Paplašinātā meklēšana
Meklējam ūz.
Atrasts vārdos (543):
- ūz:1
- ūz-:1
- ūza:1
- ūze:1
- ūzas:1
- ūzma:2
- ūzma:3
- ūzma:1
- ūzus:1
- dūze:1
- dūze:2
- fūze:1
- gūza:1
- kūza:1
- kūze:1
- ķūza:1
- ķūze:1
- lūza:1
- Lūza:1
- lūze:1
- lūzt:1
- mūza:1
- ūzacs:1
- ūzači:1
- ūziņa:1
- ūzuls:1
- ūzuss:1
- arūzs:1
- blūza:1
- blūze:1
- blūzs:1
- brūze:1
- būzis:1
- būzis:2
- būzis:3
- Būzis:1
- čūzis:1
- drūza:1
- drūze:1
- dūzas:1
- dūzis:1
- dūzīt:1
- dūzma:1
- dūzma:2
- dūzma:3
- dūzme:1
- dūzna:1
- dūzot:1
- fūzis:1
- fūzis:2
- fūzis:3
- fūzis:4
- gaūza:1
- gaūzt:1
- gnūzt:1
- gņūzt:1
- gūzma:1
- gūzna:1
- gūzna:2
- gūzna:3
- jūzot:1
- Kjūza:1
- Kjūzi:1
- knūza:1
- krūza:1
- krūza:2
- krūze:1
- krūze:2
- krūzs:1
- Kūzmi:1
- ķūzēt:1
- ķūzis:1
- lūzāt:1
- lūzāt:2
- lūzin:1
- lūzma:1
- lūzna:1
- mūzāt:1
- mūzēt:1
- ūzains:1
- ūzants:1
- ūziķis:2
- ūziķis:1
- ūzkale:1
- ūzkoda:1
- ūzkurs:1
- ūzmāls:1
- ūznīca:1
- ūzpase:1
- ūzvija:1
- aplūza:1
- aplūzt:1
- arbūze:1
- arbūzs:1
- atlūzt:1
- atlūzt:2
- Bakūze:1
- blūzēt:1
- blūzga:1
- blūzga:2
- blūzga:3
- Blūzmi:1
- brūzāt:1
- brūzēt:1
- brūzga:1
- brūzis:1
- Brūzis:1
- brūzma:1
- brūzms:1
- būzacs:1
- Būzāni:1
- būzīgs:1
- būzīte:1
- čūziņš:1
- difūzs:1
- drūzēt:1
- drūzma:1
- dūzene:1
- dūzene:2
- dūzene:3
- dūzene:4
- dūzīgs:1
- ēdūzis:1
- fūzels:1
- fūzija:1
- garūza:1
- glūzds:1
- glūzēt:1
- glūzis:1
- gorūza:1
- grūzis:1
- gūzīte:1
- gūzmām:1
- gūznēt:1
- Hūzuma:1
- ielūzt:1
- infūzs:1
- izlūzt:1
- Jūzupe:1
- kabūze:1
- kalūza:1
- karūza:1
- Karūza:1
- krūzāt:1
- Krūzes:1
- krūzēt:1
- krūzot:1
- kūzava:1
- Kūzele:1
- kūziks:1
- kūziņa:1
- kūzuls:1
- ķūlūza:1
- lūzene:1
- lūzens:1
- Lūzeņa:1
- lūzers:1
- lūzīgs:1
- lūziņš:1
- lūztin:1
- lūzumi:1
- lūzums:1
- medūza:1
- Medūza:1
- Midūza:1
- mūzene:1
- mūzika:1
- mūzlit:1
- nolūzt:1
- ūzainis:1
- ūzāties:1
- ūzaukla:1
- ūzbante:1
- ūzbants:1
- ūzkalas:1
- ūzmants:1
- ūzpiete:1
- ūzpīlis:1
- ūzugals:1
- ūzvārde:1
- afūzija:1
- aizlūzt:1
- akūzija:1
- alūzija:1
- ambūzis:1
- amūzija:1
- apalūza:1
- aplūzām:1
- aplūzāt:1
- aplūzāt:2
- atlūzas:1
- badūzis:1
- bādūzis:1
- bagūzis:1
- bakūzis:1
- Bākūzis:1
- bāmūzis:1
- bānūzis:1
- bēmūzis:1
- bēnūzis:1
- bigūzis:1
- blūzgas:1
- blūzgāt:1
- blūzgāt:2
- Blūzmas:1
- Blūzmes:1
- Blūzmis:1
- Blūzmys:1
- brūzgas:1
- brūzgāt:1
- Brūzile:1
- Brūzupe:1
- budūzis:1
- bukūzis:1
- Bukūzis:1
- būzains:1
- būzēlis:1
- Būzēlis:1
- būzinēt:1
- būzītis:1
- būzulis:1
- cerūzis:1
- cērūzis:1
- cucūzis:1
- čubūzis:1
- čukūzis:1
- drūzmām:1
- dūzelēt:1
- dūzenēt:1
- dūzenēt:2
- dūzenēt:3
- dūzenis:1
- dūzinēt:1
- dzegūze:1
- efūzāts:1
- efūzija:1
- ēstūzis:1
- forūzis:1
- fūzelis:1
- glūzdēt:1
- glūznēt:1
- grūzdēt:1
- grūzīņi:1
- Grūzīši:1
- grūzmām:1
- grūznis:1
- grūznis:2
- Grūznis:1
- ģērūzis:1
- hunhūzi:1
- iegņūzt:1
- ilūzija:1
- inklūzi:1
- inķūzis:1
- intūzis:1
- izmūzēt:1
- jūzeris:1
- kabūzis:1
- kābūzis:1
- kafūzis:1
- klūziņa:1
- konfūzs:1
- konfūzs:2
- kortūza:1
- krūzans:1
- krūzāts:1
- krūzele:1
- krūzene:1
- krūzens:1
- krūziņa:1
- krūzīte:1
- krūzots:1
- kukūzis:1
- kutūzis:1
- ķīķūzis:1
- ķūlūzis:1
- ķutūzis:1
- lakūzis:1
- linūzis:1
- Lubūzis:1
- lūzeris:1
- lūziens:1
- lūzieši:1
- lūzinēt:1
- lūznājs:1
- Lūznava:1
- ļēļūzis:1
- maģūzis:1
- merlūza:1
- Miegūze:1
- mītūzis:1
- mūzikls:1
- mūziķis:1
- noblūzt:1
- ūzainīte:1
- ūzenieki:1
- ūziķītis:1
- ūzpurnis:1
- abstrūzs:1
- amūzisks:1
- anakrūza:1
- apkrūzot:1
- appūznīt:1
- arkebūza:1
- arkebūze:1
- atlūznis:1
- bānūzēni:1
- blagūzis:1
- blugūzis:1
- blūzmens:1
- brukūzis:1
- brūzgans:1
- brūzgāns:1
- Brūzilas:1
- čakaūzis:1
- čustūzis:1
- delūzija:1
- difūzija:1
- drūzains:1
- dūzēties:1
- dūzēties:2
- Dzagūzes:1
- gandūzis:1
- gerūzija:1
- gļēmūzis:1
- grabūzis:1
- Greitūza:1
- grifūzis:1
- Grotūzis:1
- grūzains:1
- grūziene:1
- grūzieši:1
- iedrūzēt:1
- ielūzums:1
- indūzijs:1
- infūzija:1
- izarūzāt:1
- Jūzupīte:1
- kaktūzis:1
- karbūzis:1
- kolūzija:1
- kontūzis:1
- krūzains:1
- krūzulēt:1
- krūzulis:1
- kukurūza:1
- kukurūze:1
- kūrlūzis:1
- kūzerīte:1
- kūznieks:1
- kūzuleņš:1
- ķembūzis:1
- ķerbūzis:1
- ķuktūzis:1
- ķuptūzis:1
- ķūrlūzis:1
- ķūznieks:1
- laktūzis:1
- lustūzis:1
- maģnūzis:1
- mangūzis:1
- Mellūzis:1
- mintūzis:1
- mjūzikls:1
- mūzēties:1
- mūzicene:1
- mūziķene:1
- naktūzis:1
- nelgūzis:1
- nobrūzēt:1
- nokrūzāt:1
- ūzaukliņa:1
- ūzderības:1
- Abūzenīma:1
- aizlūzājs:1
- aizlūzums:1
- anakūzija:1
- apdūzenēt:1
- autobūzis:1
- bānūzieši:1
- blūzapuža:1
- blūzmenis:1
- brankūzis:1
- Brengūzis:1
- brenkūzis:1
- Brenkūzis:1
- brūzāties:1
- brūzēties:1
- brūzgalas:1
- brūzgalēt:1
- bugūzītis:1
- būzelains:1
- būzulains:1
- cerūzains:1
- cerūzaiņš:1
- detrūzija:1
- difūzeris:1
- dreipūzis:1
- fūzeļeļļa:1
- gambūzija:1
- glūzdināt:1
- grotūzēni:1
- grūzdināt:1
- grūzdināt:2
- gūzmāties:1
- gūzmēties:1
- gūzmoties:1
- Hūzestāna:1
- illūzisks:1
- inklūzija:1
- intrūzija:1
- kārtūzēni:1
- knūzāties:1
- konfūzija:1
- kontūzija:1
- krankūzis:1
- krumpūzis:1
- krūzenājs:1
- krūzmētra:1
- krūzoties:1
- krūzveida:1
- kūzinieks:1
- kūznāties:1
- kūznīties:1
- kūzulains:1
- lontrūzis:1
- lūzenieki:1
- Lūzenieki:1
- lūzēnieši:1
- lūzinieki:1
- lūzmeklis:1
- lūzumzona:1
- mūzikhols:1
- nodūzenēt:1
- noplūznēt:1
- ūzusfrukts:1
- ambliakūze:1
- Andalūzija:1
- baddzegūze:1
- blūzgāties:1
- blūzpakaļa:1
- brodūzieši:1
- brūzāšanās:1
- brūzgāties:1
- dizakūzija:1
- dreipūzīts:1
- drūzmēties:1
- dusmpūznis:1
- dūzināties:1
- dziļlūzumi:1
- ehoakūzija:1
- eksklūzija:1
- ekstrūzija:1
- etnomūzika:1
- folkmūzika:1
- glūzdēties:1
- glūznēties:1
- hausmūzika:1
- hipakūzija:1
- hipotenūza:1
- kartūzieši:1
- Kezelūzana:1
- kinomūzika:1
- konklūzija:1
- kreimkrūze:1
- krūzainīši:1
- krūzēnieši:1
- krūzgalvis:1
- krūzmātera:1
- krūzmātere:1
- krūzmētera:1
- krūzulains:1
- lūznavieši:1
- miegpūznis:1
- mūzikhalle:1
- mūzikholls:1
- apkrūzēties:1
- badadzegūze:1
- baletmūzika:1
- bariakūzija:1
- biooklūzija:1
- brūzulēties:1
- diskomūzika:1
- ekskūzācija:1
- ērģeļmūzika:1
- etnomūziķis:1
- hipoteinūza:1
- izknūzāties:1
- kamermūzika:1
- karstlūzens:1
- krūzmēteres:1
- krūzveidīgs:1
- lapeirūzija:1
- leptomedūza:1
- Leverkūzene:1
- maloklūzija:1
- miegapūznis:1
- mīzeņpūznis:1
- mūzik-halls:1
- nobrūzēties:1
- nokrūzāties:1
- nokūznīties:1
- andalūzietis:1
- apdūzinēties:1
- autoinfūzija:1
- Balatonfūzfā:1
- diskomedūzas:1
- distoklūzija:1
- ekskūzācijas:1
- gospeļmūzika:1
- hidromedūzas:1
- hiperakūzija:1
- iesagaūzties:1
- imūndifūzija:1
- izbūzelēties:1
- kamermūziķis:1
- kantrimūzika:1
- lapseņpūznis:1
- mezioklūzija:1
- nodūzenēties:1
- aizbrūzgāties:1
- aizdrūzmēties:1
- cirkumklūzija:1
- elektromūzika:1
- hemianakūzija:1
- hemoperfūzija:1
- hidrodifūzija:1
- infraoklūzija:1
- Kēllinghūzene:1
- klaviermūzika:1
- koncertmūzika:1
- krējumkrūzīte:1
- autoreinfūzija:1
- mensurālmūzika:1
- mikroperfūzija:1
- autotransfūzija:1
- hemotransfūzija:1
- hidroekstrūzija:1
- imūntransfūzija:1
- mikrotransfūzija:1
- instrumentālmūzika:1
- Broterode-Trūzetāle:1
- elektroimūndifūzija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2276):
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- aizgumt Aizlūzt.
- aizlauzums Aizlūzums.
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments.
- Depiņš alternatīvās mūzikas klubs.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
- šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze.
- transfuzors Aparāts asins transfūzijai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza.
- Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā.
- Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
- Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Astiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Dupāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Harčenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Ivuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Kivleņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Markova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Mostovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Pušbāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Regži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Rubčinska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Skradeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Stilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Turčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Ūzuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Višķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Vertukšne Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Zosna Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Bostāna apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā.
