klejonis
Lietojuma biežums :
klejonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klejonis | klejoņi |
| Ģen. | klejoņa | klejoņu |
| Dat. | klejonim | klejoņiem |
| Akuz. | klejoni | klejoņus |
| Lok. | klejonī | klejoņos |
Klaidonis; arī klejotājs1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klejoņu dzīve viņiem bija iemācījusi šādu izturēšanos, katra satikšanās ar varu taču bēdīgi varēja beigties.
- Bez jelkādiem ievadiem vai jautājumiem viņa tik vētraini uzklupa abiem klejoņiem, it kā tos būtu sastapusi blēņojamies savā guļamistabā.
- Aiz sienas es noteikti ieraudzītu vismaz kādu gaismas atblāzmu – no logiem ar kustīgām ēnām, no nervozi raustīgiem ielas lukturiem, no cigaretes, ko aizdedz kāds nakts klejonis, no aizripojoša automobiļa acīm.
- Tikai Svētā Toma dienā iegriezies Žarēnu baznīckungs, kurš vēl braukāja pa apkaimi, svētku dāvinājumus vākdams, pastāstīja, cik šaušalīgu likteni pieredzējis par Bonifācu Muļķīti iesauktais klaidonis: tas devies uz dienvidiem, bet nieka pusjūdzi no Tveriem tam mežmalā nežēlīgi uzbrukuši apdzērušies vietējie zemniekvīri, kas klejoņu apsūdzējuši, ka šis nez kurā ciemā esot nobūris lopus un aizdedzinājis muižas riju, lai gan nabaga pamuļķis droši vien tam ciemam pat garām nebija gājis, bet riju, visticamāk, netīšām aizdedzināja paši žūpotāji, bet, no sava kunga soda baidīdamies, vainu nolēma uzgāzt svešiniekam.
- klejonis, klīdējs, klimsts, staigulis, pasaules gājējs, sirotājs, blandonis, klenderis, vazaņķis, klīdonis