Paplašinātā meklēšana
Meklējam laid.
Atrasts vārdos (416):
- laid:1
- laida:1
- laidā:1
- laide:3
- laide:1
- laide:2
- laidi:1
- laids:3
- laids:1
- laids:2
- laidas:1
- laidēt:1
- laidis:1
- laidīt:1
- laidne:1
- laidns:1
- laidos:1
- laidot:1
- Alaids:1
- glaids:1
- klaida:1
- Klaida:1
- klaids:2
- klaids:1
- klaidu:1
- plaida:1
- plaids:1
- slaids:1
- slaids:2
- laidaks:1
- laidāks:1
- laidane:1
- laidars:1
- laidava:1
- laidējs:1
- laidene:1
- laidene:2
- laidene:3
- laidens:1
- laiders:1
- laidiem:1
- laidiņi:1
- laidiņi:2
- laidiņš:1
- laidnis:1
- laidnis:2
- laiduks:1
- laidumi:1
- laidums:2
- laidums:1
- atlaida:1
- atlaide:1
- atlaidi:1
- atlaids:1
- glaidēt:1
- glaidīt:1
- ielaida:1
- ielaids:1
- izlaida:1
- izlaide:1
- klaidāt:1
- klaidēt:1
- klaidīt:2
- klaidīt:1
- klaidot:1
- nolaida:1
- nolaida:2
- nolaide:1
- palaida:1
- palaide:1
- palaids:1
- salaida:1
- Salaida:1
- salaide:1
- sklaida:1
- sklaids:1
- slaidrs:1
- slaidus:1
- uzlaide:1
- laidaine:1
- laidalēt:1
- laidaris:1
- laidāris:1
- laidavas:1
- laidelēt:1
- laidenis:1
- laideris:1
- laidēris:1
- laidiena:1
- laidiens:1
- laidieši:1
- laidināt:1
- laidraks:1
- Adelaide:1
- aplaidot:1
- atlaidas:1
- atlaides:1
- atlaidys:1
- atlaidīt:1
- blaidums:1
- būvlaide:1
- dūmlaide:1
- elaidīns:1
- ielaidīt:1
- ielaidne:1
- ieslaids:1
- īlaidene:1
- izklaida:1
- izklaidā:1
- izklaide:1
- izklaids:1
- izklaidu:1
- izlaidas:1
- izlaiden:1
- kīļlaide:1
- klaidīgs:1
- klaidiņš:1
- klaidoņa:1
- klaidoņi:1
- klaidule:1
- klaidums:1
- noslaidu:1
- paklaidā:1
- paklaidu:1
- palaidīt:1
- palaidne:1
- palaidņa:1
- pārlaidi:1
- pārlaidu:1
- paslaids:1
- pielaide:1
- pīlaidži:1
- plaidaks:1
- salaidīt:1
- salaidne:1
- sklaidis:1
- sklaidīt:1
- Slaidela:1
- Slaidēni:1
- slaidens:1
- slaidums:1
- Veilaida:1
- laidaliņš:1
- laidariņš:1
- laiddiena:1
- laidenība:1
- laidenīca:1
- laidenums:1
- laidījums:1
- laidīties:1
- laidmaiss:1
- laidnieks:1
- aizlaides:1
- aizlaidne:1
- ārlaidars:1
- atlaidens:1
- atlaidība:1
- atlaidīgs:1
- atlaidnis:1
- atlaidums:1
- caurlaide:1
- Heinlaida:1
- ielaidans:1
- ielaidējs:1
- ielaidene:1
- ielaidens:1
- ielaidnis:1
- ielaidums:1
- ieslaidus:1
- izklaidām:1
- izklaidan:1
- izklaidēt:1
- izklaidus:1
- izlaidens:1
- izlaidība:1
- izlaidies:1
- izlaidīgs:1
- izlaidums:1
- Kaselaide:1
- Keselaida:1
- klaidelēt:1
- klaidiens:1
- klaidināt:1
- klaidonis:1
- klaidulis:1
- kolaiders:1
- Lonalaida:1
- Manilaida:1
- nelaidens:1
- nolaidans:1
- nolaidens:1
- nolaidība:1
- nolaidies:1
- nolaidīgs:1
- nolaidnes:1
- nolaidums:1
- paklaidām:1
- paklaidēt:1
- paklaidus:1
- palaidējs:1
- palaidene:1
- palaidene:2
- palaidens:1
- palaidēns:1
- palaidība:1
- palaidies:1
- palaidīgs:1
- palaidine:1
- palaidnēt:1
- palaidnis:1
- palaidņot:1
- palaidons:1
- palaidoņa:1
- pārlaidām:1
- pārlaideņ:1
- pārlaidīm:1
- pārlaidiņ:1
- pārlaidus:1
- pārlaidus:2
- salaidums:1
- Selglaida:1
- sklaidīgs:1
- slaidbite:1
- slaidlape:1
- slaidrāde:1
- tiļlaidas:1
- uzlaidums:1
- vienlaidā:1
- vienlaids:1
- vienlaidu:1
- virslaide:1
- Vohilaida:1
- laidainīte:1
- laidenieki:1
- laidenieks:1
- laideriski:1
- laidinieks:1
- laidznieki:1
- laidžnieki:1
- aizlaidnis:1
- aplaidināt:1
- asinslaide:1
- atlaidenis:1
- atlaidiens:1
- atlaidināt:1
- gnīdlaides:1
- gnīdlaidis:1
- ielaidenis:1
- ielaidināt:1
- ielaidināt:2
- izklaidens:1
- izklaidība:1
- izklaidīgs:1
- izlaidenis:1
- izlaidināt:1
- izsklaidīt:1
- klaidīties:1
- klaidonība:1
- klaidonīgs:1
- klaidotājs:1
- klaidoties:1
- Klaidsaida:1
- klaiduguns:1
- klaidulēns:1
- ķimeļlaide:1
- loplaidars:1
- neatlaiden:1
- nolaidiens:1
- nolaidināt:1
- palaidelēt:1
- palaidenis:2
- palaidenis:1
- palaidiens:1
- palaidināt:1
- palaidnība:1
- palaidnīca:1
- palaidnīgs:1
- palaidulēt:1
- pārlaidņus:1
- pārlaidums:1
- pielaidējs:1
- pielaidens:1
- pielaidība:1
- pielaidīgs:1
- pielaidums:1
- salaidināt:1
- slaidomārs:1
- stāvlaidām:1
- uzlaidināt:1
- vienlaidus:1
- laidalēties:1
- laidaraugša:1
- laidarniece:1
- laidarvārti:1
- laidelēties:1
- laidināties:1
- laidzenieki:1
- aizlaidelēt:1
- aizlaidināt:1
- asinslaidis:1
- atlaidienis:1
- caurlaidība:1
- caurlaidīgs:1
- izklaidsēja:1
- izlaidīgums:1
- izpalaidņot:1
- klaidinieks:1
- klaidoņpele:1
- klaidsdēlis:1
- klaidstrāva:1
- lauklaidars:1
- neatlaidība:1
- neatlaidīgs:1
- nolaidenums:1
- nolaidīgums:1
- nopalaidņot:1
- palaidnieks:1
- papalaidņot:1
- pārlaidbūve:1
- pārlaidiens:1
- pārlaidšuve:1
- pielaidenis:1
- pielaidiens:1
- pielaidināt:1
- plaideniski:1
- salaidīties:1
- vienlaiduma:1
- elaidīnskābe:1
- Fērtofklaids:1
- gaismlaidīgs:1
- iekšālaidējs:1
- izklaidēties:1
- izklaidīgums:1
- izklaidnieks:1
- izlaideniski:1
- klaidesdālis:1
- klaidestalis:1
- nagpalaidējs:1
- nepielaidība:1
- nepielaidīgi:1
- nepielaidīgs:1
- paklaidēties:1
- palaidniekot:1
- palaidņoties:1
- paraglaiders:1
- pašielaidējs:1
- pašpalaidējs:1
- pielaidīgums:1
- Punkalaiduna:1
- pusizklaidus:1
- puspalaidnis:1
- saltumlaidis:1
- vindglaiders:1
- amatnolaidība:1
- aplaidelēties:1
- atlaidelēties:1
- atlaidināšana:1
- caurlaidspēja:1
- ielaidumkarte:1
- izklaidēšanās:1
- izlaidelēties:1
- neatlaidīgums:1
- necaurlaidība:1
- necaurlaidīgs:1
- palaidelēties:1
- palaidināties:1
- paraglaidings:1
- puspalaidnīgs:1
- salaidelēties:1
- slaidmakstene:1
- slaidžoklenis:1
- uzlaidelēties:1
- vairumatlaide:1
- vindglaideris:1
- zobpārlaidums:1
- izklaidniecība:1
- izlaidumkopija:1
- izpalaidņoties:1
- priekšlaideris:1
- puscaurlaidīgs:1
- sapalaidņoties:1
- slaidspārnains:1
- slaidzirneklis:1
- atsalaidināties:1
- elaidīnreakcija:1
- gaiscaurlaidīgs:1
- pasalaidalēties:1
- gaismcaurlaidība:1
- izlaidumnegatīvs:1
- piesalaidināties:1
- puscaurlaidīgums:1
- slaidpirkstainis:1
- speciālizlaidums:1
- tvaikcaurlaidība:1
- tvaikcaurlaidīgs:1
- ūdenscaurlaidība:1
- ūdenscaurlaidīgs:1
- mitrumcaurlaidība:1
- mitrumcaurlaidīgs:1
- siltumcaurlaidība:1
- siltumcaurlaidīgs:1
- tauknecaurlaidība:1
- tauknecaurlaidīgs:1
- gaismnecaurlaidīgs:1
- pārlaidsavienojums:1
- rentgencaurlaidīgs:1
- tvaiknecaurlaidība:1
- tvaiknecaurlaidīgs:1
- ūdenscaurlaidīgums:1
- ūdensnecaurlaidība:1
- ūdensnecaurlaidīgs:1
- mitrumnecaurlaidība:1
- mitrumnecaurlaidīgs:1
- siltumnecaurlaidība:1
- siltumnecaurlaidīgs:1
- ūdensnecaurlaidīgums:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (2064):
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi.
