iebūvietis
iebūvietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iebūvietis | iebūvieši |
| Ģen. | iebūvieša | iebūviešu |
| Dat. | iebūvietim | iebūviešiem |
| Akuz. | iebūvieti | iebūviešus |
| Lok. | iebūvietī | iebūviešos |
iebūviete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iebūviete | iebūvietes |
| Ģen. | iebūvietes | iebūviešu |
| Dat. | iebūvietei | iebūvietēm |
| Akuz. | iebūvieti | iebūvietes |
| Lok. | iebūvietē | iebūvietēs |
Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas bija ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās; trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un bija no viņa atkarīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un daža laba iebūvieša būda nosvila kā barona pils Piektajā gadā.
- Tas pats ir ar tiem, kas cēlušies no iebūviešiem un skaitās par astotdaļarkliniekiem.
- Pienavā 1716. gadā 1/4 arklinieki, kas cēlušies no iebūviešiem, nedod nekādas labības nodevas.
- Līdzīgi iebūvieši esot arī tuvākie kaimiņi.
- Puika būs kā iebūvieša gans.