- Rafī apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā.
- Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē.
- Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
- Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
- Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā.
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
- spirituoso Apgaroti, dedzīgi (mūzikā).
- mugara Apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- aptrukt Aplūzt.
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
- manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis.
- ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- dalauzties Ar varu izkļūt caur drūzmu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
- citrullus Arbūzi.
- arbūze Arbūzs.
- arbuzis Arbūzs.
- arbuzs Arbūzs.
- kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni.
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
- eritrocītaferēze Asins ņemšana, sadalīšana, eritrocītu atdalīšana un atlikuma retransfūzija donoram.
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
- puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
- reinfūzija Atkārtota seruma infūzija.
- atlūznis Atlūza.
- luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot.
- atlaužas Atlūzas.
- atlaužņi Atlūzas.
- atskarba Atlūzis nags, atnadzis.
- atskarbe Atlūzis nags, atnadzis.
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- načo Ātrās uzkodas, kukurūzas skraukšķi (čipsi), kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
- Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
- spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu.
- spēlēt Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu.
- nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas.
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot.
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3).
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
- molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas.
- aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām.
- korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments.
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- industriālā mūzika avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
- Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
- Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka.
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- heterofonija Balss lūzums pubertātē.
- pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- drūze Bars, drūzma.
- gruzme Bars, drūzma.
- dukme Bars, pulks, pudurs, drūzma.
- džemot baudīt mūziku.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- BMS Bērnu mūzikas skola.
- impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
- bip-bops Bībops - džeza mūzikas stils.
- bops Bībops - džeza mūzikas stils.
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
- biežņa Biezoknis, drūzma.
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids.
- big-bit Bigbīts - popmūzika ar akcentētu ritmu; rokmūzika.
- be-pop Bīpops - džeza mūzikas stils un izpildījuma maniere.
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs.
- blūzmens Blūza izpildītājs; blūzmenis.
- bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
- kopka Blūze.
- blūzmenis Blūzmens - blūza izpildītājs.
- Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē.
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
- stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
- Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
- Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
- Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā.
- Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā.
- Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā.
- Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā.
- Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
- Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
- Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā.
- britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
- iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
- brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties.
- Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka.
- Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka.
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km.
- brouzs Brūzis.
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes.
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
- Buka ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- Bukānes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- Bukauzes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- Bukūža ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- barabans Bungas (tautas mūzikas instruments).
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
- burska Burza, drūzma ļaužu pūlī.
- bloze Burzma, drūzma, liela kaudze.
- burza Burzma, drūzma.
- muroveiņiks Burzma; skudrupūznis.
- spēlēt Būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Būža Būzēlis.
- Būzis Būzēlis.
- burzulis Būzis.
- zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
- krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
- štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
- melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- cimbalists Cimbolists - mūziķis, kas spēlē cimboli.
- cimbālists Cimbolists - mūziķis, kas spēlē cimboli.
- krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt.
- ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī.
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti.
- vargans Čīkstoša mūzika.
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs.
- zeatīns dabisks citokinīns, sastopams kukurūzā.
- daiks Daika, intrūzija.
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
- aizsprēgāt Daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt.
- dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- virtuālā realitāte datorā veidota mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju.
- gliomatoze Daudzas vai difūzas gliomas smadzenēs.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju.
- alts Dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
- punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību.
- kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila.
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
- desot Dejot (pie patīkamas mūzikas).
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā.
- šīberis Deju mūzika; fokstrots; šlāgeris.
- ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
- partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
- melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
- dreipūzīts Dem. --> dreipūzis.
- gūzīte Dem. --> gūza.
- krūžele Dem. --> krūze 1.
- krūziņa Dem. --> krūze 1.
- krūzīte Dem. --> krūze 1.
- kūziņa Dem. --> kūza.
- siltumnīciņa Dem. --> siltumnīca; treipūzis.
- ūželes Dem. --> ūzas.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
- pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika.
- nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- gaisa gaisma difūzais debess starojums, kas vērsts virzienā uz sensoru.
- jonizētais ūdeņraža mākonis difūzais emisijas miglājs, kurā ūdeņraža atomi atrodas jonizētā stāvoklī; mākoņa temperatūra ir apmēram 7000–9000 K.
- neitrālais ūdeņraža mākonis difūzais miglājs, kurā ūdeņraža atomi ir neitrāli.
- fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās.
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
- hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos.
- pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam.
- jēlsula difūzijas sula.
- intumescence Difūzs pietūkums, uztūkums.
- mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu.
- mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi.
- rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
- disko Diskomūzika.
- dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā.
- diafonija Disonanses apzīmējums antīkajā mūzikā.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
- rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- ķerza Drūzma, burza.
- burznis Drūzma, burzma, jūklis.
- burzulis Drūzma, burzma, jūklis.
- virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis.