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
- aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē.
- Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē.
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā.
- Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- izcienīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību iegūt.
- izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
- aizplēsties Ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
- ar nagiem un zobiem ar visiem spēkiem, neatlaidīgi, līdz pēdējam.
- ar visiem pieciem prātiem ar visu savu būtību, ar lielu centību un neatlaidību.
- žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
- cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu.
- nagadauzis Asins nolaidējs; asiņlaidis.
- ādermanis Asins nolaidējs.
- ādernieks Asins nolaidējs.
- šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai.
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atlaiža Atlaida (3).
- atlaidi Atlaida.
- atlaižas Atlaidas (1).
- atlaides Atlaidas.
- remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot.
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
- pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā.
- skidons atlaide.
- atlaids Atlaide.
- atlaidums Atlaide.
- skidka Atlaide.
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- mitens Atlaidens.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- atlaidienis Atlaidiens.
- atlaida Atlaidies laiks, atkusnis.
- atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis.
- atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis.
- atveldināt Atlaidināt (dzelzi).
- veldināt Atlaidināt.
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu).
- propusks Atļauja, caurlaide.
- palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- sakleķēt Ātri un nolaidīgi izpildīt (darbu).
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā.
- apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- histamīns Audu hormons; paaugstina gludās muskulatūras tonusu, palielina asinsvadu caurlaidību, piedalās alerģiskās reakcijās.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
- altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem.
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties.
- gaisība Aušība, izklaidība.
- ēveņģēlība Aušība, trakulība, draiskulība; palaidnība.
- gaisene Aušīga, palaidnīga meita.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs.
- ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties.
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- numers Avīzes savrupējs izlaidums.
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- kherofobija Bailes no izklaidēm.
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- bomža Bezpajumtnieks; klaidonis.
- bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis.
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
- bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis.
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
- ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums).
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
- apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis.
- luncka Blandonis, klaidonis.
- šlenderis Blandoņa, klaidonis.
- sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- spicbuks Blēdis, palaidnieks, draiskulis.
- širaunieks blēdis, palaidnis.
- prokvasts Blēņdaris, nerātnis, palaidnis.
- aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis.
- smatrons blēņdaris, palaidnis.
- galsteris Blēņdaris, palaidnis.
- olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audekls.
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums.
- lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
- lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- dasamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam, uzbāzīgam.
- piesamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost.
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
- propuska Caurlaide (dokuments).
- caurlaišana caurlaides potenciāls.
- caurlaidība caurlaidspēja (2).
- fotopauspapīra pamatne caurspīdīgs, nelīmēts papīrs ar labu gaismcaurlaidību un mehānisko stiprību; izgatavots no labi samaltas celulozes ar smalku malumu.
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
- atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide.
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
- putrnieks cepšanai nederīgs nēģis, kas nav izlaidis ikrus.
- platināt Cienāt, pielaidīgu darīt.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
- netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
- lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
- šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
- daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
- denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
- šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- deržīgs Čakls, dūšīgs, neatlaidīgs.
- čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis.
- acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
- puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
- puspalaidnīgs Daļēji izlaidīgs, palaidnīgs.
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- atlaidināšana Darbība, process --> atlaidināt.
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
- drēbelis Dauzoņa, palaidnieks.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta.
- spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
- afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
- skote Dēļu salaidums, savienojums.
- pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē.
- laidariņš Dem. --> laidars.
- dielektriskā konstante dielektriskā caurlaidība.
- dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
- lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis.
- lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem.
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
- drapslīties Draiskoties, palaidņoties.
- lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
- kniķains Draiskulīgs, palaidnīgs, aušīgs.
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- Homalothecium lutescens dzeltenīgā slaidlape.
- Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele.
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem.
- metava Dzelzs salaidums.
- plederis Dzērājs, klaidonis.
- pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
- pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers.
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km.
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers.
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs.
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers.
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers.
- apgultnis Ezers, kas nolaidies no debesīm un apmeties kādā vietā.
- Klaidas līcis Fērtofklaids.
- montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai.
- FBR Filologu biedrības raksti, turpinājumizdevums, iznāca 1921.-40. g. Rīgā (20 laidienu).
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi.
- lūzeris Flegmatisks, nolaidīgs, nevīžīgs.
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā.
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
- reskripcija Francijas pirmajā revolūcijā valsts parādu obligācijas, ko izlaida asignāciju dzēšanai.
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
- klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
- diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- pretoreola odere gaismnecaurlaidīgs filmas pārklājums, kas novērš oreola efektu.
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- gaulois Galliešu: asprātīgs, izlaidīgs.
- noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam.
- kamašas Gamašas - īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem.
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas.
- sila priede gara, slaida priede.
- pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- dzedrs Garš un slaids.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- snaigs Garš, slaids.
- snaiks Garš, slaids.
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
- tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās.
- gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm.
- ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita.
- šļemperīgs Gļēvs, izlaidīgs.
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- silfīda Gracioza, slaida jaunava.
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
- ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- tilāt Gulēt izklaidu.
- tilēt Gulēt izklaidu.
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi.
- blesīgs Gvelzīgs, izlaidīgs runā vai stājā.
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
- razboinieks Huligāns; palaidnis.
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
- iemielot Iecienīt izklaidēm.
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai.
- defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
- defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
- laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā.
- ielaids Ielaida.
- pielicējs Ielaidējs - strādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju.
- ieliktne Ielaidums; ielikums; iešuvums.
- vancka Ielasmeita; klaidone.
- vanska Ielasmeita; klaidone.
- robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
- variometrs ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
- ieņagāt Iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni.
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks.
- priekšlaideris Iežogota teritorija kūts priekšā; laidars.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- izpalaidņoties Ilgāku laiku, daudz palaidņoties.
- magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- dermofluorometrs Instruments kapilāru caurlaidības noteikšanai.
- malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt.
- meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- stikla atlaidināšanas intervāls intervāls starp apakšējo un augšējo atlaidināšanas temperatūru.
- sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante).
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- ērdums Irdenums, caurlaidīgums, vaļīgums.
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- izģeķoties Izālēties; izpalaidņoties.
- ierievis Izcilnis, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa rievā.
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
- izplencēties Izdarīt palaidnības.
- nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
- izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
- paverams tilts izgriežamā tilta veids; kustīgais laidums šajā gadījumā paveras kā vārti.
- ļūļīgs Izguris, izlaidies.
- vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
- šovs izklaidējoša programma.
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
- svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils.
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
- šovbizs Izklaides industrija.
- foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
- popss Izklaides mūzika.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana.
- popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne.
- šovprogramma izklaides programma.
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
- Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
- garems Izklaidēšanās vieta (noziedznieku).
- izklaida Izklaidēšanās.
- kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
- tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā.
- patusēt pīrāgus izklaidēties.
- tusēt bulkas izklaidēties.
- ietusēt Izklaidēties.
- patusēt Izklaidēties.
- tusovatsja Izklaidēties.
- vīzēties Izklaidēties.
- aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem.
- nenopietnība Izklaidība, vieglprātība.
- diršlis Izklaidīgs cilvēks.
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- izklaidens Izklaidīgs.
- animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana.
- izklaidu Izklaids.
- izklaidus Izklaids.
- izklaidan Izklaidu.
- izkliedu Izklaidus (1).
- izkliedus Izklaidus (1).
- izkliedu Izklaidus (2).
- izkliedus Izklaidus (2).
- izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
- pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai).
- zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
- klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
- izkaišu Izklaidus, nesaistīti.
- izkaišus Izklaidus, nesaistīti.
- pakaišam Izklaidus, nesaistīti.
- klaids Izklaidus; savrup no citiem.
- izkaisām Izklaidus.
- izkaisu Izklaidus.
- izklaidā Izklaidus.
- izklaidām Izklaidus.
- izklīdu Izklaidus.
