piegulties
piegulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegulstos, pieguļos | piegulstamies, pieguļamies | piegūlos, piegulos | piegūlāmies, piegulāmies | piegulšos | piegulsimies |
| 2. pers. | piegulsties, piegulies | piegulstaties, pieguļaties | piegūlies, piegulies | piegūlāties, piegulāties | piegulsies | piegulsieties, piegulsities |
| 3. pers. | piegulstas, pieguļas | piegūlās, piegulās | piegulsies | |||
Pavēles izteiksme: piegulsties, piegulies (vsk. 2. pers.), piegulstieties, piegulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegulstoties, pieguļoties (tag.), piegulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegultos
Vajadzības izteiksme: jāpiegulstas, jāpieguļas
1.Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
2.Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) – parasti par ko plānu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šī tik maigi piegūlās blakus — lībe Jozef!
- Sākumā tā tika salikta uz skrūvēm, lai viss derētu, lai viss piegultos,
- Trešajā braucienā vienā līkumā bija neliels kontakts ar Lauri, „ piegūlos”, cēlos augšā un rāvu, cik varēju.
- Viņš ienāca vēlu naktī, piegūlās gultā blakus, piesardzīgi uz pašas maliņas.
- Bet Odrija piegūlās blakus, sāka kodīt zīmuli un mazās, sārtās rozītes uz viņas krekla un visu izjauca.