strīdēkslis
strīdēkslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strīdēkslis | strīdēkšļi |
| Ģen. | strīdēkšļa | strīdēkšļu |
| Dat. | strīdēkslim | strīdēkšļiem |
| Akuz. | strīdēksli | strīdēkšļus |
| Lok. | strīdēkslī | strīdēkšļos |
Trīdeksnis, mūzikas instruments.
Avoti: KV