Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ī.
Atrasts vārdos (91):
- Ī:1
- Īo:1
- Īde:1
- Īģe:1
- Īhi:1
- Īle:1
- Īli:1
- Īra:1
- ĪRA:1
- Īsa:1
- Īsā:1
- Īve:1
- LĪA:1
- NĪP:1
- UĪV:1
- Īgla:1
- DzĪK:1
- DzĪS:1
- MĪKC:1
- VNĪA:1
- Īdena:1
- Īdeņa:1
- Īdeņi:1
- Īfits:1
- Ījabs:1
- Īlaķi:1
- Īlija:1
- Īmirs:1
- Īnahs:1
- Īnida:1
- Īrija:1
- Īrotu:1
- Īsida:1
- Ītona:1
- Īvāni:1
- Īvoni:1
- Īzāks:1
- Īapets:1
- Īfikls:1
- Ījevka:1
- Ījovka:1
- Īlanca:1
- Īlinga:1
- Īsalmi:1
- Īslica:1
- Īslīca:1
- Īslīce:1
- Īslīči:1
- Īstade:1
- Īstona:1
- Īšvara:1
- Īvande:1
- Īvedne:1
- Īvuoni:1
- Īvuški:1
- LANĪDA:1
- Īglpāsa:1
- Īkarijs:1
- Īksions:1
- Īlenāni:1
- Īrubine:1
- Īslīcas:1
- Īslīces:1
- Īslīcis:1
- Īslīkis:1
- Īstenda:1
- Īvulāni:1
- Īvuškas:1
- Īvuškys:1
- Īdaladha:1
- Īdenderi:1
- Īkstrums:1
- Īsaļnīki:1
- Īstborna:1
- Īvsmuiža:1
- Īzerlone:1
- Īcenkalns:1
- Īdalfitrs:1
- Īdomenejs:1
- Īlenciems:1
- Īlenvalks:1
- Īleņvalks:1
- Īstbetela:1
- Īvesmuiža:1
- Īstlondona:1
- Īstsaseksa:1
- Īberlingene:1
- Īsafjerdira:1
- Īstliverpūla:1
- Īdara-Oberšteina:1
- Ībigava-Vārenbrika:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2928):
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji.
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Īles sanatorija apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Rītausmas Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Dūmciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Grodnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Īvandes pagastā.
- Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
- Todaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Ķurbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Silciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Silmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Ādžūni Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā.
- Pastališķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
- Ahroima apdzīvota vieta Īrijā Vilkovas (Kilvantonas) grāfistē; angļu - Ohrima.
- Akaonuira apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistē: angļu val. _Virdžīnija_.
- Ohrima apdzīvota vieta Īrijā, Kilvantonas (Viklovas) grāfistē; īru - Ahroima.
- Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara.
- Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, pie Dāņu šauruma, Īsafjorda dienvidu piekrastē.
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
- Tinvermora Ārklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- Ķeltu jūra Atlantijas okeāna malas jūra, dienvidos no Īrijas un rietumos no Kornovalas pussalas.
- Balja Oha Luena Atlona, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Luain"), tās nosaukums īru valodā.
- Derga ezers atrodas Īrijā (angļu "Lough Derg", īru "Loch Deirgeirt"), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šanona; Lohdergs.
- Konemara nacionālais parks atrodas Īrijā, izveidots 1980. g., platība - 29570 km^2^.
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
- Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
- Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
- Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
- Bandovrona Bandorana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji.
- auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji.
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
- bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji.
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji.
- jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji.
- lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji.
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji.
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji.
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
- Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants.
- strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji.
- vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums.
- Balakfēika Belibofi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bēlahašaniga Belišenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka.
- Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka.
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
- Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā.
- Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums.
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- Bjora Birra - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- IMPAC Biznesa konsultāciju uzņēmums Dublinā, Īrijā.
- Moništirnabūla Boila, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Brēhūlana Breja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Albiona Britu salas bez Īrijas (senais nosaukums).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
- Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
- Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Dūngārvona Dangārvana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Lohdergs Derga ezers Īrijā.
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- džingļi Divriču tips, ko lietoja Īrijā.
- Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dūnnanaula Donegola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- karrageen Droga no Īrijas pērļu sūnām.
- Drihedoha Droheda - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Droeda Droheda - pilsēta Īrijā.
- Draķu ezers Drokezers, ezers Īves pagastā.
- Droku ezers Drokezers, ezers Īves pagastā.
- Baljaoklia Dublina - Īrijas galvaspilsēta ("Baile Átha Cliath"), tās nosaukums īru valodā.
- Kingstauna Dūnliera - pilsēta Īrijā.
- Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka.
- Moništirnafēla Ebifīla, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Iniša Enisa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Iniškorhiga Eniskorti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Balja Oha Etaja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha"), tās nosaukums īru valodā.
- Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā.
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. "Ītyōpp'ya") platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
- Babīte Ezers Auces novada Īles pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Spārnu ezers ezers Īles pagastā, 92,2 m vjl., platība — 14 ha, garums — 600 m, lielākais platums — 500 m, lielākais dziļums — 4,5 m, sala (0,04 ha); Spārņu ezers; Spārnes ezrs.
- Ružu ezers ezers Īles un Zebrenes pagastā, platība - 7 ha.
- Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā ("Lough Corrib"), platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m.
- Pilsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
- Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers.
- Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks.
- Drokezers Ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers.
- Kundumezers Ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 6,5 ha; Kedras ezers; Kunduma ezers.
- Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Golīva Golveja, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Guera Gori, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte.
- Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
- Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
- Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- septs ģints kopiena, cilts, arī klans Īrijā.
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes.
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
- biuva Īdaļa.
- idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā.
- īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Ēdandera Īdenderi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
- Īdenu kanāls Īdeņas kanāls Lubāna dienvidu piekrastē.
- īdzēt Īdēt (1).
- dīkt Īdēt (par govīm, teļiem).
- nīdēt Īdēt, dīkt.
- īdāt Īdēt.
- īgt Īdēt.
- atīdēt Īdot atsaukties (par govīm).
- īgņāties Īgnāt.
- šņergāt Īgnēties, pinkšķēt, raudāt.
- šņergāties Īgnēties, pinkšķēt, raudāt.
- raiboties Īgnēties, sajust riebumu.
- noņurkšēt Īgni nomurmināt.
- noņurkšķēt Īgni nomurmināt.
- murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt.
- varkšēt Īgni rūkt, čīkstēt.
- varkšķēt Īgni rūkt, čīkstēt.
- glemst Īgni runāt, rūkt.
- gugoties Īgni žēloties.
- orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt.
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
- parūkt Īgni, nelaipni parunāt; pakurnēt.
- uzrūkt Īgni, nelaipni pateikt (ko kādam).
- bambuļot Īgni, nelaipni runāt pretī, iebilst.
- pempelēt Īgni, nelaipni runāt pretī, iebilst.
- rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
- blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti.
- rūcīgs Īgns (1).
- rūcīgs Īgns (2).
- bozeklis Īgns cilvēks.
- dūcis Īgns cilvēks.
- rūgums Īgns cilvēks.
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies.
- saērcināts Īgns, ķildīgs, parasti ļoti.
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- sarūgt Īgns, neapmierināts.
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts; skābs (3).
- skābs Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
- skāņs Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
- tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks.
- gremzīgs Īgns, sabozies, pārmetīgs.
- bogns Īgns, saīdzis, sapīcis, nelaipns.
- sabozies Īgns, saīdzis.
- sapiepējis Īgns, saīdzis.
- saskābis Īgns, saīdzis.
- apīgt Īgns, saīgt.
- grežīgs Īgns; nepatīkams; ietiepīgs; grežņica.
- grežņica Īgns; nepatīkams; ietiepīgs.
- gremžīgs Īgns.
- nobozies Īgns.
- rūcens Īgns.
- sadudzis Īgns.
- sapīcis Īgns.
- skābalains Īgns.
- uzbozies Īgns.
- nīdrība Īgnums pret kaut ko.
- nīdrums Īgnums pret kaut ko.
- īgas Īgnums, nepatika, dusmas.
- vaidus Īgnums, nepatika, ķilda.
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
- gremžība Īgnums.
- īdrums Īgnums.
- īgme Īgnums.
- īgne Īgnums.
- buzelis Īgņa, buzis.
- surzis Īgņa, čīkstulis, kas vienmēr raud.
- dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks.
- dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs.
- rūgumdesa Īgņa, saīdzis cilvēks.
- grīņa Īgņa, tāds, kas ar visu nemierā.
- dūceklis Īgņa; cilvēks, kas dūc.
- rūka Īgņa; īgns cilvēks.
- dūka Īgņa; miera traucētājs.
- īgnis Īgņa; riebeklis.
- erreklis Īgņa.
- grīneklis Īgņa.
- īdzulis Īgņa.
- īgoņa Īgņa.
- murmis Īgņa.
- ņurdētājs Īgņa.
- rūkšķis Īgņa.
- rūksnis Īgņa.
- skābumpods Īgņa.
- snapūzis Īgņa.
- īgnēties Īgņoties.
- nīdrēties Īgņoties.
- ņurdulis Īgonis.
- īgņāties Īgt.
- ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa.
- Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
- Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
- īkši Īksis 1.
- pollex Īkstis, īkšķis.
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
- Ikstruma Īkstrums, Iecavas pieteka.
- Ikstrume Īkstrums, Iecavas pieteka.
- policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta.
- utkuka Īkšķis (kā utu kāvējs).
- utkuks Īkšķis (kā utu kāvējs).
- utukuka Īkšķis (kā utu kāvējs).
- utukuksa Īkšķis (kā utu kāvējs).
- eikss Īkšķis, pirmais rokas pirksts.
- īkšis Īkšķis.
- īksnis Īkšķis.
- īksteris Īkšķis.
- īksts Īkšķis.
- īšķis Īkšķis.
- kuksis Īkšķis.
- utbunga Īkšķis.
- utukuksis Īkšķis.
- Ihlen Īle.
- recurvirostridae Īlenknābju dzimta.
- recurvirostra Īlenknābju dzimtas ģints.
- pleuridium Īlenlapes.
- bricis Īlens, urbulis.
- īle Īlens.
- īlēns Īlens.
- īlins Īlens.
- īlīns Īlens.
- īls Īlens.
- īluns Īlens.
- īnals Īlens.
- klidins Īlens.
- urbiķis Īlens.
- urbulis Īlens.
- vīlins Īlens.
- Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka.
- Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums.
- Imirs Īmirs - Saturna pavadonis.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- skaņceliņš Īpašā albumā izdots filmas skaņu ieraksts.
- kurpniecība Īpaša amatniecības nozare, kas pagatavo apavus.
- iesalocīties Īpašā apstrādē kļūt lokanam (par kokmateriālu).
- saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- starpatmiņa Īpaša atmiņas ierīce vai kopējās atmiņas daļa, kuru izmanto informācijas glabāšanai starp diviem datu apstrādes procesa soļiem.
- kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
- prelatūra Īpaša baznīcas organizācijas struktūra.
- būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
- polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
- pienamāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu.
- pienmāja Īpaša celtne vai piebūve, kur dzesē un uzglabā pienu.
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- Poseidom Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Francijas aizjūras departamentu nomaļo atrašanos okeānā.
- Poseicam Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Kanāriju salu nomaļo atrašanos okeānā.
- Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā.
- poķis Īpaša galvas sega (cepure).