- dūzma Drūzma, burzma.
- ņugla Drūzma, burzma.
- ņudziens Drūzma, juceklis.
- ņuga Drūzma, juceklis.
- mudžoņa Drūzma, jukas, mudžeklis.
- mudžums Drūzma, jukas, mudžeklis.
- mudžurs Drūzma, jukas, mudžeklis.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- druzma Drūzma, jūklis.
- grūžņa Drūzma, liels pulks.
- ēsma Drūzma, ļaužu pūlis.
- pizis Drūzma, mudžeklis, jukas.
- sajuka Drūzma, sajukums.
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
- blīdums Drūzma.
- brāžņa Drūzma.
- burzga Drūzma.
- drauzma Drūzma.
- drusma Drūzma.
- druzme Drūzma.
- druzmis Drūzma.
- dūsma Drūzma.
- grūsma Drūzma.
- jūkle Drūzma.
- ņauga Drūzma.
- santākslis Drūzma.
- spaidoņa Drūzma.
- spraids Drūzma.
- sprūda Drūzma.
- strenka Drūzma.
- trīksts Drūzma.
- aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām.
- uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties.
- drūsma Drūzmēšanās, drūzma.
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
- mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- burnīties Drūzmēties, spiesties.
- malties Drūzmēties; grūstīties.
- drūsmēties Drūzmēties.
- druzmēt Drūzmēties.
- druzmēties Drūzmēties.
- gūzmēties Drūzmēties.
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- ešķins Dūzis kāršu spēlē.
- tūzis Dūzis.
- tuzs Dūzis.
- zagiuze Dzegūze.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- zūra Dzērājs; zūza.
- buča Dzeršana no krūzes ar snīpi, liekot to mutē.
- cantus Dziedājums, mūzika.
- trīdēties Dziedāt deju mūzikas pavadījumā.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- jumper Džempers, pār galvu ģērbjama blūze.
- džammings Džemsesija - brīva improvizācija džezā un arī citu stilu mūzikā.
- džems Džemsesija - brīva improvizācija džezā un arī citu stilu mūzikā.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas.
- kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā.
- bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- džezists Džeza mūziķis.
- džezmenis Džeza mūziķis.
- fankijs Džezam tuvs popmūzikas stils.
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis.
- efūzāts Efūzijas produkts.
- Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
- katatāze Ekstensija dislokācijas labošanai lūzuma vai mežģījuma gadījumos.
- formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
- fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā.
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika.
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
- kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem.
- ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās.
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
- ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika.
- ērģeļnieks Ērģeļu spēlētājs, mūziķis.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika.
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers.
- Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m.
- Zilūža ezers ezers Bērzaines pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,3 m; Zilūzis.
- Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m.
- Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers.
- Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha.
- Brenkūzis Ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers.
- anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- asat Ezoterismā viss, kas ir nereāls un šķietams, ilūziju pasaule, nerealitātes pasaule.
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
- kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk.
- fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki.
- fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī.
- funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī.
- funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī.
- hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju.
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā).
- animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju.
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
- ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
- salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka.
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija; etniskā mūzika.
- pagānmetāls Folkmetāls - "metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi.
- juke-box Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu.
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- sprancis Francūzis.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- fūzels Fūzelis.
- fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām.
- āliķis Fūzeļeļļa.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- gaismene Gaismas mūzika.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
- mainstream galvenais virziens (uzskatu sistēmā, modē, mākslā, mūzikā u. tml.).
- Gambusia affinis gambūzija.
- gambusia Gambūzijas.
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
- mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos.
- termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā.
- glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.).
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
- berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
- glūgzdēt Glūzdēt.
- glūgzdināt Glūzdēt.
- glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas.
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
- bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
- mežrags gredzenveida metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļiem.
- Ūza Greitūza.
- autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās.
- Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas.
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
- Euterpe Grieķu mitoloģijā - dzejas un mūzikas mūza, iztēlota ar divis stabulēm.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Parnass grieķu mitoloģijā - kalns, kur dzīvojis Apollons un mūzas; tā piekājē atradās Delfu Apollona templis.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne.
- Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols.
- Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
- Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
- Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
- čuderēties Grūstīties, drūzmēties.
- umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas.
- gūzna Gūzma.
- ņuga Gūzma.
- gūzmāties Gūzmoties.
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments.
- longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai.
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
- represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt.
- jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma.
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma.
- harmonika Harmonijas mācība mūzikā.
- ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- ukulele Havajiešu mūzikas instruments, neliela ģitāra.
- kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām.
- campanularia Hidroidpolipu dzimta ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām.
- gonofori Hidroīdpolipu un sīfonoru kolonijās tie īpatņi, kas rada dzimuma produktus: medūzas, sporosaki.
- hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
- hidromedūzas Hidrozoju medūzas.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
- sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments.
- Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā.
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
- entre Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; pirmais ēdiens; priekšspēle (mūzikā).
- sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta).
- infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums.
- izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.).
- difuziometrs Ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai.
- dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- elektronlielgabals Ierīce, ar ko iegūzt elektronu kūli vakuumā; sastāv no katoda, anoda un stūrējošā elektroda.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs.
- karaoke Ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dunēt.
- aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt; ielūzt.
- ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā.
- oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu.
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
- disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi).
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
- makropsija Ilūzija, kad objekti izskatās lielāki, nekā ir patiesībā.
- iedoma Ilūzija, maldi.
- illūzisks Ilūzijai īpats; mānīgs.
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
- džemsesija Improvizēta džeza mūziķu uzstāšanās, brīva saspēle.
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu.
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem.
- Bolivuda Indijas kino un mūzikas industrija.
- gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti.
- industrial Industriālā mūzika - avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
- instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi.
- blūgrāss Instrumentālas kantrimūzikas paveids.
- kamersonāte Instrumentālās mūzikas žanra triosonātes paveids.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- ortometrs Instruments acābola relatīvās protrūzijas vai refrakcijas mērīšanai.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā.
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.
- brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
- braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas.
- saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- puskrekliņš Īsa blūze.
- Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes.
- bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
- bluzons Īsa vai pusgara blūze.
- puškreklis Īss krekls vai blūze.
- puškreklītis Īss krekls vai blūze.
- džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants.
- ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
- plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem.
- popss Izklaides mūzika.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana.
- popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne.
- difuzors Izkliedētājs, difūzeris.
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- šnibe Izliekums krūzes malā liešanas atvieglošanai; trijstūrains izgriezums.
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās.
- ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā.
- distrakcija Izstiepums; stiepšana un pretstiepšana kaulu lūzumu ārstēšanā.
- pēdējais piliens izšķirošais apstāklis, kas rada lūzumu, sabrukumu.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā).
- virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
- ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
- sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
- biva Japāņu mūzikas instruments, līdzīgs lautai, ar 4-6 stīgām.
- New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem.
- neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- sela Jūdu mūzikas zīme psalmu nodalījumu beigās; pauze.
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos.
- glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.).
- lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
- Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka.
- morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance.
- aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā).
- trimatele Kāds mūzikas instruments (varbūt trompete).
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
- kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
- kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu.
- melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
- šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
- kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- ariozo Kantilēns izpildījuma veids neatkarīgi no mūzikas žanra.
- kantri mūzika kantri, kantrimūzika.
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū.
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
- platais Kārava dūzis vai desmitnieks (zolītē).
- kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
- rūzorieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūzori" iedzīvotāji.
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
- hiperostoze Kaula difūza palielināšanās.
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
- kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
- hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma.
- hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma).
- osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā.
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs.
- dislokācija kaulu pārvietošanās pēc to lūzuma.
- būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
- pjesa Kaut kurš atsevišķs patstāvīgs mūzikas vai drāmas ražojums.
- krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
- Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne.
- adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās.
- animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino.
- multiplikācijas filma kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- stereoskopiskais kino kinofilmu uzņemšanas un demonstrēšanas paņēmiens, kas nodrošina ekrānā redzamā attēla telpiskuma ilūziju.
- Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu.
- blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
- sārods Klasisks Ziemeļindijas strinkšķināmais mūzikas instruments.
- manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- pianola Klavierēm pievienots (vai tajās iebūvēts) mehānisms, kas, nolasot perfolenti, atskaņo mūziku.
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks.
- tucārs klubu mūzika, nekvalitatīva mūzika.
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
- ņiukšēt Knakšķēt (zaram lūztot).
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
- galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam).
- seriālā mūzika komponēšanas paņēmiens, kurā sēriju tehnikas pamatprincips attiecināms arī uz citiem mūzikas valodas elementiem.
- šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku.
- kondžene Konservatorija (mūzikas augstskola).
- sors Kopiņa, kas sastāv no sporangijiem, kurus sedz seglapa (indūzijs).
- part-music Kora mūzika, kora dziesmas.
- partsongs Kora mūzika, kora dziesmas.
- Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš.
