Paplašinātā meklēšana
Meklējam tg.
Atrasts vārdos (501):
- tg:1
- atgal:1
- atgūt:1
- latg.:1
- letgo:1
- atgāda:1
- atgāds:1
- atgāle:1
- atgāze:2
- atgāze:1
- atgāzt:1
- atgode:1
- atgrūt:1
- atgube:1
- atgula:1
- atgult:1
- atgulu:1
- atguļa:1
- atgumt:1
- atgurt:1
- atgūta:1
- atguva:1
- citgad:1
- aitgaļa:1
- aitgane:1
- aitgans:1
- astgals:1
- atgādāt:1
- atgādne:1
- atgaiņa:1
- atgaiss:1
- atgaita:1
- atgājas:1
- atgalēt:1
- atgalis:1
- atgalve:1
- atgaļot:1
- atganīt:1
- atgarēt:1
- atgarot:1
- atgarša:1
- atgarža:1
- atgavēt:1
- atgāzes:1
- atgāzne:1
- atglābt:1
- atgodāt:1
- atgodēt:1
- atgodīt:1
- atgozēt:1
- atgrābt:1
- atgraut:1
- atgrebt:1
- atgremu:1
- atgrims:1
- atgrimt:1
- atgrūde:1
- atgrust:1
- atgrūst:1
- atgubis:1
- atgubus:1
- atgūbus:1
- atgulēt:1
- atgūtne:1
- Hatgala:1
- katguts:1
- ketgats:1
- ketguts:1
- Latgale:1
- latgaļi:1
- Latgaļi:1
- letgaļi:1
- matgals:1
- ostgals:1
- ostgoti:1
- aitgalva:1
- astgalis:1
- atgabals:1
- atgādība:1
- atgadiem:1
- atgaidīt:1
- atgailēt:1
- atgaināt:1
- atgainīt:1
- atgaiņāt:1
- atgaisma:1
- atgaisot:1
- atgājumi:1
- atgaldīt:1
- atgalīgi:1
- atgalīgs:1
- atgalvis:1
- atgalvot:1
- atgalvot:2
- atgātnis:1
- atgaudāt:1
- atgaudot:1
- atgauļot:1
- atgausēt:1
- atgāzene:1
- Atgāzene:1
- atgāzens:1
- atgāznis:1
- atgāztēm:1
- atglabāt:1
- atglāsīt:1
- atglaust:1
- atgliebt:1
- atglitēt:1
- atglumēt:1
- atgniezt:1
- atgraust:1
- atgrauzt:1
- atgrēmas:1
- atgremāt:1
- atgremot:1
- atgriez.:1
- atgrieze:1
- atgriezt:1
- atgriezt:2
- atgrimēt:1
- atgrīšļa:1
- atgrīzēt:1
- atgrozīt:1
- atgrožot:1
- atgūbene:1
- atguldīt:1
- atgultne:1
- atgumzīt:1
- atgūties:1
- atgūtnēm:1
- atgvelzt:1
- baltgans:1
- brūtgāns:1
- Eitgēsta:1
- ēstgriba:1
- Fortguro:1
- jumtgale:1
- jumtgals:1
- klātguļa:1
- Mītgemra:1
- patgudrs:1
- Platgaln:1
- platgals:1
- platgalu:1
- platgūža:1
- pretgāzu:1
- rentgen-:1
- rentgens:1
- atgabalus:1
- atgādināt:1
- atgādnīca:1
- atgaismis:1
- atgaitīgs:1
- atgalvene:1
- atgarināt:1
- atgāsties:1
- atgauties:1
- atgavēnis:1
- atgavilēt:1
- atgaviļot:1
- atgavorka:1
- atgāzenis:1
- atgāzties:1
- atglāstīt:1
- atglaudīt:1
- atgleijāt:1
- atgleznot:1
- atgodināt:1
- Atgoniški:1
- atgraizas:1
- atgraizīt:1
- atgrandīt:1
- atgriezin:1
- atgrūstīt:1
- atgrūšana:1
- atgūdināt:1
- atguldzes:1
- atguldzīt:1
- atgulties:1
- atgundums:1
- baltgālis:1
- dzeltgans:1
- gļotgalve:1
- Lettgalen:1
- mantgūbis:1
- mantguvis:1
- matgalvis:1
- pamatgals:1
- patgalvis:1
- platgalis:1
- platgalve:1
- platguļas:1
- plintgals:1
- Plostgals:1
- postgalis:1
- pretgaisa:1
- rakstgals:1
- Ramatgana:1
- aizcitgadu:1
- atgādāties:1
- atgadījums:1
- atgadīties:1
- atgādnieks:1
- atgalēties:1
- atgaloties:1
- atgaļošana:1
- atganīties:1
- atgānīties:1
- atgardināt:1
- atgarēties:1
- atgaroties:1
- atgausināt:1
- atgavēties:1
- atglābties:1
- atglēbties:1
- atgodēties:1
- atgorīties:1
- atgozēties:1
- atgrabināt:1
- atgrābstīt:1
- atgrābties:1
- atgramstīt:1
- atgremties:1
- atgriešana:2
- atgriešana:1
- atgriezeņi:1
- atgriezīgs:1
- atgrieznis:1
- atgriezumi:1
- atgriezums:1
- atgrūdiens:1
- atgrūsties:1
- atgūbāties:1
- atguldināt:1
- atgulējumi:1
- atgulēties:1
- atgultenis:1
- Atguoniški:1
- baltgalvis:1
- baltgalvji:1
- Baltgalvji:1
- baltganums:1
- baltgārnis:1
- baltgvards:1
- cietgalvis:1
- cietgumija:1
- cinatgaura:1
- cirkātgals:1
- desmitgade:1
- desmitgadu:1
- flintglāze:1
- grūtgalvis:1
- karstgriba:1
- Kvistgārda:1
- latgalieši:1
- latgalisks:1
- letgalieši:1
- maitgabals:1
- mantglabis:1
- mantguvība:1
- mantguvīgs:1
- matgrauzis:1
- matgriezis:1
- meitgājums:1
- Montgomeri:1
- pabrūtgans:1
- pamatgrīda:1
- pamatgrupa:1
- patgalvība:1
- patgalvīgs:1
- patgudrība:1
- pirkstgals:1
- platgalvas:1
- platgalvis:1
- pretgaisma:1
- pretgodīgs:1
- pretgripas:1
- pretgrumbu:1
- pretgulošs:1
- radītgriba:1
- rentgenijs:1
- ritgultnis:1
- aitganeklis:1
- atgadījiens:1
- atgaidīties:1
- atgailēties:1
- atgaināties:1
- atgainīties:1
- atgaiņājošs:1
- atgaiņāties:1
- atgaisošana:1
- atgaisotājs:1
- atgaudoties:1
- atgaumēties:1
- atgāzenieši:1
- atgāzeniski:1
- atgāzenisks:1
- atgraizelēt:1
- atgremošana:1
- atgremotāji:1
- atgribēties:1
- atgriešanās:1
- atgriezties:1
- atgriezties:2
- atgrīļoties:1
- atgrimēties:1
- atgrožoties:1
- atgrūstelēt:1
- atguldzinēt:1
- atgulstavāt:1
- cietgalvība:1
- cietgalvīgs:1
- cietgraudes:1
- dubultgrīda:1
- dzīvotgriba:1
- grāmatgalds:1
- grūtgalvīgs:1
- Jaunlatgale:1
- kāpostgalva:1
- karstgalvis:1
- latgaliskis:1
- latgalnieks:1
- mīkstgarīgs:1
- neatgūstams:1
- padsmitgadi:1
- pamatgabals:1
- pamatgaršas:1
- pamatgultne:1
- patentgrupa:1
- postgripozs:1
- pretgambīts:1
- pusbrūtgans:1
- Rotgofskaja:1
- apkārtgājējs:1
- atgādinājums:1
- atgādināšana:1
- atgādinātājs:1
- atgarozēties:1
- atgavilēties:1
- atglaimoties:1
- atgleijāties:1
- atgleijēties:1
- atgrandīties:1
- atgrieznītis:1
- atgūdināties:1
- atpakaļatgūt:1
- baltgalvītis:1
- brokastgalds:1
- desmitgadējs:1
- desmitgadīgs:1
- granītgneiss:1
- kabatgrāmata:1
- karstgalvība:1
- karstgalvīgs:1
- karstgribīgs:1
- klātgulētāja:1
- muzikantgaļa:1
- neatgādāties:1
- neatgriežams:1
- neatgūdamies:1
- pamatgultnis:1
- patgalvnieks:1
- pirkstgaliņš:1
- platgalnieki:1
- platgalvains:1
- platgātheķis:1
- platgredzene:1
- postglaciāls:1
- pretbrūtgāns:1
- pretgriezējs:1
- rentgenlampa:1
- rentgenmetrs:1
- rentgenologs:1
- rentgenstari:1
- Sanktgallene:1
- adatgliemezis:1
- adatgrāmatiņa:1
- astoņsimtgade:1
- atgrāmatojums:1
- atgramstīties:1
- atgriezenisks:1
- atgrūdējspēks:1
- atgurkstēties:1
- cietgalvnieks:1
- debesbrūtgans:1
- Diemestgrāvis:1
- Gumertgrāveri:1
- Gumertgroveri:1
- Gumertgrōveri:1
- kāpostgalviņa:1
- neatgremošana:1
- neatgriešanās:1
- neatgriezties:1
- padsmitgadīgs:1
- pamatgriezums:1
- postglosators:1
- rakstatgrieze:1
- referentgrupa:1
- rentgenkamera:1
- rentgenometrs:1
- Austrumlatgale:1
- debesbrūtganis:1
- debessbrūtgans:1
- Jeļizavetgrada:1
- keramzītgrants:1
- krepostgrāmata:1
- lidotgribētājs:1
- neatgriezenība:1
- neatgriežamība:1
- platgalvjzivis:1
- rentgenanalīze:1
- rentgenaparāts:1
- rentgeniekārta:1
- rentgenizācija:1
- rentgenografēt:1
- rentgenogramma:1
- rentgenoloģija:1
- rentgenoskopēt:1
- rentgenspektri:1
- rentgentehnika:1
- atgriezeniskums:1
- dienvidlatgalis:1
- divdesmitgadīgs:1
- kontaktgredzens:1
- Lipstguzenskaja:1
- neatgriezenisks:1
- padsmitgadnieks:1
- pamatganāmpulks:1
- rentgendiagnoze:1
- rentgenogrāfija:1
- rentgenogrammēt:1
- rentgenoloģisks:1
- rentgenometrija:1
- rentgenoskopija:1
- rentgenterapija:1
- rentgenuzņēmums:1
- rentgenzvaigzne:1
- atgriezējatspere:1
- četrdesmitgadīgs:1
- divpadsmitgadīgs:1
- divpadsmitgalvis:1
- gumertgrāverieši:1
- kontaktgremošana:1
- piecdesmitgadīgs:1
- rentgencaurskate:1
- rentgenogrāfisks:1
- rentgenoskopisks:1
- rentgenoterapija:1
- rentgenstarojums:1
- rentgenteleskops:1
- astuņdesmitgadīgs:1
- atgriezējiekārtas:1
- četrpadsmitgadīgs:1
- neatgriezeniskums:1
- piecpadsmitgadīgs:1
- rentgenmikroskops:1
- rentgentelevīzija:1
- Samktgoarshauzene:1
- astoņpadsmitgadīgs:1
- deviņpadsmitgadīgs:1
- mazpadsmitgadnieks:1
- portretglezniecība:1
- rentgenapstarošana:1
- rentgenastronomija:1
- rentgencaurlaidīgs:1
- rentgendiagnostika:1
- rentgenekvivalents:1
- rentgenizmeklējums:1
- rentgenkimogrāfija:1
- rentgenradioloģija:1
- rentgentomogrāfija:1
- kinerentgenogrāfija:1
- rentgenastronomisks:1
- rentgenluminiscence:1
- rentgenmikroanalīze:1
- rentgenmikroskopija:1
- rentgenodiagnostika:1
- rentgenuzliesmotājs:1
- mikrorentgenogrāfija:1
- rentgendifraktometrs:1
- rentgenkontrastviela:1
- rentgenmikroskopisks:1
- rentgenofluorescence:1
- rentgenoluminescence:1
- rentgenstereoskopija:1
- pelviorentgenogrāfija:1
- pleziorentgenterapija:1
- pneimorentgenogrāfija:1
- rentgendatortomogrāfs:1
- rentgendefektoskopija:1
- rentgenspektroskopija:1
- elektrorentgenogrāfija:1
- rentgenkinematogrāfija:1
- rentgenspektrālanalīze:1
- rentgenspektrālaparāts:1
- rentgenstruktūranalīze:1
- elektronrentgenogrāfija:1
- rentgendatortomogrāfija:1
- rentgenokinematogrāfija:1
- artropneimorentgenogrāfija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4337):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- letgaļi [latgalis]{s:2149}
- letgaļi [latgaļi]{s:2148}
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
- acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem.
- actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu.
- radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums.
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
- Trichocephalus ovi aitu matgalvis.
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts.
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- Olina Alene - latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
- aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Blaksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
- Fēvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
- Valle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
- Aglyuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski.
- pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma.
- rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
- starāt Apstarota ar rentgenstarojumu (medicīnā).
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- rentgendatortomogrāfs Ar datoru vadāms tomogrāfs, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
- atpūlēt Ar grūtībām atgādāt.
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atdukurēt Ar kārti atgrūst nost.
- salpingogrāfija Ar kontrastvielu pildīta olvada rentgenogrāfija.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- ar saldu (arī gardu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- ar gardu (arī saldu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri.
- garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri.
- ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
- atstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- naikāties Ar rīksti atgaiņāties.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
- atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai.
- rentgenoterapija Ārstēšana ar rentgenstariem.
- rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- arteriogrāfija Artērijas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- arteriogramma Artērijas rentgenogramma.
- repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu.
- pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi.
- angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- astagalis Astgals.
- astagals Astgals.
- astesgals Astgals.
- astgalis Astgals.
- astigalis Astgals.
- astīgalis Astgals.
- astigals Astgals.
- astuņdesmitgadīgs Astoņdesmitgadīgs.
- rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
- Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
- Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
- Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski.
- Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski.
- Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
- atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
- atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- atgarēt Atdzesēt; atgausināt.
- atgarināt Atdzesēt; atgausināt.
- atzelšana Atdzimšana; spēku atgūšana, atjaunošana.
- atgleijēties Atdzist; atgleijāties.
- piešķūtēt Atgādājot piepildīt.
- atvest Atgādāt (ziņas, vēstis).
- atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību).
- atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis).