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- krājgrāmatiņa Īpaša grāmatiņa sīko noguldījumu iemaksu un izmaksu ierakstiem, krājkasē noguldīto līdzekļu uzskaitei.
- dienasdeķis Īpaša gultas sega, ko sedza tikai pa dienu.
- ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
- eliņš Īpaša ierīce jahtu novietošanai remontā un ziemošanai.
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu valstu armijā).
- krājkartīte Īpaša kartīte krājmarku uzlīmēšanai.
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
- seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru.
- spodrgludinātava Īpaša labuma gludinātava.
- nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda.
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- kursi Īpaša mācību iestāde.
- damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- aviomedicīna Īpaša medicīnas nozare, kas pēta ar gaisa lidojumiem saistītas bioloģiskas un psiholoģiskas problēmas.
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti.
- šleperpindzele Īpaša ota (piem., svītru novilkšanai).
- badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
- filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu.
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- asemblers Īpaša programma, ka datora programmu pārtulko mašīnvalodā.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
- STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development").
- lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
- nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- batiks Īpašā tehnikā izkrāsots Austrumāzijas iedzimto audums.
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
- elaiotesejs Īpaša telpa antīkā pirtī vai ģimnāzijā, kur ķermeni ierīvēja ar eļļu.
- uguņnams Īpaša telpa ēdiena vārīšanai un uzglabāšanai siltumā.
- teļatniks Īpaša telpa govju fermā jaunpiedzimušo teļu novietošanai.
- automazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota automašīnu mazgāšanai.
- kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapi.
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
- damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu.
- koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
- ziņojums Īpašā veidā formalizēts dokuments, ko pārraida, izmantojot elektronisko pastu.
- sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
- curiae Īpaša veida pamata organizācijas, no kurām sastāvēja senā romiešu komūna.
- mariņi Īpaša veida pankūkas, kas senāk tika ceptas Jaungada naktī.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
- epoletes Īpaša veida uzpleči ar noapaļojumu, kas izrotāti ar bārkstīm.
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- perēklis Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem).
- lūkauts Īpaša vieta uz kuģa (kā) novērošanai.
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- krājmarka Īpaša zīme, kas apliecināja nelielas summas iemaksu valsts aizņēmumam (piem., 1931. g. ceļu aizņēmumam).
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- čepelnieks Īpašas dakšas pannas ielikšanai krāsnī un izvilkšanai no tās.
- zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- serdenis Īpašas formas magnētiska materiāla detaļa, uz kuras novieto tinumus.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam; pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai).
- atbrīvotājfaktori Īpašas hipotalāma vielas, kas kontrolē hipofīzes hormonu izdalīšanos, kas regulē dzimumhormonu sekrēciju.
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem.
- nartas Īpašas ragavas (tundrā), kurās jūdz briežus vai suņus.
- karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai.
- grils Īpašas restes vai speciāla kamera cepšanai.
- nagans Īpašas sistēmas revolveris.
- kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
- monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- šturme Īpaši aktīva, intensīva darbošanās.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita.
- slaids Īpaši aprīkota snovborda trase.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- applēst Īpaši apstrādājot, nolobīt (graudu) ārējo apvalku.
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
- pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
- preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- nervaudi Īpaši audi, kas veido nervu sistēmu.
- nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi.
- celi Īpaši aužamie galdiņi.
- dižcienīgs Īpaši cienīgs, piemiņas cienīgs.
- strops Īpaši darināts bišu miteklis.
- kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
- peizaki Īpaši ebreju svārki (žakete).
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
- ēdamistaba Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd.
- kuļamklons Īpaši iekārtota kuļamvieta.
- lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
- diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
- virtuve Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
- ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas.
- autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
- sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- ēdamzāle Īpaši iekārtota zāle, kurā ēd.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- aerosolārijs Īpaši iekārtots laukums gaisa un saules peldēm.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs.
- pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts; arī postaments.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
- acs Īpaši izveidota cilpa (nītīm, tīkliem).
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- hidatodas Īpaši lapām pazīstamie atdalīšanas (sekrēcijas) orgāni ūdens atdalīšanai šķidrā, pilienu veidā (gutācija).
- konīdijnesēji Īpaši micēlija izaugumi, kuru galā veidojas konīdijas.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- buks Īpaši pagatavots statnis (kā atbalstīšanai).
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- strīnis Īpaši sagatavoti - sasisti māli priekš mūrēšanas.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai.
- guļammaiss Īpaši sagatavots maiss, uz kura var gulēt.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- šeiks Īpaši sajaukts alkoholisks vai bezalkoholisks kokteilis.
- kukarda Īpaši sasieta lente apģērba, arī matu rotāšanai.
- dvacatka Īpaši sasiets kulstītu linu kūlis, kas sver 8 kilogrami.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- gumikopāls Īpaši sveķi, kurus lieto laku izgatavošanai.
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- šporas Īpaši veidojumi jātnieku zābaku aizmugurē.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2).
- lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts.
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai - šaurs lāpstveida priekšmets ar kātu.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- vistīm Īpaši, jo vairāk; visbiežāk.
- īpat Īpaši, sevišķi.
- parvien Īpaši, sevišķi.
- īpaš Īpaši, tieši.
- usmašus Īpaši; ar īpašu nolūku.
- īpakš Īpaši.
- īpakši Īpaši.
- īpaš Īpaši.
- īpašīgi Īpaši.
- īpašu Īpaši.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- panhromija Īpašība krāsoties ar dažādām krāsvielām.
- heteromorfisms Īpašība kristalizēties dažādās formās.
- dismorfisms Īpašība pieņemt dažādu formu atkarībā no eksistences apstākļiem.
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- skaldāmība Īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pašība Īpašība, īpatnība, savdabība.
- pašums Īpašība, īpatnība, savdabība.
- standartīpasība Īpašība, kas atbilst standartam 1 (1); īpašība, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- stagnātisms Īpašība, kas izpaužas kā attīstības trūkums, stāvēšana uz vietas.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- spraudņsaderīgs Īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām.
- zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
- kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
- salāgojamība Īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu.
- atomitāte Īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi.
- testējamība Īpašība, kas raksturo sistēmas vai tās komponenta piemērotību testēšanas procedūras izpildei.
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- dabīte Īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- apetāls Īpašības apzīmējums ziedam, kam nav ziedlapiņu (piem., lazdas ziedam).
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
- ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
- īp. Īpašības vārds.
- kādenis Īpašības vārds.
- darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
- programmsaderība Īpašību komplekss, kas dod iespēju izmantot dažādos datoros vienu un to pašu programmatūru.
- saderība Īpašību komplekss, kas ļauj darboties vienotā sistēmā dažādu datu apstrādes sistēmu objektiem.
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1).
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
- šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
- audzināšana Īpašību, jūtu izkopšana, attīstīšana.
- mantošana Īpašību, pazīmju iegūšana no priekštečiem iedzimtības ceļā.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- dotācija Īpašiem mērķiem novēlēts pastāvīgu ienākumu kopums.
- īpašnīca Īpašniece.
- VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out").
- savinieks Īpašnieks.
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas).
- glisando Īpašs atskaņošanas un dziedāšanas paņēmiens - slīdoša pāreja no vienas skaņas otrā.
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids.
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- līcenis Īpašs darba rīks spolēšanai.
- semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi.
- dzidrais Īpašs degvīna sortiments.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- kurjerpasts Īpašs diplomātiskais pasts, ko sūta ar kurjeru un ko nedrīkst pārbaudīt.
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products").
- leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
- leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms.
- ēdamgalds Īpašs galds, pie kura ēd.
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- kratīklis Īpašs grābeklis ar gariem zariem labības kratīšanai un apvēršanai, kuļot rijā.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- fouta Īpašs kokvilnas dvielis, ar kuru aptinas pirtī.
- izoritmija Īpašs kompozīcijas veids, kur formveide balstās uz precīzi atkārtotām ritma figūrām.
- pilienlaistīšana Īpašs laistīšanas veids segtajās platībās, izmantojot speciālu laistīšanas iekārtu.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- guļammaiss Īpašs maiss, kurā var gulēt (piemēram, ceļojumos).
- pajungs Īpašs malajiešu saules sargs.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši.
- trompetmezgls Īpašs mezgls, kuru lieto lai saīsinātu garāku trosi.
- vangs Īpašs mistiskas iesvētīšanas veids vadžrajānas skolās, kuras laikā iesvētāmais psihisko enerģiju jeb svētību saņem tieši no sava guru vai izraudzītās dievības (idama).
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
- akūts Īpašs muzikālā jeb toniskā akcenta tips dažās indoeiropiešu valodās.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- knifelis Īpašs paņēmiens.
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
- naktspods Īpašs pods ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- pierakstīšanās Īpašs rituāls, kas jāizpilda jaunpienācējam, ienākot cietuma kamerā.
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- katedra Īpašs skolotāja galds.
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
- laštaks Īpašs stienis pulvera un prapju blīvēšanai, stampāšanai (lādējot bisi).
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1).
- naglīzeris Īpašs veidnis naglu kalšanai.
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas.
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
- stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu.
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- marga Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- margas Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- akurātīgs Īpašs, sevišķs.
- svaidīts Īpašs, svētsvinīgs.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
- savisks Īpašs.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu.
- rekvizīcija Īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām pret atlīdzību vai parādzīmi; rekvizēšana.
- daļenieks Īpašuma daļas nomnieks.
- commixtio Īpašuma iegūšana.
- piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu.
- fiduciārs Īpašumā nodotas lietas pārvaldītājs; uzticības persona.
- mantojums Īpašuma tiesības.
- vindikācija Īpašuma tiesību aizstāvēšanas veids civiltiesībās.
- aktīvi Īpašuma tiesību kopums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- piederums Īpašums (parasti priekšmeti).
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- minorāts Īpašums, ko manto jaunākais dzimtā.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums.
- turta Īpašums, manta.
- purkatas Īpašums, mantas, krāmi.
- proprietāte Īpašums; īpašība.
- bagātība Īpašums.
- dominijs Īpašums.
- dominium Īpašums.
- pavārte Īpašums.
- savums Īpašums.
- kolektivizēt Īpašumu u. c. nodot kolektīvam.
- antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
- Janka Īpašvārda Jānis familiārs variants.
- Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants.
- apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
- alonīms Īpašvārda variants; viena un tā paša objekta nosaukums, kas aizstājuši viens otru laika gaitā.
- onīmi Īpašvārdi.
- personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
- limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi.
- speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu.
- nekronīms Īpašvārds, kas nosauc apbedījuma vietu.
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku).
- hrematonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu priekšmetu.
- poreionīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu transportlīdzekli.
- teonīms Īpašvārds, kas nosauc dievību.
- zoonīms Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku.
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.).
- nautonīms Īpašvārds, kas nosauc kuģi.
- hrononīms Īpašvārds, kas nosauc laika brīdi vai laika periodu.
- mitonīms Īpašvārds, kas nosauc mitoloģisku tēlu vai kādu citu mitoloģisku objektu.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi.
- kosmonīms Īpašvārds, kas nosauc zvaigznāju vai kosmiskā izplatījuma zonu.
- kriptonīms Īpašvārds, ko lieto maskēšnās nolūkā.
- kinonīms Īpašvārds, zoonīma paveids, kas nosauc suni.
- onīms Īpašvārds.
- latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- onīmija Īpašvārdu kopums.
- atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
- izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums.
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
- piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
- izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums.
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām.
- negātrons Īpatnēja elektronu lampa elektromagnētisko oscilāciju radīšanai; tanī ir katods (kvēldiegs), tīkliņš un 2 anodi.
- īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
- īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- atspārdinis Īpatnēja raksta audekls.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- filē Īpatnējas bārkstis.
- heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu.
- izohaimaglūtīni Īpatnējas vielas asinīs, kas sarecina (aglūtinē) sarkanos asins ķermenīšus.
- kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
- kristallīti Īpatnēji sīki mikroskopiski veidojumi stiklinos iežos, kas iezīmē amorfas vielas (stikls) pāreju kristāliskā.
- paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
- īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
- īpatnis Īpatnējs cilvēks.
- tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
- ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais.
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
- pulcinella Īpatnējs klauna vai nerra tēls neapoliešu farsos; polišinelis.
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
- pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas.
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu.
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- maiandrs Īpatnējs seno grieķu joslas ornaments, kas simbolizēja viļņotu ūdens virsmu.
- acainis Īpatnējs sešnīšu audums.
- mozaīkāls Īpatnējs, ar mozaīku saistīts.
- īp. Īpatnējs, īpatnējais.
- nārīgs Īpatnējs, piemēram, par garšas sajūtu mutē.
- īpašīgs Īpatnējs, raksturīgs.
- savveidīgs Īpatnējs, savdabīgs.
- īpatējs Īpatnējs.
- īpatnīgs Īpatnējs.
- īpatns Īpatnējs.
- īpats Īpatnējs.
- skunstīgs Īpatnējs.
- savādīgums Īpatnība, dīvainība.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- savatne Īpatnība, nošķirtība.
- savveidība Īpatnība, savdabība.
- raksturība Īpatnība, sevišķi raksturīga iedaba.
- īpatība Īpatnība.
- īpatnīgums Īpatnība.
- īpatnums Īpatnība.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa.
- individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
- aloheteroploīds Īpatnis ar vienu vai vairākām citas sugas papildhromosomām.
- kompaunds Īpatnis, kas ir heterozigotisks pēc viena lokusa divām mutantām alēlēm.
- džingapiško Īpatnis.
- īberīgs Īpatns, jocīgs, interesants.
- idioretināls Īpatns, piemītošs vienīgi tīklenei.
- ģenotips Īpatņa visu iedzimstošo pazīmju jeb gēnu kopa.
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni.
- komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus.
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
- īnums Īre, noma.
- mīte Īre.
- gigolo Īrējams dejotājs, bārkungs; žigolo.
- retskops Īres maksas atlikums.
- namsaimnieks Īres nama vai namu īpašnieks.
- relokacija Īres vai nomas līguma atjaunošana.
- ienomāties Īrēt sev dzīvokli.
- mītēt Īrēt.
- klaķe Īrēti piekrišanas plaukšķinātāji teātros visi kopā, kamēr katru par sevi sauc par klakeru.
- IE Īrija, valsts divburtu kods.
- IRL Īrija, valsts trīsburtu kods.
- homrūls Īrijas autonomijas programma 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā.
- Hedera hibernica Īrijas efeja.
- Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā "Dublin", īru valodā "Baile Atha Cliath"), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs.
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- patriks Īrijas vara 1/2 fārtinga monēta, kalta no 1460. g.
- Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
- irons Īriseļļas smaržīgā sastāvdaļa C13H20O, bezkrāsaina eļļa, stipri atšķaidītā veidā ož pēc vijolītēm.
- īris Īrisi ("Iris"); skalbes.
- kalvene Īrisi ("Iris"); skalbes.
- kalvs Īrisi ("Iris"); skalbes.
- puķuskalbes Īrisi ("Iris"); skalbes.
- sabines Īrisi ("Iris"); skalbes.
- šķelpes Īrisi ("Iris"); skalbes.
- zobenes Īrisi ("Iris"); skalbes.
- zobines Īrisi ("Iris"); skalbes.
- zobini Īrisi ("Iris"); skalbes.
- skalbi Īrisi 1, skalbes.
- īrītis Īriss (konfekte).
- šķelpenes Īriss 1.
- piemītnieks Īrnieks, apakšīrnieks.
- gultinieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu.
- gultnieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu.
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
- īrenieks Īrnieks.
- īrinieks Īrnieks.
- kortelnieks Īrnieks.
- kvaterancs Īrnieks.
- mītnieks Īrnieks.
- naudenieks Īrnieks.
- paddijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- padijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- padis Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- pedijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas).
- Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
- Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- IRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās.
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- ļipa Īsa aste.
- recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija.
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- ciķelbārda Īsa bārda ar spicu galu.
- puskrekliņš Īsa blūze.
- nolaizīt Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
- pempe Īsa cūkas aste, īsa zirga aste.
- dolomāns Īsa huzāru virsjaka.
- galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai.
- pekse Īsa izkapts.
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
- pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
- klauve Īsa klaudziena troksnis.
- timpuls Īsa koka kārts.
- īsgrācija Īsā krūškorsete.
- izķerstīt Īsā laikā izpirkt.
- izķert Īsā laikā izpirkt.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- ielaiku Īsā laikā; priekšlaiku.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- balziens Īsā mugurjosta mētelim.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas atkārtojas (gk. džezā).
- strubuņķis Īsa nūja.
- čunčurs Īsa pātaga.
- lietene Īsa pātaga.
- pempe Īsa pātaga.
- kļaščuks Īsa piepogājama vai piešūta josta apģērba mugurpusē.
- dronga Īsa piepogājama vai piešūta josta tērpa mugurpusē; savilktnis.
- brīfings Īsa preses konference, valdības pārstāvju vai citu oficiālu personu informatīvs ziņojums žurnālistiem; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- īsproza Īsā proza.
- encheiridijs Īsa rokasgrāmata kādā nozarē.
- īsseta Īsa seta (kātiņš, uz kura izaug sūnu sporu vācelīte).
- bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- čirkste Īsa strūkla, piemēram, slaucot.
- štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā.
- īsšķiedra Īsa šķiedra.
- lemantārs Īsa ticības mācības grāmata.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- bluzons Īsa vai pusgara blūze.
- šņurka Īsa virve, aukla.
- lapča Īsa zeķe ar zoli (parasti bērniem, tā vietā, lai istabā nēsātu kurpes).
- knabene Īsa zeķe.
- ciķeļbārda Īsa zoda bārda ar spicu galu.
- ciķele Īsa zoda bārda ar spicu galu.
- krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- ponariks Īsa, kupla piedurkne.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- atcirtiens Īsa, nelaipna atbilde.
- pusrīts Īsa, neliela ēdienreize pirms brokastīm.
- ikseņi Īsa, pieguloša sieviešu jaka.
- baice Īsa, resna pātaga.
- stinags Īsa, resna rīkste.
- kacere Īsa, slikta bise.
- stebere Īsa, slikta bise.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- žautriņš Īsa, tieva kārts.
- radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
- karoč Īsāk sakot, vārdu sakot, nu tad, tad.
- karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai.
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
- īksumi Īsākie salmi, linu šķiedras daļas u. tml.
- šļaupsti Īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis.
- rugāji Īsas apmatojuma, apspalvojuma daļas (uz ādas, sejas).
- linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
- serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
- rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
- brachikefalija Īsas un platas galvas pētīšana antropoloģijā.
- puszeķes Īsās zeķes; kapzeķes.
- strugulis Īsas, cietas, grūti noplūcamas putnu spalvas.
- terči Īsas, stingri savērptas pakulas.
- štuceris Īscaurule; uzmava.
- brachikefals Īsgalvis, apaļgalvis.
- ieklikšēties Īsi (metāliski) noklikšēt.
- īsai Īsi (pēc garuma).
- ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
- uzķīvēt Īsi aprāt, sabārt.
- kseniji Īsi dzejoļi epigrammu un aforismu veidā.
- tēze Īsi formulēts atzinums, secinājums.
- ieūkšēties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšķināties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšņāties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšināties Īsi iekaukties.
- ieķeukšēties Īsi ierieties; ievaukšķēties.
- aizpīkstēt Īsi iesvilpties, iesīkties, izdot pīkstīgu skaņu.
- nobilst Īsi izteikties.
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums.
- aizdudinēt Īsi klusu ierunāties.
- sukšņi Īsi lini ar daudz galviņām.
- pelstiķi Īsi lini.
- sukši Īsi lini.
- paraves Īsi linu stiebri; paravas.
- paravas Īsi linu stiebri.
- suksnīši Īsi mati.
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets.
- iežāvāties Īsi nožāvāties.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
- uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- uzmest Īsi pateikt, atgādināt (ko nepatīkamu, kritisku).
- nosacīt Īsi pateikt, piebilst; noteikt (1).
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- papliukšināt Īsi pliukšķināt.
- papliukšķināt Īsi pliukšķināt.
- anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
- strumpuči Īsi sacirsti zaru žagari.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- pussvārks Īsi svārki.
- pabildināt Īsi uzrunāt; arī īsi sveicināt.
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- rekapitulēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
- iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties.
- iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties.
- kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt.
- verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt.
- ļerkšēt Īsi, aprauti riet.
- veukšēt Īsi, aprauti riet.
- iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
- pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
- stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
- krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai.
- spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras.
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
- simbrahidaktilija Īsi, kopā saauguši kāju vai roku pirksti; pleznu pirksti.
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- īksi Īsi, neilgi.
- palinis Īsi, nepaauguši lini.
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
- peskas Īsi, resni, mazvērtīgi lini.
- nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt.
- suksnīši Īsi, slikti paauguši lini.
- skurt Īsi, strauji kustināt (ķermeņa daļas).
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- īkši Īsi.
- īkšķi Īsi.
- īš Īsi.
- īši Īsi.
- īsumā Īsi.
- strupai Īsi.
- padžēkstes Īsie mati aiz ausīm un pakausī.
- padžēksti Īsie mati aiz ausīm un pakausī.
- strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
- ātrināt Īsināt (laiku).
- apokopēt Īsināt vārdus zaudējot vienu vai vairākas skaņas vārda beigās; strupināt.
- pastrupināt Īsināt, apgraizīt, atdalīt galu.
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- brachypodium Īskājes.
- brahipods Īskājis.
- dalgis Īskāta izkapts jeb vienroce.
- ieroce Īskāta izkapts.
- viska Īskāta liekšķerīte.
- brucis Īskažociņš.
- brucītis Īskažociņš.
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
- neiroleptanalgēzija Īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus.
- atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- iegaudiens Īslaicīga gaudojoša skaņa.
- ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
- pseidoklonuss Īslaicīga kloniska spazma.
- klips Īslaicīga knakšķa atdarinājums.
- notrīsa Īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī.
- pavira Īslaicīga un nejauša atvēršana.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- gastroļi Īslaicīga uzturēšanās (kur).
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1.
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
- ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana.
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
- trjums Īslaicīgas aizturēšanas izolators.
- mītne Īslaicīgas apmešanās vieta.
- terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela.
- salbutamols Īslaicīgas darbības medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai.
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku.
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
- bankšķēt Īslaicīgi dūkt.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu).
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu.
- paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties.
- uzbimbāt Īslaicīgi raudāt.
- nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
- nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
- pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām.
- noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
- noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
- gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem.
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
- vorticisms Īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā.
- zlaukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- zliukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta.
- refrakcija Īslaicīgs kairināmības zudums.
- starpkonts Īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts.
- kursi Īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- impulsspriegums Īslaicīgs pārejas procesa radīts pārspriegums.
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- blackout Īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem.
- svīdiens Īslaicīgs sasvīdums.
- svīdoņa Īslaicīgs sasvīdums.
- uzskatiens Īslaicīgs skatiens.
- uzskatījiens Īslaicīgs skatiens.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- nobraikšķēt Īslaicīgs troksnis, brīkšķis.
- žvanksts Īslaicīgs troksnis.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
- strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis.
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- spurkšiens Īslaicīgs, vienreizējs spurkšis.
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums.
- efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs.
- īsmirkļa Īslaicīgs.
- mirkļa Īslaicīgs.
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- ephemeraceae Īslaicīšu dzimta.
- ephemerum Īslaicītes.
- STEL Īslaika ekspozīcijas robeža (angļu "short-term exposure limit").
- Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti.
- Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai.
- Islica Īslīce, Lielupes pieteka.
- Īslica Īslīce, Lielupes pieteka.
- Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka.
- Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka.
- Islitz Īslīce.
- Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km.
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
- Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
- rekši Īsmatainie truši - 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmatu un akotmati ir gandrīz vienādā garumā.
- īsfilma Īsmetrāžas kinofilma.
- grečka Īso linu (greču) sēkla.
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
- brachigrafija Īsraksts, piem., stenogrāfija.
- kosacis Īsredzīgs cilvēks.
- koss Īsredzīgs.
- kūss Īsredzīgs.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- standarts Īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai.
- strups Īss (par laikposmu).
- mazs Īss (par laiku, laikposmu).
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1).
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- mirkšķiens Īss acu skatiens.
- mirkšķis Īss acu skatiens.
- stuģis Īss apģērba gabals.
- pelstiķi Īss apģērbs (virsdrēbes).
- pelerīne Īss apmetnis.
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
- launadzis Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
- launaģis Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
- uvoļņeņije Īss atvaļinājums (no armijas daļas).
- pušķzariņš Īss augļu zariņš ar vienu centrālu pumpuru.
- štencele Īss baļķis.
- mazbrīdis Īss brīdis, acumirklis.
- čukstējiens Īss čuksts, čukstiens.
- svētbrīdis Īss dievkalpojums.
- cerokslis Īss dievturības ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; dievturības katheisms.
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā.
- graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā.
- gaviliens Īss dziedājums, gavilējums.
- stubens Īss galiņš.
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums.
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- breviārs Īss izvilkums no kāda veseluma.
- stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms.
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
- klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā.
- strembelis Īss koka gabals.
- puškreklis Īss krekls vai blūze.
- puškreklītis Īss krekls vai blūze.
- puskrekls Īss krekls.
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katehisms.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katķisms.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem.
- falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
- bobs Īss matu griezums sievietēm, kas nāca modē 1917. gadā.
- mantelete Īss mētelis katoļu bīskapiem.
- pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
- ruņģis Īss mieta gals.
- čuka Īss miets.
- džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
- memorija Īss piezīmējums atmiņai.
- skotinis Īss priekšauts.
- imbreviatūra Īss protokols, akta izvilkums.
- repsis Īss resns dzīvnieks.
- repšs Īss resns dzīvnieks.
- pelaste Īss rokas zāģis.
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- mantiļa Īss sieviešu apmetnis.
- vengerka Īss sieviešu zābaks.
- strupuķis Īss sivēns.
- almaviva Īss spāniešu mētelis.
- zvingulis Īss sprunguļa gabals.
- stāstelis Īss stāsts.
- strupnis Īss strupceļš.
- švipšķis Īss svārciņš meitenēm.
- gnoma Īss teiciens, aforisms (biežāk - saistītā valodā).
- devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- stilets Īss trīsšķautņu vai četršķautņu duncis.
- aprauts Īss un ātrs.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- trusls Īss un resns (par cilvēku).
- stepka Īss un resns cilvēks.
- stepkus Īss un resns cilvēks.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- piza Īss un resns koka gabals.
- piziks Īss un resns koka gabals.
- truntulis Īss un resns satīts priekšmets.
- truntuls Īss un resns satīts priekšmets.
- rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
- duprs Īss un resns, drukns.
- rempens Īss un resns.
- stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets.
- pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
- pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
- pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis.
- zibsne Īss uzliesmojums, zibsnis (1).
- puskažuciņš Īss vīriešu kažoks.
- pusainis Īss virskrekls ar piedurknēm.
- bimbulē Īss virves gabals.
- struņķis Īss zars.
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- stuģis Īss, apcirpts, nolauzts stumbrs; penis.
- rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
- iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
- iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
- iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
- iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
- spundiņš Īss, mazs gabaliņš.
- snapis Īss, neilgs miegs.
- bruslaki Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
- bruslaks Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
- pampa Īss, resns un zarains koks.
- bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- kompendiozs Īss, saspiests; konspektīvs.
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- švirka Īss, smalki saskaldīts koks.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- sintomija Īss, spēcīgs izteiksmes veids; šāds izteiciens.
- strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis.
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
- stugs Īss, strups.
- stups Īss, strups.
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
- īkss Īss.
- ikss Īss.
- strupjš Īss.
- īsais Īssavienojums.
- tereza Īssavienojums.
- adelognatha Īssmeceri - smecernieku dzimtas grupa.
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
- staphylinidae Īsspārņu dzimta.
- ontholestes Īsspārņu dzimtas ģints.
- staphylinus Īsspārņu dzimtas ģints.
- aiva Īstā cidonija ("Cidonia oblonga).
- asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
- jāņuzāle Īstā madara ("Galium verum").
- madaras Īstā madara ("Galium verum").
- marranas Īstā madara ("Galium verum").
- medaine Īstā madara ("Galium verum").
- medspuķīte Īstā madara ("Galium verum").
- meduspuķe Īstā madara ("Galium verum").
- sviestpuķītes Īstā madara ("Galium verum").
- sviestpuķīte Īstā madaras ("Galium verum").
- mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans").
- savmāmiņa Īstā māte (attiecībā pret pamāti).
- mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium").
- žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae").
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- autonīms Īstais vārds, kāds ir autoram, kas parakstās ar pseidonīmu.
- īstenieks Īstais, piemērotais kādam darbam vai aicinājumam.
- pārģist Īstajā laikā un vietā neiedomāties.
- horionīts Īstās ādas iekaisums, kas izraisa sklerodermiju.
- erysiphaceae Īstās miltrasas sēņu dzimta.
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī.
- erysiphe Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- microsphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- ovulariopsis Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- podosphaera Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- pseudoidium Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- sphaerotheca Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints.
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
- erysiphales Īstās miltrasas sēņu rinda.
- oidiopsis Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints.
- oidium Īstās miltreasas sēņu dzimtas ģints.
- dioskūri Īstas un nešķiramas brāļu draudzības simbols.
- īst. Īstenais; īstais.
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira.
- nopietnība Īstenībā, faktiski.
- reālība Īstenība; realitāte.
- patiesība Īstenībā; tiešām.
- īstinība Īstenība.
- tiešāmība Īstenība.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli.
- indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam).
- analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- nosaukšana Īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- miniatūrsituācija Īstenības simulācijas metode.
- logoss Īstenības vispārīgā struktūra.
- realizējams Īstenojams, iespējams.
- veikšana Īstenošana, mērķa sasniegšana.
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materializēt Īstenot (ideju, ieceri u. tml.); realizēt (ko) materiālā formā.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- iemiesot Īstenot, realizēt (kādu ideju, ieceri).
- implementēt Īstenot, realizēt.
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3).
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1).
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3).
- izpausties Īstenoties, praktiski realizēties.
- notikt Īstenoties; piepildīties.
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- eu- Īstens, labs, skaistā stāvoklī.
- īsten Īstens.
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- komercdokumenti Īstermiņa kredītu naudas dokumentu veidi, ko izlaiž kompānijas kā alternatīvu īstermiņa bankas kredītam.
- nomāšana Īstermiņa mašīnu un iekārtu noma bez tiesībām nomniekam tās turpmāk iegādāties.
- rentings Īstermiņa noma (iekārtu, mašīnu).
- apgudri Īsti gudri.
- akurat Īsti, kārtīgi.
- ritīgās Īsti; krietni; ļoti.
- īksti Īsti.
- īstum Īstin.
- boinae Īsto žņaudzējčūsku apakšdzimta.
- īstins Īsts (1).
- īstens Īsts (2).
- īstens Īsts (4).
- īstens Īsts (5).
- īstins Īsts (5).
- īstens Īsts (6).
- īstens Īsts (7).
- germanus Īsts (brālis).
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- tikrs Īsts, krietns, patiess.
- praviļnijs Īsts, kvalitatīvs.
- zakonnijs Īsts, labas kvalitātes.
- gruntīgs Īsts, pamatīgs.
- riktīgs Īsts, pareizs.
- ģenuīns Īsts, patiess, neviltots.
- oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
- oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
- biedns Īsts.
- eists Īsts.
- ektīgs Īsts.
- īksts Īsts.
- Austrumsaseksa Īstsaseksa.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
- noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
- noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
- nočakstināties Īsu brīdi ar patiku čapstināt.
- grūdaļāt Īsu brīdi atkārtoti grūstīt (bīdīt).
- pabalsnīt Īsu brīdi balsnīt.
- pabaltot Īsu brīdi baltot.
- nobārties Īsu brīdi bārties un pabeigt bārties.
- nobaukšināt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- nobaukšķināt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- nobaušķēt Īsu brīdi baukšķināt un pabeigt baukšķināt.
- noblākšēties Īsu brīdi blākšķēt un pabeigt blākšķēt.
- noblakšināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšināt.
- noblākšināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšināt.
- noblakšķināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
- noblākšķināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
- noblarkšināt Īsu brīdi blarkšķināt un pabeigt blarkšķināt.
- noblarkšķināt Īsu brīdi blarkšķināt un pabeigt blarkšķināt.
- noblaukšināt Īsu brīdi blaukšķināt un pabeigt blaukšināt.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un pabeigt blaukšķināt.
- noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
- pablāvot Īsu brīdi blāvot.
- noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
- nobrāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt brāzmot.
- pablāzmot Īsu brīdi blāzmot.
- noblīkšināt Īsu brīdi blīkšināt un pabeigt blīkšināt.
- noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
- noblisināt Īsu brīdi blisināt un pabeigt blisināt.
- pablisināties Īsu brīdi blisināties.
- nobliukšināt Īsu brīdi bliukšināt un pabeigt bliukšināt.
- nobliukšķināt Īsu brīdi bliukšķināt un pabeigt bliukšķināt.
- noblīžģēt Īsu brīdi blīžģēt un pabeigt blīžģēt.
- noblūkšināt Īsu brīdi blūkšināt un pabeigt blūkšināt.
- noblūkšķināt Īsu brīdi blūkšķināt un pabeigt blūkšķināt.
- noblūžģēties Īsu brīdi blūžģēt un pabeigt blūžģēt.
- noblūžģēt Īsu brīdi blūžģēt.
- nobolīt Īsu brīdi bolīt un pabeigt bolīt.
- pabolīt Īsu brīdi bolīt.
