Paplašinātā meklēšana

Meklējam ūz.

Atrasts vārdos (545):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2289):

artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
aizgumt Aizlūzt
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
aizlauzums Aizlūzums
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
Depiņš alternatīvās mūzikas klubs
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs
andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs
Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem)
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
orķestra balsis ansambļa partiju nosaukums instrumentālā mūzikā
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
tole Apaļš trauks, bezosu krūze
transfuzors aparāts asins transfūzijai
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza
Veczosna apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā
Astiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Dupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Harčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ivuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Kivleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Mostovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pušbāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Regži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rubčinska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Stilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Turčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ūzuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Višķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
Vertukšne apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Zosna apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
Bostāna apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
Rafī apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
spirituoso Apgaroti, dedzīgi (mūzikā)
mugara apģērba (blūzes, svārku, mēteļa u. tml.) mugurpuse, mugurdaļa
piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
aptrukt Aplūzt
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam)
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
četrstīgu ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu)
daudzstīgu ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu)
divstīgu ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu)
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
alts ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli
tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis
ieskandināt ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus)
uzsist ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu)
piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
septiņstīgu ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu)
sešstīgu ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta)
surdinēt ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru
gongs ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls
dzidrs ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu)
gaišs ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu)
trīsstīgu ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu)
dalauzties ar varu izkļūt caur drūzmu
vienstīgas ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai)
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata
citrullus Arbūzi
arbūze Arbūzs
arbuzis Arbūzs
arbuzs Arbūzs
kanons armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
eritrocītaferēze Asins ņemšana, sadalīšana, eritrocītu atdalīšana un atlikuma retransfūzija donoram
ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara
reinfūzija Atkārtota seruma infūzija
atlūznis Atlūza
atlaužas Atlūzas
atlaužņi Atlūzas
luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot
atskarba Atlūzis nags, atnadzis
atskarbe Atlūzis nags, atnadzis
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa)
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
noskriet ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu)
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha
Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu
spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu
spēlēt Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu
nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu)
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā
intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot
rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā)
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3)
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām
korroborisms Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot
litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
industriālā mūzika avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas
rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
heterofonija Balss lūzums pubertātē
pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants
Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
drūze Bars, drūzma
gruzme Bars, drūzma
dukme Bars, pulks, pudurs, drūzma
džemot baudīt mūziku
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi
BMS Bērnu mūzikas skola
impromptu bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā
pūzdu pūzdams bezgalīgi atpūzdamies
roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
bops Bībops - džeza mūzikas stils
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
biežņa Biezoknis, drūzma
inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids
kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs
blūzmens Blūza izpildītājs; blūzmenis
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
kopka Blūze
blūzmenis Blūzmens - blūza izpildītājs
Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brengūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūža ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Brenkūžu-Vecdrustu ezers Brengūzis, ezers Drustu pagastā
Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē
iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties
Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka
Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
brouzs Brūzis
kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes
laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā
Buka ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā
Bukānes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā
Bukauzes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā
Bukūža ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem
barabans Bungas (tautas mūzikas instruments)
pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
burska Burza, drūzma ļaužu pūlī
burza Burzma, drūzma
bloze Burzma, drūzma, liela kaudze
muroveiņiks Burzma; skudrupūznis
spēlēt būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu)
ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Būža Būzēlis
Būzis Būzēlis
burzulis Būzis
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
krauties cieši drūzmēties (par dzīvniekiem)
štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde
portrets cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
melomāns cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku
muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt
ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
vargans Čīkstoša mūzika
baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
zeatīns dabisks citokinīns, sastopams kukurūzā
daiks Daika, intrūzija
divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi
aizsprēgāt daļēji pārsprāgt, pārplīst, iesprēgāt, ielūzt
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
ziņojums dati, kas, izmantojot saskarni _MIDI_, tiek nosūtīti kāda mūzikas instrumenta ierīces vadībai
skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
virtuālā realitāte datorā veidota mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju
gliomatoze Daudzas vai difūzas gliomas smadzenēs
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju
alts dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu
organums dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum
punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību
kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila
līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika
desot Dejot (pie patīkamas mūzikas)
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā
šīberis Deju mūzika; fokstrots; šlāgeris
ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā)
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu
melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem
dreipūzīts dem. --> dreipūzis
gūzīte dem. --> gūza
krūžele dem. --> krūze 1
krūziņa dem. --> krūze 1
krūzīte dem. --> krūze 1
kūziņa dem. --> kūza
siltumnīciņa dem. --> siltumnīca; treipūzis
ūželes dem. --> ūzas
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam)
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā
musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika
nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija
progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
gaisa gaisma difūzais debess starojums, kas vērsts virzienā uz sensoru
jonizētais ūdeņraža mākonis difūzais emisijas miglājs, kurā ūdeņraža atomi atrodas jonizētā stāvoklī; mākoņa temperatūra ir apmēram 7000–9000 K
neitrālais ūdeņraža mākonis difūzais miglājs, kurā ūdeņraža atomi ir neitrāli
fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam
jēlsula difūzijas sula
intumescence Difūzs pietūkums, uztūkums
mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu
mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu
disko Diskomūzika
dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā
diafonija Disonanses apzīmējums antīkajā mūzikā
kostīmkleita divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā – svārki
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem)
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem)
rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
blīdums Drūzma
brāžņa Drūzma
burzga Drūzma
drauzma Drūzma
drusma Drūzma
druzme Drūzma
druzmis Drūzma
dūsma Drūzma
grūsma Drūzma
jūkle Drūzma
ņauga Drūzma
santākslis Drūzma
spaidoņa Drūzma
spraids Drūzma
sprūda Drūzma
strenka Drūzma
trīksts Drūzma
ķerza Drūzma, burza
dūzma Drūzma, burzma
ņugla Drūzma, burzma
burznis Drūzma, burzma, jūklis
burzulis Drūzma, burzma, jūklis
virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis
ņudziens Drūzma, juceklis
ņuga Drūzma, juceklis
mudžoņa Drūzma, jukas, mudžeklis
mudžums Drūzma, jukas, mudžeklis
mudžurs Drūzma, jukas, mudžeklis
druzma Drūzma, jūklis
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām)
grūžņa Drūzma, liels pulks
ēsma Drūzma, ļaužu pūlis
pizis Drūzma, mudžeklis, jukas
sajuka Drūzma, sajukums
jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens
aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām
uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties
drūsma Drūzmēšanās, drūzma
drūsmēties Drūzmēties
druzmēt Drūzmēties
druzmēties Drūzmēties
gūzmēties Drūzmēties
būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties
mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž
burnīties Drūzmēties, spiesties
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
malties Drūzmēties; grūstīties
mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments
tūzis Dūzis
tuzs Dūzis
ešķins Dūzis kāršu spēlē
zagiuze Dzegūze
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
zūra Dzērājs; zūza
buča Dzeršana no krūzes ar snīpi, liekot to mutē
cantus Dziedājums, mūzika
trīdēties Dziedāt deju mūzikas pavadījumā
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai
filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
jumper Džempers, pār galvu ģērbjama blūze
džammings Džemsesija - brīva improvizācija džezā un arī citu stilu mūzikā
džems Džemsesija - brīva improvizācija džezā un arī citu stilu mūzikā
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis
frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas
kūldžezs Džeza mūzikas stils, kam raksturīgs mierīgs, atturīgs skanējums; radās 20. gs. 50. gadu sākumā
bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs
džezists Džeza mūziķis
džezmenis Džeza mūziķis
fankijs Džezam tuvs popmūzikas stils
sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis
efūzāts Efūzijas produkts
Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls
Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne
galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas
katatāze Ekstensija dislokācijas labošanai lūzuma vai mežģījuma gadījumos
formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai
fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā
sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas
termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence
kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem
ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās
Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa
ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika
ērģeļnieks Ērģeļu spēlētājs, mūziķis
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols
gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
Zilūža ezers ezers Bērzaines pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,3 m; Zilūzis
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es
asat Ezoterismā viss, kas ir nereāls un šķietams, ilūziju pasaule, nerealitātes pasaule
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
kontrfagots Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk
fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju
popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju
neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots
postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija; etniskā mūzika
pagānmetāls Folkmetāls - "metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi
jukebox Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
sprancis Francūzis
kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika
fūzels Fūzelis
āliķis Fūzeļeļļa
fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
gaismene Gaismas mūzika
galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem
entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
mainstream galvenais virziens (uzskatu sistēmā, modē, mākslā, mūzikā u. tml.)