- kortusa Kortūza.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori).
- bikšu kostīms kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm
- arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza.
- bengot kratīt galvu pie smagās mūzikas.
- gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma.
- krūzulains Krūzains.
- standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka.
- kroze Krūze 1.
- kruhans Krūze 1.
- kruška Krūze 1.
- krūza Krūze 1.
- kruzele Krūze 1.
- krūzele Krūze 1.
- kružka Krūze 1.
- kreimkrūze Krūze ar krējumu.
- bezosas krūze krūze bez osas.
- kukšins Krūze, kanna.
- krodze Krūze.
- skroze Krūze.
- skrūze Krūze.
- kružka Krūzes saturs.
- krējumkrūzīte Krūzīte ar krējumu.
- stuģīte Krūzīte.
- krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa").
- krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata").
- Mentha spicata krūzmētra.
- cūkubezdes Krūzmētra.
- krūšmētra Krūzmētra.
- cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata").
- krūzains Krūzots.
- krūzveidīgs Krūzveida.
- metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā.
- kukuruza Kukurūza ("Zea mays").
- kukurūze Kukurūza ("Zea mays").
- kukurūži Kukurūza ("Zea mays").
- mais Kukurūza ("Zea mays").
- turku kvieši kukurūza.
- maiss Kukurūza.
- mondamīns Kukurūza.
- zea Kukurūza.
- maīseļļa Kukurūzas eļļa.
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize.
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- Citrullus edulis kultūras arbūzs.
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus.
- ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa.
- ķūrlūzis Ķūlūzis.
- ķūzis Ķūza.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas.
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
- musica civilis laicīgā mūzika.
- musica vulgaris laicīgā mūzika.
- kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.).
- aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā.
- brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
- pulcinis Lapseņu pūznis.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- LIMA Latvijas Izpildītāju mūziķu asociācija.
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- LaMPA Latvijas Mūzikas producentu apvienība.
- mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- izalauzties Laužoties cauri drūzmai, izkļūt.
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros).
- jergālis Lempis, snaudulis, miega pūznis.
- jērgalvis Lempis, snaudulis, miega pūznis.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
- apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
- līgmane Līdz malām piepildīta krūze.
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dūdot Liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- amoroso Liegi, sirsnīgi (mūzikā).
- zencele Lieka izkapts pēda, ko pieliek nolūzušās vietā.
- gņūzt Liekties stūraini (nevis apaļi), aizlūzt.
- ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos.
- ižbāns Liela alus vai piena krūze, parasti ar osu.
- brāze Liela cilvēku drūzma, burza; drūzmēšanās, saspiešanās.
- brūzāšanās Liela drūzmēšanās.
- žbans Liela krūze; ižbāns.
- verdēt Lielā pulkā, drūzmā kustēties kādā noteiktā virzienā.
- bigbends Liela sastāva džeza orķestris (13-20 mūziķu).
- ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti.
- roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
- akmeņi Lielas iežu atlūzas, pēc būvmateriālu rūpniecībā pieņemtās klasifikācijas vairāk nekā 70 mm diametrā.
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- ūzma Liels daudzums, pulks; gūzma; sainis.
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas.
- blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs.
- Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē.
- Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants.
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski.
- Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants.
- Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
- lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
- lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji.
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- guildhall Londonas rātūzis, celts 1411.-1431. g.
- Citrullus colocynthoides lopbarības arbūzs.
- Lubūža ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
- Lubužu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
- Lubūžu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
- narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst.
- lauzums Lūznis.
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
- sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km.
- grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka.
- fraktūra Lūzums, plīsums.
- lūsme Lūzums.
- spraislums Lūzums.
- burkste Ļaužu drūzma.
- allegrissimo Ļoti ātri, uz visātrāko (mūzikā).
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- mikroperfūzija Ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija.
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- mehanurģija Mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
- elementārteorija Mācību disciplīna par mūzikas pamatelementiem.
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
- lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
- lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
- lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus.
- māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija.
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- emerītis Māla krūze.
- apmāņa Maldi, ilūzija.
- Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
- pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki.
- lūzums materiāla sagrūšana slodzes rezultāta; palēninātas sagrūšanas lūzumus izraisa ilgstoša statiska slodze.
- ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem.
- palūzt Mazliet lūzt.
- paļerkšināt Mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
- flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
- ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma).
- sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā.
- vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas.
- aristons Mehānisks mūzikas instruments kastes veidā.
- orķestrions Mehānisks mūzikas instruments, kas pēc izskata bija līdzīgs ērģelēm.
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
- grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
- tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu.
- mutes harmonikas mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem.
- Melluzis Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā.
- Mellužu ezers Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā.
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
- dziedāšana Melodiska skanēšana (par mūzikas instrumentiem).
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- musica mensurabilis mensurālā mūzika.
- musica mensuralis mensurālā mūzika.
- musica mensurata mensurālā mūzika.
- minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti.
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- sudrabotais heks merlūza.
- glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons.
- basa tūba metāla pūšamais mūzikas instruments.
- metal Metāls - mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips.
- imūnelektroforēze Metode, kas apvieno proteīnu elektroforēzi ar divkāršo imūndifūziju.
- arūds Metriskā verifikācijas sistēma arābu un persiešu literatūrā; arūzs.
- metrometrs Metronoms, rīks zināmu starpbrīžu izmērīšanai; mūzikā takts mērs.
- krūšmētalas Mētru suga, krūzmētras.
- vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- gulenis Miega pūznis; gulētājs.
- septiņguļa Miega pūznis; viens no septiņiem gulētājiem.
- miega pūsnis miega pūznis.
- midzenēties Miegapūznis (attiecībā uz garīgo dzīvi).
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām.
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā.
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- drumnbase Modernās mūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra.
- drum'n'bass Modernās mūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra.
- triphops Modernās mūzikas žanrs; trip-hop.
- aleatorika Modernistisks virziens mūzikā; par noteicošo skaņdarba radīšanā un izpildīšanā izvirza nejaušu skaņu kombināciju principu.
- ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā.
- ņurdzeklis Mudžeklis, drūzma, burzma.
- ņurdzis Mudžeklis, drūzma, burzma.
- lūzma Mudžeklis, drūzma.
- jukle Mudžeklis, juceklis, maisījums, drūzma.
- likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
- murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
- minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika.
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku; šī virziena skaņdarbi.
- muzīvs Mūzām piederīgs.
- aonīdas Mūzas.
- kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils; kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
- antifona Muzicēšanas veids, kad vieniem mūzikas elementiem atbild citas balsis vai instrumenti.
- sekunde Mūzikā - otrais tonis no pamattoņa jeb atbilstošais intervāls.
- sekundēt Mūzikā - otro balsi spēlēt, instrumentāli pavadīt.
- musons Mūzika (parasti mūsdienīga).
- segue mūzikā aizrādījums lappuses beigās, ka skaņdarbs vēl nav galā, bet turpinās nākamā lappusē
- cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
- novemols Mūzikā deviņu nošu grupa.
- komplekcija Mūzikā iesākums vai papildinājums, kas der par saišķi starp daļām vai arī par iesākuma atkārtojumu.
- mordans Mūzikā īss trillers, kuru apzīmē nevis notīm, bet sevišķām zīmēm.
- quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars.
- fjoritūra Mūzikā meldijas izrotājums dziedāšanā.
- novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā.
- mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi".
- mi-bemols Mūzikā par pustoni pazemināta skaņa "mi".
- fingerzacs Mūzikā pirkstu lietošanas kārtība.
- obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato.
- aitakts Mūzikā un prosodijā skaņa vai zilbe pirms noslēgtas ritmiskas vienības (takts, pēdas).
- atonālā mūzika mūzika, kam nav tonālās skaņu organizācijas, abstrakcionisma analogs mūzikā.
- hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai.
- simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- deja mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- absolūtā mūzika mūzika, kas pauž vienīgi pati sevi, pretstatā programmatiskajai mūzikai, kas ir aprakstoša.
- instrumentālā mūzika mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
- instrumentālmūzika Mūzika, ko atskaņo ar mūzikas instrumentiem, atšķirībā no vokālās vai jauktās (vokāli instrumentālās) mūzikas.
- ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem
- elektroniskā mūzika mūzika, ko atskaņo instrumenti, kuros skaņu rada elektrisko svārstību ģeneratori.
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- antrakts Mūzika, ko izpilda starp diviem cēlieniem, nākošā cēliena ievads; starpspēle.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
- piston Mūzikā, ventilis pūšamos instrumentos.
- scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot.
- pronunziando Mūzikā: kā runājot.
- pregando Mūzikā: lūdzoši.
- melancolico Mūzikā: melanholiski.
- semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai.
- splendidamente Mūzikā: spoži.
- proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā.
- medzo Mūzikā: vidēji, mēreni.
- skaņu māksla mūzika.
- muzečka Mūzika.
- muzene Mūzika.