- pabolīties Īsu brīdi bolīties.
- nobrakšināt Īsu brīdi brakšināt un pabeigt brakšināt.
- nobrākšķēties Īsu brīdi brākšķēt un pabeigt brākšķēt.
- nobrakšķināt Īsu brīdi brakšķināt un pabeigt brakšķināt.
- nobrikšināt Īsu brīdi brikšināt un pabeigt brikšināt.
- nobrīkšināt Īsu brīdi brīkšināt un pabeigt brīkšināt.
- nobrikšķināt Īsu brīdi brikšķināt un pabeigt brikšķināt.
- nobrīkšķināt Īsu brīdi brīkšķināt un pabeigt brīkšķināt.
- nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
- nobūkšināt Īsu brīdi būkšināt un pabeigt būkšināt.
- nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pabeigt būkšķināt.
- noburkšināt Īsu brīdi burkšināt un pabeigt burkšināt.
- noburkšķināt Īsu brīdi burkšķināt un pabeigt burkšķināt.
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- novilnīt Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
- novirmot Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
- nocilāt Īsu brīdi cilāt un pabeigt cilāt.
- nocilāties Īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties.
- nočabināt Īsu brīdi čabināt un pabeigt čabināt.
- nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
- nočalot Īsu brīdi čalot un pabeigt čalot (par cilvēkiem).
- nočapstināt Īsu brīdi čapstināt un pabeigt čapstināt.
- nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pabeigt čāpstināt.
- uzčapstināt Īsu brīdi čapstināt.
- nočākstēties Īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu).
- nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pabeigt čaukstināt.
- nočārkstēt Īsu brīdi čērkstēt (no aizsmakuma).
- nočārkstēties Īsu brīdi čērkstēt, ķērkt.
- nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pabeigt čīkstināt.
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu).
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- uzčirkstināt Īsu brīdi čirkstināt.
- nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
- nočūkstēties Īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt.
- nočurkstināt Īsu brīdi čurkstināt un pabeigt čurkstināt.
- uzdārdēt Īsu brīdi dārdēt, rībēt.
- aizdārdēties Īsu brīdi dārdēt; _(biežāk)_ iedārdēties.
- nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
- uzdīkt Īsu brīdi dīkt, īdēt.
- nodīkties Īsu brīdi dīkt^1^ un pārstāt dīkt^1^.
- nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pabeigt dimdināt.
- nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- nodrebuļoties Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt.
- nodrebināt Īsu brīdi drebināt un pabeigt drebināt.
- uzdrumstalāt Īsu brīdi drupināt.
- noducināt Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
- uzdūdināt Īsu brīdi dūdot.
- padzalkstīt Īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdudināt Īsu brīdi dziedāt, čalot.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- noerroties Īsu brīdi erroties un pārstāt erroties.
- nogagināt Īsu brīdi gagināt un pārstāt gagināt.
- nogāgināt Īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt.
- pagaust Īsu brīdi gausties.
- nogāzelēties Īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties.
- noglāstīt Īsu brīdi glāstīt un pabeigt glāstīt.
- noglaudīt Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt; arī noglāstīt.
- noglaust Īsu brīdi glaust un pabeigt glaust.
- nogorīties Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
- nograbināt Īsu brīdi grabināt un pabeigt grabināt.
- nograbināties Īsu brīdi grabināties un pabeigt grabināties.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
- nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
- nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
- nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- notīksmināties Īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- nokūpēt Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
- nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
- pakaķēt Īsu brīdi kaķēt.
- noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
- nokaucināt Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pabeigt klabināt.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- nokakšķināt Īsu brīdi kladzināt.
- noklakšināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
- noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
- noklanīt Īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt.
- noklanīties Īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties.
- noklankšināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
- noklankšķināt Īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt.
- noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
- noklaukšināt Īsu brīdi klaukšināt un pabeigt klaukšināt.
- noklaukšķināt Īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt.
- iekrenkstēties Īsu brīdi klepot, ieklepoties.
- noklikšināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noklinkšināt Īsu brīdi klinkšināt un pabeigt klinkšināt.
- noklinkšķināt Īsu brīdi klinkšķināt un pabeigt klinkšķināt.
- aizklunkšēties Īsu brīdi klunkšķēt; _(biežāk)_ ieklunkšķēties.
- aizklunkšķēties Īsu brīdi klunkšķēt; _(biežāk)_ ieklunkšķēties.
- ieklunkšēties Īsu brīdi klunkšķēt.
- ieklunkšķēties Īsu brīdi klunkšķēt.
- noklunkšināt Īsu brīdi klunkšķināt un pabeigt klunkšķināt.
- noklunkšķināt Īsu brīdi klunkšķināt un pabeigt klunkšķināt.
- nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
- paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
- noknakšināt Īsu brīdi knakšināt un pabeigt knakšināt.
- noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pabeigt knakšķināt.
- noknaukšināt Īsu brīdi knaukšināt un pabeigt knaukšināt.
- noknaukšķināt Īsu brīdi knaukšķināt un pabeigt knaukšķināt.
- noknikšināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
- nokrakšināt Īsu brīdi krakšķināt un pabeigt krakšķināt.
- nokrakšķināt Īsu brīdi krakšķināt un pabeigt krakšķināt.
- nogārkties Īsu brīdi krākt, radīt gārdzošu skaņu.
- nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
- nokraukšināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
- nokraukšķināt Īsu brīdi kraukšķināt un pabeigt kraukšķināt.
- nokrekšināties Īsu brīdi krekšināt un pabeigt krekšināt.
- nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pabeigt krekšķināt.
- nokrikšināt Īsu brīdi krikšināt un pabeigt krikšināt.
- nokrikšķināt Īsu brīdi krikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- nokuļāt Īsu brīdi kuļāt un pabeigt kuļāt.
- nokūļāt Īsu brīdi kūļāt un pabeigt kūļāt.
- nokuļāties Īsu brīdi kuļāties un pabeigt kuļāties.
- nokūļāties Īsu brīdi kūļāties un pabeigt kūļāties.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2).
- uzkūpēt Īsu brīdi kūpēt.
- nokurkt Īsu bridi kurkstēt un pārtraukt kurkstēt.
- pakūsināt Īsu brīdi kūsināt.
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- aizkustēties Īsu brīdi kustēties; iekustēties.
- nokustināties Īsu brīdi kustēties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pabeigt kustināt.
- nokutēt Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
- nokvakšināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
- nokvakšķināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
- saspirināt Īsu brīdi ķepuroties, spārdīties un pārstāt.
- noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
- nolādēties Īsu brīdi lādēties un pabeigt lādēties.
- nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
- nolaizīties Īsu brīdi laizīties un pabeigt laizīties.
- nolamāties Īsu brīdi lamāties un pabeigt lamāties.
- nolāsēt Īsu brīdi lāsēt (2) un pārstāt lāsēt; nolāsmot.
- nolāsmot Īsu brīdi lāsmot un pārstāt lāsmot.
- nolāsot Īsu brīdi lāsot (2) un pārstāt lāsot; nolāsmot.
- nolīgot Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties; nolīgoties (1) (1).
- nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
- pasprēgāt Īsu brīdi līt (1).
- nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
- noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
- noluncināties Īsu brīdi luncināties un pārstāt luncināties.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
- noglāstīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- nomargot Īsu brīdi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
- nomāžoties Īsu brīdi māžoties, ākstīties.
- nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
- nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
- pamirdzēt Īsu brīdi mirdzēt.
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un pabeigt mirdzināt.
- pamirdzināt Īsu brīdi mirdzināt.
- nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
- nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
- pamirgot Īsu brīdi mirgot.
- nomirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt un pabeigt mirkšķināt.
- pamirkšķināt Īsu brīdi mirkšķināt.
- pamirkšķināties Īsu brīdi mirkšķināties.
- noņudzēt Īsu brīdi mudžēt, ņudzēt.
- nomutuļot Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
- paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
- paņirbt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
- noņirbt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
- noņirbināt Īsu brīdi ņirbināt un pabeigt ņirbināt.
- irgņāt Īsu brīdi ņirgāties.
- noņirkšināt Īsu brīdi ņirkšināt un pabeigt ņirkšināt.
- noņirkšķināt Īsu brīdi ņirkšķināt un pabeigt ņirkšķināt.
- pamurkšķēt Īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt.
- nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
- nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
- nopakšināt Īsu brīdi pakšināt un pabeigt pakšināt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un pabeigt pakšķināt.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- noparkšināt Īsu brīdi parkšināt un pabeigt parkšināt.
- noparkšķināt Īsu brīdi parkšķināt un pabeigt parkšķināt.
- nopaukšināt Īsu brīdi paukšināt un pabeigt paukšināt.
- nopaukšķināt Īsu brīdi paukšķināt un pabeigt paukšķināt.
- nopēkšināt Īsu brīdi pēkšināt un pārstāt pēkšināt.
- nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
- papiņķerēt Īsu brīdi piņķerēt.
- paplaiksnīties Īsu brīdi plaiksnīties.
- noplakšināt Īsu brīdi plakšināt un pabeigt plakšināt.
- noplākšināt Īsu brīdi plākšināt un pabeigt plākšināt.
- noplakšķināt Īsu brīdi plakšķināt un pabeigt plakšķināt.
- noplākšķināt Īsu brīdi plākšķināt un pabeigt plākšķināt.
- noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt; noplandīt (2).
- noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties; noplandīties.
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (1).
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (2).
- noplandīties Īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties.
- noplarkšināt Īsu brīdi plarkšināt un pabeigt plarkšināt.
- noplarkšķināt Īsu brīdi plarkšķināt un pabeigt plarkšķināt.
- noplātīt Īsu brīdi plātīt un pabeigt plātīt.
- noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
- noplaukšināt Īsu brīdi plaukšķināt un pabeigt plaukšķināt.
- noplaukšķināt Īsu brīdi plaukšķināt un pabeigt plaukšķināt.
- noplīkšināt Īsu brīdi plīkšināt un pabeigt plīkšināt.
- noplīkšķināt Īsu brīdi plīkšķināt un pabeigt plīkšķināt.
- nopliukšināt Īsu brīdi pliukšināt un pabeigt pliukšināt.
- nopliukšķināt Īsu brīdi pliukšķināt un pabeigt pliukšķināt.
- noplivināt Īsu brīdi plivināt un pabeigt plivināt.
- noplivināties Īsu brīdi plivināties un pabeigt plivināties.
- noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
- noplunkšināt Īsu brīdi plunkšināt un pabeigt plunkšināt.
- noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pabeigt plunkšķināt.
- uzpogāt Īsu brīdi pogot.
- nopukoties Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
- papumpināt Īsu brīdi pumpināt (1).
- nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
- nopurināties Īsu brīdi purināties un pabeigt purināties.
- nopurkšināt Īsu brīdi purkšināt un pabeigt purkšināt.
- nopurkšķināt Īsu brīdi purkšķināt un pabeigt purkšķināt.
- uztūtot Īsu brīdi pūst (tauri).
- uzpūst Īsu brīdi pūšot, signalizēt; uztaurēt (1).
- noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
- nobrazdinēt Īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- nopurkšt Īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi).
- nobēdāties Īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties.
- uzbingāt Īsu brīdi raudāt, ieraudāties.
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- norēgoties Īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
- parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
- norībināt Īsu brīdi rībināt un pabeigt rībināt.