Gambusia affinis gambūzija
gambusia Gambūzijas
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos
termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā
glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā
glūgzdēt Glūzdēt
glūgzdināt Glūzdēt
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus
kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs)
mežrags gredzenveida metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļiem
Ūza Greitūza
autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās
Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne)
Euterpe Grieķu mitoloģijā - dzejas un mūzikas mūza, iztēlota ar divis stabulēm
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs
Parnass grieķu mitoloģijā - kalns, kur dzīvojis Apollons un mūzas; tā piekājē atradās Delfu Apollona templis
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas
Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne
Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās
Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki
Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku
čuderēties Grūstīties, drūzmēties
umžiņas Gumžiņas - mūzikas instruments ermoņikas
gūzna Gūzma
ņuga Gūzma
gūzmāties Gūzmoties
saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments
longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti
represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt
jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma
kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
harmonika Harmonijas mācība mūzikā
ermonikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
ermoņikas Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
plēšene Harmonikas - mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
ukulele Havajiešu mūzikas instruments, neliela ģitāra
kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām
campanularia Hidroidpolipu dzimta ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām
gonofori Hidroīdpolipu un sīfonoru kolonijās tie īpatņi, kas rada dzimuma produktus: medūzas, sporosaki
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
hidromedūzas Hidrozoju medūzas
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss
trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā
entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā
entre Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; pirmais ēdiens; priekšspēle (mūzikā)
sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta)
infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.)
difuziometrs ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai
surdīne ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai
dempfers ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne
elektronlielgabals ierīce, ar ko iegūzt elektronu kūli vakuumā; sastāv no katoda, anoda un stūrējošā elektroda
zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas
atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs
karaoke ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi
iedimdēties iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt
iedunēties iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dunēt
ielūzt iesākt lūzt, bet nenolūzt
aizlūzt iesākt lūzt, bet nenolūzt; ielūzt
iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
ierunāties iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
iedūcināt iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru)
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas)
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību
iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai)
iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai)
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu
akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs)
disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi)
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas
makropsija Ilūzija, kad objekti izskatās lielāki, nekā ir patiesībā
iedoma Ilūzija, maldi
illūzisks Ilūzijai īpats; mānīgs
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
džemsesija Improvizēta džeza mūziķu uzstāšanās, brīva saspēle
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss)
bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu
tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem
Bolivuda Indijas kino un mūzikas industrija
gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti
industrial Industriālā mūzika - avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi
blūgrāss Instrumentālas kantrimūzikas paveids
kamersonāte Instrumentālās mūzikas žanra triosonātes paveids
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai
ortometrs instruments acābola relatīvās protrūzijas vai refrakcijas mērīšanai
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM
mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā
akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas
saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai
mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija
rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā
mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem)
miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
puskrekliņš Īsa blūze
Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes
bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm
bluzons Īsa vai pusgara blūze
puškreklis Īss krekls vai blūze
puškreklītis Īss krekls vai blūze
džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants
ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki
ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki
maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā)
rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis
plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem
popss Izklaides mūzika
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts
kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana
popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne
difuzors Izkliedētājs, difūzeris
intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem
šnibe Izliekums krūzes malā liešanas atvieglošanai; trijstūrains izgriezums
kontuzēt izraisīt (kādam) kontūziju
pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās
ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā
distrakcija Izstiepums; stiepšana un pretstiepšana kaulu lūzumu ārstēšanā
pēdējais piliens izšķirošais apstāklis, kas rada lūzumu, sabrukumu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā)
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes
ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
biva Japāņu mūzikas instruments, līdzīgs lautai, ar 4-6 stīgām
New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem
neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
sela Jūdu mūzikas zīme psalmu nodalījumu beigās; pauze
Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos
glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi
Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka
morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance
aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām
šlāgeris kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti
cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā)
trimatele kāds mūzikas instruments (varbūt trompete)
taure kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags)
kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas
kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu
melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana
šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts
Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
ariozo Kantilēns izpildījuma veids neatkarīgi no mūzikas žanra
kantri mūzika kantri, kantrimūzika
hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū
kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos
platais Kārava dūzis vai desmitnieks (zolītē)
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā
rūzorieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūzori" iedzīvotāji
modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas
hiperostoze Kaula difūza palielināšanās
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma
hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma)
osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt
hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
dislokācija kaulu pārvietošanās pēc to lūzuma
būža kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis
būzis kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis
pjesa kaut kurš atsevišķs patstāvīgs mūzikas vai drāmas ražojums
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai
Saramama Kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dieviete, kukurūzas aizgādne
adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās
animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino
multiplikācijas filma kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta)
stereoskopiskais kino kinofilmu uzņemšanas un demonstrēšanas paņēmiens, kas nodrošina ekrānā redzamā attēla telpiskuma ilūziju
Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību
sārods Klasisks Ziemeļindijas strinkšķināmais mūzikas instruments
manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums
pianola Klavierēm pievienots (vai tajās iebūvēts) mehānisms, kas, nolasot perfolenti, atskaņo mūziku
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks
tucārs klubu mūzika, nekvalitatīva mūzika
zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
sadzīt kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu)
ņiukšēt Knakšķēt (zaram lūztot)
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam
nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes
piekomponēt Komponējot (mūziku), pieskaņot (to kādam tekstam)
seriālā mūzika komponēšanas paņēmiens, kurā sēriju tehnikas pamatprincips attiecināms arī uz citiem mūzikas valodas elementiem
šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku
kondžene Konservatorija (mūzikas augstskola)
sors Kopiņa, kas sastāv no sporangijiem, kurus sedz seglapa (indūzijs)
part-music Kora mūzika, kora dziesmas
partsongs Kora mūzika, kora dziesmas
Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš
kortusa Kortūza
cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori)
bikšu kostīms kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza
bengot kratīt galvu pie smagās mūzikas
gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments
kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma
kaišļu zāles krūzainā skābene (_Rumex crispus_)
krūzulains Krūzains
krodze Krūze
skroze Krūze
skrūze Krūze
standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka
kroze Krūze 1
kruhans Krūze 1
kruška Krūze 1
krūza Krūze 1
kruzele Krūze 1
krūzele Krūze 1
kružka Krūze 1
kreimkrūze Krūze ar krējumu
bezosas krūze krūze bez osas
kukšins Krūze, kanna
kružka Krūzes saturs
stuģīte Krūzīte
krējumkrūzīte Krūzīte ar krējumu
Mentha spicata krūzmētra
cūkubezdes Krūzmētra
krūšmētra Krūzmētra
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa")
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata")
cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata")
krūzains Krūzots
krūzveidīgs Krūzveida
metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā
turku kvieši kukurūza
maiss Kukurūza
mondamīns Kukurūza
zea Kukurūza
kukuruza Kukurūza ("Zea mays")
kukurūze Kukurūza ("Zea mays")
kukurūži Kukurūza ("Zea mays")
mais Kukurūza ("Zea mays")
maīseļļa Kukurūzas eļļa
kukuružņiks Kukurūzas miltu maize
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā
Citrullus edulis kultūras arbūzs
tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu
animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus
ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa
ķūrlūzis Ķūlūzis
ķūzis Ķūza
traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas
lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu)
musica civilis laicīgā mūzika
musica vulgaris laicīgā mūzika
kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.)
aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt
lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
pulcinis Lapseņu pūznis
salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja
pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
LIMA Latvijas Izpildītāju mūziķu asociācija
LMA Latvijas Mūzikas akadēmija
LaMPA Latvijas Mūzikas producentu apvienība
mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi
lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties
izalauzties Laužoties cauri drūzmai, izkļūt
vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros)
jergālis Lempis, snaudulis, miega pūznis
jērgalvis Lempis, snaudulis, miega pūznis
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti)
lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām
līgmane Līdz malām piepildīta krūze
kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam)
iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
dūdot Liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
amoroso Liegi, sirsnīgi (mūzikā)
zencele Lieka izkapts pēda, ko pieliek nolūzušās vietā
gņūzt Liekties stūraini (nevis apaļi), aizlūzt
ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos
ižbāns liela alus vai piena krūze, parasti ar osu
brāze liela cilvēku drūzma, burza; drūzmēšanās, saspiešanās
brūzāšanās liela drūzmēšanās
žbans liela krūze; ižbāns
verdēt Lielā pulkā, drūzmā kustēties kādā noteiktā virzienā
bigbends liela sastāva džeza orķestris (13-20 mūziķu)
ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls
bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti
roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums
akmeņi Lielas iežu atlūzas, pēc būvmateriālu rūpniecībā pieņemtās klasifikācijas vairāk nekā 70 mm diametrā
reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā
gūzma liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma
ūzma liels daudzums, pulks; gūzma; sainis
rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte
ērģeles liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem
leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs
tū lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu
dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas
blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs
Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski
Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski
lūzenieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
lūzinieki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzinieki" iedzīvotāji
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs
guildhall Londonas rātūzis, celts 1411.-1431. g.
Citrullus colocynthoides lopbarības arbūzs
Lubūža ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā
Lubužu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā
Lubūžu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā
narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst
lauzums Lūznis
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā
sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km
grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka
lūsme Lūzums
spraislums Lūzums
fraktūra Lūzums, plīsums
burkste Ļaužu drūzma
allegrissimo ļoti ātri, uz visātrāko (mūzikā)
komma ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem
mikroperfūzija ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija
spēle ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu
spēles ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu
instrumentācija mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā
mehanurģija mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
elementārteorija Mācību disciplīna par mūzikas pamatelementiem
klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas
deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu
emerītis Māla krūze
apmāņa Maldi, ilūzija
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
lūzums materiāla sagrūšana slodzes rezultāta; palēninātas sagrūšanas lūzumus izraisa ilgstoša statiska slodze
ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem
palūzt mazliet lūzt
paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
flažolets mazs koka pūšamais mūzikas instruments
ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma)
sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
aristons Mehānisks mūzikas instruments kastes veidā
orķestrions Mehānisks mūzikas instruments, kas pēc izskata bija līdzīgs ērģelēm
triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā
grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta
tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi
fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu
mutes harmonikas mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti
harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas
zvanga Mēlīšu sitamais mūzikas instruments, ko pagatvo no tukšiem propāna baloniem
Melluzis Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā
Mellužu ezers Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā
ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā)
dziedāšana Melodiska skanēšana (par mūzikas instrumentiem)
dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem)
musica mensurabilis mensurālā mūzika
musica mensuralis mensurālā mūzika
musica mensurata mensurālā mūzika
minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti
menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai
sudrabotais heks merlūza
glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons
basa tūba metāla pūšamais mūzikas instruments
metal Metāls - mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips
imūnelektroforēze Metode, kas apvieno proteīnu elektroforēzi ar divkāršo imūndifūziju
arūds Metriskā verifikācijas sistēma arābu un persiešu literatūrā; arūzs
metrometrs Metronoms, rīks zināmu starpbrīžu izmērīšanai; mūzikā takts mērs
krūšmētalas Mētru suga, krūzmētras
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki
miega pūsnis miega pūznis
gulenis Miega pūznis; gulētājs
septiņguļa Miega pūznis; viens no septiņiem gulētājiem
midzenēties Miegapūznis (attiecībā uz garīgo dzīvi)
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās
koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā
šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros
reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā
drumnbase Modernās mūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
drum'n'bass Modernās mūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
triphops modernās mūzikas žanrs
aleatorika Modernistisks virziens mūzikā; par noteicošo skaņdarba radīšanā un izpildīšanā izvirza nejaušu skaņu kombināciju principu
ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā
lūzma Mudžeklis, drūzma
ņurdzeklis Mudžeklis, drūzma, burzma
ņurdzis Mudžeklis, drūzma, burzma
jukle Mudžeklis, juceklis, maisījums, drūzma
likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums
murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā)
minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku; šī virziena skaņdarbi
muzīvs Mūzām piederīgs
aonīdas Mūzas
kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils; kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana
antifona Muzicēšanas veids, kad vieniem mūzikas elementiem atbild citas balsis vai instrumenti
skaņu māksla mūzika
muzečka Mūzika
muzene Mūzika
mūzene Mūzika
muzička Mūzika
muzons Mūzika
sekunde Mūzikā - otrais tonis no pamattoņa jeb atbilstošais intervāls
sekundēt Mūzikā - otro balsi spēlēt, instrumentāli pavadīt
musons Mūzika (parasti mūsdienīga)
segue mūzikā aizrādījums lappuses beigās, ka skaņdarbs vēl nav galā, bet turpinās nākamā lappusē
cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls)
novemols Mūzikā deviņu nošu grupa
komplekcija Mūzikā iesākums vai papildinājums, kas der par saišķi starp daļām vai arī par iesākuma atkārtojumu
mordans Mūzikā īss trillers, kuru apzīmē nevis notīm, bet sevišķām zīmēm
quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars
fjoritūra Mūzikā meldijas izrotājums dziedāšanā
novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā
mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi"
mi-bemols Mūzikā par pustoni pazemināta skaņa "mi"
fingerzacs Mūzikā pirkstu lietošanas kārtība
obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato
aitakts Mūzikā un prosodijā skaņa vai zilbe pirms noslēgtas ritmiskas vienības (takts, pēdas)
atonālā mūzika mūzika, kam nav tonālās skaņu organizācijas, abstrakcionisma analogs mūzikā
hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai
simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam
sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs
deja mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā
deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam
absolūtā mūzika mūzika, kas pauž vienīgi pati sevi, pretstatā programmatiskajai mūzikai, kas ir aprakstoša
instrumentālā mūzika mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem
vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā
elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem
instrumentālmūzika Mūzika, ko atskaņo ar mūzikas instrumentiem, atšķirībā no vokālās vai jauktās (vokāli instrumentālās) mūzikas
ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem
elektroniskā mūzika mūzika, ko atskaņo instrumenti, kuros skaņu rada elektrisko svārstību ģeneratori
kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām
antrakts Mūzika, ko izpilda starp diviem cēlieniem, nākošā cēliena ievads; starpspēle
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību
piston Mūzikā, ventilis pūšamos instrumentos
scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot
pronunziando Mūzikā: kā runājot
pregando Mūzikā: lūdzoši
melancolico Mūzikā: melanholiski
semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai
splendidamente Mūzikā: spoži
proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā
medzo Mūzikā: vidēji, mēreni
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem; šāda žanra darbs, izrāde
etnomuzikoloģija Muzikālo sistēmu, kā arī mūzikas un sociālo parādību mijattiecību izpēte tradicionālajās sabiedrībās
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert
grupa mūzikas ansamblis
sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā)
Pozis mūzikas festivāls _Positivus_
rulade Mūzikas figūra nošu rindas veidā, kas ņemta zināmā secībā
rondo sonāte mūzikas forma (skaņdarbs) ar rondo un sonātes iezīmēm
rondeau Mūzikas forma, kur galvenā tēma pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākreiz
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs
ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties
politematisms Mūzikas formveides princips ar daudztēmu caurviju attīstību, kas rada viendaļīgu "ķēžu formu"
homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada
Karnivāļi mūzikas grupa _Carnival Youth_
Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_
audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
intonācija Mūzikas instrumenta katra toņa skanējuma precizitāte (augstumā, tembrā, spēkā)
stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas
transponējošie instrumenti mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna)
stīgu (mūzikas) instrumenti mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas
spēle Mūzikas instruments
štruments Mūzikas instruments
trumente Mūzikas instruments
virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti
gumžiņas Mūzikas instruments ermoņikas
trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem
ritminstruments Mūzikas instruments skaņdarba ritma izcelšanai
soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas
taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres)
koncertīno Mūzikas instruments, kas pēc izskata līdzīgs sešrindu harmonikām
tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts
pirofons Mūzikas instruments, kura skaņas rodas degot gāzei dažāda garuma caurulēs
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.)