- mūzene Mūzika.
- muzička Mūzika.
- muzons Mūzika.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem; šāda žanra darbs, izrāde.
- etnomuzikoloģija Muzikālo sistēmu, kā arī mūzikas un sociālo parādību mijattiecību izpēte tradicionālajās sabiedrībās.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- grupa mūzikas ansamblis.
- sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- Pozis mūzikas festivāls _Positivus_.
- rulade Mūzikas figūra nošu rindas veidā, kas ņemta zināmā secībā.
- rondo sonāte mūzikas forma (skaņdarbs) ar rondo un sonātes iezīmēm.
- rondeau Mūzikas forma, kur galvenā tēma pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākreiz.
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
- politematisms Mūzikas formveides princips ar daudztēmu caurviju attīstību, kas rada viendaļīgu "ķēžu formu".
- homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada.
- Karnivāļi mūzikas grupa _Carnival Youth_.
- Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_.
- audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
- intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā).
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- transponējošie instrumenti mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna).
- stīgu (mūzikas) instrumenti mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas.
- virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels.
- panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
- gumžiņas Mūzikas instruments ermoņikas.
- trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
- ritminstruments Mūzikas instruments skaņdarba ritma izcelšanai.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
- koncertīno Mūzikas instruments, kas pēc izskata līdzīgs sešrindu harmonikām.
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts.
- pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
- spineta Mūzikas instruments, nelielu klavieru veidā no 16.-18. gadsmiteņa.
- testudo Mūzīkas instruments, taisīts no gliemeža.
- spēle Mūzikas instruments.
- štruments Mūzikas instruments.
- trumente Mūzikas instruments.
- saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface").
- aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
- membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
- glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu.
- gaisskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada gaisa plūsma.
- plēvskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada membrānas svārstības.
- stīgskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada nospriegotas stīgas.
- pašskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada pats instruments, tā ķermenis, korpuss vai daļa.
- skaņotāja Mūzikas instrumentu skaņošanas speciāliste.
- skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
- muzikoterapija Mūzikas izmantošana terapijā.
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
- amūzija Mūzikas izpratnes vai atskaņošanas spējas traucējums.
- faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis.
- sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas.
- mūzlit Mūzikas literatūra (mācību priekšmets).
- muzlits Mūzikas literatūra (mācību priekšmets).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
- atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
- kamermūziķis Mūzikas mākslinieks, kas darbojas līdz kādā kamermūzikas ansamblī.
- filharmonija Mūzikas mīļotāju sabiedrība.
- pirogravīra Mūzikas nošu pirogrāfisks iespiedums.
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies blūza un gospeļu elementi un kuru gk. izpilda nēģeru mūziķi.
- muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis).
- dejiskums mūzikas piemērotība dejošanai
- ametrisks nošraksts mūzikas pieraksts, kurā nav norādīti metriskie uzsvari (vai arī to vienkārši nav).
- strumentato Mūzikas rīks, instruments.
- libretto Mūzikas sacerējuma, operas, operetes un baleta teksts.
- zvani Mūzikas sitaminstrumentu kopa, ko veido 12-18 garas, hromatiski skaņotas metāla caurules, kas iekārtas rāmī.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- alterācija Mūzikas skaņas paaugstinājums vai pazeminājums par pustoni vai toni, tās pakāpes nosaukumam nemainoties.
- semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā.
- nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
- muzene Mūzikas skola.
- mūzene Mūzikas skola.
- muzicene Mūzikas skola.
- mūzicene Mūzikas skola.
- muziķene Mūzikas skola.
- mūziķene Mūzikas skola.
- metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
- metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā.
- aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu.
- trešiņš Mūzikas stils (angļu "trash metal").
- metāls Mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski.
- jambs Mūzikas teorijā divdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pirmās pēdas.
- kāpiens Mūzikas teorijā solis, atstatums no kādas skaņas līdz tās blakus pakāpei uz augšu vai uz leju.
- daktils Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas.
- amfibrahijs Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas vidējās daļas.
- crescendo Mūzikas termins - pakāpeniski pastiprinot skaņu.
- vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto".
- pianissimo Mūzikas termins: ļoti klusi.
- dolce Mūzikas termins: maigi, jauki, mīļi.
- anapests Mūzikas trīsdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz tās pēdējās daļas.
- zuks mūzikas un deju stils, kas radies 1980. gados Antiļu salās.
- muzikalitāte Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja.
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku.
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika.
- seriālisms Mūzikas virziens, kurā izmanto sērijas (4).
- minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem.
- mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- mūzikas vēsture mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
- folkroks Mūzikas žanrs, kas izveidojies no folkmūzikas un rokmūzikas.
- džezroks Mūzikas žanrs, kas radies džeza un rokmūzikas sintēzes rezultātā.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- mūzikhalle Mūzikhols.
- muzikhallis Mūzikhols.
- mūzik-halls Mūzikhols.
- mūzikholls Mūzikhols.
- mjūzikls Mūzikls.
- bleķis Mūziķi, kas spēlē metāla pūšaminstrumentus.
- iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts.
- atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskaņotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
- akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu; akordeona spēlētājs.
- altists Mūziķis, kas spēlē altu.
- arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
- soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
- bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
- bandūrists Mūziķis, kas spēlē bandūru; bandūras spēlētājs.
- basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu.
- bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
- bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas, – bungu spēlētājs.
- cimbolists Mūziķis, kas spēlē cimboli; cimboles spēlētājs.
- čellists Mūziķis, kas spēlē čellu.
- domrists Mūziķis, kas spēlē domru; domras spēlētājs.
- ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles.
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
- harmonists Mūziķis, kas spēlē harmonikas; harmoniku spēlētājs.
- klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
- klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu; klavesīna spēlētājs.
- pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
- koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
- kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
- kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
- lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
- mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
- marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs.
- mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- obojists Mūziķis, kas spēlē oboju.
- orķestrants Mūziķis, kas spēlē orķestrī.
- piferaro Mūziķis, kas spēlē pifero.
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu; pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
- radznieks Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu.
- ragāpūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu.
- saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
- perkusionists Mūziķis, kas spēlē sitaminstrumentus.
- stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
- traversflautists Mūziķis, kas spēlē šķērsflautu jeb traversflautu.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs.
- taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
- timpānists Mūziķis, kas spēlē timpānus.
- trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu; bazūnists.
- trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti.
- tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
- etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
- rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
- atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
- skaņumākslinieks Mūziķis.
- popgrupa Mūziķu grupa (ansamblis), kas izpilda popmūziku.
- sintipopgrupa Mūziķu grupa, kas spēlē gk. sintīpopu.
- musica Mūzu māksla.
- Vespertilio nathusii Natūza sikspārņa "Pipistrellus nathusii" nosaukuma sinonīms.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu).
- klams Nederīga lieta; lūznis.
- skobūzis neērta, tumša ēka; skabūzis.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā.
- autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa.
- roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
- čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem.
- čanka Neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai.
- boņģelis Neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- kombo neliels džeza ansamblis (3-8 mūziķi).
- mūzikas kastīte neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu.
- orfeons Neliels mūzikas instruments.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis.
- ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis).
- topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis).
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- burdons Nemainīga basa skaņa mūzikā, kas pastāvīgi skan līdzi dažiem instrumentiem, piem., dūdām.
- pleģerēt Nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu).
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms.
- neobarbarisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neofolklorisms.
- burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež.
- parosmija Nepareiza ožas sajūta; ožas ilūzijas.
- stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni.
- rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu.
- hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā.
- junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
- motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta.
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme.
- lepetnieks No auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei.
- laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- mčadi No kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- mēteļkleita No mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi.
- muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- terigēnie nogulumi nogulumi, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms.
- zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- notrukt Nolūzt.
- špika Nolūzusi rīkste.
- ambients Nomierinoša, atslābinoša atslodzes mūzika.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
- klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas.
- nobalsot Noskaņot (mūzikas instrumentu).
- nostrinkšināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu).
- nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- triosonāte Nozīmīgs instrumentālās mūzikas žanrs 17.-18. gs.; ansamblī parasti iekļāva 3 partijas: 2 soprāna un basu.
- ķūze Nūja, runga, vica; kūze.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- opermūzika Operu mūzika.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos.
- Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports.
- alta rags ovāls metāla pūšamais mūzikas instruments.
- arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
- Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
- Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
- Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
- Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
- Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
- krušaks Paliela krūzīte.
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā.
- Citrus grandis pampelmūze.
- sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
- punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils.
- pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju.
- punk Panku mūzika, pankroks.
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
- aizraut Par cilvēku drūzmu, kustību.
- noklust Par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
- dārdēt Par mūzikas instrumentiem.
- grandēt Par mūzikas instrumentiem.
- grandīt Par mūzikas instrumentiem.
- iedārdēties Par mūzikas instrumentiem.
- iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
- atskanēt Par mūziku, dziesmām.
- izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu.
- pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
- Zea mays parastā kukurūza.
- metālpūšams Parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- skatīties acīs patiesībai pareizi, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- apstruvēt Pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt.
- tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
- atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
- melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši.
- sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- worldmusic Pasaules mūzika, etniskā mūzika.
- papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2).
- sadrūzmējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties; arī drūzma, burzma.
- uzlūzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt.
- boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.).
- zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
- cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi.
- zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
- peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem).
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu.
- gurdži Persiešu-turku nosaukums grūziešiem, t. i. gruzīniem.
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- litodinamika Pētījumu virziens, kas noskaidro iežu atlūzu pārvietošanos un tajos norisošo iežu daļiņu pārveidošanos un diferenciāciju.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- piemozēt Piemānīt, piemuļķot; piemūzēt.
- pieduzt Piepildīties ar atlūzām, šķembām.
- aizdrūzmēties Piepildīties ar drūzmu.
- kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi.
- siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku.
- piezūzēties Piezūzāties.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- Blaņaka Pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā.
- Alvāna pilsēta Irānā (_Alvān_), Hūzestānas ostānā.
- Andīmeška pilsēta Irānā (_Andīmeshk_), Hūzestānas ostāna ziemeļrietumu daļā.
- Ahvāza Pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Dezfūla Pilsēta Irānā, Hūzestānas ostānā, Dezas krastos, 235800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Behbehāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Behbehān"), Hūzestānas ostanā, 378500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Masdžedsoleimāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Augusta Pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avola Pilsēta Itālijā ("Avola"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlentīni Pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florīdija Pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lentīni Pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melilli Pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noto Pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pakīno Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozolīni Pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solarīno Pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortīno Pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā.
- Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā.
- Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē.
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Arcos de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baena Pilsēta Spānijā ("Baena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa Pilsēta Spānijā ("Baza"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns.
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu; šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem.
- glīms Plaisa, lūzums.
- trums Plaisa, lūzums.
- cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
- Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām.
- plūsnis Plūznis.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- ričerkārs Polifonās mūzikas žanrs 16.-17. gs. ar brīvi improvizatorisku raksturu un uzbūvi.
- linearitāte Polifoniska skaņu secība (parasti 20. gadsimta mūzikā).
- lineārs Polifonisks (parasti 20. gadsimta mūzikā).
- motete Polifonisks vokāls skaņdarbs; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- lineārisms Polifonisku paņēmienu kopums (parasti 20. gadsimta mūzikā).
- piebalsu polifonija polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
- mazurka Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pop-mūzika Popmūzika.
- alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.).
- diskžokejs Popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā.
- popopera Popmūzikas stila opera.
- souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā.
- regejs Popmūzikas veids, kas izveidojies Jamaikā 20. gs. 60. gados, saplūstot ritmblūza, rokmūzikas un vietējās mūzikas elementiem.
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem.
- emo Popmūzikas žanrs, kas izveidojās ap 1985. gadu.
- bītls Popmūziķis.
- čarti Populārāko mūzikas ierakstu saraksti.
- popzvaigzne Populārās mūzikas izpildītājs.
- supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus.
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika.
- ritmendblūzs Populāras mūzikas stils, radies ASV 20. gs. 50.-60. gados, to spēlēja galvenokārt afroamerikāņu mūziķi; attīstījās no blūza, ievijot tajā džeza un rokenrola ritmus.
- praeambulum Preambula; mūzikā: ievads, priekšspēle.
- Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants.
- Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti.
- instruments priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
- porūzis Priekštelpa, priekšnams; forūzis.
- ģīna Primitīvs mūzikas instruments.
- lūziens Process, darbība --> lūzt.
- muzikants Profesionāls mūziķis.
- blenorāģija Profūza blenoreja.
- zeīns prolamīnu grupas rezerves proteīns kukurūzas _Zea mays_ sēklās.
- glutelīns Proteīns kviešu un kukurūzas graudos.
- Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā.
- smiltsieži Psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- drūzmēties Pulcēties drūzmā, burzmā.
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā.
- ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
- Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru.
- pūšana pūšamā mūzikas instrumenta spēlēšana
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments.
- pūšams Pūšamais mūzikas instruments.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba).
- piemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē.
- pundelis pūznis (lapseņu u. tml.).
- pūsnis Pūznis, tikai savienojumā ar "miega".
- pūzma pūznis.
- pūzms pūznis.
- pūlenis Pūznis.
- pūlis Pūznis.
- pūžņi Pūznis.
- RID Radiālā imūndifūzija (angļu "radial immunodiffusion").
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- briukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni lūztot.
- lulot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
- lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
- lulināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
- lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
- pļērgāt Radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu).
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- pļerkšēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas.
- Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.).
- allegro Raiti, jautri, ātrā tempā (mūzikā).
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
- pelopsija Redzes defekts, kas rada ilūziju, it kā priekšmeti būtu nenormāli tuvu.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- rap-metal Repmetāls, mūzikas stils, kurā savijusies repa un "metal" elementi, alternatīvā metāla paveids.
- reprīza Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā).
- reprīzs Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā).
- šantans Restorāns vai cita izpriecu vieta, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
- nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi.
- šovs Revijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām.
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
- Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants.
- Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski.
- glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji.
- Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
- Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants.
- Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants.
- Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski.
- Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants.
- Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski.
- ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji.
- Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants.
- Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants.
- lūznavieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" iedzīvotāji.
- mostovajieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Mostovaja" iedzīvotāji.
- pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
- Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums.
- rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji.
- regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji.
- Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants.
- rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
- skradelieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" iedzīvotāji.
- Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
- Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants.
- Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants.
- Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
- turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji.
- veczosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" iedzīvotāji.
- Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski.
- Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants.
- Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski.
- vertūkšņāni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertūkšņa" iedzīvotāji.
- višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
- Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants.
- zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji.
- Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants.
- Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants.
- aizlūzums Rezultāts --> aizlūzt (1).
- ielūzums Rezultāts --> ielūzt (1).
- aizlūzums Rezultāts, stāvoklis --> aizlūzt (2).
- rīdūzis Rīdūzes.
- RMIF Rīgas mūzikas instrumentu fabrika.
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- ritmblūzs Ritmendblūzs.
- ritmsunblūzs Ritmendblūzs.
- r'n'b Ritmendblūzs.
- r&b Ritms un blūzs (angļu "rhythm and blues"); ritmblūzs.
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas).
- robotmedūza Robots, kas ārēji izskatās kā medūza, pārvietojas līdzīgi tai un enerģiju iegūst no jūras ūdens.
- rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība.
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- roķīgs Rokenrolam, rokmūzikai raksturīgs.
- roks rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- roķis Rokenrols, rokmūzika.
- rokfestivāls Rokmūzikas ansambļu festivāls.
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs vai kaislīgs šās mūzikas entuziasts.
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- jaunais vilnis rokmūzikas stils (angļu val. "new wave").
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- d'n'b Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra.
- dnb Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra.
- grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums.
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- kamēnas Romiešu mitoloģijā - dievietes, zinātņu un mākslu aizbildnes; sengrieķu mitoloģijā - tām atbilst mūzas.
- Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā.
- Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
- Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants.
- Citrullus colocynthis rūgtais arbūzs.
- Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka.
- Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka.
- Rukuize Rukūze, Vilces pieteka.
- Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka.
- Rutūze Rukūze, Vilces pieteka.
- brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām.
- rūzis rūze
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- nojūgties Sabojāties, salūzt.
- noplīst Sabojāties; salūzt.
- mūziskie agoni sacensības mūzikā, dzejā, dejā.
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs.
- sadrauvēties Sadrūzmēties, berzties, berzēties (piemēram, par ledu upē).
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu.
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam.
- melo- Saistīts ar dziedāšanu, mūziku.
- muzikāls Saistīts ar mūziku, tai raksturīgs.
- pop- Saistīts ar popārtu, popkultūru, popmūziku.
- prekluzīvs Saistīts ar preklūziju.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- duzma Sajukums, drūzma, birga.
- ņazgus Sajukums, drūzma.
- iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību.
- ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
- likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
- konkusija Sakratīšana, satricinājums; grūdiens; kontūzija; slimīgs stāvoklis pēc satricinājuma.
- glikogeizija Saldenas garšas ilūzija (dažreiz tabesā).
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- saklēburēt salūzt un saliekties.
- sagņūzt salūzt, sabrukt; sakņupt, sakumpt.
- nobirt Salūzt, saplīst.
- salauzties salūzt.
- fleboklīze Sāļu vai barojoša šķīduma infūzija vēnā.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase, krūzīte.
- rūkt Samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- garāžroks Samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai.
- tuļčīties Sanākt, drūzmēties.
- psihoanalgēzija Sāpju atvieglošana psihiskas ietekmēšanas veidā ar pārliecināšanu, suģestiju, arī ar mūzikas palīdzību.
- Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- sadrūzma Sapulcēšanās, drūzmēšanās.