- atvākt Atgādāt, atdabūt šurp.
- atskapēt Atgādāt, atnest.
- dagādāt Atgādāties.
- notikums atgadījums, negadījums.
- tika Atgadījums, nejaušs gadījums, brīdis, reize.
- atgadījiens Atgadījums.
- Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- commonitorium Atgādinājuma raksts.
- monitorium Atgādinājuma raksts.
- monitum Atgādinājuma vai nosodījuma piezīme, brīdinājums, rājiens.
- atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- atgādne atgādinājums (parasti uzraksta veidā)
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- piebikls Atgādinājums.
- pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko).
- pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
- pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- garšot atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu
- piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
- mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
- admonēt Atgādināt, biedēt.
- izgādināt Atgādināt, izrīkot.
- celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
- atdaudzināt Atgādināt.
- atminināt Atgādināt.
- atminstināt Atgādināt.
- iedaudzināt Atgādināt.
- iegādināt Atgādināt.
- piedurnēt Atgādināt.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- attrāpīties Atgadīties (1).
- attrāpīties Atgadīties (2).
- ietikties Atgadīties, notikt.
- nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- kliepties Atgadīties, notikties.
- atsagadīties Atgadīties.
- atgaināt Atgainīt.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
- atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
- atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
- atganīt Atgaiņāt no sevis, novērst.
- atstuidīt Atgaiņāt, aizsargāt.
- atkautrēt Atgaiņāt, atdzenāt.
- mušāties Atgaiņāties no mušām.
- nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties.
- atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties.
- atgaināties Atgaiņāties.
- atkarcināties Atgaiņāties.
- atkrauties Atgaiņāties.
- atšvaitīties Atgaiņāties.
- atgalīgi Atgalīgs.
- atgāle Atgalve.
- atgalvis Atgalvene.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- atgauļot Atgavilēt.
- atgaviļot Atgavilēt.
- atgāzne Atgāzene.
- atdēsies Atgāzies.
- atsagāzties Atgāzties; arī atliekties.
- atbraucīt Atglaust (matus).
- atsaglausties Atglausties.
- atgodināt Atgodāt.
- atkast Atgrābt ar grābekli.
- atgrābstīt Atgramstīt.
- gremošana Atgremošana.
- atgremāt Atgremot.
- atzelēt Atgremot.
- gremot Atgremot.
- pārgremot Atgremot.
- gremotājdzīvnieki Atgremotāji.
- gremotāji Atgremotāji.
- ruminantia Atgremotāju apakškārta.
- ēdokšņi Atgremotāju dzīvnieku gremoklis.
- kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtakslis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- kārzdabītis Atgremotāju grāmatnieks.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki.
- kārtoksnis Atgremotāju kuņģa daļa - grāmatnieks.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- Paramphistomum cervi atgremotāju sūcējtārps.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- katastāze Atgriešanās agrākajā stāvoklī; kompensācija.
- palinptoze Atgriešanās izejas stāvoklī: no nenormāla - normālā vai arī no koriģēta - nenormālā (kā pirms korekcijas).
- regresija Atgriešanās kādā no agrākajām attīstības stadijām.
- RTC Atgriešanās klīnikā (angļu "return to clinic").
- fenomenoloģiskā redukcija atgriešanās pie pamatbūtībām.
- comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.).
- returs Atgriešanās, atsūtīšana atpakaļ.
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību.
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite.
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- atkārtām Atgriezeniskā secībā.
- atgriez. Atgriezeniskais (vietniekvārds).
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
- kvazistatisks process atgriezenisks process.
- reversibls Atgriezenisks; arī apgriežams.
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt.
- atžurknīt Atgriezt 2(5) nazi.
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī; atjaunot.
- atģeibināt Atgriezt pie samaņas.
- atgrīzēt Atgriezt, atbrīvot.
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsukt Atgriezties.
- atsukties Atgriezties.
- iesarasties Atgriezties.
- piedurties Atgriezties.
- atgājumi Atgriezumi (3).
- apgraizas Atgriezumi, pārpalikumi.
- restītes Atgriezumi; pārpalikumi.
- apgraizes Atgriezumi.
- atgraizas Atgriezumi.
- atgriezums Atgriezumi.
- nograizas Atgriezumi.
- nogriežas Atgriezumi.
- tranša Atgriezums, kupons, gabals.
- atgrieznis Atgriezums, pārpalikums.
- atgriezumi Atgriezums.
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- apdzīt Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem).
- atbuknīt Atgrūst (vaļā).
- atdairīt Atgrūst, turēt tālumā.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- atgraut Atgrūst.
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
- atsagrūsties Atgrūsties.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atgūbene Atgube.
- atgultenis Atgula.
- atguldināt Atguldīt.
- atguldzīt Atguldzinēt.
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- pārsagulties Atgulties šķērsām.
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atgult Atgulties, iet gulēt.
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
- nokrist uz auss atgulties, pagulēt.
- atgulēties Atgulties, pagulēt.
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās.
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- atsagulties Atgulties.
- dagulties Atgulties.
- pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt.
- atkumt Atgumt.
- atspēlēties Atgūt (atspēlēt) paspēlēto.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
- atālēties Atgūt elpu.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
- atģeibt Atgūt labklājību.
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
- atsadzīvaties Atgūt mundrumu.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atgūt sevi atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- nākt pie samaņas atgūt samaņu.
- atģeibt Atgūt samaņu.
- atģībt Atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt samaņu.
- atjēgties Atgūt samaņu.
- atmaņāties Atgūt samaņu.
- atmosties Atgūt samaņu.
- pamosties Atgūt samaņu.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
- iesvarēt Atgūt spēkus.
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- tikt uz kājām atgūt veselību.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
- atmantot Atgūt.
- ķegāt Atgūt.
- atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
- atgurt Atgūties no noguruma.
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
- atžeibināties Atgūties, atpūsties.
- atčuhāties Atgūties.
- atgauties Atgūties.
- atsagūties Atgūties.
- raskumaritsja Atgūties.
- žiebeļot Atgūties.
- žiebeļoties Atgūties.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
- attverties Atjēgties, atgūt samaņu.
- atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- ačohņīties Atjēgties, atgūties.
- atčihnīties Atjēgties, atgūties.
- atčohnīties Atjēgties, atgūties.
- atčoknīties Atjēgties, atgūties.
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
- atspēcināties Atkal atgūt spēkus.
- atžiebeļoties Atkal atgūties.
- atžirgties Atkal atgūties.
- atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties.
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
- atcīnīt Atkarot, ar cīņu atgūt.
- atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
- nodara Atkritumi, atgriezumi.
- rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt.
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
- miņa Atmiņa (2), piemiņa; atgādinājums.
- atgāda Atmiņa; atgādinājums.
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- atslejus Atpakaļ atgāzts, atstumts.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
- atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
- meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.).
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu).
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- appurņīt Atstumt, atgrūst.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- atņemties Attapties, atgūties.
- rentgentelevīzija Attēla pārraidīšana no rentgenaparatūras uz televizora ekrānu.
- rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
- atgaiņa Atvairīšanās, atgaiņāšanās.
- atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- atgāzt Atvērt ar sparu; atgrūst (4).
- tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību.
- Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības.
- pneimofasciogramma Audu rentgenogramma pēc gaisa ievadīšanas fascijstarpu telpā.
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
- pseidomiksoma Audzējs, kurā ir daudz gļotu un kurš atgādina miksomu.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva.
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
- arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski.
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski.
- Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski.
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
- Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī.
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā.
- Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- izodroms Automātiskā regulatora elements vai ierīce, ar ko nodrošina elastīgu atgriezenisko saiti.
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
- atbadīt Badot atgrūst, attaisīt (ko) vaļā.
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- nostofobija Bailes atgriezties mājās.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- hemerafonija Balss zudums dienā un atgūšana naktī; histērijas simptoms.
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
- Calocybe leucocephala baltā skaistgalve.
- mice Baltgalvainas govs vārds.
- Dinemellia dinemelli baltgalvas audējputns.
- kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus").
- Gyps fulvus baltgalvas grifs.
- Haliaeetus leucocephalus baltgalvas jūrasērglis.
- Cossypha niveicapilla baltgalvas sārtčakstīte.
- Hydrocotyle leucocephala baltgalvas vairoglape.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- egretta Baltgārnis.
- lielais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta alba").
- mazais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta garzetta").
- balts Baltgvardi.
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
- Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
- Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
- Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
- Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski.
- Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
- bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
- Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
- Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem.
- ezofagogrāfija Barības vada rentgenogrāfija.
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski.
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
- Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
- Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
- bez garšas bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3).
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski.
- Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski.
- Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
- Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
- Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
- Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
- Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski.
- Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski.
- Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
- Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
- Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
- Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
- Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu.
- Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Skradeli Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
- Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu.
- bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis.
- atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- rekuperatīvā bremzēšana bremzēšana, kuras laikā dzinējs darbojas ģeneratora režīmā un daļu uzkrātās enerģijas atgriež tīklā.
- paranēze Brīdinājuma un atgādinājuma raksts.
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli.
- Brygi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
- Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
- brokašgalds Brokastgalds.
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns).
- bronhoradiogrāfija Bronhu rentgenogrāfija.
- bronhogrāfija Bronhu rentgenoloģiska izmeklēšana, iepildot tajos kontrastvielu.
- bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos.
- brūdigans Brūtgāns.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
- Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
- Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski.
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds).
- cietpauris Cietgalvis; stūrgalvis.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- Trichocephalus trichiurus cilvēka matgalvis.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- atgādinātājs Cilvēks, kas [atgādina]{s:1211}
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu.
- spieķaiņi cimdu adījuma raksts, kas atgādina spieķu zīmējumu.
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
- Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
- Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- radiocistīts Cistīts kā rentgenterapijas vai rādijterapijas komplikācija.
- Trichocephalus suis cūku matgalvis.
- pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga.
- Triglopsis quadricornis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve, arī četrragu jūrasbullis.
- četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga.
- Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
- čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski.
- Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
- tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma.
- atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
- atkalēties Darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu.
- nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti.
- zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni.
- datu izgūšana datu atgūšana, meklējot tos un nolasot no datnes, atmiņas, ārējās iekārtas vai datu bāzes.
- atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi.
- pirmais iekšā - pirmais ārā datu elementu uzglabāšanas un atgūšanas metode, kas paredz, ka pirmais atmiņā ievietotais elements kā pirmais tiek arī nolasīts.
- atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem.
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus).
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
- recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
- Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski.
- Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
- Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski.
- Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
- iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot.
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- odontolīts Dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu.
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus.
- pērļu rinda dekoratīvs dzegas elements, kas atgādina pērļu virteni.
- Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
- Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Uobeliškys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Obeliškas" nosaukums latgaliski.
- Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski.
- Soltuo Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Soltā" nosaukums latgaliski.
- Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski.
- Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski.
- Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski.
- Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
- atgrieznītis Dem. --> atgrieznis.
- baltgalvītis Dem. --> baltgalvis.
- pirkstgaliņš Dem. --> pirkstgals.
- aktīniskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ultravioletais starojums vai rentgenstarojums, kā arī radioaktīvo vielu izstarojumi.
- decennium Desmitgade, desmit gadu ilgs periods.
- pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- rentgendiagnoze Diagnoze, kas noteikta, izmantojot rentgenstarojumu.
- dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi.
- Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants.
- lubu laits dienvidlatgalis.
- aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam.
- dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī.
- multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi.
- buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām.
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi.
- duodenogramma Divpadsmitpirkstu zarnas rentgenogramma.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale.
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
- radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra.
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
- lācaristi Dominikāņu misijas Latgalē kongregācija 18. un 19. gs.
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
- atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
- rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
- rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē.
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
- drebelnieks Drebelis, karstgalvis.
- Zileni Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zileņi" nosaukums latgaliski.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- Gyužys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukums latgaliski.
- Kerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Uorniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukums latgaliski.
- Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski.
- Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
- Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski.
- Zeili Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Zeilis Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- ūķis Dūmu izvades caurums jumtgalē.
- Calocybe chrysenteron dzeltenā skaistgalve.
- Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte.
- rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte.
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
- histerogrāfija Dzemdes dobuma rentgenogrāfija (ievadot kontrastvielu).
- histerosalpingogrāfija Dzemdes un olvadu rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- adenogrāfija Dziedzera rentgenogrāfija.
- meditācija dziļas pārdomas, dziļa apcere; viena no senākajām psihiskā līdzsvara atgūšanas un garīgās izaugsmes veicināšanas metodēm.
- kavernozogrāfija Dzimumlocekļa briedumķermeņu rentgenogrāfiskā vizualizācija.
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi.
- gubainis Dzīva būtne, arī priekšmets, kas atgādina gubu.
- organogrāfija Dzīva organisma orgānu apraksts; orgāna grafisks, fotogrāfisks, rentgenogrāfisks attēls.
- barības vielas dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
- zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām.
- kontingence Efekta atgriezeniskums.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
- rekuperatīvās bremzes elektriskās bremzes, kuras darbina ar elektriskā ritošā sastāva elektromotoru izstrādāto enerģiju, kas tiek atgriezta kontakttīklā.
- rezistīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, kas raksturo elektriskās enerģijas neatgriezenisku pārvēršanos siltumā šai objektā.
- enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem; rentgenstarojums; x-stari.
- lapa elektroniska dokumenta fragments, kas vizuāli atgādina papīra plātni
- rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
- kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem.
- apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu.
- atgūta Elpa atņēmiens; atgūtne.
- atgūtne Elpas atņēmiens; atgūta.
- atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
- atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- reemigrācija emigranta atgriešanās dzimtenē
- reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi.
- parastruma Epitēlijķermenīšu hipertrofija, kas atgādina kāksli.
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
- pseidohemaglutinācija Eritrocītu agregācija monētu rullīšos un salipšana, kas atgādina hemaglutināciju.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
- pavārība Ēstgatvošanas prasme, māksla.
- badele Ēstgriba, izsalkums.
- smarda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smārda Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smarde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- smārde Ēstgriba, kāre pēc kaut kā garda.
- griepsta Ēstgriba, kāre.
- apetīte Ēstgriba.
- apetīts Ēstgriba.
- iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai; uzkodām.
- inapatence Ēstgribas trūkums; var pastāvēt kopā ar bada sajūtu.
- oreksigēns Ēstgribas veicinātājs.
- anoreksija Ēstgribas, apetītes trūkums.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- apetītelīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs.
- apetītlīgs Ēstgribu veicinošs; garšīgs.
- flečerisms Ēšanas metode, kas paredz ēst tikai tad, kad ir īsta ēstgriba, un barību košļāt ilgi un lēni, līdz tā pati norijas.