- izklīdus Izklaidus.
- izkliedēti Izklaidus.
- paklaidā Izklaidus.
- paklaidām Izklaidus.
- elidējums Izlaide, izlaidums.
- izlēkāties Izlaidelēties.
- palaistība Izlaidība, nolaidība.
- libertīnisms Izlaidība.
- dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis.
- ļeters Izlaidies cilvēks.
- pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks.
- almaviva Izlaidīga augstmaņa tips.
- cipka izlaidīga pusaudze.
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
- grīztaka izlaidīga sieviete.
- dīde Izlaidīga sieviete.
- kulstuve Izlaidīga sieviete.
- maule Izlaidīga sieviete.
- saļeska Izlaidīga sieviete.
- šļancka Izlaidīga sieviete.
- šļaune Izlaidīga sieviete.
- šļocka Izlaidīga sieviete.
- šļure Izlaidīga sieviete.
- šterva Izlaidīga sieviete.
- sterve Izlaidīga sieviete.
- tenclava Izlaidīga sieviete.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra izprieca.
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
- ķellāt Izlaidīgi (cūciski) ēst.
- atploskāt Izlaidīgi atnākt.
- sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu.
- žablēties Izlaidīgi sarunāties, pļāpāt.
- vukstīt Izlaidīgi un kārīgi ēst.
- ķēzgāties Izlaidīgi un neglīti ēst.
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
- libertīnieši Izlaidīgi, netikumiski cilvēki.
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
- šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags.
- ļakars Izlaidīgs cilvēks.
- ņedžga Izlaidīgs cilvēks.
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks.
- šļarga Izlaidīgs cilvēks.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- izlaidies Izlaidīgs, izlutināts.
- palaidies Izlaidīgs, izlutināts.
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- slempīgs Izlaidīgs, nevīžīgs.
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
- pēlīgs Izlaidīgs.
- šļaumīgs Izlaidīgs.
- lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
- lakūna izlaidums, kas mērķvalodas tekstā radies avottekstā lietotā vārda ekvivalenta trūkuma dēļ.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
- izpalaižņoties Izpalaidņoties.
- plezīrs Izprieca, izklaide, prieks.
- izluste Izprieca, izklaide.
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
- sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās.
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- ķēgāties Izturēties izlaidīgi.
- apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu).
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas.
- sakantēt Izveidot salaidumus (būvdetaļām).
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1).
- izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
- izklāt Izvietot izklaidus.
- izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
- kuņģis Izvirzītā daļa, izvirzījums, izlaidums (priekšmetam).
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas.
- slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
- salaidbūves apšuve jahtas korpusa apšuves veids, kur viena laide 2 iet cieši blakus otrai laidei 2.
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
- grēkdaris Jaunietis, pusaudzis, kas palaidņojas, nestrādā.
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības.
- midēgi Joki, palaidnības.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām.
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- loriķis Kāds, kas ir nolaidīgs, nevērīgs.
- šulduris Kāds, kurš ir palaidnīgs, neapdomīgs.
- skrapons kāds, kurš neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniedzis savu mērķi.
- nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- laida pasija kāpņu laida sija, kas balsta pakāpienu un uzņem no tiem slodzi.
- koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
- salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- lupīt Kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai.
- oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai.
- klaidule klaidone
- šļurka Klaidone, izlaidīga sieviete.
- jākle Klaidone, netikle, ielasmeita.
- kulstekle Klaidone, vieglas uzvedības sieviete.
- bomzene Klaidone; bezpajumtniece.
- bičunka Klaidone.
- kultuve Klaidone.
- profura Klaidone.
- deidelnība Klaidonība un nīkulība.
- planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot.
- blandonība Klaidonība.
- sklaidīgs Klaidonīgs, izlaidīgs.
- slenderīgs klaidonīgs, palaidnīgs.
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs".
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs".
- čabraks Klaidonis, bezpajumtnieks, saulesbrālis.
- šļumurs Klaidonis, blandonis, līderīgs cilvēks.
- zaltens Klaidonis, blandonis, sliņķis.
- klencis Klaidonis, blandonis, vazaņķis.
- blandeklis Klaidonis, blandonis.
- blandiķis Klaidonis, blandonis.
- kladancis Klaidonis, blandonis.
- klandarmanis Klaidonis, blandonis.
- leze Klaidonis, blandonis.
- līveris Klaidonis, blandonis.
- malsteklis Klaidonis, blandonis.
- šatons Klaidonis, blandonis.
- skaigulis Klaidonis, blandonis.
- šļeberis Klaidonis, blandonis.
- slempe Klaidonis, blandonis.
- vaļandaris Klaidonis, blandonis.
- vazanda Klaidonis, blandonis.
- kļera Klaidonis, blandoņa.
- plemperis Klaidonis, blandoņa.
- zemetaks Klaidonis, blandoņa.
- gātnieks Klaidonis, diedelnieks.
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
- klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks.
- plunders Klaidonis, dzērājs, žūpa.
- beachcomber Klaidonis, gk. Dienvidjūru salu un Austrālijas ostās.
- uklenders Klaidonis, imigrants.
- lipsa Klaidonis, kas vairās no darba.
- klunga Klaidonis, klaiņotājs.
- leģeris Klaidonis, nederulis.
- sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks.
- sklaidis Klaidonis, palaidnis.
- ulkuris Klaidonis, palaidnis.
- jādelnieks Klaidonis, slaists, dīkdienis.
- lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis.
- klaists Klaidonis, slaists.
- kleists Klaidonis, slaists.
- klidiņa Klaidonis, slaists.
- klimeris Klaidonis, slaists.
- lenderis Klaidonis, slaists.
- lenteris Klaidonis, slaists.
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks.
- blezeris Klaidonis, sliņķis.
- pluts Klaidonis, staigulis.
- bičs Klaidonis, ubags.
- klamesteris Klaidonis, vazaņķis.
- ļurza Klaidonis, vazaņķis.
- klejonis Klaidonis; arī klejotājs (1).
- bomārs Klaidonis; bezpajumtnieks.
- klenderis Klaidonis; uzdzīvotājs; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- skrandals klaidonis.
- skrandeklis klaidonis.
- žauklis klaidonis.
- alds Klaidonis.
- apkārtklejotājs Klaidonis.
- apkārtsirotājs Klaidonis.
- apkārtstaigulis Klaidonis.
- blandonis Klaidonis.
- blendze Klaidonis.
- bulents Klaidonis.
- čižiks Klaidonis.
- kābaks Klaidonis.
- klaida Klaidonis.
- klaidinieks Klaidonis.
- klaidoņa Klaidonis.
- klaidoņi Klaidonis.
- klaidotājs Klaidonis.
- klaidulis Klaidonis.
- klaiņa Klaidonis.
- klanga Klaidonis.
- kleidonis Klaidonis.
- klejoņa Klaidonis.
- klejons Klaidonis.
- klīdoņa Klaidonis.
- klīdonis Klaidonis.
- klīdums Klaidonis.
- klimesteris Klaidonis.
- klimsts Klaidonis.
- klincis Klaidonis.
- malsts Klaidonis.
- plāvs Klaidonis.
- pļensteris Klaidonis.
- siriķis Klaidonis.
- siris Klaidonis.
- sleberis Klaidonis.
- šleberis Klaidonis.
- slunderis Klaidonis.
- slunduris Klaidonis.
- šlūža Klaidonis.
- švenderis Klaidonis.
- telderis Klaidonis.
- tramps Klaidonis.
- uzklīdonis Klaidonis.
- vagabunds Klaidonis.
- valkotnis Klaidonis.
- vazaņķis Klaidonis.
- apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints.
- svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
- dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
- meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
- klaidu Klaids.
- klejojošā strāva klaidstrāva.
- klaids Klaiņojums; klaidoņa gaitas.
- blūds Klaiņotājs; klaidonis.
- klājmala Klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem.
- šandeķis Klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem.
- linderis Klenderis, klaidonis.
- klēģeris Klenderis, palaidnis.
- kleņģis Klenderis, palaidnis.
- Stra Klīst; klaidonis (angļu "stray"; īsziņās).
- pasalaisties Kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam.
- atmīkstināties Kļūt mīkstākam, pielaidīgākam.
- izalaisties Kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam.
- apsalaisties Kļūt nevīžīgam, nolaidīgam.
- nolempēties Kļūt nolaidīgam darbā.
- izļudzēt Kļūt nolaidīgam, nevīžīgam, nekārtīgam.
- nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
- sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
- eksostra Koka tilts, ko nolaida no uzbrucēju apsēžamā torņa uz pretinieka aizsargu mūri.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- bauze Koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
- ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas.
- joniskais orderis kolonnu kārtojums, kam raksturīgs kapitelis ar volūtām, dziļas kanelūras, bāze; atšķiras ar salīdzinoši slaidākām proporcijām un izsmalcinātākām detaļām.
- skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību.
- magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks.
- bloks Konstruktīvs celtnes vienlaidu elements (sienu, pamatu un pārsegumu bloki).
- punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
- A/B kopēšana kopēšanas metode, ko izmanto 16 mm filmu izlaidumkopiju izgatavošanai no beznegatīva filmas, izlaižot iznternegatīva procesu.
- bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām.
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses.
- bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes.
- atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju.
- izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
- ielaida Krekla iešuvums, ielaidums.
- ielaidenis Krekla iešuvums, ielaidums.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā).
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- libertīnisms kustība par neierobežotu indivīda brīvību (no tradicionālo uzskatu viedokļa - par izlaidību un izvirtību); kustība par seksuālo minoritāšu līdztiesības atzīšanu.
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns.
- neglīgs Kustīgs, enerģisks, arī palaidnīgs.
- permeabilitāte Ķermeņa caurlaidības spēja.
- ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
- ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās).
- lauka laidars laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
- dīnduorzs laidars.
- sēta laidars.
- zadruoklis laidars.
- laikakavēklis Laika kavēklis; patapas prieks; izklaidēšanās.
- atguldzes Laivas dēļi, laidi.
- celtas Laivas dēļi, laidi.
- donas Laivu sānu plankas starp laidiem un laivas dibenu.
- šļempis Lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam.
- ļēmurs Lamuvārds sliņķim vai izlaidīgam cilvēkam.
- pārlēciens Lappuses vai rindkopas izlaidums tekstu apstrādes procesā.
- grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
- moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām.
- LAILBA Latvijas Azartspēļu, izklaides un loterijas biznesa asociācija.
- laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lambaza Lempis, laidaks.
- lamzis Lempis, laidaks.
- laužņa Lempis, laidaks.
- lepšuks Lempis, laidaks.
- ļurbasbiksis Lempis, laidaks.
- laidraks Lempis, nolaidīgi strādājošs cilvēks.
- baunis Lempis, palaidnis.
- bembis Lempis, palaidnis.
- ļāļaks Lempis, palaidnis.
- lātans Lempis, palaidnis.
- lopans Lempis, palaidnis.
- griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta.
- palaidens Lēzeni slīps, nolaidens.
- slēzens lēzens, nolaidens.
- Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis.
- leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks.
- pluderēt Lidināties, laidelēties, grīļoties.
- paraglaidings Lidošana ar paraplānu jeb paraglaideri - vadāmu izpletņveida lidaparātu.
- atpļēguroties Līdz apnikumam izlaidīgi dzīvot.
- maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli.
- angioprotektori Līdzekļi, kas uzlabo audu apasiņošanu, normalizē asinsvadu caurlaidību.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- ēberis Lielīgs draiska; palaidnis.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- zakucija Liels palaidnis, vazaņķis, blandonis.
- talampa Liels palaidnis.
- losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis.
- lembāns Liels, izguris, izlaidies cilvēks.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
- podests Līmeniskā pāreja no viena trepju laida uz otru.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
- kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās.
- stupure Lokana, slaida vica.
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
- čigānēt Lūgt (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēt.
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties.
- čingāties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi).
- kā ērce ļoti cieši klāt, stipri; neatlaidīgi.
- skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
- nikns Ļoti enerģisks, neatlaidīgs (par kustībām, darbībām).
- (ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot.
- smērtinai ļoti neatlaidīgi.
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā.
- kā niedre ļoti slaids, taisns, stalts; lokans.
- kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties).
- stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
- kā melna nakts ļoti uzmācīgi, neatlaidīgi, neatvairāmi.
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt.
- augstfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar caurlaides joslu no dažiem desmitiem kilohercu līdz dažiem desmitiem un simtiem megahercu.
- rezonanses pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar šauru frekvenču caurlaides joslu; parasti satur rezonanses LC kontūru.
- zemfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla aptuveni atbilst skaņu frekvenču diapazonam – no dažiem desmitiem hercu līdz dažiem desmitiem kilohercu.
- platjoslas pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla pārklāj zemfrekvences un augstfrekvences pastiprinātāju caurlaides joslas.
- svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
- tilta nauda maksa par tilta laiduma pacelšanu vai pārbraukšanu.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
- jugliņš Maza, slaida karpu dzimtas zivs; vīķe.
- minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās.
- paklaidēt Mazliet izklaidēt.
- pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
- paklaidēties Mazliet izklaidēties.
- papalaidņot Mazliet palaidņot.
- padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
- stepka Mazs puisītis, palaidnis.
- nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- žvigule Meitene, kas izlaidīgi smejas.
- girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā.
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- enerģija Mērķtiecīgs darbīgums; arī neatlaidība, spēks; možums.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
- Apodemus sylvaticus meža klaidoņpele.
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
- mežika Mežonīgs, izlaidies, neizglītots cilvēks.
- mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
- izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- ampļot Muļķoties, aušoties, draiskulīgi, palaidnīgi uzvesties.
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
- Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
- baskājis Nabags; klaidonis.
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
- primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi.
- emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
- zāklis Neārtnelis, palaidnis.
- cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
- cīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
- cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
- noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt.
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- lēkt vai no ādas ārā neatlaidīgi censties ko iegūt.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz ādas neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- atkūkāt Neatlaidīgi censties pierunāt, ietekmēt.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- iekarot vārdu neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- maļīties Neatlaidīgi ko prasīt; lūgties.
- kankšķēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- kankstēt Neatlaidīgi lūgt vai uzbāzīgi atkārtot zināmus vārdus vai skaņas.
- urbt Neatlaidīgi mācīties.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- šnakarēt Neatlaidīgi meklēt; izložņāt.
- dzīt rokā neatlaidīgi meklēt.
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
- džēlēt neatlaidīgi pārmest pārestības.
- vārdot zobus (kādam) neatlaidīgi pierunāt (kādu).
- (ap)vārdot zobus (kādam) neatlaidīgi pierunāt (kādu).
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- zelēt Neatlaidīgi runāt to pašu.
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- čūrāt Neatlaidīgi un neapnicis strādāt.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- kalbīties Neatlaidīgi uzmākties ar kādu lūgumu, prasību.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- uztielēties Neatlaidīgi uzmākties.
- ierīvēt Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
- uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
- stāt (arī stāties) virsū neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- stāties (arī stāt) virsū neatlaidīgi vērsties (pie kāda).
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
- iet (arī nākt) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- neatlaiden Neatlaidīgi, bez mitēšanās.
- sturmēt neatlaidīgi, enerģiski tiekties ko sasniegt.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- nedot mieru ne koka šķirbā neatlaidīgi, izmantojot katru iespēju, prasīt ko, censties ko panākt.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
- smakteņ neatlaidīgi.
- instante Neatlaidīgi.
- pressante Neatlaidīgi.
- derža Neatlaidīgs cilvēks.
- nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis.
- adiabātisks Necaurlaidīgs, izolēts; reakcija, kas noris bez siltuma zaudējuma vai rašanās.
- impermeābils Necaurlaidīgs; lietus mētelis.
- impenetrābils Necaurlaidīgs.
- diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
- pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
- palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1).
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
- pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
- pļurciski Neizveicīgi, izlaidīgi.
- švēplis Nejēga; palaidnieks.
- ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
- plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
- šņergāties Nekārtīgi, izlaidīgi ēst.
- veproties Nekārtīgi, izlaidīgi pie galda ēst.
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
- lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs.
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
- lieģine Neliela auguma slaida sieviete.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- pikaps neliels, īpašas formas kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti, kas izveidota vienlaidus ar pārējo virsbūves daļu.
- audioretušas ielāps neliels, necaurspīdīgs ielāps, kas nosedz skaņas celiņa salaidumu montāžas vietā, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks.
- nedrēbis Nelietis, palaidnis.
- ņēga Nelietis, palaidnis.
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis.
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
- viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus.
- staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība.
- ņirmināt Nepieklājīgi, izlaidīgi ēst.
- pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
- brukulains Nepiemēroti, nolaidīgi ģērbies.
- brūkulains Nepiemēroti, nolaidīgi ģērbies.
- ausīties Neprātīgi trakot, palaidņoties.
- draipste Nerātna, izlaidusies meita.
- mīzalnīca Nerātna, palaidnīga meitene.
- mīzalnīce Nerātna, palaidnīga meitene.
- drēvelis Nerātnelis, palaidnis.
- želberis Nerātnelis, palaidnis.
- plosonis Nerātnieks, palaidnis.
- drāzns Nerātns (palaidnīgs).
- atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs.
- draiskīgs Nerātns, palaidnīgs.
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- netiķelis Netiklis, palaidnis.
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- salope Netīra un izlaidīga sieviete.
- steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
- služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
- sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
- slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pēdu dzīšana netlaidīga meklēšana
- nesavaldāmība Nevaldāmība, palaidnība.
- olderis Nevaldāms, izlaidīgs, neuzmanīgs.
- ojars Nevaldāms, izlaidīgs; delveris.
- govinieks Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- letauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- ļetauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni).
- nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
- loderība Nevīžība, nekārtība, nevērība; arī izlaidība.
- mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete.
- slane Nevīžīga, nolaidīga, slinka sieviete.
