piegult
piegult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegulstu | piegulstam | piegūlu, piegulu | piegūlām, piegulām | piegulšu | piegulsim |
| 2. pers. | piegulsti | piegulstat | piegūli, pieguli | piegūlāt, piegulāt | piegulsi | piegulsiet, piegulsit |
| 3. pers. | piegulst | piegūla, piegula | pieguls | |||
Pavēles izteiksme: piegulsti (vsk. 2. pers.), piegulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegulstot (tag.), piegulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegultu
Vajadzības izteiksme: jāpiegulst
3.Nogulties un pieplakt (pie kā, kam klāt).
3.1.Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
3.2.Piespiesties (pie kā, kam klāt).
4.Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es skatījos spogulī un vēroju, kā asmens piegula manam vaigam.
- Arī tālāk Brīvības ielai abās pusēs piegūla koka ēkas.
- Slokas ezeram piegulušā purva karjeros iegūst ārstnieciskās dūņas.
- Tur melnais marmors cieši nepiegūla pelēkajām akmens plāksnēm.
- Ja tev ir pareizā izmēra bļodiņa, nelielais auduma trijstūrītis starp bļodiņām labi pieguls ķermenim.