pieguļa
pieguļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieguļa | pieguļas |
| Ģen. | pieguļas | pieguļu |
| Dat. | pieguļai | pieguļām |
| Akuz. | pieguļu | pieguļas |
| Lok. | pieguļā | pieguļās |
1.Zirgu (dažos apvidos arī citu mājlopu) ganīšana naktī.
2.Klātguļa; gulēšana blakus.
Avoti: LLVV, TlV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks.
- Noslēdzas arī pieguļas laiks – lopus vairs nelaiž ganos.
- Pieguļā vārīja arī olas un gatavoja īpašo Ūsiņu ēdienu — pantāgu.
- Tepat pieguļā ar basām kājām pie manis ir atnākusi Laima Vaikule.
- Ir vērts salīdzināt, piemēram, Virzas un Romana atmiņas par pieguļu.