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
- Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski.
- Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
- Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains; Franopoles ezers.
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs.
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
- Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers.
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%.
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m.
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
- Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
- Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m.
- Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
- Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis; Ļaudaru ezers.
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
- jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
- doza fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma (rentgena un γ starojuma, α un β daļiņu, neitronu) iedarbību uz vielu.
- rentgenspektroskopija Fizikas nozare, kas pētī rentgenstarojuma spektrus un ārējo faktoru ietekmi uz šiem spektriem.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- venogrāfija Flebogrāfija - rentgenoloģiska vēnu izmeklēšana pēc kontrastvielas ievades.
- fluoroskops Fluorescējošs ekrāns kā rentgenaparatūras sastāvdaļa.
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
- monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa.
- monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns.
- aktinogrāfija Fotografēšana ar Rentgena stariem.
- skatogrāfija Fotografēšana rentgenstaros.
- frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
- šķēpete gabals, atgriezums.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- notrāpīties Gadīties, atgadīties.
- Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- atgainīt Gainīt nost; atgaiņāt.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
- atgaiņāt Gaiņāt nost; atgainīt.
- iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
- pneimomediastins Gaisa ievadīšana videnē rentgenoloģiskas izmeklēšanas nolūkā.
- vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā.
- vārpstveida galaktika galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
- Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
- Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski.
- Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
- Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
- negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu.
- ventrikulogrāfija Galvas rentgenogrāfija pēc cerebrospinālā šķidruma aizstāšanas ar gaisu vai citu kontrastvielu.
- encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju.
- kraniogrāfija Galvaskausa un sejas kaulu rentgenogrāfija.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
- atriezies Galvu atpakaļ atgāzis.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
- ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele.
- ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele.
- ādasstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādsstrēmele; ādstrēmele.
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
- izgāzeniski Garšļauku, atgāzeniski.
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
- acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms.
- acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints.
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- acicula polita gludais adatgliemezis.
- Volvariella gloiocephala gļotgalvainā makstaine.
- phlegmacium Gļotgalves.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma.
- Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta.
- karstaknis Grāmatnieks - viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
- Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski.
- Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā.
- marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei.
- ēdūksnis Gremotāju dzīvnieku atgremojumi.
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
- Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
- Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- neatģiža Grūtgalvis.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
- auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- fosfatāze Hidrolāžu grupas enzīms, kas no fosforskābes esteriem atšķeļ fosfātgrupu.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- makroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - >10 mm, tāpēc tā ir viegli konstatējama ar parastām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības.
- horejisks Horejai līdzīgs; tāds, kas atgādina horeju.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija.
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem.
- kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu.
- repatriācija iedzīvotāju atgriešanās dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi, piemēram, karagūstekņu vai pārvietoto personu atgriešanās.
- izmēģinājuma tautas skaitīšana iedzīvotāju uzskaite nelielā valsts daļā ar nolūku pārbaudītgaidāmās tautas skaitīšanas programmu, metodes un organizācijas principus.
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
- pelviorentgenogrāfija Iegurņa rentgenizmeklēšana.
- rentgenogrammēt Iegūt (kā) rentgenogrammu.
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
- nākt pie sajēgas iegūt, atgūt sajēgu.
- rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- rentgendifraktometrs Iekārta rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar kvantu skaitītājiem.
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs.
- bagāžas skeneris iekārta, kas ar rentgenstarojumu pārbauda, vai bagāžā nav ieroči un citi bīstami priekšmeti.
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas.
- viscerogrāfija Iekšējo orgānu rentgenogrāfija.
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
- prenotācija Iepriekšējs atgādinājums, kad bankrots tuvu.
- iesajavīties Ierasties; arī atgriezties.
- ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
- kalipers Ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti.
- negatoskops Ierīce rentgenogrammu apskatei un demonstrēšanai.
- osmoregulators Ierīce rentgenstarojuma caurspiedības regulēšanai.
- difraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
- dirfraktometrs Ierīce rentgenstarojuma intensitātes un virziena mērīšanai pēc to difrakcijas kristālā.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs.
- dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- atgādinātājs ierīce, kas atgādina
- repetīcija Ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- likties uz auss iet gulēt, atgulties.
- reducējams Ievelkams, atgriežams agrākajā stāvoklī (mežģījums, trūce).
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
- rentgena fizikālais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma u. c.) doza, kas izraisa tādu pašu jonu pāru skaitu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza.
- rentgena bioloģiskais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma, neitronu u. c.) doza, kas rada tādu pašu bioloģisko efektu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- pseidotetāns Ilgstoši toniski muskuļu krampji, kas atgādina stingumkrampjus.
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- Kūkuoji Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukums latgaliski.
- Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
- reimatoīds Infekciozs artrīts, kas klīniskās gaitas vai simptomu ziņā atgādina reimatismu.
- kvalimetrs Instruments rentgenstaru "cietuma" noteikšanai.
- rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
- prikoliņš Interesants atgadījums; joks.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg, ..., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg, ...
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
- uzmest Īsi pateikt, atgādināt (ko nepatīkamu, kritisku).
- notrīsa Īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
- Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski.
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
- rikota Itāļu siers, atgādina mājas sieru, bieži izmanto lazanjas kārtojumā.
- dabūt uz kājām Izārstēt; palīdzēt atgūt veselību.
- atgātnis Izceļotājs, kas atgriežas dzimtenē.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju.
- okāzija Izdevība, atgadījums.
- koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- izgalēties Izlocīties, atgaiņāties.
- rentgenodiagnostika Izmaiņu noteikšana organisma audos, orgānos un sistēmās, rentgenoloģiski izmeklējot.
- rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
- atrade izmeklējuma rezultāts; tas ko redz rentgena attēlā.
- rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- aizrādprogrammatūra Izplatāmprogrammatūra, kas bieži atgādina lietotājam, ka nepieciešams reģistrēt izmantojamo programmatūru un maksāt par tās lietošanu.
- izpļurināties Izplunčāties (radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu) - par ūdensputniem.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- sakairināt Izraisīt (ēstgribu), parasti stipri.
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- nātru drudzis izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus.
- Krekeliškys Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukums latgaliski.
- Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- raksts Izvietojums (parādībām dabā), kas vizuāli atgādina kādu attēlu, ornamentu.
- stabils līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli nedaudz izmaina, tā atgriežas līdzsvarā.
- smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
- jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
- pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
- bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana.
- rejuvenescence Jaunības (spēka, možuma, dzimumdziņas) atgriešanās.
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
- Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
- Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski.
- cīpars Jocīgs atgadījums; rīcība, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
- trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums.
- pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- grīstenes Jostu raksts, kas pēc formas atgādina grīsti.
- Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils.
- jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas.
- kraķis Jumtgala smaile.
- želminis Jumtgale.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori.
- palinestēzija Jutības atgriešanās pēc anestēzijas.
- filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
- Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- miltene Kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes.
- zivēda Kāda putnu suga (Latgalē).
- derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- miešķāns Kāds, kas nensen atgriezies no brauciena uz pilsētu.
- steigša Kāds, kurš visu dara steigā, karstgalvis.
- padairēties Kādu brīdi ar vicināt roku atgaiņājoties (no kaut kā).
- tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- Karališki Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukums latgaliski.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
- Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
- Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
- Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski.
- Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski.
- Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
- Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
- Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
- Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
- Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
- Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
- Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
- Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte.
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
- čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai.
- galvene Kāpostgalva.
- galvine Kāpostgalva.
- kūle Kāpostgalvas serde, kodols.
- kāpostu galviņa (arī galva) kāpostgalviņa.
- kāpostgalva Kāpostgalviņa.
- kāposti Kāpostgalviņas.
- Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
- sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm.
- Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski.
- Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski.
- Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski.
- Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
- Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski.
- Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski.
- Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
- Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
- ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
- karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
- žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
- strebulīgs Karstgalvīgs.
- karstputra Karstgalvis, karstgalve.
- karstulis Karstgalvis, sangviniķis.
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
- sveloņa karstgalvis; tāds, kas ātrs dusmās un savās vēlmēs.
- bisins Karstgalvis.
- dirsiens Karstgalvis.
- driksnis Karstgalvis.
- drīzenis Karstgalvis.
- karstmanis Karstgalvis.
- karstputriķis Karstgalvis.
- karstputris Karstgalvis.
- putrasdancis Karstgalvis.
- straujenieks Karstgalvis.
- straujgalvis Karstgalvis.
- strebelis Karstgalvis.
- svilata Karstgalvis.
- svilonis Karstgalvis.
- ugunspagale Karstgalvis.
- žviksts Karstgalvis.
- buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē.
- ņecka Kas bezvērtīgs (piem., drēbju skranda, gaļas atgriezums).
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
- Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski.
- Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski.
- Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
- atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
- bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
- atkaukāt Kaucot un īsu brīdi spēcīgi uzpūšot atgrūst.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski.
- mermeklis Kauta liellopa galvas daļas atgriezumi.
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
- ādskalis Kažokādas atgriezums.
- pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
- katguts Ketguts.
- ketgats Ketguts.
- rentgenokinematogrāfija Kinematogrāfiska rentgena uzņēmuma iegūšana.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- pieguļa Klātguļa; gulēšana blakus.
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
- atgaita Klaušu gaitas atkalpošana: ja kāds bija gājis kaimiņa vietā gaitās, tad pēdējam bija vēlāk jāiet tā vietā atgaitā.
- pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas.
- turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā.
- uzcelties no miroņiem kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- piecelties no kapa Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- uzcelties no kapa Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu).
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators.
- kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē).
- Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu.
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- lokmallata Koksnes atgriezums, kas veidojas, apzāģējot neapmalotus zāģmateriālus.
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.).
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
- Kuseni Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
- atbalss komunikāciju sistēmās - signāls, kas atstarošanās rezultātā atgriežas tā avotā ar zināmu aizkavi un atšķirīgu amplitūdu.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- Kromuoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Kubuļniškys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski.
- Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- Zareni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
- konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas.
- pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi.
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi.
- holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- holedohogramma Kopējā žultsvada rentgenogramma.
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
- smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes.
- tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
- Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski.
- Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski.
- Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
- Kumbuļs Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukums latgaliski.
- Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski.
- Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski.
- Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski.
- Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski.
- Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski.
- Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski.
- Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
- Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski.
- Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski.
- Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
- Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
- Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski.
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski.
- Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski.
- Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
- Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski.
- Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
- Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
- Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
- Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
- Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski.
- Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski.
- Kozliškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukums latgaliski.
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
- Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski.
- Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
- Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
- Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
- Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants.
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
- Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski.
- Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski.
- Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
- Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
- Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
- Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski.
- Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
- Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
- Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski.
- Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski.
- Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski.
- Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski.
- Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski.
- Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski.
- Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski.
- Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski.
- Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski.
- Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski.
- Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski.
- Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
- Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
- Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
- Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski.
- Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski.
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
- Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski.
- Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski.
- Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- Skumbini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Skumbiņi" nosaukums latgaliski.
- Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski.
- Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
- Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
- Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
- Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski.
- Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
- Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski.
- Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski.
- Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski.
- Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
- Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski.
- Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski.
- Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
- Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
- Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
- Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
- Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski.
- Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
- Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
- Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski.
- Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski.
- Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski.
- Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
- Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
- Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski.
- Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski.
- Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski.
- Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski.
- Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski.
- Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski.
- Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski.
- Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
- Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
- Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski.
- Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Grybuli Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
- debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
- pleirogrāfija Krūšu dobuma rentgenoloģiska izmeklēšana.
- mamogrāfija Krūšu izmeklēšana ar rentgenstaru (vai citu staru) metodi.
- mastogrāfija Krūts dziedzera rentgenogrāfija.
- mastogramma Krūts dziedzera rentgenogramma.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
- platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
- aceknis Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- māga Kuņģa daļa atgremotājiem dzīvniekiem.
- pneimogastrogrāfija Kuņģa rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu figūru
- klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
- klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji.
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
- Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
- kinedensigrāfija Ķermeņa iekšējo struktūru kustību reģistrēšana kinofilmā, izmantojot rentgenstarojumu.
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā.
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska.
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni.
- atvinnēt Laimējot atgūt.
- izlaima Laimīgs atgadījums.
- pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē.
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
- stāmucis Latgalē nelūgts viesis kāzās, kūjinieks.
- stenka Latgalē parāds dzertuvē (siena, kur pieraksta parādu).
- Lettgalen Latgale.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- dienvidlatgalis Latgales dienvidu daļas iedzīvotājs.
- čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums.
- LKBS Latgales kultūras biedrību savienība.
- LKC Latgales kultūras centrs.
- LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.
- latgalieši Latgales pamatiedzīvotāji.
- LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.).
- LRAA Latgales reģiona attīstības aģentūra (reģ.).
- LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.).
- LTS Latgales Televīzijas sabiedrība.
- Ziemeļlatgale Latgales ziemeļu daļa.
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- latg. Latgaliešu-; latgaliski.
- poliene latgaliete.
- latgalnieks Latgalietis.
- latgaliskis Latgaliski.
- leti Latgaļi (1) - viena no baltu tautībām, kas kļuva par latviešu nācijas pamatu.
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu).
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā.
- Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
- ļuturi Latgaļu iesauka pārējiem latviešiem.
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
- Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni.
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm.
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- lettigallī Latviešu un latgaliešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- augšzemnieku izloksnes latviešu valodas sēliskās un latgaliskās izloksnes, ko runā Latvijas austrumdaļā.
- baltietis Latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā).
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Litovskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukums latgaliski.
- Navinskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukums latgaliski.
- Rjabī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukums latgaliski.
- Skredeli Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
- Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski.
- Soluoši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" nosaukums latgaliski.
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ.
- jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā.
- Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
- Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski.
- Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
- Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski.
- Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- vazoepididimogrāfija Lejupējās vēnas un sēklinieka piedēkļa kontrastrentgenogrāfija.
- pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski.
- Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
- pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- koksināt Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
- koksināties Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
- Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- atslīgt Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte.
- pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem; lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski.
- Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski.
- Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski.
- Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski.
- Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski.
- Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- rentgentehnika Līdzekļi un metodes, ar kuriem iegūst rentgenstarojumu un kuri dod iespēju to izmantot medicīnā, bioloģijā, defektoskopija u. c.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā.
- atgūtnēm Lielā steigā atgūt nokavēto.
- sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba").
- Egretta alba lielais baltgārnis jeb sudrabgārnis.
- kutīns Liellopu zarnas muskuļslāņa izstrādājums, ko lieto ketguta vietā.
- Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- splenogrāfija Liesas rentgenogrāfija.
- splenogramma Liesas rentgenogramma.
- splenoportogrāfija Liesas un portālās sistēmas asinsvadu rentgenogrāfija.