- sadrūzme Sapulcēšanās, drūzmēšanās.
- murza Sarežģījums, juceklis, drūzma.
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
- padekatrs Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- valsis Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- regtaims Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- satrinkšķināt saskaņot skanējumu (par mūzikas instrumentiem).
- MIDI saskarne _MIDI_ jeb mūzikas instrumentu ciparsaskarne.
- sastaknīties Saspiesties, sadrūzmēties.
- iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš.
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs.
- muslis Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu (galvenokārt kukurūzas) pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu.
- sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas.
- stringnendo Savelkot, noraujot, ātrumā pieņemoties (mūzikā).
- Rāznas kanālas savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- caurkomponēts Savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- lūzin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
- lūztin Savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji.
- skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki.
- scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze.
- artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā.
- odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā.
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- osteoklāzija Sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju.
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem; skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- folija Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- trepaks Sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā.
- odeions Senajā Grieķijā apaļa ēka mūzikai un sacīkstēm.
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus.
- hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū.
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām.
- harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Terpsihora Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, deju un kordziedāšanas aizgādne.
- Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne.
- kanoniķis Sengrieķu mūzikas teorētiķi.
- tonus Sengrieķu mūzikas teorijā skaņkārtas nosaukums.
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju).
- auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā.
- kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā.
- čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām.
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem.
- šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
- šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
- ganu rags (arī taure) sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga.
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments.
- šašmakoms Sešu makomu sistēma tadžiku un uzbeku mūzikā.
- meloplasts Sevišķs paņēmiens mūzikas mācīšanai (Galena izgudrots).
- oneirofrēnija Shizofrēnijas forma ar apziņas traucējumiem (ilūzijām, konfūzijām, dezorientāciju), amnēziju, stuporu un halucinācijām.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- spencele Sieviešu blūze (ar vai bez rokām); spenseris.
- līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu.
- spendzele Sieviešu blūze bez rokām.
- špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš.
- kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem.
- vulkāniskie pelni sīkas (diametrs - 0,05-0,5 mm) lavas, minerālu un iežu atlūzas, kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- ragtime Sinkopētā deju mūzika.
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators.
- ķūzēt Sist ar ķūzi.
- sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3).
- bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu.
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
- metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments.
- sitams Sitamais mūzikas instruments.
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti.
- pauka Sitams mūzikas instruments.
- samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
- samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
- sakaļi skaidas, zaru atlūzas.
- euritmija Skaisti iedalītas kustības, piem., dejā, mūzikā, runā utt.
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem.
- klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.).
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem).
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- štimmēt Skaņot mūzikas instrumentu.
- tīrskaņot Skaņot mūzikas instrumentu.
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot (mūzikas instrumentu); noskaņot (1).
- diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam).
- skaņumāksla Skaņu māksla; mūzika.
- mūziķis Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs.
- skrečošana Skaņuplates griešana ar roku, radot sitamajiem mūzikas instrumentiem līdzīgu skaņu.
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti.
- kvarteņa skārda krūzīte.
- teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u.tml.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- āka Skrošu bise, skrotene; arkebūza.
- skudrpūlis Skudru pūznis; skudrbānis.
- skudrpūznis Skudru pūznis; skudrbānis.
- pyulīņs skudru pūznis.
- pūlienis Skudru pūznis.
- skudrbānis Skudru pūznis.
- smelgt Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem).
- muzikomānija Slimīga nodošanās mūzikai.
- posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis".
- cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
- gruzons Smaga mūzika.
- hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika.
- heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms.
- vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu.
- psammīti Smilts ieži (vairāk nekā 50% ieža sastāv no atlūzām).
- kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds).
- šveplis Snaudoņa, miega pūznis.
- guliena Snaudulis, miega pūznis.
- migala Snaudulis, miega pūznis.
- soul Souls - popmūzikas stils.
- mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- kastīliešu valoda spāniešu valodas centrālais dialekts, kas iedalās veckastīliešu, jaunkastīliešu (tolediešu) un andalūziešu izloksnēs.
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
- vigorosamente Spēcīgi (mūzikā).
- sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt.
- dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
- aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
- saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
- kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
- nosaspēlēties Spēlējot mūzikas instrumentu, nogurt.
- pļirkstināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, nemākulīgi).
- zurzināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
- skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
- dūkt Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
- lulināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- lūlināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- lulot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- lūlot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- pūst Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
- birbināt Spēlēt kādu pūšamo (vai līdzīga skanējuma) mūzikas instrumentu.
- bumbināt Spēlēt uz kāda mūzikas instrumenta.
- skripkāt Spēlēt vijoli (dažkārt arī kādu citu mūzikas instrumentu).
- tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis.
- burzīties Spiesties (caur drūzmu).
- ņaugot Spiesties, drūzmēties.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
- Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
- sviļpuks stabule, galvenokārt zēnu un pieguļnieku mūzikas instruments.
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
- mūzikas instrumentu ciparsaskarne standartprotokols, kas nosaka muzikālās informācijas apmaiņu starp mūzikas instrumentiem un datoru.
- ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu.
- Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm.
- Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos.
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- strascicando Stiepjoši, velkot (mūzikā).
- strascinando Stiepjoši, velkot (mūzikā).
- stīginstruments Stīgu (mūzikas) instruments.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas.
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
- karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna).
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments.
- stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments.
- stringals Strinkšķināms mūzikas instruments.
- dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs.
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām.
- dabiskā ventilācija svaiga gaisa ieplūšana pa logiem, durvīm, žalūzijām.
- Cecīlija Svētā Cecīlija - mūzikas un mūziķu patronese, dzīvojusi 3. gadsimtā, 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē viņas dzimšanas dienu.
- sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas.
- simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris.
- šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- dārds Šāds mūzikas instrumentu skanējums.
- advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos.
- hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija.
- iluzorisks šķietams, maldīgs, saistīts ar ilūzijām; iluzors
- šlāgermūzika Šlāgeru mūzika.
- šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt.
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
- Špaga ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā.
- Špagas ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā.
- Spogu ezers Špoģu ezers Lūznavas pagastā.
- koksnes blīvuma fluktuācija šūnu kārta gadskārtas ietvaros, kura atšķiras no blakus kārtām pēc formas, izmēriem, šūnu sieniņu formas un biezuma; no pseidogadskārtas viegli atšķirt pēc gadskārtas difūzās robežas.
- Alpu rags šveiciešu tautas pūšamais mūzikas instruments, 1,5-2 m garš rags ar paplašinājumu lejasdaļā, ko pūšot atstutē pret zemi.
- vējlauzts Tāds (koks), kas ir lūzis vētrā, spēcīgā vējā.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- vokāli instrumentāls (skaņdarbs) tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vieta ir atsegta un radusies vaļēja brūce.
- akustisks instruments tāds mūzikas instruments, kam nav elektriskā pastiprinājuma.
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas izprot mūziku.
- dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu).
- krūzveida Tāds, kam ir krūzes forma.
- žalūzijveida Tāds, kam ir žalūziju forma, veids.
- lūpains Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
- lūpaiņš Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
- bezskroķains Tāds, kam nav aproču (par krekliem, blūzēm).
- bezskroķaiņš Tāds, kam nav aproču (par krekliem, blūzēm).
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- nesaistīgs Tāds, kas ātri salūzt to liecot, tāpēc to nevar izmantot par saiti.
- sūtonis Tāds, kas daudz guļ, miega pūznis.
- trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
- kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
- instrumentāls Tāds, kas ir saistīts ar mūzikas instrumentiem.
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- slēgts Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- tālskanīgs Tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- iluzors tāds, kas saistīts ar [ilūziju]{s:2046}, tāds, kas pamatots uz [ilūziju]{s:2046}; mānīgs, šķietams
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- terigēnisks Tāds, kas veidojies no sauszemes iežu un minerālu atlūzām.
- skaļš Tāds, kur ir drūzma, dzīva transporta kustība (parasti par vietu).
- kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
- atonāls Tāds, kurā nav tonalitātes (par mūziku, skaņdarbu).
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza.
- Mieguze Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Miegūze" nosaukuma variants.
- ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem).
- folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu).
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga.
- līdiskā skaņkārta tautasmūzikā sastopama skaņkārta, mažors ar augstu ceturto pakāpi.
- muzikālās komēdijas teātris teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
- nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
- pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
- paraklazs Tektoniskais lūzums.
- paraklāzes tektoniskas plaisas vai lūzumi Zemes garozā, gar kuriem notikusi slāņu savstarpēja pārvietošanās, pārbīdīšanās, sašķiebšanās, nokrišana vai pacelšanās.
- atbīdījums Tektonisks dziļlūzums, kura izveides gaitā plaisa starp abiem tā spārniem atvērusies līdz vairākiem desmitiem kilometru attālumam.
- diaklazs Tektonisks lūzums vai plaisa, gar kuru nav notikusi iežu pārvietošanās vai nobīde.
- krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
- kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas.
- perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas.