spineta Mūzikas instruments, nelielu klavieru veidā no 16.-18. gadsmiteņa
testudo Mūzīkas instruments, taisīts no gliemeža
saskarne MIDI mūzikas instrumentu ciparsaskarne (angļu "Musical Instrument Digital Interface")
aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu
membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns
glissando Mūzikas instrumentu īpašs spēles paņēmiens, kas rada slīdošu pāreju no skaņas uz skaņu
gaisskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada gaisa plūsma
plēvskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada membrānas svārstības
stīgskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada nospriegotas stīgas
pašskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada pats instruments, tā ķermenis, korpuss vai daļa
skaņotāja Mūzikas instrumentu skaņošanas speciāliste
skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists
muzikoterapija Mūzikas izmantošana terapijā
konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā
amūzija Mūzikas izpratnes vai atskaņošanas spējas traucējums
faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu
melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis
sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas
mūzlit Mūzikas literatūra (mācību priekšmets)
muzlits Mūzikas literatūra (mācību priekšmets)
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā)
skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā)
atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana
kamermūziķis Mūzikas mākslinieks, kas darbojas līdz kādā kamermūzikas ansamblī
filharmonija Mūzikas mīļotāju sabiedrība
pirogravīra Mūzikas nošu pirogrāfisks iespiedums
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies blūza un gospeļu elementi un kuru gk. izpilda nēģeru mūziķi
muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis)
dejiskums mūzikas piemērotība dejošanai
ametrisks nošraksts mūzikas pieraksts, kurā nav norādīti metriskie uzsvari (vai arī to vienkārši nav)
strumentato Mūzikas rīks, instruments
libretto Mūzikas sacerējuma, operas, operetes un baleta teksts
zvani Mūzikas sitaminstrumentu kopa, ko veido 12-18 garas, hromatiski skaņotas metāla caurules, kas iekārtas rāmī
nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam
alterācija Mūzikas skaņas paaugstinājums vai pazeminājums par pustoni vai toni, tās pakāpes nosaukumam nemainoties
semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā
nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma
muzene Mūzikas skola
mūzene Mūzikas skola
muzicene Mūzikas skola
mūzicene Mūzikas skola
muziķene Mūzikas skola
mūziķene Mūzikas skola
metālgalva mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
metālists mūzikas stila _metal_ (metāls) izpildītājs, šī stila cienītājs, kas savu pieķeršanos izrāda arī apģērbā, aksesuāros un citā veidā
aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu
trešiņš Mūzikas stils (angļu "trash metal")
metāls Mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips
New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski
jambs Mūzikas teorijā divdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pirmās pēdas
kāpiens Mūzikas teorijā solis, atstatums no kādas skaņas līdz tās blakus pakāpei uz augšu vai uz leju
daktils Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas pirmās daļas
amfibrahijs Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas vidējās daļas
crescendo Mūzikas termins - pakāpeniski pastiprinot skaņu
vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto"
pianissimo Mūzikas termins: ļoti klusi
dolce Mūzikas termins: maigi, jauki, mīļi
anapests Mūzikas trīsdaļu metriskā pēda ar uzsvaru uz tās pēdējās daļas
zuks mūzikas un deju stils, kas radies 1980. gados Antiļu salās
muzikalitāte Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja
repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku
konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika
seriālisms Mūzikas virziens, kurā izmanto sērijas (4)
minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija
akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem
mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu
mūzikas vēsture mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā
tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi
etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika
simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam
folkroks Mūzikas žanrs, kas izveidojies no folkmūzikas un rokmūzikas
džezroks Mūzikas žanrs, kas radies džeza un rokmūzikas sintēzes rezultātā
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs
mūzikhalle Mūzikhols
muzikhallis Mūzikhols
mūzik-halls Mūzikhols
mūzikholls Mūzikhols
mjūzikls Mūzikls
bleķis Mūziķi, kas spēlē metāla pūšaminstrumentus
skaņumākslinieks Mūziķis
iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts
atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskaņotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents)
simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā
multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus
šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu; akordeona spēlētājs
altists Mūziķis, kas spēlē altu
arfists Mūziķis, kas spēlē arfu
soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru
bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs
bandūrists Mūziķis, kas spēlē bandūru; bandūras spēlētājs
basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu
bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni
bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas, – bungu spēlētājs
cimbolists Mūziķis, kas spēlē cimboli; cimboles spēlētājs
čellists Mūziķis, kas spēlē čellu
domrists Mūziķis, kas spēlē domru; domras spēlētājs
ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles
fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu
flautists Mūziķis, kas spēlē flautu
ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs
harmonists Mūziķis, kas spēlē harmonikas; harmoniku spēlētājs
klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti
klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu; klavesīna spēlētājs
pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres
koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs
kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu
kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti
lautists Mūziķis, kas spēlē lautu
mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs
marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs
mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu
instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus
obojists Mūziķis, kas spēlē oboju
orķestrants Mūziķis, kas spēlē orķestrī
piferaro Mūziķis, kas spēlē pifero
radznieks Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu
ragāpūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu
pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu; pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu
perkusionists Mūziķis, kas spēlē sitaminstrumentus
stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu
traversflautists Mūziķis, kas spēlē šķērsflautu jeb traversflautu
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs
taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu
timpānists Mūziķis, kas spēlē timpānus
trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu; bazūnists
trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti
tubists Mūziķis, kas spēlē tubu
vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli
virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam
etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku
atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu
popgrupa Mūziķu grupa (ansamblis), kas izpilda popmūziku
sintipopgrupa Mūziķu grupa, kas spēlē gk. sintīpopu
musica Mūzu māksla
Vespertilio nathusii Natūza sikspārņa "Pipistrellus nathusii" nosaukuma sinonīms
navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū
uzcīkstināt Nedaudz, īsu brīdi spēlēt (mūzikas instrumentu)
klams Nederīga lieta; lūznis
skobūzis neērta, tumša ēka; skabūzis
pamīcīties neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku
uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uzstrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uzstrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uztrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uztrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
padrūzmēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties
pablīvēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ
pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā
autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija
Vudstoka neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas
dziesma neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
rokgrupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa
roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa
čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis
leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem
čanka neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai
boņģelis neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
kombo neliels džeza ansamblis (3-8 mūziķi)
mūzikas kastīte neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu
orfeons neliels mūzikas instruments
lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
kameransamblis neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis
ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis)
topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis)
skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
burdons Nemainīga basa skaņa mūzikā, kas pastāvīgi skan līdzi dažiem instrumentiem, piem., dūdām
pleģerēt Nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu)
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma
neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms
neobarbarisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neofolklorisms
burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma
andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež
parosmija Nepareiza ožas sajūta; ožas ilūzijas
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu
hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība
grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets
motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta
kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
lepetnieks no auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei
laukakmens no cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm
vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
ocarina no dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
tortilja no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, kurā ietin dažādus pildījumus, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku
mčadi no kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize
mamaliga no kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens
saksofons no metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti
mēteļkleita no mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem)
terigēnie nogulumi nogulumi, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa
notrukt Nolūzt
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās)
špika Nolūzusi rīkste
ambients Nomierinoša, atslābinoša atslodzes mūzika
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu
klavier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli
vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums
orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums
ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas
nobalsot Noskaņot (mūzikas instrumentu)
nostrinkšināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu)
nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu)
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums
dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
triosonāte Nozīmīgs instrumentālās mūzikas žanrs 17.-18. gs.; ansamblī parasti iekļāva 3 partijas: 2 soprāna un basu
ķūze Nūja, runga, vica; kūze
bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu
opermūzika Operu mūzika
ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu
iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona
stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā
riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos
Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports
alta rags ovāls metāla pūšamais mūzikas instruments
arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts
retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
krušaks Paliela krūzīte
semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā
Citrus grandis pampelmūze
sadrūzmēt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.)
lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
(uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
izvilināt panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta)
sarepināt panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt
punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils
pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju
punk Panku mūzika, pankroks
tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu
aizraut par cilvēku drūzmu, kustību
dārdēt par mūzikas instrumentiem
grandēt par mūzikas instrumentiem
grandīt par mūzikas instrumentiem
iedārdēties par mūzikas instrumentiem
iekaukties par mūzikas instrumentiem
noklust par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
atskanēt par mūziku, dziesmām
izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu
pārstiept pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas)
Zea mays parastā kukurūza
metālpūšams parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments
dramaturģija parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei
anoraks parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka
skatīties acīs patiesībai pareizi, bez ilūzijām novērtēt situāciju
apstruvēt pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt
tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem
melomānis Pārspīlēts mūzikas cienītājs
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.)
sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
worldmusic Pasaules mūzika, etniskā mūzika
papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta
lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2)
sadrūzmējums paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties; arī drūzma, burzma
uzlūzums paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt
boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.)
zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija
cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs
peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem)
lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu
gurdži Persiešu-turku nosaukums grūziešiem, t. i. gruzīniem
skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
litodinamika Pētījumu virziens, kas noskaidro iežu atlūzu pārvietošanos un tajos norisošo iežu daļiņu pārveidošanos un diferenciāciju
čelesta pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu
piemozēt Piemānīt, piemuļķot; piemūzēt
pieduzt Piepildīties ar atlūzām, šķembām
aizdrūzmēties Piepildīties ar drūzmu
kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi
siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku
piezūzēties Piezūzāties
pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
Blaņaka pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Beledrūza pilsēta Irākā, Dijālas muhāfazā, Tigras pietekas Rūzas kreisajā krastā
Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā
Alvāna pilsēta Irānā (_Alvān_), Hūzestānas ostānā
Andīmeška pilsēta Irānā (_Andīmeshk_), Hūzestānas ostāna ziemeļrietumu daļā
Arvandkenāra pilsēta Irānā (_Arvand Kenār_), Hūzestānas dienvidrietumos
Bāgemaleka pilsēta Irānā (_Bāgh-e Malek_), Hūzestānas ostāna austrumu daļā
Ahvāza pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.)
Bandaremāhšahra pilsēta Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidu daļā
Bandare Emāmhomeinī pilsēta Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidu daļā
Dezfūla pilsēta Irānā, Hūzestānas ostānā, Dezas krastos, 235800 iedzīvotāju (2006. g.)
Masdžedsoleimāna pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.)
Behbehāna pilsēta Irānas dienvidrietumos, Hūzestānas ostanā, 378500 iedzīvotāju (2012. g.)
Avola pilsēta Itālijā (_Avola_), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Augusta pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karlentīni pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Florīdija pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lentīni pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Melilli pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Noto pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pakīno pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozolīni pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Solarīno pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sortīno pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi
Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā
Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē
Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā
Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā
Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā
Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē
Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Baena pilsēta Spānijā (_Baena_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Baesa pilsēta Spānijā (_Baeza_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
Basa pilsēta Spānijā (_Baza_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Adra pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ajamonte pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Barbate pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Benalmadena pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavra pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadisa pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamasa pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Karmona pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartama pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kojna pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kordova pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dosermanasa pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.)
Esiha pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.)
Elehido pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Estepona pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuenhirola pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.)
Granada pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvadiksa pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Velva pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.)
Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
Haena pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.)
Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija
Larinkonada pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lebriha pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lepe pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.)
Linaresa pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Loha pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Losbarjosa pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lusena pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marasena pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marvelja pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.)
Martosa pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihasa pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montilja pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Motrila pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nerha pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nihara pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Puentehenila pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Puertoreala pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronda pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rota pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanroke pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomaresa pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Torremolinosa pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ubeda pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.)
Utrera pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Velesa-Managa pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vikara pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bailena pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē
Sanfernando pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
Barvate pilsēta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provinces dienvidu daļā
Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
Malaga pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.)
Sevilja pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.)
Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu; šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem)
fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem
glīms Plaisa, lūzums
trums Plaisa, lūzums
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments
mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā
antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus
faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu
čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām
plūsnis Plūznis
koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai)
ričerkārs Polifonās mūzikas žanrs 16.-17. gs. ar brīvi improvizatorisku raksturu un uzbūvi
linearitāte Polifoniska skaņu secība (parasti 20. gadsimta mūzikā)
lineārs Polifonisks (parasti 20. gadsimta mūzikā)
motete Polifonisks vokāls skaņdarbs; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs
lineārisms Polifonisku paņēmienu kopums (parasti 20. gadsimta mūzikā)
piebalsu polifonija polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis
mazurka Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
pop-mūzika Popmūzika
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
diskžokejs Popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā
popopera Popmūzikas stila opera
souls Popmūzikas stils, kam pamatā modificēts ritmblūzs, dziedājums sakņojas afroamerikāņu gospeļu un blūza tradīcijā
regejs Popmūzikas veids, kas izveidojies Jamaikā 20. gs. 60. gados, saplūstot ritmblūza, rokmūzikas un vietējās mūzikas elementiem
house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem
bigbīts popmūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana; rokmūzika
emo Popmūzikas žanrs, kas izveidojās ap 1985. gadu
bītls Popmūziķis
čarti Populārāko mūzikas ierakstu saraksti
popzvaigzne Populārās mūzikas izpildītājs
supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus
kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika
ritmendblūzs Populāras mūzikas stils, radies ASV 20. gs. 50.-60. gados, to spēlēja galvenokārt afroamerikāņu mūziķi; attīstījās no blūza, ievijot tajā džeza un rokenrola ritmus
praeambulum Preambula; mūzikā: ievads, priekšspēle
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants
Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski
kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai
sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
instruments priekšmets mūzikas skaņu radīšanai
porūzis Priekštelpa, priekšnams; forūzis
ģīna Primitīvs mūzikas instruments
lūziens process, darbība --> lūzt
muzikants Profesionāls mūziķis
blenorāģija Profūza blenoreja
zeīns prolamīnu grupas rezerves proteīns kukurūzas _Zea mays_ sēklās
glutelīns Proteīns kviešu un kukurūzas graudos
Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā
smiltsieži psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm
alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika
drūzmēties Pulcēties drūzmā, burzmā
pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
pūšana pūšamā mūzikas instrumenta spēlēšana
pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments
pūšams Pūšamais mūzikas instruments
rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu
sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam
koka pūšamie mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba)
piemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē
pūzma pūznis
pūzms pūznis
pūlenis Pūznis
pūlis Pūznis
pūžņi Pūznis
