"), Mursijas reģionā, Vidusjūras krastā, 216500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barselona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (_Barcelona_), Vidusjūras krastā, Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taragona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gābisa Pilsēta Tunisijā, Vidusjūras krastā, 106600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Monastīra Pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Binzarta Pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Nābula Pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Iskenderuna Pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Adana Pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Višegrāda Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence.
- Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāmelne Pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju.
- Legozjēra Pilsēta Vidusamerikā ("Le Gosier"), Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hue Pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 277100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Dananga Pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 459400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- PPTV Pilsētas profesionāli tehniskā vidusskola.
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
- vidpilsēta Pilsētas vidusdaļa.
- vidpilsētnieks Pilsētas vidusdaļas iedzīvotājs.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes institūcija (viduslaiku Itālijā).
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem
- Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri.
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
- Mindeles apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Alpos, laikā kad Latvijā bija Lētīžas apledojums
- Lētīžas apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Latvijas teritorijā, kura nogulumi atsedzas Lētīžas krastos arī zemes virspusē
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- plānvidus Plāna 3 vidus; kāda laukuma vidus.
- bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- aerofotouzmērīšana Plānu un karšu sastādīšana pēc apvidus aerofotouzņēmumiem.
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- kolete plata stāva apkakle viduslaiku apģērbam
- Mazais Zurzu ezers platība - 55,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais dziļums - 7,2 m, atrodas starp Pildas un Lielo Zurzu ezeru; Vidus ezers; Vidējais ezers
- Ordosa plato plato Huanhes vidusteces līkumā, Ķīnā, platība - \~95000 km^2^, austrumu-rietumu virzienā paaugstinās no 1100 līdz 3015 m vjl.
- Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
- Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā; sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- sikofants Plēsīgu, zaļu vaboļu suga, kas sastopama Viduseiropā.
- pļeška Pliks (bez matiem) galvvidus.
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- pļavasviducis Pļavas vidusdaļa.
- pļavasvidus Pļavas vidusdaļa.
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu.
- ortiles Poļu pilsētu tiesas spriedumi viduslaikos, pēc Magdeburgas pilsētas tiesībām.
- Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē.
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē.
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā.
- subtalāms Priekšējo smadzeņu apvidus starp talāmu un hipotalāmu.
- videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs
- buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira.
- sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
- datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko
- PTVS Profesionāli tehniskā vidusskola.
- profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās
- ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
- šķirba Prostitūta; izlaidusies sieviete.
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
- pamatapgaismojuma prožektors prožektors, kas dod vienlaidus izlīdzinātu apgaismojumu ar vājām ēnām
- centrēšana Psihiska tiekšanās uz viduspunktu.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- diensvidus Pusdiena, dienas vidus.
- puspebrālis Puse februāra; februāra vidus.
- pusmercis Puse marta; marta vidus.
- ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
- spoku stunda pusnakts, arī dienas vidus
- hēmiopija Pusredze, kad abās acīs viena tīklenes puse neuztver ārējos iespaidus.
- Djūrslande pussala Dānijā, Vidusjitlandē, Jitlandes pussalas austrumos
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Kintairas pussala pussala Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, ierobežo ziemeļu šauruma platumu tā vidusdaļā
- Blekaila pussala Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Marifērta vidusdaļā
- Helgeness pussala Orhūsas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
- Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
- Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km
- puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā.
- harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
- pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- gaismas raķete raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai
- ule Ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas.
- treilenis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis.
- treinis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis.
- bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
- Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
- Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
- Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne.
- auto Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos.
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
- zakāts Reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos.
- liturģiskā drāma reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus
- mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē Bībeles sižetus; liturģiskā drāma.
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
- agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
- magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.).
- Hanza Rīgas Hanzas vidusskola.
- Hanzene Rīgas Hanzas vidusskola.
- lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola).
- RLMV Rīgas lietišķās mākslas vidusskola.
- amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem.
- ribuari Ripuari - franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu.
- maula Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba.
- maule Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba.
- mādža Rokas viduspirksts.
- Bambergas katedrāle romāņu stilā celta (1004.-1012. g.) katedrāle Bambergas pilsētā ar nozīmīgiem viduslaiku un 16. gs. tēlniecības paraugiem
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu.
- roustbīfs Rostbīfs - cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu.
- vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji.
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
- kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros.
- darva Sadalītas siekstas vidusdaļa.
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- jūtīga dvēsele (arī sirds) saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem
- kails (arī pliks) pakausis Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699-1909.
- sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai.
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
- divans Sākumā saraksta, reģistra apzīmējums, vēlāk tiesa, padome islāma valstīs viduslaikos.
- Pilssala Sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts.
- Oļhona Sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m
- Čepela Sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā.
- Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
- Endelāve sala Kategata dienvidrietumos, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
- Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
- Ādela Sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas.
- Samsē sala Samsē Beltā, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
- Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
- Asināra sala Vidusjūrā (_Asinara, Isola_), ziemeļrietumos no Sardīnijas, Itālijas teritorija
- Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco.
- Džerba Sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts.
- Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
- Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
- Sardīnija Sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru.
