īnums
īnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īnums | īnumi |
| Ģen. | īnuma | īnumu |
| Dat. | īnumam | īnumiem |
| Akuz. | īnumu | īnumus |
| Lok. | īnumā | īnumos |
1.Īre, noma.
2.Iebūvietis.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrs , kas labprāt grib runāt par b īnumiem , stāsta savam draugam
- 13 Vīrie ši st āvēja , galīgi pārsteigti par tik neparastu br īnumu , un tie vairs nejaud āja aizturēt
- Kārļa komponētajā mūzikā es uzplaukstu pavisam citā s, man pa šai neierastā s kr āsā s. Un tas ir br īnums, kaut kāda netverama vibrācija, kas visu šo dara tik īpašu."