- Pitagora teorēma teorēma, kas saista taisnleņķa trijstūra malu garumus: a^2^+b^2^=c^2^ (a, b – katetes, c – hipotenūza).
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu).
- mīstīties Tiekot mīstītam, lūzt; veikties (par mīstīšanu).
- sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
- emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi.
- pahitoss Tievs papiross - kukurūzas lapā ietīta tabaka.
- spēlēt Tikt atskaņotam (par mūziku).
- aizlūzt Tikt psihiski iedragātam, satriektam; pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
- atonālisms Tonalitātes vai vispār skaņkārtas iezīmju trūkums mūzikā.
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- tuša Tosta mūzika, muzikāls apsveikums; tušs.
- klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers.
- tanbau Tradicionāls vjetnamiešu mūzikas instruments: tam ir koka vai bambusa pamatne, viena stīga; spēlē strinkšķinot.
- trapens Trapans, lūzīgs, izburbējis, birzīgs.
- skripšķis traukam ielūzis robs; no kā vesela nosists gabals.
- laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
- plīsains Trausls, lūzens.
- tremando Tricinot, tremolējot (mūzikā).
- tremolando Tricinot, tremolējot (mūzikā).
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- puškaitis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- trīdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments.
- trīzdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments.
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- strīdēkslis Trīdeksnis, mūzikas instruments.
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- trip-hop Triphops - modernās mūzikas žanrs.
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā.
- lāks Troksnis, drūzma, burzma.
- trejogs Troksnis, drūzma, jukas.
- trijogs Troksnis, drūzma, sajukums.
- trijoks Troksnis, drūzma, sajukums.
- trosma Troksnis; liela burzma, drūzma.
- bruitisms Trokšņu mūzika; tās pamatā dažādu trokšņu efektu izmantošana skaņdarbos.
- kornets Trompetei līdzīgs mūzikas instruments, lietoja gk. kara orķestros, jo tas vieglāk spēlējams nekā trompete; kornete.
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
- Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos.
- malufa Tunisiešu tautas mūzikas žanrs.
- rebabs Turku mūzikas instruments ar divi vai trim stīgām, pusmēness veidā.
- dzersle Ūdens krūze, ko ņem līdzi uz pļavu sienu novācot.
- gargujete Ūdens krūze, pudele ar garu, tievu kaklu.
- ūdenskrūze Ūdens krūze.
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens.
- Abāspūra ūdenskrātuve ūdenskrātuve Irānā (_'Abbāspūr Reservoir_), Hūzestānas ostānā, Kārūnas upē.
- Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
- Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe.
- bandūra ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments ar 7–40 stīgām.
- verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs).
- Hāšrūda Upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- renālā anūrija urīna veidošanās pārtraukums, kura cēlonis ir abpusējs difūzs, patoloģisks process nieru audos.
- piroklastisks Uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā.
- pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
- cont. Uz receptēm saīsināts "contusus", sagrūzts.
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām.
- dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas.
- makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms.
- makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim.
- eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas.
- ar vaļējām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām.
- ar atvērtām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām.
- Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
- uzdūdot Uzspēlēt (kādu pūšamo mūzikas instrumebtu).
- Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā.
- družīns Uzvalks, blūze ar jostu (ap Nīgrandu).
- rokuzvedums Uzvedums ar rokmūzikas elementiem.
- reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- pūzdupūzdamās Vairākkārt atpūzdamās.
- pūzdupūzdamies Vairākkārt atpūzdamies.
- pūzdupūzdams Vairākkārt atpūzdamies.
- kūznāties Vairākkārt noliekties un iztaisnoties; kūznīties.
- orhēstrs Vairāku mūzikas instrumentu sakopojums kopējai spēlei.
- fūziju valoda valoda, kurā plaši sastopama fūzija, piem., sanskrits.
- jubilācija Vārda pēdējās zilbes ilgstoša, gavilējoša izdziedāšana kristiānisma kulta mūzikā.
- Vārzaubes strauts Vārgūzne, Ziemeļsusējas pieteka.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot.
- mekša Veca karote ar aplūzušām malām.
- grebeze Veca, pussalūzusi mēbele.
- pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots.
- beķene Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- beķens Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- metrizēt Veidot (skaņdarba) skaņu izkārtojumu mūzikas taktī atbilstoši metrikas (2) (2) likumiem.
- dejot Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
- vējblūze Vējablūze.
- vējusis Vējūzis.
- VMV Ventspils Mūzikas vidusskola.
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- štoks Vertikāla vai stāva stipri izstieptas formas iežu intrūzija; stumbenis; stabs.
- Vertūkšņe Vertukšne, apdzīvota vieta Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Vertūkšņa ezers Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā.
- Vertušanka Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā.
- starppartija Vidējā daļa trīsdaļīgā mūzikas formā, arī sonātes izstrādājuma daļa.
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā).
- allegreto Vidēji ātrā tempā (mūzikā).
- videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
- vīdžejs Videoprogrammas vadītājs (angļu "veejay"); strādājot kopā ar dīdžeju, tā uzdevums ir saskaņot attēlu ar mūziku, ko spēlē dīdžejs.
- daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam.
- dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu.
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
- čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem.
- menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā.
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs.
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- estrādes mūzika vieglās mūzikas žanrs.
- leggiere Viegli (mūzikā).
- monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ.
- antitireoīdie līdzekļi vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- EMI Viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries".
- sonātforma Viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma.
- popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
- medūsa Viena no trim gorgonām; Medūza.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- SRID Vienkāršā radiāla imūndifūzija (angļu "single radial immunodiffusion").
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments.
- plūst Vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām).
- ļurināt Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu).
- pūtiens Vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
- variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
- mugams Viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums.
- Alcheimera slimība viens no biežākajiem demences veidiem ("morbus Alzheimer"), ko izraisa difūza galvas smadzeņu atrofija un specifiskas pārmaiņas to struktūrā.
- drupšana Viens no iežu atlūzu fiziskās dēdēšanas procesiem.
- no Viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši.
- Roskildes festivāls viens no lielākajiem un populārākajiem rokmūzikas festivāliem Eiropā, notiek šajā pilsētā.
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments; monohords (1).
- monohords Vienstīgas mūzikas instruments.
- Linūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Līnūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Vienūzītes ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Vienūzītis Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- blūzpakaļa Vieta zem blūzes mugurdaļas; blūzes mugurdaļa.
- blūzapuža Vieta zem blūzes; blūzes apakšējā daļa.
- laundžs Vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika.
- aplauzām Vietām ielūzdams.
- uzlūzāt Vietām salūzt, atlūzt.
- uzlūzt Vietām salūzt, atlūzt.
- gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums.
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
- Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā.
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
- neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms.
- miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā.
- somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
- burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā).
- ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- simazīns Vispārējās un selektīvās iedarbības herbicīds, iznīcina vārpatu u. c. nezāles ābeļu, jāņogulāju un ērkšķogulāju stādījumos, lieto arī granulētā veidā īsmūža nezāļu apkarošanai kukurūzas un zirņu sējumos.
- indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs").
- chill-out Vispārīgs apzīmējums vairāku stilu relaksējošai mūzikai; jēdziens tiek attiecināts arī uz citām jomām, ne tikai uz mūziku.
- acid Vispārīgs apzīmējums, ko lieto, lai konkrēta mūzikas žanra ietvaros uzsvērtu kāda instrumenta (sintezatora, basģitāras u. c.) spalgu skanējumu.
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
- subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
- tuba viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu.
- fantasma Vīzija vai ilūzija, kas radusies neiropsihiskas slimības ietekmē.
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām; senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
- riturnels Vokālajā mūzikā sastopamās instrumentālās starpspēles, kas atkārtojas starp dziedājuma posmiem, apvij tos.
- ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- diskomedūzas Zarndobumaino kārtas scifomedūzu klases iedaļa.
- akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem.
- scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
- Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m.
- bloks Zemes garozas daļa, kas nodalīta ar tektoniskiem lūzumiem.
- Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā.
- cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, ko norobežo tektoniski lūzumi.
- Gatas rags zemesrags Ibērijas pussalas dienvidaustrumos, Spānijā, Andalūzijā.
- cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m.
- tālraide Zīmju, runas un mūzikas pārraidīšanas tehnika bezvadu ceļā, ar elektromagnētisko viļņu palīdzību.
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku; mūzikas zinātne.
- mūzikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī mūziku; muzikoloģija.
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi.
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
- intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika.
- odontoklāze Zoba lūzums.
- limings Zobveidīgas kukurūzas šķirne ar lieliem, stipri gareniem, oranž-sārtiem graudiem.
- Zasenu ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā.
- Zasēnu ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā.
- Veczosnas ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā.
- aizlaides Žalūzijas.
- gadriņi Žalūzijas.
- skeletkari Žalūzijas.
- žalūzijveidīgs Žalūzijveida.
- puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids.
ūz citās vārdnīcās:
MEV