- dievsgaus Lieto, lai novēlētu labu ēstgribu un sātību.
- atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes.
- absorbējama ligatūra ligatūra no dzīvnieku audiem (piem., ketguts), ko noārda dzīvo audu enzīmi.
- pārlīgot Līgojot atgriezties mājās.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu.
- Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski.
- Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski.
- Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
- Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski.
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
- Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski.
- Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski.
- Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Zascenku Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukums latgaliski.
- atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- kļūtas Liktenis, atgadījums.
- kļūte Liktenis, atgadījums.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- limfadenogramma Limfmezgla rentgenogramma.
- limfadenogrāfija Limfmezglu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu limfas plūsmā (netiešā l.) vai limfmezglā (tiešā l.).
- limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus.
- limfangiogrāfija Limfvadu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu.
- trebuks Linu kulstītājs no Latgales.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski.
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski.
- Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski.
- Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski.
- gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji.
- Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants.
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski.
- Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski.
- Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
- Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski.
- Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski.
- Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski.
- Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski.
- Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski.
- Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski.
- Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski.
- Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
- Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski.
- Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski.
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
- Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski.
- Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
- Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski.
- Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
- Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
- Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
- Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski.
- Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski.
- Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
- Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski.
- Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
- Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski.
- Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski.
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
- Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski.
- Laudys Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Jaunī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Lipuškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski.
- Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski.
- Pūtkys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
- Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski.
- Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski.
- Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski.
- Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski.
- Troškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Vacī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski.
- Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski.
- Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski.
- Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski.
- Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
- Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
- Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski.
- Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
- Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski.
- Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
- Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski.
- pneimartrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija pēc gaisa vai gāzes ievadīšanas, kuru izmanto par kontrastvidi.
- artrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija, ievadot locītavas dobumā gaisu ar kontrastvielu.
- artropneimorentgenogrāfija Locītavas rentgenogrāfija, ievadot locītavas dobumā gaisu.
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
- pseidolipoma Lokalizēta neiropātiskas cilmes tūska, kas atgādina lipomu.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Platygyrium repens ložņu platgredzene.
- 4. klimatiskais rajons Lubāna zemiene un Latgales augstiene - viskontinentālākais un siltākais rajons.
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski.
- Būbyni Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Būbini" nosaukums latgaliski.
- Ožuorgi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ožorgi" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukums latgaliski.
- Dylāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski.
- Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
- Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
- Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
- Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski.
- Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Kiseli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Luni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Piktjuli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Rybački Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" nosaukums latgaliski.
- Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski.
- Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski.
- Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
- Sokuorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorneica" nosaukums latgaliski.
- Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski.
- Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
- Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
- Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski.
- Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski.
- Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
- Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
- Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
- Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
- Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski.
- Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
- Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
- Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski.
- Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
- Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski.
- Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
- Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski.
- Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski.
- Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski.
- Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski.
- Pylda Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
- Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski.
- Ryndi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rindi" nosaukums latgaliski.
- Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski.
- Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski.
- Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski.
- Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski.
- Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski.
- Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
- Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski.
- Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski.
- Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski.
- Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
- Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
- Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
- Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski.
- Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski.
- Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski.
- Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
- Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
- Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski.
- Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski.
- Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
- Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
- Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
- Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
- Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski.
- Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski.
- Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski.
- Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
- Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski.
- Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
- Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski.
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
- sapūtināt ļaut atgūt spēkus.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
- bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt.
- Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
- Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski.
- Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski.
- Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
- Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski.
- Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
- Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski.
- Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
- Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
- Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
- vecis Mākonis, kas pēc formas atgādina cilvēka figūru.
- Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski.
- Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
- parādnieka manta maksātnespējīgā uzņēmuma manta, kurā ietilpst: parādnieka aktīvi; atgūtā manta; atgūtie naudas līdzekļi; augļi, kas iegūti maksātnespējas procesa laikā; cita maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūtā manta.
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
- postmodernisms Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm, atgriešanās pie tradicionālajām mākslas vērtībām; pēcmodernisms.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
- Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski.
- Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski.
- Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
- Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski.
- Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
- Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
- Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
- tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus.
- pseidoneoplazma Māņu audzējs, uztūkums, kas atgādina neoplazmu, piem., retencijas cista.
- puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
- Mārksne Mārciena, latgaļu apdzīvots novads 13.-14. gs.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- nolietošanās Materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide.
- mehāniskā izturība materiāla spēja pretoties sagrūšanai un neatgriezeniskai formas maiņai (plastiskai deformācijai), ja uz to iedarbojas ārēji faktori (slodzes un nevienmērīgi elektriskie, magnētiskie, temperatūras u. c. lauki).
- novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
- izturība materiāla un izstrādājuma spēja pretoties sagrūšanai vai neatgriezeniskai formas maiņai, ja uz to iedarbojas ārēji faktori.
- trichocephalus Matgalvji.
- trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms.
- aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis").
- cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis").
- cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm.
- gyropidae Matgraužu dzimta.
- suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
- trichodectes Matgraužu grupas suga.
- govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
- Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms.
- čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva.
- čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa.
- zīda gārnis mazais baltgārnis ("Egretta garzetta").
- Egretta garzetta mazais baltgārnis jeb zīda gārnis.
- Punctum pygmaeum mazais punktgliemezis.
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- vermokss Medikaments, ko izmanto kā prettārpu līdzekli, pret cērmēm un spalīšiem, arī pret matgalvjiem.
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski.
- Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski.
- Iļzini Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski.
- Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
- atgrūšana Mehāniskās darbības veids, kurā starp materiālajiem objektiem rodas atgrūšanās spēki.
- gāzu sadales mehānisms mehānisms, kas nodrošina regulāru degmaisījuma ieplūdi motora cilindrā un atgāzu izplūdi no tā.
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- ganīt rokā meklēt, arī atgādināt, lai atdod (ko aizdotu, iedotu).
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- izrakstīšanas plānošana mērķtiecīgi organizēta starpprofesionālas komandas darbība, lai pacientam pēc atgriešanās mājās no ārstniecības iestādes nodrošinātu nepieciešamo sociālo un veselības aprūpi kopienā atbilstoši viņa vajadzībām.
- meromorfa Meromorfa funkcija - kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli; piem., visas racionālās funkcijas, tg, gamma funkcija.
- fistulogrāfija Metode fistulu rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar kontrastvielu.
- mikrorentgenogrāfija Metode ļoti mazu objektu rentgenattēlu iegūšanai un to aplūkošanai mikroskopā vairāku simtu reižu palielinājumā.
- cistogrāfija Metode urīnpūšļa rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar šķidru vai gāzveida kontrastvielu.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski.
- Seikstuli Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukums latgaliski.
- Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
- Goreitis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukums latgaliski.
- Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
- Kuorklinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Mežavydi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski.
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- Mežavydu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
- Ūtrī Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
- nokņukstēt Miegā radīt skaņu, kas atgādina raudāšanu.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- čaga Mīksta kāpostgalva.
- čaugzne Mīksta kāpostgalva.
- čaukste Mīksta kāpostgalva.
- čaukstine Mīksta kāpostgalva.
- čubulis Mīksta kāpostgalva.
- čauksturis Mīksta kāpostgalviņa.
- atglāsīt Mīlīgi atglaust.
- radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
- Solidago gigantea milzu zeltgalvīte.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
- rentgentopogrāfiskā analīze monokristālu pētīšanas metode, kas balstās uz rentgenstaru difrakciju.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
- Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski.
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
- perimielogrāfija Muguras smadzeņu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- mielogramma Muguras smadzeņu rentgenuzņēmums.
- mielogrāfija Muguras smadzeņu un to apvalku rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot rentgenkontrastvielas.
- peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā.
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
- spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma.
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta.
- nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem.
- limfomieloma Multipli kaulu smadzeņu audzēji, kuru šūnas atgādina limfocītus.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Buorbali Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukums latgaliski.
- Kūkuoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukums latgaliski.
- Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
- Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
- Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski.
- Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski.
- Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
- miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu; mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā.
- pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
- nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
- pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atkrist Nākt pie prāta, atgūt saprašanu.
- atžirbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- atžurbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- nanozirneklis Nanoizmēru programmējams automāts, kas atgādina zirnekli uz trim kājām, kas katra būvēta no īsa DNS pavediena.
- Grybusti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Januseli Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukums latgaliski.
- Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski.
- Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski.
- Melderiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiškas" nosaukums latgaliski.
- Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski.
- Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski.
- Sluciškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukums latgaliski.
- Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vacpiļs Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukums latgaliski.
- Vacī Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukums latgaliski.
- Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
- Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski.
- Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- arkla nazis nazis, kas atgriež aramsloksni vertikālā plaknē un izveido gludu vagas sienu.
- nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta.
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē.
- novecošana Neatgriezenisks organisma individuālās attīstības process.
- ireversibls Neatgriezenisks; neatjaunojams.
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
- irreversibilitāte Neatgriezeniskums.
- neatgriezenība Neatgriezeniskums.
- neredzēt sauli neatgūt brīvību; iet bojā.
- vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
- vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara.
- atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
- rizga negaidīts nejauks atgadījums.
- pretsaite negatīva atgriezeniskā saite.
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- neharmonisks Neharmoniskas svārstības - periodiskas svārstības, kuru gadījumā spēks, kas sistēmu atgriež līdzsvara stāvoklī, nav tieši proporcionāls šīs sistēmas izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
- radioneirīts Neirīts, kas radies pēc rentgenstarojuma vai rādija starojuma iedarbības.
- reciklēšana Neizmantoto izejmateriālu atgriešanās ražošanas procesā; piem., makulatūras pārstrāde.
- gadība Nejaušība, atgadījums.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest.
- bāzt degunā (kādam kaut ko) nekautrīgi ko atgādināt.
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
- pļendags Neliela sapulcēšanās; jocīgs atgadījums.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa.
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva.
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- lapačs Neliels drēbes atgriezums.
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
- pļandags Neliels saiets, jocīgs atgadījums.
- aktīvās jaudas zudumi nelietderīga pārvadāmās elektriskās enerģijas neatgriezeniska pārveidošanās siltuma enerģijā (zudumi elektropārvades līniju vados, elektromašīnu un aparātu tinumos u. c.).
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- digdierēt Nemitīgi rīkot, atgādināt (kas darāms, veicams u. tml.).
- detorsija Nenormāla izliekuma labošana; deformētas daļas atgriešana normālā stāvoklī.
- hiperoreksija Nenormāli liela ēstgriba.
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- NNRTI Nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "non-nucleoside reverse transcriptase inhibitor").
- Jehovas liecinieki neortodoksāla kristiešu jaunā reliģiskā kustība, kas sludina domu par Kristus nenovēršamo atgriešanos; kustības locekļi ir politiski neitrāli un nepiedalās karos, viņiem aizliegta asins pārliešana; jehovisti; jehovieši.
- degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
- trieķis Nepatīkams atgadījums, sadursme, skaļš strīds; tracis.
- blaizma Nepatīkams, neglīts, aizskarošs atgadījums.
- čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- pseidoganglijs Nerva sabiezējums, kas atgādina gangliju.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
- pārlumzāt Neveikli vai slinki atgriezties mājās.
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
- atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
- Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
- Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski.
- Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zīmaļu Ivanova Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļu Ivanova" nosaukums latgaliski.
- Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski.
- pielofluoroskopija Nieres bļodiņas rentgenoskopija.
- pieloskopija Nieres bļodiņas rentgenoskopija.
- pielogramma Nieres bļodiņas un urīnvada rentgenuzņēmums.
- renogrāfija Nieres rentgenizmeklēšana.
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta.
- čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- atgriezīgs No grēkiem atgriezies, nožēlas pilns.
- hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
- nostūķēt Nobāzt, atgrūst, nogrūst.
- nosašaravāties Noberzoties, norīvējoties, atgaiņāt ko.
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
- lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
- lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- neatgriežams Nolieguma divdabis --> atgriezt.
- neatgūstams Nolieguma divdabis --> atgūt.
- apaloties Nomaldījušos atgriezt.
- nomalietis Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
- nomalnieks Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
- bulbo- Norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām.
- eizitija Normāla ēstgriba.
- lodziņš Norobežots laukums displeja ekrānā, kas atgādina logu, bet nav pārvietojams.
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- uzlēkties Notikt, atgadīties.
- dzela Notikums; atgadījums.
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
- iks starojums novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- X starojums novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu.
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties.
- NRTI Nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "nucleoside reverse transcriptase inhibitor").
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu.
- graulines Ogas, dažos apvidos (Latgalē) lācenes.
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- subinvolūcija Orgāna nepilnīga atgriešanās normālā stāvoklī pēc funkcionālas paplašināšanās.
- pneimorentgenogrāfija Orgāna vai ķermeņa daļas rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas.
- kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
- divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Ritini Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski.
- padsmitnieks Padsmitgadnieks.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja.
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
- atspēcināt Palīdzēt atgūt spēkus, spēcināt.
- dabūt uz kājām (kādu) palīdzēt atgūt veselību; izārstēt.
- dabūt uz pekām palīdzēt atgūt veselību; izārstēt.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt.
- nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
- repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
- atlabot Panākt, ka atgūst iepriekšējo (labo) stāvokli.
- saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji); izārstēt (parasti daļēji).
- atgriezt ierindā (arī dzīvē) panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- atgriezt dzīvē (arī ierindā) panākt, ka atgūst veselību, arī ticību dzīvei.
- nomazgāt kauna traipu panākt, ka tiek atgūta cieņa, ka zūd morāli negatīvs vērtējums.
- pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- mulinē Paņēmiens zobenu cīņā: ieroci sitina sev apkārt, lai atgaiņātos no vairākiem uzbrucējiem.
- politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu.
- papļurināties Paplunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
- Cottus gobio parastā platgalve.
- neatgriešanās Parasti savienojumā "uz neatgriešanos": tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- atgremotāji Pārnadži, kas atgremo barību.
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
- nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- atsolīt Pārsolot (ūtrupē), atgūt.
- reciklēt Pārstrādāt, lai atgrieztu ražošanas procesā.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u.tml.).
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
- Kuoršupļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" nosaukums latgaliski.
- Latyšonki Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Latišonki" nosaukums latgaliski.
- Sapatni Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" nosaukums latgaliski.
- Šeškys Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukums latgaliski.
- Tyuļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" nosaukums latgaliski.
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu.
- Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
- Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
- Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
- Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā.
- Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
- Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Abgunstes pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta teritorijas dienvidu daļā.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- zvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt.
- žvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt.
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds.
- atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
- anapnoja Pastiprināta elpošana, lai atgūtu elpu.
- oreksimānija Pastiprināta ēstgriba, savienota ar bailēm novājēt.
- cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu.
- savgalvis Patgalvis, stūrgalvis.
- psihogēnija Patoloģiskas, bet atgriezeniskas pārmaiņas psihē.
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
- kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu).
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt 2(1).
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
- atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- Vuordauka Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" nosaukums latgaliski.
- Giužys Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
- Syubri Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Sūbri" nosaukums latgaliski.
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu); ēst (ko) bez ēstgribas.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- apokatastāze Periodiska visa tā atgriešanās, kas reiz jau bijis: pasaules notikumu noslēgtais loks.
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
- atpirkt Pērkot atgūt (to, kas agrāk piederējis pašam).
- jaunrepatriants persona, kas nesen atgriezusies dzimtenē.
- iredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
- irredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
- Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- fotokauterizācija Piededzināšana ar starojuma enerģiju, piem., ar rentgenstarojumu.
- jēdzināt Pielietot dažādas metodes, lai (kas) atgūst samaņu.
- pseidoanafilaktisks Piem., reakcija, kas atgādina anafilaktisko un kas rodas, ievadot vēnā svešu serumu, audu ekstraktus u. c. nespecifiskus proteīnus, kā arī agaru un cieti.
- ieminēties Pieminēt, atgādināt.
- galaktogrāfija Pienvadu rentgenizmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Ilnoisas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monžerona Pilsēta Francijā ("Montgeron"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 22900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
- Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
- Ugstgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Oegstgeest"), Dienvidholandes provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eitgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Uitgeest"), Ziemeļholandes provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sidžesa Pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altštetene pilsēta Šveicē (_Altstätten_), Sanktgallenes kantonā.
- Altštātene Pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buhsa Pilsēta Šveicē ("Buchs"), Sanktgallenes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gosava Pilsēta Šveicē ("Gossau"), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenšteiga Pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rapersvīle Pilsēta Šveicē ("Rapperswil-Jona"), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reineka Pilsēta Šveicē ("Rheineck"), Sanktgallenes kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roršhaha Pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zarganza Pilsēta Šveicē ("Sargans"), Sanktgallenes kantonā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ucnaha Pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vālenštate Pilsēta Šveicē ("Walenstadt"), Sanktgallenes kantonā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdenberga Pilsēta Šveicē ("Werdenberg"), Sanktgallenes kantonā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vila Pilsēta Šveicē ("Wil"), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sejitgazi Pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dunalkas elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, uz dienvidiem no Grantiņu mājām, savrups, lēzens paugurs ar plakumu \~60 m diametrā, kas no 3 vpusēm norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, pēc izveidojuma vairāk atgādina kulta vietu.
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
- cipočkas Pirkstgali.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
- Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski.
- Pytalowo Pitalova (1938.-1944. g. - Abrene, 1925.-1938. g. - Jaunlatgale).
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā.
- placentogrāfija Placentas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- singulārs punkts Plaknes līknes punkts, kurā līkne vairs nav gluda (piem., mezglpunkts, atgriezes punkts).
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
- reaktoplasti Plastmasas, kuru galvenā sastāvdaļa ir neatgriezeniski cietējoši oligomēri.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- kunniņš Platgalve (zivs).
- cottus Platgalves.
- buļļzivs Platgalvju dzimta - asarveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), garums - 5-75 cm, jūrā un saldūdeņos; \~200 sugu, Latvijā 5 sugas.
- cottidae Platgalvju dzimta.
- aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums.
- myoxocephalus Platgalvju dzimtas ģints.
- myxocephalus Platgalvju dzimtas ģints.
- taurulus Platgalvju dzimtas ģints.
- triglopsis Platgalvju dzimtas ģints.
- ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve.
- četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs.
- parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs.
- raibā platgalve platgalvju suga ("Cottus poecilopus"); raibspuris.
- platygyrium Platgredzenes.
- ložņu platgredzene platgredzeņu suga ("Platygyrium repens").
- platguļas Platguļas gulta - plaša gulta.
- pneimonogrāfija Plaušu rentgenogrāfija.
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
- trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
- lisais Plikpauris; skūtgalvis.
- zakuds Plostnieku atgriešanās, plostus palaižot.
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pļurināties Plunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- voits Polijas pagastos (gminās) vecākais; arī Latgalē poļu laikos.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- fosforolīze Polisaharīdu un nukleozīdu atgriezeniska šķelšanās reakcija.
- postītājs Postgalis; iznīcinātājs.
- adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela.
- līdzsaite pozitīva atgriezeniskā saite.
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem.
- Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski.
- Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski.
- Bieki Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukums latgaliski.
- Cecerskī Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukums latgaliski.
- Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski.
- Dudiškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukums latgaliski.
- Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski.
- Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski.
- Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski.
- Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
- Otoriški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
- Otoriškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
- Peskys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukums latgaliski.
- Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski.
- Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
- Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
- Gāgys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gāgas" nosaukums latgaliski.
- Garkaļni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" nosaukums latgaliski.
- Gorliškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gorliškas" nosaukums latgaliski.
- Grociškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukums latgaliski.
- Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski.
- Kaļvāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" nosaukums latgaliski.
- Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Pīzeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Pīzeļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Peliečanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčanka" nosaukums latgaliski.
- Pinkys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pinkas" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski.
- Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski.
- Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski.
- Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski.
- Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski.
- Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants latgaliski.
- Aizkaļne Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukums latgaliski.
- Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski.
- Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski.
- Bryškys Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski.
- Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski.
- Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski.
- Dryva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Druva" nosaukums latgaliski.
- Džereni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski.
- Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kukli Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kukļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Lielie Liumoni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski.
- Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukums latgaliski.
- Rošmuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Rošmoni" nosaukums latgaliski.
- Zaļuo Bierze Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Birze" nosaukums latgaliski.
- Bryškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Bariškas" nosaukums latgaliski.
- Grybuški Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuški" nosaukums latgaliski.
- Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski.
- Krapiškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Kapriški" nosaukums latgaliski.
- Lelī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leiči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski.
- Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyrmos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pirmī Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
- Plyudis Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski.
- Plyudys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Seili Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Kaunackī Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Gavari Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gavari" nosaukums latgaliski.
- Ondzuli Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski.
- Pīneni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukums latgaliski.
- Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski.
- Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski.
- Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
- Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski.
- Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski.
- Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski.
- Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
- Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
- Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski.
- Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski.
- Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski.
- Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski.
- Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
- Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski.
- Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
- Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski.
- Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski.
- Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski.
- Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- Zalta Dybyns Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukums latgaliski.
- Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
- Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
- Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski.
- Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski.
- Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski.
- Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski.
- Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski.
- Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Bučkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučkas" nosaukums latgaliski.
- Butkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Butkas" nosaukums latgaliski.
- Onckuli Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Onckuļi" nosaukums latgaliski.
- Piliškys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliškas" nosaukums latgaliski.
- Pūtkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
- Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
- Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski.
- Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Lelī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-".
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
- PGA Pretgaisa aizsardzība.
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
- kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma.
- kontražūrs pretgaisma; fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
- korvete Pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzībai paredzēts karakuģis 2. pasaules kara laikā.
- ģieda Priecīgs atgadījums.
- ģiedums Priecīgs atgadījums.
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai.
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
- atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
- atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- riņķis priekšmets, veidojums, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru vai tās ārējo līniju
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
- robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību.
- prostatogrāfija Prostatas rentgenogrāfija.
- fagomānija Psihisku slimnieku patoloģiski kāpināta ēstgriba.
- psihoepilepsija Psihopātija ar simptomiem, kas atgādina epilepsiju.
- čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- pulkstīns Puķe, kuras zieda forma atgādina zvanu.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- bulla Pūslis, čulga; katrs veidojums, kas atgādina pūsli.
- folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim.
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- Gornī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukums latgaliski.
- Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski.
- Sļapnī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" nosaukums latgaliski.
- Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski.
- Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski.
- Vuornaiši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vornaiši" nosaukums latgaliski.
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
- tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni.
- Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
- radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
- pabrīšķināt Radīt īslaicīgu skaņu, kas atgādina brīkšķi.
- totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
- porkšēt Radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu.
- blorrāt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas.
- blurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- bļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- pļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- plurkšināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
- slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
- multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā.
- kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
- raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga.
- Cottus poecilopus raibā platgalve.
- jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- apstarojuma doza raksturo gaisa jonizāciju rentgenstarojuma vai gamma starojuma ietekmē.
- WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām.
- pārrāpties Rāpojot atgriezties.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
- rādiņi Rēdiņi - augšzemnieki, sēļi un latgalieši.
- atgāzties Refl. --> atgāzt (1); atliekties.
- atgrimēties Refl. --> atgrimēt.
- činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. v.
- superreģenerators Reģeneratīvs radiouztvērējs, t. i., uztvērējs, kurā uztveramiem signāliem pievieno signālus, ko uztvērējs pastiprina, iegūstot tos ar atgriezenisko saiti, kuras lielums periodiski mainās.
- atreibums Reibuma samazināšanās, atgūšanās no dzēruma.
- Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes.
- rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam.
- rbe Rentgena bioloģiskais ekvivalents.
- rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza.
- rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa.
- rfe Rentgena fizikālais ekvivalents.
- skalografija Rentgena staru fotogrāfija.
- rentgenofluorescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
- rentgenoluminescence Rentgena staru izraisīta dažu vielu spīdēšana.
- rentgens rentgenaparāts (parasti medicīnā); caurskate vai fotografēšana ar rentgenaparātu; rentgenattēls.
- rentgena aparāts rentgenaparāts.
- pneimogrāfija Rentgendiagnostikas metode, kurā izmanto gāzveida kontrastvielas ievadīšanu izmeklējamā orgānā vai audos ap to.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- RKY Rentgenkimogrāfija (angļu "roentgenokymography").
- antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu.
- tomogrāfija rentgenodiagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
- skiagrafija Rentgenogrāfija.
- limfogrāfija Rentgenogrāfiska limfātiskās sistēmas izmeklēšana, ievadot limfvados rentgenkontrastvielu.
- nefrogrāfija Rentgenogrāfiska nieru izmeklēšana.
- rentgenogramma Rentgenogrāfiski iegūts, parasti fotogrāfisks, attēls.
- punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos.
- pneimogramma Rentgenogramma pēc gāzveida kontrastvielas ievadīšanas organismā.
- debajgramma Rentgenogramma polikristālam, kas uzņemta pēc Debaja-Šerera metodes.
- skiagrama Rentgenogramma.
- rentgenologs Rentgenoloģijas speciālists.
- fluoroskopija Rentgenoloģiska izmeklēšana ar fluoroskopu.
- kontrastizmeklēšana Rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā izmanto kontrastvielas.
- vaginogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, vagīnas attīstības, anomāliju izmeklēšana ar kontrastvielas ievadīšanu vagīnas rajonā.
- pneimoartrogrāfija Rentgenoloģiska locītavas izmeklēšana, ievadot skābekli.
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- rentgenkinematogrāfija Rentgenoloģiska metode, kurā izmanto kinokameru.
- pneimomielogrāfija Rentgenoloģiska muguras smadzeņu izmeklēšana, ievadot gaisu vai skābekli subarahnoidālajā telpā.
- nefrotomogrāfija Rentgenoloģiska nieres attēlu iegūšana ar tomogrāfijas metodi pēc intravenozas kontrastvielas ievadīšanas.
- fluorogrāfija Rentgenoloģiska pētīšanas metode - rentgenogrāfiskā attēla pārnešana no fluorescējoša ekrāna uz fotofilmas.
- netiešā placentogrāfija rentgenoloģiska placentas un augļa galviņas atstarpes noteikšana; izmanto priekš-guļošās placentas diagnosticēšanai.
- ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
- elektrorentgenogrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kuras pamatā ir elektrofotogrāfija uz pusvadītāja plates.
- rentgena caurskate rentgenoskopija.
- radioskopija Rentgenoskopija.
- rentgencaurskate Rentgenoskopija.
- rentjens Rentgens.
- iks stari rentgenstari.
- rentgena stari rentgenstari.
- x-stari Rentgenstari.
- rentgenstarojuma difrakcija rentgenstarojuma difrakcija un izkliede kristālos, molekulāros šķidrumos un gāzēs.
- skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku.
- kvantimetrija Rentgenstarojuma kvantitātes un intensitātes mērīšana.
- rentgenizācija Rentgenstarojuma lietošana diagnostikā vai terapijā.
- rentgens sekundē rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas jaudas mērvienība.
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība; 1 rentgenu liela doza 1 kubikcentimetrā gaisa normālos apstākļos rada 2080000000 jonu pārus.
- tiporadiogrāfija Rentgenstsru izmantošana grāmatrūpniecībā.
- telerentgenterapija Rentgenterapija, kuras gadījumā jonizējoša starojuma avots novietots >25 cm attālumā no apstarojamā objekta.
- aksiālā datortomogrāfija rentgentomogrāfijas veids, kad ar šauru rentgenstaru kūli iegūst izmeklējamā orgāna slāņu attēlu uz ekrāna, kurā ir jonizējošā starojuma detektori; ekrāns pievienots datoram, kas apstrādā rentgentomogrāfisko ēnu attēlu, iegūstot attēlu uz monitora ekrāna vai papīra.
- spoguļreprīze Reprīze, kurā sonātes formas ekspozīcijas tematiskais materiāls izkārtots atgriezeniskā secībā (kā spoguļattēls).
- iridoskopija Resnās zarnas rentgenoskopija pēc kontrastvielas ievadīšanas ar klizmu.
- irigoskopija Resnās zarnas rentgenoskopija pēc kontrastvielas ievadīšanas ar klizmu.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- kataplāzija Retrograda metamorfoze; atrofijas veids, kad audi atgriežas agrākajā stāvoklī, kas tuvāks embrionālajam.
- Dekšuoris Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukums latgaliski.
- Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski.
- Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
- Audreni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukums latgaliski.
- Goruškys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" nosaukums latgaliski.
- Greivuli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
- Kļuovi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski.
- Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
- Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski.
- Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skredeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
- Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
- Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
- Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
- Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
- Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski.
- Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski.
- Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski.
- Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
- Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski.
- Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski.
- Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski.
- Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski.
- Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski.
- Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski.
- Otrie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski.
- Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski.
- Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski.
- Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski.
- Armuškys Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Bokuoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski.
- Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski.
- Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski.
- Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski.
- Dreimani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" nosaukums latgaliski.
- Drycāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukums latgaliski.
- Drynki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Drynkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Igauni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Igauņi" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Muortuži Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuži" nosaukums latgaliski.
- Muosāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukums latgaliski.
- Uozinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozinīki" nosaukums latgaliski.
- Piļkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Piļkas" nosaukums latgaliski.
- Poikys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Poikas" nosaukums latgaliski.
- Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski.
- Semuli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Semuļi" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Susekli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- Troškys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski.
- Zimkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zimkas" nosaukums latgaliski.
- Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski.
- Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski.
- Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski.
- Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
- Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski.
- Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski.
- Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski.
- Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski.
- Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski.
- Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski.
- Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski.
- Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
- Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski.
- Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski.
- Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
- Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski.
- Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
- Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
- Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Rūni Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski.
- Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski.
- Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski.
- Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
- Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski.
- Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski.
- Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski.
- Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski.
- Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski.
- Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski.
- Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski.
- Dundys Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" nosaukums latgaliski.
- Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski.
- Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski.
- Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
- Batni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Batnis Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bydzāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bidzāni" nosaukums latgaliski.
- Bukateni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bukateņi" nosaukums latgaliski.
- Dubuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- Golyšovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Golišovka" nosaukums latgaliski.
- Juguli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Matuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Matuļi" nosaukums latgaliski.
- Mukuoni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukāni" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Skadeni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" nosaukums latgaliski.
- Sprestiškys Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukums latgaliski.
- Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski.
- Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski.
- Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Kuotāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
- Kryžyni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Križini" nosaukums latgaliski.
- Laimani Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Leškys Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Lyuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukums latgaliski.
- Midzini Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Midziņi" nosaukums latgaliski.
- Muorcinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Morcinīki" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Pūriskī Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Rūni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
- Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Skuobuļnīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļnīki" nosaukums latgaliski.
- Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski.
- Vuoverova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Voverova" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski.
- Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
- Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski.
- Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski.
- Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
- Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
- Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski.
- Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski.
- Bungys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" nosaukums latgaliski.
- Gaļdeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukums latgaliski.
- Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski.
- Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski.
- Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski.
- Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski.
- Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski.
- Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski.
- Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski.
- Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski.
- Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski.
- Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
- Byčki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski.
- Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski.
- Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski.
- Lapatiškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiškas" nosaukums latgaliski.
- Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski.
- Mīškuoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mīškoņi" nosaukums latgaliski.
- Pynki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Pynkys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski.
- Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski.
- Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski.
- Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski.
- Nagli Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Uorenīši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Orenīši" nosaukums latgaliski.
- Blisenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukums latgaliski.
- Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski.
- Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski.
- Drykaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukums latgaliski.
- Gļaudys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudas" nosaukums latgaliski.
- Jaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaškas" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- Kapini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kapinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kluoneitis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kloneites" nosaukums latgaliski.
- Kuorklinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Kucinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukums latgaliski.
- Leškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Maigli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Maiglis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miurinīki" nosaukums latgaliski.
- Opiņkys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Drankys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Drankas" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski.
- Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukums latgaliski.
- Sārni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" nosaukums latgaliski.
- Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski.
- Suosini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Suosinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski.
- Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski.
- Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski.
- Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski.
- Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski.
- Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski.
- Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski.
- Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski.
- Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
- Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
- Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
- Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski.
- Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
- Asnīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukums latgaliski.
- Dzipšli Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzipšļi" nosaukums latgaliski.
- Lyuzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukums latgaliski.
- Rykova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukums latgaliski.
- Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
- Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
- Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
- Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski.
- Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
- Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
- Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski.
- Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski.
- Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
- Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
- Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski.
- Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski.
- Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski.
- Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
- Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski.
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski.
- Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski.
- Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski.
- Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski.
- Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
- Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
- Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
- Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
- Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski.
- Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
- Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
- Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski.
- Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
- Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
- Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
- Bokuoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
- Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski.
- Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski.
- Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski.
- Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski.
- Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski.
- Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski.
- Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski.
- Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
- Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski.
- Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski.
- Lejis Ančupāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Ančupāni" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski.
- Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski.
- Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski.
- Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski.
- Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Zbedys Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zbedas" nosaukums latgaliski.
- Cīmaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaunī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski.
- Pīneņu Kalnacki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kostygi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski.
- Leiniškys Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinišķi" nosaukums latgaliski.
- Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski.
- Lelī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Rumpi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Uorīši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Orieši" nosaukums latgaliski.
- Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski.
- Skangeli Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Skangeļi" nosaukums latgaliski.
- Tuorogi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Torogi" nosaukums latgaliski.
- Zareni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
- Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
- Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- atgāzenieši Rīgas pilsētas daļas "Atgāzene" iedzīvotāji.
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
- sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo.
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- reitines Rīta lūgšanas Latgales katoļiem.
- rullīšu gultņi ritgultņi, kuros rites kermeņi ir cilindriski tērauda rullīši.
- atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
- robotdzīvnieks Robots, kas ārēji atgādina kādu dzīvnieku.
- robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam.
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- robotsuns Robots, kas ārēji atgādina suni.
- lektisterniums Romiešu dzīres, kuru laikā dievu tēliem nesa pārtikas ziedojumus, ko novietoja uz atgultnēm tāpat kā viesiem.
- Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
- kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu).
- Brīži Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" nosaukums latgaliski.
- Cimuškys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukums latgaliski.
- Izdagys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukums latgaliski.
- Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Myzauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- Dzīstnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukums latgaliski.
- Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski.
- Kanepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukums latgaliski.
- Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski.
- Lopubirze Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lapubirze" nosaukums latgaliski.
- Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski.
- Mozezereni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Mozpokrata Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazpokrata" nosaukums latgaliski.
- Medni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" nosaukums latgaliski.
- Melnīleidumi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukums latgaliski.
- Mierini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mieriņi" nosaukums latgaliski.
- Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski.
- Oparnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" nosaukums latgaliski.
- Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski.
- Rimstovas Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" nosaukums latgaliski.
- Ruguoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukums latgaliski.
- Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski.
- Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski.
- Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski.
- Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski.
- Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski.
- Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski.
- šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns.
- Aglyunys staceja Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas stacija" nosaukums latgaliski.
- Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski.
- Breiduogi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Breidaki" nosaukums latgaliski.
- Gračuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gračuļi" nosaukums latgaliski.
- Griguli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Griguļi" nosaukums latgaliski.
- Kankuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kankuļi" nosaukums latgaliski.
- Kareli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" nosaukums latgaliski.
- Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski.
- Kuotāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
- Kozuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukums latgaliski.
- Krištopeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Krištopeņi" nosaukums latgaliski.
- Lymyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Limani" nosaukums latgaliski.
- Lubuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukums latgaliski.
- Muolinīki Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Molnīki" nosaukums latgaliski.
- Najautys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Najauti" nosaukums latgaliski.
- Rēzis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski.
- Riezis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski.
- Rieziškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzes" nosaukuma variants latgaliski.
- Ryževys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Riževas" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" nosaukums latgaliski.
- Rušyuna Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski.
- Rušyuns Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rušona" nosaukuma variants latgaliski.
- Rutuli Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutuļi" nosaukums latgaliski.
- Smiļtinis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņas" nosaukums latgaliski.
- Spuļdzeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Spuldzeņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski.
- Šylova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Šilova" nosaukums latgaliski.
- Ciša Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants latgaliski.
- Utynāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski.
- Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski.
- Zeileni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukums latgaliski.
- Zeiniškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukums latgaliski.
- Rušānu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
- Rušonu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
- skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju.
- interaktīvs saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti.
- rentgenastronomisks Saistīts ar rentgenastronomiju, tai raksturīgs.
- rentgenmikroskopisks Saistīts ar rentgenmikroskopiju, tai raksturīgs.
- rentgenogrāfisks Saistīts ar rentgenogrāfiju, tai raksturīgs.
- rentgenoloģisks Saistīts ar rentgenoloģiju, tai raksturīgs.
- rentgenoskopisks Saistīts ar rentgenoskopiju, tai raksturīgs.
- rentgen- Saistīts ar rentgenstarojumu, tā izmantošanu.
- rentgens Saistīts ar rentgenstarojumu, tam raksturīgs.
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba.
- aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
- (kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- (kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
- kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
- loks noslēdzas saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
- mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
- (kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā sātana apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas.
- ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos.
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
- satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi.
- bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana.
- kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu.
- Cyukuori Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos.
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
- palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu.
- Cysovka Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Cisovka" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Mežarejis Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukums latgaliski.
- Uorinski Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" nosaukums latgaliski.
- Sylaraši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
- Svikli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- Verpeli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Verpeļi" nosaukums latgaliski.
- Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski.
- atpirkt Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt; izpirkt.
- hiporeksija Samazināta ēstgriba.
- Sanktgallene Sanktgallenes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 2026 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2009.).
- parakoksalģija Sāpju sajūta, kas atgādina koksīta izraisītas sāpes.
- kompozīcijas saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kam ir viens centrālais slānis vai daži iekšējie slāņi, kas veidoti no dažādu materiālu loksnēm (kokskaidu plātnes biezumā no 2 līdz 8 mm, sāplākšņa atgriezumi, kokšķiedru plātnes, gumija, azbests u. c.).
- atprašana Sapratnes atgūšana, kas uz laiku bijusi traucēta.
- gurta Sapuvušas zivju vai varžu oliņu paliekas (Latgalē).
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
- Regulus ignicapillus sārtgalvītis.
- pelēkbrūnā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella mundula").
- pelēkā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitocella popinalis").
- nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata").
- nostopātija Saslimšana, atgriežoties mājās pēc ilgstošas prombūtnes (situācijas neirozes veids).
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- Ūzuleni Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
- Tyltagols Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagols" nosaukums latgaliski.
- Utynāni Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski.
- čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
- gaus Savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
- narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām.
- parafibrinogēns Savienojums, kas atgādina fibrīnu; iegūst no fibrinogēna, izgulsnējot ar nātrija hlorīdu.
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu.
- saguldzināties sazināties ar rīkles skaņām, kas atgādina rīšanu.
- defekogrāfija Secīga rentgenogrammu vai fluorogrammu ierakstīšana videolentē izkārnīšanās laikā, pirms tam ievadot bāriju; izmanto izkārnījumu nesaturēšanas diagnosticēšanā.
- atsēdu Sēdus ar atpakaļ atgāztu galvu.
- vezikulogramma Sēklas pūslīšu rentgenattēls pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sēklvadu.
- vezikulogrāfija Sēklas pūslīšu rentgenogrāfija.
- šnore sena garuma mērvienība Polijā-Lietuvā (arī Latgalē) = 75 olektis (~44,7 m).
- apdziras Sena kāzu paraža Latgalē, kam citur atbilst derības.
- Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā.
- radiogramma Senāk lietots rentgenogrammas apzīmējums.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
- virsloces Senkrievu sakrālajā arhitektūrā izplatīts dekoratīvs rotājums, kas atgādina uzacu lokus.
- skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam.
- skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti.
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- gustus Seno romiešu pirmais ēdiens ēstgribas iekairināšanai; gustatio.
- gustatio Seno romiešu pirmais ēdiens ēstgribas iekairināšanai.
- letgalieši Sens latviešu un latgaļu apzīmējums.
- urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos.
- sexagenarius Sešdesmitgadīgs.
- sialogramma Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenattēls.
- sialogrāfija Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- sialangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas.
- sialoangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas.
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
- pneimoginogramma Sieviešu dzimumorgānu rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas dzemdē.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- ginekogrāfija Sievietes dzimumorgānu rentgenoloģiska izmeklēšana.
- rindas blankēšana signāla slāpēšana telekamerā vai televizorā uz laiku, kamēr izvērses plankums atgriežas nākamās rindas sākumā.
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi.
- ļerpata Sīks gabaliņš; (gaļas) atgriezums; palieka.
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- Kostygi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski.
- Mukteni Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukums latgaliski.
- Naluobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobne" nosaukums latgaliski.
- Uorneiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukums latgaliski.
- Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski.
- Ūšpeli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Ūšpeļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski.
- iekšdedzes dzinējs siltumdzinējs, kam degviela sadeg pašā dzinējā; svarīgākās sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu aizvades sistēma, dzeses sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma, iedarbināšanas sistēma; iekšdedzes dzinēji ir iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs.
- Grāveli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" nosaukums latgaliski.
- Grozys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" nosaukums latgaliski.
- Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapinieki" nosaukums latgaliski.
- Madžuli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- adisonisms Simptomu komplekss, kas atgādina Edisona sindromu: ādas pigmentācija, adinamija bez virsnieru bojājuma, visbiežāk plaušu tuberkulozē.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- saecularis Simtgadīgs, laicīgs (iznīcīgs), pasaulīgs (šai pasaulei piederīgs).
- simtgovju Simtgovju piens - medus.
- simtgovu Simtgovu piens - medus.
- simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
- densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā.
- ventrikulogrāfija Sirds kambaru kontrastrentgenogrāfija.
- telerentgenogrāfija Sirds rentgenuzņēmuma (telerentgenogrammas) iegūšanas metode, palielinot attālumu starp filmu un rentgenlampu.
- angiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu rentgenogrāfiska izmeklēšana, ievadot cirkulācijas sistēmā kontrastvielu.
- mezonijs Sistēma, kas sastāv no mezona un elektrona; tā atgādina ūdeņraža atomu ar mezonu kā atoma kodolu.
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību.
- stabils līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tā atgriežas pēc nelielām ierosmēm uz koordinātām un ātrumiem.
- nestabils līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tā neatgriežas pēc nelielām ierosmēm uz koordinātām un ātrumiem.
- ķīmiskais līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
- cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību.
- darbuka Sitaminstruments, atgādina ēģiptiešu tablas.
- celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu.
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu).
- Uorneicāni Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Uorupi Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Orupi" nosaukums latgaliski.
- skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
- kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis").
- rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens").
- calocybe Skaistgalves.
- maija auzene skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii").
- baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
- sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus").
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
- vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides").
- trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
- pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atskrūvēt Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
- skinhedi Skūtgalvji; ļoti bieži neonacistiskas jauniešu organizācijas biedru pazīme.
- gulstīties Slaistīties, loderēt, bieži atgulties.
- pārslapstīties slapstoties atgriezties mājās.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- atslidināt Slidinot atgādāt šurp.
- atslīdināt Slīdinot atgādāt šurp.
- paurītis Slikti augusi, neliela kāpostgalviņa.
- parapneimonija Slimība, kas klīniski atgādina pneimoniju.
- pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
- relapss Slimības atgriešanās pēc tās attīstības gaitas pārtraukuma; recidīvs.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- retrocesija Slimības lēkmes atgriešanās.
- rentgendiagnostika Slimību noteikšana ar rentgenoloģiskām izmeklēšanas metodēm.
- polifāgija slimīga ēstgriba, bada sajūta, arī bulīmija.