- uzrubināt Īsu brīdi rubināt (par rubeni).
- norūcināt Īsu brīdi rūcināt un pabeigt rūcināt.
- ierakšķēties Īsu brīdi rukšķēt; ierukšķēties.
- pažvīkstēt Īsu brīdi rūkt, dūkt, ķērkt.
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- nosāpēties Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt; nosāpēt (2).
- nosāpēt Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt; nosāpēties.
- saurzāties Īsu brīdi sapurināties (salstot vai sajūtot kādu kukaini).
- uzplaucēt Īsu brīdi sautēt, vārīt.
- nosīkties Īsu brīdi sīkt un pārtraukt sīkt.
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
- noskandināt Īsu brīdi skandināt un pabeigt skandināt.
- sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
- paskrabināt Īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt.
- noskrapšināt Īsu brīdi skrapšināt un pabeigt skrapšināt.
- noskrapšķināt Īsu brīdi skrapšķināt un pabeigt skrapšķināt.
- noskraukšķināt Īsu brīdi skraukšķināt un pabeigt skraukšķināt.
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- noskurināties Īsu brīdi skurināties un pabeigt skurināties.
- nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
- uzsmaidīt Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
- nosmaržot Īsu brīdi smaržot.
- nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- uzsmilkstēt Īsu brīdi smilkstēt.
- nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
- nosmirdēt Īsu brīdi smirdēt.
- atsnaust Īsu brīdi snaust.
- uzpārslot Īsu brīdi snigt.
- nosodīties Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
- sastirināties Īsu brīdi spārdīties.
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
- nospīdināt Īsu brīdi spīdināt un pabeigt spīdināt.
- paspīdināt Īsu brīdi spīdināt.
- nospīguļot Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
- paspīguļot Īsu brīdi spīguļot.
- paspirāt Īsu brīdi spirāt.
- nospļaudīties Īsu brīdi spļaudīties un pabeigt spļaudīties.
- pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- nospulgot Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
- paspulgot Īsu brīdi spulgot.
- nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
- nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
- nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
- nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
- nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
- nostostīties Īsu brīdi stostīties.
- nostreipuļot Īsu brīdi streipuļot un pārstāt streipuļot.
- nostrinkšināt Īsu brīdi strinkšķināt un pabeigt strinkšķināt.
- nostrinkšķināt Īsu brīdi strinkšķināt un pabeigt strinkšķināt.
- nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
- nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
- nosūrstēt Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
- nopurkšķēt Īsu brīdi svirkšķēt, spurkšķēt.
- nodvinkstēt Īsu brīdi šalkt, švīkstēt, skanēt.
- nošausmināties Īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties.
- pašķielēt Īsu brīdi šķielēt.
- uzzvadzināt Īsu brīdi šķindēt, zvadzināt.
- nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pabeigt šķindināt.
- nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
- nošķobīt Īsu brīdi šķobīt un pabeigt šķobīt.
- nošķobīties Īsu brīdi šķobīties un pabeigt šķobīties.
- šļupšņāt Īsu brīdi šļupstēt, čukstēt.
- nošmakstināt Īsu brīdi šmakstināt un pabeigt šmakstināt.
- nošmaukstināt Īsu brīdi šmaukstināt un pabeigt šmaukstināt.
- uzšmūkšināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
- uzšmūkšķināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
- uzšmūkstināt Īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli).
- nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
- nošmiukstināt Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
- nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmūkstināt.
- nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pabeigt šņakstināt.
- nošņaukāt Īsu brīdi šņaukāt un pabeigt šņaukāt.
- nošņaukāties Īsu brīdi šņaukāties un pabeigt šņaukāties.
- sašņaukāt Īsu brīdi šņaukt.
- nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pabeigt šņirkstināt.
- nošņukstēt Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
- nošūpot Īsu brīdi šūpot un pabeigt šūpot.
- nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pabeigt šūpoties.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pabeigt švirkstināt.
- uzparkšināt Īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt.
- uzparkšķināt Īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt.
- notarkšināt Īsu brīdi tarkšķināt un pabeigt tarkšķināt.
- notarkšķināt Īsu brīdi tarkšķināt un pabeigt tarkšķināt.
- uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- notikšināt Īsu brīdi tikšināt un pabeigt tikšināt.
- aiztikšēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- aiztikšķēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- notikšķināt Īsu brīdi tikšķināt un pabeigt tikšķināt.
- notinkšināt Īsu brīdi tinkšināt un pabeigt tinkšināt.
- notinkšķināt Īsu brīdi tinkšķināt un pabeigt tinkšķināt.
- notirināt Īsu brīdi tirināt un pabeigt tirināt.
- notirināties Īsu brīdi tirināties un pabeigt tirināties.
- notirkšināt Īsu brīdi tirkšināt un pabeigt tirkšināt.
- notirkšķināt Īsu brīdi tirkšķināt un pabeigt tirkšķināt.
- notrankšināt Īsu brīdi trankšķināt un pabeigt trankšķināt.
- notrankšķināt Īsu brīdi trankšķināt un pabeigt trankšķināt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
- notrīcināt Īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt.
- notrinkšināt Īsu brīdi trinkšināt un pabeigt trinkšināt.
- notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pabeigt trinkšķināt.
- notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
- notrīsināt Īsu brīdi trīsināt un pabeigt trīsināt.
- novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- pavalbīt Īsu brīdi valbīt.
- pavalbīties Īsu brīdi valbīties.
- novalstīt Īsu brīdi valstīt un pabeigt valstīt.
- novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties; nozvalstīties.
- uzplukt Īsu brīdi vārīties.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- nosvipstināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pabeigt vēcināt.
- novērpties Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
- novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
- novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pabeigt vēzēt.
- novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
- novicināt Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
- novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
- novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
- noviebties Īsu brīdi viebties un pārstāt viebties.
- papokšināt Īsu brīdi viegli (glāstot) iesist.
- novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
- nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- nokrekšēt Īsu brīdi vienu reizi krekšēt; nokrekšēties.
- nokrekšķēt Īsu brīdi vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēties.
- nopurkšēt Īsu brīdi vienu reizi purkšēt.
- nopurkšķēt Īsu brīdi vienu reizi purkšķēt.
- novilnīt Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
- noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
- noviļņoties Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
- novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
- uzvīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt.
- novirināt Īsu brīdi virināt un pabeigt virināt.
- novirināties Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
- novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pabeigt virpināt.
- novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
- nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
- pavizēt Īsu brīdi vizēt.
- pavizmināt Īsu brīdi vizmināt.
- novizmot Īsu brīdi vizmot un pārstāt vizmot.
- pavizmot Īsu brīdi vizmot.
- novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
- pavizuļot Īsu brīdi vizuļot.
- nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
- pazaigot Īsu brīdi zaigot.
- nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
- pazalgot Īsu brīdi zalgot.
- pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
- nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (par zibeni).
- nozibināt Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibšņot Īsu brīdi zibšņot.
- nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
- nozvalstīt Īsu brīdi zvalstīt un pabeigt zvalstīt.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
- nozvērot Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
- nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
- pazvīļot Īsu brīdi zvīļot.
- nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
- nožļarkstināt Īsu brīdi žļarkstināt un pabeigt žļarkstināt.
- nožļerkstināt Īsu brīdi žļerkstināt un pabeigt žļerkstināt.
- nožļurkstināt Īsu brīdi žļurkstināt un pabeigt žļurkstināt.
- nožvadzināt Īsu brīdi žvadzināt un pabeigt žvadzināt.
- nožvāļoties Īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties.
- nožvankstēt Īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt.
- nožvarkstināt Īsu brīdi žvarkstināt un pabeigt žvarkstināt.
- nožvīgot Īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot.
- nožvīkstināt Īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt.
- uzblīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšināt (kādam, kam, pa ko).
- uzblīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm blīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzbungāt Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- uzplaukšināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplikšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpļikstināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt.
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
- pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
- padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
- paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
- paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
- pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet smaidīt.
- pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
- pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
- pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- uzsmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
- pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
- uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
- uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
- snieģelēt Īsu brīdi, reizēm snigt.
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- nokraukšēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšēt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, viena reizi kraukšķēt.
- noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
- nobaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
- nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot; nomauroties (1).
- noblakšēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšēt.
- noblākšēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšēt.
- noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
- noblarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
- noblaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
- noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
- noblīkšēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt un atbalsoties.
- noblīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt.
- noblīkšķēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt un atbalsoties.
- noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
- nobliukšēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšēt.
- nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
- noblūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšēt.
- noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
- nobrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšēt.
- nobrākšēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšēt.
- nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
- nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
- nobrikšēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšēt.
- nobrīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšēt.
- nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
- nobūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšēt.
- nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
- noburkšēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
- nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
- nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
- nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čērkstēt.
- nočērkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čērkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
- nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
- nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
- nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
- nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
- nodūkties Īsu brīdi, vienu reizi dūkt.
- nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
- nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nodvesties.
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties.
- nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
- nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgt (1).
- nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt; nogārgties.
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- nobrikstēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt.
- nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- nograndīt Īsu brīdi, vienu reizi grandīt.
- noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
- nogurdzēt Īsu brīdi, vienu reizi gurdzēt.
- nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
- noklakšēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšēt.
- noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
- noklankšēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšēt.
- noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
- noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
- noklaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt.
- noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
- noklikšēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšēt.
- noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
- noklinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšēt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
- noklunkšēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- noknakšēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšēt.
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšēt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest 1.
- noknikšēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
- nokrakšēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšēt.
- nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
- nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
- nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
- nokrekšēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšēt; nokrekšēt (1).
- nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt; nokrekšķēt (1).
- nokrikšēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšēt.
- nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
- nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
- nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēt (1).
- nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt; nokunkstēties (1).
- nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
- nokvankšēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
- nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
- nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
- nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
- nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
- noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1).
- noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
- noņirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
- noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
- noņurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nopakšēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
- nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
- nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noparkšēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšēt.
- noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
- nopaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšēt.
- nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
- nopēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt.
- nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt.
- noplākšēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšēt.
- noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
- noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
- noplārkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt (1).
- noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
- noplaukšēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšēt (1).
- noplaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšēt.
- noplaukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt, plīkšķēt augstā tonī.
- noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
- noplīkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
- noplinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšēt.
- noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
- nopliukšēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
- noplunkšēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšēt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
- nopļerkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšēt.
- nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
- nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- nopukšēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšēt.
- nopūkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
- nopūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pūkšēt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkt (1).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkties (1).
- norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
- norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
- norukšēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēt.
- norukšēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēties.
- norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēt.
- norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēties.
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
- nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt; arī nosaukt (3).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
- noskrapšēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskraukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
- noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
- nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
- nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
- nosparkšēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšēt.
- nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
- nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nospingt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt; nosprakšķēt.
- nosprakšēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšēt; nosprakstēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt; nosprakstēt.
- nospraukšēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšēt.
- nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
- nosprauslāties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
- nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslot.
- nosprikstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprikstēt.
- nospurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšēt.
- nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
- nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
- nostirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšēt.
- nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
- nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
- nostrinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšēt.
- nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
- nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
- nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
- nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
- nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļekstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nošļākt Īsu brīdi, vienu reizi šļākt; nošļākties (2).
- nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties; nošļākt (2).
- nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
- nošmaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmaukšķināt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
- nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
- nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- nošņarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņarkstēt.
- nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
- nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
- nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
- notarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
- notikšēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšēt.
- notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
- notinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
- notirkšēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšēt.
- notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
- notrankšēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
- notrinkšēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
- notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
- nourkšēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšēt.
- nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
- novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
- novaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšēt.
- novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
- novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
- nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
- nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
- nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1).
- nozlarkšēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšēt.
- nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
- nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
- nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
- nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
- nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
- nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
- nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
- nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
- nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
- nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
- nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
- nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
- nožvargzdēt Īsu brīdi, vienu reizi žvargzdēt.
- nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
- nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
- nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
- nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
- nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
- pablisināt Īsu brīdiblisināt.
- nobīkšķināt Īsu laiku trokšņot.
- vīpsnēt Īsu mirkli spīdēt, zaigot.
- vienvārdsakot Īsumā, īsi sakot.
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
- brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
- brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
- īsene Īsziņa.
- mesiņš Īsziņa.
- mesendžers Īsziņu sūtīšanas sistēma.
- īšķi Īšķis.
- Avanda Īvande, Abavas pieteka.
- Mācītājupīte Īvande, Abavas pieteka.
- Valdatupīte Īvande, Abavas pieteka.
- Iwanden Īvande.
- Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
- Rendas rumba Īvandes ūdenskritumi.
- taksus Īve ("Taxus baccata"), skujkoks, ko audzē dzīvžogiem.
- plateglis Īve.
- taxus Īves jeb platpaegļi - skuju koku klases īvju dzimtas ģints.
- Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
- taxidae Īvju apakšklase.
- taxaceae Īvju dzimta.
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
- taxopsida Īvju klase.
- taxales Īvju rinda.
- taxiphyllum Īvlapes.
- Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem.
- īza Īze 2.
- ize Īze.
- Marzenhof Īzera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
- īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna.
- Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā.
- Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
- īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji.
- Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m.
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
- Kora Droma Ruiška Karika pie Šenonas, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kariga pie Šueras Karika pie Šīras, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kjaharloka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji.
- Kašlononvariga Kāslbāra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Balja Nalorgana Kāslbleini, pilsēta Īrijā ("Baile na Lorgan"), tās nosaukums īru valodā.
- Kašlon Rīvaka Kāslrī, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Kedras Kedras ezers - Kundumezers Īves pagastā.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā ("Kerry"), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- Kavona Kevana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilārna Kilārni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kildara Kildēra - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilkeniga Kilkeni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilkvī Kilkī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilrīša Kilraša - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kjontoela Kinseila - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Klihnakvilča Klonakilti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kluinmala Klonmela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kluinoiša Klounsa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Konota Konahta - vēturiska province Īrijas rietumos.
- Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
- Lohkoribs Koriba ezers Īrijas rietumu daļā.
- Korkiga Korka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kouva Kova - pilsēta Īrijā ("Cobh"), tās nosaukums angļu valodā.
- Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
- Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
- īvandnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Īvande" iedzīvotāji.
- apuznieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
- mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
- Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
- Īvānu Velnakmens kultakmens, atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe, citā pusē pakāpieni, izmantits kā kulta vieta.
- Kunduma ezers Kundumezers Īves pagastā.
- Muinhila Kūthila, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
- Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki.
- Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
- danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
- Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
- Nemheds Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotāju trešās cilts vadonis, cēlies no Grieķijas skitiem.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
- firbolgi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - senākie Īrijas iedzīvotāji, Īrijas iekarotāju ceturtā rase, mitoloģiska cilts, ko uzvarējuši danieši.
- Finns Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - varonis, kam piemitusi liela gudrība un pareģošanas spējas.
- Nuādu Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurrš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba.
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
- Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
- īri ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji
- Leterkeni Leterkjanene, pilsēta Īrijā ("Letterkenny"), tās nosaukums angļu valodā.
- Fērtofklaids Līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Firth of Clyde"), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis.
- īlenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Īle" iedzīvotāji.
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
- Lifēra Liforda, pilsēta Īrijā ("Leifear"), tās nosaukums īru valodā.
- Lēmonvradona Līkslipa, pilsēta Īrijā ("Leim an Bhradain"), tās nosaukums īru valodā.
- Limnaha Limerika, pilsēta Īrijā (īru val. "Luimneach"), tās nosaukums īru valodā.
- Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota.
- Listūhila Listouela, pilsēta Īrijā ("Lios Tuathail"), tās nosaukums īru valodā.
- Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā.
- Longforta Longforda, pilsēta Īrijā ("An Longfort"), tās nosaukums īru valodā.
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- Muēhromta Makrūma, pilsēta Īrijā ("Maigh Chromtha"), tās nosaukums īru valodā.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
- Muilangāra Malingāra, pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
- Ījovka Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ījevka" nosaukuma variants.
- īrubienieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Īrubiene" iedzīvotāji.
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
- Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
- Maručeva Maučuve, Īslīces pieteka.
- Mauče Maučuve, Īslīces pieteka.
- Maučeva Maučuve, Īslīces pieteka.
- Maučupe Maučuve, Īslīces pieteka.
- Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā ("an Creagan"), tās nosaukums īru valodā.
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
- Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka.
- Mola Melova, pilsēta Īrijā ("Mala"), tās nosaukums īru valodā.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- Muinahona Monahana, pilsēta Īrijā ("Muineachan"), tās nosaukums īru valodā.
- Moništir Moništir Ārmui - Fērmoja, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Moništir Moništir Nakorana - Midltona, pilsēta Īrijā ("Manistir na Corann"), tās nosaukums īru valodā.
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
- Ūiva Navana - pilsēta Īrijā ("An Uaimh"), tās nosaukums īru valodā.
- Nosa Neisa, pilsēta Īrijā ("An Nas"), tās nosaukums īru valodā.
- Tēnoka Nīna - pilsēta Īrijā ("An tAonach"), tās nosaukums īru valodā.
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
- Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā ("Ros Mhic Thriuin"), tās nosaukums īru valodā.
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
- Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala.
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja.
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja.
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta.
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu.
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā.
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
- Pasoišta Pesidžvesta, pilsēta Īrijā ("An Pasaiste Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- Ābdānāna pilsēta Irānā (_Ābdānān_), Īlāmas ostānā, 125300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Šenona pilsēta Īrijā (_Shannon_), Mansteras provincē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ebifīla Pilsēta Īrijā ("Abbeyfeale"), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ārdī Pilsēta Īrijā ("Ardee"), Lensteras provincē, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ašborna Pilsēta Īrijā ("Ashbourne"), Lensteras provincē, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ārklova Pilsēta Īrijā ("Ashbourne"), Lensteras provincē, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etinraja Pilsēta Īrijā ("Athenry"), Konahtas provincē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etaja Pilsēta Īrijā ("Athy"), Lensteras provincē, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Atlona Pilsēta Īrijā ("Athlone"), Konahtas provincē, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Balbrigana Pilsēta Īrijā ("Balbriggan"), Lensteras provincē, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belibeja Pilsēta Īrijā ("Ballybay"), Olsteras provincē, 1160 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belibofi Pilsēta Īrijā ("Ballybofey"), Olsteras provincē, 4850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belina Pilsēta Īrijā ("Ballina"), Konahtas provincē, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belinaslou Pilsēta Īrijā ("Ballina"), Konahtas provincē, 6400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belišenona Pilsēta Īrijā ("Ballyshannon"), Olsteras provincē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bendona Pilsēta Īrijā ("Bandon"), Mansteras provincē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bentri Pilsēta Īrijā ("Bantry"), Mansteras provincē, 3350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beltērbeta Pilsēta Īrijā ("Belturbet"), Olsteras provincē, 1380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Birra Pilsēta Īrijā ("Birr"), Lensteras provincē, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boila Pilsēta Īrijā ("Boyle"), Konahtas provincē, 1460 iedzīvotāju (2011. g.).
- Breja Pilsēta Īrijā ("Bray"), Lensteras provincē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bankrana Pilsēta Īrijā ("Buncrana"), Olsteras provincē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bandorana Pilsēta Īrijā ("Bundoran"), Olsteras provincē, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kārlova Pilsēta Īrijā ("Carlow"), Lensteras provincē, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karndona Pilsēta Īrijā ("Carndonagh"), Olsteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karika pie Šenonas pilsēta Īrijā ("Carrick-on-Shannon"), Konahtas provincē, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karikmakrosa Pilsēta Īrijā ("Carrickmacross"), Olsteras provincē, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kašela Pilsēta Īrijā ("Cashel"), Mansteras provincē, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslbāra Pilsēta Īrijā ("Castlebar"), Konahtas provincē, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslbleini Pilsēta Īrijā ("Castleblayney"), Olsteras provincē, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslrī Pilsēta Īrijā ("Castlerea"), Konahtas provincē, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kevana Pilsēta Īrijā ("Cavan"), Olsteras provincē, grāfistes administratīvais centrs, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selbridža Pilsēta Īrijā ("Celbridge"), Lensteras provincē, 19500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Klonakilti Pilsēta Īrijā ("Clonakilty"), Mansteras provincē, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Klounsa Pilsēta Īrijā ("Clones"), Olsteras provincē, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Klonmela Pilsēta Īrijā ("Clonmel"), Mansteras provincē, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kūthila Pilsēta Īrijā ("Cootehill"), Olsteras provincē, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Donegola Pilsēta Īrijā ("Donegal"), Olsteras provincē, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Droheda Pilsēta Īrijā ("Drogheda"), Lensteras provinces Lautas grāfistē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drihednua Pilsēta Īrijā ("Droichead Nua"), Lensteras provincē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Danboina Pilsēta Īrijā ("Dunboyne"), Lensteras provincē, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dandolka Pilsēta Īrijā ("Dundalk"), Lensteras provincē, Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dangārvana Pilsēta Īrijā ("Dungarvan"), Mansteras provincē, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Īdenderi Pilsēta Īrijā ("Edenderry"), Lensteras provincē, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Enisa Pilsēta Īrijā ("Ennis"), Mansteras provincē, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eniskorti Pilsēta Īrijā ("Enniscorthy"), Lensteras provincē, 3250 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fērmoja Pilsēta Īrijā ("Fermoy"), Mansteras provincē, 2220 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gori Pilsēta Īrijā ("Gorey"), Lensteras provincē, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorta Pilsēta Īrijā ("Gort"), Konahtas provincē, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Granārda Pilsēta Īrijā ("Granard"), Lensteras provincē, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Greistounsa Pilsēta Īrijā ("Greystones"), Lensteras provincē, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jola Pilsēta Īrijā ("Youghal"), Mansteras provincē, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kelsa Pilsēta Īrijā ("Kells"), Lensteras provincē, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kildēra Pilsēta Īrijā ("Kildare"), Lensteras provincē, grāfistes administratīvais centrs, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilkī Pilsēta Īrijā ("Kilkee"), Mansteras provincē, 1040 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilkeni Pilsēta Īrijā ("Kilkenny"), Lensteras provincē, grāfistes administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilārni Pilsēta Īrijā ("Killarney"), Mansteras provincē, 12700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilraša Pilsēta Īrijā ("Kilrush"), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kinseila Pilsēta Īrijā ("Kinsale"), Mansteras provincē, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Līkslipa Pilsēta Īrijā ("Leixlip"), Lensteras provincē, 15600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liforda Pilsēta Īrijā ("Lifford"), Olsteras provincē, 1660 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lismora Pilsēta Īrijā ("Lismore"), Mansteras provincē, 730 iedzīvotāju (2011. g.).
