Paplašinātā meklēšana
Meklējam fiziol..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (498):
- diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- histēriskā amauroze aklums, kam nav fizioloģiska pamata.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- biofiziogrāfija Aprakstošā jeb strukturālā bioloģija, organogrāfija, pretstatā biofizioloģijai.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
- autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
- mētrorraģija Asiņošana no dzemdes ārpus fizioloģiskās menstruācijas; metrorāģija.
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- instaurācija Atjaunošana; fizioloģiskā stāvokļa pirmā izpausme; jaunas funkcijas iestāšanās.
- refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu.
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
- maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija.
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
- kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
- viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
- mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- somatika Cilvēka fiziskais un fizioloģiskais raksturojums.
- joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
- daņ-tjaņ Daoisma metafizikā cilvēka smalkās fizioloģijas trīs centri.
- dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
- darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.
- uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd.
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- atražošanas spēja dzīvnieku fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
- biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
- patoloģiskā fizioloģija fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patofizioloģija.
- patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patoloģiskā fizioloģija.
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos.
- jaunpiedzimušo apnoja fizioloģisks bezelpas stāvoklis pēc piedzimšanas, kamēr asinis vēl piesātinātas ar skābekli.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemguļa.
- acs refrakcija gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
- tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība.
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
- dzimumtips Ģenētiski un fizioloģiski (bet ne morfoloģiski) nosacīts heterotallisko organismu gamētu dzimums.
- cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
- miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
- monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
- skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- imūnfizioloģija Imūnprocesu fizioloģija.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- atdeve Izdalīšana, atdošana (fizioloģiskajos, fizikālajos procesos).
- kompensācija Izjukuša psihisko un psihofizioloģisko procesu līdzsvara daļēja atjaunošanās, izveidojoties pretējas virzības impulsiem vai reakcijām.
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piešķirt Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
- aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
- jatromehānika Jatrofizika - virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem.
- irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
- katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
- osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mobilizēt Koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus) kāda uzdevuma veikšanai.
- auglības periods laika periods, kurā persona fizioloģiski spēj radīt pēcnācējus.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus.
- atgrimt Lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
- negants Ļoti intensīvs grūti paciešams (par fizioloģisku stāvokli).
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- salds ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- stehioloģija Mācība par audu elementiem; šūnu fizioloģija.
- otoneiroloģija Mācība par iekšējās auss saistību ar galvas smadzenēm fizioloģiski un patoloģiski.
- Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
- hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
- pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
- encefaloloģija Medicīnas nozare par smadzenēm; galvas smadzeņu anatomija, fizioloģija un patoloģija.
- algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus.
- otoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausi, tās uzbūvi, fizioloģiju un slimības.
- histeroloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzemdes anatomiju, fizioloģiju un patoloģiju.
- dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
- aviācijas medicīna medicīnas nozare, kurā pēta cilvēka drošību lidojumā no medicīnas viedokļa un slodžu iedarbību uz cilvēka fizioloģisko un psiholoģisko stāvokli dažādos lidojuma posmos un režīmos.
- klimatfizioloģija Medicīniskās klimatoloģijas apakšnozare, kas pēta klimatisko faktoru izraisītās fizioloģiskās reakcijas.
- klimatofizioloģija Medicīniskās klimatoloģijas nozare par klimatiskiem faktoriem, kas regulē normālās fizioloģiskās organisma funkcijas.
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
- bakterioloģija Mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- mikobakterioloģija mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta mikobaktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- bioloģiskā membrāna molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus.
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- pārvēršanās Morfoloģiska un fizioloģiska organisma pārveidošanās attīstības gaitā.
- simpatrija Morfoloģiski līdzīgu, bet fizioloģiski un ekoloģiski atšķirīgu sugu vai formu kopdzīve vienā un tajā pašā apvidū.
- heterosporas Morfoloģiski un fizioloģiski atšķirīgas sporas.
- fizioloģiskās mutācijas mutācijas, kas skar organisma fizioloģiskās īpašības.
- dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
- slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- šķērms Nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- plāns Nepilnīgs, vājš (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
- neirogrāfija Nervu sistēmas anatomijas un fizioloģijas apraksts.
