savveidīgs
Lietojuma biežums :
savveidīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | savveidīgs | savveidīgi |
| Ģen. | savveidīga | savveidīgu |
| Dat. | savveidīgam | savveidīgiem |
| Akuz. | savveidīgu | savveidīgus |
| Lok. | savveidīgā | savveidīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| savveidīga | savveidīgas |
| savveidīgas | savveidīgu |
| savveidīgai | savveidīgām |
| savveidīgu | savveidīgas |
| savveidīgā | savveidīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | savveidīgais | savveidīgie |
| Ģen. | savveidīgā | savveidīgo |
| Dat. | savveidīgajam | savveidīgajiem |
| Akuz. | savveidīgo | savveidīgos |
| Lok. | savveidīgajā | savveidīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| savveidīgā | savveidīgās |
| savveidīgās | savveidīgo |
| savveidīgajai | savveidīgajām |
| savveidīgo | savveidīgās |
| savveidīgajā | savveidīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
savveida nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; nepiemīt dzimte, nepiemīt
Īpatnējs, savdabīgs.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vide, kurā ieraugam un ilgi apgūstam pasauli, parasti ir un paliek atskaites punkts, savveidīga mērvienība visās tālākajās gaitās.
- Faktiski tā ir savveidīga atrašanās robežsituācijā, kurā, atsevišķos gadījumos, izšķirība starp klasisko filoloģiju ( ar tās spēju vai nespēju sniegt filoloģiski pamatotu lasījumu) un attiecīgi filozofiju ( ar tās spēju vai nespēju iekļaut lasījumu kopējā apredzes atainā, vai arī radikalizēt jaunievedumu) ir nebūtiska un pat neizdalāma: tas vai cits autors visupirms kopējā materiālā ir ‘jāizlasa.’
- Māte Zeme ( Andu kultūrās – Pachamama, Senajā Grieķijā – Gaja), apzīmējot simbiozi starp cilvēci un dabu, ir viens no tradicionālo kopienu kultūru kodola pamataspektiem, kas, piem., senajās baltu tautās izpaudās kā koku, lauku, ūdeņu un uguns godināšana un noteica to savveidīgā panteona sastāvu.
- Bet arī filozofijai ( pietuveni literatūrai, mākslai, teātrim, mūzikai u. tml.) ir nepieciešama savveidīga uztures ‘vietne,’ nepieciešami tās ‘radītāji’ un ‘patērētāji,’ izspriedēji, kritiķi, nepieciešama specializēta periodika, zinātniskas ( un ne tikai populāras) grāmatas, nepieciešama vārda komunikatīva ‘telpa’ skatā par esošā būšanu.
- Minētais kikeons ( κυκεών; lat. cinnus) ir kas līdzīgs dzērienam ( varētu pat sacīt – savveidīga aukstā zupa, iespējams pietuvena arī Latvijā pazīstamai t.d. skābputrai), ko pagatavoja no vīna, saberzta kazas piena siera, miežu miltiem vai putraimiem, dažreiz pievienojot arī medu, timiānu u.c. Pagatavošana pieminēta jau Īliadā ( 11,638‐641) un Odisejā ( 10,234‐235).