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
pūsnis Pūznis, tikai savienojumā ar "miega"
RID Radiālā imūndifūzija (angļu "radial immunodiffusion")
portretēt radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
kaukt radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem)
gaudot radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem)
raudāt radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli)
briukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni lūztot
lulot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
lūlot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
lulināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
lūlināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
pļērgāt radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu)
rēkt radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri)
ķērkt radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas
pļerkšēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
pļerkšķēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
allegro Raiti, jautri, ātrā tempā (mūzikā)
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus
pelopsija Redzes defekts, kas rada ilūziju, it kā priekšmeti būtu nenormāli tuvu
valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums
rap-metal Repmetāls, mūzikas stils, kurā savijusies repa un "metal" elementi, alternatīvā metāla paveids
reprīza Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā)
reprīzs Reprīze - atkārtojums, resp. atkārtojuma zīme (mūzikā)
šantans Restorāns vai cita izpriecu vieta, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas
nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi
šovs Revijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants
Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski
glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji
Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski
Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants
Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski
ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji
Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
lūznavieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" iedzīvotāji
mostovajieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Mostovaja" iedzīvotāji
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji
regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji
skradelieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" iedzīvotāji
Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski
Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji
veczosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" iedzīvotāji
Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski
Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants
Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski
vertūkšņāni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertūkšņa" iedzīvotāji
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants
zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji
Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
aizlūzums rezultāts --> aizlūzt (1)
ielūzums rezultāts --> ielūzt (1)
aizlūzums rezultāts, stāvoklis --> aizlūzt (2)
rīdūzis Rīdūzes
RMIF Rīgas mūzikas instrumentu fabrika
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda
ritmblūzs Ritmendblūzs
ritmsunblūzs Ritmendblūzs
r'n'b Ritmendblūzs
r&b Ritms un blūzs (angļu "rhythm and blues"); ritmblūzs
pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas)
robotmedūza Robots, kas ārēji izskatās kā medūza, pārvietojas līdzīgi tai un enerģiju iegūst no jūras ūdens
rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība
piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
roķīgs Rokenrolam, rokmūzikai raksturīgs
roks rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
roķis Rokenrols, rokmūzika
rokfestivāls Rokmūzikas ansambļu festivāls
rokeris Rokmūzikas izpildītājs vai kaislīgs šās mūzikas entuziasts
metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
jaunais vilnis rokmūzikas stils (angļu val. "new wave")
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
d'n'b Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
dnb Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums
ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas
kamēnas Romiešu mitoloģijā - dievietes, zinātņu un mākslu aizbildnes; sengrieķu mitoloģijā - tām atbilst mūzas
Rušinska ezers Rubčinska ezers Lūznavas pagastā
Rubčinu strauts Rubčinskas strauts Lūznavas pagastā
rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika
Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants
Citrullus colocynthis rūgtais arbūzs
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka
brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām
rūzis rūze
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
nojūgties Sabojāties, salūzt
sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst
noplīst Sabojāties; salūzt
mūziskie agoni sacensības mūzikā, dzejā, dejā
bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs
sadrauvēties Sadrūzmēties, berzties, berzēties (piemēram, par ledu upē)
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt)
mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes
maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
melo- saistīts ar dziedāšanu, mūziku
muzikāls saistīts ar mūziku, tai raksturīgs
pop- saistīts ar popārtu, popkultūru, popmūziku
prekluzīvs saistīts ar preklūziju
stereofonisks saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
ņazgus Sajukums, drūzma
duzma Sajukums, drūzma, birga
iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
konkusija Sakratīšana, satricinājums; grūdiens; kontūzija; slimīgs stāvoklis pēc satricinājuma
glikogeizija Saldenas garšas ilūzija (dažreiz tabesā)
Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
salauzties salūzt
saklēburēt salūzt un saliekties
sagņūzt salūzt, sabrukt; sakņupt, sakumpt
nobirt Salūzt, saplīst
fleboklīze Sāļu vai barojoša šķīduma infūzija vēnā
krūze samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase, krūzīte
rūkt samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru)
rībēt samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
garāžroks samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai
tuļčīties Sanākt, drūzmēties
psihoanalgēzija Sāpju atvieglošana psihiskas ietekmēšanas veidā ar pārliecināšanu, suģestiju, arī ar mūzikas palīdzību
Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs
sadrūzma Sapulcēšanās, drūzmēšanās
sadrūzme Sapulcēšanās, drūzmēšanās
murza Sarežģījums, juceklis, drūzma
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
padespaņs Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika
padekatrs Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
valsis Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
regtaims Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
satrinkšķināt saskaņot skanējumu (par mūzikas instrumentiem)
MIDI saskarne _MIDI_ jeb mūzikas instrumentu ciparsaskarne
sastaknīties Saspiesties, sadrūzmēties
iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām
horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu
vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu
soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš
heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs
muslis Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu (galvenokārt kukurūzas) pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu
gliteris sauss pulveris no smalkiem spīdumiem ar augstu atstarošanas koeficientu, kas nodrošina virsmas vizuālā efekta palielināšanos un rada dziļuma ilūziju, piešķir iespieddarbiem spilgtumu un kolorītu
sniega rēgi savdabīgas, slīpas, konusveida firna vai ledus virsas formas, kas veidojas, firnam vai ledum nevienmērīgi kūstot un iztvaikojot tiešu saules staru iedarbībā, ja uz tā virsmas atrodas iežu atlūzas un šķembas
stringnendo Savelkot, noraujot, ātrumā pieņemoties (mūzikā)
Rāznas kanāls savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
caurkomponēts savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika
lūzin savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin
lūztin savienojumā ar verba "lūzt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūztin
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem
scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze
skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki
skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji
artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā
odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
osteoklāzija sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju
tabulatūra sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem; skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā
mizete sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika
folija sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs
moreska sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika
trepaks sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika
monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā
odeions Senajā Grieķijā apaļa ēka mūzikai un sacīkstēm
auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū
tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām
harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām
Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
Terpsihora Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, deju un kordziedāšanas aizgādne
Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne
kanoniķis Sengrieķu mūzikas teorētiķi
tonus Sengrieķu mūzikas teorijā skaņkārtas nosaukums
višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā
kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā
čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni
kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
ģīga sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
ganu rags sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments
bukarags Sens mūzikas rīks no āža, auna vai liellopa raga
leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas
nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments
šašmakoms Sešu makomu sistēma tadžiku un uzbeku mūzikā
meloplasts Sevišķs paņēmiens mūzikas mācīšanai (Galena izgudrots)
oneirofrēnija Shizofrēnijas forma ar apziņas traucējumiem (ilūzijām, konfūzijām, dezorientāciju), amnēziju, stuporu un halucinācijām
topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm)
tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā
spencele Sieviešu blūze (ar vai bez rokām); spenseris
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu
spendzele Sieviešu blūze bez rokām
špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis)
šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš
kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem
vulkāniskie pelni sīkas (diametrs - 0,05-0,5 mm) lavas, minerālu un iežu atlūzas, kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas
simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā
ragtime Sinkopētā deju mūzika
sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators
ķūzēt Sist ar ķūzi
sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē
sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments
sitams Sitamais mūzikas instruments
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3)
bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa
ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu
šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes
doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti
pauka Sitams mūzikas instruments
samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
sakaļi skaidas, zaru atlūzas
euritmija Skaisti iedalītas kustības, piem., dejā, mūzikā, runā utt.