- Eivisa Sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m
- Kipra sala Vidusjūras austrumu daļā, platība 9251 km^2^, augstums līdz 1951 m
- Korsika Sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km
- Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis.
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
- Andrejanova salas salu grupa Aleutu salu vidusdaļā (_Andreanof Islands_), ASV teritorija
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā, 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, platība - 4990 kvadrātkilometru
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu.
- paklaidu Samērā, arī mazliet izklaidus.
- paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
- kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību.
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
- barotalģija Sāpes vidusausī, strauji mainoties atmosfēras spiedienam.
- cūkpiene Sarainā vēlpiene ("Leontodon hispidus").
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus.
- nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus.
- pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta
- raupjā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus rigidus")
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
- Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
- Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
- teriaka Savvaļas dzīvnieku inžu pretinde, 60-70 vielu maisījums kopā ar medu, viduslaikos lietots indīgu dzīvnieku koduma gadījuma.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") – Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
- vidssēja Sējas vidus.
- izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus
- budini Sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.).
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
- tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
- kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
- Akada Sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai.
- filistieši Sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
- Arkādija Senajā Grieķijā - Peloponēsas kalnainā vidusdaļa, kuru apdzīvoja galvenokārt lopkopji.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem.
- Kukšupe senāk lietots Pitragupes nosaukums tās vidustecē Dundagas pagastā
- Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla.
- latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums.
- pūniešu kari Senās Romas un Kartāgas kari (264.-146. g. p. m. ē.) par kundzību Vidusjūrā.
- neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos.
- kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils.
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus.
- asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie.
- Vāmana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Jamas zilonis, digadža, kas sargā dienvidus
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi.
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- Amra Seno cilvēku apmetne Vidusēģiptē.
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās.
- Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča).
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār.
- auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā.
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- dekstralizācija Sensomotorisko refleksu apvidus attīstīšanās smadzeņu garozas kreisajā pusē personām, kas darbojas gk. ar labo roku.
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
- Sentkristofera-Nevisa Sentkitsa un Nevisa - valsts Vidusamerikā.
- Sentkitsas un Nevisas Federācija Sentkitsa un Nevisa, valsts Vidusamerikā.
- senzviedru Senzviedru valoda - zviedru valoda, ko lietoja vikingu laikā un viduslaikos.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē.
- ekvators sfēras viduslīnija
- Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju.
- Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos.
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
- ligzdu asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium nidus")
- baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
- silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
- sirdsapjoms Sirds apvidus, apkārtne.
- piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte.
- kardiotopogrāfija Sirds un tās apvidus topogrāfiskā anatomija.
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- kārtot Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- VV Skaitļa 10 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos.
- IIII Skaitļa 4 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos.
- IIIII Skaitļa 5 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos.
- IIX Skaitļa 8 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos.
- noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- sholasts Skolēns, students (viduslaikos).
- monitors Skolotāja palīgs no skolēnu vidus A. Bella un Dž. Lankastera mācību sistēmā.
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe.
- sliedes kakls sliedes sašaurinātā vidusdaļa
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām).
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- narda Smaržīgi zemes stumbri (rizomi) vairākiem augiem, sevišķi baldriāna dzimtas sugām, kas bij sevišķi iecienīti senatnē un viduslaikos.
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro
- Numi-Torems Somugru (Obas apvidus, Krievija) mitoloģijā - dievs - demiurgs.
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā.
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
- Baleāru Salas Spānijas autonomais apgabals Vidusjūrā, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
- ermandada Spānijas pilsētu savienība viduslaikos cīņai pret feodāļu patvaļu.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem.
- kansjonero Spāņu viduslaiku dzejas krājums.
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu
- valodas prasme Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- centrifugālais spēks spēks, kas tiecas attālināties no vidus punkta
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- mezencefalotomija Spinotalāmiskā trakta pārgriešana vidussmadzenēs; senāk lietota stipru sāpju remdināšanai; tagad nelieto dizestēzijas dēļ.
- galaktikas halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas
- turnīrs Sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- staļļvidus Staļļa vidus.
- konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus.
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
- Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
- Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā (_Hauts Plateaux_), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos
- Baltijas jautājums starptautisko attiecību problēma Eiropā no viduslaikiem līdz mūsu dienām, ko radīja dažādu spēku cīņa par kundzību Baltijas jūrā un par Baltijas teritoriju
- Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
- blāvā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus pallidus"); blāvā dzeņžubīte
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem
- romāņu stils stils Rietumeiropas mākslā un arhitektūrā agrajos viduslaikos (10.-13. gs.)
- tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā.
- valdnieks stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī)
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
- Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē.
- pērnavas svīta stratigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva pamatnē, konstatēta urbumos visā Latvijas teritorijā \~450-730 m dziļumā, biezums — \~8-53 m
- dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs.
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu.
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē.
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu)
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā.
- helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos.
- nizāmija Sūfistu brālība, kas prasīja stingri ievērot šariata likumus, reliģiskajos rituālos atkārtoja galvenās sūfisma tēzes, daudzas šīs brālības organizācijas savā praksē izmanto arī dažādus jogas veidus.
- šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem.
- zelta bulla svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
- šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis.
- šāspusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs.
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- šeņši Šenši - valdošā kārta Ķīnā, kas izveidojās viduslaikos un pastāvēja līdz 1949. g.
- svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
- blāvais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pallidus")
- dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe.
- laku un krāsu materiāli šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā.
- metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē.
- passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās.
- švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
- ielejains Tāds (apvidus), kur daudz pauguru un ieleju.
- gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
- bezceļa Tāds (apvidus), kur nav ceļa; tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
- bezmeža Tāds (apvidus), kur nav meža.
- ģeopatogēns tāds (apvidus), kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- vēdarains Tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums.
- vēdaraiņš Tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums.
- vēderaiņš Tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums.
- diatermans Tāds apvidus, kam siltuma stari iet cauri bez (lielas) absorbcijas.
- kalnaine Tāds apvidus, kur ir kalni, pauguri.
- dobrs Tāds, kam ir caurs, tukšs vidus.
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- lielvēderains Tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku).
- dobs Tāds, kam ir tukšs vidus; tukšs (par vidu).
- izdobt Tāds, kam ir tukšs, caurs vidus; tukšs, caurs (par vidu); dobs.
- nedziļš Tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra); arī netāls.
- dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
- izdobēt Tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku).
- vēderišks Tāds, kam vidusdaļā ir izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetu).
- lielvēderains Tāds, kam vidusdaļā ir liels izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetiem).
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- atsaucīgs Tāds, kas ātri uztver iespaidus, ierosmes un iejūtīgi uz tiem reaģē.
- ekstratimpānisks Tāds, kas atrodas ārpus vidusauss.
- anterolaterāls Tāds, kas atrodas priekšpusē, tālāk no viduslīnijas.
- anteromediāns Tāds, kas atrodas priekšpusē, tuvāk viduslīnijai.
- distāls tāds, kas atrodas tālāk no ķermeņa vidusass
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā.
- mediālais Tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai vidusplaknei.
- meziāls Tāds, kas atrodas vidū; tāds, kas atrodas tuvāk zobu loka viduslīnijai.
- mezotropisks Tāds, kas atrodas vidusplaknē vai vērsts tās virzienā.
- subdorsāls Tāds, kas atrodas zem dorsālā apvidus.
- mezonazāls Tāds, kas attiecas uz deguna vidusdaļu.
- spinotektāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu.
- tektospināls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu.
- vidusokeānisks Tāds, kas attiecas uz okeāna vidusdaļu.
- mezencefalohipofizeāls Tāds, kas attiecas uz vidussmadzenēm un hipofīzi.
- metencefalospināls Tāds, kas attiecas uz vidussmadzenēm un muguras smadzenēm.
- mediāns Tāds, kas iet pa viduslīniju.
- robains Tāds, kas ir izveidojies ar robiem, tāds, kas nav līdzens, gluds, vienlaidus.
- šķībs Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm; arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa dalām).
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- jūtīgs Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
- piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piesēt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību); tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- vērumlīnija Taisna līnija, kas iet caur stāvēšanas punktu un diviem raksturīgākajiem apvidus punktiem (orientieriem).
- plaši tālu uz visām pusēm no vidus; tā, lai aizņemtu lielu teritoriju
- dīkšā Tantriskā atklāsme, ko guru sniedz savam skolniekam; izšķir trīs tās pamatveidus - šāmbhavī, šakteja un mantri.
- tiepusieši Tās puses, tā apvidus ļaudis.
- senkatolisks Tas, kas attiecas uz posmu kristīgās baznīcas vēsturē no 2. gs. vidus līdz 3. gs. sākumam.
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- sferozīfas tauriņziežu dzimtas pākšaugi, aug Kazahijā, Vidusāzijā, Kaukāzā
- ņenci Tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā.
- selkupi Tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā.
- tamazigti Tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- masi Tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
- bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
- bateki Tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- basakati Tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
- songaji Tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- badi Tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, Komadugujobes un Gongolas vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas; bedi.
- palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
- bagirmi Tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- banari Tauta, dzīvo Vjetnamas vidusdaļas kalnos, \~120000 cilvēku (1970. g.), pieder pie kalnu khmeriem.
- bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
- mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- angļi Tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā.
- dari Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- marbi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- museji Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- muzgi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- sigili Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
- valstība telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- ģeodati Telpiskie dati - informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
- aivāns Terase ar kolonnu vai stabu balstītu plakanu pārsegumu Vidusāzijas dzīvojamās mājās, mošejās.
- Piedņepras zemiene terasēts līdzenums starp Piedņepras un Viduskrievijas augstieni, Ukrainā, platums — līdz 120 km, augstums — 50-160 m, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, reljefs — līdzens, pazeminās Dņepras virzienā; Dņepras zemiene
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
- simts Teritoriāli saimnieciska vienība kontinentālajā Rietumeiropā mūsu ēras sākumā un agrajos viduslaikos, kas sastāvēja no 100 vienas cilts vai radniecīgu cilšu savienības lielģimeņu mājām.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju.
- Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos.
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga.
- aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
- novads Teritorija, apvidus ar kopīgām iezīmēm, tostarp etnogrāfiskām un valodas.