- Listouela Pilsēta Īrijā ("Listowel"), Mansteras provincē, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Longforda Pilsēta Īrijā ("Longford"), Lensteras provincē, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lohreja Pilsēta Īrijā ("Loughrea"), Konahtas provincē, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Makrūma Pilsēta Īrijā ("Macroom"), Mansteras provincē, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melova Pilsēta Īrijā ("Mallow"), Mansteras provincē, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Midltona Pilsēta Īrijā ("Midleton"), Mansteras provincē, 3730 iedzīvotāju (2011. g.).
- Monahana Pilsēta Īrijā ("Monaghan"), Olsteras provincē, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mauntbeljū Pilsēta Īrijā ("Mountbellew"), Lensteras provincē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mauntmelika Pilsēta Īrijā ("Mountmellick"), Lensteras provincē, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Muinavjoga Pilsēta Īrijā ("Muinebeag"), Lensteras provincē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Malingāra Pilsēta Īrijā ("Mullingar"), Lensteras provincē, 20100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neisa Pilsēta Īrijā ("Naas"), Lensteras provincē, 20700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Navana Pilsēta Īrijā ("Navan"), Lensteras provincē, 2860 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nīna Pilsēta Īrijā ("Nenagh"), Mansteras provincē, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūrosa Pilsēta Īrijā ("New Ross"), Lensteras provincē, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāslvesta Pilsēta Īrijā ("Newcastle West"), Mansteras provincē, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pesidžvesta Pilsēta Īrijā ("Passage West"), Mansteras provincē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portlīša Pilsēta Īrijā ("Portlaoighise"), Lensteras provincē, 20100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Retota Pilsēta Īrijā ("Ratoath"), Lensteras provincē, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roskomona Pilsēta Īrijā ("Roscommon"), Konahtas provincē, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skiberīna Pilsēta Īrijā ("Skibbereen"), Mansteras provincē, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slaigo Pilsēta Īrijā ("Sligo"), Konahtas provincē, 17600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strokstauna Pilsēta Īrijā ("Strokestown"), Konahtas provincē, 770 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sordsa Pilsēta Īrijā ("Swords"), Lensteras provincē, Dublinas piepilsēta, 36900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tala Pilsēta Īrijā ("Tallaght"), Lensteras provincē, Dublinas piepilsēta, 71500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Templmora Pilsēta Īrijā ("Templemore"), Mansteras provincē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tērlesa Pilsēta Īrijā ("Thurles"), Mansteras provincē, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tiperēri Pilsēta Īrijā ("Tipperary"), Mansteras provincē, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tralī Pilsēta Īrijā ("Tralee"), Mansteras provincē, 23700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tramora Pilsēta Īrijā ("Tramore"), Mansteras provincē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trima Pilsēta Īrijā ("Trim"), Lensteras provincē, 1440 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tjūma Pilsēta Īrijā ("Tuaim"), Konahtas provincē, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Talamora Pilsēta Īrijā ("Tullamore"), Lensteras provincē, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voterforda Pilsēta Īrijā ("Waterford"), Lensteras provincē, grāfistes administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestporta Pilsēta Īrijā ("Westport"), Konahtas provincē, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veksforda Pilsēta Īrijā ("Wexford") Lensteras provincē, 20100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viklova Pilsēta Īrijā ("Wicklow"), Lensteras provincē, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karika pie Šīras pilsēta Īrijā (“Carrick-on-Suir”), Mansteras provincē, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Limerika Pilsēta Īrijā (angļu val. "Limerick"), Mansteras provincē, grāfistes administratīvais centrs, 91500 iedzīvotāju (2011. g.); Limnaha.
- Meinūta Pilsēta Īrijā (angļu val. "Maynooth", īru val. "Maigh Nuad"), Lensteras provincē, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leterkjanene Pilsēta Īrijā (īru val. "Leitir Ceanainn"), Olsteras provincē, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roskrē Pilsēta Īrijā (īru val. "Ros Cre"), Mansteras provincē, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blančārdstauna Pilsēta Īrijā, Dublinas piepilsēta, 119400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kova Pilsēta Īrijā, Mansteras provincē, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dūnliera Pilsēta Īrijas austrumos (īru val. "Dun Laoghaire"), Dublinas pasažieru osta Īrijas jūras krastā, 38800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Korka Pilsēta Īrijas dienvidos (īru val. "Corcaigh", angļu val. "Cork"), Mansteras provincē, grāfistes administratīvais centrs, 119200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Golveja Pilsēta Īrijas rietumos ("Galway"), Konahtas provincē, grāfistes administratīvais centrs, 75500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berova Fernesā pilsēta Lielbritānijā ("Barrow-in-Furness"), Anglijā, osta Īrijas jūras krastā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blekpūla Pilsēta Lielbritānijā ("Blackpool"), Anglijā, Īrijas jūras piekrastē, 142900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Braitona Pilsēta Lielbritānijā ("Brighton"), Anglijā, Lamanša piekrastē, Īstsaseksas grāfistes administratīvais centrs, 138200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mančestra Pilsēta Lielbritānijā ("Manchester"), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sautporta Pilsēta Lielbritānijā ("Southport"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 90400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Volesi Pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaitheivena Pilsēta Lielbritānijā ("Whitehaven"), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liverpūle Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Liverpool"), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
- Pjedrasnegrasa Pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aralika Pilsēta Turcijā ("Aralik"), Īgdiras ilā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karakojunlu Pilsēta Turcijā ("Karakoyunlu"), Īgdiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minhene pilsēta Vācijas dienvidu daļā (_München_), Īzaras krastos, Bavārijas federālās zemes administratīvais centrs, 1407800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs.
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
- Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka.
- Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
- darbisti Plimutas brāļi - radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā.
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- Aivera pussala Īrijas salas dienvidrietumos (_Iveragh_).
- Putras ezers Putrsezers, ezers Alsungas un Īvandes pagastā.
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju.
- Rēto Retota, pilsēta Īrijā ("Rath To"), tās nosaukums īru valodā.
- īvuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" iedzīvotāji.
- Īvuškas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukuma variants.
- Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski.
- Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
- Īdeņi Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Īdeņa" nosaukuma variants.
- Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts.
- Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km.
- Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā.
- Roskreja Roskrē - pilsēta Īrijā ("Roscrea"), tās nosaukums angļu valodā.
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās.
- Longailenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km.
- Englsi Sala Īrijas jūrā ("Anglesey"), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda.
- Mena Sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. "Isle of Man"), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala.
- Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē.
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
- Partolons Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - otro Īrijas iekarotāju vadonis.
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks.
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- Nemeds Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" trešo Īrijas iekarotāju vadonis, Skitijas grieķa Agnomena dēls.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā ("Cill Droichid"), tās nosaukums īru valodā.
- druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus.
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs.
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti).
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- Svētā Džordža šaurums Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju.
- Dienvidu kanāls Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju.
- Linezers Sesavas ezers Īles pagastā.
- Linmārks Sesavas ezers Īles pagastā.
- Linmārka ezers Sesavas ezers Īles pagastā.
- Ifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā.
- Sidiifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā.
- avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra.
- Šligaka Slaigo - pilsēta Īrijā ("Sligeach"), tās nosaukums īru valodā.
- fenieši Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu; feniji.
- feniji Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu.
- ribonīti Slepenu zemnieku organizāciju locekļi Īrijā 19. gs., kuru emblēma bija zaļa lenta.
- Sorda Sordsa - pilsēta Īrijā ("Sord"), tās nosaukums īru valodā.
- Spārņu ezers Spārnu ezers Īles pagastā.
- Spārnes ezers Spārnu ezers Īles pagastā.
- zvetēties Stipri pērties (pirtĪ).
- viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas.
- Bēlnambīli Strokstauna – pilsēta Īrijā ("Beal na mBuili"),tās nosaukums īru valodā.
- Sulija Suļka, Īdeņu kanāla pieteka.
- Sulka Suļka, Īdeņu kanāla pieteka.
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
- Ziemeļu šaurums šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salu (angļu val. "North Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 170 km, platums — 20-40 km, dziļums — līdz 272 m.
- Šonona Šenona - pilsēta Īrijā ("Sionainn"), tās nosaukums īru valodā.
- Šonona Šenona - upe Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Šanona Šenona - upe Īrijā.
- Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu.
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam.
- Taulakta Tala - pilsēta Īrijā ("Tamhlacht"), tās nosaukums īru valodā.
- Talakvora Talamora - pilsēta Īrijā ("Tullach Mhor"), tās nosaukums īru valodā.
- Īvsmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušā nosaukuma variants.
- Īvesmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušais nosaukums.
- Dumciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Dūmciems" nosaukuma variants.
- īvenieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Īve" iedzīvotāji.
- Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
- ķurbenieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji.
- ķurbnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji.
- nikužnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Nikuži" iedzīvotāji.
- silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji.
- Tiņģeres muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums.
- Tiņģers muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums.
- tiņģernieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" iedzīvotāji.
- islandieši tauta, Īslandes pamatiedzīvotāji; runā īslandiešu valodā; ticīgie - luterieši
- Tjamplmora Templmora - pilsēta Īrijā ("An Teampall Mor"), tās nosaukums īru valodā.
- Durlasa Tērlesa - pilsēta Īrijā ("Durlas"), tās nosaukums īru valodā.
- Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā.
- Tjuema Tjūma - pilsēta Īrijā ("Tuaim"), tās nosaukums īru valodā.
- Trolī Tralī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- šamroks Trejlapis, Īrijas simbols.
- Balja Ohatima Trima, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Troim"), tās nosaukums īru valodā.
- Bērzkalnu dīķis ūdenskrātuve Bauskas novada Īslīces pagastā, platība — <1 ha.
- Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā.
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, savieno Louerērna ezeru ar Atlantijas okeāna Donegolas līci, garums - 115 km.
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Rundāles dzirnavezers uzpludināts uz Īslīces un tās pietekas Bērsteles, platība — 5 ha.
- Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha.
- Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe.
- Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
- Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā.
- īdenieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Īdeņi" iedzīvotāji.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
- Īvandes pilskalns Vecmuižas pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagstā.
- Lohgormana Veksforda, pilsēta Īrijā ("Loch Gorman"), tās nosaukums īru valodā.
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
- Kahērnamārta Vestporta, pilsēta Īrijā ("Cathair na Mart"), tās nosaukums īru valodā.
- Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru.
- Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi.
- Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
- Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze.
- Velsa Viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām ("Wales"), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra.
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā ("Cill Mhantain"), tās nosaukums īru valodā.
- viktoriānisms Viktoriānisma laikmets - 1837.-1901. g. - Lielbritānijas un Īrijas karalienes Viktorijas valdīšanas laiks.
- Portlorge Voterforda, pilsēta Īrijā ("Port Lairge"), tās nosaukums īru valodā.
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja.
- Zebrus-Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m.
- Akilheds zemesrags Īrijas rietumos (_Achill Head_), Akila salas rietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā.
- Mizenheds zemesrags Īrijas salas dienvidrietumos, tās tālākais dienvidu punkts.
- Malinheds zemesrags Īrijas salas ziemeļos, tās tālākais ziemeļu punkts, Īrijas teritorija.
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
- Rokolas plato zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeānā, dienvidrietumos no Islandes lielieplakas, rietumos no Skotijas un Īrijas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ī.