- loderīgi Nevīžīgi, nekārtīgi, nevērīgi; arī izlaidīgi.
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
- loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks.
- loderīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs; arī izlaidīgs.
- šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks.
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
- karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
- vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- elipse No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
- maukot Nodarboties ar prostitūciju; uzvesties izlaidīgi.
- haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis.
- noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis.
- nolēzna Nolaidena, lēzena krasta pieeja ūdens tilpnei.
- Kalifornijas kalocedrs nolaidenais kalocedrs.
- šļaups Nolaideni slīps, ieslīps.
- Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
- nolaidans Nolaidens.
- nolaidīgums Nolaidība.
- appūdēt Nolaidības dēļ ļaut sienam sapelēt, sapūt, iepūt.
- sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt.
- krahs Nolaidies cilvēks.
- pļurza Nolaidīga sieva.
- irka Nolaidīga sieviete.
- služa Nolaidīga sieviete.
- pancka Nolaidīga, nekārtīga sieva.
- kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
- šubraks Nolaidīgi ģērbies cilvēks.
- šļurāt Nolaidīgi ģērbties.
- šļurāt Nolaidīgi iet.
- žulna Nolaidīgi mazgāts.
- ļebāties Nolaidīgi rīkoties vai dzīvot.
- plunčāties Nolaidīgi strādāt.
- izlaideniski Nolaidīgi, nevīžīgi, izkaisīti.
- jēļi Nolaidīgi, slinki, nevīžīgi.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies.
- kurka Nolaidīgs cilvēks.
- ļeba Nolaidīgs cilvēks.
- lelis Nolaidīgs cilvēks.
- lukārza Nolaidīgs cilvēks.
- šļeberis Nolaidīgs cilvēks.
- sluina Nolaidīgs cilvēks.
- luntiņš Nolaidīgs sliņķis.
- teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- pļurdzīgs Nolaidīgs, lempīgs.
- šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks.
- sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds.
- murža Nolaidīgs, nevērīgs viesis.
- šļemperīgs Nolaidīgs, nevērīgs.
- lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- lēsens Nolaidīgs, nevīžīgs.
- lēverisks Nolaidīgs, nevīžīgs.
- luska Nolaidīgs, nevīžīgs.
- remize Nolaidums.
- mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
- noņēmīgs Nopietns un neatlaidīgs, arī apņēmīgs.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
- dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem).
- izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- lipoproteīdi Olbaltumvielu un lipīdu kompleksi, kas atrodas plazmā, bioloģiskās membrānās, organoīdos, nervaudos; nozīme membrānu caurlaidības regulācijā.
- pertubācija Olvadu izpūšana, lai noteiktu vai atjaunotu caurlaidību.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
- Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari.
- citrīns P vitamīna sastāvdaļa; novērš kapilāru palielinātu caurlaidību.
- blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- smīdrināt Padarīt taisnu, slaidu.
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- šips Paksī ieveidots robs baļķu salaidumam.
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem.
- palaids Palaida (2).
- palaidnīca Palaidne (3).
- palaidine Palaidne.
- palaine Palaidne.
- pļundurība Palaidnība, izšķērdība.
- laižība Palaidnība, laiskums.
- rakarība Palaidnība, nerātnība.
- resgalība Palaidnība, nerātnība.
- prakostība Palaidnība; arī blēdība.
- liderība Palaidnība; vieglprātība.
- lēģerība Palaidnība.
- nerātnība Palaidnība.
- palaidība Palaidnība.
- palainība Palaidnība.
- prokvastības Palaidnības.
- prokvostības Palaidnības.
- palainīca Palaidniece.
- izirgalis Palaidnieks.
- palaigs Palaidnieks.
- palainieks Palaidnieks.
- skrule palaidnīga ķēve; lamuvārds aitai.
- grieztaga Palaidnīga meita, kas dauzās apkārt.
- žaustava Palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt.
- skutele Palaidnīga meitene.
- žākare Palaidnīga meitene.
- klampa Palaidnīga sieviete.
- sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
- ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt.
- palaidņa Palaidnīgs (1).
- palaidņa Palaidnīgs (2).
- negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis.
- rakaris Palaidnīgs bērns.
- utka Palaidnīgs bērns.
- vaikalis Palaidnīgs bērns.
- jāklis Palaidnīgs cilvēks.
- smerža Palaidnīgs nebēdnis.
- žolburs Palaidnīgs puika.
- klopča Palaidnīgs puisis.
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks.
- ķīsis Palaidnīgs zēns.
- žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks.
- aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs.
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
- drapslīgs Palaidnīgs, draisks, nerātns.
- draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs.
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
- ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
- nezolīds Palaidnīgs, nekārtīgs.
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
- lorisks Palaidnīgs, nolaidīgs, nevērīgs.
- laižīgs Palaidnīgs, slinks.
- liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
- aldarīgs Palaidnīgs.
- palaidīgs Palaidnīgs.
- palainīgs Palaidnīgs.
- pavieglai Palaidnīgs.
- uncots Palaidnīgs.
- resgalīgums Palaidnīgums, nerātnīgums.
- palaidnieks Palaidnis (1).
- palaidoņa Palaidnis (1).
- palaidons Palaidnis (1).
- palaidnieks Palaidnis (2).
- razbainieks Palaidnis (parasti bērns).
- alveris Palaidnis, auša; muļķīgs.
- žablis Palaidnis, auša.
- jēpis Palaidnis, bailulis.
- uncvads Palaidnis, bezgodis.
- uncvats Palaidnis, bezgodis.
- unsvats Palaidnis, bezgodis.
- zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
- lontrausis Palaidnis, draiskulis, lempis.
- lontrūzis Palaidnis, draiskulis, lempis.
- draiskāns Palaidnis, draiskulis.
- drievelis Palaidnis, draiskulis.
- iževics Palaidnis, draiskulis.
- ālderis Palaidnis, izlutināts, izlaists.
- ķinksis Palaidnis, lempis.
- ļēpis Palaidnis, lempis.
- šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis.
- blāznis Palaidnis, nejēga, tukšu runu runātājs.
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks.
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis.
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
- prapasts Palaidnis, prakvasts.
- pazavs Palaidnis, resgalis.
- patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis.
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
- kūma Palaidnis, viltnieks.
- prokosts Palaidnis; arī blēdis; prakosts.
- prakosts Palaidnis; arī blēdis.
- šeļma Palaidnis; arī draiskulis.
- ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
- laids Palaidnis; savvaļnieks.
- grēkgabals Palaidnis; sliņķis.
- smerliņš palaidnis.
- aldaris Palaidnis.
- alders Palaidnis.
- bašibuzuks Palaidnis.
- bendesmaiss Palaidnis.
- droiska Palaidnis.
- grabšķis Palaidnis.
- ķivalis Palaidnis.
- klamasteris Palaidnis.
- laidinieks Palaidnis.
- makans Palaidnis.
- makaris Palaidnis.
- netārpis Palaidnis.
- palaidenis Palaidnis.
- palainis Palaidnis.
- palaiznis Palaidnis.
- pragaris Palaidnis.
- prakvasts Palaidnis.
- prakvosts Palaidnis.
- prokvosts Palaidnis.
- rakeris Palaidnis.
- raskalis Palaidnis.
- raštaks Palaidnis.
- razgals Palaidnis.
- uncvasts Palaidnis.
- unsvasts Palaidnis.
- zīzeris Palaidnis.
- grieztavnieks Palaidņa vīrietis.
- palaidnēt Palaidņot.
- žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt.
- alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
- drievelēt Palaidņoties, draiskuļoties.
- žambrāties Palaidņoties, trakot, kāpelēt.
- žergoties Palaidņoties, trakot, ķircināties.
- žabroties Palaidņoties, trakot; kāpelēt.
- murkāties Palaidņoties, traucēt.
- dzīt palaidnības palaidņoties.
- palaidniekot Palaidņoties.
- palaidņot Palaidņoties.
- palaižņoties Palaidņoties.
- laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis.
- kapilarotoksikoze palielināta kapilāru caurlaidība bez iekaisuma.
- iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
- iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties; izcīnīt.
- izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
- kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
- asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
- acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis.
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu.
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
- hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- bezpakāpju pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā pārnesumskaitļa maiņa notiek laideni, bez pakāpēm.
- apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
- drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
- uzputoties pārvērsties gaisīgā konsistencē ar gaisa ielaidumiem (putām)
- dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
- zvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt.
- žvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt.
- hiperpermeabilitāte Pastiprināta caurlaidība.
- izklaide Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās.
- sinkope patskaņa izlaidums vārdā, lai saglabātu dzejas pantmēru.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties.
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties.
- apmuit Paveikt (darbu) ļoti nolaidīgi.
- apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi.
- uzlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5); uzlaide.
- imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība; arī nepieciešamība.
- pārkapāt Pavirši (nolaidīgi) sakapāt.
- leiderēt Pavirši, nolaidīgi, nevīžīgi strādāt.
- nekārtība Paviršība, nolaidība (piemēram, savu pienākumu izpildē).
- nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu.
- artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- hipopermeabilitāte Pazemināta caurlaidība.
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.
- klājjoslas laide pēdējā (augšējā) apšuves laide.
- laide klājjoslā pēdējā (augšējā) apšuves laide.
- zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
- kā vanags pēkšņi, negaidīti, naidīgi, neatlaidīgi, vērīgi.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- laide ķimeņjoslā peldlīdzekļa ārējās apšuves laide (dēlis, planka) ķimeņjoslā.
- ķimeļlaide Peldlīdzekļa ārējās apšuves laide (dēlis, planka) ķimeņjoslā.
- emisijas peļņa peļņa no vērtspapīru izlaides operācijām.
- izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus.
- vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi).
- bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks).
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
- tolerance Pielaide, pieļaujamā atkāpe no normatīvajiem vidējiem izmēriem, sastāva vai citiem rādītājiem.
- pielaižamība pielaide.
- pielaidīgums Pielaidība.
- nolaidens Pielaidīgs, maigs (par laikapstākļiem).
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- apagoge Pierādījums no pretējā (pierādot, ka pretējais pielaidums ir absurds).
- divpunkte Pieturzīme ( ‥ ), ko lieto, lai parādītu izlaidumu citātos.
- daudzpunkte Pieturzīme ( ... ), ko lieto stilistiskos nolūkos; šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- izlaidumnegatīvs Pilnīgi samontēts filmas negatīvs, kuru var izmantot filmas izlaidumkopiju izgatavošanai.
- pilnā apmērā (arī pilnos apmēros) pilnīgi; bez atlaides.
- vienplandu Pilnīgs, vienlaidu, bez plaisām, robiem.
- Orlando Pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes.
- Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Grīnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Glāzgova pilsēta Lielbritānijā, Skotijā (_Glasgow_), osta Klaidas krastos, 589900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Helensboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida austrumu atzara ziemeļu piekrastē.
- Ērvina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē.
- Trūna pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē.
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
- testkopija Pirmā kopija no samontēta filmas izlaidumnegatīva.
- kīļlaide Pirmā laide pie ķīļplankas.
- loplaidars Pirmatnējais mājkustoņu miteklis cieša iežogojuma veidā; laidars.
- lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlaidīga materiāla mētelis.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
- aparele Platformas vai rampas veida nolaidens uzbērums tehnikas iekraušanai (izkraušanai) dzelzceļa sastāvā vai citā transporta (pārcelšanās vai pārvietošanas) līdzeklī.
- vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- rievelis Plosoņa, plēsonis, palaidins.
- lumpis Plukata, lempis, sliņķis, klaidonis.
- suska Plukata, nolaidies cilvēks.
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
- mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
- postavnieks Postītājs (palaidnīgs dzīvnieks).
- soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri.
- preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes).
- cash and carry preces izplatīšanas veids, kad klients saņem preci pret skaidru naudu un ar atlaidi.
- bezmaksas akcija premiāla akciju izlaide ar nolūku sadalīt tās kādas kompānijas akcionāriem, parasti proporcionāli viņiem jau piederošajām akcijām.
- joka pēc (arī dēļ) prieka pēc, lai izklaidētos.
- rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- izklaidēšanās Process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1).
- nosacītās vienības produkcijas izlaide, kas raksturota nevis kvantitatīvi, bet ar patērēto resursu apjomu (materiāli, darbaspēks, vispārējās izmaksas).
- starppatēriņš Produkcijas pilnās izlaides daļa, kas tiek izmantota citas produkcijas radīšanai.
- starpprodukts Produkcijas pilnās izlaides daļa, kas tiek izmantota citas produkcijas radīšanai.
- mauķele Prostitūta; izlaidīga sieviete.
- šļuha Prostitūta; izlaidīga sieviete.
- šķirba Prostitūta; izlaidusies sieviete.
- pamatapgaismojuma prožektors prožektors, kas dod vienlaidus izlīdzinātu apgaismojumu ar vājām ēnām.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- semipermeabilitāte Puscaurlaidība.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- pasvabadi Puslīdz vaļīgi, brīvi, izlaidīgi.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- rakalis Rakaris, palaidnis.
- kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
- apostrofs rakstzīme ( ' ), ko lieto burta vai burtkopas izlaiduma vai atmetuma apzīmēšanai.
- sērijveida ražošana ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
- masveida ražošana ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
- bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni.
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
- kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
- lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
- emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu.
- Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā.
- riemoties Rotaļāties, palaidņoties.
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
- jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
- kupīra Saīsinājums, izlaidums (tekstā, skaņdarbā).
- profesorisks Saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību).
- līp klāt kā dadzis (retāk piķis) saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- līp klāt (arī pielīp) kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- velkas kā aste no pakaļas saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam.
- kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu.
- kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
- (karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem.
- kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku.
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
- sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt.
- kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū.
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
- kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma.
- meklēt ar uguni saka, ja kas vajadzīgs ir grūti atrodams, ja kaut kā ir ļoti maz, ja kas tiek neatlaidīgi meklēts.
- pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi.
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko).
- kā ēna saka, ja neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
- uz dzīvību un nāvi saka, ja neatlaidīgi, visiem spēkiem, nesaudzējot dzīvību, cīnās, karo, aizstāv kādu.
- frekvenčdale Sakaru līniju caurlaidspējas palielināšanas metode, pārraidot telegrāfa signālus šaurās frekvenču joslās.
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu.
- Adeleidas sala sala Klusajā okeānā (_Adelaide Island_), Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē.
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
- karvelbūve Salaidbūve, salaidbūves apšuve.
- fūgas Salaidums (galdniecībā, būvniecībā).
- pinne Salaidums, ieloks.
- salaida Salaidums.
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- defrostācija Saldētu produktu atlaidināšana.
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); arī nolaidens.
- slaidens Samērā slaids 1.
- ieslaids Samērā slaids; paslaids.
- pakņasts Samērā slaids.
- paslaids Samērā slaids.
- paklaidu Samērā, arī mazliet izklaidus.
- paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas.
- defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana.
- grozīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- lauzīt (retāk grozīt) galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība.
- drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam.
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- mazsaru Savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
- pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- skrējis savienojumā "pasaules skrējis" - klaidonis.
- šlimpu Savienojumā ar "šlampu" raksturo izlaidīgu pārvietošanos, gaitu.
- dracīgs Savvaļīgs, nevaldāms, palaidnīgs.
- magnētiskais separators sdeparators, kurā vielu sadala magnētiskajā laukā atkarībā no magnētiskās caurlaidības.
- sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti.
- izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems.
- ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- pašaizmāršība Sevis aizmiršana, arī izklaidība.
- pašaizmirstība Sevis aizmiršana, arī izklaidība.
- ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika.
- vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
- mesalīnisms Sievietes dzimumizlaidība, nekontrolēta tieksme pēc jutekliskas baudas.
- bārkšspārņi Sīki, 1-4 mm gari kukaiņi ar samērā slaidu ķermeni, pārtiek no augu sulām, sēņu sporām.
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- redukcija sintaksē - viena vai vairāku strukturāli nozīmīgu teikuma komponentu izlaidums teikumā.
- veiktspēja Sistēmas vai tās komponentu spēja izpildīt paredzētās funkcijas; par kvantitatīviem kritērijiem parasti izmanto atbildes laiku, caurlaidspēju un izmantojamību.
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- bruzgulēt Skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku).
- trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
- audioretuša Skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
- klasteris Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
- klasters Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- beigums Skolas izlaidums.
- abies procera slaidā baltegle.
- Hydrobia ulvae slaidā hidrobija.
- Bouteloua gracilis slaidā moskītzāle.
- Unio pictorum slaidā perlamutrene.
- Alchelmilla micans slaidā rasaskrēliņa "Alchemilla gracilis" nosaukuma sinonīms.
- Eriophorum gracile slaidā spilve.
- zeika Slaida, gara auguma meitene.
- Nothofagus nervos slaidais dienvidskābardis.
- Succinea oblonga slaidais dzintargliemezis.
- Carex acuta slaidais grīslis.
- Carex gracilis slaidais grīslis.
- Agrostemma gracilis slaidais kokalis.
- Verpa digitaliaeformis slaidais ķēvpups.
- Alchemilla gracilis slaidais rasaskrēsliņš.
- Orthonyx temmincki slaidastes stabuļputns.
- halictidae Slaidbišu dzimta.
- halictus Slaidbišu dzimtas ģints.
- sphecodes Slaidbišu dzimtas ģints.
- smuidrauziņa Slaidi izaugušas auzas.
- zveitēt Slaidi sist.
- starši Slaidi, lepni, cēli.
- slaidus Slaidi.
- slaiši Slaidi.
- homalothecium Slaidlapes.
- dzeltenīgā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium lutescens").
- tūbainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium nitens").
- sprogainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium sericeum").
- leptoceridae Slaidmaksteņu dzimta.
- leptocerus Slaidmaksteņu dzimtas ģints.