- piejūra Teritorija, apvidus pie jūras; jūras piekraste.
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- apzīmējums Terminoloģijā - zīme, kas pārstāv un izteic jēdzienu (izšķir trīs šādu zīmju veidus: simboli, nosaukumi, termini).
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos.
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs.
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem
- pedelis Tiesas kalpotājs viduslaikos.
- piesēdētājs Tiesas loceklis, kas izvēlēts no iedzīvotāju vidus.
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības
- spogulis Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos.
- nodokļu tiesības tiesību normu kopums (finansu tiesību institūts), kas nosaka nodokļu veidus dotajā valstī, to ieņēmuma kārtību un regulē attiecības nodokļu saistību rašanās, izmaiņu un izbeigšanās jomā
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
- saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus).
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
- tīrumvidus Tīruma vidus.
- komentārtitri Titri, kas parādās filmas vidusdaļā un sniedz papildu informāciju.
- Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību
- oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē.
- torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem.
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs.
- disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- bursa Trūcīgo studentu kopmītne, ko uzturēja ar augstskolas un ziedojumu līdzekļiem (viduslaikos).
- Kanādas tsuga tsugu suga ("Tsuga canadensis"), kuru Latvijā audzē kopš 19. gs. vidus, introducētas >20 dekoratīvās formas
- tīrelis Tuksnesīgs vai mežonīgs apvidus.
- dobums tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā)
- bonito Tuncis Vidusjūrā un Klusajā okeānā, nozīmīga pārtikas zivs.
- Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m
- Tunisa Tunisijas galvaspilsēta (arābu: تونس, Tūnis), atrodas Tunisas lagūnas ezera krastā (kanāls, kas to savieno ar Vidusjūru, izrakts cauri pilsētai), 693000 iedzīvotāju.
- Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
- Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
- Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera
- Mazkrievija Ukrainas nosaukums no 17. gs. vidus līdz 1917. g.
- ula Ule - ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas.
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
- Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
- Mulūja Upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā.
- Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Hīla Upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla.
- Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
- Biobio Upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas.
- Skerna upe Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidu daļā, ietek Ringkēbingas fjordā
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
- Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Rupununi Upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē.
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
- Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
- Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī
- Tjoursau Upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā.
- Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
- Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
- Ati upe Kenijā (_Athi_), Vidusprovincē, Galanas kreisā krasta pieteka
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
- Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Kamčatka Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī.
- Iča Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalalas vidusdaļā, ietek Ohotskas jūrā.
- Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
- Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Aldana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
- Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
- Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
- Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Eņdzjana upe Ķīnā, Dzjansji provinces vidusdaļā, Gandzjanas labā krasta pieteka
- Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
- Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
- Āsī Upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta.
- Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas
- Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
- Greitūza upe Lielbritānijā (_Great Ouse_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Nīne upe Lielbritānijā (_Nene_), Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Velenda upe Lielbritānijā (_Welland_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Vitema Upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
- Radžana Upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces.
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
- Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
- Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
- Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
- Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
- Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
- Perhonjoki upe Somijā, Viduspohjanā un Pohjanā, ietek Botnijas līcī
- Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
- Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
- Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
- Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
- Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
- Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
- Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
- Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
- Seihana Upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā.
- Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kaškadarja Upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē.
- Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
- Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- Atabapo upe Venecuēlā un Kolumbijā (_Atabapo, Rio_), vidustecē un lejtecē šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
- Sirdarja Upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā.
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
- Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
- Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
- Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
- Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
- uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma.
- fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai
- problēmas apraksts uzdevuma risināšanas mērķa un metožu formulējums, kas sevī ietver uzdevuma nostādni, risināšanas metožu izklāstu, sākotnējo datu aprakstu, rezultātu attēlošanas veidus, kā arī prasības attiecībā pret uzdevuma risināšanai izmantojamajiem algoritmiem un programmām
- abriss Uzmērīšanas procesā pēc acumēra rasēta apvidus skice.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
- Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē).
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka.
- Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Dienvidkurzemes zemiene Vadakstes līdzenums, dabas apvidus Viduslatvijas zemienes galējos dienvidrietumos.
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
- siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu).
- lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
- tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
- Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte.
- palatīns Valdnieka galma, arī valsts ierēdnis viduslaikos.
- kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- Šanas biedrība Valmierā 1920. g. radusies neformāla biedrība, kas veicināja visus darbības veidus ar "-šana", pastāvēja līdz 1940. gadam.
- V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.).
- V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.).
- Viesturene Valmieras Viestura vidusskola.
- čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos.
- Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
- Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
- Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
- teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kas nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus un cilvēku radītiem objektiem ar precizitāti līdz 2 centimetriem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
- arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus.
- Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste
- subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums.
- Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
- Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
- Buhāras Haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., galvaspilsēta — Samarkanda
- haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos.
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
- kausējamais katls (angļu "melting pot") valsts, apvidus vai situācija, kur intensīvi notiek tautu un rasu sajaukšanās
- Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
- puls Vara monēta Vidusāzijas valstīs 18.-20. gs.
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte.
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
- Parsivals varonis viduslaiku teikās, plaši aprakstīts un apdziedāts
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
- vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam).
- vidvasara Vasaras vidus.
