inv.
inv. saīsinājums
1.Inventārs.
2.Vara grebumos, kokgriezumos u. c. orīģināla autora vārds (latīņu “invenit”).
Avoti: KV, DIA
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zeltiņš žurnālam uzzīmēja “ dažas karikatūras, kuras 1906. gadā bija palikušas Rīgā un pazudušas”, taču saglabājās vāka zīmējums ( RMM, inv. Nr. 25032), pēc Raiņa domām, “ raksturīgs tam laikam un māksliniekam”.
- Secinājums, ka, “ šķiet, šo darbu varētu būt gleznojis V. Zeltiņš”, toreiz vēl palika samērā nedrošs, tomēr pieņēmuma pareizību apstiprina ne tikai radniecīgi piemēri citās kolekcijās, bet arī iespēja ieraudzīt topoša attēlojuma aprises pazīstamajā ap 1900. gadu uzņemtajā fotogrāfijā ar Zeltiņu gleznojam brīvā dabā ( RMM, inv. Nr. 419938) ( 24).
- Lirisks dabas vērojums un rūpīgi attēlojoša pieeja atklājas uz šo laiku attiecināmās plenērā uz audekla gleznotās ainavās “ Bērzu birzs” ( LNMM, kol. Nr. GL–5757, bij. Augusta Jurjāna īpašums) ( 75), “ Vasaras vidū” ( Zuzānu kolekcija) ( 76) un “ Bērzi” ( RMM, inv. Nr. 124664) ( 77).
- Interesentam, kas pirms tuvākas iepazīšanās ar oriģināliem un krājuma zinātnisko kartotēku vēlas iegūt pamatinformāciju par Zeltiņa darbiem LNMM, to 21. gadsimta otrajā desmitgadē ļoti īsi un konkrēti var sniegt muzeju kolekciju virtuālā datubāze meandrs.lv, savukārt Nacionālajā muzeju krājumu kopkatalogā ( nmkk.lv) tāda pieejama par divām viņa gleznotām ainavām Tukuma muzejā ( kol. Nr. Mgl–126, 127) ( 112, 119) un vienu – Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā ( inv. Nr. SVM 7455:58) ( 78).
- Ar savu leģendu ir apvīta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā esošā stiklinieku 17. gs. parauggrāmata ( inv.nr. VRVM 36218, attēlu pielikumā 44. - zīmējumu kopijas).