- mystacides Slaidmaksteņu dzimtas ģints.
- triaenodes Slaidmaksteņu dzimtas ģints.
- loris Slaido loru ģints.
- slaiks Slaids 1(2).
- slaiks Slaids 1(3).
- slaiks Slaids 1(4).
- garaugums Slaids augums.
- volte Slaids zirga pagrieziens jāšanā.
- šmīgrs Slaids, arī lunkans (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- smuidrs Slaids, garš (par priekšmetiem).
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
- adatnieks Slaids, kalsns cilvēks.
- tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
- lāils Slaids, plāns.
- laidns Slaids, slaiks; tievs un garš.
- laids Slaids, slaiks; tievs un garš.
- šmudrs Slaids, slaiks.
- kņasts Slaids, smalks (par cilvēku).
- šmodrs Slaids, smuidrs.
- smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
- smugls slaids, šmaugs, smuidrs.
- šļauns Slaids, šmaugs.
- šmaugains Slaids, šmaugs.
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
- šukls Slaids, tievs.
- gracils Slaids, trausls.
- ērds cilvēks slaids, veikls cilvēks, kam darbi iet no rokas.
- kā pīcka slaids; tievs un garš.
- begls Slaids.
- liedens Slaids.
- naigls Slaids.
- slaidrs Slaids.
- šlanks Slaids.
- šlaups Slaids.
- šļoks Slaids.
- šmaugans Slaids.
- šmūgs Slaids.
- snaidrs Slaids.
- slaikums Slaidums (2).
- slaikums Slaidums (3).
- slaikums Slaidums (4).
- slaidā līnija slaidums, tievums (parasti sievietei).
- smaugums Slaidums.
- tetragnathidae Slaidzirnekļu dzimta.
- pachygnatha Slaidzirnekļu dzimtas ģints.
- tetragnatha Slaidzirnekļu dzimtas ģints.
- šmaigans Slaiks, slaids.
- smaugs Slaiks, slaids.
- šmudrums Slaikums, slaidums.
- plosts Slaists, palaidnis.
- lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- salaidne Sliežu salaidne - sliežu galu savienojuma vieta.
- uzliktnis sliežu salaidnes stiprinājuma metāliski elementi, ar ko savieno sliedes un kas uzņem lieces spēkus un šķērsspēkus.
- kliņķerēties Slikti un nolaidīgi strādāt.
- murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām).
- autofonomānija Slimīga, neatlaidīga pašnāvības tieksme.
- pese Slinka, nolaidīga, nevīžīga sieviete.
- līderēt Slinkot, izlaidīgi dzīvot, blandīties.
- zloķoties Slinkot, nolaidīgi strādāt, nodarboties ar niekiem.
- šļamāns Slinks un izlaidies cilvēks; tukls radījums.
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks.
- zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks.
- antlangars Sliņķis, klaidonis.
- atlangars Sliņķis, klaidonis.
- vazma Sliņķis, klaidonis.
- blesis Sliņķis, palaidnis; arī slinks dzīvnieks.
- laiskummaiss Sliņķis; laidmaiss.
- sklida Slīpa virsma, nolaidenums.
- šļaubi Slīpi, nolaideni.
- slidu Slīpi, nolaideni.
- sliens Slīps, nolaidens, nestāvs.
- nokarans Slīps, nolaidens.
- slejš Slīps, nolaidens.
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
- Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- disciplinārsods sods, kuru darba devējs vai pilnvarota amatpersona uzliek darbiniekam par nodarījumiem pret noteikto darba kārtību vai darba devēja rīkojumiem, kas izpaužas to nepildīšanā vai nekārtīgā un nolaidīgā izpildīšanā.
- Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru.
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
- riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm).
- standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi.
- uviolstikls Speciāls stikls, kam raksturīga caurlaidība spektra ultravioletajā daļā.
- kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
- briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam.
- datorspēle Spēle, ko spēlē, izmantojot datoru interaktīvā režīmā, izplatīts izklaidēšanās veids.
- spinakera nolaižamā trose spinakera nolaidējs.
- galaktikas halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
- Homalothecium sericeum sprogainā slaidlape.
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- kulstoņa Staigule, izlaidīga sieviete.
- pārcilpa Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle; apcirtiens.
- apcirtiens Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle.
- dzidruma koeficients staru caurlaides koeficients, kas raksturo atmosfēras spēju laist cauri Saules radiāciju.
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok).
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
- bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
- ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
- histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu".
- stumburēt Stingri un neatlaidīgi skubināt.
- uzstāvēt Stingri, neatlaidīgi pieprasīt (piemēram, lai ko dara, izpilda).
- spēļu kāršu papīrs stipri līmēts, gaismnecaurlaidīgs papīrs ar lielu apmales stiprību.
- smaļš Stiprs, krietns, slaids, smalks.
- arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
- plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
- plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
- krama pakausis stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks.
- bezenšons Svara nolaidums mucās un kastēs iesaiņotām precēm par neliela apmēra pielipumu iesaiņojumam.
- cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
- Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele.
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
- kvalitāte šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
- līdzinieks Šaha spēlē laidnis.
- rīpellāde Šaujamieroča laide.
- ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā).
- metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
- šekte Šautenes laide.
- šepka Šautenes laide.
- šepte Šautenes laide.
- šokte Šautenes laide.
- šepts šautenes laidne.
- ķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- cielava Šīs dzimtas ģints ("Motacilla"), putns ar slaidu ķermeni un garu asti, 10 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
- lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
- lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- kārdeiba Šķelmis, palaidnis.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai.
- ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā.
- osmotiskais spiediens šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
- pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m).
- šmīgns Šmaugs, slaids.
- Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils.
- passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās.
- pārlaidšuve Šuve, kas ir veidota ar (kādu materiālu, detaļu) pārlaidumu.
- švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts.
- divmuduru Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi.
- atlaidens Tāds (sniegs, arī ledus), kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.
- artēzisks Tāds (ūdens), kas atrodas ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā, dabiskā spiedienā.
- viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
- pārlaidu Tāds, kā izveidei ir izmantots (kādu materiālu, detaļu) pārlaidums; tāds, kas ir saistīts ar (kādu materiālu, detaļu) savstarpēja pārlaiduma izveidi.
- pigurns Tāds, kam ir labs, slaids augums (par cilvēku).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- slaidspārnains Tāds, kam ir slaidi spaini (parasti par putniem).
- mencis Tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks.
- nenopietns Tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs.
- neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs.
- nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs.
- netikls Tāds, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās.
- robains Tāds, kas ir izveidojies ar robiem, tāds, kas nav līdzens, gluds, vienlaidus.
- žipats Tāds, kas ir nenopietns, trakulīgs, palaidnīgs.
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko.
- izlaistuvis Tāds, kas izlaists, nerātns; palaidnis.
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
- vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti; arī tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
- nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
- paviršs Tāds, kas ko dara, veic nolaidīgi, nekārtīgi, nevīžīgi.
- nesavākts Tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs.
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
- neslaiks Tāds, kas nav slaids.
- ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko paveikt, sasniegt); uzcītīgs.
- ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- cītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs.
- uzcītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; cītīgs, centīgs.
- diedelnieks Tāds, kas neatlaidīgi ko lūdz; ubags.
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas; ietiepīgs.
- uzmācīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā; arī uzmācīgs (1).
- rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- džaikstīgs Tāds, kas runā un vaibstās, muļķojas, palaidņojas.
- bomzīgs Tāds, kas sevi maz kopj; bomzim, klaidonim līdzīgs.
- sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izturīgs, neatlaidīgs.
- šļemperis Tāds, kas staigā kā piedzēris; gļēvs, izlaidīgs (gaitā).
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
- vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu, materiāla, arī vienlaidu griezumā.
- piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
- piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piesēt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- gails Tāds, kur aug slaidi, gari koki (par mežu).
- sīksts Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
- bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot.
- pacietīgs Tāds, kura paveikšanai nepieciešama ilgstoša neatlaidība, izturība (piemēram, par darbu).
- šļocka Tāds, kurš nevērīgi un nolaidīgi pa dubļiem bradā.
- slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids 1(1).
- vienmucinis Taisns, slaids (par koku).
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas.
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni.
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- laikkavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis.
- laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- šļabraks Tas, kas nekārtīgi ģērbjas; nolaidīgs cilvēks.
- transparentā keramika tehniskās keramikas veids, keramisko materiālu grupa, kam raksturīga liela gaismcaurlaidība, piemēram, alumīnija oksīda un alumīnija oksinitrīda AlON keramika.
- sietspiede Tehnoloģijas veids - iespiedelementi ir krāsu caurlaidīgi, starpelementi - krāsu necaurlaidīgi.
- anakolūts Teikuma sākuma un beigu gramatiska nesaderība, kas visbiežāk saistīta ar izlaidumu; to izmanto par stilistisku figūru.
- fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks.