- uzvarēšana nevēlama psihiska vai fizioloģiska stāvokļa pārvarēšana
- traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
- laisties Nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- ieslīgt Nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- krist Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām).
- trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
- labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru.
- humorālā regulācija organisma fizioloģisko funkciju regulācija, kuras pamatā ir šūnu vielmaiņas procesu atkarība no dažādām bioloģiski aktīvām vielām un to koncentrācijas organisma šķidrumos (asinīs, limfā, starpšūnu šķidrumā).
- motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
- detumestence Organisma psihiskā un fizioloģiskā reakcija dzimumakta laikā - uzbudinājuma zudums tūlīt pēc orgasma.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
- audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
- pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- ielaisties Pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
- slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
- slīdēt Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1).
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- aizgaiņāt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- aizgainīt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- paklausīgs Par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
- spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
- stiprs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
- kveldēt Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
- pastāvīgs Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, norisi.
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- ierašanās parādīšanās, izveidošanās (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- ierasties Parādīties, izveidoties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- šļaugans Parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- darbības rezultātu akceptors paredzēšanas un darbības rezultātu novērtēšanas neirofizioloģiskais mehānisms.
- dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai.
- saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
- alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem.
- pārjemt Pārņemt (kādu) - par fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- pajemt Pārņemt (par fizioloģisku norisi).
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
- pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana.
- patofiziologs Patofizioloģijas speciālists.
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pedoloģija Pedagoģijas un psiholoģijas novirziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
- iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sagriezt Pēkšņi pārņemt (par, parasti nevēlamu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- saliktās tatvas piecu primāro tatvu kombinācija pa divām, ar kurām var izteikt dažādus ēteriskās fizioloģijas un tantrisma ezoteriskās filozofijas jēdzienus.
- piena sekrēcija piena veidošanās piena dziedzeru epitēlijšūnās, ļoti sarežģīts fizioloģisks process, kurā piedalās viss organisms.
- izomorfisms Pieņēmums par fizioloģisko un psiholoģisko norišu pilnīgu savstarpēju atbilstību.
- uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
- muliebrija Plašākā nozīmē - viss, kas attiecas uz sievietes fizioloģiju.
- makronuklejs Poliploidāls infuzoriju šūnas kodols, kas regulē fizioloģiskos procesus.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
- uzlabošana process, kura laikā organisma un tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
- gaile Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
- senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā patoloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
- iegūšana psihisku vai fizioloģisku īpašību izveidošana (sev)
- psihofiziologs Psihofizioloģijas speciālists.
- fallopletismogrāfija Psihofizioloģiska metode dzimumtieksmes traucējumu vai ievirzes noskaidrošanai.
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- sasacelties Rasties (par fizioloģisku stāvokli).
- salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzplūst Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzrasties Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
- neirofizioloģisks Saistīts ar neirofizioloģiju, tai raksturīgs.
- patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar psihofizioloģiju, tai raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- kvēla Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kopulatīvais cikls savstarpēji saistīti un secīgi psihofizioloģiskie akti, kas nodrošina vairošanās funkciju.
- skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- seksterapija Seksuālo disharmoniju un dažādu dzimumtraucējumu profilakse un psihofizioloģiska korekcija.
- elegāze Sēra heksafluorīds, gāze bez krāsas un smakas; fizioloģiski nekaitīga, ķīmiski inerta, nedeg.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa; fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- komplekss Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi u. tml., kas veido ko saistītu, veselu.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- cerebrofizioloģija Smadzeņu fizioloģija.
- Ādžņa čakra smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- gerontoloģiskais sociālais darbs sociālā darba specializācija, kas balstās uz holistisku biopsihosociālu pārmaiņu izpratni un psiholoģiskām, fizioloģiskām, medicīniskām zināšanām par cilvēku novecošanās procesu, sociālās funkcionēšanas īpatnībām un sociālo aprūpi darbā ar gados vecākiem cilvēkiem.
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- kaisums Spēcīga (psihiska vai fizioloģiska) stāvokļa izpausme.
- pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- nolīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- uzskriet Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
- psihosomatiskā medicīna starpdisciplināra medicīnas nozare, kas aptver tādu traucējumu un slimību diagnostiku, psihoterapeitisko ārstēšanu un profilaksi, kuru izcelsme ir saistīta ar psihoemocionāliem faktoriem, to mijiedarbību ar fizioloģiskajām norisēm un sociālo vidi.
- kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- zaudējums Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}.
- akromegaloidisms Stāvoklis, kas atgādina akromegāliju, bet ir saistīts ar fizioloģiskiem procesiem, piem., grūtniecību.
- reibums Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt; stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- gnatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas pētī žokļu un košļāšanas sistēmas anatomiju, histoloģiju, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī slimību diagnostiku un ārstēšanu.
- tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām.
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iekrist Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
- evapotranspirācija summārā iztvaikošana — augu fizikālā iztvaikošana kopā ar fizioloģisko iztvaikošanu, kas ir meža ūdens bilances patēriņa daļas lielākā sastāvdaļa un gadā sasniedz 600 mm.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija.
- citofizioloģija Šūnas fizioloģija.
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
- saimnieciskā vaislas gatavība tāds fizioloģiskais stāvoklis, kad dzīvnieks ir pilnīgi nobriedis pilnvērtīgu pēcnācēju radīšanai.
- nadzīgs Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
- stabils Tāds, kas ilgstoši nevājinās, nemainās (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pilnīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā; ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām); milzīgs (5).
- pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
- pamatīgs Tāds, kas izpaužas samērā spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- mazs Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
- stindzinošs Tāds, kas izraisa, parasti īslaicīgus, kustību, arī psihiskās darbības, fizioloģisko norišu traucējumus.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- spaidi Tāds, kas organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē); arī nepatvaļīgs.
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
- humorāls Tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem - asinīm, limfu un tajos esošajām fizioloģiski aktīvajām vielām (it īpaši hormoniem).
- pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- spiedīgs Tāds, kas spēcīgi ietekmē (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- labs Tāds, kas veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- pazīstams Tāds, ko (kāds) ir izjutis un iegaumējis (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neirohumorāls Tāds, kur nervu sistēma darbojas vienā sistēmā ar fizioloģiski aktīvām vielām asinīs un limfā.
- rosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību); ierosinātājs (2).
- ierosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
- produkcija Tas, kas ir radies, izveidojies (fizioloģiskos procesos).
- polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai.
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dinamiskais stereotips vairākdaļīgs augstāko dzīvnieku un cilvēku reflekss, kas sastāv no atsevišķiem nosacījuma refleksiem; automatizēts secīgu reakciju kopums, kas ir iemaņu un paradumu fizioloģiskais pamats.
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- somatiskā metode valodas pētīšanas instrumentālā metode, ar kuru var konstatēt skaņas artikulācijas veidu un vietu, kā arī noteikt, kuri runas orgāni piedalās artikulācijā; fizioloģiskā metode.
- neass Viegls (par fizioloģisku stāvokli).
- inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi vai nomāc fizioloģisku norisi.
- polisomnogrāfija Vienlaicīga daudzu fizioloģisko raksturlielumu pierakste miega laikā, kuri ir gan tieši, gan netieši saistīti ar miega stadijām un kvalitāti; ar to iespējams noteikt miega traucējumu cēloņus.
- heteroauksīns Viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā.
- jatrofizika Virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem; jatromehānika.
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma.
- agonists Zāļviela, kas saistās ar noteiktiem šūnu receptoriem un izraisa fizioloģisku reakciju virkni, kuras normāli nodrošina organisma vielas.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- fonemātika Zināšanu joma, kurā ietilpst fonētika, fonoloģija, kā arī fiziskie, fizioloģiskie un psiholoģiskie skaņu veidošanas aspekti.
- biofizioloģija Zinātne par dzīvā organisma ģenēzi un funkcijām; ietver organoģenēzi, morfoloģiju un fizioloģiju.
- felinoloģija Zinātne par kaķiem; pētī kaķu fizioloģiju, nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju, attīsta kaķu audzēšanas metodiku u. c.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- gaist Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa fiziol..