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem
klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma
kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim)
tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.)
tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai
kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija
spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem)
maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu; attiecīgais mūzikas žanrs
singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības
koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam
štimmēt Skaņot mūzikas instrumentu
tīrskaņot Skaņot mūzikas instrumentu
uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot (mūzikas instrumentu); noskaņot (1)
diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam)
skaņumāksla Skaņu māksla; mūzika
mūziķis Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs
skrečošana Skaņuplates griešana ar roku, radot sitamajiem mūzikas instrumentiem līdzīgu skaņu
pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti
kvarteņa skārda krūzīte
teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums
opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos
āka Skrošu bise, skrotene; arkebūza
pyulīņs skudru pūznis
pūlienis Skudru pūznis
skudrbānis Skudru pūznis
skudrpūlis Skudru pūznis; skudrbānis
skudrpūznis Skudru pūznis; skudrbānis
smelgt Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem)
muzikomānija Slimīga nodošanās mūzikai
posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis"
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums
gruzons Smaga mūzika
hārdroks Smaga, metāliska skanējuma rokmūzika
heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms
vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu
psammīti Smilts ieži (vairāk nekā 50% ieža sastāv no atlūzām)
šveplis Snaudoņa, miega pūznis
kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds)
guliena Snaudulis, miega pūznis
migala Snaudulis, miega pūznis
soul Souls - popmūzikas stils
mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā)
kastīliešu valoda spāniešu valodas centrālais dialekts, kas iedalās veckastīliešu, jaunkastīliešu (tolediešu) un andalūziešu izloksnēs
Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.)
bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika
mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji
eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori
radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā
vigorosamente Spēcīgi (mūzikā)
sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt
dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām)
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt
saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības
kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri)
nosaspēlēties Spēlējot mūzikas instrumentu, nogurt
pļirkstināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, nemākulīgi)
zurzināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu)
dūkt Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru)
lulināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
lūlināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
lulot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
lūlot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
pūst Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu)
sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta
birbināt Spēlēt kādu pūšamo (vai līdzīga skanējuma) mūzikas instrumentu
bumbināt Spēlēt uz kāda mūzikas instrumenta
skripkāt Spēlēt vijoli (dažkārt arī kādu citu mūzikas instrumentu)
tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis
burzīties Spiesties (caur drūzmu)
ņaugot Spiesties, drūzmēties
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa
Spodas Spodas ezers - Špoģu ezers Lūznavas pagastā
sviļpuks stabule, galvenokārt zēnu un pieguļnieku mūzikas instruments
zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā
mūzikas instrumentu ciparsaskarne standartprotokols, kas nosaka muzikālās informācijas apmaiņu starp mūzikas instrumentiem un datoru
ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu
Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
strascicando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
strascinando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
stīginstruments Stīgu (mūzikas) instruments
lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu
hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas
tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm
karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika
steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika
obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika
sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
grūt strauji virzīties (par pūli, drūzmu)
strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna)
marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā)
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām
stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments
stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments
stringals Strinkšķināms mūzikas instruments
dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs
ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām
dabiskā ventilācija svaiga gaisa ieplūšana pa logiem, durvīm, žalūzijām
Cecīlija Svētā Cecīlija - mūzikas un mūziķu patronese, dzīvojusi 3. gadsimtā, 22. novembrī kristīgā pasaule atzīmē viņas dzimšanas dienu
sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas
simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris
šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
dārds Šāds mūzikas instrumentu skanējums
advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms
zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu
ciete šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem)
šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija
iluzorisks šķietams, maldīgs, saistīts ar ilūzijām; iluzors
šlāgermūzika Šlāgeru mūzika
šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
Špaga ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā
Špagas ezers Špogu ezers Lūznavas pagastā
Spogu ezers Špoģu ezers Lūznavas pagastā
koksnes blīvuma fluktuācija šūnu kārta gadskārtas ietvaros, kura atšķiras no blakus kārtām pēc formas, izmēriem, šūnu sieniņu formas un biezuma; no pseidogadskārtas viegli atšķirt pēc gadskārtas difūzās robežas
Alpu rags šveiciešu tautas pūšamais mūzikas instruments, 1,5-2 m garš rags ar paplašinājumu lejasdaļā, ko pūšot atstutē pret zemi
vējlauzts tāds (koks), kas ir lūzis vētrā, spēcīgā vējā
virtuozs tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme
vokāli instrumentāls (skaņdarbs) tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem
atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vieta ir atsegta un radusies vaļēja brūce
akustisks instruments tāds mūzikas instruments, kam nav elektriskā pastiprinājuma
pikolo tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu)
muzikāls tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas izprot mūziku
dramatisks tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu)
krūzveida tāds, kam ir krūzes forma
žalūzijveida tāds, kam ir žalūziju forma, veids
lūpains tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
lūpaiņš tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
bezskroķains tāds, kam nav aproču (par krekliem, blūzēm)
bezskroķaiņš tāds, kam nav aproču (par krekliem, blūzēm)
strofisks tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu)
nesaistīgs tāds, kas ātri salūzt to liecot, tāpēc to nevar izmantot par saiti
sūtonis tāds, kas daudz guļ, miega pūznis
trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
kņadīgs tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma
instrumentāls tāds, kas ir saistīts ar mūzikas instrumentiem
vaļējs tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu)
slēgts tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu)
skanīgs tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
tālskanīgs tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
iluzors tāds, kas saistīts ar [ilūziju]{s:2046}, tāds, kas pamatots uz [ilūziju]{s:2046}; mānīgs, šķietams
terigēns tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem
terigēnisks tāds, kas veidojies no sauszemes iežu un minerālu atlūzām
skaļš tāds, kur ir drūzma, dzīva transporta kustība (parasti par vietu)
kluss tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš
atonāls tāds, kurā nav tonalitātes (par mūziku, skaņdarbu)
rušināms tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm)
pūšams tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem)
sitams tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem)
hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza
Mieguze Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Miegūze" nosaukuma variants
ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes
harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles
klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši
klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa
klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem
klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma
tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma
ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem)
folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu)
āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga
līdiskā skaņkārta tautasmūzikā sastopama skaņkārta, mažors ar augstu ceturto pakāpi
muzikālās komēdijas teātris teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus
nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu
pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu
paraklazs Tektoniskais lūzums
paraklāzes tektoniskas plaisas vai lūzumi Zemes garozā, gar kuriem notikusi slāņu savstarpēja pārvietošanās, pārbīdīšanās, sašķiebšanās, nokrišana vai pacelšanās
atbīdījums Tektonisks dziļlūzums, kura izveides gaitā plaisa starp abiem tā spārniem atvērusies līdz vairākiem desmitiem kilometru attālumam
diaklazs Tektonisks lūzums vai plaisa, gar kuru nav notikusi iežu pārvietošanās vai nobīde
krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski
kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas
perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas
Pitagora teorēma teorēma, kas saista taisnleņķa trijstūra malu garumus: a^2^+b^2^=c^2^ (a, b – katetes, c – hipotenūza)
spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu)
mīstīties Tiekot mīstītam, lūzt; veikties (par mīstīšanu)
sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu)
emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi
pahitoss Tievs papiross - kukurūzas lapā ietīta tabaka
spēlēt tikt atskaņotam (par mūziku)
aizlūzt tikt psihiski iedragātam, satriektam; pārdzīvot krasu psihisku lūzumu
atonālisms Tonalitātes vai vispār skaņkārtas iezīmju trūkums mūzikā
tuša Tosta mūzika, muzikāls apsveikums; tušs
klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers
tanbau Tradicionāls vjetnamiešu mūzikas instruments: tam ir koka vai bambusa pamatne, viena stīga; spēlē strinkšķinot
trapens Trapans, lūzīgs, izburbējis, birzīgs
skripšķis traukam ielūzis robs; no kā vesela nosists gabals
laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
plīsains Trausls, lūzens