- Vecā Slampe Vecslampe, Slampes vidusposma vecupe.
- posadņiks Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas feodālajā republikā 12.-15. gs. un Pleskavas feodālajā republikā 14.-16. gs., ko parasti ievēlēja uz 1-2 g. no ievērojamāko bajāru vidus.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- vēdargals Vēdera vidusdaļa.
- vēdergals Vēdera vidusdaļa.
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
- Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa
- dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs").
- bastarda feodālisms vēlajos viduslaikos ieviesies feodālisma paveids, kur dienestu atalgoja nevis ar zemi, bet gan naudā
- hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi.
- sarainā vēlpiene vēlpieņu suga ("Leontodon hispidus")
- bagatins Venēcijas sīknauda viduslaiku beigās.
- limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi.
- Rimzātupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- VMV Ventspils Mūzikas vidusskola.
- sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija
- medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi.
- bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi.
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
- Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
- Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
- Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
- Aukštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces.
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī.
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā.
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai.
- Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava).
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā.
- Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru.
- Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas.
- medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku).
- Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
- profila negludumu vidējais solis vidējais attālums starp profila krustpunktiem ar viduslīniju bāzes garuma robežās
- taira vidēji liels sermuļu dzimtas plēsējs (_Eira barbara_), kas ir vienīgā suga tairu ģintī (_Eira_), dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, sastopama arī Trinidādas salā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem
- videklis Vidējs, vidusmēra.
- viduškijs Vidējs, vidusšķirai piederīgs.
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana
- jozminis Viduklis, jostas apvidus.
- vidūklis Viduklis, vidus.
- viducis Vidus (1).
- viducis Vidus (2).
- viducis Vidus (3).
- viducis Vidus (4).
- Videzers Vidus ezers Jumurdas pagastā.
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru.
- kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta.
- ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties.
- poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
- silfides Vidus laiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
- censors Vidus laiku skolās vecākais skolēns, kuram bija jāuzrauga jaunāko skolēnu uzvešanās.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- starpmūris Vidus mūris.
- vidssprauga Vidus sprauga.
- meso- Vidus-, starp-.
- v- Vidus-.
- V- Vidus-.
- vid Vidus, vidējais.
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
- v. Vidus.
- videne Vidus.
- vidums Vidus.
- Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns).
- cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus").
- Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža).
- rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
- vidusamerikānis Vidusamerikas iedzīvotājs.
- Psarocolius montezuma Vidusamerikas pieresvālodze.
- vidusaugšv. Vidusaugšvācu valoda.
- aerootīts Vidusauss iekaisums barotraumas rezultātā.
- mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā.
- timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs.
- vidauss Vidusauss.
- čairikers Vidusāzijā - algādzis, pusgraudnieks.
- arba Vidusāzijā - augsti divriči.
- luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- lagohilīns Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūma lagohila virszemes daļās atrodama ēteriska eļļa.
- lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci.
- čačvans Vidusāzijas sievietēm - tīkliņš no zirgu astriem, ar kuru aizsedza seju; čačvanu valkāja kopā ar parandžu.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam.
- dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu.
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
- uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība.
- via media vidusceļš, kompromiss
- serde Vidusdaļa (piemēram, orgānam).
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- serde Vidusdaļa, parasti cilindrveida (piemēram, priekšmetam).
- vidiena Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- vidi Vidusdaļas.
- Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta
- Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- Burtnieku svīta vidusdevona Živetas stāva stratigrafiskā vienība Latvijā, biezums — 23-89 m, Latvijas ziemeļu daļā un pie Daugavpils veido pamatiežu virsu
- pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē.
- Dūnāntūla Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
- Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
- Ungārijas zemiene Vidusdonavas zemiene.
- Ziemeļvācijas zemiene Viduseiropas līdzenuma daļa Vācijas ziemeļos, garums rietumu-austrumu virzienā — \~600 km, platums — 200-300 km, augstums — līdz 200 m
- Lielais Mārku ezers Vidusezers Garkalnes pagastā.
- Dreimaņu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā.
- Dreimaņu-Liepu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā.
- Vidus ezers Vidusezers, ezers Garkalnes pagastā.
- Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm.
- vidushol. Vidusholandiešu.
- prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. - 10. gs. m. ē.).
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts
- mediterrāns Vidusjūras apgabalam piederīgs vai raksturīgs.
- alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas.
- Levantes jūra Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
- Testudo graeca Vidusjūras bruņurupucis.
- Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio").
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
- Sylvia melanocephala Vidusjūras ķauķis.
- Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
- Ligūrijas jūra Vidusjūras malas jūra starp Korsikas salu un Itāliju un Franciju.
- Muraena helena Vidusjūras murēna.
- Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
- Medspa Vidusjūras vides aizsardzības stratēģija un rīcības plāns.
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
- medievāls Viduslaikiem īpatnējs, uz viduslaikiem attiecīgs.
- kotērija Viduslaikos - algotņu vienība.
- saracēņi Viduslaikos - arābi, arī muhamedāņi.
- podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
- investitūra Viduslaikos - bīskapu iecelšana amatā, nododot viņiem baznīcas zemi līdz ar tās iedzīvotājiem un baznīcas varu pār tiem.
- karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps.
- kara kalps viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; karakalps
- skriptorijs Viduslaikos - darbnīca (telpa) manuskriptu pārrakstīšanai (parasti klosteros).
- kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu.
- alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
- vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- abanācija Viduslaikos - izraidīšana no valsts uz vienu gadu.
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
- almanahs Viduslaikos - kalendārs ar dažādiem, gk. astronomiskiem, meteoroloģiskiem u. c. datiem.
- kripta Viduslaikos - kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas).
- ministeriāli Viduslaikos - karaļa vai lielo feodāļu kalpi; vēlāk tie saplūda ar bruņniecību.
- gazī viduslaikos - karotāji, kas piedalījās musulmaņu karagājienos pret "neticīgajiem"
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē.
- bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais.
- brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim.
- romiešu tiesību recepcija viduslaikos - romiešu tiesību pārņemšana Rietumeiropas valstīs
- kūrija Viduslaikos - senjora padome un tiesa, kuru locekļi bija senjora vasaļi.
- hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā; šāds vēstures apcerējums.
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds.
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
- bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
- būvložas Viduslaikos dzirkaļu u. c. būvamatnieku savienības.
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
- inkulpāts viduslaikos inkvīzīcijas procesā - persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem
- Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
- dzimtbūšana viduslaikos izveidojusies zemnieku atkarības forma no muižnieka vai zemes kunga
- dekretalisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām.
- dekretisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām.
- komenda Viduslaikos kāda baznīcas amata ienākumu saņemšana, neizpildot attiecīgos amata pienākumus.
- skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- karaļa bans viduslaikos karaļa tiesība izdot pavēles un aizliegumus ar smaga naudas soda sankciju; arī šis sods
- baznīcas miers viduslaikos karaļa zvērestā noteikta aizstāvība attiecība uz baznīcēniem un dievkalpojuma svētumu
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- meisteris Viduslaikos katrs augstāks priekšnieks.
- podesta Viduslaikos konsuls Itālijas republikās.
- purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
- plenāriji Viduslaikos lietotas grāmatas, kas apvienoja vienā sējumā kādas vienas nozares tekstus.
- computus Viduslaikos mācību priekšmets, kur aritmētikas un astronomijas elementi bija savienoti ar baznīcas svētku aprēķiniem.
- dūres tiesības viduslaikos parasts paņēmiens izšķirt strīdus ar ieroču spēku
- menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
- prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
- asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi.
- sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo.
- čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem.
- fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs.
- peregrīni Viduslaikos svētceļnieki jeb piligrimi un krustneši.
- domina Viduslaikos šādi tika dēvēta kundze, ko no pienācīga attālumapielūdza mīlas dziedoņi un kuras labvēlībabija sūri grūti jāiegūst.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- lēņa tiesa viduslaikos tiesa, kas izsprieda lēņtiesiskus strīdus starp lēņa kungu un viņa vasaļiem vai starp pašiem vasaļiem
- šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu.
- kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
- gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
- gravamina Viduslaikos Vācijā un Livonijā sūdzības, ko kārtas iesniedza valdniekam.
- nobili Viduslaikos vispārim muižnieki.
- marabuts viduslaikos Ziemeļāfrikā - musulmaņu mūks karotājs
- concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu.
- saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē.
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
- jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs.
- laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim.
- bruņinieku dziesmas viduslaiku balādes, kas ataino tā laika bruņinieku dzīvi
- diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē.
- obituāriji Viduslaiku baznīcās un klosteros grāmatas, kurās ierakstīja visus mirušos, lai tos dievkalpošanā pieminētu.
- pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu.
- Dīrendāls viduslaiku bruņinieka Rolanda zobens
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
- vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
- menestereļi Viduslaiku ceļojoši dzejnieki un dziesminieki (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā); trubadūri; menestereli.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- feniņš Viduslaiku denārija nosaukums dažādās valstīs.
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
- menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā.
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
- patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara.
- feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
- okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- sholasts viduslaiku filozofs, teologs
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
- balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā).
- goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri.
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā.
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- baznīcas toņkārtas viduslaiku gammas (doriešu, frīģiešu, līdiešu un miksolīdiešu toņkārtas), kurās attīstījās liturģiskās melodijas
- lapidāriji Viduslaiku grāmatas ar akmeņu, sevišķi ar dārgakmeņu aprakstiem.
- koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā
- leģisti Viduslaiku juristi, kas laicīgās romiešu tiesības pretstatīja kanoniskajām (baznīcas) tiesībām un feodālajām parašām; atbalstīja arvien pieaugošo karaļa varu tās cīņā ar feodāļu jurisdikciju.
- glosators Viduslaiku jurists, kas izskaidroja seno romiešu civiltiesības.
- feudists Viduslaiku jurists, kas pētīja lēņa tiesības.
- pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs.
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas.
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
- Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks.
- dekretālijas viduslaiku likumu u. c. tiesību aktu krājumi
- ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa.
- bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem.
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
- serafs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem.
- zēravs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem.
