Paplašinātā meklēšana

Meklējam darbot.

Atrasts vārdos (13):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

nodarboties ar literatūru

Atrasts skaidrojumos (400):

(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
medību sports aktīvās atpūtas veids, ar kuru Latvijā var nodarboties no 18 gadu vecuma tikai _Mednieku un makšķernieku biedrības_ biedri
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
pāžļoties ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties
pieķerties ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko)
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
dūderēt ar kaut ko nodarboties
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
ķarzāties ar niekiem nodarboties
zorģēties ar pūlēm darboties, rīkoties
atsatamīties ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
piespiest ar spiedienu iedarboties (uz ko)
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci
laist pie šprices atļaut darboties
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu)
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
diekt ātri darboties
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
palikt mierā Beigt darboties
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.)
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
murzāties bez panākumiem ap ko darboties
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā
bāžot burt, nodarboties ar maģiju
čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
valdīt būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas
vādīt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
vādzēt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
mijiedarboties būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu)
satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas
klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
jauniņš cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē)
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko)
pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3)
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2)
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
darbāties darboties
darbavāties darboties
darbot darboties
dārboties darboties
olīties darboties
rīkāties darboties
šeftēt darboties
šeftēties darboties
kopties darboties (ap ko)
arties darboties (ar arklu)
ķēpāties darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķeckāties darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
riktēt darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
pēckāties darboties (ar ko)
krāmēties darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu)
iet darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
kustēties darboties (par mehānismiem)
pērties darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
nosegt darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību
piesegt darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
segt darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību
noiet darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
ķīckāties darboties ar (zarnu) tīrīšanu
ķiskāties darboties ar (zivju) ķidāšanu
būkšināt darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
smečkāties darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
ķēpāties darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
mālēties darboties ar krāsām; krāsot
nagoties darboties ar pirkstiem
ķerties darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem)
mesties darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
pierimt darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
grabažāties darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu
būķēties darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār
pelšķoties darboties kā pestelim, burvim
liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
līdzdarboties darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
mīņāties uz vietas darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
stubelēt darboties nepareizā vietā
raustīties darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
sūkāt darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
breņģēt darboties pa slapju vietu
breņģēties darboties pa slapju vietu
dejot darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
būt darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā)
pretoties darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt
taustīties darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
vilkt darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
pamēgt darboties, darīt
paklausīt darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
strādāt darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem)
reaģēt darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
tiekties darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
čubināt darboties, lai (ko) sakārtotu
pretdarboties darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju
aizķerties darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
jēgties darboties, pūlēties
piņķēties darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
ķūlēties darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu)
vīkšties darboties, rīkoties
smurgāties darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
riktēties darboties, rīkoties (ar ko)
uzsākt darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
sākt darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
joksīties darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
joskāties darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
rosīties darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski
pļanckāties darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
pļenckāties darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
ķimerēties darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
timerēties darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
izturēties darboties, rīkoties, arī uzvesties
čubināties darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
rušķēties darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
piņķelēties darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
agrot darboties, rosīties jau agri no rīta
aģēt darboties, spēlēt lomu
purināties darboties, strādāt
turēties darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
ņemties darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
cērtāties darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
šurīt darboties, uzdarboties
izturēties darboties, uzvesties (par dzīvniekiem)
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
kruķīt darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
šeptēt darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm
multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi
zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām
ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties)
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.)
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem)
dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem)
sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu)
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1)
dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni
divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā
nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties
grazot Enerģiski darboties
dragāt vaļā Enerģiski darboties
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko)
šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei
momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu
šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu)
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties
tamīties Grūtos, nepiemērotos apstākļos darboties
tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties
štirīt iedarboties
iedirbt Iedarboties
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē)
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā)