tremando Tricinot, tremolējot (mūzikā)
tremolando Tricinot, tremolējot (mūzikā)
puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments
puškaitis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments
trīdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments
trīzdeksnis Trideksnis - sitamais mūzikas instruments
trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
strīdēkslis Trīdeksnis, mūzikas instruments
ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments
kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu
sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu
kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā
choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā
lāks Troksnis, drūzma, burzma
trejogs Troksnis, drūzma, jukas
trijogs Troksnis, drūzma, sajukums
trijoks Troksnis, drūzma, sajukums
trosma Troksnis; liela burzma, drūzma
bruitisms Trokšņu mūzika; tās pamatā dažādu trokšņu efektu izmantošana skaņdarbos
kornets Trompetei līdzīgs mūzikas instruments, lietoja gk. kara orķestros, jo tas vieglāk spēlējams nekā trompete; kornete
tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros
Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos
malufa Tunisiešu tautas mūzikas žanrs
rebabs Turku mūzikas instruments ar divi vai trim stīgām, pusmēness veidā
ūdenskrūze Ūdens krūze
dzersle Ūdens krūze, ko ņem līdzi uz pļavu sienu novācot
gargujete Ūdens krūze, pudele ar garu, tievu kaklu
hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens
Abāspūra ūdenskrātuve ūdenskrātuve Irānā (_'Abbāspūr Reservoir_), Hūzestānas ostānā, Kārūnas upē
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe
bandūra ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments ar 7–40 stīgām
verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs)
Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
Hāšrūda upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst
Sefīdrūda upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai
Henila upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē
Gvadalkivira upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru
renālā anūrija urīna veidošanās pārtraukums, kura cēlonis ir abpusējs difūzs, patoloģisks process nieru audos
piroklastisks uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā
pamirt uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu
cont. uz receptēm saīsināts "contusus", sagrūzts
vižņi uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām
dols uzbeku nacionālais mūzikas instruments, lielas bungas
makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms
makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim
eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas
ar vaļējām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām
ar atvērtām acīm uzmanīgi, vērīgi, cenšoties izprast notiekošo; bez ilūzijām
Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers
uzdūdot Uzspēlēt (kādu pūšamo mūzikas instrumebtu)
Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā
družīns Uzvalks, blūze ar jostu (ap Nīgrandu)
rokuzvedums Uzvedums ar rokmūzikas elementiem
reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika
koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma
mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa
rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa
pūzdupūzdamās vairākkārt atpūzdamās
pūzdupūzdamies vairākkārt atpūzdamies
pūzdupūzdams vairākkārt atpūzdamies
kūznāties vairākkārt noliekties un iztaisnoties; kūznīties
orhēstrs Vairāku mūzikas instrumentu sakopojums kopējai spēlei
fūziju valoda valoda, kurā plaši sastopama fūzija, piem., sanskrits
jubilācija Vārda pēdējās zilbes ilgstoša, gavilējoša izdziedāšana kristiānisma kulta mūzikā
Vārzaubes strauts Vārgūzne, Ziemeļsusējas pieteka
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm)
sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot
mekša Veca karote ar aplūzušām malām
grebeze Veca, pussalūzusi mēbele
pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots
beķene Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda)
beķens Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda)
metrizēt veidot (skaņdarba) skaņu izkārtojumu mūzikas taktī atbilstoši metrikas (2) (2) likumiem
dejot veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju
vējblūze Vējablūze
vējusis Vējūzis
VMV Ventspils Mūzikas vidusskola
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā
štoks Vertikāla vai stāva stipri izstieptas formas iežu intrūzija; stumbenis; stabs
Vertūkšņe Vertukšne, apdzīvota vieta Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Vertūkšņa ezers Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā
Vertušanka Vertukšnes ezers Lūznavas pagastā
starppartija Vidējā daļa trīsdaļīgā mūzikas formā, arī sonātes izstrādājuma daļa
konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs)
diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā)
allegreto Vidēji ātrā tempā (mūzikā)
videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs (angļu "veejay"); strādājot kopā ar dīdžeju, tā uzdevums ir saskaņot attēlu ar mūziku, ko spēlē dīdžejs
daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam
dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem
menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā
sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums
menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs
kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija
džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi
tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku
džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti
estrādes mūzika vieglās mūzikas žanrs
leggiere Viegli (mūzikā)
monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ
antitireoīdie līdzekļi vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā)
EMI viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries"
sonātforma viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma
popdīva viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām
medūsa viena no trim gorgonām; Medūza
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi
SRID Vienkāršā radiāla imūndifūzija (angļu "single radial immunodiffusion")
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments
pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments
plūst vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām)
ļurināt Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu)
pūtiens vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
variēšana viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums
mugams viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums
Alcheimera slimība viens no biežākajiem demences veidiem ("morbus Alzheimer"), ko izraisa difūza galvas smadzeņu atrofija un specifiskas pārmaiņas to struktūrā
drupšana viens no iežu atlūzu fiziskās dēdēšanas procesiem
no viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši
Roskildes festivāls viens no lielākajiem un populārākajiem rokmūzikas festivāliem Eiropā, notiek šajā pilsētā
vijoļkoncerts viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim
folklora viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi
monohords Vienstīgas mūzikas instruments
vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments; monohords (1)
Linūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Līnūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Vienūzītes ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Vienūzītis Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika
blūzpakaļa vieta zem blūzes mugurdaļas; blūzes mugurdaļa
blūzapuža vieta zem blūzes; blūzes apakšējā daļa
laundžs vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika
aplauzām Vietām ielūzdams
uzlūzāt Vietām salūzt, atlūzt
uzlūzt Vietām salūzt, atlūzt
gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā
ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai
blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām
folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums
neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms
miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā
somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību
burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā)
ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu)
simazīns Vispārējās un selektīvās iedarbības herbicīds, iznīcina vārpatu u. c. nezāles ābeļu, jāņogulāju un ērkšķogulāju stādījumos, lieto arī granulētā veidā īsmūža nezāļu apkarošanai kukurūzas un zirņu sējumos
indie Vispārīgs apzīmējums daudziem un dažādiem elektroniskās mūzikas stiliem jeb noteiktai mūzikas kultūrai (indie pop, indie-rock, indietronics, dream pop, noise pop, lo-fi, math rock, post rock, space rock, sadcore, emo u. c.), kurus vieno vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, individualitātes, sava ceļa meklējumi, sadarbība ar nelielām, neatkarīgām ierakstu studijām u. c. (angļu "individual", arī "independent" - "neatkarīgs")
chill-out Vispārīgs apzīmējums vairāku stilu relaksējošai mūzikai; jēdziens tiek attiecināts arī uz citām jomām, ne tikai uz mūziku
acid Vispārīgs apzīmējums, ko lieto, lai konkrēta mūzikas žanra ietvaros uzsvērtu kāda instrumenta (sintezatora, basģitāras u. c.) spalgu skanējumu
skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība
subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva
tuba viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu
fantasma Vīzija vai ilūzija, kas radusies neiropsihiskas slimības ietekmē
ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām; senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle
riturnels Vokālajā mūzikā sastopamās instrumentālās starpspēles, kas atkārtojas starp dziedājuma posmiem, apvij tos
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā
diskomedūzas Zarndobumaino kārtas scifomedūzu klases iedaļa
akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni
Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m
bloks Zemes garozas daļa, kas nodalīta ar tektoniskiem lūzumiem
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā
cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, ko norobežo tektoniski lūzumi
Gatas rags zemesrags Ibērijas pussalas dienvidaustrumos, Spānijā, Andalūzijā
Bahrgāna rags zemesrags Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidos, iesniedzas Persijas līča ziemeļu galā
Barbarijas rags zemesrags Spānijā, Vidusjūrā, Baleāru salu Pitiūzu salu grupas Formenteras salas dienvidrietumos
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m
tālraide Zīmju, runas un mūzikas pārraidīšanas tehnika bezvadu ceļā, ar elektromagnētisko viļņu palīdzību
ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
muzikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī mūziku; mūzikas zinātne
mūzikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī mūziku; muzikoloģija
mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību
intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika
odontoklāze Zoba lūzums
limings Zobveidīgas kukurūzas šķirne ar lieliem, stipri gareniem, oranž-sārtiem graudiem
Zasēnu ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā
Veczosnas ezers Zosnas ezers Lūznavas pagastā
aizlaides Žalūzijas
gadriņi Žalūzijas
skeletkari Žalūzijas
žalūzijveidīgs Žalūzijveida
puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids

ūz citās vārdnīcās:

MEV

ūz