- atsperu tēraudi tēraudi, kuros ir 0,50-0,65% oglekļa, 1,5-2,0% silīcija un 0,8-1,0% mangāna; pēc rūdīšanas un vidējās atlaidināšanas piemīt augsta elastības robeža un ilgizturība.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- matara Tieva kārts, slaida rīkste.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2).
- šmaugs Tievs un garens, arī samērā garš (par priekšmetiem); arī slaids 1(3).
- snaigls Tievs un garš, slaids.
- šmaugs Tievs un samērā garš, arī taisns (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slaids 1 (1).
- sīkbaļķis tievs, slaids apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto zāģmateriālu ražošanai un būvkonstrukciju veidošanai.
- kalsns Tievs, slaids, arī vājš (par cilvēku).
- pagriežams tilts tilts ar kustīgu laiduma konstrukciju kuģu izlaišanai, tas var būt paceļams vai atverams vertikāli, pagriežams horizontāli vai izbīdāms.
- vanšu tilts tilts, kura laidums ir iekārts trosēs.
- paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi.
- koferdams Tirdzniecības kuģos - šaurs, ūdensnecaurlaidīgs nodalījums, kas norobežo divus blakus esošus nodalījumus, kuros ir naftas produkti vai cita ugunsnedroša viela; drošākai izolācijai k-u var piepildīt ar ūdeni.
- drāstīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- drāztīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- draisķīgs Trakulīgs, palaidnīgs; aušīgs.
- bezpakāpju transmisija transmisija pārnesumskaitļa laidenai mainīšanai, kas noteiktā diapazonā ļauj iegūt jebkuru pārnesumskaitļa vērtību.
- urdīt Traucēt, ietekmēt (kādu), parasti neatlaidīgi, arī uzmācīgi ko runājot.
- godē trīsstūrveida piegriezuma svārki (ar ķīļveida ielaidumiem apakšdaļā).
- vīskas Troksnis, kas rodas, kādiem draiskuļojoties, palaidņojoties.
- kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- alsofila Tropiska kokveidīgo paparžu ģints slaidiem stumbriem; dažas sugas audzē siltumnīcās.
- badastaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badsstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstakle Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstāklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- kankarbiksis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks.
- Homalothecium nitens tūbainā slaidlape.
- pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
- slamps Tūļīgs, nolaidīgs.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele.
- poraina drumstala ūdeni caurlaidoša drumstala ar ūdens uzsūci >10%.
- čurums Ūdens caurlaidīgs trauks, priekšmets.
- waterproof Ūdens necaurlaidīga drēbe vai mētelis.
- leķēšana Ūdens sūkšanās peldlīdzekļa korpusā pa nepietiekami blīvām salaidumu vietām.
- šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
- teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piemēram, telts celšanai, par apmetni.
- laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
- stūres aila ūdensnecaurlaidīga caurule, kurā ievietota stūres vārpsta.
- blīva drumstala ūdensnecaurlaidīga drumstala ar ūdens uzsūci <2%.
- garenšotte Ūdensnecaurlaidīga starpsiena peldlīdzekļa garenvirzienā.
- aizsprosta ekrāns ūdensnecaurlaidīga vai mazcaurlaidīga konstrukcija, ko ierīko uz aizsprosta nogāzēm, lai samazinātos ūdens filtrācija.
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
- hidroizolācijas materiāli ūdensnecaurlaidīgi materiāli, kas novērš ēku un būvju saskari ar ūdeni.
- hidroizolācijas ruļļmateriāli ūdensnecaurlaidīgi materiāli, ko izgatavo dažāda platuma un garuma ruļļu veidā.
- ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem).
- WT Ūdensnecaurlaidīgs (angļu "watertight").
- Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē.
- Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
- urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība.
- nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide (2).
- bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt.
- amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
- pakaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi palūgties.
- kaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt.
- kā lietuvēns uzmācīgi, neatlaidīgi, mokoši.
- činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas.
- neto apgrozījums uzņēmuma ienākumi no pamatnodarbības, preču, gatavās produkcijas pārdošanas un maksas pakalpojumu un darbu veikšanas, no kuriem atskaitītas piešķirtās trdzniecības un citas atlaides, kā arī ieņēmumu sastāvā ietvertie nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.
- aizņemtais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kas nav tā īpašums, bet ir iesaistīta apgrozībā, izmantojot bankas kredītu, komerckredītu vai obligāciju izlaidi.
- ražošanas jauda uzņēmuma maksimāli iespējamais produkcijas izlaides (noteiktā nomenklatūrā, sortimentā) izejvielu pārstrādes apjoms laika vienībā.
- iesamelsties Uzstājīgi, neatlaidīgi lūgties, prasīt.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- ūsainis vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), slaidas vaboles ar gariem taustekļiem.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles.
- Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread".
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
- urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
- tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
- bindža Vājš, garš un slaids cilvēks.
- žaiksts Vājš, slaids cilvēks.
- brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas.
- vakuummateriāli Vakuumiekārtās un vakuumaparātos lietotie materiāli ar zemu piesātinātā tvaika spiedienu darba temperatūrā, iespējami mazu gāzu izdalīšanos vakuumā un mazu gāzcaurlaidību.
- hetēra Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu.
- ļerga Valodā izlaidīgs cilvēks.
- klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē.
- žļebens Vaļīgs, izlaidīgs.
- ērtnība Vaļīgums, irdenums; palaidnība.
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
- šmaugs Veikls, elastīgs, arī straujš (par kustībām); arī slaids 1(4).
- spruksts Veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis.
- spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- dīnunga Vējam apklustot palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu, pamazām izbeidzoties.
- dīnungs Vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd; dilungs.
- magnētiskā indukcija vektoriāls lielums (B), kas raksturo magnētisko lauku vielā, kuras magnētiskā caurlaidība µ ir: B=µ~0~H (H– magnētiskā lauka intensitāte); mērvienība SI mērvienību sistēmā – tesla (T).
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
- listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts.
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- mērkaķis vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)
- apjomekonomija Vidējo ražošanas izmaksu samazinājums produkcijas izlaidei pieaugot ilgākā laika posmā.
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
- magnētmīkstie magnētiskie materiāli viegli pārmagnetizējami materiāli ar šauru histerēzes cilpu un lielu magnētisko caurlaidību (elektrotehniskais tērauds, permaloji, alsifers u. c., arī ferīti); izmanto magnētisko seržu izgatavošanai maiņstrāvas iekārtās.
- libertiānisms Vieglprātība, izlaidība.
- vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
- šļarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete; šlarba.
- grēkpastala Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šlarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
- dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem).
- grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
- planderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī izlaidīgs.
- tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki.
- magnētiskie materiāli vielas ar augstu magnētisko caurlaidību (feromagnētiķi un ferīti).
- blāmā Vienā blāmā - vienā laidā, nepārtraukti.
- bārstīt Vienā laidā teikt (ko).
- kaisīt Vienā laidā teikt (ko).
- ar vienu iestiepienu vienā laidā, nepārtraukti.
- vienā laidienā vienā laidā.
- taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
- valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- valdzītis Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- pārlēciens Vienas vai vairāku rindiņu izlaidums drukāšanas gaitā.
- vienlaidus Vienlaidu (1).
- vienlaidus Vienlaidu (2).
- pastiepiens Vienlaidu darījums.
- haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono.
- vienstrobīgs Vienlaidu plats.
- vienplāti Vienlaidu.
- vienlaidā Vienlaidus (1).
- paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
- ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē.
- agulom Vienlaidus, vienā paņēmienā.
- vienmuka Vienlaidus.
- vienmukām Vienlaidus.
- vienmuku Vienlaidus.
- vienplaudu Vienlaidus.
- stīvens Vienmērīgs, vienlaidu.
- Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu.
- konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari.
- vindglaideris Vindglaiders.
- vindglīderis Vindglaiders.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums).
- visatļautība vispāratzīto uzvedības un pastāvošo morāles normu neievērošana, izlaidība; nerēķināšanās ar citiem.
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu.
- izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izlaidīgums Vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurlaidība Vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidība Vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība.
- siltumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaikums Vispārināta īpašība --> slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums (1).
- tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaikcaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaiknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts).
- skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
- puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids.
- sagatave no koksnes zāģmateriāls ar izmēriem un kvalitāti, kas atbilst no tā izgatavojamiem izstrādājumiem un detaļām ar apstrādes un rukuma uzlaidi; koksnes sagatave.
- dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību.
- katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- Piekaspijas zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē Krievijā un Kazahstānas rietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - no 150 m vjl., līdz 28 m zjl., zems līdzenums ar nolaidenumu uz jūru.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos.
- kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā.
- pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas.
- sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
- escīns Zirgkastaņu preparātu galvenā aktīvā viela, kam ir pretiekaisuma, kapilāru caurlaidību mazinoša un vēnas tonizējoša darbība.
- māņkrabjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Philodromidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-11 mm) zirnekļi, kas pēc ķermeņa formas atgādina krabjzirnekļus, taču ir slaidāki un ar garākām kājām, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu.
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- žogstarpa Žoga caurums, izlaidums, atsarpe starp žoga elementiem.
laid citās vārdnīcās:
MEV