- embriokardija Slimīgs stāvoklis, kurā sirds toņi atgādina augļa sirds toņus; pirmais no otrā toņa gandrīz nav atšķirams.
- periencefalogrāfija Smadzeņu apvalku rentgenogrāfija.
- cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- radionuklīdiskā cisternogrāfija smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc radioaktīvas kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- falkogrāfija Smadzeņu sirpja rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu sagitālajā sinusā.
- ventrikulogramma Smadzeņu ventrikulu rentgenattēls.
- holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
- atkūpināties Smēķējot vai kūpinot atgaiņāties.
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.
- Strupli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strupļi" nosaukums latgaliski.
- Taukuli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Taukuļi" nosaukums latgaliski.
- Zvīdreni Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukums latgaliski.
- ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
- dazvelties Sparīgi atgāzties.
- cietinātājs Speciāla piedeva, kas izraisa materiāla vai kompozīcijas neatgriezenisku cietēšanu.
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- atspiest Spiežot attaisīt, atgrūst vaļā.
- pseidokoloboma Spraudziņa vai rēta varavīksnenē, kas atgādina kolobomu.
- čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- miekstave Spureklis, atgremotāju kuņģa pirmā, lielākā daļa.
- Bryški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski.
- Bryšķys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski.
- Grozys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" nosaukums latgaliski.
- Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski.
- Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski.
- Kozuli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski.
- Kozuļni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski.
- Saunys Vulineni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Sauņa Vulyni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski.
- Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski.
- Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski.
- Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski.
- Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski.
- pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- nokdauns stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā atgūstas un ir spējīgs turpināt cīņu.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- akromegaloidisms Stāvoklis, kas atgādina akromegāliju, bet ir saistīts ar fizioloģiskiem procesiem, piem., grūtniecību.
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
- neatgremošana Stāvoklis, kurā govslopam zūd atgremošana.
- pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārjāties Steigšus (pat ar kājām) atgriezties mājās (nicinoši).
- rentgenstereoskopija Stereoskopijas lietošana rentgenoskopija.
- stereogramma Stereoskopiska rentgenogramma.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli.
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm.
- pseidoglioma Stiklveida ķermeņa iekaisuma pazīmes, kas atgādina tīklenes gliomu.
- keratoma Stipri izteikts epidermas raga slāņa sabiezējums, kas atgādina audzēju.
- stingrināties Stiprināties; atgūt spēkus.
- stūres impulss strauja īslaicīga kādas vadības stūres atliekšana un atgriešana sākumstāvoklī, nemainot citu lidmašīnas vadības ierīču stāvokli.
- atsviest Strauji atbīdīt, atgrūst (parasti aizkaru).
- atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- pakrist Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
- pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- milze Strutojošs audu iekaisums, sevišķi pirkstgalos.
- Iļzini Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Krystacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukums latgaliski.
- Mežareja Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" nosaukums latgaliski.
- Syls Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Sils" nosaukums latgaliski.
- Stūpuoni Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski.
- Kromoniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukums latgaliski.
- Murāniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Muraniški" nosaukums latgaliski.
- Rubynauci Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubinauci" nosaukums latgaliski.
- Spuoģova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spoģeva" nosaukums latgaliski.
- Šņucynova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Šņucinova" nosaukums latgaliski.
- Veiziniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" nosaukums latgaliski.
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
- atgriezējatspere Šaušanas mehānisma sastāvdaļa, kas gādā par tā daļu un mehānismu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī.
- tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
- Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms.
- ligzdenīte Šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- Landskrūne Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukums latgaliski.
- Mozī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski.
- Lelī Bryci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Brici" nosaukums latgaliski.
- Muizinīki Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" nosaukums latgaliski.
- Tymynauci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Tymynova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski.
- šķedene Šķēle, atgriezums.
- Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Krekeliškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski.
- Sukailys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suhailina" nosaukums latgaliski.
- Lelī Suveizdi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Suveizdi" nosaukuma variants latgaliski.
- Škerbiškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbiški" nosaukums latgaliski.
- Kolna Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Lejis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
- Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski.
- Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski.
- Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski.
- Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru.
- Gulganna Šumeru mirušo valsts, no kurienes nav atgriešanās.
- heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.).
- embrionizācija Šūnu vai audu atgriešanās embrionālā stāvoklī.
- ataijāt Šūpojot un aijājot atgādāt.
- T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- striķveidīgi Tā, ka atgādina virvi; virves veidā.
- tāpatēm Tā, ka ir līdzīgs (kam, kādam), atgādina (ko, kādu).
- actaiņš Tāds (audums, adījums), kura raksts atgādina acis.
- klucaiņš Tāds (audums, adījums), kura raksts atgādina klucīšus.
- galdaiņš Tāds (audums), kura raksts atgādina galdiņus, klucīšus.
- skujaiņš Tāds (audums), kura raksts atgādina skujas.
- zīdains Tāds audums, materiāls, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu.
- longitudināls pētījums tāds pētījums, kas balstās uz atkārtotiem novērojumiem ilgstošā laika periodā, bieži aptverot vairākas desmitgades.
- simtgadējs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu; simtgadīgs.
- riņķis Tāds, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru
- bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma; tāds, kas atgādina bļodu.
- kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu.
- negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
- mozaīkveida Tāds, kam ir mozaīkas forma, veids; tāds, kas atgādina mozaīku.
- siekalveida Tāds, kam ir siekalu veids; tāds, kas atgādina siekalas.
- spirālisks Tāds, kam ir spirāles (1) forma vai kas atgādina spirāli (1).
- spirālveida Tāds, kam ir spirāles (1) forma, veids, vai tāds, kas atgādina spirāli (1).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- laimīgs tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais (par cilvēku)
- ieapaļš Tāds, kas (daļēji) atgādina apli vai lodi; gandrīz apaļš.
- pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- pseidoalveolārs Tāds, kas atgādina alveolāru struktūru.
- kazeozs Tāds, kas atgādina biezpienu.
- ikteroīds Tāds, kas atgādina dzelteno kaiti.
- dzintarains Tāds, kas atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- horeoīds Tāds, kas atgādina horeju.
- kandžveidīgs Tāds, kas atgādina kandžu; kandžai līdzīgs.
- kūlains Tāds, kas atgādina kūlu (1).
- ķemveidīgs Tāds, kas atgādina ķemmi; ķemmei līdzīgs.
- labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni).
- mielomatoīds Tāds, kas atgādina mielomu.
- mitrāls Tāds, kas atgādina mitru.
- nabveida Tāds, kas atgādina nabu.
- paranoids Tāds, kas atgādina paranoju.
- pēdveida Tāds, kas atgādina pēdu.
- pērļains Tāds, kas atgādina pērles, tāds, kas ir līdzīgs pērlēm.
- pūcains tāds, kas atgādina pūci (vista vai gailis ar kuplu apspalvojumu ap knābi).
- receklīgs Tāds, kas atgādina recekli; arī recekjains.
- vertiginozs Tāds, kas atgādina reiboni vai slimo ar reiboni.
- strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains.
- smilkstīgs Tāds, kas atgādina suņa smilkstu (par skaņu).
- hidradenoīds Tāds, kas atgādina sviedru dziedzeri vai satur sviedru dziedzera elementus.
- sviestveidīgs Tāds, kas atgādina sviestu.
- variceloīds Tāds, kas atgādina vējbakas.
- bangains Tāds, kas atgādina viļņus, bangas (par mākoņiem).
- bangaiņš Tāds, kas atgādina viļņus, bangas (par mākoņiem).
- vircots Tāds, kas atgādina virces (piemēram, pēc garšas vai smaržas).
- vitaminoidāls Tāds, kas atgādina vitamīnu.
- zārkveidīgs Tāds, kas atgādina zārku; zārkam līdzīgs.
- pseidohilozs Tāds, kas atgādina zarnu limfu.
- zīdveida Tāds, kas atgādina zīda pavedienu, audumu.
- odontinoīds Tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa.
- rekursīvs Tāds, kas atkārtojas, atgriežas pie iepriekšējā; tāds, kas atsaucas, balstās uz iepriekšējo, ir saistīts ar iepriekš zināmo, notikušo.
- švirkstins Tāds, kas ātri dusmojas, karstgalvis.
- sistemoidāls Tāds, kas attiecas uz audzējiem, kuri sastāv no dažādiem audiem, atgādinot orgānu sistēmu.
- tiešs Tāds, kas attiecas uz darbības objektu; neatgriezenisks (3).
- refleksīvs Tāds, kas attiecas uz darbības subjektu; atgriezenisks.
- klinoīds Tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums.
- atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
- aprakstveida Tāds, kas ir līdzīgs aprakstam, tāds, kas atgādina aprakstu.
- galvains Tāds, kas ir līdzīgs galvai, atgādina galvu; tāds, kam ir galvai līdzīgi veidojumi.
- kaļķains Tāds, kas ir līdzīgs kaļķiem, tāds, kas atgādina kaļķus.
- krējumveida Tāds, kas ir līdzīgs krējumam, tāds, kas atgādina krējumu.
- pērtiķveida Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, tāds, kas atgādina pērtiķi.
- spārnots Tāds, kas ir līdzīgs spārnam (1), atgādina spārnu.
- suņveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sunim; tāds, kas ar kādu savu pazīmi atgādina suni.
- slotains Tāds, kas ir līdzīgs zau slotai, tāds, kas atgādina zaru slotu.
- grebelis Tāds, kas ir neapdomīgs, karstgalvīgs.
- neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
- latgalisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latgaliešu izloksnēs; raksturīgs latgaliešu izloksnēm, saistīts ar tām; raksturīgs latgaliešiem.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
- stiklains Tāds, kas ir raksturīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
- zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi); tāds, kas neatkārtojas.
- jaunzemnieks Tāds, kas nesen atguvis senču zemi vai saimniecību un uzsācis nodarboties ar lauksaimniecību.
- rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena 1(1) veidā; tāds, kas atgādina rāvienu 1(1).
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko); gandrīz kā.
- akmeņveidīgs Tāds, kas pēc formas atgādina akmeni.
- cigārveida Tāds, kas pēc formas atgādina cigāru.
- cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas; robains, viļņains, grods (par dziju).
- kuļainis Tāds, kas pēc formas atgādina kuli (parasti par zarnām).
- kuļāts Tāds, kas pēc formas atgādina kuli (parasti par zarnām).
- apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu.
- sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas; tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
- zobāts Tāds, kas pēc formas atgādina zobus (piemēram, par auduma rakstu).
- zarains Tāds, kas pēc formas, izskata atgādina zarus.
- ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
- ādveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu.
- bikšveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina bikses.
- plīvurains Tāds, kas pēc izskata atgādina plīvuru (1).
- brunčveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina sieviešu svārkus.
- samtains tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu
- kulains Tāds, kas pēc izskata, formas atgādina kuli (1).
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- vatveida Tāds, kas pēc uzbūves, struktūras ir līdzīgs vatei, atgādina vati.
- rentgencaurlaidīgs Tāds, kas pilnīgi vai daļēji laiž cauri rentgenstarojumu.
- sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
- figūrveida Tāds, kas veido vai atgādina kādu figūru.
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- sīrupveida Tāds, kas, parasti pēc stīgrības, ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
- diamagnētisks Tāds, ko magnēts atgrūž.
- neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
- apaļš Tāds, kura forma atgādina apli; ieapaļš.
- kukuļveidīgs Tāds, kura izskats atgādina kukuli; iegarens veidojums ar apaļīgām formām.
- gelveida tāds, kura konsistence atgādina [gelu]{s:1939}
- liofobs Tāds, kura molekulām vai virsmai ir tieksme šķidrumu atgrūst, ar to neslapināties.
- hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās.
- pusikains Tāds, kura raksts atgādina (kāda veseluma) puses.
- pusikaiņš Tāds, kura raksts atgādina (kāda veseluma) puses.
- lapaiņš Tāds, kura raksts atgādina lapas (par audumu, adījumu).
- shizoīds Tāds, kura rakstura īpatnības atgādina shizofrēniju.
- pērļains Tāds, kura sastāvdaļas atgādina pērles, ir līdzīgas pērlēm.
- spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
- velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
- atgriezums Tas, kas atgriezts no kā.
- līdzinieks tas, kas ir līdzīgs (kam), atgādina (ko); cilvēks, kas pārstāv grupu ar līdzīgām pazīmēm.
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi.
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ.
- opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- pārtecēt Teciņus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nestingrā atgrieze teksta rindiņas pārtraukšana, ko veic teksta apstrādātājs, ja nākošais vārds teksta rindiņā iesniedzas lappuses malā. Kad dokuments tiek drukāts. nestingrā atgrieze tiek pārvērsta printera rindiņas beigu kodā.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- rentgenteleskops Teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai, ko novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk.
- jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi.
- akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos.
- pārtenterēt Tenterēļot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- naprapātija Terapijas sistēma, kas ietver manipulācijas ar saistaudiem (saitēm, muskuļiem un locītavām) un diētu, lai atvieglotu un uzlabotu ķermeņa reģenerāciju un spēku atgūšanu.
- ciklisks process termodinamisks process, kurā fizikālā sistēma, pakāpeniski mainot savu stāvokli, atgriežas sākumstāvoklī.
- sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs.
- attiesāt Tiesājoties atgūt.
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
- atnākt Tikt atsūtītam, atgādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.).
- nākt Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
- atsadzīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā, kāda, kas uzmācas); atgaiņāties (no kā).
- Tilgaļu grāvis Tiltgaļu grāviis, Rūjas pieteka.
- tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu; arī ķeramtīkls.
- pārtipināt Tipinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- memorands tirdzniecībā - vēstule ar kādu atgādinājumu.
- Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- rentgentomogrāfija Tomogrāfiska diagnostikas metode, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
- proteīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē enzīmu u. c. proteīnu serīna, treonīna vai tirozīna atlikumu sāngrupu fosforilēšanos, par fosfātgrupu donoru izmantojot adenozīntrifosfātu; regulē svarīgas dažādu procesu reakcijas, piem., glikogēnmaiņu, holesterīna biosintēzi un aminoskābju transformāciju; veido kazeīnus, kas izdalās ar pienu.
- teilerioze Transmisīva atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina ganībērču pārnēsāti vienšūņi.
- attransportēt Transportējot atgādāt šurp; transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- dizoreksija Traucēta (pavairota vai samazināta) ēstgriba.
- paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas.
- velotrenažieris Trenažieris, kas pēc uzbūves atgādina velosipēdu.
- kotangenss Trigonometriska funkcija - leņķa kosinusa attiecība pret šī leņķa sinusu, apzīmē ar "ctg"; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kotangenss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret otru kateti.
- brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš.
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri.
- Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši.
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- frambēzija Tropu infekcijas slimība, kas klīniski atgādina sifilisu; infekcija notiek ekstraģenitāla kontakta ceļā.
- Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- papagaiļu tulpes tulpju šķirņu grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
- Klīsmetis Tuoleimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tuolejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Cyukuli Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vydsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukums latgaliski.
- Vylkōji Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
- Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis.
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
- Uodgāni Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski.
- sturmains Untumains; karstgalvīgs, ātrs.
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā.
- Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
- Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
- atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
- Uorneiši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukums latgaliski.
- Braciškys Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants latgaliski.
- Brodyuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants latgaliski.
- Brokauski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants latgaliski.
- Krīvuore Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvore" nosaukuma variants latgaliski.
- Syurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kūrsīši" nosaukums latgaliski.
- Ruseni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Spūlis Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukuma variants latgaliski.
- Škiļteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants latgaliski.
- Tymynava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski.
- Tymynova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukums latgaliski.
- Vylkopa Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkopa" nosaukums latgaliski.
- Zūsyni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukums latgaliski.
- urogramma Urīnceļu rentgenogramma, ko iegūst urogrāfiski.
- urogrāfija Urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrastvielas.
- uretrogrāfija Urīnizvadkanāla rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- uretrogramma Urīnizvadkanāla rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- kineurogrāfija Urīnizvadsistēmas kinerentgenogrāfija.
- cistogramma Urīnpūšļa rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- cistopielogrāfija Urīnpūšļa un nieres bļodiņas rentgenogrāfija.
- cistouretrogrāfija Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenogrāfija.
- cistouretrogramma Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenuzņēmums pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- cistoureterogramma Urīnpūšļa un urīnvadu rentgenuzņēmums.
- ureterogrāfija Urīnvada kontūru noteikšanas metode ar rentgenstarojumu, ievadot urinvadā kontrastvielu.
- ureterogramma Urīnvada rentgenogramma.
- pielogrāfija Urogrāfija - urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana lietojot kontrastvielas.
- ģenitogrāfija Uroģenitālā sinusa un iekšējo vadu struktūras rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sinusa atveri.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- onihogrāfs Uz naga novietojams aparāts grafiskai asinsspiediena reģistrācijai pirkstgala kapilāros.
- atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo); panākt, ka atgūst spēku, veselību.
- līst acīs kādam uzbāzīgi atgādināt sevi,rādīties, pienākt ļoti tuvu.
- bāzt acīs (kādam kaut ko) uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.
- uzsitināt Uzgriezt, atgriezt.
- zudumi Uzņēmējdarbības procesā radušies materiālo vērtību nožuvumi, atgriezumi u. c.
- Osais Styurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukums latgaliski.
- Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Kucyni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Vaideri" nosaukums latgaliski.
- Muotyvāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Motivāni" nosaukums latgaliski.
- Uorbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski.
- Prīdis Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Ritini Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
- Rukuonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Rukuoniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukums latgaliski.
- Sarkani Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- Seili Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Stībreni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- Zascenku Uorbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Orbidāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mukāni” nosaukums latgaliski.
- Līpys Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Liepu Mukāni” nosaukums latgaliski.
- Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski.
- spalvspārņvabole Vaboļu kārtas dzimta, vismazākās vaboles (0,25-1,2 mm garas), pakaļspārni atgādina putna spalvu; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
- papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- stingrā atgrieze vadības kods, kas liek kursoram vai printerim pāriet uz jaunu rindiņu. Teksta apstrādes programmās, kas automātiski kārto rindiņas lappusē, šo atgriezi lieto tikai rindkopas beigās.
- rakstatgrieze Vadības rakstzīme, kas kursoram vai printerim dod rīkojumu atgriezties aplūkojamās rindiņas sākumā.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārvadīt Vadot atgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- čākstiņa Vaļīga, mīksta kāpostgalviņa.
- psihogēna anoreksija var novest līdz izdilumam, kas atgādina hipofizāro kaheksiju.
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- Mūrmustīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukuma variants latgaliski.
- Mūrmastīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukums latgaliski.
- Puoči Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukums latgaliski.
- Kozusola Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kazusala" nosaukums latgaliski.
- Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski.
- Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu.
- atstāstīt Vārdos attēlot (kādu notikumu, atgadījumu u. tml.).
- onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību.
- varikogrāfija Varikozu vēnu pinuma rentgenogrāfija.
- Vuorkovys muiža Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums latgaliski.
- Buorbali Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Borbaļi" nosaukums latgaliski.
- Briškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski.
- Dzirvaniškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnaviškas" nosaukums latgaliski.
- Gavariškys Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Gavariškas" nosaukums latgaliski.
- Syurinova Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Klapari Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Klapari" nosaukums latgaliski.
- Mozī Klapari Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Klapari" nosaukums latgaliski.
- Syla Čeirāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Čeirāni" nosaukums latgaliski.
- Spūlis Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukums latgaliski.
- Styurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukums latgaliski.
- Škiļteri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" nosaukums latgaliski.
- Štageri Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Štaģeri" nosaukums latgaliski.
- Vuorkova Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukums latgaliski.
- Amerikas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus canadensis"), baltgalvas sīlis jeb Kanādas sīlis.
- portogrāfija Vārtu vēnas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
- Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Rūzenīki Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
- Cyukīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Cūkine" nosaukums latgaliski.
- Sleipači Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" nosaukums latgaliski.
- Šļuopkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukums latgaliski.
- Tuolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukums latgaliski.
- Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski.
- Vīntuli Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukums latgaliski.
- oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas.
- peritoneogrāfija Vēderplēves rentgenogrāfija.
- atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp; vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu.
- aplis Veidojums, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- varikoīds Veidojums, kas atgādina paplašinātus vēnu mezglus.
- matiņš Veidojums, kas ir līdzīgs matam, atgādina matu.
- parcelēt veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pārējā teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
- strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
- strēba Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
- strēbeklis Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
- stribekls Vējagrābslis, runā vai darbos pārsteidzīgs cilvēks, karstgalvis.
- Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa.
- ieska Vēlēšanās, ēstgriba.
- irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas.
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ievilkt Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
- atvelt Veļot atgādāt šurp; veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kineflebogrāflja Vēnu kinerentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- flebogrāfija Vēnu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- flebogramma Vēnu rentgenogramma pēc kontrastlīdzekļa ievadīšanas.
- Grybuli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Svikli Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- rietumgoti Vestgoti.
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
- asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
- pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula.
- mediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija.
- skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu.
- cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu).
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- ķūlis Vidzemes, retāk visu Latvijas novadu, atskaitot Latgali, iedzīvotāju nievājošs apzīmējums.
- putuplasta materiāli viegli, ar gāzi piepildīti materiāli, kas atgādina sacietējušas putas; lieto aviobūvē plānsienu konstrukciju piepildīšanai, lai palielinātu to stingrību un siltumizolāciju.
- aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu.
- fanza viegls dabiskā zīda audums, kas atgādina taftu.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
- kardiotrasts Viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi.
- rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
- rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
- radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
- rentgenspektrālaparāts Vielas rentgenstaru iegūšanas, reģistrēšanas un analīzes ierīce.
- fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
- elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu.
- mehāniskā darbība viena materiālā objekta (piemēram, materiālā punkta) iedarbība uz citu materiālo objektu – pievilkšanās vai atgrūšanās.
- grāmatnieks viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām ("Omasus").
- kārtūksnis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām (grāmatnieks).
- spureklis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām, priekškuņģis.
- logainītis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
- vadības rakstzīme viena no pirmajām 32 koda ASCII rakstzīmēm, kurām katrai piekārtota noteikta noteikta vadības standartfunkcija, piemēram, rakstatgrieze, rindpadeve vai atsolis; lai izpildītu pirmajām 26 rakstzīmēm (A-Z) atbilstošās standartfunkcijas, jānospiež vadīšanas taustiņš un attiecīgās rakstzīmes taustiņš.
- seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā.
- acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
- kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus.
- atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt (1); atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
- atgrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1).
- reintegrācija Viens no kādas valsts pilsonības atgūšanas veidiem.
- Beverīna Viens no latgaļu zemes Tālavas centriem 12.-13. gadsimtā, ko krievu meslu vācēji nodedzinājuši 1216. g., precīza atrašanās vieta nav zināma.
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers.
- pazvaļa Vieta, kur var atgulties.
- vikunja Vikuņa - lamu ģints atgremotājs aitas lielumā; dzīvo Dienvidamerikā.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- plučvilna Vilnas šķiedra, ko iegūst, saplucinot nolietotus vilnas audumus, adījumus, auduma atgriezumus, vērpšanas, aušanas, adīšanas atlikās utt.
- Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Bruoki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski.
- Bruokys Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukums latgaliski.
- Mukuli Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Mukuļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Mukulis Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Mukuļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Tievynāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukums latgaliski.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
- framuga Virslogs, loga atgāžamā vērtne.
- parainfluence Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas atgādina gripu.
- gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriežamība Vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- refleksivitāte vispārināta īpašība --> refleksīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; atgriezeniskums.
- karstgalvība Vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība.
- pūce Vista, kuras galva atgādina pūces galvu.
- araukana Vistu šķirne ar raksturīgiem spalvu kušķiem uz galvas, kas atgādina ausis, dēj debeszilas olas; izcelsme no Čīles.
- Dzirvaniškys Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnaviškas" nosaukums latgaliski.
- Kolna Vyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Višķi" nosaukums latgaliski.
- Kiureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kivriņi" nosaukums latgaliski.
- Klobuoni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Klobāni" nosaukums latgaliski.
- Kruteli Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kruteļi" nosaukums latgaliski.
- Laureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Laureņi" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Mozuli Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mozuļi" nosaukums latgaliski.
- Sylavyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Silaviški" nosaukums latgaliski.
- Syubri Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Siubri" nosaukums latgaliski.
- Špogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants latgaliski.
- Spūgi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Špoģi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vacī Tokari Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Tokari" nosaukums latgaliski.
- Vylki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
- Vyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Viški" nosaukums latgaliski.
- Vuordauka Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vordauka" nosaukums latgaliski.
- Zūsyni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Zūsini" nosaukums latgaliski.
- antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas.
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi.
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- X X starojums - novecojies nosaukums rentgenstarojumam.
- X stari X starojums; rentgenstarojums.
- svilpējzaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta ("Ochotonidae"), balss atgādina spalgus svilpienus, dzīvo gk. klinšainās vietās kalnos, arī mežos, krūmājos, stepēs.
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
- Brygi Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
- Cybuli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
- Ryucāni Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" nosaukums latgaliski.
- Surbeli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" nosaukums latgaliski.
- Zili Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ziļi" nosaukums latgaliski.
- Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Zeiļi Zeiļu ezers - atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 134,7 m vjl., platība - 44,8 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- ģēvele Zelminis, jumtgale - divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena.
- ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis.
- ģēvelis Zelminis, jumtgale.
- Sibīrijas ķauķītis zeltgalvas ķauķītis.
- Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis.
- Seiurus aurocapilus zeltgalvas zemesķauķis.
- zeltgalviņa Zeltgalvis.
- zeltgalviņš Zeltgalvis.
- Kanādas zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago canadensis").
- milzu zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago gigantea").
- dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea").
- zeltrīkste Zeltgalvīšu suga, 30 cm līdz metram garumā, aug sausos, klajos mežos, zied no jūlija līdz septembrim.
- Lycaena virgaureae zeltgalvīšu zeltainītis.
- zeltgalvis Zeltgalvīte ("Solidago").
- zeltmeija Zeltgalvīte ("Solidago").
- zeltrasa Zeltgalvīte ("Solidago").
- zeltslotiņa Zeltgalvīte ("Solidago").
- solidago Zeltgalvītes.
- Regulus regulus zeltgalvītis jeb Eirāzijas zeltgalvītis.
- svilgalviņa Zeltgalvītis.
- svilgalvītis Zeltgalvītis.
- zeltgalvīši Zeltgalvītis.
- zeltgalvīte Zeltgalvītis.
- šreijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām; streijgabals.
- streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- smirds Zemnieks Krievzemē (no 9. līdz 15. gadsimtam); arī Latgalē.
- sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- sābrs Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
- kikalkas Ziemassvētku ēdiens Latgalē, no kviešu miltiem cepti ķiļķeni, ko ēda ar tauku vai krējuma mērcē ar karotēm.
- ziemeļu platgalve ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs.
- ziemeļu buļļzivs ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu platgalve.
- Cottus scorpius ziemeļu platgalves jeb ziemeļu jūrasbuļļa "Myoxocephalus scorpius" nosaukuma sinonīms.
- triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
- rentgenradioloģija Zinātne, kas pētī rentgenstarojuma un radioaktīva starojuma ietekmi uz dzīvu organismu.
- reoloģija Zinātnes nozare par vielu deformācijām un plūstamību; pēta procesus, kas attiecas uz neatgriezeniskām paliekošām deformācijām un dažādu viskozu un plastisku materiālu plūstamību.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
- māņkrabjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Philodromidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-11 mm) zirnekļi, kas pēc ķermeņa formas atgādina krabjzirnekļus, taču ir slaidāki un ar garākām kājām, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena.
- rentgenzvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums.
- komētīti Zvaigznēm līdzīgi akmeņi ar zīmēm, kas atgādina komētas.
- otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa.
- pussavvaļas zvērkopība zvērkopības veids, kurā pamatganāmpulka dzīvnieki tiek turēti sprostos, realizēšanai paredzētie dzīvnieki – ierobežotā teritorijā savvaļā.
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
- Krystužāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kristužāni" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Mozī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Mozī Trukšāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
- Myltukolni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Miltukolni" nosaukums latgaliski.
- Uobuļnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Obuļnīki" nosaukums latgaliski.
- Ūdeni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeņi" nosaukums latgaliski.
- Vierni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Vierņi" nosaukums latgaliski.
- Vyrpi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Virpi" nosaukums latgaliski.
- Žeiguri Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žīguri" nosaukums latgaliski.
- gnatostats Žokļa fiksators; lieto zobu rentgenoloģijā, sejas fotografēšanā, cefalometrijā u. c., ja nepieciešama žokļu fiksācija.
- holegrāfija Žultsceļu un žultspūšļa rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot kontrastvielu.
- holecistogrāfija Žultspūšļa rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- holecistogramma Žultspūšļa rentgenogramma.
- holangiogramma Žultspūšļa un aknu izvadkanālu rentgenogramma.
- holecistholangiogramma Žultspūšļa un žultsvadu rentgenogramma.
- holangiogrāfija Žultsvadu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- holangiopankreatogrāfija Žultsvadu un aizkuņģa dziedzera rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tg.