pieguļnieks
pieguļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieguļnieks | pieguļnieki |
| Ģen. | pieguļnieka | pieguļnieku |
| Dat. | pieguļniekam | pieguļniekiem |
| Akuz. | pieguļnieku | pieguļniekus |
| Lok. | pieguļniekā | pieguļniekos |
pieguļniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieguļniece | pieguļnieces |
| Ģen. | pieguļnieces | pieguļnieču |
| Dat. | pieguļniecei | pieguļniecēm |
| Akuz. | pieguļnieci | pieguļnieces |
| Lok. | pieguļniecē | pieguļniecēs |
Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieguļnieki bāleliņi,<br>
- Pieguļnieki sēž pie ugunskura un stāsta viens otram savus sapņus.
- * Pentaga - pieguļnieku ēdiena gatavošana, cienāšana
- Vēlāk pieguļā izvārīto gaili apēda paši pieguļnieki.
- Šo zirgu dvēseles ganās tālos aplokos, turpat baltiem autiem āvušies daudzi tīrumnieki, aizsaules pieguļnieki...