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot)
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci
ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām)
mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu)
piekļūt pie šprices iegūt iespēju darboties; iegūt vadošu amatu
uznākt uz skatuves iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties
specializēties iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē
pamparāties Ielaisties (nodarboties)
kašerēties Ielaisties, nodarboties
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis
aplikators ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
iedarboties iesākt darboties (par mehānismu, ierīci)
pielēkt iesākt darboties (par motoru)
iekustēties iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
aizasākties iesākt nodarboties (ar ko)
iepērt iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties
spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem)
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
Korša teātris ievērojamākais privātais krievu drāmas teātris Krievijā, dibinājis 1882. g. Maskavā teātra darbinieks F. Koršs; 1925./1926. g. sezonā kļuva par valsts teātri, 1932. g. beidza darbotIES
temelēties ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties
skalot ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
nojēgties ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties
moļļāties ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas)
knosīties ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski
pīties ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to)
knotēties ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski
sēdēt ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī
iztrakoties ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
izdarboties ilgāku laiku, daudz darboties
izkombinēties ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko)
atsajemties ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko
cīnīties Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības
virčaptēt Ilgi darboties, strādāt
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties
glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem)
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu
mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā)
orientēšana indivīdam nepieciešamās informācijas meklēšana, lai adekvāti darbotos
kārnīties Intensīvi darboties, sērtot kokus, līžot līdumu, arot zemi
mesties Interesēties (par ko); nodarboties (ar ko)
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1)
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
spēja īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.)
saderība Īpašību komplekss, kas ļauj darboties vienotā sistēmā dažādu datu apstrādes sistēmu objektiem
raženot Izaicināt, ar centību, panākumiem darboties
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota
izaslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci)
pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt
kruķīties Izmanīgi darboties
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.)
fungēt Izpildīt (amatu), veikt, darboties
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties
aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.)
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu
skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām
iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu
ķert izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā)
pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem)
celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā)
darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti
pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.)
pačopties kādu brīdi nodarboties (nicīgi)
noklabināties kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu
nostāvēt kādu laiku nodarboties (ar ko)
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu)
krist Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
smagkļūda Kļūda, ko radījusi aparatūras kļūme vai kam cēlonis bijis mēģinājums sadarboties ar nesaderīgu aparatūru
čupinīties Knibināties; nodarboties ar niekiem
starpprogrammu sakari komunikācija starp divām programmām, kas balstās uz protokoliem, ko viena programma izmanto, lai sadarbotos ar citu programmu
zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties
sadarboties kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu)
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem
trimēt Kustēties; darboties
trimt Kustēties; darboties
ķimperēties Ķēpāties; nodarboties ar ko apgrūtinošu
Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt
darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties
čabināties lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt
tūkstīties lēnām darboties, tūļāties
utoties Lēni darboties
pīties lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko)
mīcīties lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties
ķollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
mīstīties lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu)
dairēties lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko)
dairīties lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko)
licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs
lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu
lietojumprogrammu komplekts lietojumprogrammu kopa, kas izstrādāta kopējai sadarbībai, bet katra programma var darboties arī atsevišķi
sargāt Lietot (ko) saudzīgi; panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams
izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda)
izmantot likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā)
komandēt likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai
spiest ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli)
disteleoloģija mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam)
asinhronā mašīna maiņstrāvas elektriskā mašīna, kam rotora griešanās frekvence nav vienāda ar rotējošā magnētiskā lauka griešanās frekvenci (asinhrona) un ir atkarīga no slodzes; var darboties gan motora, gan ģeneratora režīmā; izmanto gk. kā elektromotorus
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties)
paskalot mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem)
pašiverēt mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pašiverēties mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
burmaņot Māžoties, nodarboties ar burvju mākslu, acu apmānīšanu
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem
močkāties Mīdīties (pa dubļiem); darboties (ap ko slapju, dubļainu)
vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās
jaktēties Mīlēties; nodarboties ar seksu
daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi)
nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt
gļukot Nefunkcionēt; darboties kļūdaini
pabūt neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko
patrakot neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
pasēdēt neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī
paknosīties neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski
paņemties neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko)
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko)
jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties
nesmulēties Nenodarboties ar nepatīkamu darbu
klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas)
lekecinēt Neritmiski darboties (par sirdi)
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām)
pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.)
vādžot Neveikli darboties
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties
pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties
pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā
pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju
kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem)

Atrasts piemēros (32):

darbot citās vārdnīcās:

MEV

darbuot

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies