spureklis
spureklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: zooloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spureklis | spurekļi |
| Ģen. | spurekļa | spurekļu |
| Dat. | spureklim | spurekļiem |
| Akuz. | spurekli | spurekļus |
| Lok. | spureklī | spurekļos |
Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām, priekškuņģis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir traucēta gāzu noplūde, veidojas putainā spurekļa timpānija.
- Tiem zūd ruminācija, vērojama neliela spurekļa timpānija, laktējošie strauji norauj piena izslaukumu.
- Barība nonāk spurekļa priekštelpā un no turienes spureklī.
- Spureklis un aceknis veido nelielu priekškambari ( " Atrimu ventriculi"), kurā atveras barības vads.
- Spureklis un aklā zarna ( " Caecum") satur dažādas baktērijas, vienšūņu un sēņu populācijas.