- hasīdi Viduslaiku mistiķi, kuriem bija nozīmīga loma jūdaisma attīstībā Vācijā.
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
- skriptors Viduslaiku mūks, kurš, izgatavojot grāmatas ar tinti rakstīja visu galveno tekstu.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs.
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
- redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem.
- cvingers Viduslaiku pilī - josla starp ārējo un iekšējo mūri.
- donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- Banreti pils viduslaiku pils Īrijas rietumos, Klēras grāfistē, uzcelta 1425. g., sagruvusi 19. gs. beigās, restaurēta 20. gadsimta piecdesmitajos gados un mūsdienās ir tūrisma objekts
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.).
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus.
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena
- befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis.
- rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls
- petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu.
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem.
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
- trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika.
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
- cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu).
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- lībiešu un igauņu zemnieku tiesības viduslaiku tiesību avots, kas saglabājies vairākos norakstos (vecākais ir 1546. g. noraksts), bija spēkā līdz 16. gs. vidum
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna.
- buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai).
- hūfa Viduslaiku Vācijā - zemnieka saimniecības nosaukums.
- landsassen Viduslaiku Vācijā brīvzemnieka un gobzemju nosaukums.
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- špruhs Viduslaiku vācu dzejas žanrs ar didaktisku, moralizējošu saturu, raksturīgas divrindes ar blakusatskaņām un četruzsvaru toniskām vārsmām.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte.
- koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem.
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē
- kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu.
- olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā
- cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks.
- viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem.
- Latvijas-Lietuvas sineklīze Viduslatvijas monoklināle.
- Lietuvas-Latvijas monoklināle Viduslatvijas monoklināle.
- viduslejasv. Viduslejasvācu.
- vidusmēra Svensons vidusmēra zviedra personificējums
- puslīdzīgs vidusmēra; patiesībā prasītajam nav līdzīgs
- Mittelhof Vidusmuiža.
- Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- Kukruzes horizonts vidusordovika statigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 7-30 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- Idaveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā
- Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu
- Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē
- Keilas horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums 10-36 m, nodalīts nosacīti
- Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa
- meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem.
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
- Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
- Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets
- vidējs Vidusposms (par laikposmu).
- vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā).
- vidustece Vidusposms (upei).
- metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
- fokuss Viduspunkts, centrs, arī degpunkts.
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
- Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
- videne Vidusskola.
- vidskola Vidusskola.
- vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis.
- abitūrija Vidusskolas beigšana.
- tercija Vidusskolas trešā klase.
- vidskolnieks Vidusskolnieks.
- mezencefalīts Vidussmadzeņu iekaisums; simptomi: miegainība, trīce, acu muskuļu vājums.
- pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
- babits Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt").
- buržuā Vidusšķiras pārstāvis; kapitālists.
- Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā.
- Cēlējupe Vidusupe - paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Dubeņupe Vidusupe Talsu novadā.
- Mauriņupe Vidusupe Talsu novadā.
- Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā.
- Jakša Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Jakšupīte Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
- Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
- Līčupe Vidusupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- mezenterons Viduszarna, embrija entodermas caurulītes daļa, kas saistīta ar dzeltenuma eju; no tās attīstās lielākā daļa zarnu.
- tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
- araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
- marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
- sikuli Viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem.
- homologie punkti vieni un tie paši apvidus punkti, kas ir attēlojušies dažādās aeroainās
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli; dem. --> tilts.
- vienlaidā Vienlaidus (1).
- paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
- ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē.
- agulom Vienlaidus, vienā paņēmienā.
- vienmuka Vienlaidus.
- vienmukām Vienlaidus.
- vienmuku Vienlaidus.
- vienplaudu Vienlaidus.
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats.
- laktiņa Viens no dzirdes kauliņiem vidusausī.
- Alūksnes jaunā pils viens no ievērojamākajiem 19. gs. vidus neogotikas stila piemininekļiem Latvijā, celta 1861.-1863. g., viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā - parks izveidots 18. gs. 2. p. kā angļu ainavas parks ar romantiskiem paviljoniem
- salikta trijdaļforma viens no pazīstamākajiem un iemīļotākajiem neliela skaņdarba būves modeļiem, kur malējās trijdaļības ietver kontrastējošu vidusdaļu
- Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus)
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
- ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
- kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
- āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
- bretoņu cikls viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem
- Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostasvieta.
- josta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus.
- stūris Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
- mūsupuse Vieta, apvidus, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs.
- stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzņemšanu, uzmērīšanu.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus").
- Ain Tīmūšenta vilāja Alžīrijas ziemeļrietumu daļā (_Aïn Témouchent_), Vidusjūras piekratē
- Bādža vilāja Tunisijā (_Bājah_), valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Binzertas, Menūbas, Zegvānas, Siljānas un Džundūbas vilāju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- vidusmuižnieki Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums viļņots morēnu līdzenums Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, augstums — līdz 127 m (Zilaiskalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
- reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns.
- Virbu upe Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Virba Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
- hastleri Vīrieši prostitūtas, kas praktizē minetu un citus seksa deviāciju veidus.
- abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
- inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
- mezofrions Virsdegunes viduspunkts.
- Korno Grande virsotne Itālijā, Apenīnu pussalas vidusdaļā, augstums - 2912 m
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
- Aoraki virsotne Jaunzēlandē, Dienvidsalas vidusdaļas rietumos, augstums - 3764 m
- Gašerbrums I virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Gašerbruma II, augstums - 8068 m
- Gašerbrums II virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz ziemeļrietumiem no Gašerbruma I, augstums — 8035 m
- Alņejs virsotne Krievijas Kamčatkas novadā (_Alnej, gora_), Vidusgrēdā, augstums - 2598 m
- averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
- jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi.
- viscaur Visās (parasti apvidus) vietās.
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
- skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums).
- Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- viduslaicīgums Vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases
- furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā.
- pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas.
- Volkenberga Volkenbergas viduslaiku pils - Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- zakjats Zakāts - reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam.
- hibrīdā zeltastere zeltasteru suga ("Solidaster hybridus")
- kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
- frigana Zema, reta dzeloņkrūmu un daudzgadīgo dzeloņzāļu saaudze Vidusjūras zemēs.
- amata tiesa zemākā tiesu instance amatnieku lietās Rīgā viduslaikos
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- pārjūra Zeme, apvidus, vieta jūras pretējā krastā; aizjūra.
- bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu.
- prekārijs zemes nomas veids agrajos viduslaikos Rietumeiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma
- līzholds Zemes nomas veids vēlajos viduslaikos Anglijā.
- almenda Zemes platības un ūdeņi, kas agrajos viduslaikos ģermāņu tautām bija kopienu locekļu koplietošanā.
- fācija Zemes virsmas dabas teritoriālās diferenciācijas sīkākā vienība jeb elementārais (topoloģiskais) apvidus ģeogrāfiskais komplekss.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- Bensekas rags zemesrags Āfrikas ziemeļu piekrastē, Vidusjūras krastā, Tunisijā
- Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī
- Stretipoints zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļu gala vidusdaļā
- Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē
- Akindži rags zemesrags Turcijā, Hatajas ilā, Vidusjūras ziemeļaustrumu daļā
- Akamasa rags zemesrags Vidusjūrā (_Akámas_, _Akrotirion_), Kipras salas rietumos
- Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā
- Alem er Rūms zemesrgs Ēģiptē (_‘Alam ar Rūm, Ra’s_), Matrūhas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- rekognoscija Zemeszinātnēs - apvidus iepazīšana pirms pētījumu uzsākšanas.
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru.
- gariga Zemi (līdz 50 cm), reti mūžzaļi krūmi, puskrūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug sausās, akmeņainās Vidusjūras kalnu nogāzēs.
- Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats
- Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
- Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
- Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene.
- Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
- aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- Luāras zemiene zems līdzenums Francijas rietumos, Luāras vidusteces un lejteces apvidū, augstums — \~100 m vjl., daudz ezeru, plaši mežu masīvi
- Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m
- skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
- jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
- vidusziema Ziemas vidus (no 17. janvāra līdz2. februārim).
- vidziema Ziemas vidus.
- ziemvidus Ziemas vidus.
- dziļa ziema Ziemas vidusposms.
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
- Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu
- madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi.
- maestrālis Ziemeļvakaru vējš Vidusjūrā.
- baltzvaigznes zilkrūtītis zilkrūtītis ar baltu vecumā pazūdošu zvaigzni, sastopams Viduseiropā
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts.
- brevis Zīme viduslaiku notācijā, kuras ilgums līdzinās divām veselām notīm.
- palaiogrāfija Zinātne par senatnes un viduslaiku rakstu zīmēm vecu dokumentu un uzrakstu atšifrēšanai.
- formālo valodu teorija zinātnes nozare, kas pēta formālo valodu īpašības, to struktūru un attēlošanas veidus
- sideroloģija Zinātnes nozare, kas pētī dzelzs īpašības un iegūšanas veidus.
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
- plātņu tektonika zinātniska hipotēze (jaunā globālā tektonika), saskaņā ar kuru Zemes garoza sastāv no 6-8 lielām plātnēm, kuras mantijas konvekcijas strāvu iespaidā pārvietojas horizontāla virzienā - okeāna vidusgrēdu rajonā, izplūstot bazaltu lavām, plātnes atbīdās, bet salu loku rajonā tās ienirst zem kontinenta
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā).
- baltvaigu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Chlidonias hybridus")
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā
- čūskzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas suga ("Nerophis ophidion"), garums - 25-30 cm, planktonofāga, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, arī Baltijas jūrā, bet Latvijas piekrastē reti.
- mezioversija Zoba noliece uz viduslīnijas pusi.
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena.
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
- vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt.
- Lapzeme Zviedrijas lielākais apgabals, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu valsts teritorijas, atrodas vistālāk uz ziemeļiem; \~110000 iedzīvotāju, no tiem \~9000 sāmu, apvidus gk. kalnains un mežains.
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas.
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas.
- skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas.
- gnations Žokļa viszemākais punkts viduslīnijā.
- Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē.
idus citās vārdnīcās:
MEV